bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.10.2017 | Vārda dienas: Renāte, Modrīte, Mudrīte
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Interesants pavērsiens

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠonedēļ Saeimas Budžeta komisija principiāli apstiprināja nākamā gada budžeta projektu. Tas nozīmē, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekļi devuši valsts galvenajam finanšu dokumentam salīdzinoši augstu novērtējumu. Taču Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tam nepavisam nepiekrīt.
Nacionālās valsts bankas vadītājs uzskata, ka budžeta projektā nepieciešami būtiski uzlabojumi, galvenais no tiem – jāsamazina izmaksas. Pēc Rimšēviča domām, nedrīkst būt budžets ar deficītu, jo valsts ar liekajiem tēriņiem rada parādu nastu slogu nākamajām paaudzēm. «Mēs samaksājam procentu maksājumos naudu, kuru varētu ieguldīt savā uzņēmējdarbībā,» intervijā televīzijai sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Rimšēvics ir pārliecināts, ka nepieciešams veikt rūpīgu valsts budžeta inventarizāciju un izstrādāt «nulles budžetu». Tomēr tā vietā valdība katru gadu cenšas palielināt ieņēmumus, paaugstinot nodokļus, kas padara ekonomiku mazāk konkurētspējīgu. Turklāt nemitīgās nodokļu izmaiņas grauj investoru uzticību un mazina vēlmi ieguldīt, uzsvēra Latvijas Bankas vadītājs.

Rimšēvičs uzskata Latvijas parādu par salīdzinoši lielu tik nelielai ekonomikai. Vienīgais veids kā izkļūt no krīzes tik augsta parāda apstākļos ir – sakārtot finanses.

Interesanti, ka saskaņā ar Valsts kases informāciju situācija tik dramatiska neizskatās. Kopējais izmērs valsts parāds ir pieaudzis. Ja šī gada otrā ceturkšņa beigās tas bija 8,2 miljardi eiro, tad trešā ceturkšņa beigās tas sasniedza 8,56 miljardus eiro. Pēc Centrālā statistikas biroja datiem Latvijā šī gada oktobrī dzīvoja 1 976 500 cilvēki. Tādējādi šobrīd ikvienam Latvijas iedzīvotājam – no tikko dzimuša mazuļa līdz visvecākajam pensionāram – ir parāds 4 330 eiro. Iepriekšējā ceturksnī, tie bija 4 148 eiro katram no mums. Nepatīkami, protams, bet, ja ņemam vērā, cik lielas naudas summas daudzi Latvijas iedzīvotāji ir parādā bankām, šis parāds var šķist smieklīgs.

Parāds nav tik briesmīgs, kā to mālē

Jāatzīmē arī, ka saskaņā ar ES Statistikas biroja Eurostat informāciju, 2015.gada otrā ceturkšņa beigās Latvijas valsts parāds veidoja 35,3% no IKP. Šis ir ceturtais zemākais rādītājs ES, kur vidējais valsts parāda līmenis ir aptuveni 90%. Situācija ar valsts parādu labāka nekā Latvijā ir tikai Igaunijā (9,9% no IKP), Luksemburgā (21,9%) un Bulgārijā (28,3%). Lietuvā valsts parāda līmenis ir 37,6% no IKP, un tas ir piektais zemākais ES.

Kā BNN jau informēja, Saeimā iesniegtais 2016.gada budžeta projekts paredz ieņēmumus 7,37 miljardi eiro apmērā, izdevumus – 7,65 miljardi eiro apmērā. Salīdzinot ar 2015.gadu, budžeta ieņēmumu pieaugums ir 114,2 miljoni eiro, bet izdevumu – 183,2 miljoni eiro.

Saskaņā ar likumprojektu, maksimālā valsts parāds summa 2016.gada beigās nedrīkst pārsniegt 10,1 miljardus eiro, bet IKP vajadzētu sasniegt 26,13 miljardus eiro, bet pieļaujamais budžeta deficīts – 1% no IKP.

Starp citu, kā šonedēļ tapis zināms, šī gada konsolidētajā budžetā pirmajos deviņos mēnešos šogad veidojies pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā. Tiesa, tas ir par 44,1% mazāk, nekā tajā pašā laika posmā 2014.gadā. Kopējie budžets izdevumi šogad auguši straujāk nekā ieņēmumi. Finanšu ministrija to skaidro ar ekonomikas attīstības tempu, kas bijis lēnāks nekā plānots. Izdevumu pieaugums saistīts ar Latvijas prezidentūru ES Padomē, kas nodokļu maksātājiem maksājusi 82 miljonus eiro.

