bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 25.06.2018 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā nopelnīt, pateicoties bēgļiem?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ radusies vismaz kaut kāda skaidrība attiecībā uz bēgļu skaitu, ko Eiropas Savienības valstīm nāksies pārdalīt un izmitināt savās teritorijās. Vēl gan nav skaidrs, kā tas notiks praksē, taču ir kļuvuši zināmi konkrēti skaitļi. 

Latvijai divu gadu laikā nāksies uzņemt 531 nevis 776 bēgļus, kā tika prognozēts iepriekš. To pēc Tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, norādot, ka Latvijai uzņemamo migrantu skaita samazināšanās saistīta ar negaidītu Norvēģijas, Dānijas, Īrijas un Šveices iesaistīšanos problēmas risināšanā. Visām ES valstīm kopā būs jāuzņem 120 tūkstoši bēgļu no kuriem aptuveni 66 tūkstoši jau ir ieradušies Eiropas teritorijā, galvenokārt Grieķijā, Itālijā, Horvātijā un Ungārijā. Pārējie ieradīsies no citām valstīm.

Savukārt tūlīt pēc Tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmes notikušajā Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmē tika nolemts uz ES ārējām robežām izveidot īpašus bēgļu uzņemšanas punktus. Nav pilnībā atbildēts jautājums, vai uz robežām tiks celti žogi. Politiķi pagaidām nesniedz skaidru atbildi, bet Latvijas uzņēmums Žogu fabrika 23.septembrī nosūtījusi uz Ungāriju pirmo partiju saražoto dzeloņdrāšu, kas, negaidot nekādus oficiālus lēmumus, jau ceļ žogus astoņos līdz desmit pierobežas rajonos, kas ir visvairāk pakļauti migrācijas spiedienam.

Radies jautājums arī par žoga būvniecību uz Latvijas un Igaunijas robežām ar Krieviju, tomēr par savu naudu šis projekts nav paveicams, tāpēc žogs tiks būvēts vien tad, ja līdzekļus tā būvniecībai piešķirs ES.

Bēgļi kā iespēja

Te atklājas pilnīgi jauns aspekts migrācijas jautājumā – proti, bēgļu problēmas risinājums var būt iespējams, ja ne peļņas dēļ, tad papildu līdzekļu saņemšanai no Eiropas. Nauda būs nepieciešama pilnīgi visam: sākot no bēgļu uzņemšanas punktu izveidošanas un beidzot ar to integrāciju, kā arī pasākumiem, lai stiprinātu ES ārējās robežas, papildu cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kas būs vajadzīgi, visdažādāko problēmu risināšanai.

Pagaidām zināms, ka ES ir gatava migrācijas krīzes noregulēšanai piešķirt papildu 1,7 miljardus eiro, no kuriem Latvija līdz 2020. gadam varētu saņemt aptuveni 46 miljonus eiro. Tas viss papildus tiem Eiropas fondu līdzekļiem, kas tiks iedalīti jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam.

Starp citu, īpaši apsviedīgie sākuši pelnīt, izmantojot bēgļu jautājumu, jau tagad. Anti-vīrusu programmatūras eScan veidotāji paziņojuši, ka, kamēr kara bēgļi no Sīrijas cenšas nokļūt Eiropā, krāpnieki mēģina apmānīt lasītājus, kas seko ziņām un reportāžām par šo karsto tematu. Vēl vairāk ir mēģinājumu iedzīvoties ievērojamu ziedojumu vākšanā, uzdodoties par kara bēgļiem.

Drošības eksperti norāda, ka kara bēgļu tēma kalpojusi krāpnieciskām darbībām arī iepriekš, tikai galvenokārt e-pastu veidā. Piemēram, interneta lietotāji saņēma viltus vēstules ar lūgumu palīdzēt meitenei, kura cieš no nabadzības un kara šausmām Sīrijā. Tagad krāpnieki mēģina izmantot šokējošus attēlus un virsrakstus, lai piesaistītu lietotājus savām kaitnieciskajām vietnēm.

Īsāk sakot, ir iespējams, ka migrācijas krīze kādam palīdzēs pārvarēt finanšu krīzi.

Kā top «sakasnītis»

Spriežot pēc valdības izmisīgajiem mēģinājumiem rast inovatīvus veidus, kā papildināt budžetu, kārtējā finanšu krīze var arī nebūt aiz kalniem. Valsts ieņēmumu dienests šonedēļ paziņoja, ka pirmajos astoņos šī gada mēnešos neiekasēto nodokļu apjoms pārsniedz 50 miljonus eiro. Kamēr būs spēkā ES un Krievijas savstarpējās sankcijas, cerēt uz nodokļu iekasēšanu saskaņā ar plānu, iespējams, nav jēgas.

