bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Cherchez la Femme*

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Autors:PantherMedia/SCANPIX

Kā vecajos, labajos laikos, kad Latvija piedzīvoja «treknos» gadus, uz robežas ar Krieviju veidojas kravas automašīnu rindas, kādas mēs sen neesam redzējuši. Vēl viens patīkams jaunums: tā iemesls ir sievietes.

Kā saka francūži, ja atgadās dīvaini notikumi – «Cherche la femme», kas nozīmē«meklējiet sievieti». Šis apgalvojums izrādās piemērots pat kravas mašīnu rindām, kas pēkšņi un neizskaidrojamā kārtā izveidojušās uz Latvijas-Krievijas robežas. Krīzes gados un laikā, kad spēkā stājās Eiropas sankcijas pret Krieviju, tādu parādību, kā stundām ilgu gaidīšanu, lai šķērsotu robežu, visi jau sen bija aizmirsuši.

Kā skaidroja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), rindu veidošanās saistīta ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, kam piemīt sezonāls raksturs un tādu kravu pieaugums, kurās ir preces, kas ātri bojājās, proti, – ziedi. Šīs preces lielos daudzumos tiek vestas uz Krieviju, tuvojoties Starptautiskajai sieviešu dienai 8.martā, kas kaimiņvalstī tiek plaši atzīmēta. Tie, kuri piedzīvoja padomju laikus, atcerēsies, ka ziedu audzēšana un pārdošana 8.martā bija labs peļņas avots daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Mājās audzētu ziedu bizness šajās dienās zēla un plauka vārda tiešajā nozīmē. Un tagad, pēc tik daudziem gadiem, izrādās, ka gandrīz nekas nav mainījies, vienīgā atšķirība, ka cauri Latvijai uz Krieviju savu skaisto un smaržīgo produkciju ved audzētāji no citām ES valstīm.

Šī situācija ir izveidojusies daļēji arī pateicoties pastiprinātai Krievijas-Baltkrievijas robežas kontrolei, ko veic Krievijas robežsardzes dienests. Saskaņā ar VID pieejamo neoficiālo informāciju, pārvadātājiem no ES un citiem iespējas šķērsot Krievijas-Baltkrievijas robežu ir ierobežotas, tāpēc starptautiskā kravas plūsma novirzīta caur Latviju. Tas ievērojami ietekmē transportlīdzekļu skaitu uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežas.

1.martā plkst. 8.00 Terehovas robežkontroles punktā iebraukšanu Krievijā gaidīja 540 kravas automašīnas. Līdzīga situācija bija vērojama arī pāris iepriekšējās dienās: kopš 26.februāra rindā pastāvīgi ir ne mazāk par 360 automašīnām. Krievijas robežas šķērsošanai nepieciešamais laiks ir no 37 līdz 73 stundām.

Gan rindu garums, gan gaidīšanas laiks, gan robežas šķērsošanai nepieciešamais laiks ir pilnīgi netipisks šim gadalaikam (lai gan, kas līdzīgs ik gadu vērojams decembra otrajā pusē, kad Krievijas noliktavas un veikali pildās ar precēm no Eiropas garajam Ziemassvētku iepirkšanās maratonam).

VID datu arhīvā, kas tiek pildīts kopš 2011.gada, nekas tamlīdzīgs nav fiksēts. Iepriekšējos divos gados februāra beigās – marta sākumā rindu nebija vispār, gaidīšanas laiks bija vienāds ar nulli, un 24 stundās Krievijas Federācijā iebrauca līdz 300 kravas automašīnām. 2013.gadā robežu diennaktī šķērsoja pat līdz 450 automašīnām, rindas praktiski nebija un gaidīšanas laiks nepārsniedza 1-2 stundas. 2012.gadā maksimālais gaidīšanas laiks bija 7 stundas, 2011.gadā 13-20 stundas, taču abos gadījumos kravas automašīnu skaits, kas diennaktī šķērsoja robežu, nebija mazāks par 300 automašīnām, un rindā nebija vairāk par 280 transportlīdzekļiem.

