bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā nopelnīt, pateicoties bēgļiem?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ radusies vismaz kaut kāda skaidrība attiecībā uz bēgļu skaitu, ko Eiropas Savienības valstīm nāksies pārdalīt un izmitināt savās teritorijās. Vēl gan nav skaidrs, kā tas notiks praksē, taču ir kļuvuši zināmi konkrēti skaitļi. 

Latvijai divu gadu laikā nāksies uzņemt 531 nevis 776 bēgļus, kā tika prognozēts iepriekš. To pēc Tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, norādot, ka Latvijai uzņemamo migrantu skaita samazināšanās saistīta ar negaidītu Norvēģijas, Dānijas, Īrijas un Šveices iesaistīšanos problēmas risināšanā. Visām ES valstīm kopā būs jāuzņem 120 tūkstoši bēgļu no kuriem aptuveni 66 tūkstoši jau ir ieradušies Eiropas teritorijā, galvenokārt Grieķijā, Itālijā, Horvātijā un Ungārijā. Pārējie ieradīsies no citām valstīm.

Savukārt tūlīt pēc Tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmes notikušajā Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmē tika nolemts uz ES ārējām robežām izveidot īpašus bēgļu uzņemšanas punktus. Nav pilnībā atbildēts jautājums, vai uz robežām tiks celti žogi. Politiķi pagaidām nesniedz skaidru atbildi, bet Latvijas uzņēmums Žogu fabrika 23.septembrī nosūtījusi uz Ungāriju pirmo partiju saražoto dzeloņdrāšu, kas, negaidot nekādus oficiālus lēmumus, jau ceļ žogus astoņos līdz desmit pierobežas rajonos, kas ir visvairāk pakļauti migrācijas spiedienam.

Radies jautājums arī par žoga būvniecību uz Latvijas un Igaunijas robežām ar Krieviju, tomēr par savu naudu šis projekts nav paveicams, tāpēc žogs tiks būvēts vien tad, ja līdzekļus tā būvniecībai piešķirs ES.

Bēgļi kā iespēja

Te atklājas pilnīgi jauns aspekts migrācijas jautājumā – proti, bēgļu problēmas risinājums var būt iespējams, ja ne peļņas dēļ, tad papildu līdzekļu saņemšanai no Eiropas. Nauda būs nepieciešama pilnīgi visam: sākot no bēgļu uzņemšanas punktu izveidošanas un beidzot ar to integrāciju, kā arī pasākumiem, lai stiprinātu ES ārējās robežas, papildu cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kas būs vajadzīgi, visdažādāko problēmu risināšanai.

Pagaidām zināms, ka ES ir gatava migrācijas krīzes noregulēšanai piešķirt papildu 1,7 miljardus eiro, no kuriem Latvija līdz 2020. gadam varētu saņemt aptuveni 46 miljonus eiro. Tas viss papildus tiem Eiropas fondu līdzekļiem, kas tiks iedalīti jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam.

Starp citu, īpaši apsviedīgie sākuši pelnīt, izmantojot bēgļu jautājumu, jau tagad. Anti-vīrusu programmatūras eScan veidotāji paziņojuši, ka, kamēr kara bēgļi no Sīrijas cenšas nokļūt Eiropā, krāpnieki mēģina apmānīt lasītājus, kas seko ziņām un reportāžām par šo karsto tematu. Vēl vairāk ir mēģinājumu iedzīvoties ievērojamu ziedojumu vākšanā, uzdodoties par kara bēgļiem.

Drošības eksperti norāda, ka kara bēgļu tēma kalpojusi krāpnieciskām darbībām arī iepriekš, tikai galvenokārt e-pastu veidā. Piemēram, interneta lietotāji saņēma viltus vēstules ar lūgumu palīdzēt meitenei, kura cieš no nabadzības un kara šausmām Sīrijā. Tagad krāpnieki mēģina izmantot šokējošus attēlus un virsrakstus, lai piesaistītu lietotājus savām kaitnieciskajām vietnēm.

Īsāk sakot, ir iespējams, ka migrācijas krīze kādam palīdzēs pārvarēt finanšu krīzi.

Kā top «sakasnītis»

Spriežot pēc valdības izmisīgajiem mēģinājumiem rast inovatīvus veidus, kā papildināt budžetu, kārtējā finanšu krīze var arī nebūt aiz kalniem. Valsts ieņēmumu dienests šonedēļ paziņoja, ka pirmajos astoņos šī gada mēnešos neiekasēto nodokļu apjoms pārsniedz 50 miljonus eiro. Kamēr būs spēkā ES un Krievijas savstarpējās sankcijas, cerēt uz nodokļu iekasēšanu saskaņā ar plānu, iespējams, nav jēgas.

Meklējot papildus līdzekļus, valdība šonedēļ atbalstīja solidaritātes nodokļa ieviešanu un diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu, atcēla atvieglojumus par apgādājamiem, un būtiskas izmaiņas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz palielināt nodokļu slogu uzņēmējiem, kuri izmanto vienkāršoto nodokļu režīmu. Neiepriecinošas izmaiņas arī tiem, kuru alga pārsniedz četrus tūkstošus eiro mēnesī. Lai gan saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm Latvijā tādu ir aptuveni 4 700 no visiem 800 tūkstošiem strādājošo, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šonedēļ paziņoja, ka tā apstrīdēs solidaritātes nodokļa ieviešanu Satversmes tiesā, ja valdība neņems vērā uzņēmēju viedokli.

Taču ministri apgalvo, ka nodokļu iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt sociālo vienlīdzību starp visām darba ņēmēju kategorijām pēc būtības ir taisnīgas un ieviestas īstajā laikā, kā arī tās papildinās Valsts kasi.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, diferencēta neapliekamā minimuma ieviešana no 2016. gada 1. janvāra budžetā papildu dos 5,86 miljonus eiro. Savukārt efekts no neapliekamā minimumu paaugstināšanas par desmit eiro 2016.gadā un turpmākajos gados būs 17 miljoni eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu atcelšana par apgādībā esošu personu – pieaugušām darbspējīgām personām – budžetā  2016.gadā un turpmākajos gados papildus dos 25 miljonus eiro. IIN likmes saglabāšanai 23% līmenī, par ko arī ministri vienojās šajā nedēļā, 2016.gadā būs pozitīva fiskālā ietekme 60,63 miljonu eiro apmērā. Solidaritātes nodokļa ieviešana nākamajā gadā budžetā dos papildus 40,9 miljonus eiro.

Par vienlīdzību

Noslēgumā mazliet par sociālās vienlīdzības tēmu Latvijā, kuras aktualizēšana tik ļoti priecē mūsu politiķus. Sešu mēnešu laikā kopš laika, kad Latvijā stājās spēkā jaunā kārtība, saskaņā ar kuru hipotekārā kredīta saņēmējs var izvēlēties aizdevuma līgumu ar tā saukto nolikto atslēgu principu, piecās bankās šādu kredītu izvēlējušies tikai aptuveni 50 klienti, kas salīdzinot ar kopējo kredītu saņēmēju skaitu ir niecīgs procents. To apliecina banku pārstāvju viedoklis, ko publicējusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANIDA.

Kā norāda banku pārstāvji, galvenie šķēršļi, kas ierobežo ģimenes saņemt hipotekāros kredītus, ir līdzekļu trūkums pirmajai iemaksai, kā arī valstī eksistējošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ienākumus. Tādēļ speciālisti iesaka domāt par to, kā šos šķēršļus mazināt.

Ref:017.010.102.8017


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».