bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.12.2017 | Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Jo bagātāki ļaudis, jo lielāka drošība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ Latvijā aktualizējās ļoti interesants jautājums par saistību starp iedzīvotāju labklājības līmeni un valsts nacionālo drošību.

Vispirms ar skaļu paziņojumu, ka valsts slīkst nabadzībā, klajā nāca tiesībsargs Juris Jansons. Viņš atsaucās uz oficiālo Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu, kur konstatēts, ka izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem Latvijā ir viszemākie Eiropas Savienībā (ES) un tiem ir samērā maza ietekme uz nabadzības mazināšanu.

Jansons sacīja, ka nabadzības riskam Latvijā pakļauti 606 tūkstoši iedzīvotāju jeb 31% iedzīvotāju. Latvijā ir viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, bet 70% jeb 322 tūkstoši Latvijas pensionāru saņem pensijas, kas nepārsniedz 300 eiro mēnesī. Tāpat nabadzībai pakļauti arī mazkvalificētie darba ņēmēji, kas strādā par minimālo algu, un visaugstākais nabadzības risks ir Latgalē.

EK izsaka cerību, ka situācija uzlabosies saistībā ar to, ka valdības darba plāns 2017.gadam paredz noteikt minimālo ienākumu līmeni, ar kuru paredzēts nodrošināt vispārēju sociālās drošības tīklu. Jansons to vērtē skeptiski, jo minimālā ienākumu līmeņa ieviešana valdības piedāvātajā 2017.gada valsts budžeta paketē nav minēta.  Saskaņā ar viņa teikto, gadu no gada uzklausot ļaudis un izskatot viņu iesniegumus, viņš nonācis pie skarba secinājuma, ka Latvijas lielākā problēma ir nabadzība.

Sociālās nevienlīdzības problēmai šonedēļ pieskāries arī prezidents Raimonds Vējonis. Tiekoties ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem, viņš teica, ka sociālā nevienlīdzība ir valsts drošības jautājums. Tikšanās dalībnieki atzina, ka pieaugošais nabadzības risks un medicīnas pieejamība ir īpaši aktuāls jautājums senioriem un citām sociāli mazaizsargātām grupām.

Pēc prezidenta domām, ir ārkārtīgi svarīgi šos riskus mazināt, jo iedzīvotāju sociālā drošība un pārliecība par savu rītdienu stiprina uzticību valstij. Vējonis minēja veselības aprūpi kā vienu no svarīgākajām jomām, kur ir ļoti svarīgi pabeigt uzsāktās reformas.

Vēl šī gada septembrī domnīcas Certus rīkotajā ekonomikas forumā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola arī sacīja, ka ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp nodokļiem, konkurētspēju un sabiedrības nevienlīdzības samazināšanu. Ja sabiedrībā veidojas trūcīgo iedzīvotāju slānis, kļūst viegli manipulēt ar cilvēku prātiem, un tas ir bīstami, atzina ministre.

Ļoti nopietns jautājums

Jautājums par attiecībām starp nabadzību un valsts drošības apdraudējumu (gan politisku, gan ekonomisku) ir ļoti nopietns.

Oktobra vidū tika publicēts pētījums, ko veicis Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs sadarbībā ar Sofijā bāzēto Demokrātijas pētījumu centru. Tajā teikts, ka Krievija uzsākusi kampaņu slepenas ekonomiskās un politiskās ietekmes iegūšanai piecās Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Latvijā, Serbijā, Slovākijā un Ungārijā.

Maskava cenšas ieņemt dominējošu pozīciju enerģētikas tirgū un daudzos citos ekonomikas sektoros, kā arī grauj pretkorupcijas sistēmu.

«Zināmās valstīs Krievijas ietekme kļuvusi tik visaptveroša un endēmiska, ka tas apdraud nacionālo stabilitāti, kā arī valsts rietumniecisko orientāciju un eiroatlantisko stabilitāti,» pēc 16 mēnešus ilga darba secinājuši pētījuma The Kremlin Playbook: Understanding Russian Influence in Eastern and Central Europe (Kremļa stratēģijas rokasgrāmata: Izpratne par Krievijas ietekmi Austrumeiropā un Centrāleiropā) autori.

Savu mērķu sasniegšanai Krievija lieto dažādas metodes – kukuļošanu, propagandu, dezinformāciju, īpaši lielu darījumu veikšanu enerģētikas jomā (piemēram 12,2 miljardus eiro vērtu kodolreaktoru būvniecība Ungārijā), prokrieviski noskaņotu uzņēmēju atbalstīšana, lai viņš, nokļūstot kādā politiskā amatā, kalpotu Krievijas interesēm.

Bulgārijā (kas ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm) Krievijas ekonomiskā klātbūtne ir tik liela, ka laikā no 2005. līdz 2014.gadam, tā mērojama ar 22% no valsts IKP.  Tas rada lielu «Krievijas ietekmētas valsts sagrābšanas» risku, norāda pētījuma autori.