Šis un tas par liberalizāciju

Tāpat šonedēļ tapis ziņots, ka Lietuva jau 2015.gadā grib pārdot Latvijai izmēģinājuma gāzes piegādi. Gāzes tirdzniecības uzņēmums LitGas jau ir iesniedzis enerģētikas uzņēmumam Latvenergo savus priekšlikumus. Kā paskaidroja LitGas vadītājs Dominikas Tukus, izmēģinājuma piegādē varētu būt no 1 tūkstoša līdz vairākiem miljoniem kubikmetru gāzes.

Latvenergo varēs iegādāties dabasgāzi no Lietuvas, pateicoties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 10.septembrī apstiprinātajiem Latvijas gāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumiem, kas nodrošinās Latvijas lietotājiem iespēju iegādāties gāzi arī no Lietuvas.

Par to, ka liberalizāciju nav iespējams atlikt, šonedēļ runāja arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kas cita starpā vainoja vietējo monopolistu uzņēmumu Latvijas Gāze šantāžā. Viņa arī norādīja, ka laikā, kad mūsu valsts saņem gāzi tikai no viena avota (t.i. no Gazprom), mums nav izvēles, tāpēc Latvijas patērētāji maksā par gāzi par 10% vairāk, nekā tā maksā biržā.

Lai gāzes tirgū radītu konkurētspējīgu vidi, oktobra vidū Reizniece Ozola parakstīja saprašanās memorandu ar Lietuvas enerģētikas ministru Roksu Masjuli par sadarbību dabas gāzes piegāžu diversificēšanā un atvērtā tirgus attīstībā. Tika apspriests arī jautājums par piegādēm caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Kā paziņoja Reizniece-Ozola, Latvijai ir svarīgi, lai būtu vairāki dabasgāzes piegādes avoti, kas ne tikai palielinātu valsts enerģētisko neatkarību un drošību krīzes gadījumā, bet arī veicinātu konkurētspējīgākas gāzes cenas.

Pēc neoficiālas informācijas, LitGas pārdos gāzi, ko uzņēmums Lietuvos duju tiekimas pērk no Krievijas Gazprom. Šobrīd uzņēmuma tirgotā sašķidrinātā dabasgāze maksā gandrīz 33 eiro par megavatstundu. Bet kurināmais no Gazprom, atkarībā no divpusējiem darījumiem maksā 20-21 eiro par megavatstundu.

Tas pavisam noteikti ir interesants pavērsiens stāstā «gāzes tirgus liberalizācija Latvijā», kas paredzēta 2017.gada 3.aprīlī, ar mērķi diversificēt piegādes, lai Latvija nebūtu atkarīga tikai un vienīgi no Gazprom.

Ref:017.010.103.9009


Pievienot komentāru

Prasa rast 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās

Ekonomikas ministrija prasa nākamgad piešķirt vismaz 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.

Gapoņenko sāk tiesāt par nacionālā naida kurināšanu

Uzklausot Saeimas deputātu Eināra Cilinska un Gaida Bērziņa liecības, tiesa pirmdien, 23.oktobrī, sāka skatīt krimināllietu pret nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadoni Aleksandru Gapoņenko par nacionālā naida kurināšanu, izmantojot sociālo tīklu Facebook.

Pabriks: Zaudējot ietekmi airBaltic, Latvijas valsts pieļautu kļūdu

«Ja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru piesaistes rezultātā notiktu pilnīga aviokompānijas privatizācija, Latvijas valsts no ekonomiskā un drošības viedokļa pieļautu stratēģisku kļūdu,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Attīstīt biznesu citā kultūrā - padomi veiksmīgiem komandējumiem Ķīnā un ASV

Eksperti norāda, ka šobrīd pieaug tendence biznesa braucienu skaitam uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, aviokompānijas Aeroflot ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs Laura Kārkliņa - Cimdiņa vērš uzmanību praktiskiem aspektiem, kas ir jāņem vērā, dodoties komandējumos uz šīm lielvalstīm.

Reverta emitētās obligācijas izslēgs no regulētā tirgus

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas Reverta emitētās obligācijas šonedēļ izslēgs no biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru saraksta, teikts biržas paziņojumā.

Miega ārste: Stresa un miega problēmas - «apburtais» loks, no kura jāizkāpj

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū. Diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība. Tā vietā - kā īslaicīgu līdzekli izmantojot dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī «apburtā» stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

NSL un ZZS iespējamās nelikumīgās finansēšanas lietā iesaistīta vēl viena persona

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktajā kriminālprocesā par iespējamo partijas No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā figurē vēl viena persona, un lietu kriminālvajāšanai varētu nodot tuvāko mēnešu laikā.

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.

Paredz, ka līdz 2035.gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%.

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju Kā novērst insulta krīzi Latvijā? 25.oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.