Absolūtais rindas garuma antirekords – vairāk nekā 2 000 automašīnas ar gaidīšanas laiku vairāk nekā piecas diennaktis – tika uzstādīts 2006.gadā.

«Melnais saraksts»

Savā ziņā šī bija bezprecedenta nedēļa pašam VID. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kā plānots, iesniedza finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai to VID Finanšu policijas darbinieku un amatpersonu sarakstu, kas radījuši aizdomas par negodīgumu, un priekšlikumus viņu atbrīvošanai no amata pienākumu pildīšanas. Nav informācijas par to, cik cilvēku, un no kurām struktūrvienībām iekļauti šajā sarakstā. Pētersone neizslēdza iespēju, ka šis saraksts nav galīgs. Sākotnēji tajā tiks iekļautas Finanšu policijas amatpersonas, bet pēc tam tas tiks papildināts ar muitas darbiniekiem un darbiniekiem no citām VID struktūrām, kurās ir augsts korupcijas risks.

Viena galva tomēr šonedēļ krita – no amata tika atbrīvots VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis. Nav pierādījumu, ka viņa vārds bija „melnajā sarakstā”. Kā oficiālais viņa atlaišanas iemesls, minēts fakts, ka Kravalim beigusies augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, un viņš nav prasījis to pagarināt. Ņemot vērā to, ka VID ģenerāldirektora vietnieks bez šādas pielaides strādāt nevar, tika nolemts Kravali no amata atbrīvot.

Iepriekš pret Kravali tika ierosinātas vairākas disciplinārlietas. Kā informēja Pētersone, viena lieta izbeigta bez pārkāpumu konstatācijas, vienā Kravalim izteikts rājiens, bet vēl vienā pārbaude turpinās.

Janvāra beigās VID Finanšu policijas pārvaldē pret Kravali tika sākts kriminālprocess. Kravalis apstiprināja, ka process saistīts ar ierobežotas informācijas izpaušanu un viņam piemērots aizdomās turētā statuss. Aizvadītā gada oktobrī Kravalis tika atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas. Atstādināšanas iemesls – problēmas ar Eiropas Savienības tranzīta regulas ieviešanu.

Kā sacīja Dana Reizniece-Ozola, pār VID kritusi «milzu šaubu ēna», kas ved pie tā, ka ļaudīm zūd motivācija maksāt nodokļus. Tas ir nepieņemami, tāpēc nepieciešama strauja rīcība, un pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas no darbiniekiem, kam ir aizdomīga reputācija.

Mūsu «lielais un šausmīgais» IKP

Šonedēļ bijušas arī labas ziņas – 2015.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā audzis visstraujāk no visām ES valstīm. IKP, salīdzinājumā ar 2014.gadu, palielinājies par 2,7%, informējusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Faktiskajās cenās IKP sasniedzis gandrīz 24,4 miljardus eiro.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2016.gadā, neskatoties uz vājo ārējo pieprasījumu, IKP pieaugums varētu sasniegt 3,2%. Ministrija norādīja, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2016.gadā, tāpat kā pagājušajā gadā, galvenokārt noteiks iekšzemes pieprasījums, kas nodrošinās algu palielinājumu un bezdarba samazināšanos.

Nordea bankas analītiķi Latvijas tautsaimniecības perspektīvas vērtē piesardzīgi, samazinot IKP izaugsmi no 3% uz 2,7%. Pēc viņu domām, attīstību šajā gadā veicinās galvenokārt privātā patēriņa un investīciju pieaugums.

Noskaņojums ārvalstu tirgos nav īpaši optimistisks, tas saistīts ar ģeopolitiskiem konfliktiem, neskaidrām ES perspektīvām un Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Iespējams, ka šāda situācija turpināsies vēl ilgi. Latvijā, algām strauji pieaugot, uzņēmējiem būs arvien grūtāk saglabāt konkurētspēju tirgū.

* Meklējiet sievieti (fr.val)


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».