bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā nopelnīt, pateicoties bēgļiem?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ radusies vismaz kaut kāda skaidrība attiecībā uz bēgļu skaitu, ko Eiropas Savienības valstīm nāksies pārdalīt un izmitināt savās teritorijās. Vēl gan nav skaidrs, kā tas notiks praksē, taču ir kļuvuši zināmi konkrēti skaitļi. 

Latvijai divu gadu laikā nāksies uzņemt 531 nevis 776 bēgļus, kā tika prognozēts iepriekš. To pēc Tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, norādot, ka Latvijai uzņemamo migrantu skaita samazināšanās saistīta ar negaidītu Norvēģijas, Dānijas, Īrijas un Šveices iesaistīšanos problēmas risināšanā. Visām ES valstīm kopā būs jāuzņem 120 tūkstoši bēgļu no kuriem aptuveni 66 tūkstoši jau ir ieradušies Eiropas teritorijā, galvenokārt Grieķijā, Itālijā, Horvātijā un Ungārijā. Pārējie ieradīsies no citām valstīm.

Savukārt tūlīt pēc Tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmes notikušajā Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmē tika nolemts uz ES ārējām robežām izveidot īpašus bēgļu uzņemšanas punktus. Nav pilnībā atbildēts jautājums, vai uz robežām tiks celti žogi. Politiķi pagaidām nesniedz skaidru atbildi, bet Latvijas uzņēmums Žogu fabrika 23.septembrī nosūtījusi uz Ungāriju pirmo partiju saražoto dzeloņdrāšu, kas, negaidot nekādus oficiālus lēmumus, jau ceļ žogus astoņos līdz desmit pierobežas rajonos, kas ir visvairāk pakļauti migrācijas spiedienam.

Radies jautājums arī par žoga būvniecību uz Latvijas un Igaunijas robežām ar Krieviju, tomēr par savu naudu šis projekts nav paveicams, tāpēc žogs tiks būvēts vien tad, ja līdzekļus tā būvniecībai piešķirs ES.

Bēgļi kā iespēja

Te atklājas pilnīgi jauns aspekts migrācijas jautājumā – proti, bēgļu problēmas risinājums var būt iespējams, ja ne peļņas dēļ, tad papildu līdzekļu saņemšanai no Eiropas. Nauda būs nepieciešama pilnīgi visam: sākot no bēgļu uzņemšanas punktu izveidošanas un beidzot ar to integrāciju, kā arī pasākumiem, lai stiprinātu ES ārējās robežas, papildu cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kas būs vajadzīgi, visdažādāko problēmu risināšanai.

Pagaidām zināms, ka ES ir gatava migrācijas krīzes noregulēšanai piešķirt papildu 1,7 miljardus eiro, no kuriem Latvija līdz 2020. gadam varētu saņemt aptuveni 46 miljonus eiro. Tas viss papildus tiem Eiropas fondu līdzekļiem, kas tiks iedalīti jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam.

Starp citu, īpaši apsviedīgie sākuši pelnīt, izmantojot bēgļu jautājumu, jau tagad. Anti-vīrusu programmatūras eScan veidotāji paziņojuši, ka, kamēr kara bēgļi no Sīrijas cenšas nokļūt Eiropā, krāpnieki mēģina apmānīt lasītājus, kas seko ziņām un reportāžām par šo karsto tematu. Vēl vairāk ir mēģinājumu iedzīvoties ievērojamu ziedojumu vākšanā, uzdodoties par kara bēgļiem.

Drošības eksperti norāda, ka kara bēgļu tēma kalpojusi krāpnieciskām darbībām arī iepriekš, tikai galvenokārt e-pastu veidā. Piemēram, interneta lietotāji saņēma viltus vēstules ar lūgumu palīdzēt meitenei, kura cieš no nabadzības un kara šausmām Sīrijā. Tagad krāpnieki mēģina izmantot šokējošus attēlus un virsrakstus, lai piesaistītu lietotājus savām kaitnieciskajām vietnēm.

Īsāk sakot, ir iespējams, ka migrācijas krīze kādam palīdzēs pārvarēt finanšu krīzi.

Kā top «sakasnītis»

Spriežot pēc valdības izmisīgajiem mēģinājumiem rast inovatīvus veidus, kā papildināt budžetu, kārtējā finanšu krīze var arī nebūt aiz kalniem. Valsts ieņēmumu dienests šonedēļ paziņoja, ka pirmajos astoņos šī gada mēnešos neiekasēto nodokļu apjoms pārsniedz 50 miljonus eiro. Kamēr būs spēkā ES un Krievijas savstarpējās sankcijas, cerēt uz nodokļu iekasēšanu saskaņā ar plānu, iespējams, nav jēgas.