Meklējot papildus līdzekļus, valdība šonedēļ atbalstīja solidaritātes nodokļa ieviešanu un diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu, atcēla atvieglojumus par apgādājamiem, un būtiskas izmaiņas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz palielināt nodokļu slogu uzņēmējiem, kuri izmanto vienkāršoto nodokļu režīmu. Neiepriecinošas izmaiņas arī tiem, kuru alga pārsniedz četrus tūkstošus eiro mēnesī. Lai gan saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm Latvijā tādu ir aptuveni 4 700 no visiem 800 tūkstošiem strādājošo, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šonedēļ paziņoja, ka tā apstrīdēs solidaritātes nodokļa ieviešanu Satversmes tiesā, ja valdība neņems vērā uzņēmēju viedokli.

Taču ministri apgalvo, ka nodokļu iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt sociālo vienlīdzību starp visām darba ņēmēju kategorijām pēc būtības ir taisnīgas un ieviestas īstajā laikā, kā arī tās papildinās Valsts kasi.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, diferencēta neapliekamā minimuma ieviešana no 2016. gada 1. janvāra budžetā papildu dos 5,86 miljonus eiro. Savukārt efekts no neapliekamā minimumu paaugstināšanas par desmit eiro 2016.gadā un turpmākajos gados būs 17 miljoni eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu atcelšana par apgādībā esošu personu – pieaugušām darbspējīgām personām – budžetā  2016.gadā un turpmākajos gados papildus dos 25 miljonus eiro. IIN likmes saglabāšanai 23% līmenī, par ko arī ministri vienojās šajā nedēļā, 2016.gadā būs pozitīva fiskālā ietekme 60,63 miljonu eiro apmērā. Solidaritātes nodokļa ieviešana nākamajā gadā budžetā dos papildus 40,9 miljonus eiro.

Par vienlīdzību

Noslēgumā mazliet par sociālās vienlīdzības tēmu Latvijā, kuras aktualizēšana tik ļoti priecē mūsu politiķus. Sešu mēnešu laikā kopš laika, kad Latvijā stājās spēkā jaunā kārtība, saskaņā ar kuru hipotekārā kredīta saņēmējs var izvēlēties aizdevuma līgumu ar tā saukto nolikto atslēgu principu, piecās bankās šādu kredītu izvēlējušies tikai aptuveni 50 klienti, kas salīdzinot ar kopējo kredītu saņēmēju skaitu ir niecīgs procents. To apliecina banku pārstāvju viedoklis, ko publicējusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANIDA.

Kā norāda banku pārstāvji, galvenie šķēršļi, kas ierobežo ģimenes saņemt hipotekāros kredītus, ir līdzekļu trūkums pirmajai iemaksai, kā arī valstī eksistējošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ienākumus. Tādēļ speciālisti iesaka domāt par to, kā šos šķēršļus mazināt.

Ref:017.010.102.8017


Pievienot komentāru

Kaimiņam atcelti piemērotie drošības līdzekļi

«Artusam ir atcelti drošības līdzekļi,» liecina partijas KPV LV premjera kandidāta un advokāta Alda Gobzema ieraksts sociālajā tīklā Facebook.

Maijā sasniegta šī gada elektroenerģijas maksimālā un minimālā biržas cena

Šī gada maijā elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniegusi gan šī gada minimumu – 1,59 Eur/MWh stundā 9.maijā, gan arī maksimālo atzīmi 255,03 EUR/MWh stundā 16.maijā, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS Augstsprieguma tīkls sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Komisija atbalstījusi ieceri žurnālistiem ļaut iepazīties ar pabeigtiem kriminālprocesiem

Saeimas Juridiskās komisija, veicot pārbalsošanu, atbalstījusi Tieslietu ministrijas kompromisa priekšlikumu likumprojektam par žurnālistu tiesībām iepazīties ar pabeigtu kriminālprocesu materiāliem, pastāstīja komisijas un partijas Vienotība Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Judins.

Vairāki potenciālie investori izrādījuši interesi par ABLV Bank piederošās bankas Luksemburgā iegādi

Vairāki potenciālie investori ir izrādījuši interesi par likvidējamajai ABLV Bank piederošās bankas Luksemburgā ABLV Bank Luxembourg iegādi, atzina bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

ES ievieš sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Mjanmā

Eiropas Savienība ievieš sankcijas pret bruņoto spēku amatpersonām Mjanmā, kuras, Briseles ieskatā, vainojamas sistēmiskos cilvēktiesību pārkāpumos, kas doties bēgļu gaitās no Dienvidaustrumāzijas valsts likuši vairāk nekā 600 000 rohindžas tautības iedzīvotāju.

Deputāts Kļaviņš pagaidām atkārtoti uz KNAB nav aicināts; no komentāriem izvairās

Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš pagaidām atkārtoti uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju nav aicināts. Politiķis aģentūrai norādīja, ka advokātu, kurš viņu pārstāvēs, varētu izvēlēties tad, kad būs zināms došanās laiks uz KNAB. Kļaviņš arī piebilda, ka iepriekšējās komunikācijas laikā no izmeklētāju puses bijusi absolūti korekta izturēšanās.

Vidusskolas eksāmenu rezultāti Igaunijā - par zemu Tartu Universitātei

Igaunijas vidusskolu valsts eksāmenu vidējie rezultāti šogad ir pārāk zemi, lai dotu iespēju nākamiem studentiem iestāties Tartu Universitātē, kas ir starptautiski visaugstāk novērtētā augstākās izglītības iestāde Baltijā.

