bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Cherchez la Femme*

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Autors:PantherMedia/SCANPIX

Kā vecajos, labajos laikos, kad Latvija piedzīvoja «treknos» gadus, uz robežas ar Krieviju veidojas kravas automašīnu rindas, kādas mēs sen neesam redzējuši. Vēl viens patīkams jaunums: tā iemesls ir sievietes.

Kā saka francūži, ja atgadās dīvaini notikumi – «Cherche la femme», kas nozīmē«meklējiet sievieti». Šis apgalvojums izrādās piemērots pat kravas mašīnu rindām, kas pēkšņi un neizskaidrojamā kārtā izveidojušās uz Latvijas-Krievijas robežas. Krīzes gados un laikā, kad spēkā stājās Eiropas sankcijas pret Krieviju, tādu parādību, kā stundām ilgu gaidīšanu, lai šķērsotu robežu, visi jau sen bija aizmirsuši.

Kā skaidroja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), rindu veidošanās saistīta ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, kam piemīt sezonāls raksturs un tādu kravu pieaugums, kurās ir preces, kas ātri bojājās, proti, – ziedi. Šīs preces lielos daudzumos tiek vestas uz Krieviju, tuvojoties Starptautiskajai sieviešu dienai 8.martā, kas kaimiņvalstī tiek plaši atzīmēta. Tie, kuri piedzīvoja padomju laikus, atcerēsies, ka ziedu audzēšana un pārdošana 8.martā bija labs peļņas avots daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Mājās audzētu ziedu bizness šajās dienās zēla un plauka vārda tiešajā nozīmē. Un tagad, pēc tik daudziem gadiem, izrādās, ka gandrīz nekas nav mainījies, vienīgā atšķirība, ka cauri Latvijai uz Krieviju savu skaisto un smaržīgo produkciju ved audzētāji no citām ES valstīm.

Šī situācija ir izveidojusies daļēji arī pateicoties pastiprinātai Krievijas-Baltkrievijas robežas kontrolei, ko veic Krievijas robežsardzes dienests. Saskaņā ar VID pieejamo neoficiālo informāciju, pārvadātājiem no ES un citiem iespējas šķērsot Krievijas-Baltkrievijas robežu ir ierobežotas, tāpēc starptautiskā kravas plūsma novirzīta caur Latviju. Tas ievērojami ietekmē transportlīdzekļu skaitu uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežas.

1.martā plkst. 8.00 Terehovas robežkontroles punktā iebraukšanu Krievijā gaidīja 540 kravas automašīnas. Līdzīga situācija bija vērojama arī pāris iepriekšējās dienās: kopš 26.februāra rindā pastāvīgi ir ne mazāk par 360 automašīnām. Krievijas robežas šķērsošanai nepieciešamais laiks ir no 37 līdz 73 stundām.

Gan rindu garums, gan gaidīšanas laiks, gan robežas šķērsošanai nepieciešamais laiks ir pilnīgi netipisks šim gadalaikam (lai gan, kas līdzīgs ik gadu vērojams decembra otrajā pusē, kad Krievijas noliktavas un veikali pildās ar precēm no Eiropas garajam Ziemassvētku iepirkšanās maratonam).

VID datu arhīvā, kas tiek pildīts kopš 2011.gada, nekas tamlīdzīgs nav fiksēts. Iepriekšējos divos gados februāra beigās – marta sākumā rindu nebija vispār, gaidīšanas laiks bija vienāds ar nulli, un 24 stundās Krievijas Federācijā iebrauca līdz 300 kravas automašīnām. 2013.gadā robežu diennaktī šķērsoja pat līdz 450 automašīnām, rindas praktiski nebija un gaidīšanas laiks nepārsniedza 1-2 stundas. 2012.gadā maksimālais gaidīšanas laiks bija 7 stundas, 2011.gadā 13-20 stundas, taču abos gadījumos kravas automašīnu skaits, kas diennaktī šķērsoja robežu, nebija mazāks par 300 automašīnām, un rindā nebija vairāk par 280 transportlīdzekļiem.

Absolūtais rindas garuma antirekords – vairāk nekā 2 000 automašīnas ar gaidīšanas laiku vairāk nekā piecas diennaktis – tika uzstādīts 2006.gadā.

«Melnais saraksts»

Savā ziņā šī bija bezprecedenta nedēļa pašam VID. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kā plānots, iesniedza finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai to VID Finanšu policijas darbinieku un amatpersonu sarakstu, kas radījuši aizdomas par negodīgumu, un priekšlikumus viņu atbrīvošanai no amata pienākumu pildīšanas. Nav informācijas par to, cik cilvēku, un no kurām struktūrvienībām iekļauti šajā sarakstā. Pētersone neizslēdza iespēju, ka šis saraksts nav galīgs. Sākotnēji tajā tiks iekļautas Finanšu policijas amatpersonas, bet pēc tam tas tiks papildināts ar muitas darbiniekiem un darbiniekiem no citām VID struktūrām, kurās ir augsts korupcijas risks.

