bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.01.2017 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā ar mazākiem resursiem panākt labākus rezultātus?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Latvijai, kā mazai valstij ar nelielu un novecojošu iedzīvotāju skaitu, nāksies atrisināt jautājumu – kā ar mazākiem resursiem sasniegt labākus rezultātus? Saistībā ar to šonedēļ Nodarbinātības padome uzsāka diskusiju ciklu par darba tirgus reformu.

Sākotnējie dati, ar kuriem ekonomikas, izglītības un labklājības ministri uzsāka sarežģīto cīņu ar demogrāfiskajām tendencēm, kopumā nav iepriecinoši. Valsts iedzīvotāju skaits ne tikai strauji sarūk un noveco (un šī tendence turpināsies), bet piedevām valsts lielākās iedzīvotāju daļas izglītība (dažiem tās nav nemaz) neatbilst ekonomikas pieprasījumam.

Vērojama speciālistu pārprodukcija humanitārajās un sociālajās zinātnēs, taču acīmredzami nepietiek augsti kvalificētu speciālistu dabas zinātnēs, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās (IKT), tāpat trūkst inženiertehnisko darbinieku ar profesionālo izglītību, sacīts Ekonomikas ministrijas ziņojumā. Ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas, liela daļa ir mazkvalificētu darba ņēmēju.

Tāpēc jautājums par pieaugušo izglītību globālo pārmaiņu un darba struktūras kontekstā, kas pieprasa jaunas zināšanas un prasmes, tika apspriests Nodarbinātības padomes sanāksmē. Latvijai ir svarīgi izveidot elastīgu pieaugušo izglītības sistēmu, kura var ātri pielāgoties tirgus prasībām, vienojās ministri.

Izvirzīts mērķis samazināt esošo mazkvalificēto darbinieku skaitu no 31% 2016.gadā līdz 20% 2020.gadā. To plānots panākt, galvenokārt samazinot vidējās izglītības absolventu skaitu, kas neturpina mācības un nonāk darba tirgū bez konkrētas profesijas.

Sēdes noslēgumā atbildīgo institūciju vadītāji vienojās par trim pamatprincipiem, uz kā balstīties nākotnē. Pirmais – pieaugušo izglītības piedāvājums tiks veidots ciešā sadarbībā ar darba devējiem un nozaru ekspertiem, nodrošinot pēc iespējas precīzāku izglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus vajadzībām. Otrais – tiks izstrādāta ilgtspējīga pieaugušo izglītības sistēmas tālākā stratēģija, īpaši veicinot uzņēmumu iesaistīšanos savu darbinieku apmācībā un pieaugušo pašu interesi par savu prasmju pilnveidošanu. Trešais – tiks izstrādāti priekšlikumi, kā stimulēt plašāku un aktīvāku profesionālās un augstākās izglītības iestāžu iesaisti pieaugušo apmācībā.

Krievija aizgriež krānu

Vēl viens izaicinājums, ar ko ekonomikai būs jātiek galā tuvākajā nākotnē, saistīts ar Krievijas plānu 2018.gadā pārtraukt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. Kaimiņvalsts turpina strādāt pie naftas produktu eksporta pārorientāciju no Baltijas valstu ostām uz savējām – Ustjlugu, Primorsku un Novorosijsku, šonedēļ paziņoja Krievijas uzņēmuma Transņeftj vadītājs Nikolajs Tokarevs. Ja pagājušajā gadā caur Baltijas valstu ostām pārkrauti aptuveni 9 miljoni tonnu Krievijas naftas, tad šogad – 5 miljoni tonnu. Līdz 2018.gadam Krievija plāno samazināt kravu plūsmu līdz nullei.

Latvijas Dzelzceļš jau gatavojas tam, ka pēc dažiem gadiem Krievijas naftas produkti caur Baltijas ostām eksportēti vairs netiks, sacīja uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš. Viņš gan nepaskaidroja sīkāk, kādi tieši pasākumi ietilpst gatavošanās procesā. Iespējams, tie būs vilcieni no Ķīnas uz Latviju. Pirmais nokomplektētais izmēģinājuma kravas vilciens dosies ceļā līdz šī gada beigām – tā šonedēļ apsolīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Saskaņā ar viņa teikto Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums, veidojot Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, padara mūsu valsti par dabisku tiltu, kas savieno austrumus un rietumus, kā arī ziemeļus un dienvidus. Tāpēc Latvija ar tās labi attīstīto transporta infrastruktūru, trīs neaizsalstošām ostām, moderniem loģistikas un distribūcijas centriem ir interesanta daudziem – Āzijai, Krievijai un NVS, Rietumeiropai, Ziemeļeiropai, kā arī Melnās jūras reģionam.

Pēc ministra domām, īpaši būtiska ir sadarbības sekmēšana ar Ķīnu. Lai panāktu labāko rezultātu un veicinātu pasaules ekonomikas attīstību, ir jāsadarbojas, nevis jākonkurē, tāpēc kopīgi jāstrādā pie transporta koridoru attīstības starp Ķīnu un Eiropu.

Jau ir izstrādāts vienots tarifs dzelzceļa kravu pārvadājumiem no Ķīnas robežas līdz Latvijas ostām. Augulis norāda, ka tas ir viens no viņa vizītes Ķīnā rezultātiem. Tāpat tiek aktīvi strādāts ar Ķīnas un Baltkrievijas partneriem, lai izveidotu maksimāli efektīvu sadarbības modeli attiecībā uz Baltkrievijas un Ķīnas kopīgo projektu Lielais akmens, norādīja ministrs.

«Miera osta»

Bet izrādās, ka arī mūsu valstī ir sava «miera osta», kuru neietekmē tendences darba tirgū un neskar ģeopolitiskās dzirksteles. Šī miera osta ir – Valsts ieņēmumu dienests (VID). Šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu, paaugstinot atalgojumu VID «atslēgas cilvēkiem», lai pēc tam uz šī projekta bāzes izskatītu iespēju palielināt algas visā valsts pārvaldē.

Saskaņā ar likumprojektu, VID ģenerāldirektora alga būs 4 030 eiro mēnesī, neskaitot piemaksas par labu darbu, kas var sasniegt 60% apmēru no mēnešalgas. Patlaban VID vadītāja alga ir no 2 000 līdz 3 000 eiro mēnesī.

Kā paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, līdzekļi VID vadītāja algas paaugstināšanai tiks ņemti no pašreizējā budžeta. VID vadītāja kompetencē būs līdzekļu sadalījums – vai nu palielinot atalgojumu tiem, kas strādā lielākā riska zonā, vai arī sadalot līdzekļus visiem, kas, pēc ministres domām, nav labākais variants.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iepriekš skaidroja, ka VID kā pilotprojekts izvēlēts tādēļ, ka no tā veiksmīgas darbības atkarīgas visas sabiedrības intereses un budžeta ieņēmumi. Pilotprojekta rezultātus plānots izvērtēt 2017.gadā.

To, cik labi dienests strādā, var spriest pēc kopējā nodokļu parāda. Septembra sākumā kopējais nodokļu parāds bija 1,421 miljards eiro, kas ir par 0,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad kopējais nodokļu parāds bija 1,425 miljardi eiro. Faktiski var uzskatīt, ka dienesta, kas atbild par nodokļu iekasēšanu, darba efektivitāte ir pielīdzināma nullei. Un tas, vai efektivitāte uzlabosies pēc algu paaugstināšanas, taps skaidrs vien 2017.gadā.

Ref:017.010.103.200600


Pievienot komentāru

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.

Jaunākie komentāri