bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Grambas uz līdzena ceļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Nākamais Ugunīgā Pērtiķa gads ekonomikā solās ienest daudz pārsteigumu un iespējams pat satricinājumus. Katrā ziņā, šādu secinājumu var izdarīt, balstoties uz ietekmīgu investoru, ekonomistu un starptautisko organizāciju prognozēm.

Jau pirmajā jaunā gada darba nedēļā neiepriecinošu vēsti pauda Amerikas un pasaules finanšu guru Džordžs Soross. Uzstājoties ekonomikas forumā Šrilankā, viņš salīdzināja pašreizējo situāciju pasaules fondu, valūtas un preču tirgos ar situāciju 2008.gadā, kad sākās pasaules finanšu krīze. Pēc Sorosa domām, šobrīd pasaules ekonomiku lielā mērā ietekmē Ķīnas mēģinājumi atrast jaunu izaugsmes modeli, pārorientējoties no ražošanas un investīcijām uz iekšējo patēriņu. Miljardieris uzskata, ka Ķīnai ir nopietna problēma ar pārbūvi, turklāt juaņas kurss krīt, kas savukārt negatīvi ietekmē pasaules finanšu tirgus. Par visu jaunattīstības valstu problēmu kļuvusi arī atgriešanās pie pozitīvām procentu likmēm, pieļauj Soross.

Vēl kāds amerikānis – bijušais viceprezidents un ASV Tirdzniecības palātas galvenais ekonomists Ronalda Reigana prezidentūras laikā un tagad Katona institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Ričards Rāns, paredz pasaulei šogad vēl vienu finanšu krīzi. Pēc viņa domām, pasaules ekonomikas izaugsme būs mazāka nekā minēts SVF jaunākajās prognozēs, jo attiecība starp valsts parādu pret IKP pasaulē ir rekordaugstā līmenī, kas izsauc ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos.

Piemēram, ASV šī attiecība ir 98% no IKP, eirozonā – 104% un 220% – Japānā. Jebkura nopietna pasaules ekonomikas destabilizācija var viegli atmest pasauli atpakaļ recesijā, uzskata eksperts.

Latvija: labi sēžam

Ja novērtējam kārtējās krīzes riskus attiecībā uz valsts parāda lielumu, tad iespējamajiem satricinājumiem Latviju vajadzētu apiet. Saskaņā ar Valsts kases šonedēļ publicēto informāciju, mums nav parāds, bet, salīdzinājumā ar citām valstīm, mazītiņš parādiņš. 2015.gada beigās Latvijas valsts parāda līmenis sasniedza 8,4 miljardus eiro jeb 34% no IKP. Līdz 2016.gada beigām tas varētu sasniegt 10,1 miljardus eiro jeb aptuveni 40% no IKP. Kā skaidro Valsts kase, valsts parāda pieaugums būs saistīts ar plānotajām aizņemšanās aktivitātēm ārējos tirgos, kuras savukārt ir saistītas galvenokārt ar to, ka 2017.gada februārī ir jādzēš apjomīgas ASV dolāros izlaisto obligāciju saistības. Februārī dzēšanas termiņš ir vienam miljardam dolāru. Nauda būs vajadzīga ne tikai iepriekšējos gados saņemto aizdevumu atmaksāšanai, bet arī budžeta deficīta segšanai.

Neskatoties uz to, Latvijas valsts parāds joprojām ir pieticīgs. Pateicoties zemam valsts budžeta deficīta rādītājam un nelielam valsts parādam, starptautiskā reitingu aģentūra Fitch uztur Latvijas samērā augsto reitingu A- valstu grupas līmenī. Aģentūrā arī pozitīvi vērtē Latvijas tautsaimniecības attīstību, kas, saskaņā ar prognozēm, tuvākajos gados pieaugs vidēji par 3%.

Eirozona: mazliet ir, vajag vēl mazliet

Saskaņā ar šonedēļ publicētajām Pasaules Bankas prognozēm eirozonas ekonomika nākamgad pieaugs no 1,5% līdz 1,7%. Ar visu savu pieticību, tas būs augstākais pieauguma temps kopš 2010.gada. Spēki, kas vairākus gadus ierobežoja reģiona atjaunošanos (piemēram, stingrāki fiskālie pasākumi), pakāpeniski samazinās. Pieejamie kredīti stimulē tēriņus, fiskālā konsolidācija ir gandrīz pabeigta (ja mēs runājam par reģionu kopumā), un monetārā politika ir draudzīgāka.

Vienlaikus zemās izejvielu cenas palielina pirktspēju, kas savukārt veicina mājsaimniecību patēriņa pieaugumu. Lai atjaunošanās process uzņemtu apgriezienus, uzņēmumiem ir jādara tas pats, jo ieguldījumu izmaksas joprojām ir 15% zemāk, nekā pirms krīzes. Uzticība ekonomikā korporatīvajā sektorā pieaugs, un, ja kļūs pieejamāki kredīti un kapitāla tirgus finansējums, tas novedīs pie tā, ka investīciju apjoms tuvākajos gados apsteigs IKP pieaugumu.

Krievija: recesijā turpinās

Kas attiecas uz mūsu tuvāko austrumu kaimiņu, tad, pēc Pasaules Bankas analītiķu domām, zemās naftas cenas un starptautiskas sankcijas šogad neļaus Krievijai paļauties uz pozitīvām prognozēm un pieaugošām investīcijām. Bankas eksperti 2016.gadā prognozē Krievijas ekonomikas kritumu par 0,7%. Iziet no recesijas valsts varētu tikai 2017. un 2018.gadā. 2017.gadā Krievijas IKP pieaugs par 1,3%, norāda eksperti. 2018.gadā Krievijas ekonomikas atveseļošanās turpināsies, un tā pieaugs par 1,5%.
Tomēr, Pasaules Banka ne visai pozitīvi vērtē pasaules ekonomikas perspektīvas kopumā. Eksperti koriģējuši pasaules IKP prognozi uz sliktāko pusi, samazinot to līdz 0,4%, tādējādi pasaules IKP 2016.gadā vajadzētu pieaugt par 2,9%. Globālā ekonomika, jo īpaši jaunās ekonomikas var trāpīt ļoti lielā grambā uz ceļa, uzskata Pasaules Bankas galvenais ekonomists Kaušiks Basu.

Ref:017.010.103.9270


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.