bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.01.2017 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā nopelnīt, pateicoties bēgļiem?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ radusies vismaz kaut kāda skaidrība attiecībā uz bēgļu skaitu, ko Eiropas Savienības valstīm nāksies pārdalīt un izmitināt savās teritorijās. Vēl gan nav skaidrs, kā tas notiks praksē, taču ir kļuvuši zināmi konkrēti skaitļi. 

Latvijai divu gadu laikā nāksies uzņemt 531 nevis 776 bēgļus, kā tika prognozēts iepriekš. To pēc Tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, norādot, ka Latvijai uzņemamo migrantu skaita samazināšanās saistīta ar negaidītu Norvēģijas, Dānijas, Īrijas un Šveices iesaistīšanos problēmas risināšanā. Visām ES valstīm kopā būs jāuzņem 120 tūkstoši bēgļu no kuriem aptuveni 66 tūkstoši jau ir ieradušies Eiropas teritorijā, galvenokārt Grieķijā, Itālijā, Horvātijā un Ungārijā. Pārējie ieradīsies no citām valstīm.

Savukārt tūlīt pēc Tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmes notikušajā Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmē tika nolemts uz ES ārējām robežām izveidot īpašus bēgļu uzņemšanas punktus. Nav pilnībā atbildēts jautājums, vai uz robežām tiks celti žogi. Politiķi pagaidām nesniedz skaidru atbildi, bet Latvijas uzņēmums Žogu fabrika 23.septembrī nosūtījusi uz Ungāriju pirmo partiju saražoto dzeloņdrāšu, kas, negaidot nekādus oficiālus lēmumus, jau ceļ žogus astoņos līdz desmit pierobežas rajonos, kas ir visvairāk pakļauti migrācijas spiedienam.

Radies jautājums arī par žoga būvniecību uz Latvijas un Igaunijas robežām ar Krieviju, tomēr par savu naudu šis projekts nav paveicams, tāpēc žogs tiks būvēts vien tad, ja līdzekļus tā būvniecībai piešķirs ES.

Bēgļi kā iespēja

Te atklājas pilnīgi jauns aspekts migrācijas jautājumā – proti, bēgļu problēmas risinājums var būt iespējams, ja ne peļņas dēļ, tad papildu līdzekļu saņemšanai no Eiropas. Nauda būs nepieciešama pilnīgi visam: sākot no bēgļu uzņemšanas punktu izveidošanas un beidzot ar to integrāciju, kā arī pasākumiem, lai stiprinātu ES ārējās robežas, papildu cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kas būs vajadzīgi, visdažādāko problēmu risināšanai.

Pagaidām zināms, ka ES ir gatava migrācijas krīzes noregulēšanai piešķirt papildu 1,7 miljardus eiro, no kuriem Latvija līdz 2020. gadam varētu saņemt aptuveni 46 miljonus eiro. Tas viss papildus tiem Eiropas fondu līdzekļiem, kas tiks iedalīti jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam.

Starp citu, īpaši apsviedīgie sākuši pelnīt, izmantojot bēgļu jautājumu, jau tagad. Anti-vīrusu programmatūras eScan veidotāji paziņojuši, ka, kamēr kara bēgļi no Sīrijas cenšas nokļūt Eiropā, krāpnieki mēģina apmānīt lasītājus, kas seko ziņām un reportāžām par šo karsto tematu. Vēl vairāk ir mēģinājumu iedzīvoties ievērojamu ziedojumu vākšanā, uzdodoties par kara bēgļiem.

Drošības eksperti norāda, ka kara bēgļu tēma kalpojusi krāpnieciskām darbībām arī iepriekš, tikai galvenokārt e-pastu veidā. Piemēram, interneta lietotāji saņēma viltus vēstules ar lūgumu palīdzēt meitenei, kura cieš no nabadzības un kara šausmām Sīrijā. Tagad krāpnieki mēģina izmantot šokējošus attēlus un virsrakstus, lai piesaistītu lietotājus savām kaitnieciskajām vietnēm.

Īsāk sakot, ir iespējams, ka migrācijas krīze kādam palīdzēs pārvarēt finanšu krīzi.

