bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.01.2017 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Cherchez la Femme*

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Autors:PantherMedia/SCANPIX

Kā vecajos, labajos laikos, kad Latvija piedzīvoja «treknos» gadus, uz robežas ar Krieviju veidojas kravas automašīnu rindas, kādas mēs sen neesam redzējuši. Vēl viens patīkams jaunums: tā iemesls ir sievietes.

Kā saka francūži, ja atgadās dīvaini notikumi – «Cherche la femme», kas nozīmē«meklējiet sievieti». Šis apgalvojums izrādās piemērots pat kravas mašīnu rindām, kas pēkšņi un neizskaidrojamā kārtā izveidojušās uz Latvijas-Krievijas robežas. Krīzes gados un laikā, kad spēkā stājās Eiropas sankcijas pret Krieviju, tādu parādību, kā stundām ilgu gaidīšanu, lai šķērsotu robežu, visi jau sen bija aizmirsuši.

Kā skaidroja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), rindu veidošanās saistīta ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, kam piemīt sezonāls raksturs un tādu kravu pieaugums, kurās ir preces, kas ātri bojājās, proti, – ziedi. Šīs preces lielos daudzumos tiek vestas uz Krieviju, tuvojoties Starptautiskajai sieviešu dienai 8.martā, kas kaimiņvalstī tiek plaši atzīmēta. Tie, kuri piedzīvoja padomju laikus, atcerēsies, ka ziedu audzēšana un pārdošana 8.martā bija labs peļņas avots daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Mājās audzētu ziedu bizness šajās dienās zēla un plauka vārda tiešajā nozīmē. Un tagad, pēc tik daudziem gadiem, izrādās, ka gandrīz nekas nav mainījies, vienīgā atšķirība, ka cauri Latvijai uz Krieviju savu skaisto un smaržīgo produkciju ved audzētāji no citām ES valstīm.

Šī situācija ir izveidojusies daļēji arī pateicoties pastiprinātai Krievijas-Baltkrievijas robežas kontrolei, ko veic Krievijas robežsardzes dienests. Saskaņā ar VID pieejamo neoficiālo informāciju, pārvadātājiem no ES un citiem iespējas šķērsot Krievijas-Baltkrievijas robežu ir ierobežotas, tāpēc starptautiskā kravas plūsma novirzīta caur Latviju. Tas ievērojami ietekmē transportlīdzekļu skaitu uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežas.

1.martā plkst. 8.00 Terehovas robežkontroles punktā iebraukšanu Krievijā gaidīja 540 kravas automašīnas. Līdzīga situācija bija vērojama arī pāris iepriekšējās dienās: kopš 26.februāra rindā pastāvīgi ir ne mazāk par 360 automašīnām. Krievijas robežas šķērsošanai nepieciešamais laiks ir no 37 līdz 73 stundām.

Gan rindu garums, gan gaidīšanas laiks, gan robežas šķērsošanai nepieciešamais laiks ir pilnīgi netipisks šim gadalaikam (lai gan, kas līdzīgs ik gadu vērojams decembra otrajā pusē, kad Krievijas noliktavas un veikali pildās ar precēm no Eiropas garajam Ziemassvētku iepirkšanās maratonam).

VID datu arhīvā, kas tiek pildīts kopš 2011.gada, nekas tamlīdzīgs nav fiksēts. Iepriekšējos divos gados februāra beigās – marta sākumā rindu nebija vispār, gaidīšanas laiks bija vienāds ar nulli, un 24 stundās Krievijas Federācijā iebrauca līdz 300 kravas automašīnām. 2013.gadā robežu diennaktī šķērsoja pat līdz 450 automašīnām, rindas praktiski nebija un gaidīšanas laiks nepārsniedza 1-2 stundas. 2012.gadā maksimālais gaidīšanas laiks bija 7 stundas, 2011.gadā 13-20 stundas, taču abos gadījumos kravas automašīnu skaits, kas diennaktī šķērsoja robežu, nebija mazāks par 300 automašīnām, un rindā nebija vairāk par 280 transportlīdzekļiem.

Absolūtais rindas garuma antirekords – vairāk nekā 2 000 automašīnas ar gaidīšanas laiku vairāk nekā piecas diennaktis – tika uzstādīts 2006.gadā.

