bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Jo bagātāki ļaudis, jo lielāka drošība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ Latvijā aktualizējās ļoti interesants jautājums par saistību starp iedzīvotāju labklājības līmeni un valsts nacionālo drošību.

Vispirms ar skaļu paziņojumu, ka valsts slīkst nabadzībā, klajā nāca tiesībsargs Juris Jansons. Viņš atsaucās uz oficiālo Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu, kur konstatēts, ka izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem Latvijā ir viszemākie Eiropas Savienībā (ES) un tiem ir samērā maza ietekme uz nabadzības mazināšanu.

Jansons sacīja, ka nabadzības riskam Latvijā pakļauti 606 tūkstoši iedzīvotāju jeb 31% iedzīvotāju. Latvijā ir viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, bet 70% jeb 322 tūkstoši Latvijas pensionāru saņem pensijas, kas nepārsniedz 300 eiro mēnesī. Tāpat nabadzībai pakļauti arī mazkvalificētie darba ņēmēji, kas strādā par minimālo algu, un visaugstākais nabadzības risks ir Latgalē.

EK izsaka cerību, ka situācija uzlabosies saistībā ar to, ka valdības darba plāns 2017.gadam paredz noteikt minimālo ienākumu līmeni, ar kuru paredzēts nodrošināt vispārēju sociālās drošības tīklu. Jansons to vērtē skeptiski, jo minimālā ienākumu līmeņa ieviešana valdības piedāvātajā 2017.gada valsts budžeta paketē nav minēta.  Saskaņā ar viņa teikto, gadu no gada uzklausot ļaudis un izskatot viņu iesniegumus, viņš nonācis pie skarba secinājuma, ka Latvijas lielākā problēma ir nabadzība.

Sociālās nevienlīdzības problēmai šonedēļ pieskāries arī prezidents Raimonds Vējonis. Tiekoties ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem, viņš teica, ka sociālā nevienlīdzība ir valsts drošības jautājums. Tikšanās dalībnieki atzina, ka pieaugošais nabadzības risks un medicīnas pieejamība ir īpaši aktuāls jautājums senioriem un citām sociāli mazaizsargātām grupām.

Pēc prezidenta domām, ir ārkārtīgi svarīgi šos riskus mazināt, jo iedzīvotāju sociālā drošība un pārliecība par savu rītdienu stiprina uzticību valstij. Vējonis minēja veselības aprūpi kā vienu no svarīgākajām jomām, kur ir ļoti svarīgi pabeigt uzsāktās reformas.

Vēl šī gada septembrī domnīcas Certus rīkotajā ekonomikas forumā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola arī sacīja, ka ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp nodokļiem, konkurētspēju un sabiedrības nevienlīdzības samazināšanu. Ja sabiedrībā veidojas trūcīgo iedzīvotāju slānis, kļūst viegli manipulēt ar cilvēku prātiem, un tas ir bīstami, atzina ministre.

Ļoti nopietns jautājums

Jautājums par attiecībām starp nabadzību un valsts drošības apdraudējumu (gan politisku, gan ekonomisku) ir ļoti nopietns.

Oktobra vidū tika publicēts pētījums, ko veicis Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs sadarbībā ar Sofijā bāzēto Demokrātijas pētījumu centru. Tajā teikts, ka Krievija uzsākusi kampaņu slepenas ekonomiskās un politiskās ietekmes iegūšanai piecās Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Latvijā, Serbijā, Slovākijā un Ungārijā.

Maskava cenšas ieņemt dominējošu pozīciju enerģētikas tirgū un daudzos citos ekonomikas sektoros, kā arī grauj pretkorupcijas sistēmu.

«Zināmās valstīs Krievijas ietekme kļuvusi tik visaptveroša un endēmiska, ka tas apdraud nacionālo stabilitāti, kā arī valsts rietumniecisko orientāciju un eiroatlantisko stabilitāti,» pēc 16 mēnešus ilga darba secinājuši pētījuma The Kremlin Playbook: Understanding Russian Influence in Eastern and Central Europe (Kremļa stratēģijas rokasgrāmata: Izpratne par Krievijas ietekmi Austrumeiropā un Centrāleiropā) autori.

Savu mērķu sasniegšanai Krievija lieto dažādas metodes – kukuļošanu, propagandu, dezinformāciju, īpaši lielu darījumu veikšanu enerģētikas jomā (piemēram 12,2 miljardus eiro vērtu kodolreaktoru būvniecība Ungārijā), prokrieviski noskaņotu uzņēmēju atbalstīšana, lai viņš, nokļūstot kādā politiskā amatā, kalpotu Krievijas interesēm.

Bulgārijā (kas ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm) Krievijas ekonomiskā klātbūtne ir tik liela, ka laikā no 2005. līdz 2014.gadam, tā mērojama ar 22% no valsts IKP.  Tas rada lielu «Krievijas ietekmētas valsts sagrābšanas» risku, norāda pētījuma autori.

