bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Grambas uz līdzena ceļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Nākamais Ugunīgā Pērtiķa gads ekonomikā solās ienest daudz pārsteigumu un iespējams pat satricinājumus. Katrā ziņā, šādu secinājumu var izdarīt, balstoties uz ietekmīgu investoru, ekonomistu un starptautisko organizāciju prognozēm.

Jau pirmajā jaunā gada darba nedēļā neiepriecinošu vēsti pauda Amerikas un pasaules finanšu guru Džordžs Soross. Uzstājoties ekonomikas forumā Šrilankā, viņš salīdzināja pašreizējo situāciju pasaules fondu, valūtas un preču tirgos ar situāciju 2008.gadā, kad sākās pasaules finanšu krīze. Pēc Sorosa domām, šobrīd pasaules ekonomiku lielā mērā ietekmē Ķīnas mēģinājumi atrast jaunu izaugsmes modeli, pārorientējoties no ražošanas un investīcijām uz iekšējo patēriņu. Miljardieris uzskata, ka Ķīnai ir nopietna problēma ar pārbūvi, turklāt juaņas kurss krīt, kas savukārt negatīvi ietekmē pasaules finanšu tirgus. Par visu jaunattīstības valstu problēmu kļuvusi arī atgriešanās pie pozitīvām procentu likmēm, pieļauj Soross.

Vēl kāds amerikānis – bijušais viceprezidents un ASV Tirdzniecības palātas galvenais ekonomists Ronalda Reigana prezidentūras laikā un tagad Katona institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Ričards Rāns, paredz pasaulei šogad vēl vienu finanšu krīzi. Pēc viņa domām, pasaules ekonomikas izaugsme būs mazāka nekā minēts SVF jaunākajās prognozēs, jo attiecība starp valsts parādu pret IKP pasaulē ir rekordaugstā līmenī, kas izsauc ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos.

Piemēram, ASV šī attiecība ir 98% no IKP, eirozonā – 104% un 220% – Japānā. Jebkura nopietna pasaules ekonomikas destabilizācija var viegli atmest pasauli atpakaļ recesijā, uzskata eksperts.

Latvija: labi sēžam

Ja novērtējam kārtējās krīzes riskus attiecībā uz valsts parāda lielumu, tad iespējamajiem satricinājumiem Latviju vajadzētu apiet. Saskaņā ar Valsts kases šonedēļ publicēto informāciju, mums nav parāds, bet, salīdzinājumā ar citām valstīm, mazītiņš parādiņš. 2015.gada beigās Latvijas valsts parāda līmenis sasniedza 8,4 miljardus eiro jeb 34% no IKP. Līdz 2016.gada beigām tas varētu sasniegt 10,1 miljardus eiro jeb aptuveni 40% no IKP. Kā skaidro Valsts kase, valsts parāda pieaugums būs saistīts ar plānotajām aizņemšanās aktivitātēm ārējos tirgos, kuras savukārt ir saistītas galvenokārt ar to, ka 2017.gada februārī ir jādzēš apjomīgas ASV dolāros izlaisto obligāciju saistības. Februārī dzēšanas termiņš ir vienam miljardam dolāru. Nauda būs vajadzīga ne tikai iepriekšējos gados saņemto aizdevumu atmaksāšanai, bet arī budžeta deficīta segšanai.

Neskatoties uz to, Latvijas valsts parāds joprojām ir pieticīgs. Pateicoties zemam valsts budžeta deficīta rādītājam un nelielam valsts parādam, starptautiskā reitingu aģentūra Fitch uztur Latvijas samērā augsto reitingu A- valstu grupas līmenī. Aģentūrā arī pozitīvi vērtē Latvijas tautsaimniecības attīstību, kas, saskaņā ar prognozēm, tuvākajos gados pieaugs vidēji par 3%.

Eirozona: mazliet ir, vajag vēl mazliet

Saskaņā ar šonedēļ publicētajām Pasaules Bankas prognozēm eirozonas ekonomika nākamgad pieaugs no 1,5% līdz 1,7%. Ar visu savu pieticību, tas būs augstākais pieauguma temps kopš 2010.gada. Spēki, kas vairākus gadus ierobežoja reģiona atjaunošanos (piemēram, stingrāki fiskālie pasākumi), pakāpeniski samazinās. Pieejamie kredīti stimulē tēriņus, fiskālā konsolidācija ir gandrīz pabeigta (ja mēs runājam par reģionu kopumā), un monetārā politika ir draudzīgāka.

Vienlaikus zemās izejvielu cenas palielina pirktspēju, kas savukārt veicina mājsaimniecību patēriņa pieaugumu. Lai atjaunošanās process uzņemtu apgriezienus, uzņēmumiem ir jādara tas pats, jo ieguldījumu izmaksas joprojām ir 15% zemāk, nekā pirms krīzes. Uzticība ekonomikā korporatīvajā sektorā pieaugs, un, ja kļūs pieejamāki kredīti un kapitāla tirgus finansējums, tas novedīs pie tā, ka investīciju apjoms tuvākajos gados apsteigs IKP pieaugumu.

Krievija: recesijā turpinās

Kas attiecas uz mūsu tuvāko austrumu kaimiņu, tad, pēc Pasaules Bankas analītiķu domām, zemās naftas cenas un starptautiskas sankcijas šogad neļaus Krievijai paļauties uz pozitīvām prognozēm un pieaugošām investīcijām. Bankas eksperti 2016.gadā prognozē Krievijas ekonomikas kritumu par 0,7%. Iziet no recesijas valsts varētu tikai 2017. un 2018.gadā. 2017.gadā Krievijas IKP pieaugs par 1,3%, norāda eksperti. 2018.gadā Krievijas ekonomikas atveseļošanās turpināsies, un tā pieaugs par 1,5%.
Tomēr, Pasaules Banka ne visai pozitīvi vērtē pasaules ekonomikas perspektīvas kopumā. Eksperti koriģējuši pasaules IKP prognozi uz sliktāko pusi, samazinot to līdz 0,4%, tādējādi pasaules IKP 2016.gadā vajadzētu pieaugt par 2,9%. Globālā ekonomika, jo īpaši jaunās ekonomikas var trāpīt ļoti lielā grambā uz ceļa, uzskata Pasaules Bankas galvenais ekonomists Kaušiks Basu.

Ref:017.010.103.9270


Pievienot komentāru

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Jaunākie komentāri