bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.04.2018 | Vārda dienas: Vēsma, Fanija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Izaugsmes un jaunu sākumu gads

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

komentāri slēgti on Ekonomikas dienasgrāmata. Izaugsmes un jaunu sākumu gads

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Ekonomisti prognozē, ka pēc pievienošanās eirozonai Latvijas ekonomikas izaugsme būs straujāka. To veicinās pamat rādītāju – patēriņa, eksporta un investīciju apjoma palielināšanās.

Aizvadītā gada trīs ceturkšņos mūsu valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 4,2% gada griezumā, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Provizoriskie rezultāti par visu gadu tiks publicēti februārī, pagaidām lielākā daļa ekonomistu prognozē pieaugumu par aptuveni 4%.

Uz 2014.gada perspektīvām viņi lūkojas vēl optimistiskāk. SEB Bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē izaugsmi par 4,8%. Pēc viņa domām, tas būs labs rādītājs, kas neļaus valstij atkal pazaudēt līdzsvaru, kā tas notika «treknajos» gados. Tiesa gan, šāda izaugsme negarantē, ka piepildīsies sabiedrības cerības attiecībā uz dzīves līmeņa uzlabošanos.

Šajā gadā, uzlabojoties situācijai Eiropā, eksports atkal sasniegs iepriekšējo līmeni, pieļauj Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Pateicoties tam samazināsies bezdarbs un uzlabosies kopējā noskaņa darba tirgū. Pēc eksperta domām, ja eksports atžirgs strauji, IKP izaugsme var būt lielāka nekā šobrīd prognozētie 4-5%.

Būtisku lomu IKP izaugsmē nākošgad var spēlēt arī investīciju apjoma pieaugums uzņēmumos. Līdztekus eksportam par impulsu tam var kalpot arī Latvijas pievienošanās eirozonai, uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.

Zem deflācijas draudiem

Reizē ar iestāšanos valūtas aliansē, Latvija ir ieguvusi arī eirozonas kopējo problēmu – vāju, faktiski nullei tuvu inflācijas pieaugumu. Jau 2013.gadu mūsu valsts noslēdza ar negatīvu patēriņa cenu dinamiku.

Aizvadītā gada decembrī Latvijā cenas bija par 0,4% zemākas nekā 2012.gada decembrī, tā šonedēļ informēja Centrālā statistikas pārvalde. Latvijā deflācija pēdējo reizi tika novērota 2009. krīzes gadā, kad IKP samazinājās par 17,7%. Pagājušajā gadā, cenas samazinājās uz ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās un gatavošanās iestājai eirozonā fona. Šogad eksperti prognozē mērenu inflāciju robežās no 1,8 līdz 2,5%. Pašā eirozonā inflācija decembrī bija 0,8% gada griezumā, salīdzinot ar 0,9% novembrī. Tas ir ievērojami mazāk par Eiropas Centrālās bankas (ECB) oficiāli paziņotā mērķa – «mazliet zem 2%».

Pagaidām ECB antideflācijas politika aprobežojas ar refinansēšanas likmes samazināšanu, kas jau pirms diviem mēnešiem nokrita līdz minimālajai 0,25%. Tomēr ekonomisti neizslēdz, ka turpinot palēnināties cenu pieaugumam, Mario Dragi vadītajai struktūrai nāksies pievērsties radikālākiem un ne tik ortodoksāliem pasākumiem. Runa varētu būt par negatīvas noguldījumu procentu likmes ieviešanu, kam vajadzētu piespiest bankas virzīt naudu ekonomikā, nevis noguldīt centrālo banku kontos.

Atgriešanās kredītu tirgū

Šonedēļ Valsts kase pārdeva septiņu gadu vērtspapīrus par vienu miljardu eiro ar gada likmi 2,62% gada likmi. Mūsu valstij tā ir pirmā emisija Vecās pasaules kopīgajā valūtā kopš 2008.gada februāra (tolaik uz 10 gadiem tika aizņemti 400 miljoni eiro par 5,5%). Pēc krīzes dēļ radušā pārrāvuma valdība 2009. – 2010.gadā aizņēmās tikai dolāros.

Atgriešanās starptautiskajos aizdevumu tirgos izrādījusies veiksmīga, uzskata Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš. Saskaņā ar viņa teikto, salīdzinot ar 2013.gada noslēgumu, likmes tirgū samazinājušās par 0,1 procenta punktu, kas procentu maksājumos ļauj ieekonomēt aptuveni vienu miljonu eiro gadā.

Pēc eksperta domām, šī brīža emisija Valsts kasei kļūs par atskaites punktu: tas ļaus izvērtēt Eiropas investoru pieprasījumu un vēlmi nākotnē iegādāties Latvijas vērtspapīrus. Ņemot vērā Latvijas pozitīvo tēlu, iespējams, ka nākamā obligāciju emisija būs jau garāka termiņa, prognozē Stepiņš.

Valdība neplāno apstāties pie šīs emisijas. Saskaņā ar Valsts kases biroja vadītājas Zandas Ginteres teikto, piesaistītie resursi viena miljarda eiro apmērā ir vien puse no šajā gadā plānotā aizņēmumu apjoma. Tas nozīmē, ka būs arī citas valsts obligāciju emisijas.

Ref:017.010.103.98634


Lietuvas politiskās kukuļošanas lieta atklāj «korupcijas sistēmu»

Tiesā Lietuvā šonedēļ nonākusi liela politiskās korupcijas lieta, kurā ierauti divi politiskie spēki, Darba partija un Liberālā kustība, kā arī viena lielākajām uzņēmumu grupām valstī MG Baltic.

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.

East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Spure joprojām cer uz jaunu cietumu; atzīst neskaidrību par projekta finansējumu

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.

Kuba izvēlas pirmo prezidentu pēc brāļiem Kastro

Karību jūras salu valsts Kubas parlaments prezidenta Raula Kastro nomaiņai ir izvēlējies citu Komunistiskās partijas locekli, lai tas stātos viņa vietā, tā noslēdzot Kastro ģimenes ilgo valdīšanas laiku.

Ieceļošana Latvijā liegta vairākiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo nevēršas policijā

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Jaunākie komentāri