«Melnais saraksts»

Savā ziņā šī bija bezprecedenta nedēļa pašam VID. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kā plānots, iesniedza finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai to VID Finanšu policijas darbinieku un amatpersonu sarakstu, kas radījuši aizdomas par negodīgumu, un priekšlikumus viņu atbrīvošanai no amata pienākumu pildīšanas. Nav informācijas par to, cik cilvēku, un no kurām struktūrvienībām iekļauti šajā sarakstā. Pētersone neizslēdza iespēju, ka šis saraksts nav galīgs. Sākotnēji tajā tiks iekļautas Finanšu policijas amatpersonas, bet pēc tam tas tiks papildināts ar muitas darbiniekiem un darbiniekiem no citām VID struktūrām, kurās ir augsts korupcijas risks.

Viena galva tomēr šonedēļ krita – no amata tika atbrīvots VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis. Nav pierādījumu, ka viņa vārds bija „melnajā sarakstā”. Kā oficiālais viņa atlaišanas iemesls, minēts fakts, ka Kravalim beigusies augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, un viņš nav prasījis to pagarināt. Ņemot vērā to, ka VID ģenerāldirektora vietnieks bez šādas pielaides strādāt nevar, tika nolemts Kravali no amata atbrīvot.

Iepriekš pret Kravali tika ierosinātas vairākas disciplinārlietas. Kā informēja Pētersone, viena lieta izbeigta bez pārkāpumu konstatācijas, vienā Kravalim izteikts rājiens, bet vēl vienā pārbaude turpinās.

Janvāra beigās VID Finanšu policijas pārvaldē pret Kravali tika sākts kriminālprocess. Kravalis apstiprināja, ka process saistīts ar ierobežotas informācijas izpaušanu un viņam piemērots aizdomās turētā statuss. Aizvadītā gada oktobrī Kravalis tika atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas. Atstādināšanas iemesls – problēmas ar Eiropas Savienības tranzīta regulas ieviešanu.

Kā sacīja Dana Reizniece-Ozola, pār VID kritusi «milzu šaubu ēna», kas ved pie tā, ka ļaudīm zūd motivācija maksāt nodokļus. Tas ir nepieņemami, tāpēc nepieciešama strauja rīcība, un pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas no darbiniekiem, kam ir aizdomīga reputācija.

Mūsu «lielais un šausmīgais» IKP

Šonedēļ bijušas arī labas ziņas – 2015.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā audzis visstraujāk no visām ES valstīm. IKP, salīdzinājumā ar 2014.gadu, palielinājies par 2,7%, informējusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Faktiskajās cenās IKP sasniedzis gandrīz 24,4 miljardus eiro.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2016.gadā, neskatoties uz vājo ārējo pieprasījumu, IKP pieaugums varētu sasniegt 3,2%. Ministrija norādīja, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2016.gadā, tāpat kā pagājušajā gadā, galvenokārt noteiks iekšzemes pieprasījums, kas nodrošinās algu palielinājumu un bezdarba samazināšanos.

Nordea bankas analītiķi Latvijas tautsaimniecības perspektīvas vērtē piesardzīgi, samazinot IKP izaugsmi no 3% uz 2,7%. Pēc viņu domām, attīstību šajā gadā veicinās galvenokārt privātā patēriņa un investīciju pieaugums.

Noskaņojums ārvalstu tirgos nav īpaši optimistisks, tas saistīts ar ģeopolitiskiem konfliktiem, neskaidrām ES perspektīvām un Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Iespējams, ka šāda situācija turpināsies vēl ilgi. Latvijā, algām strauji pieaugot, uzņēmējiem būs arvien grūtāk saglabāt konkurētspēju tirgū.

* Meklējiet sievieti (fr.val)


Pievienot komentāru

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Igaunija un Somija noslēdz divpusēju aizsardzības ietvara nolīgumu

Somija un Igaunija noslēgušas divpusēju nolīgumu, abām kaimiņvalstīm nosakot savstarpējās sadarbības principus aizsardzības jomā. Igaunija un Somija ir ieinteresētas tuvāk sadarboties veidojot aizsardzības politiku, daloties ar informāciju, attīstot spēku spējas, kā arī aizsardzības izglītībā un militāro manevru jomā.

