bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Interesants pavērsiens

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠonedēļ Saeimas Budžeta komisija principiāli apstiprināja nākamā gada budžeta projektu. Tas nozīmē, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekļi devuši valsts galvenajam finanšu dokumentam salīdzinoši augstu novērtējumu. Taču Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tam nepavisam nepiekrīt.
Nacionālās valsts bankas vadītājs uzskata, ka budžeta projektā nepieciešami būtiski uzlabojumi, galvenais no tiem – jāsamazina izmaksas. Pēc Rimšēviča domām, nedrīkst būt budžets ar deficītu, jo valsts ar liekajiem tēriņiem rada parādu nastu slogu nākamajām paaudzēm. «Mēs samaksājam procentu maksājumos naudu, kuru varētu ieguldīt savā uzņēmējdarbībā,» intervijā televīzijai sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Rimšēvics ir pārliecināts, ka nepieciešams veikt rūpīgu valsts budžeta inventarizāciju un izstrādāt «nulles budžetu». Tomēr tā vietā valdība katru gadu cenšas palielināt ieņēmumus, paaugstinot nodokļus, kas padara ekonomiku mazāk konkurētspējīgu. Turklāt nemitīgās nodokļu izmaiņas grauj investoru uzticību un mazina vēlmi ieguldīt, uzsvēra Latvijas Bankas vadītājs.

Rimšēvičs uzskata Latvijas parādu par salīdzinoši lielu tik nelielai ekonomikai. Vienīgais veids kā izkļūt no krīzes tik augsta parāda apstākļos ir – sakārtot finanses.

Interesanti, ka saskaņā ar Valsts kases informāciju situācija tik dramatiska neizskatās. Kopējais izmērs valsts parāds ir pieaudzis. Ja šī gada otrā ceturkšņa beigās tas bija 8,2 miljardi eiro, tad trešā ceturkšņa beigās tas sasniedza 8,56 miljardus eiro. Pēc Centrālā statistikas biroja datiem Latvijā šī gada oktobrī dzīvoja 1 976 500 cilvēki. Tādējādi šobrīd ikvienam Latvijas iedzīvotājam – no tikko dzimuša mazuļa līdz visvecākajam pensionāram – ir parāds 4 330 eiro. Iepriekšējā ceturksnī, tie bija 4 148 eiro katram no mums. Nepatīkami, protams, bet, ja ņemam vērā, cik lielas naudas summas daudzi Latvijas iedzīvotāji ir parādā bankām, šis parāds var šķist smieklīgs.

Parāds nav tik briesmīgs, kā to mālē

Jāatzīmē arī, ka saskaņā ar ES Statistikas biroja Eurostat informāciju, 2015.gada otrā ceturkšņa beigās Latvijas valsts parāds veidoja 35,3% no IKP. Šis ir ceturtais zemākais rādītājs ES, kur vidējais valsts parāda līmenis ir aptuveni 90%. Situācija ar valsts parādu labāka nekā Latvijā ir tikai Igaunijā (9,9% no IKP), Luksemburgā (21,9%) un Bulgārijā (28,3%). Lietuvā valsts parāda līmenis ir 37,6% no IKP, un tas ir piektais zemākais ES.

Kā BNN jau informēja, Saeimā iesniegtais 2016.gada budžeta projekts paredz ieņēmumus 7,37 miljardi eiro apmērā, izdevumus – 7,65 miljardi eiro apmērā. Salīdzinot ar 2015.gadu, budžeta ieņēmumu pieaugums ir 114,2 miljoni eiro, bet izdevumu – 183,2 miljoni eiro.

Saskaņā ar likumprojektu, maksimālā valsts parāds summa 2016.gada beigās nedrīkst pārsniegt 10,1 miljardus eiro, bet IKP vajadzētu sasniegt 26,13 miljardus eiro, bet pieļaujamais budžeta deficīts – 1% no IKP.

Starp citu, kā šonedēļ tapis zināms, šī gada konsolidētajā budžetā pirmajos deviņos mēnešos šogad veidojies pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā. Tiesa, tas ir par 44,1% mazāk, nekā tajā pašā laika posmā 2014.gadā. Kopējie budžets izdevumi šogad auguši straujāk nekā ieņēmumi. Finanšu ministrija to skaidro ar ekonomikas attīstības tempu, kas bijis lēnāks nekā plānots. Izdevumu pieaugums saistīts ar Latvijas prezidentūru ES Padomē, kas nodokļu maksātājiem maksājusi 82 miljonus eiro.

Šis un tas par liberalizāciju

Tāpat šonedēļ tapis ziņots, ka Lietuva jau 2015.gadā grib pārdot Latvijai izmēģinājuma gāzes piegādi. Gāzes tirdzniecības uzņēmums LitGas jau ir iesniedzis enerģētikas uzņēmumam Latvenergo savus priekšlikumus. Kā paskaidroja LitGas vadītājs Dominikas Tukus, izmēģinājuma piegādē varētu būt no 1 tūkstoša līdz vairākiem miljoniem kubikmetru gāzes.

Latvenergo varēs iegādāties dabasgāzi no Lietuvas, pateicoties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 10.septembrī apstiprinātajiem Latvijas gāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumiem, kas nodrošinās Latvijas lietotājiem iespēju iegādāties gāzi arī no Lietuvas.

Par to, ka liberalizāciju nav iespējams atlikt, šonedēļ runāja arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kas cita starpā vainoja vietējo monopolistu uzņēmumu Latvijas Gāze šantāžā. Viņa arī norādīja, ka laikā, kad mūsu valsts saņem gāzi tikai no viena avota (t.i. no Gazprom), mums nav izvēles, tāpēc Latvijas patērētāji maksā par gāzi par 10% vairāk, nekā tā maksā biržā.

Lai gāzes tirgū radītu konkurētspējīgu vidi, oktobra vidū Reizniece Ozola parakstīja saprašanās memorandu ar Lietuvas enerģētikas ministru Roksu Masjuli par sadarbību dabas gāzes piegāžu diversificēšanā un atvērtā tirgus attīstībā. Tika apspriests arī jautājums par piegādēm caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Kā paziņoja Reizniece-Ozola, Latvijai ir svarīgi, lai būtu vairāki dabasgāzes piegādes avoti, kas ne tikai palielinātu valsts enerģētisko neatkarību un drošību krīzes gadījumā, bet arī veicinātu konkurētspējīgākas gāzes cenas.

Pēc neoficiālas informācijas, LitGas pārdos gāzi, ko uzņēmums Lietuvos duju tiekimas pērk no Krievijas Gazprom. Šobrīd uzņēmuma tirgotā sašķidrinātā dabasgāze maksā gandrīz 33 eiro par megavatstundu. Bet kurināmais no Gazprom, atkarībā no divpusējiem darījumiem maksā 20-21 eiro par megavatstundu.

Tas pavisam noteikti ir interesants pavērsiens stāstā «gāzes tirgus liberalizācija Latvijā», kas paredzēta 2017.gada 3.aprīlī, ar mērķi diversificēt piegādes, lai Latvija nebūtu atkarīga tikai un vienīgi no Gazprom.

Ref:017.010.103.9009


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.