bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.04.2017 | Vārda dienas: Terēze, Gundega
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Jo bagātāki ļaudis, jo lielāka drošība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ Latvijā aktualizējās ļoti interesants jautājums par saistību starp iedzīvotāju labklājības līmeni un valsts nacionālo drošību.

Vispirms ar skaļu paziņojumu, ka valsts slīkst nabadzībā, klajā nāca tiesībsargs Juris Jansons. Viņš atsaucās uz oficiālo Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu, kur konstatēts, ka izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem Latvijā ir viszemākie Eiropas Savienībā (ES) un tiem ir samērā maza ietekme uz nabadzības mazināšanu.

Jansons sacīja, ka nabadzības riskam Latvijā pakļauti 606 tūkstoši iedzīvotāju jeb 31% iedzīvotāju. Latvijā ir viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, bet 70% jeb 322 tūkstoši Latvijas pensionāru saņem pensijas, kas nepārsniedz 300 eiro mēnesī. Tāpat nabadzībai pakļauti arī mazkvalificētie darba ņēmēji, kas strādā par minimālo algu, un visaugstākais nabadzības risks ir Latgalē.

EK izsaka cerību, ka situācija uzlabosies saistībā ar to, ka valdības darba plāns 2017.gadam paredz noteikt minimālo ienākumu līmeni, ar kuru paredzēts nodrošināt vispārēju sociālās drošības tīklu. Jansons to vērtē skeptiski, jo minimālā ienākumu līmeņa ieviešana valdības piedāvātajā 2017.gada valsts budžeta paketē nav minēta.  Saskaņā ar viņa teikto, gadu no gada uzklausot ļaudis un izskatot viņu iesniegumus, viņš nonācis pie skarba secinājuma, ka Latvijas lielākā problēma ir nabadzība.

Sociālās nevienlīdzības problēmai šonedēļ pieskāries arī prezidents Raimonds Vējonis. Tiekoties ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem, viņš teica, ka sociālā nevienlīdzība ir valsts drošības jautājums. Tikšanās dalībnieki atzina, ka pieaugošais nabadzības risks un medicīnas pieejamība ir īpaši aktuāls jautājums senioriem un citām sociāli mazaizsargātām grupām.

Pēc prezidenta domām, ir ārkārtīgi svarīgi šos riskus mazināt, jo iedzīvotāju sociālā drošība un pārliecība par savu rītdienu stiprina uzticību valstij. Vējonis minēja veselības aprūpi kā vienu no svarīgākajām jomām, kur ir ļoti svarīgi pabeigt uzsāktās reformas.

Vēl šī gada septembrī domnīcas Certus rīkotajā ekonomikas forumā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola arī sacīja, ka ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp nodokļiem, konkurētspēju un sabiedrības nevienlīdzības samazināšanu. Ja sabiedrībā veidojas trūcīgo iedzīvotāju slānis, kļūst viegli manipulēt ar cilvēku prātiem, un tas ir bīstami, atzina ministre.

Ļoti nopietns jautājums

Jautājums par attiecībām starp nabadzību un valsts drošības apdraudējumu (gan politisku, gan ekonomisku) ir ļoti nopietns.

Oktobra vidū tika publicēts pētījums, ko veicis Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs sadarbībā ar Sofijā bāzēto Demokrātijas pētījumu centru. Tajā teikts, ka Krievija uzsākusi kampaņu slepenas ekonomiskās un politiskās ietekmes iegūšanai piecās Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Latvijā, Serbijā, Slovākijā un Ungārijā.

Maskava cenšas ieņemt dominējošu pozīciju enerģētikas tirgū un daudzos citos ekonomikas sektoros, kā arī grauj pretkorupcijas sistēmu.

«Zināmās valstīs Krievijas ietekme kļuvusi tik visaptveroša un endēmiska, ka tas apdraud nacionālo stabilitāti, kā arī valsts rietumniecisko orientāciju un eiroatlantisko stabilitāti,» pēc 16 mēnešus ilga darba secinājuši pētījuma The Kremlin Playbook: Understanding Russian Influence in Eastern and Central Europe (Kremļa stratēģijas rokasgrāmata: Izpratne par Krievijas ietekmi Austrumeiropā un Centrāleiropā) autori.

