bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Interesants pavērsiens

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠonedēļ Saeimas Budžeta komisija principiāli apstiprināja nākamā gada budžeta projektu. Tas nozīmē, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekļi devuši valsts galvenajam finanšu dokumentam salīdzinoši augstu novērtējumu. Taču Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tam nepavisam nepiekrīt.
Nacionālās valsts bankas vadītājs uzskata, ka budžeta projektā nepieciešami būtiski uzlabojumi, galvenais no tiem – jāsamazina izmaksas. Pēc Rimšēviča domām, nedrīkst būt budžets ar deficītu, jo valsts ar liekajiem tēriņiem rada parādu nastu slogu nākamajām paaudzēm. «Mēs samaksājam procentu maksājumos naudu, kuru varētu ieguldīt savā uzņēmējdarbībā,» intervijā televīzijai sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Rimšēvics ir pārliecināts, ka nepieciešams veikt rūpīgu valsts budžeta inventarizāciju un izstrādāt «nulles budžetu». Tomēr tā vietā valdība katru gadu cenšas palielināt ieņēmumus, paaugstinot nodokļus, kas padara ekonomiku mazāk konkurētspējīgu. Turklāt nemitīgās nodokļu izmaiņas grauj investoru uzticību un mazina vēlmi ieguldīt, uzsvēra Latvijas Bankas vadītājs.

Rimšēvičs uzskata Latvijas parādu par salīdzinoši lielu tik nelielai ekonomikai. Vienīgais veids kā izkļūt no krīzes tik augsta parāda apstākļos ir – sakārtot finanses.

Interesanti, ka saskaņā ar Valsts kases informāciju situācija tik dramatiska neizskatās. Kopējais izmērs valsts parāds ir pieaudzis. Ja šī gada otrā ceturkšņa beigās tas bija 8,2 miljardi eiro, tad trešā ceturkšņa beigās tas sasniedza 8,56 miljardus eiro. Pēc Centrālā statistikas biroja datiem Latvijā šī gada oktobrī dzīvoja 1 976 500 cilvēki. Tādējādi šobrīd ikvienam Latvijas iedzīvotājam – no tikko dzimuša mazuļa līdz visvecākajam pensionāram – ir parāds 4 330 eiro. Iepriekšējā ceturksnī, tie bija 4 148 eiro katram no mums. Nepatīkami, protams, bet, ja ņemam vērā, cik lielas naudas summas daudzi Latvijas iedzīvotāji ir parādā bankām, šis parāds var šķist smieklīgs.

Parāds nav tik briesmīgs, kā to mālē

Jāatzīmē arī, ka saskaņā ar ES Statistikas biroja Eurostat informāciju, 2015.gada otrā ceturkšņa beigās Latvijas valsts parāds veidoja 35,3% no IKP. Šis ir ceturtais zemākais rādītājs ES, kur vidējais valsts parāda līmenis ir aptuveni 90%. Situācija ar valsts parādu labāka nekā Latvijā ir tikai Igaunijā (9,9% no IKP), Luksemburgā (21,9%) un Bulgārijā (28,3%). Lietuvā valsts parāda līmenis ir 37,6% no IKP, un tas ir piektais zemākais ES.

Kā BNN jau informēja, Saeimā iesniegtais 2016.gada budžeta projekts paredz ieņēmumus 7,37 miljardi eiro apmērā, izdevumus – 7,65 miljardi eiro apmērā. Salīdzinot ar 2015.gadu, budžeta ieņēmumu pieaugums ir 114,2 miljoni eiro, bet izdevumu – 183,2 miljoni eiro.

Saskaņā ar likumprojektu, maksimālā valsts parāds summa 2016.gada beigās nedrīkst pārsniegt 10,1 miljardus eiro, bet IKP vajadzētu sasniegt 26,13 miljardus eiro, bet pieļaujamais budžeta deficīts – 1% no IKP.

Starp citu, kā šonedēļ tapis zināms, šī gada konsolidētajā budžetā pirmajos deviņos mēnešos šogad veidojies pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā. Tiesa, tas ir par 44,1% mazāk, nekā tajā pašā laika posmā 2014.gadā. Kopējie budžets izdevumi šogad auguši straujāk nekā ieņēmumi. Finanšu ministrija to skaidro ar ekonomikas attīstības tempu, kas bijis lēnāks nekā plānots. Izdevumu pieaugums saistīts ar Latvijas prezidentūru ES Padomē, kas nodokļu maksātājiem maksājusi 82 miljonus eiro.

Šis un tas par liberalizāciju

Tāpat šonedēļ tapis ziņots, ka Lietuva jau 2015.gadā grib pārdot Latvijai izmēģinājuma gāzes piegādi. Gāzes tirdzniecības uzņēmums LitGas jau ir iesniedzis enerģētikas uzņēmumam Latvenergo savus priekšlikumus. Kā paskaidroja LitGas vadītājs Dominikas Tukus, izmēģinājuma piegādē varētu būt no 1 tūkstoša līdz vairākiem miljoniem kubikmetru gāzes.

