bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.09.2017 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā ar mazākiem resursiem panākt labākus rezultātus?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Latvijai, kā mazai valstij ar nelielu un novecojošu iedzīvotāju skaitu, nāksies atrisināt jautājumu – kā ar mazākiem resursiem sasniegt labākus rezultātus? Saistībā ar to šonedēļ Nodarbinātības padome uzsāka diskusiju ciklu par darba tirgus reformu.

Sākotnējie dati, ar kuriem ekonomikas, izglītības un labklājības ministri uzsāka sarežģīto cīņu ar demogrāfiskajām tendencēm, kopumā nav iepriecinoši. Valsts iedzīvotāju skaits ne tikai strauji sarūk un noveco (un šī tendence turpināsies), bet piedevām valsts lielākās iedzīvotāju daļas izglītība (dažiem tās nav nemaz) neatbilst ekonomikas pieprasījumam.

Vērojama speciālistu pārprodukcija humanitārajās un sociālajās zinātnēs, taču acīmredzami nepietiek augsti kvalificētu speciālistu dabas zinātnēs, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās (IKT), tāpat trūkst inženiertehnisko darbinieku ar profesionālo izglītību, sacīts Ekonomikas ministrijas ziņojumā. Ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas, liela daļa ir mazkvalificētu darba ņēmēju.

Tāpēc jautājums par pieaugušo izglītību globālo pārmaiņu un darba struktūras kontekstā, kas pieprasa jaunas zināšanas un prasmes, tika apspriests Nodarbinātības padomes sanāksmē. Latvijai ir svarīgi izveidot elastīgu pieaugušo izglītības sistēmu, kura var ātri pielāgoties tirgus prasībām, vienojās ministri.

Izvirzīts mērķis samazināt esošo mazkvalificēto darbinieku skaitu no 31% 2016.gadā līdz 20% 2020.gadā. To plānots panākt, galvenokārt samazinot vidējās izglītības absolventu skaitu, kas neturpina mācības un nonāk darba tirgū bez konkrētas profesijas.

Sēdes noslēgumā atbildīgo institūciju vadītāji vienojās par trim pamatprincipiem, uz kā balstīties nākotnē. Pirmais – pieaugušo izglītības piedāvājums tiks veidots ciešā sadarbībā ar darba devējiem un nozaru ekspertiem, nodrošinot pēc iespējas precīzāku izglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus vajadzībām. Otrais – tiks izstrādāta ilgtspējīga pieaugušo izglītības sistēmas tālākā stratēģija, īpaši veicinot uzņēmumu iesaistīšanos savu darbinieku apmācībā un pieaugušo pašu interesi par savu prasmju pilnveidošanu. Trešais – tiks izstrādāti priekšlikumi, kā stimulēt plašāku un aktīvāku profesionālās un augstākās izglītības iestāžu iesaisti pieaugušo apmācībā.

Krievija aizgriež krānu

Vēl viens izaicinājums, ar ko ekonomikai būs jātiek galā tuvākajā nākotnē, saistīts ar Krievijas plānu 2018.gadā pārtraukt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. Kaimiņvalsts turpina strādāt pie naftas produktu eksporta pārorientāciju no Baltijas valstu ostām uz savējām – Ustjlugu, Primorsku un Novorosijsku, šonedēļ paziņoja Krievijas uzņēmuma Transņeftj vadītājs Nikolajs Tokarevs. Ja pagājušajā gadā caur Baltijas valstu ostām pārkrauti aptuveni 9 miljoni tonnu Krievijas naftas, tad šogad – 5 miljoni tonnu. Līdz 2018.gadam Krievija plāno samazināt kravu plūsmu līdz nullei.

Latvijas Dzelzceļš jau gatavojas tam, ka pēc dažiem gadiem Krievijas naftas produkti caur Baltijas ostām eksportēti vairs netiks, sacīja uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš. Viņš gan nepaskaidroja sīkāk, kādi tieši pasākumi ietilpst gatavošanās procesā. Iespējams, tie būs vilcieni no Ķīnas uz Latviju. Pirmais nokomplektētais izmēģinājuma kravas vilciens dosies ceļā līdz šī gada beigām – tā šonedēļ apsolīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Saskaņā ar viņa teikto Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums, veidojot Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, padara mūsu valsti par dabisku tiltu, kas savieno austrumus un rietumus, kā arī ziemeļus un dienvidus. Tāpēc Latvija ar tās labi attīstīto transporta infrastruktūru, trīs neaizsalstošām ostām, moderniem loģistikas un distribūcijas centriem ir interesanta daudziem – Āzijai, Krievijai un NVS, Rietumeiropai, Ziemeļeiropai, kā arī Melnās jūras reģionam.