Viena galva tomēr šonedēļ krita – no amata tika atbrīvots VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis. Nav pierādījumu, ka viņa vārds bija „melnajā sarakstā”. Kā oficiālais viņa atlaišanas iemesls, minēts fakts, ka Kravalim beigusies augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, un viņš nav prasījis to pagarināt. Ņemot vērā to, ka VID ģenerāldirektora vietnieks bez šādas pielaides strādāt nevar, tika nolemts Kravali no amata atbrīvot.

Iepriekš pret Kravali tika ierosinātas vairākas disciplinārlietas. Kā informēja Pētersone, viena lieta izbeigta bez pārkāpumu konstatācijas, vienā Kravalim izteikts rājiens, bet vēl vienā pārbaude turpinās.

Janvāra beigās VID Finanšu policijas pārvaldē pret Kravali tika sākts kriminālprocess. Kravalis apstiprināja, ka process saistīts ar ierobežotas informācijas izpaušanu un viņam piemērots aizdomās turētā statuss. Aizvadītā gada oktobrī Kravalis tika atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas. Atstādināšanas iemesls – problēmas ar Eiropas Savienības tranzīta regulas ieviešanu.

Kā sacīja Dana Reizniece-Ozola, pār VID kritusi «milzu šaubu ēna», kas ved pie tā, ka ļaudīm zūd motivācija maksāt nodokļus. Tas ir nepieņemami, tāpēc nepieciešama strauja rīcība, un pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas no darbiniekiem, kam ir aizdomīga reputācija.

Mūsu «lielais un šausmīgais» IKP

Šonedēļ bijušas arī labas ziņas – 2015.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā audzis visstraujāk no visām ES valstīm. IKP, salīdzinājumā ar 2014.gadu, palielinājies par 2,7%, informējusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Faktiskajās cenās IKP sasniedzis gandrīz 24,4 miljardus eiro.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2016.gadā, neskatoties uz vājo ārējo pieprasījumu, IKP pieaugums varētu sasniegt 3,2%. Ministrija norādīja, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2016.gadā, tāpat kā pagājušajā gadā, galvenokārt noteiks iekšzemes pieprasījums, kas nodrošinās algu palielinājumu un bezdarba samazināšanos.

Nordea bankas analītiķi Latvijas tautsaimniecības perspektīvas vērtē piesardzīgi, samazinot IKP izaugsmi no 3% uz 2,7%. Pēc viņu domām, attīstību šajā gadā veicinās galvenokārt privātā patēriņa un investīciju pieaugums.

Noskaņojums ārvalstu tirgos nav īpaši optimistisks, tas saistīts ar ģeopolitiskiem konfliktiem, neskaidrām ES perspektīvām un Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Iespējams, ka šāda situācija turpināsies vēl ilgi. Latvijā, algām strauji pieaugot, uzņēmējiem būs arvien grūtāk saglabāt konkurētspēju tirgū.

* Meklējiet sievieti (fr.val)


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Viļņas mērs atvainojas par nespēju novērst ielu apledojumu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) atzinis, ka galvaspilsētas ielu uzturētāji, iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, nav strādājuši pietiekami labi, un atvainojies iedzīvotājiem par sastrēgumu radītajām neērtībām.

BNN nedēļas apkopojums: Šleseram savs KNAB informators. Brūkošie ceļi Latvijā. Sabijusies «kebabu nozare»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Bailes; Nākotne; Apjukums.

Aptauja: Svētku brīvdienās šogad strādās katrs desmitais

Ziemassvētku priekšvakarā vai Vecgada dienā strādās 10% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs piektais atzīst, ka šajās dienās strādās kāds no viņu ģimenes locekļiem.

Strīķe: Man nav šaubu, ka gan Kučinskis, gan Vējonis «danco» pēc Lemberga stabules

Jau desmit gadus Aivaram Lembergam ir liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikpat ilgu laiku kā Lembergs, tā valsts amatpersonas šo lēmumu ignorē. Pašvaldības darbu uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards, būdams gana labi informēts par patieso varas centru, kas, manuprāt, diemžēl nav Latvijas pilsoņi kā deklarēts Satversmē, brauc vizītē ne jau uz Ventspili, bet gan pie Lemberga. Pēc būtības klanīties un apliecināt savu padevību kā tādos viduslaikos, uzskata Jaunās Konservatīvās partijas politiķe, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.

Zemnieku saeima: Ja Latvijā neatvieglos nosacījumus viesstrādnieku ievešanai, vienkārši nebūs kas strādā

Pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkums gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Vairāki lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes.

