bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 25.05.2018 | Vārda dienas: Junora, Anšlavs
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā bizness ietekmē politiku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Neapšaubāmi, notikumi Ukrainā šonedēļ aizēnojuši visus pārējos notikumus. Latvijas politiķi nosodījuši Krievijas veiktās darbības Krimā, taču par kādu reālu ekonomisku sankciju ieviešanu pret Austrumu kaimiņu runas nav: visi saprot, ko tas nozīmētu mums pašiem. 

Ņemsim, piemēram, to pašu tranzītu. Krievijas kravas veido aptuveni 60% no visām kravām, kas iet caur Latvijas ostām. Lielākoties šajās kravās ir ogles un naftas produkti, kas ir lēti, skatoties no ieguldījuma vietējā ekonomikā, taču pagaidām nav nekā, ar ko tos varētu aizstāt. Arī investoru vīzas, ko kaimiņvalsts pilsoņi saņem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā vai ieguldījumu kādā Latvijas uzņēmumā, ir valsts ienākumu avots. Programmas darbības laikā valsts ekonomikā ieplūduši vairāk nekā 900 miljoni eiro.

Lai arī daži Saeimas deputāti iestājas par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu, visticamākais, ka, kamēr situācija Krimā nenostabilizēsies, nekādi lēmumi netiks pieņemti. Pret investoru vīzu izsniegšanas aizliegumu iestājas arī komersanti, kas strādā ar investoru vīzu pretendentiem: viņi uzskata, ka nobremzējot programmu, padarīt to par saistošu pēc kāda laika būs ļoti grūti.

Jāatzīmē, ka pirms diviem gadiem – 2012.gada martā – Latvijas un Lietuvas politiķi vietējā biznesa sabiedrības spiediena ietekmēti nepieļāva ieviest plaša mēroga ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju. Toreiz Eiropas Savienība aprobežojās vien ar dažiem ierobežojumiem – tika iesaldēti ES teritorijā esošie aktīvi, kas piederēja vairākām amatpersonām un prezidentam Aleksandram Lukašenko tuvu stāvošiem uzņēmējiem ES teritorijā.

Un, kā pēc tam atzina uzņēmējdarbības organizācijas, situāciju izdevās noregulēt tā, ka mūsu ekonomika gandrīz netika ietekmēta. Tātad nedrīkst par zemu novērtēt uzņēmēju ietekmi uz politisku krīžu risināšanu.

Līdz situācijas stabilizācijai

Vienlaikus Latvija uzņēmēji, kas turpina darboties Ukrainā, šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus. Piemēram, Kijevas centrā aizvērts uzņēmuma Dzintars veikals. Iemesls – ugunsgrēks, kas ēkā izcēlies nemieru rezultātā.

Zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais vilnis nolēmis pārtraukt piegādes uz Ukrainu. Paziņojumā biržai, uzņēmums norādījis, ka pastāv risks, ka tiks iesaldēta daļa atlikto maksājumu par precēm. Saistībā ar rubļa vērtības krišanos, Brīvais vilnis izlēmis samazināt arī eksporta apjomu uz Krieviju.

Visnelabvēlīgākais faktors Latvijas eksportētājiem ir grivnas devalvācija (gandrīz par trešdaļu kopš gada sākuma). Un, visbeidzot, Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) saistībā ar pēdējā laika notikumiem uz laiku pārtraukusi apdrošināt riskus darījumiem ar Ukrainu.

Taču, kā apgalvo LGA, eksporta līgumu apdrošināšana tiks atjaunota, līdz ko situācija valstī stabilizēsies. Pašlaik piegādēm uz Ukrainu spēkā ir sešas garantijas, kas izsniegtas četriem Latvijas uzņēmumiem.

Neskatoties uz Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības valdību attiecību saasināšanos, LGA pašlaik turpina apdrošināt ārējās tirdzniecības operācijas ar Krievijas uzņēmumiem. Pašlaik spēkā ir 27 garantijas, kas izsniegtas 14 Latvijas uzņēmumiem. Saskaņā ar LGA viedokli, starp visām NVS valstīm Krievijai ir vismazākais politisko un komerciālo risku līmenis.

Nauda mīl, ka to skaita

Ikdienas notikumus situācija Ukrainā nekādi neietekmē (vismaz pagaidām). Mūsu patērētāji dzīvo ierasto dzīvi, taču kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija, viņi ir kļuvuši piesardzīgāki savos tēriņos. 2014.gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, mazumtirdzniecības apjoms pieaudzis par 3,2%. Tajā pašā laikā, skatoties uz 2013.gada decembri, novērojams kritums par 0,6%.

Kā jau tika lēsts, iedzīvotājiem vajadzēs laiku, lai pierastu pie jaunajām cenām. No statistikas datiem redzams, ka pircēju aktivitāte pakāpeniski samazinājās līdz gada beigām, un šī pati tendence turpinās arī šogad. Piemēram, ja iepriekš iedzīvotāji vairāk iegādājās sadzīves tehniku un preces mājai, tad 2014.gada sākumā gada pieaugums šajos segmentos ievērojami palēninājies.

Pēc Swedbank vecākās ekonomistes Lijas Strašunas domām, pieaugums mazumtirdzniecībā varētu sākties otrajā pusgadā un gadā pieaugums varētu būt 4-5%. To veicinās algu un nodarbinātības pieaugums, darbaspēka nodokļu samazināšanās un pensiju indeksācija.

Dzīve nokārtojas

Starp citu – par algām. Informāciju par tām šonedēļ publiskoja CSP. 2013.gadā vidējais algas apmērs bruto sasniedzis 716 eiro (503 lati), kas ir par 4,6% vairāk nekā 2012.gadā, kad šis rādītājs bija 685 eiro (481 lats).

Vairākās nozarēs šie rādītāji bijuši pat divas reizes augstāki nekā valsts vidējie rādītāji. Piemēram, finanšu un apdrošināšanas nozarēs strādājošie saņēmuši 1 531 eiro mēnesī, IT un komunikācijas jomā strādājošie – 1 158 eiro, enerģētikas jomā strādājošie – 1 000 eiro. Tajā pašā laikā par «autsaideriem» šajā reitingā var nodēvēt viesmīlības nozarē strādājošos (455 eiro), izglītības nozares darbiniekus (602 eiro) un nekustamo īpašumu jomā strādājošos (609 eiro).

Kopumā algas palielinās jau trešo gadu pēc kārtas un, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm, šogad Latvijā sasniegs pirmskrīzes līmeni. Ministrijā sagaida, ka reālie ienākumi «uz rokas» atgriezīsies 2008.gada līmenī, kas nozīmēs to, ka mēs esam pārvarējuši krīzi arī pirktspējā. Vidējais bruto algas apmērs šogad pieaugs par 6-7%, kam pakāpeniski piemēros arī minimālās darba algas pieaugumu.

DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka reāla pirktspējas nostiprināšanās tika novērota jau pagājušajā gadā.  2012.gadā statistiskais pieaugums tika nodrošināts palielinot darba vietu skaitu un darba laiku. Tomēr faktisko efektu «apēda» inflācija. Pagājušajā gadā tika novērota deflācija un dažu nodokļu likmju samazināšana.

Ja ņem vērā iepriekšējo gadu inflāciju, tad no vēsturiskā maksimuma, kas tika sasniegts 2008.gadā, mēs no reālās pirktspējas aspekta atpaliekam vien par 4%.
Ref:017.010.103.5082


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Saldējuma festivāls un Džeimss Arturs

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Fiļs vērsies policijā par bijušās sievas iespējamajiem kriminālpārkāpumiem

ABLV Bank līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs vērsies Valsts policijā par bijušās sievas Santas Zāmueles iespējamajiem kriminālpārkāpumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lietuvā virza plašas pensiju un nodokļu izmaiņas

Lietuvas valdība virza grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālo iemaksu un pamata pensiju jomā, kuri to pieņemšanas gadījumā būtiski ietekmētu lietuviešu dzīvi.

Saeima konceptuāli atbalsta jauna Diasporas likuma projektu

Saeima ceturtdien, 24.maijā, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Diasporas likuma projektu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā.

Sastrīdoties par dokumenta slepenību, neskata jautājumu par pretkorupcijas pasākumiem Rīgas satiksmē

Netiekot skaidrībā par to, vai jautājums par SIA Rīgas satiksme pretkorupcijas pasākumu izpildi 2017.gadā būtu jāskata sēdes slēgtajā vai atvērtajā daļā, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja pārcēla jautājuma skatīša

EK vienojas ar Gazprom lietā par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Centrālajā un Austrumeiropā

Eiropas Komisija ceturtdien, 24.maijā, paziņo, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju Gazprom, kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Saeima konceptuāli atbalsta likuma izmaiņas, lai mazinātu IIN parāda veidošanos

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņem grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas rosināti, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem.

Plāno noteikt vēl trīs atzīmējamās dienas

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz par atzīmējamām dienām noteikt 6.jūliju – Latvijas aviācijas dienu –, 10.jūliju –Latvijas karavīru dienu –, un septembra trešo svētdienu – Autotransporta darbinieku dienu

Mozaīka: Aicinājums mainīt Baltijas praida norises vietu ir sabiedrības kūdīšana

Rīgas domes apvienības Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) frakcijas aicinājums manīt Baltijas praida gājiena vietu ir sabiedrības kūdīšana, šādu viedokli pauda LGBT un viņu draugu apvienības Mozaīka valdes loceklis Kaspars Zālītis.

MH17 aviokatastrofas izmeklētāji: lidmašīnu notrieca Krievijas militārā vienība

Nīderlandes prokurori, kuri izmeklē 2014.gada Malaizijas pasažieru lidmašīnas avāriju Ukrainas austrumos, paziņojuši, ka tā notriekta ar raķeti, ko izšāvusi Krievijas Bruņoto spēku vienība.

Plāno uzlabot mehānismu naudas sodu iekasēšanai no ārvalstu pārvadātājiem

Saeimas deputāti ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus.

Reirs: Latvijas galvenais izaicinājums vairs nav bezdarbs

Latvijas galvenais izaicinājums nodarbinātības jomā vairs nav bezdarbs, bet gan kvalificēta darbaspēka trūkums, konferencē Nodarbinātība Latvijā vakar, šodien un rīt atklāšanā norāda labklājības ministrs Jānis Reirs.

Lietuva uzņems sieviešu politiķu samitu, kur apbalvos Vīķi-Freibergu

Sievietes politiķes, kuras strādājušas augstos politiskos amatos, jūnija sākumā pulcēsies Lietuvā, kur norisināsies Sieviešu politisko līderu galotņu sanāksme. Cita starpā forumā tiks apbalvota bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un bijusī valdības vadīja Laimdota Straujuma.

Pētījums: 23% Latvijas uzņēmumu joprojām nezina, kas ir Vispārīgā datu aizsardzības regula

Par Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav informēti 27% Eiropas uzņēmumu. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, 23% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vispār nezina, kas ir GDPR, bet Lietuva ierindojas starp valstīm, kurām ir visvājākās zināšanas – 49%. Igaunijas uzņēmumi ir visinformētākie Baltijā – tikai 21% uzņēmumu nav dzirdējuši par GDPR.

Rīgas mežos šopavasar iestādīs 388 hektāru jauna meža

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 387,93 hektāru jauna meža, kopumā iestādot 1 154 000 jaunu kociņu

Bērnu slimnīcai virsstundu apmaksai saistībā ar ST lēmumu papildu nepieciešams aptuveni miljons eiro

Sākotnējie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei slimnīcai papildu būtu nepieciešams aptuveni viens miljons, norāda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam pirmajā ceturksnī pieauguši par 1,1%

Latvijas banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam šogad pirmajā ceturksnī bijuši 4,007 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 44 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

Ugunsgrēkā cietušā Tartu dzelzceļa atjaunošana prasīs miljonus

Igaunijā autjaunota dzelzceļa kustība maršrutos uz Tartu pilsētu, kas uz laiku bijusi apturēta, jo pagājušajā nedēļā aizdegās Tartu dzelzceļa stacijas signalizēšanas mezgla vadu sistēma.

Vjetnamā Latvijas uzņēmējiem paredzēts stabils nodokļu maksāšanas režīms

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi.

Būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā

Stājas spēkā būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā, kuru īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum. Pateicoties izmaiņām, saimniecības lauksaimniecības zemi ar atvieglotiem nosacījumiem varēs iegādāties arī situācijās, kuras iepriekš neļāva pretendēt uz šīs programmas atbalstu. Izmaiņas stājas spējā no 24.maija..

Saeima dod zaļo gaismu antidopinga regulējuma pilnveidei

Saeima ceturtdien, 24.maijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstījusi grozījumus Sporta likumā, kas paredz pilnveidot antidopinga regulējumu Latvijā un nodrošināt lielāku valsts antidopinga organizācijas autonomiju, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju.

Latvijas iedzīvotājiem zaļās enerģijas izmantošana šķiet arvien vilinošāka

Attīstoties tehnoloģijām, zaļās enerģijas izmantošana Latvijas iedzīvotājiem šķiet arvien vilinošāka. Vairums aptaujāto norāda, ka tuvāko desmit gadu laikā viņi varētu sākt izmantot biomasu, saules baterijas un pat vēja turbīnas, liecina Jaunākais Baltic International Latvijas barometra pētījuma dati.

Jūlija Skripaļa pirmajā video paziņojumā: «Mums ļoti paveicies, ka izdzīvojām»

Jūlija Skripaļa, Salisberī indēšanas uzbrukuma upuris, dalījusies savās domās pirmajā video paziņojumā kopš pārcietusi slepkavības mēģinājumu, kas politiskajā jomā pastiprinājis Krievijas starptautisko izolāciju.

Atklāj teju 170 tūkstošus kontrabandas cigarešu akmeņogļu un kukurūzas kravās

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 168 400 cigarešu kontrabandu.

Neapstiprina Kušneru uz atkārtotu termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā

Saeimas vairākums nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.