bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā ar mazākiem resursiem panākt labākus rezultātus?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Latvijai, kā mazai valstij ar nelielu un novecojošu iedzīvotāju skaitu, nāksies atrisināt jautājumu – kā ar mazākiem resursiem sasniegt labākus rezultātus? Saistībā ar to šonedēļ Nodarbinātības padome uzsāka diskusiju ciklu par darba tirgus reformu.

Sākotnējie dati, ar kuriem ekonomikas, izglītības un labklājības ministri uzsāka sarežģīto cīņu ar demogrāfiskajām tendencēm, kopumā nav iepriecinoši. Valsts iedzīvotāju skaits ne tikai strauji sarūk un noveco (un šī tendence turpināsies), bet piedevām valsts lielākās iedzīvotāju daļas izglītība (dažiem tās nav nemaz) neatbilst ekonomikas pieprasījumam.

Vērojama speciālistu pārprodukcija humanitārajās un sociālajās zinātnēs, taču acīmredzami nepietiek augsti kvalificētu speciālistu dabas zinātnēs, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās (IKT), tāpat trūkst inženiertehnisko darbinieku ar profesionālo izglītību, sacīts Ekonomikas ministrijas ziņojumā. Ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas, liela daļa ir mazkvalificētu darba ņēmēju.

Tāpēc jautājums par pieaugušo izglītību globālo pārmaiņu un darba struktūras kontekstā, kas pieprasa jaunas zināšanas un prasmes, tika apspriests Nodarbinātības padomes sanāksmē. Latvijai ir svarīgi izveidot elastīgu pieaugušo izglītības sistēmu, kura var ātri pielāgoties tirgus prasībām, vienojās ministri.

Izvirzīts mērķis samazināt esošo mazkvalificēto darbinieku skaitu no 31% 2016.gadā līdz 20% 2020.gadā. To plānots panākt, galvenokārt samazinot vidējās izglītības absolventu skaitu, kas neturpina mācības un nonāk darba tirgū bez konkrētas profesijas.

Sēdes noslēgumā atbildīgo institūciju vadītāji vienojās par trim pamatprincipiem, uz kā balstīties nākotnē. Pirmais – pieaugušo izglītības piedāvājums tiks veidots ciešā sadarbībā ar darba devējiem un nozaru ekspertiem, nodrošinot pēc iespējas precīzāku izglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus vajadzībām. Otrais – tiks izstrādāta ilgtspējīga pieaugušo izglītības sistēmas tālākā stratēģija, īpaši veicinot uzņēmumu iesaistīšanos savu darbinieku apmācībā un pieaugušo pašu interesi par savu prasmju pilnveidošanu. Trešais – tiks izstrādāti priekšlikumi, kā stimulēt plašāku un aktīvāku profesionālās un augstākās izglītības iestāžu iesaisti pieaugušo apmācībā.

Krievija aizgriež krānu

Vēl viens izaicinājums, ar ko ekonomikai būs jātiek galā tuvākajā nākotnē, saistīts ar Krievijas plānu 2018.gadā pārtraukt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. Kaimiņvalsts turpina strādāt pie naftas produktu eksporta pārorientāciju no Baltijas valstu ostām uz savējām – Ustjlugu, Primorsku un Novorosijsku, šonedēļ paziņoja Krievijas uzņēmuma Transņeftj vadītājs Nikolajs Tokarevs. Ja pagājušajā gadā caur Baltijas valstu ostām pārkrauti aptuveni 9 miljoni tonnu Krievijas naftas, tad šogad – 5 miljoni tonnu. Līdz 2018.gadam Krievija plāno samazināt kravu plūsmu līdz nullei.

Latvijas Dzelzceļš jau gatavojas tam, ka pēc dažiem gadiem Krievijas naftas produkti caur Baltijas ostām eksportēti vairs netiks, sacīja uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš. Viņš gan nepaskaidroja sīkāk, kādi tieši pasākumi ietilpst gatavošanās procesā. Iespējams, tie būs vilcieni no Ķīnas uz Latviju. Pirmais nokomplektētais izmēģinājuma kravas vilciens dosies ceļā līdz šī gada beigām – tā šonedēļ apsolīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Saskaņā ar viņa teikto Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums, veidojot Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, padara mūsu valsti par dabisku tiltu, kas savieno austrumus un rietumus, kā arī ziemeļus un dienvidus. Tāpēc Latvija ar tās labi attīstīto transporta infrastruktūru, trīs neaizsalstošām ostām, moderniem loģistikas un distribūcijas centriem ir interesanta daudziem – Āzijai, Krievijai un NVS, Rietumeiropai, Ziemeļeiropai, kā arī Melnās jūras reģionam.

Pēc ministra domām, īpaši būtiska ir sadarbības sekmēšana ar Ķīnu. Lai panāktu labāko rezultātu un veicinātu pasaules ekonomikas attīstību, ir jāsadarbojas, nevis jākonkurē, tāpēc kopīgi jāstrādā pie transporta koridoru attīstības starp Ķīnu un Eiropu.

Jau ir izstrādāts vienots tarifs dzelzceļa kravu pārvadājumiem no Ķīnas robežas līdz Latvijas ostām. Augulis norāda, ka tas ir viens no viņa vizītes Ķīnā rezultātiem. Tāpat tiek aktīvi strādāts ar Ķīnas un Baltkrievijas partneriem, lai izveidotu maksimāli efektīvu sadarbības modeli attiecībā uz Baltkrievijas un Ķīnas kopīgo projektu Lielais akmens, norādīja ministrs.

«Miera osta»

Bet izrādās, ka arī mūsu valstī ir sava «miera osta», kuru neietekmē tendences darba tirgū un neskar ģeopolitiskās dzirksteles. Šī miera osta ir – Valsts ieņēmumu dienests (VID). Šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu, paaugstinot atalgojumu VID «atslēgas cilvēkiem», lai pēc tam uz šī projekta bāzes izskatītu iespēju palielināt algas visā valsts pārvaldē.

Saskaņā ar likumprojektu, VID ģenerāldirektora alga būs 4 030 eiro mēnesī, neskaitot piemaksas par labu darbu, kas var sasniegt 60% apmēru no mēnešalgas. Patlaban VID vadītāja alga ir no 2 000 līdz 3 000 eiro mēnesī.

Kā paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, līdzekļi VID vadītāja algas paaugstināšanai tiks ņemti no pašreizējā budžeta. VID vadītāja kompetencē būs līdzekļu sadalījums – vai nu palielinot atalgojumu tiem, kas strādā lielākā riska zonā, vai arī sadalot līdzekļus visiem, kas, pēc ministres domām, nav labākais variants.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iepriekš skaidroja, ka VID kā pilotprojekts izvēlēts tādēļ, ka no tā veiksmīgas darbības atkarīgas visas sabiedrības intereses un budžeta ieņēmumi. Pilotprojekta rezultātus plānots izvērtēt 2017.gadā.

To, cik labi dienests strādā, var spriest pēc kopējā nodokļu parāda. Septembra sākumā kopējais nodokļu parāds bija 1,421 miljards eiro, kas ir par 0,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad kopējais nodokļu parāds bija 1,425 miljardi eiro. Faktiski var uzskatīt, ka dienesta, kas atbild par nodokļu iekasēšanu, darba efektivitāte ir pielīdzināma nullei. Un tas, vai efektivitāte uzlabosies pēc algu paaugstināšanas, taps skaidrs vien 2017.gadā.

Ref:017.010.103.200600


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.