Savu mērķu sasniegšanai Krievija lieto dažādas metodes – kukuļošanu, propagandu, dezinformāciju, īpaši lielu darījumu veikšanu enerģētikas jomā (piemēram 12,2 miljardus eiro vērtu kodolreaktoru būvniecība Ungārijā), prokrieviski noskaņotu uzņēmēju atbalstīšana, lai viņš, nokļūstot kādā politiskā amatā, kalpotu Krievijas interesēm.

Bulgārijā (kas ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm) Krievijas ekonomiskā klātbūtne ir tik liela, ka laikā no 2005. līdz 2014.gadam, tā mērojama ar 22% no valsts IKP.  Tas rada lielu «Krievijas ietekmētas valsts sagrābšanas» risku, norāda pētījuma autori.

Protams, ka bagātā valstī ar turīgiem iedzīvotājiem īstenot tamlīdzīgu politiku ir krietni grūtāk, nekā nabadzīgās valstīs ar trūcīgiem iedzīvotājiem. Tā kā tas viss ir ļoti nopietni.

Prioritārā kārtībā

Nopietns šis jautājums ir arī nākamā gada budžeta apstiprināšanas kontekstā. Budžeta projektu Saeima šonedēļ nodeva izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Šo budžetu premjerministrs Māris Kučinskis nodēvējis par valdības prioritāšu budžetu. Budžetā paredzētais finansējums veselības aprūpes nozarei palielināsies par 64 miljoniem eiro, valsts aizsardzības finansējums – par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot 1,7% no IKP, bet izglītības nozares finansējums pieaugs par 11 miljoniem eiro.

Finansējums sociālajai aizsardzībai, tostarp pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks. Demogrāfijas pasākumiem nākamā gada budžetā paredzēti papildu 19 miljoni eiro.

No nākamā gada paredzēts palielināt arī minimālo algu līdz 380 eiro pašreizējo 370 eiro vietā.

Savukārt, attiecībā uz budžeta ieņēmumiem, paredzēts, ka nākamgad tos veidos nodokļu ieņēmumi 6,344 miljardu eiro apmērā, nenodokļu ieņēmumi 513,9 miljonu eiro apmērā, ārvalstu finanšu palīdzība 1,114 miljardu eiro apmērā un pārējie ieņēmumi 94,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat paredzēts, ka daļu no šiem ieņēmumiem izdosies gūt, īstenojot ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus. Prognozēts, ka tas budžetam ienesīs papildus 16 miljonus eiro.

2017.gada budžeta likumprojektus, kā arī 57 likumprojektu pavadošo paketi un vidēja termiņa budžeta ietvaru pirmajā lasījumā Saeimā plānots skatīt 31.oktobrī, bet galīgajā lasījumā – 23.novembrī.

«Priedes asara»

Tikmēr uzņēmums, kas reiz bija pazīstams visā PSRS, un kopā ar Melno balzamu, šprotēm, labu kafiju un tīrām ielām bija Latvijas atpazīstamības zīme, piedzīvo grūtus laikus. Parfimērijas uzņēmumam AS Dzintars ierosināts tiesiskās aizsardzības process, lai uzņēmums varētu turpināt saimniecisko darbību finansiālu grūtību apstākļos.

Ka pastāstīja uzņēmuma pārstāvji, 2008. un 2014.gada krīžu rezultātā samazinājās AS Dzintars tradicionālie tirgi, saruka pārdošanas apjomi un sāka trūkt apgrozāmo līdzekļu. Uzņēmumam sakrājušies parādi. Uz šo brīdi Dzintars ir norēķinājies gandrīz ar visiem izejvielu un pakalpojumu piegādātājiem, taču ir kavēti nodokļu maksājumi, kā rezultātā izveidojies 3,2 miljonu eiro liels nodokļu parāds. Pērn uzņēmums nomaksājis parādus 1,5 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumam ir nepieciešams laiks atelpai, izrāvienam un apjomu palielināšanai. Ir jau paveikts liels darbs, parakstīti jauni vērienīgi līgumi ar Ķīnu, Irānu un citām valstīm. Pirmā krava uz Ķīnu tika nosūtīta šī gada septembrī. Ir izstrādāti inovatīvi produkti, kuru īstenošanai nepieciešami apgrozāmie līdzekļi un laiks, sacīja AS Dzintars valdes loceklis Dagnija Maike.