Pēc ministra domām, īpaši būtiska ir sadarbības sekmēšana ar Ķīnu. Lai panāktu labāko rezultātu un veicinātu pasaules ekonomikas attīstību, ir jāsadarbojas, nevis jākonkurē, tāpēc kopīgi jāstrādā pie transporta koridoru attīstības starp Ķīnu un Eiropu.

Jau ir izstrādāts vienots tarifs dzelzceļa kravu pārvadājumiem no Ķīnas robežas līdz Latvijas ostām. Augulis norāda, ka tas ir viens no viņa vizītes Ķīnā rezultātiem. Tāpat tiek aktīvi strādāts ar Ķīnas un Baltkrievijas partneriem, lai izveidotu maksimāli efektīvu sadarbības modeli attiecībā uz Baltkrievijas un Ķīnas kopīgo projektu Lielais akmens, norādīja ministrs.

«Miera osta»

Bet izrādās, ka arī mūsu valstī ir sava «miera osta», kuru neietekmē tendences darba tirgū un neskar ģeopolitiskās dzirksteles. Šī miera osta ir – Valsts ieņēmumu dienests (VID). Šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu, paaugstinot atalgojumu VID «atslēgas cilvēkiem», lai pēc tam uz šī projekta bāzes izskatītu iespēju palielināt algas visā valsts pārvaldē.

Saskaņā ar likumprojektu, VID ģenerāldirektora alga būs 4 030 eiro mēnesī, neskaitot piemaksas par labu darbu, kas var sasniegt 60% apmēru no mēnešalgas. Patlaban VID vadītāja alga ir no 2 000 līdz 3 000 eiro mēnesī.

Kā paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, līdzekļi VID vadītāja algas paaugstināšanai tiks ņemti no pašreizējā budžeta. VID vadītāja kompetencē būs līdzekļu sadalījums – vai nu palielinot atalgojumu tiem, kas strādā lielākā riska zonā, vai arī sadalot līdzekļus visiem, kas, pēc ministres domām, nav labākais variants.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iepriekš skaidroja, ka VID kā pilotprojekts izvēlēts tādēļ, ka no tā veiksmīgas darbības atkarīgas visas sabiedrības intereses un budžeta ieņēmumi. Pilotprojekta rezultātus plānots izvērtēt 2017.gadā.

To, cik labi dienests strādā, var spriest pēc kopējā nodokļu parāda. Septembra sākumā kopējais nodokļu parāds bija 1,421 miljards eiro, kas ir par 0,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad kopējais nodokļu parāds bija 1,425 miljardi eiro. Faktiski var uzskatīt, ka dienesta, kas atbild par nodokļu iekasēšanu, darba efektivitāte ir pielīdzināma nullei. Un tas, vai efektivitāte uzlabosies pēc algu paaugstināšanas, taps skaidrs vien 2017.gadā.

Ref:017.010.103.200600


Pievienot komentāru

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Eksperts: Latvijā elektronikas un elektrotehnikas produktivitātes indekss pieaug

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».

Lielbritānija piedāvās ES 20 miljardus eiro, saglabājot piekļuvi vienotam tirgum

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja grasās piedāvāt pārejas vienošanos ar Eiropas Savienību, kas attiektos uz divu gadu periodu, līdz valsts pametīs bloku 2019.gada martā.

Stājas spēka 22 gadu cietumsods Imantas pedofilam

Augstākajai tiesai atsakoties kasācijas kārtībā pārbaudīt Rīgas apgabaltiesas spriedumu, stājies spēkā 22 gadu cietumsods tā dēvētajā Imantas pedofila lietā notiesātajam vīrietim, ziņo tiesā.

Latvijā brīvdienas sola saulainas un siltas

Latvijā piektdien, 22.septembrī, dienas laikā debesis pakāpeniski skaidrosies un tikai dažviet rietumos vēl gaidāms neliels īslaicīgs lietus. Dienas laikā gaiss iesils līdz +16…+20 grādiem pēc Celsija, bet naktī uz sestdienu gaisa temperatūra pazemināsies līdz +9…+14 grādiem.