Protams, ka bagātā valstī ar turīgiem iedzīvotājiem īstenot tamlīdzīgu politiku ir krietni grūtāk, nekā nabadzīgās valstīs ar trūcīgiem iedzīvotājiem. Tā kā tas viss ir ļoti nopietni.

Prioritārā kārtībā

Nopietns šis jautājums ir arī nākamā gada budžeta apstiprināšanas kontekstā. Budžeta projektu Saeima šonedēļ nodeva izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Šo budžetu premjerministrs Māris Kučinskis nodēvējis par valdības prioritāšu budžetu. Budžetā paredzētais finansējums veselības aprūpes nozarei palielināsies par 64 miljoniem eiro, valsts aizsardzības finansējums – par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot 1,7% no IKP, bet izglītības nozares finansējums pieaugs par 11 miljoniem eiro.

Finansējums sociālajai aizsardzībai, tostarp pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks. Demogrāfijas pasākumiem nākamā gada budžetā paredzēti papildu 19 miljoni eiro.

No nākamā gada paredzēts palielināt arī minimālo algu līdz 380 eiro pašreizējo 370 eiro vietā.

Savukārt, attiecībā uz budžeta ieņēmumiem, paredzēts, ka nākamgad tos veidos nodokļu ieņēmumi 6,344 miljardu eiro apmērā, nenodokļu ieņēmumi 513,9 miljonu eiro apmērā, ārvalstu finanšu palīdzība 1,114 miljardu eiro apmērā un pārējie ieņēmumi 94,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat paredzēts, ka daļu no šiem ieņēmumiem izdosies gūt, īstenojot ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus. Prognozēts, ka tas budžetam ienesīs papildus 16 miljonus eiro.

2017.gada budžeta likumprojektus, kā arī 57 likumprojektu pavadošo paketi un vidēja termiņa budžeta ietvaru pirmajā lasījumā Saeimā plānots skatīt 31.oktobrī, bet galīgajā lasījumā – 23.novembrī.

«Priedes asara»

Tikmēr uzņēmums, kas reiz bija pazīstams visā PSRS, un kopā ar Melno balzamu, šprotēm, labu kafiju un tīrām ielām bija Latvijas atpazīstamības zīme, piedzīvo grūtus laikus. Parfimērijas uzņēmumam AS Dzintars ierosināts tiesiskās aizsardzības process, lai uzņēmums varētu turpināt saimniecisko darbību finansiālu grūtību apstākļos.

Ka pastāstīja uzņēmuma pārstāvji, 2008. un 2014.gada krīžu rezultātā samazinājās AS Dzintars tradicionālie tirgi, saruka pārdošanas apjomi un sāka trūkt apgrozāmo līdzekļu. Uzņēmumam sakrājušies parādi. Uz šo brīdi Dzintars ir norēķinājies gandrīz ar visiem izejvielu un pakalpojumu piegādātājiem, taču ir kavēti nodokļu maksājumi, kā rezultātā izveidojies 3,2 miljonu eiro liels nodokļu parāds. Pērn uzņēmums nomaksājis parādus 1,5 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumam ir nepieciešams laiks atelpai, izrāvienam un apjomu palielināšanai. Ir jau paveikts liels darbs, parakstīti jauni vērienīgi līgumi ar Ķīnu, Irānu un citām valstīm. Pirmā krava uz Ķīnu tika nosūtīta šī gada septembrī. Ir izstrādāti inovatīvi produkti, kuru īstenošanai nepieciešami apgrozāmie līdzekļi un laiks, sacīja AS Dzintars valdes loceklis Dagnija Maike.

Viņa tāpat pastāstīja, ka AS Dzintars lielākais akcionārs un vadītājs Iļja Gerčikovs ieguldījis uzņēmuma savus personīgos līdzekļus 4,5 miljonu apmērā, un tas apstiprina uzņēmuma vadības centienus glābt uzņēmumu, lai tas turpinātu darbu.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa AS Dzintars 17.oktobrī ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Uzņēmums pērn strādāja ar 5,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi palielinājušies par 76% – līdz 2,633 miljoniem eiro. AS Dzintars ražo parfimēriju un biokosmētiku. Uzņēmuma sortimentā ietilpst vairāk nekā 1 000 dažādu produktu.

Ref:017.010.103.200565


Pievienot komentāru

  1. Kāpēc teica:

    Valstu vadītāju un īpaši mūsu, nesaprot, vai neņem vērā vēstures mācības visos laikos. Nedrīkst daļa augstprātīgu cilvēku dzīvot uz pārējo darba augļu rēķina.Tas, ka mūsdienās vārds vergot netiek lietots atklātā valodā,tas nenozīmē ka tie strādājošie cilvēki ,kas saņem necienīgu algu par savu darbu nav mūsdienu sistēmas vergi.Ir tikai laika jautājums,kad sāksies nemieri,ja vien valdība ,un ,tie darba devēji,kas dzīvo uz citu cilvēku darba augļiem sapratīs un mainīs attieksmi pret strādājošajiem. Izsalcis un neapmierināt cilvēks ir kā zvērs.

    +1 0 -1 0

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Jaunākie komentāri