Protams, ka bagātā valstī ar turīgiem iedzīvotājiem īstenot tamlīdzīgu politiku ir krietni grūtāk, nekā nabadzīgās valstīs ar trūcīgiem iedzīvotājiem. Tā kā tas viss ir ļoti nopietni.

Prioritārā kārtībā

Nopietns šis jautājums ir arī nākamā gada budžeta apstiprināšanas kontekstā. Budžeta projektu Saeima šonedēļ nodeva izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Šo budžetu premjerministrs Māris Kučinskis nodēvējis par valdības prioritāšu budžetu. Budžetā paredzētais finansējums veselības aprūpes nozarei palielināsies par 64 miljoniem eiro, valsts aizsardzības finansējums – par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot 1,7% no IKP, bet izglītības nozares finansējums pieaugs par 11 miljoniem eiro.

Finansējums sociālajai aizsardzībai, tostarp pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks. Demogrāfijas pasākumiem nākamā gada budžetā paredzēti papildu 19 miljoni eiro.

No nākamā gada paredzēts palielināt arī minimālo algu līdz 380 eiro pašreizējo 370 eiro vietā.

Savukārt, attiecībā uz budžeta ieņēmumiem, paredzēts, ka nākamgad tos veidos nodokļu ieņēmumi 6,344 miljardu eiro apmērā, nenodokļu ieņēmumi 513,9 miljonu eiro apmērā, ārvalstu finanšu palīdzība 1,114 miljardu eiro apmērā un pārējie ieņēmumi 94,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat paredzēts, ka daļu no šiem ieņēmumiem izdosies gūt, īstenojot ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus. Prognozēts, ka tas budžetam ienesīs papildus 16 miljonus eiro.

2017.gada budžeta likumprojektus, kā arī 57 likumprojektu pavadošo paketi un vidēja termiņa budžeta ietvaru pirmajā lasījumā Saeimā plānots skatīt 31.oktobrī, bet galīgajā lasījumā – 23.novembrī.

«Priedes asara»

Tikmēr uzņēmums, kas reiz bija pazīstams visā PSRS, un kopā ar Melno balzamu, šprotēm, labu kafiju un tīrām ielām bija Latvijas atpazīstamības zīme, piedzīvo grūtus laikus. Parfimērijas uzņēmumam AS Dzintars ierosināts tiesiskās aizsardzības process, lai uzņēmums varētu turpināt saimniecisko darbību finansiālu grūtību apstākļos.

Ka pastāstīja uzņēmuma pārstāvji, 2008. un 2014.gada krīžu rezultātā samazinājās AS Dzintars tradicionālie tirgi, saruka pārdošanas apjomi un sāka trūkt apgrozāmo līdzekļu. Uzņēmumam sakrājušies parādi. Uz šo brīdi Dzintars ir norēķinājies gandrīz ar visiem izejvielu un pakalpojumu piegādātājiem, taču ir kavēti nodokļu maksājumi, kā rezultātā izveidojies 3,2 miljonu eiro liels nodokļu parāds. Pērn uzņēmums nomaksājis parādus 1,5 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumam ir nepieciešams laiks atelpai, izrāvienam un apjomu palielināšanai. Ir jau paveikts liels darbs, parakstīti jauni vērienīgi līgumi ar Ķīnu, Irānu un citām valstīm. Pirmā krava uz Ķīnu tika nosūtīta šī gada septembrī. Ir izstrādāti inovatīvi produkti, kuru īstenošanai nepieciešami apgrozāmie līdzekļi un laiks, sacīja AS Dzintars valdes loceklis Dagnija Maike.

Viņa tāpat pastāstīja, ka AS Dzintars lielākais akcionārs un vadītājs Iļja Gerčikovs ieguldījis uzņēmuma savus personīgos līdzekļus 4,5 miljonu apmērā, un tas apstiprina uzņēmuma vadības centienus glābt uzņēmumu, lai tas turpinātu darbu.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa AS Dzintars 17.oktobrī ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Uzņēmums pērn strādāja ar 5,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi palielinājušies par 76% – līdz 2,633 miljoniem eiro. AS Dzintars ražo parfimēriju un biokosmētiku. Uzņēmuma sortimentā ietilpst vairāk nekā 1 000 dažādu produktu.

Ref:017.010.103.200565


Pievienot komentāru

  1. Kāpēc teica:

    Valstu vadītāju un īpaši mūsu, nesaprot, vai neņem vērā vēstures mācības visos laikos. Nedrīkst daļa augstprātīgu cilvēku dzīvot uz pārējo darba augļu rēķina.Tas, ka mūsdienās vārds vergot netiek lietots atklātā valodā,tas nenozīmē ka tie strādājošie cilvēki ,kas saņem necienīgu algu par savu darbu nav mūsdienu sistēmas vergi.Ir tikai laika jautājums,kad sāksies nemieri,ja vien valdība ,un ,tie darba devēji,kas dzīvo uz citu cilvēku darba augļiem sapratīs un mainīs attieksmi pret strādājošajiem. Izsalcis un neapmierināt cilvēks ir kā zvērs.

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.