Viņa tāpat pastāstīja, ka AS Dzintars lielākais akcionārs un vadītājs Iļja Gerčikovs ieguldījis uzņēmuma savus personīgos līdzekļus 4,5 miljonu apmērā, un tas apstiprina uzņēmuma vadības centienus glābt uzņēmumu, lai tas turpinātu darbu.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa AS Dzintars 17.oktobrī ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Uzņēmums pērn strādāja ar 5,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi palielinājušies par 76% – līdz 2,633 miljoniem eiro. AS Dzintars ražo parfimēriju un biokosmētiku. Uzņēmuma sortimentā ietilpst vairāk nekā 1 000 dažādu produktu.

Ref:017.010.103.200565


Pievienot komentāru

  1. Kāpēc teica:

    Valstu vadītāju un īpaši mūsu, nesaprot, vai neņem vērā vēstures mācības visos laikos. Nedrīkst daļa augstprātīgu cilvēku dzīvot uz pārējo darba augļu rēķina.Tas, ka mūsdienās vārds vergot netiek lietots atklātā valodā,tas nenozīmē ka tie strādājošie cilvēki ,kas saņem necienīgu algu par savu darbu nav mūsdienu sistēmas vergi.Ir tikai laika jautājums,kad sāksies nemieri,ja vien valdība ,un ,tie darba devēji,kas dzīvo uz citu cilvēku darba augļiem sapratīs un mainīs attieksmi pret strādājošajiem. Izsalcis un neapmierināt cilvēks ir kā zvērs.

    +1 0 -1 0

Skvernelis: «Lietuvai būtu jāuzveic Latvija Ķīnas investīciju piesaistē»

Lietuvas premjerministrs būs pakutinājis Latvijas ego, jo pēc tikšanās ar Ķīnas parlamenta priekšsēdētāju, ar kuru apspriestas Ķīnas investīcijas Lietuvā, vērtējis: «Lietuvai būtu jāuzveic Latvija Ķīnas investīciju piesaistē», jo sevišķi Klaipēdas ostas attīstības dēļ.

Kalniete: Ungārijas piemērs parāda demokrātijas trauslo dabu

Šā brīža politiskā situācija Ungārijā ir piemērs tam, cik demokrātija Centrāleiropā, Baltijā un citur ir trausla un viegli manipulējama, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība aprīlī sasniegusi augstāko līmeni kopš 2007.gada

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada aprīlī palielinājies līdz 109,6 punktiem salīdzinājumā ar marta koriģēto rezultātu 108 punktu apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2007.gada augusta, teikts ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Gada laikā POS termināļu skaits Latvijā pieaudzis par 16%

Pērn salīdzinājumā ar 2015.gadu POS termināļu skaits Latvijā ir pieaudzis par 16%, sasniedzot 41 613 termināļus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Uzmanību - Uz autoceļiem būs redzama bruņoto spēku militārā tehnika - Satraukumam nav pamata

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lido militārās lidmašīnas un helikopteri.

Saskata potenciālu kravu pārvadājumu attīstībā pa Ziemeļu-Dienvidu koridoru

«Azerbaidžāna ir potenciāli nozīmīga Latvijas sadarbības partnere transporta un loģistikas jomā Aizkaukāza reģionā,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jelgavas pašvaldības koalīcija ļauj būvēt Depo Lielupes krastā

Neskatoties uz iesniegumos norādītajām neatbilstībām par Jelgavas lielveikala Depo Lielupes krastā celtniecību, Jelgavas pašvaldības koalīcijas partijas pieņēmusi lēmumu atstāt negrozītu Būvvaldes lēmumu un ļaut būvēt lielveikalu Lielupes krastā.

Latvijas banku sektora peļņa pirmajā ceturksnī - 104,742 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar peļņu 104,742 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Citadele kopā ar Visa izveido jauna zīmola kredītkarti Baltijā

Banka Citadele parakstījusi līgumu par ilgtermiņa sadarbību ar globālu maksājumu tehnoloģiju kompāniju Visa. Līgums paredz ciešu sadarbību pie jaunu un inovatīvu karšu un citu maksājumu produktu izstrādes visās trīs Baltijas valstīs nākamo 6 gadu laikā.

Vienīgā no Baltijas valstīm, kur jauniešu bezdarbs pērn sarucis, bija Lietuva

Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotie Eiropas Savienības statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.

Latvijas balzams: Pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas

Komentējot iecerēto akcīzes likmju kāpinājumu stiprajam alkoholam par gandrīz piecām reizēm attiecībā pret iepriekš plānoto, Latvijas balzams vadība norāda, ka pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas, kad valsts nesaņēma plānotos ienākumus, jo legālo stipro dzērienu tirgus nokritās par 45%.

75% Latvijas vīriešu vairāk uztrauc sirds slimības nekā seksuālo funkciju traucējumi

Lielāko daļu jeb 75% vīriešu sirds un asinsvadu slimības kā potenciāls apdraudējums veselībai uztrauc vairāk nekā seksuālo funkciju traucējumi jeb erektīlā disfunkcija - tā liecina Euroaptiekas un pacientu biedrības ParSirdi.lv veiktā aptauja internetā.

Lauku saimniecībās pieaug apsaimniekotās zemes platība

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

FM sola - nodokļu sloga samazinājumu izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus ienākumus

Nodokļu politikas reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu ar pārējām Baltijas valstīm un pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm, sola Finanšu ministrija.

Latvija paraksta līgumu par haubiču iegādi no Austrijas

Parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi.

Šogad Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1 500 kūlas ugunsgrēku

Lai gan kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods, šogad reģistrēti jau 1 502 kūlas ugunsgrēki. Šogad uguns dzīvību laupījusi jau 30 cilvēku dzīvības, informē Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests.

Balodis: Nepieciešams paplašināt prezidenta vēlētāju loku

Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa nākusi klajā ar ierosinājumiem izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā. Darba grupā strādājošie deputāti, noslēdzot darbu, vienbalsīgi pieņēmuši atzinumu, kurā rosina veikt atbilstošas izmaiņas Satversmē, BNN informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā.

Mediķe: Es vairs negribu pacietīgi skaidrot raudošam bērnam, ka mammai ir jāstrādā

Veselības ministrijas īstenotā radioloģisko izmeklējumu tarifu samazināšana no 1.aprīļa jau radījusi pirmās negatīvās sekas – lai izvairītos no būtiskas atalgojuma samazināšanās, radiologi un radiologu asistenti masveidā pārtrauc valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, informē MFD Veselības grupa.

Tallinā notiek vērienīgas NATO kiberdrošības mācības

Tallinā strādājošais NATO kiberdrošības centrs šonedēļ vada ikgadējās mācības kiberapdraudējumu novēršanas jomā, sadarbojoties ar NATO dalībvalstīm un alianses partnervalstīm, kā arī ar tehnoloģiju uzņēmumiem.

Lietuvā: ES tendence ir finansēt elektrotransportu un dzelzceļu, nevis ceļus

Lietuvas Ceļu administrācija uzskata, ka Eiropas Savienības tendence ir nefinansēt ceļu infrastruktūras attīstību, tā vietā pievēršot vairāk uzmanības elektrotransporta izmantošanai un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tāpēc Lietuvas Ceļu administrācija strādā pie citu finansējuma avotu izpētes, norāda administrācijas direktors Egidijs Skrodenis.

KNAB uzsācis kriminālprocesu par kukuļa pieprasīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par valsts amatpersonas – maksātnespējas administratora, iespējams, koruptīvajām darbībām, kas tika vērstas uz kukuļa pieņemšanu, to pieprasot.

Igaunija: Iepaliekam Latvijai Rail Baltica projektā

Triju Baltijas valstu paveiktais Rail Baltica projektā atšķiras, kamēr Rīgai projektē Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi, Igaunijā vēl nav skaidrības dzelzceļa maršrutu, novērojuši igauņu žurnālisti.

Savarīgākais starpautiskos pārbraucienos - cena, ceļā pavadītais laiks, pieejamie reisi

Šī gada pirmajos trīs mēnešos starptautiskais pasažieru pārvadātājs Lux Express ir apkalpojis 518 855 pasažierus, kas ir par 16,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Vislielākais pieaugums pieredzēts tieši maršrutos pa Baltijas valstīm, kur šogad ceļotāju skaits palielinājies par vienu piekto daļu, BNN vēsta uzņēmumā.

EP deputātus uztrauc Turcijas referendums; Paplašināt prezidenta pilnvaras nav godīgi

Eiropa neaizver durvis Turcijai, taču notikumu attīstība pēdējā laikā vedina lūkoties pēc alternatīvām Turcijas dalībai Eiropas Savienībā, EP deputāti ir sacījuši debatēs ar ES paplašināšanās sarunu komisāru Johannesu Hānu.

Barišņikovu uzņems Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem valsts labā

Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, atbalstīja lēmumprojektu par pasaulslavenā mākslinieka Mihaila Barišņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.