bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā bizness ietekmē politiku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Neapšaubāmi, notikumi Ukrainā šonedēļ aizēnojuši visus pārējos notikumus. Latvijas politiķi nosodījuši Krievijas veiktās darbības Krimā, taču par kādu reālu ekonomisku sankciju ieviešanu pret Austrumu kaimiņu runas nav: visi saprot, ko tas nozīmētu mums pašiem. 

Ņemsim, piemēram, to pašu tranzītu. Krievijas kravas veido aptuveni 60% no visām kravām, kas iet caur Latvijas ostām. Lielākoties šajās kravās ir ogles un naftas produkti, kas ir lēti, skatoties no ieguldījuma vietējā ekonomikā, taču pagaidām nav nekā, ar ko tos varētu aizstāt. Arī investoru vīzas, ko kaimiņvalsts pilsoņi saņem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā vai ieguldījumu kādā Latvijas uzņēmumā, ir valsts ienākumu avots. Programmas darbības laikā valsts ekonomikā ieplūduši vairāk nekā 900 miljoni eiro.

Lai arī daži Saeimas deputāti iestājas par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu, visticamākais, ka, kamēr situācija Krimā nenostabilizēsies, nekādi lēmumi netiks pieņemti. Pret investoru vīzu izsniegšanas aizliegumu iestājas arī komersanti, kas strādā ar investoru vīzu pretendentiem: viņi uzskata, ka nobremzējot programmu, padarīt to par saistošu pēc kāda laika būs ļoti grūti.

Jāatzīmē, ka pirms diviem gadiem – 2012.gada martā – Latvijas un Lietuvas politiķi vietējā biznesa sabiedrības spiediena ietekmēti nepieļāva ieviest plaša mēroga ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju. Toreiz Eiropas Savienība aprobežojās vien ar dažiem ierobežojumiem – tika iesaldēti ES teritorijā esošie aktīvi, kas piederēja vairākām amatpersonām un prezidentam Aleksandram Lukašenko tuvu stāvošiem uzņēmējiem ES teritorijā.

Un, kā pēc tam atzina uzņēmējdarbības organizācijas, situāciju izdevās noregulēt tā, ka mūsu ekonomika gandrīz netika ietekmēta. Tātad nedrīkst par zemu novērtēt uzņēmēju ietekmi uz politisku krīžu risināšanu.

Līdz situācijas stabilizācijai

Vienlaikus Latvija uzņēmēji, kas turpina darboties Ukrainā, šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus. Piemēram, Kijevas centrā aizvērts uzņēmuma Dzintars veikals. Iemesls – ugunsgrēks, kas ēkā izcēlies nemieru rezultātā.

Zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais vilnis nolēmis pārtraukt piegādes uz Ukrainu. Paziņojumā biržai, uzņēmums norādījis, ka pastāv risks, ka tiks iesaldēta daļa atlikto maksājumu par precēm. Saistībā ar rubļa vērtības krišanos, Brīvais vilnis izlēmis samazināt arī eksporta apjomu uz Krieviju.

Visnelabvēlīgākais faktors Latvijas eksportētājiem ir grivnas devalvācija (gandrīz par trešdaļu kopš gada sākuma). Un, visbeidzot, Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) saistībā ar pēdējā laika notikumiem uz laiku pārtraukusi apdrošināt riskus darījumiem ar Ukrainu.

Taču, kā apgalvo LGA, eksporta līgumu apdrošināšana tiks atjaunota, līdz ko situācija valstī stabilizēsies. Pašlaik piegādēm uz Ukrainu spēkā ir sešas garantijas, kas izsniegtas četriem Latvijas uzņēmumiem.

Neskatoties uz Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības valdību attiecību saasināšanos, LGA pašlaik turpina apdrošināt ārējās tirdzniecības operācijas ar Krievijas uzņēmumiem. Pašlaik spēkā ir 27 garantijas, kas izsniegtas 14 Latvijas uzņēmumiem. Saskaņā ar LGA viedokli, starp visām NVS valstīm Krievijai ir vismazākais politisko un komerciālo risku līmenis.

Nauda mīl, ka to skaita

Ikdienas notikumus situācija Ukrainā nekādi neietekmē (vismaz pagaidām). Mūsu patērētāji dzīvo ierasto dzīvi, taču kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija, viņi ir kļuvuši piesardzīgāki savos tēriņos. 2014.gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, mazumtirdzniecības apjoms pieaudzis par 3,2%. Tajā pašā laikā, skatoties uz 2013.gada decembri, novērojams kritums par 0,6%.

Kā jau tika lēsts, iedzīvotājiem vajadzēs laiku, lai pierastu pie jaunajām cenām. No statistikas datiem redzams, ka pircēju aktivitāte pakāpeniski samazinājās līdz gada beigām, un šī pati tendence turpinās arī šogad. Piemēram, ja iepriekš iedzīvotāji vairāk iegādājās sadzīves tehniku un preces mājai, tad 2014.gada sākumā gada pieaugums šajos segmentos ievērojami palēninājies.

Pēc Swedbank vecākās ekonomistes Lijas Strašunas domām, pieaugums mazumtirdzniecībā varētu sākties otrajā pusgadā un gadā pieaugums varētu būt 4-5%. To veicinās algu un nodarbinātības pieaugums, darbaspēka nodokļu samazināšanās un pensiju indeksācija.

Dzīve nokārtojas

Starp citu – par algām. Informāciju par tām šonedēļ publiskoja CSP. 2013.gadā vidējais algas apmērs bruto sasniedzis 716 eiro (503 lati), kas ir par 4,6% vairāk nekā 2012.gadā, kad šis rādītājs bija 685 eiro (481 lats).

Vairākās nozarēs šie rādītāji bijuši pat divas reizes augstāki nekā valsts vidējie rādītāji. Piemēram, finanšu un apdrošināšanas nozarēs strādājošie saņēmuši 1 531 eiro mēnesī, IT un komunikācijas jomā strādājošie – 1 158 eiro, enerģētikas jomā strādājošie – 1 000 eiro. Tajā pašā laikā par «autsaideriem» šajā reitingā var nodēvēt viesmīlības nozarē strādājošos (455 eiro), izglītības nozares darbiniekus (602 eiro) un nekustamo īpašumu jomā strādājošos (609 eiro).

Kopumā algas palielinās jau trešo gadu pēc kārtas un, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm, šogad Latvijā sasniegs pirmskrīzes līmeni. Ministrijā sagaida, ka reālie ienākumi «uz rokas» atgriezīsies 2008.gada līmenī, kas nozīmēs to, ka mēs esam pārvarējuši krīzi arī pirktspējā. Vidējais bruto algas apmērs šogad pieaugs par 6-7%, kam pakāpeniski piemēros arī minimālās darba algas pieaugumu.

DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka reāla pirktspējas nostiprināšanās tika novērota jau pagājušajā gadā.  2012.gadā statistiskais pieaugums tika nodrošināts palielinot darba vietu skaitu un darba laiku. Tomēr faktisko efektu «apēda» inflācija. Pagājušajā gadā tika novērota deflācija un dažu nodokļu likmju samazināšana.

Ja ņem vērā iepriekšējo gadu inflāciju, tad no vēsturiskā maksimuma, kas tika sasniegts 2008.gadā, mēs no reālās pirktspējas aspekta atpaliekam vien par 4%.
Ref:017.010.103.5082


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.