Latvenergo varēs iegādāties dabasgāzi no Lietuvas, pateicoties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 10.septembrī apstiprinātajiem Latvijas gāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumiem, kas nodrošinās Latvijas lietotājiem iespēju iegādāties gāzi arī no Lietuvas.

Par to, ka liberalizāciju nav iespējams atlikt, šonedēļ runāja arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kas cita starpā vainoja vietējo monopolistu uzņēmumu Latvijas Gāze šantāžā. Viņa arī norādīja, ka laikā, kad mūsu valsts saņem gāzi tikai no viena avota (t.i. no Gazprom), mums nav izvēles, tāpēc Latvijas patērētāji maksā par gāzi par 10% vairāk, nekā tā maksā biržā.

Lai gāzes tirgū radītu konkurētspējīgu vidi, oktobra vidū Reizniece Ozola parakstīja saprašanās memorandu ar Lietuvas enerģētikas ministru Roksu Masjuli par sadarbību dabas gāzes piegāžu diversificēšanā un atvērtā tirgus attīstībā. Tika apspriests arī jautājums par piegādēm caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Kā paziņoja Reizniece-Ozola, Latvijai ir svarīgi, lai būtu vairāki dabasgāzes piegādes avoti, kas ne tikai palielinātu valsts enerģētisko neatkarību un drošību krīzes gadījumā, bet arī veicinātu konkurētspējīgākas gāzes cenas.

Pēc neoficiālas informācijas, LitGas pārdos gāzi, ko uzņēmums Lietuvos duju tiekimas pērk no Krievijas Gazprom. Šobrīd uzņēmuma tirgotā sašķidrinātā dabasgāze maksā gandrīz 33 eiro par megavatstundu. Bet kurināmais no Gazprom, atkarībā no divpusējiem darījumiem maksā 20-21 eiro par megavatstundu.

Tas pavisam noteikti ir interesants pavērsiens stāstā «gāzes tirgus liberalizācija Latvijā», kas paredzēta 2017.gada 3.aprīlī, ar mērķi diversificēt piegādes, lai Latvija nebūtu atkarīga tikai un vienīgi no Gazprom.

Ref:017.010.103.9009


Pievienot komentāru

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.

Alkohola nozare ieviesīs sociālās atbildības simbolus uz dzērienu etiķetēm

Vairāk nekā 60% no visām Latvijā iegādājamo vīna un grādīgo dzērienu aizmugurējām etiķetēm šogad tiks papildinātas ar sociālās atbildības simboliem, kas atgādinās par atbildīgu alkohola lietošanu.

Asociācija: OCTA arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus, taču tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav pamata.

Venēcijā tūristi neapmierināti ar 1 100 eiro restorāna rēķinu

Gleznainās Itālijas kanālu pilsētas Venēcijas vadība solījusi panākt taisnīgu iznākumu četru Japāņu atpūtnieku sūdzībai, ka kādā restorānā tiem par steikiem, ceptas zivs plati, ūdeni un apkalpošanu prasīts maksāt 1 100 eiro.

Rīgas domē iesniegta portāla ManaBalss.lv iniciatīva Par Āgenskalna tirgus glābšanu

Rīgas domē iesniegta Andas Baidekalnas izveidotā iniciatīva Par Āgenskalna tirgus glābšanu, par kuru portālā Manabalss parakstījušies vairāk nekā 2 000 cilvēku.

Neadresēto pasta sūtījumu problēma atrisināta ar nozares pašregulāciju

Neadresēto pasta sūtījumu problēma ir atrisināta ar nozares pašregulācijas mehānisma palīdzību, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par pašregulācijas mehānisma ieviešanu un tā darbības efektivitāti neadresētās reklāmas jautājuma risināšanā.

Spānijā Pudždemona došanos uz Dāniju uzskata par «uzprasīšanos» uz aizturēšanu

Spānijas Augstākās tiesas tiesnesis vainojis separātiskā reģiona Katalonijas bijušo prezidentu Karlesu Pudždemonu mēģinājumā izprovocēt savu aizturēšanu, jo pēdējais pirmoreiz kopš došanās trimdā uz Beļģiju ir izceļojis uz citu valsti, Dāniju.

Nav vienprātības par nepieciešamību izvērtēt maksātnespējas procesu tiesvedības

Tieslietu padomes sēdē nevalda vienprātība par izmeklēšanas komisijas izveidi maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtēšanai.

Stambulas konvencijas ratifikācija Latvijā negūst visas koalīcijas atbalstu

No valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība pagaidām atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.