Kā top «sakasnītis»

Spriežot pēc valdības izmisīgajiem mēģinājumiem rast inovatīvus veidus, kā papildināt budžetu, kārtējā finanšu krīze var arī nebūt aiz kalniem. Valsts ieņēmumu dienests šonedēļ paziņoja, ka pirmajos astoņos šī gada mēnešos neiekasēto nodokļu apjoms pārsniedz 50 miljonus eiro. Kamēr būs spēkā ES un Krievijas savstarpējās sankcijas, cerēt uz nodokļu iekasēšanu saskaņā ar plānu, iespējams, nav jēgas.

Meklējot papildus līdzekļus, valdība šonedēļ atbalstīja solidaritātes nodokļa ieviešanu un diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu, atcēla atvieglojumus par apgādājamiem, un būtiskas izmaiņas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz palielināt nodokļu slogu uzņēmējiem, kuri izmanto vienkāršoto nodokļu režīmu. Neiepriecinošas izmaiņas arī tiem, kuru alga pārsniedz četrus tūkstošus eiro mēnesī. Lai gan saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm Latvijā tādu ir aptuveni 4 700 no visiem 800 tūkstošiem strādājošo, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šonedēļ paziņoja, ka tā apstrīdēs solidaritātes nodokļa ieviešanu Satversmes tiesā, ja valdība neņems vērā uzņēmēju viedokli.

Taču ministri apgalvo, ka nodokļu iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt sociālo vienlīdzību starp visām darba ņēmēju kategorijām pēc būtības ir taisnīgas un ieviestas īstajā laikā, kā arī tās papildinās Valsts kasi.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, diferencēta neapliekamā minimuma ieviešana no 2016. gada 1. janvāra budžetā papildu dos 5,86 miljonus eiro. Savukārt efekts no neapliekamā minimumu paaugstināšanas par desmit eiro 2016.gadā un turpmākajos gados būs 17 miljoni eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu atcelšana par apgādībā esošu personu – pieaugušām darbspējīgām personām – budžetā  2016.gadā un turpmākajos gados papildus dos 25 miljonus eiro. IIN likmes saglabāšanai 23% līmenī, par ko arī ministri vienojās šajā nedēļā, 2016.gadā būs pozitīva fiskālā ietekme 60,63 miljonu eiro apmērā. Solidaritātes nodokļa ieviešana nākamajā gadā budžetā dos papildus 40,9 miljonus eiro.

Par vienlīdzību

Noslēgumā mazliet par sociālās vienlīdzības tēmu Latvijā, kuras aktualizēšana tik ļoti priecē mūsu politiķus. Sešu mēnešu laikā kopš laika, kad Latvijā stājās spēkā jaunā kārtība, saskaņā ar kuru hipotekārā kredīta saņēmējs var izvēlēties aizdevuma līgumu ar tā saukto nolikto atslēgu principu, piecās bankās šādu kredītu izvēlējušies tikai aptuveni 50 klienti, kas salīdzinot ar kopējo kredītu saņēmēju skaitu ir niecīgs procents. To apliecina banku pārstāvju viedoklis, ko publicējusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANIDA.

Kā norāda banku pārstāvji, galvenie šķēršļi, kas ierobežo ģimenes saņemt hipotekāros kredītus, ir līdzekļu trūkums pirmajai iemaksai, kā arī valstī eksistējošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ienākumus. Tādēļ speciālisti iesaka domāt par to, kā šos šķēršļus mazināt.

Ref:017.010.102.8017


Pievienot komentāru

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.

Aptauja: Vairākums iedzīvotāju aktivitātes veselības uzlabošanai veic neregulāri

Sākoties jaunam gadam, liela daļa iedzīvotāju Jaunā gada apņemšanos saista ar esošo paradumu maiņu. Daļa plāno atmest smēķēšanu, citi solās vairāk sportot un vēl kāds apņēmies sākt ēst veselīgāk. Tomēr aptauja rāda, ka lielākā daļa jeb 67% aptaujāto aktivitātes savas veselības uzlabošanai veic neregulāri, tāpec ir izveidots tests, kas sniegs ieteikumus velesīgam dzīves veidam ikdienai.