bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 08.12.2016 | Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Jo bagātāki ļaudis, jo lielāka drošība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ Latvijā aktualizējās ļoti interesants jautājums par saistību starp iedzīvotāju labklājības līmeni un valsts nacionālo drošību.

Vispirms ar skaļu paziņojumu, ka valsts slīkst nabadzībā, klajā nāca tiesībsargs Juris Jansons. Viņš atsaucās uz oficiālo Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu, kur konstatēts, ka izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem Latvijā ir viszemākie Eiropas Savienībā (ES) un tiem ir samērā maza ietekme uz nabadzības mazināšanu.

Jansons sacīja, ka nabadzības riskam Latvijā pakļauti 606 tūkstoši iedzīvotāju jeb 31% iedzīvotāju. Latvijā ir viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, bet 70% jeb 322 tūkstoši Latvijas pensionāru saņem pensijas, kas nepārsniedz 300 eiro mēnesī. Tāpat nabadzībai pakļauti arī mazkvalificētie darba ņēmēji, kas strādā par minimālo algu, un visaugstākais nabadzības risks ir Latgalē.

EK izsaka cerību, ka situācija uzlabosies saistībā ar to, ka valdības darba plāns 2017.gadam paredz noteikt minimālo ienākumu līmeni, ar kuru paredzēts nodrošināt vispārēju sociālās drošības tīklu. Jansons to vērtē skeptiski, jo minimālā ienākumu līmeņa ieviešana valdības piedāvātajā 2017.gada valsts budžeta paketē nav minēta.  Saskaņā ar viņa teikto, gadu no gada uzklausot ļaudis un izskatot viņu iesniegumus, viņš nonācis pie skarba secinājuma, ka Latvijas lielākā problēma ir nabadzība.

Sociālās nevienlīdzības problēmai šonedēļ pieskāries arī prezidents Raimonds Vējonis. Tiekoties ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem, viņš teica, ka sociālā nevienlīdzība ir valsts drošības jautājums. Tikšanās dalībnieki atzina, ka pieaugošais nabadzības risks un medicīnas pieejamība ir īpaši aktuāls jautājums senioriem un citām sociāli mazaizsargātām grupām.

Pēc prezidenta domām, ir ārkārtīgi svarīgi šos riskus mazināt, jo iedzīvotāju sociālā drošība un pārliecība par savu rītdienu stiprina uzticību valstij. Vējonis minēja veselības aprūpi kā vienu no svarīgākajām jomām, kur ir ļoti svarīgi pabeigt uzsāktās reformas.

Vēl šī gada septembrī domnīcas Certus rīkotajā ekonomikas forumā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola arī sacīja, ka ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp nodokļiem, konkurētspēju un sabiedrības nevienlīdzības samazināšanu. Ja sabiedrībā veidojas trūcīgo iedzīvotāju slānis, kļūst viegli manipulēt ar cilvēku prātiem, un tas ir bīstami, atzina ministre.

Ļoti nopietns jautājums

Jautājums par attiecībām starp nabadzību un valsts drošības apdraudējumu (gan politisku, gan ekonomisku) ir ļoti nopietns.

Oktobra vidū tika publicēts pētījums, ko veicis Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs sadarbībā ar Sofijā bāzēto Demokrātijas pētījumu centru. Tajā teikts, ka Krievija uzsākusi kampaņu slepenas ekonomiskās un politiskās ietekmes iegūšanai piecās Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Latvijā, Serbijā, Slovākijā un Ungārijā.

Maskava cenšas ieņemt dominējošu pozīciju enerģētikas tirgū un daudzos citos ekonomikas sektoros, kā arī grauj pretkorupcijas sistēmu.

«Zināmās valstīs Krievijas ietekme kļuvusi tik visaptveroša un endēmiska, ka tas apdraud nacionālo stabilitāti, kā arī valsts rietumniecisko orientāciju un eiroatlantisko stabilitāti,» pēc 16 mēnešus ilga darba secinājuši pētījuma The Kremlin Playbook: Understanding Russian Influence in Eastern and Central Europe (Kremļa stratēģijas rokasgrāmata: Izpratne par Krievijas ietekmi Austrumeiropā un Centrāleiropā) autori.

Savu mērķu sasniegšanai Krievija lieto dažādas metodes – kukuļošanu, propagandu, dezinformāciju, īpaši lielu darījumu veikšanu enerģētikas jomā (piemēram 12,2 miljardus eiro vērtu kodolreaktoru būvniecība Ungārijā), prokrieviski noskaņotu uzņēmēju atbalstīšana, lai viņš, nokļūstot kādā politiskā amatā, kalpotu Krievijas interesēm.

Bulgārijā (kas ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm) Krievijas ekonomiskā klātbūtne ir tik liela, ka laikā no 2005. līdz 2014.gadam, tā mērojama ar 22% no valsts IKP.  Tas rada lielu «Krievijas ietekmētas valsts sagrābšanas» risku, norāda pētījuma autori.

Protams, ka bagātā valstī ar turīgiem iedzīvotājiem īstenot tamlīdzīgu politiku ir krietni grūtāk, nekā nabadzīgās valstīs ar trūcīgiem iedzīvotājiem. Tā kā tas viss ir ļoti nopietni.

Prioritārā kārtībā

Nopietns šis jautājums ir arī nākamā gada budžeta apstiprināšanas kontekstā. Budžeta projektu Saeima šonedēļ nodeva izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Šo budžetu premjerministrs Māris Kučinskis nodēvējis par valdības prioritāšu budžetu. Budžetā paredzētais finansējums veselības aprūpes nozarei palielināsies par 64 miljoniem eiro, valsts aizsardzības finansējums – par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot 1,7% no IKP, bet izglītības nozares finansējums pieaugs par 11 miljoniem eiro.

Finansējums sociālajai aizsardzībai, tostarp pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks. Demogrāfijas pasākumiem nākamā gada budžetā paredzēti papildu 19 miljoni eiro.

No nākamā gada paredzēts palielināt arī minimālo algu līdz 380 eiro pašreizējo 370 eiro vietā.

Savukārt, attiecībā uz budžeta ieņēmumiem, paredzēts, ka nākamgad tos veidos nodokļu ieņēmumi 6,344 miljardu eiro apmērā, nenodokļu ieņēmumi 513,9 miljonu eiro apmērā, ārvalstu finanšu palīdzība 1,114 miljardu eiro apmērā un pārējie ieņēmumi 94,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat paredzēts, ka daļu no šiem ieņēmumiem izdosies gūt, īstenojot ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus. Prognozēts, ka tas budžetam ienesīs papildus 16 miljonus eiro.

2017.gada budžeta likumprojektus, kā arī 57 likumprojektu pavadošo paketi un vidēja termiņa budžeta ietvaru pirmajā lasījumā Saeimā plānots skatīt 31.oktobrī, bet galīgajā lasījumā – 23.novembrī.

«Priedes asara»

Tikmēr uzņēmums, kas reiz bija pazīstams visā PSRS, un kopā ar Melno balzamu, šprotēm, labu kafiju un tīrām ielām bija Latvijas atpazīstamības zīme, piedzīvo grūtus laikus. Parfimērijas uzņēmumam AS Dzintars ierosināts tiesiskās aizsardzības process, lai uzņēmums varētu turpināt saimniecisko darbību finansiālu grūtību apstākļos.

Ka pastāstīja uzņēmuma pārstāvji, 2008. un 2014.gada krīžu rezultātā samazinājās AS Dzintars tradicionālie tirgi, saruka pārdošanas apjomi un sāka trūkt apgrozāmo līdzekļu. Uzņēmumam sakrājušies parādi. Uz šo brīdi Dzintars ir norēķinājies gandrīz ar visiem izejvielu un pakalpojumu piegādātājiem, taču ir kavēti nodokļu maksājumi, kā rezultātā izveidojies 3,2 miljonu eiro liels nodokļu parāds. Pērn uzņēmums nomaksājis parādus 1,5 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumam ir nepieciešams laiks atelpai, izrāvienam un apjomu palielināšanai. Ir jau paveikts liels darbs, parakstīti jauni vērienīgi līgumi ar Ķīnu, Irānu un citām valstīm. Pirmā krava uz Ķīnu tika nosūtīta šī gada septembrī. Ir izstrādāti inovatīvi produkti, kuru īstenošanai nepieciešami apgrozāmie līdzekļi un laiks, sacīja AS Dzintars valdes loceklis Dagnija Maike.

Viņa tāpat pastāstīja, ka AS Dzintars lielākais akcionārs un vadītājs Iļja Gerčikovs ieguldījis uzņēmuma savus personīgos līdzekļus 4,5 miljonu apmērā, un tas apstiprina uzņēmuma vadības centienus glābt uzņēmumu, lai tas turpinātu darbu.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa AS Dzintars 17.oktobrī ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Uzņēmums pērn strādāja ar 5,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi palielinājušies par 76% – līdz 2,633 miljoniem eiro. AS Dzintars ražo parfimēriju un biokosmētiku. Uzņēmuma sortimentā ietilpst vairāk nekā 1 000 dažādu produktu.

Ref:017.010.103.200565


Pievienot komentāru

  1. Kāpēc saka:

    Valstu vadītāju un īpaši mūsu, nesaprot, vai neņem vērā vēstures mācības visos laikos. Nedrīkst daļa augstprātīgu cilvēku dzīvot uz pārējo darba augļu rēķina.Tas, ka mūsdienās vārds vergot netiek lietots atklātā valodā,tas nenozīmē ka tie strādājošie cilvēki ,kas saņem necienīgu algu par savu darbu nav mūsdienu sistēmas vergi.Ir tikai laika jautājums,kad sāksies nemieri,ja vien valdība ,un ,tie darba devēji,kas dzīvo uz citu cilvēku darba augļiem sapratīs un mainīs attieksmi pret strādājošajiem. Izsalcis un neapmierināt cilvēks ir kā zvērs.

    +1 0 -1 0

Modovas jaunievēlētais prezidents iestājas pret NATO biroja atvēršanu

Moldovas jaunievēlētais prezidents, sociālists Igors Dodons šonedēļ norādījis, ka iestājas pret ieceri Kišiņevā atvērt NATO sadarbības biroju.

LTRK: Jābūt konkurētspējīgiem laikā, kad igauņi apsver mikrouzņēmumu režīma ieviešanu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sarunās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski panākusi kompromisu par minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu atcelšanu nepilnām darba slodzēm un mikrouzņēmumiem, paredzot, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiks palielināts, lai neradītu būtisku fiskālu ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu.

ES revizori nezina, kam tērēti Ukrainai piešķirtie miljardi

Eiropas Savienība pēdējo gadu laikā Ukrainai piešķīrusi vairākus miljardus eiro, galvenokārt kā tiešas iemaksas valsts budžetā, taču ES Eiropas Revīzijas palāta 6.decembrī atzinusi, ka nevar pateikt, kā šī nauda tērēta.

Latvijā piektais lielākais smēķētāju īpatsvars ES

Latvijā smēķē 29,5% vismaz 15 gadu vecumu sasniegušo valsts iedzīvotāju, kas ir piektais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2014.gadu.

Latvijas Finierim ugunsgrēka dēļ lielākā atlīdzība apdrošinātāju nozares vēsturē

Apdrošināšanas AS Balta kokapstrādes uzņēmumam AS Latvijas Finieris izmaksājusi atlīdzību 4 846 855 eiro apmērā par 2014.gada decembrī rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem.

Pa Latvijas dzelzceļu šogad pārvadāti 84,4% no pērn sasniegtā apjoma

Turpinot nupat aizvadītā rudens tendenci, arī novembrī pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms palielinājies - pagājušajā mēnesī pārvadāti 4,46 miljoni tonnu kravu jeb par 7,6% vairāk nekā pagājušā gada novembrī.

Igaunijā atkāpjas lauku lietu ministrs pēc mazāk kā divām nedēļām amatā

Par atkāpšanos 6.decembrī paziņojis Igaunijas lauku lietu ministrs Martins Repinskis no valdošās Centra partijas, kurš amatā aizvadījis mazāk nekā divas nedēļas, taču bijis spiests uzņemties atbildību par pārmetumiem krāpšanā, kas tiek vērsti pret viņam piederošu uzņēmumu.

Eiropas Komisijai pārmet kūtrumu Lietuvas geju tiesību aizstāvēšanā

Seši eiroparlamentārieši no piecām politiskajām frakcijām šonedēļ pārmetuši Eiropas Savienības Eiropas Komisijai to, ka tā nepievērš uzmanību skaidriem homoseksuālu cilvēku diskriminēšanas gadījumiem Lietuvā.

Šogad iespaidīgs «lēciens» Latvijas uzņēmumu kreditēšanā

Latvijas uzņēmumiem šā gada pirmajos trīs ceturkšņos bankas izsniegušas jaunos aizdevumos 1,4 miljardus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas aprēķini pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem.

Desmit pārsteidzošas prognozes, kas nākamgad var šokēt finanšu vidi

Tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmums Saxo Bank paziņojis savas pārsteidzošās prognozes 2017.gadam. Tās aptver desmit neordinārus iespējamos notikumus un izmaiņas tirgū, kas nākamajā gadā varētu pārsteigt vai šokēt finanšu vidi.

Indijā prezentēs Latvijas tranzīta potenciālu

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš trešdien, 7.decembrī, devies vizītē uz Indiju, lai tiktos ar Indijas amatpersonām, transporta nozares pārstāvjiem un uzstātos Indijas-Eiropas biznesa forumā.

Lielāko krējumu no deputātu kvotām nosmēlusi Ventspils

Lai gan Latvijā ir 119 pašvaldības, caur deputātu kvotām dalītā budžeta nauda lielākoties nogulsnējas dažās pašvaldībās, kurām ir ciešas saites ar valdošajām partijām. Turklāt piecās pašvaldībās piešķirtās summas pārsniedz miljonu eiro.

Iespaidīgās deputātu kvotas - ZZS centieni piešķirt naudu savām pašvaldībām

Deputātu budžeta kvotās sadalītā summa izauga līdz 20 miljoniem eiro, jo Zaļo un zemnieku savienība budžetā vēlējās atvēlēt lielas summas savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām, norāda Saeimas deputāte, ekspremjere Laimdota Straujuma.

Merkele atbalsta musulmaņu galvassegas aizliegumu likuma robežās

Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka valstī būtu jāaizliedz nēsāt pilnībā seju aizsedzošas galvassegas, «kur vien tas juridiski iespējams». Uzstājoties ar uzrunu viņas pārstāvētās Kristīgo demokrātu savienības kongresā, ilggadējā Vācijas valdības vadītāja paudusi atbalstu aizliegumam valkāt šādas musulmaņu galvassegas skolās, tiesās un citās valsts iestādēs.

FM: Latvija par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņem vidēji četrus eiro

Nākamgad Latvija saņems vairāk nekā iemaksās Eiropas Savienības budžetā, proti, par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņems vidēji četrus eiro, informē Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Grieķijas tiesa atbalsta Turcijas apvērsuma mēģinājumā apsūdzēto izdošanu

Tiesa Grieķijā 6.decembrī atzinusi, ka trīs Turcijas armijas virsniekiem, kuri iejaukti jūlijā notikušajā Turcijas valsts apvērsuma mēģinājumā, būtu jāstājas tiesas priekšā savā dzimtenē.

Igaunijā aicina pieteikties projektētājus un būvniekus elektrostarpsavienojumam ar Latviju

Igaunijas elektrosadales tīklu pārvaldes uzņēmums Elering izsludinājis publiskā iepirkuma konkursu, lai atrastu projektētāju un būvnieku Igaunijas posma veidošanai plānotā trešā Igaunijas-Latvijas elektrības starpsavienojuma ietvaros.

Balsts: Nākamais gads nekustamo īpašumu tirgum var atnest negatīvas izmaiņas

Neskatoties uz nestabilo ekonomisko un politisko situāciju Latvijā, nekustamo īpašumu tirgus joprojām ir aktīvs un darījumu skaits turpina palielināties. No 2016.gada janvāra līdz novembra beigām, salīdzinot ar situāciju pērn šajā pašā laika posmā, darījumu skaits palielinājies par 12,88%, ziņu portālam BNN atklāj kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Eksperte: Ir ļoti grūti ieteikt mazajiem uzņēmējiem, kā strādāt turpmāk

Ņemot vērā to, ka nav pilnīgi nekāda skaidrība, kāds nākotnē būs nodokļu regulējums, šobrīd mazajiem uzņēmējiem ir ļoti grūti kaut ko ieteikt, kā strādāt nākotnē. Šādu atzinumu otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio izteica nodokļu eksperte, auditorkompānijas KPMG vecākā auditore Gunta Kauliņa.

Facebook, Twitter un YouTube veido «teroristiska satura» datu bāzi

Lielākie Amerikas Savienoto Valstu sociālo tīklu uzņēmumi 5.decembrī paziņojuši, ka tie sadarbojas, lai kopīgi izveidotu datu bāzi ar attēliem un video materiāliem, kas šajās vietnēs tiek izmantoti potenciālo teroristu vervēšanai.

Aptur narkotiku kontrabandistus, no kuriem viens - Centrālcietuma ieslodzītais

Šī gada 23.novembrī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes amatpersonas veica vairākas kratīšanas Rīgā. Kratīšanas notika pie personām, kas tika turētas aizdomās par dažādu narkotisko vielu pasūtīšanu internetā no Nīderlandes un tālāku izplatīšanu Latvijā, piemēram – Rīgas Centrālcietuma ieslodzītajiem.

VNT apšauba, ka pārbaudīta patiesā situācija saistībā ar smaku avotu Ventspilī

SIA Ventspils nafta termināls noraida uzņēmumam izvirzītās apsūdzības saistībā ar spēcīgās naftas produktu smakas izplatību aizvadītajā nedēļā Ventspilī, norādot, ka, piemēram, 3.decembrī uzņēmums pārkraušanas darbus nemaz nav veicis.

Francijas premjera amatam nominē iekšlietu ministru

Pēc pašreizējā Francijas premjerministra demisijas valdības vadītāja amatam Parīzē 6.decembrī nominēts līdzšinējais iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs.

Igaunijas ražotāji iestājas pret akcīzes nodokļa kāpumu dabasgāzei

Igaunijā pret valdības iecerēto akcīzes nodokļa likmes kāpumu 5.decembrī kopīgi iestājušās deviņu ražošanas nozaru uzņēmumu asociācijas un Igaunijas Darbadevēju konfederācija.

Ekonomiste: Investīciju ieplūde būs pozitīva, bet lēnāka nekā pērn

Šī gada trešajā ceturksnī tekošajā kontā atkal atgriezies pārpalikums 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, liecina Latvijas Bankas dati. Šogad kopumā pārpalikums veido 1,1% no IKP. Sagaidāms, ka investīciju ieplūde līdz gada beigām būs pozitīva, taču tā būs lēnāka nekā iepriekšējā gadā, prognozē AS Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Jaunākie komentāri