Citadele Index: Vispesimistiskākie ir Latgales un Vidzemes uzņēmēji

Šī gada 2. ceturksnī visoptimistiskākie ir Pierīgas, Zemgales un Kurzemes uzņēmēji. Savukārt Latgales un Vidzemes uzņēmējos ir novērojams pesimistiskums, liecina jaunākais Citadele Index pētījumu.

No 1.oktobra Latvijā sāks darboties eZvana sistēma

Latvijā  no 1.oktobra sāks darboties avārijas zvanu automātiskā eZvana sistēma - ja transportlīdzeklis būs iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā, neatliekamo palīdzību varēs izsaukt, izmantojot automātisko avārijas zvanu sistēmu, kas iebūvēta transportlīdzeklī.

Izglītības ministrs Šadurskis: Mācību saturs mainīsies, bet eksāmeni paliks

Eksāmeni kā viena no vērtēšanas iespējām paliks arī pēc mācību satura reformas, ceturtdien, 21.septembrī, konferencē «Vērtēt, lai mācītos» uzsvēris izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Arī Lietuva satraukta par Rietumu gardumu kvalitāti

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests šonedēļ paziņojis, ka, salīdzinot starptautisku zīmolu produktus, kas nopērkami gan Rietumeiropā, gan Lietuvā, secināts – vietējos veikalos nopērkamais nav īsti tas pats, kas Berlīnē.

Bondars vēlas mazināt labēji centrisko politisko spēku sašķeltību

Politiķiem, kuri vēlas turpināt darboties Latvijas labā, būtu jāapvienojas, jo patlaban novērojamā partiju labēji centriskā spektra sašķeltība traucē sasniegt mērķus kā Saeimā, tā arī pašvaldībās, uzskata bijušais Latvijas Reģionu apvienības līderis, Rīgas domes opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji raizējas par bērnu izglītības apmaksu

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir bažas par to, ka viņi nespēs apmaksāt savu vai savu bērnu izglītību - tā liecina ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultāti. Jāatzīmē, ka 64% no visiem aptaujātajiem, kuri pauda raizes par savām iespējām segt izdevumus par izglītību, ir nepilngadīgu bērnu vecāki.

Bankrotu skaits Latvijā un Igaunijā krities, Lietuvā - pieaudzis

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 12,4% un Igaunijā par 10,9%, turpretī Lietuvā pieaudzis par 35,2%, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Saeimā nodibina grupu HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam

Saeimā ceturtdien, 21.septembrī,pēc deputāta Hosama Abu Meri iniciatīvas tika nodibināta Saeimas deputātu grupa HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam.

RNP: Apkures sezonu iespējams uzsākt ātrāk

Dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības var pieņemt lēmumu par apkures pieslēgšanu mājai kopīpašnieku noteiktā datumā, negaidot apkures sezonas uzsākšanu Rīgā, informē SIA Rīgas namu pārvaldnieks.

Noteikts pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai; par realizēšanu - cietums

No 2017.gada piektdienas, 22.septembra, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai un tās saturošiem izstrādājumiem. Lēmums attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuras izgatavo, iegādājas, glabā, pārvadā, pārsūta vai izplata minēto vielu.

Bildēs: Meksikā gruvešos meklē dzīvos

Mehiko un citās Meksikas pilsētās turpinās glābšanas darbi, lai atrastu iespējamos izdzīvojušos pēc 19.septembrī notikušās zemestrīces, kuras upuru skaits sasniedzis 237 cilvēkus.

Vai Vējoņa autoritāte piedzīvo «sitienu», spriež politologs

Saeimā notikušais balsojums, kurā tālākai izskatīšanai netika virzīts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa virzītais likumprojekts par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, ir kā «sitiens» pa Vējoņa autoritāti, komentē politologs Filips Rajevskis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā pieauga par 0,1%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1%.

Kārtības ruļļa neievērošanas dēļ Kalnozolam liedz izteikties Saeimas sēdē

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ceturtdien, 21.septembrī, divas reizes liedza deputātam Valdim Kalnozolam turpināt izteikties debatēs parlamenta sēdē, jo viņš neievēroja Kārtības ruļļa nosacījumu runāt par izskatāmo jautājumu.