bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Grambas uz līdzena ceļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Nākamais Ugunīgā Pērtiķa gads ekonomikā solās ienest daudz pārsteigumu un iespējams pat satricinājumus. Katrā ziņā, šādu secinājumu var izdarīt, balstoties uz ietekmīgu investoru, ekonomistu un starptautisko organizāciju prognozēm.

Jau pirmajā jaunā gada darba nedēļā neiepriecinošu vēsti pauda Amerikas un pasaules finanšu guru Džordžs Soross. Uzstājoties ekonomikas forumā Šrilankā, viņš salīdzināja pašreizējo situāciju pasaules fondu, valūtas un preču tirgos ar situāciju 2008.gadā, kad sākās pasaules finanšu krīze. Pēc Sorosa domām, šobrīd pasaules ekonomiku lielā mērā ietekmē Ķīnas mēģinājumi atrast jaunu izaugsmes modeli, pārorientējoties no ražošanas un investīcijām uz iekšējo patēriņu. Miljardieris uzskata, ka Ķīnai ir nopietna problēma ar pārbūvi, turklāt juaņas kurss krīt, kas savukārt negatīvi ietekmē pasaules finanšu tirgus. Par visu jaunattīstības valstu problēmu kļuvusi arī atgriešanās pie pozitīvām procentu likmēm, pieļauj Soross.

Vēl kāds amerikānis – bijušais viceprezidents un ASV Tirdzniecības palātas galvenais ekonomists Ronalda Reigana prezidentūras laikā un tagad Katona institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Ričards Rāns, paredz pasaulei šogad vēl vienu finanšu krīzi. Pēc viņa domām, pasaules ekonomikas izaugsme būs mazāka nekā minēts SVF jaunākajās prognozēs, jo attiecība starp valsts parādu pret IKP pasaulē ir rekordaugstā līmenī, kas izsauc ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos.

Piemēram, ASV šī attiecība ir 98% no IKP, eirozonā – 104% un 220% – Japānā. Jebkura nopietna pasaules ekonomikas destabilizācija var viegli atmest pasauli atpakaļ recesijā, uzskata eksperts.

Latvija: labi sēžam

Ja novērtējam kārtējās krīzes riskus attiecībā uz valsts parāda lielumu, tad iespējamajiem satricinājumiem Latviju vajadzētu apiet. Saskaņā ar Valsts kases šonedēļ publicēto informāciju, mums nav parāds, bet, salīdzinājumā ar citām valstīm, mazītiņš parādiņš. 2015.gada beigās Latvijas valsts parāda līmenis sasniedza 8,4 miljardus eiro jeb 34% no IKP. Līdz 2016.gada beigām tas varētu sasniegt 10,1 miljardus eiro jeb aptuveni 40% no IKP. Kā skaidro Valsts kase, valsts parāda pieaugums būs saistīts ar plānotajām aizņemšanās aktivitātēm ārējos tirgos, kuras savukārt ir saistītas galvenokārt ar to, ka 2017.gada februārī ir jādzēš apjomīgas ASV dolāros izlaisto obligāciju saistības. Februārī dzēšanas termiņš ir vienam miljardam dolāru. Nauda būs vajadzīga ne tikai iepriekšējos gados saņemto aizdevumu atmaksāšanai, bet arī budžeta deficīta segšanai.

Neskatoties uz to, Latvijas valsts parāds joprojām ir pieticīgs. Pateicoties zemam valsts budžeta deficīta rādītājam un nelielam valsts parādam, starptautiskā reitingu aģentūra Fitch uztur Latvijas samērā augsto reitingu A- valstu grupas līmenī. Aģentūrā arī pozitīvi vērtē Latvijas tautsaimniecības attīstību, kas, saskaņā ar prognozēm, tuvākajos gados pieaugs vidēji par 3%.

Eirozona: mazliet ir, vajag vēl mazliet

Saskaņā ar šonedēļ publicētajām Pasaules Bankas prognozēm eirozonas ekonomika nākamgad pieaugs no 1,5% līdz 1,7%. Ar visu savu pieticību, tas būs augstākais pieauguma temps kopš 2010.gada. Spēki, kas vairākus gadus ierobežoja reģiona atjaunošanos (piemēram, stingrāki fiskālie pasākumi), pakāpeniski samazinās. Pieejamie kredīti stimulē tēriņus, fiskālā konsolidācija ir gandrīz pabeigta (ja mēs runājam par reģionu kopumā), un monetārā politika ir draudzīgāka.

Vienlaikus zemās izejvielu cenas palielina pirktspēju, kas savukārt veicina mājsaimniecību patēriņa pieaugumu. Lai atjaunošanās process uzņemtu apgriezienus, uzņēmumiem ir jādara tas pats, jo ieguldījumu izmaksas joprojām ir 15% zemāk, nekā pirms krīzes. Uzticība ekonomikā korporatīvajā sektorā pieaugs, un, ja kļūs pieejamāki kredīti un kapitāla tirgus finansējums, tas novedīs pie tā, ka investīciju apjoms tuvākajos gados apsteigs IKP pieaugumu.

Krievija: recesijā turpinās

Kas attiecas uz mūsu tuvāko austrumu kaimiņu, tad, pēc Pasaules Bankas analītiķu domām, zemās naftas cenas un starptautiskas sankcijas šogad neļaus Krievijai paļauties uz pozitīvām prognozēm un pieaugošām investīcijām. Bankas eksperti 2016.gadā prognozē Krievijas ekonomikas kritumu par 0,7%. Iziet no recesijas valsts varētu tikai 2017. un 2018.gadā. 2017.gadā Krievijas IKP pieaugs par 1,3%, norāda eksperti. 2018.gadā Krievijas ekonomikas atveseļošanās turpināsies, un tā pieaugs par 1,5%.
Tomēr, Pasaules Banka ne visai pozitīvi vērtē pasaules ekonomikas perspektīvas kopumā. Eksperti koriģējuši pasaules IKP prognozi uz sliktāko pusi, samazinot to līdz 0,4%, tādējādi pasaules IKP 2016.gadā vajadzētu pieaugt par 2,9%. Globālā ekonomika, jo īpaši jaunās ekonomikas var trāpīt ļoti lielā grambā uz ceļa, uzskata Pasaules Bankas galvenais ekonomists Kaušiks Basu.

Ref:017.010.103.9270


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.