Vasaras saulgriežos Igaunijā ugunsdzēsēji lūguši reģistrēties «ugunskura sargiem»

Igaunijā aizvadīti vasaras saulgriežu svētki Jaanipäev, kur uz atbildīgu ugunskuru kurināšanu iedzīvotāji aicināti, rosinot katrā Jāņa bērnu pulkā izvirzīt vienu «ugunskura sargu» un par to paziņot ugunsdzēsējiem.

Brīdina – ABLV pašlikvidācijas procesā varētu pazust pierādījumi 102,3 miljonu dolāru atmazgāšanas lietā

Bijušais Sergeja Magņitska darba devējs, Hermitage Capital Management, 2018.gada 21.jūnijā nosūtīja iesniegumu Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ar aicinājumu izmeklēt naudas atmazgāšanu caur ABLV Bank. Iesniegums ir reakcija uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju ABLV īstenot kontrolētu pašlikvidācijas plānu, jo pastāv risks pašlikvidācijas procesā pazaudēt pierādījumus.

Pavasara sesijā Saeima pieņēmusi 68 likumus, bet deputāti uzstājušies 765 reizes

Saeima šī gada pavasara sesijā kopš 9.aprīļa pieņēmusi 68 likumus – 13 jaunus un grozījumus 55 likumos. Šajā laikā deputāti sanāca uz 11 kārtējām sēdēm, vienu ārkārtas un vienu svinīgo sēdi,bet no tribīnes deputāti šajā laikā runājuši 765 reizes.

Itālija, vēršoties pret migrantu pieplūdumu, brīdina par Šengenas zonas apdraudējumu

Eiropas Savienības bezrobežu zona varētu būt apdraudēta, ja netiks atrisināts Vidusjūras migrācijas plūsmas jautājums, tā tiekoties ar 15 citu dalbvalstu vadītājiem, norādījis Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Jurašs vēršas ar iesniegumu KNAB par Lemberga meitas ofšoru tīklu

Jaunās konservatīvās partijas politiķis, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs ir vērsies ar iesniegumu KNAB, aicinot izvērtēt žurnālistu publicētos materiālus par Ventspils mēra Aivara Lemberga meitas ofšoru tīklu, liecina paziņojums sociālajos tīklos.

VID: Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3 000 eiro, šīs personas var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts.

Turcijas prezidenta vēlēšanās uzvar ilggadējais līderis Erdogans

Turcijā svētdien, 24.jūnijā, aizvadītas parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Kamēr parlamenta vēlēšanu rezultāti vēl tiek skaitīti, prezidenta vēlēšanās savu uzvaru pieteicis ilggadējais Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans.

DP nesaskata kriminālpārkāpumus Tēvijas sargu paziņojumā par «īstajā laikā neizmantotiem ieročiem»

Drošības policija patlaban nesaskata Krimināllikuma pārkāpumus biedrības Tēvijas sargi paziņojumā par «lielās talkas» rīkošanu Latvijā un «īstajā laikā neizmantotiem ieročiem».

Šajā nedēļā nokrišņi mitēsies un temperatūra paaugstināsies līdz +27

Šī nedēļa daļā Latvijas vēl iesāksies lietaina, taču, pastiprinoties anticiklonam, nokrišņi mitēsies un gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies. Darba nedēļas beigās laika apstākļi atkal mainīsies, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Sperts pirmais solis uz VDK aģentu atklāšanu

Lietuvas Seims ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījis priekšlikumu atklāt šobrīd noslepenotas ziņas par tiem bijušajiem Padomju Valsts Drošības komitejas aģentiem, kuri brīvprātīgi atzinušies sadarbībā ar «Čeku».

BNN nedēļas apkopojums: KNAB vizītes Saeimā. Nedemisonējošais Ašeradens un Rasnačs. DTV spriedums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem. Šoreiz ietvertās tēmas Spriedums; KNAB vizītes; Saeimas uzticība ; Postenis; Cīņa; Kalendārs.

ES valstis apņēmušās pagarināt sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienības dalībvalstis nākamnedēļ līdz 2019.gada janvāra nogalei paildzinās ierobežojošos pasākumus, kuri pret konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām ieviesti par to saistību ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, tā aģentūrai Reuters norādījuši ES diplomāti un amatpersonas.

VID konstatē pārkāpumus vairāk nekā pusē darba devēju tematiskajās pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Sadales tīklam ir jāuzlabo sistēmas pieslēguma process un tā kontrole

Turpmākos divus gadus AS Sadales tīkls ir pienākums uzlabot sistēmas pieslēguma procesu un tā kontroli. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no savas puses turpmākos divus gadus papildus veiks šī procesa pastiprinātu monitoringu un uzraudzību.

Šogad pasaulē nākuši jau trešie Latvijas trīnīši

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nākuši pasaulē šogad trešie trīnīši, ar komentāru, ka «trīs lietas – labas lietas», savā Facebook kontā pavēstījis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos sasniedz jaunu rekordaugstu apmēru

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu.