bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā bizness ietekmē politiku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Neapšaubāmi, notikumi Ukrainā šonedēļ aizēnojuši visus pārējos notikumus. Latvijas politiķi nosodījuši Krievijas veiktās darbības Krimā, taču par kādu reālu ekonomisku sankciju ieviešanu pret Austrumu kaimiņu runas nav: visi saprot, ko tas nozīmētu mums pašiem. 

Ņemsim, piemēram, to pašu tranzītu. Krievijas kravas veido aptuveni 60% no visām kravām, kas iet caur Latvijas ostām. Lielākoties šajās kravās ir ogles un naftas produkti, kas ir lēti, skatoties no ieguldījuma vietējā ekonomikā, taču pagaidām nav nekā, ar ko tos varētu aizstāt. Arī investoru vīzas, ko kaimiņvalsts pilsoņi saņem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā vai ieguldījumu kādā Latvijas uzņēmumā, ir valsts ienākumu avots. Programmas darbības laikā valsts ekonomikā ieplūduši vairāk nekā 900 miljoni eiro.

Lai arī daži Saeimas deputāti iestājas par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu, visticamākais, ka, kamēr situācija Krimā nenostabilizēsies, nekādi lēmumi netiks pieņemti. Pret investoru vīzu izsniegšanas aizliegumu iestājas arī komersanti, kas strādā ar investoru vīzu pretendentiem: viņi uzskata, ka nobremzējot programmu, padarīt to par saistošu pēc kāda laika būs ļoti grūti.

Jāatzīmē, ka pirms diviem gadiem – 2012.gada martā – Latvijas un Lietuvas politiķi vietējā biznesa sabiedrības spiediena ietekmēti nepieļāva ieviest plaša mēroga ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju. Toreiz Eiropas Savienība aprobežojās vien ar dažiem ierobežojumiem – tika iesaldēti ES teritorijā esošie aktīvi, kas piederēja vairākām amatpersonām un prezidentam Aleksandram Lukašenko tuvu stāvošiem uzņēmējiem ES teritorijā.

Un, kā pēc tam atzina uzņēmējdarbības organizācijas, situāciju izdevās noregulēt tā, ka mūsu ekonomika gandrīz netika ietekmēta. Tātad nedrīkst par zemu novērtēt uzņēmēju ietekmi uz politisku krīžu risināšanu.

Līdz situācijas stabilizācijai

Vienlaikus Latvija uzņēmēji, kas turpina darboties Ukrainā, šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus. Piemēram, Kijevas centrā aizvērts uzņēmuma Dzintars veikals. Iemesls – ugunsgrēks, kas ēkā izcēlies nemieru rezultātā.

Zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais vilnis nolēmis pārtraukt piegādes uz Ukrainu. Paziņojumā biržai, uzņēmums norādījis, ka pastāv risks, ka tiks iesaldēta daļa atlikto maksājumu par precēm. Saistībā ar rubļa vērtības krišanos, Brīvais vilnis izlēmis samazināt arī eksporta apjomu uz Krieviju.

Visnelabvēlīgākais faktors Latvijas eksportētājiem ir grivnas devalvācija (gandrīz par trešdaļu kopš gada sākuma). Un, visbeidzot, Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) saistībā ar pēdējā laika notikumiem uz laiku pārtraukusi apdrošināt riskus darījumiem ar Ukrainu.

Taču, kā apgalvo LGA, eksporta līgumu apdrošināšana tiks atjaunota, līdz ko situācija valstī stabilizēsies. Pašlaik piegādēm uz Ukrainu spēkā ir sešas garantijas, kas izsniegtas četriem Latvijas uzņēmumiem.

Neskatoties uz Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības valdību attiecību saasināšanos, LGA pašlaik turpina apdrošināt ārējās tirdzniecības operācijas ar Krievijas uzņēmumiem. Pašlaik spēkā ir 27 garantijas, kas izsniegtas 14 Latvijas uzņēmumiem. Saskaņā ar LGA viedokli, starp visām NVS valstīm Krievijai ir vismazākais politisko un komerciālo risku līmenis.

Nauda mīl, ka to skaita

Ikdienas notikumus situācija Ukrainā nekādi neietekmē (vismaz pagaidām). Mūsu patērētāji dzīvo ierasto dzīvi, taču kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija, viņi ir kļuvuši piesardzīgāki savos tēriņos. 2014.gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, mazumtirdzniecības apjoms pieaudzis par 3,2%. Tajā pašā laikā, skatoties uz 2013.gada decembri, novērojams kritums par 0,6%.

Kā jau tika lēsts, iedzīvotājiem vajadzēs laiku, lai pierastu pie jaunajām cenām. No statistikas datiem redzams, ka pircēju aktivitāte pakāpeniski samazinājās līdz gada beigām, un šī pati tendence turpinās arī šogad. Piemēram, ja iepriekš iedzīvotāji vairāk iegādājās sadzīves tehniku un preces mājai, tad 2014.gada sākumā gada pieaugums šajos segmentos ievērojami palēninājies.

Pēc Swedbank vecākās ekonomistes Lijas Strašunas domām, pieaugums mazumtirdzniecībā varētu sākties otrajā pusgadā un gadā pieaugums varētu būt 4-5%. To veicinās algu un nodarbinātības pieaugums, darbaspēka nodokļu samazināšanās un pensiju indeksācija.

Dzīve nokārtojas

Starp citu – par algām. Informāciju par tām šonedēļ publiskoja CSP. 2013.gadā vidējais algas apmērs bruto sasniedzis 716 eiro (503 lati), kas ir par 4,6% vairāk nekā 2012.gadā, kad šis rādītājs bija 685 eiro (481 lats).

Vairākās nozarēs šie rādītāji bijuši pat divas reizes augstāki nekā valsts vidējie rādītāji. Piemēram, finanšu un apdrošināšanas nozarēs strādājošie saņēmuši 1 531 eiro mēnesī, IT un komunikācijas jomā strādājošie – 1 158 eiro, enerģētikas jomā strādājošie – 1 000 eiro. Tajā pašā laikā par «autsaideriem» šajā reitingā var nodēvēt viesmīlības nozarē strādājošos (455 eiro), izglītības nozares darbiniekus (602 eiro) un nekustamo īpašumu jomā strādājošos (609 eiro).

Kopumā algas palielinās jau trešo gadu pēc kārtas un, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm, šogad Latvijā sasniegs pirmskrīzes līmeni. Ministrijā sagaida, ka reālie ienākumi «uz rokas» atgriezīsies 2008.gada līmenī, kas nozīmēs to, ka mēs esam pārvarējuši krīzi arī pirktspējā. Vidējais bruto algas apmērs šogad pieaugs par 6-7%, kam pakāpeniski piemēros arī minimālās darba algas pieaugumu.

DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka reāla pirktspējas nostiprināšanās tika novērota jau pagājušajā gadā.  2012.gadā statistiskais pieaugums tika nodrošināts palielinot darba vietu skaitu un darba laiku. Tomēr faktisko efektu «apēda» inflācija. Pagājušajā gadā tika novērota deflācija un dažu nodokļu likmju samazināšana.

Ja ņem vērā iepriekšējo gadu inflāciju, tad no vēsturiskā maksimuma, kas tika sasniegts 2008.gadā, mēs no reālās pirktspējas aspekta atpaliekam vien par 4%.
Ref:017.010.103.5082


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.