FM viedoklis par ES fondiem: Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma

Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards.

Pasaules Dabas Fonds: Ir jāaizliedz zušu zveja visos Eiropas Savienības ūdeņos

Pēdējo 30 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 95%, taču neskatoties uz šiem dramatiskajiem rādītājiem, joprojām notiek zušu nozveja, uzsver Pasaules Dabas Fondā.

Latvijā otri zemākie izdevumi sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir otri zemākie Eiropas Savienībā, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Onkoloģiskās saslimšana bērnam - vecāki skeptiski par viņa ārstēšanu Latvijā

Nereti vecāku lēmums bērnu ar onkoloģisku saslimšanu ārstēt ārzemēs ir izvēle, nevis nepieciešamība, pauž Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova.

KM valsts sekretārs Voldiņš līdz gada beigām atstās amatu pēc paša vēlēšanās

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš līdz gada beigām pēc paša vēlēšanās atstās amatu, apstiprinājusi KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Pārtikas kviešu cena Latvijā gada laikā nedaudz pieaugusi

Pārtikas kviešu cena šogad oktobrī Latvijā bija par 1% augstāka nekā 2016.gadā attiecīgajā mēnesī, taču par 22% mazāka nekā vidējā pēdējo piecu gadu laikā, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Nepilngadīgām meitenēm aizvien ir vieglāk iegādāties alkoholu nekā puišiem

Šogad meitenēm bija par apmēram 10% vairāk teorētisko iespēju veikt pirkumus un neuzrādīt personu apliecinošus dokumentus alkohola iegādes brīdī, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācija veiktais pētījums.

Lietus dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis, Latgalē tie apledo

Sakarā ar ilgstošiem nokrišņiem uz grants autoceļiem daudzviet ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Latvijas gāzes meitasuzņēmumam Gaso izsniegta licence dabasgāzes sadalei

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome AS Latvijas gāze meitasuzņēmumam AS Gaso izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei.

Latvijas - Lietuvas sadarbības veicināšanai tiks īstenoti 48 projekti

Ar Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu 48 Latvijas - Lietuvas sadarbības projektiem četrās projekta prioritātēs tiks piešķirts finansējums par kopējo summu 18 673 300 eiro.

Sola nedaudz samazināt dabasgāzes tarifu mājsaimniecībām

No 2018.gada 1.janvāra nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei.

Kas notiks nākamajā gadā ar pārtikas produktu cenām?

Piena ražotāji pēc ilgās krīzes atkal saņem «pieklājīgu» cenu par pārdoto pienu un jau kādu laiku ar situāciju ir apmierināti. Savukārt graudkopjiem lietainā sezona radīja nopietnas problēmas, liecina lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Regulators apstiprina 5G frekvenču joslu izsoles rezultātus

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprina izsoles rezultātus radiofrekvenču spektra joslas, ko iespējams izmantot 5G vajadzībām, lietošanas tiesību piešķiršanai, ziņo komisijā.

VID izstrādā jaunu maksājumu kārtības ieviešanas sistēmu

Valsts ieņēmumu dienests sācis darbu un plāno līdz 2022.gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu. Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, skaidro dienestā.

Izpētē noskaidrots: Rīgas pilsētvides teritorija pieaug

Rīgas aglomerācija 2017.gadā aizņem par 299 kvadrātmetriem jeb 4,2% plašāku teritoriju, salīdzinot ar 2012.gadu. Savukārt aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes veiktās izpētes iegūtie rezultāti.

Audi sasniedz jaunus pārdošanas rekordus

Aizvadītais novembris visā pasaulē Audi zīmolam ir bijis viens no veiksmīgākajiem šī gada laikā. Zīmols pircējiem visā pasaulē piegādāja aptuveni 160 000 automobiļu, kas ir par 4,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 2,7% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Igaunija EDSO: Krievijai ir jāpilda tās starptautiskie pienākumi Krimā un Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers (Sven Mikser) šonedēļ, uzstājoties ar uzrunu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ārlietu ministru sanāksmē, norādījis, ka organizācijai ir jāatbalsta Ukrainas teritorijās nedalāmība un cilvēktiesību aizsardzība Krimā.

Lietuvas nekustamo īpašumu tirgū sagaida cenu «burbuļa» saplakšanu

Lai arī jauno dzīvokļu tirdzniecības apjoms Viļņā joprojām ir aptuveni pēdējo gadu augstākajā līmenī, nekustamo īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Kauņas atdziest, kas varētu liecināt par lēnākas vai straujākas tirgus lejupslīdes tuvošanos.

Teju divas trešdaļas iedzīvotāju satrauc varbūtība tikt apzagtiem uz ielas

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51% bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto - tā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.