Valsts kontroliera amatā atkārtoti ievēl Krūmiņu

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, valsts kontroliera amatā atkārtoti ievēlēja līdzšinējo Valsts kontroles vadītāju Elitu Krūmiņu.

Saeima atbalsta lidmašīnu pasažieru datu reģistru izveidi terorisma novēršanai

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumu, ar kuru tiks izveidots lidmašīnu pasažieru datu reģistrs.

Baidens: Visbagātākie nodokļos maksā pārāk maz

Uzstājoties ar uzrunu Pasaules Ekonomikas forumā Šveicē, Amerikas Savienoto Valstu aizejošais viceprezidents Džo Baidens vērtējis, ka viens procents pasaulē bagātāko cilvēku nodokļos maksā pārāk maz.

Ventspils brīvosta ar luksusauto 156 000 eiro vērtībā vizina Lembergu

Neraugoties uz kravu apgrozījuma samazinājumu par 16,44%, Ventspils brīvosta pērn par aptuveni 156 000 eiro iegādājusies luksus klases automašīnu Audi A8L W12, kuras vienīgais zināmais pasažieris ir brīvostas pārvaldes valdes loceklis, formāli no amata atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs , vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

LNOB direktors: No operas ēkas krīt ķieģeļi, bet amatpersonas par situāciju neinteresējas

Pirms dažām dienām no Latvijas Nacionālās operas ēkas un baleta ēkas sāka krist nost ķieģeļu un apmetuma gabali, nosūtot bildes amatpersonām. Līdz šim neviens nav turējis par vajadzīgu pat painteresēties kas; kā; ko darīsim; sociālajā tīklā Facebook.com ierakstā ziņo LNOB direktors Zigmārs Liepiņš.

Paraksta Latvijas un Japānas konvenciju, kas veicinās ārvalstu investīciju piesaisti

Tokijā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārais vice-ministrs Motome Takisawa parakstīja Latvijas valdības un Japānas valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Turcijas Jaungada terorists uzbrukuma vietu izvēlējies nejauši

Vīrietis, kurš Turcijā tiek turēts aizdomās par Jaungada terora akta pastrādāšanu, nopratināšanā atzinis, ka uzbrukuma vietu izvēlējies nejauši.

FM: Problēmu NĪN jomā nevar risināt ar nodokļa likmes koridoru

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi.

ASV mīkstina sodu valsts noslēpuma nopludinātājai Meningai

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama mīkstinājis sodu bijušajai ASV militārpersonai Čelsijai Meningai, kura notiesāta par 750 000 lapu dokumentu un video zādzību un nopludināšanu atklātības organizācijai WikiLeaks.

Izteikta ideja vākt parakstus par izglītības ministra Kārļa Šadurska demisiju

Šonedēļ virkne izglītības darbinieku un organizāciju vairākas reizes ir saņēmuši anonīmu elektronisku vēstuli, kurā pedagogi tiek mudināti aktīvāk kritizēt izglītības sistēmu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu, kā arī izteikta ideja vākt parakstus par izglītības ministra Kārļa Šadurska demisiju.

Latvijā decembrī sasniegts trešais augstākais inflācijas rādītājs ES

Latvijā patēriņa cenas mēneša salīdzinājumā decembrī pieauga par 0,6%. Lietuvā reģistrēta mēneša inflācija 0,5% apmērā, bet Igaunijā patēriņa cenas salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,3%

Atvieglos ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kuriem ir būtisks darbaspēka trūkums

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 18.janvārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, BNN informē Saeimas Preses dienests.

Par finansēm saistītus jautājumus ar banku varēs sazināties WhatsApp lietotnē

Pilnveidojot digitalizācijas procesu un izpētot klientu paradumus, nodrošinās iespēju ar personīgajām finansēm saistītus jautājumus risināt lietotnē WhatsApp, vēsta DNB banka.

Mamikins prognozē pasliktināšanos ES konservatīvā pārstāvja EP uzvaras dēļ

Pēc Eiropas Parlamenta prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru guva Eiropas Tautas partijas grupas pārstāvis Antonio Tajāni, deputāts Andrejs Mamikins prognozē situācijas pasliktināšanos ES, kā arī pašā EP.