Meklējot papildus līdzekļus, valdība šonedēļ atbalstīja solidaritātes nodokļa ieviešanu un diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu, atcēla atvieglojumus par apgādājamiem, un būtiskas izmaiņas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz palielināt nodokļu slogu uzņēmējiem, kuri izmanto vienkāršoto nodokļu režīmu. Neiepriecinošas izmaiņas arī tiem, kuru alga pārsniedz četrus tūkstošus eiro mēnesī. Lai gan saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm Latvijā tādu ir aptuveni 4 700 no visiem 800 tūkstošiem strādājošo, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šonedēļ paziņoja, ka tā apstrīdēs solidaritātes nodokļa ieviešanu Satversmes tiesā, ja valdība neņems vērā uzņēmēju viedokli.

Taču ministri apgalvo, ka nodokļu iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt sociālo vienlīdzību starp visām darba ņēmēju kategorijām pēc būtības ir taisnīgas un ieviestas īstajā laikā, kā arī tās papildinās Valsts kasi.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, diferencēta neapliekamā minimuma ieviešana no 2016. gada 1. janvāra budžetā papildu dos 5,86 miljonus eiro. Savukārt efekts no neapliekamā minimumu paaugstināšanas par desmit eiro 2016.gadā un turpmākajos gados būs 17 miljoni eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu atcelšana par apgādībā esošu personu – pieaugušām darbspējīgām personām – budžetā  2016.gadā un turpmākajos gados papildus dos 25 miljonus eiro. IIN likmes saglabāšanai 23% līmenī, par ko arī ministri vienojās šajā nedēļā, 2016.gadā būs pozitīva fiskālā ietekme 60,63 miljonu eiro apmērā. Solidaritātes nodokļa ieviešana nākamajā gadā budžetā dos papildus 40,9 miljonus eiro.

Par vienlīdzību

Noslēgumā mazliet par sociālās vienlīdzības tēmu Latvijā, kuras aktualizēšana tik ļoti priecē mūsu politiķus. Sešu mēnešu laikā kopš laika, kad Latvijā stājās spēkā jaunā kārtība, saskaņā ar kuru hipotekārā kredīta saņēmējs var izvēlēties aizdevuma līgumu ar tā saukto nolikto atslēgu principu, piecās bankās šādu kredītu izvēlējušies tikai aptuveni 50 klienti, kas salīdzinot ar kopējo kredītu saņēmēju skaitu ir niecīgs procents. To apliecina banku pārstāvju viedoklis, ko publicējusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANIDA.

Kā norāda banku pārstāvji, galvenie šķēršļi, kas ierobežo ģimenes saņemt hipotekāros kredītus, ir līdzekļu trūkums pirmajai iemaksai, kā arī valstī eksistējošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ienākumus. Tādēļ speciālisti iesaka domāt par to, kā šos šķēršļus mazināt.

Ref:017.010.102.8017


Pievienot komentāru

Ukraina vaino Krieviju «valsts terorismā» pēc uzbrukuma Voroņenkovam

Ukraina vainojusi Krieviju «valsts terorismā» pēc tam, kad Kijevā uz ielas nošauts bijušais Krievijas parlamentārietis Deniss Voroņenkovs.

Lietuvas pilsoņa 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanas shēmā izmantota arī Latvija

Amerikas Svienotās Valsts tiesībsargājošās iestādes izvirzījušas apsūdzības Lietuvas pilsonim par 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no divām ASV augsto tehnoloģiju kompānijām un izmānītā nauda plūdusi uz kontiem arī Latvijā.

Igauņu militārā transporta ražotājs sadarbojas ar norvēģiem un britiem

Igauņu militārā transporta ražotājs Milrem izveidojis kopīgu produkta prototipu ar norvēģu ieroču ražotāju Kongsberg un britu tālvadības sistēmu ražotāju Qinetiq North America.

Interneta lietotāji nespēj noteikt, vai interneta vietne ir legāla

Eiropas Savienības mēroga pētījumā lēsts, ka 97% no visiem ES pilsoņiem uzskata, ka gan izgudrotāji, gan radītāji un izpildmākslinieki var aizsargāt savas tiesības un saņemt atalgojumu par savu darbu, liecina ES Intelektuālā īpašuma birojs.

Iedzīvotāji pārliecināti - viņu auto nenozags; tomēr zādzību skaits Latvijā pieaug

Lielākā daļa auto īpašnieku uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas Balta veiktā aptauja. Savukārt Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.

Īri Brexit dēļ Latvijā apgūst robežas sargāšanu

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt dzeramā ūdens paraugu

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt periodisku dzeramā ūdens paraugu (ēkas siltummezglā un ūdens paraugos kondicionēšanas sistēmā) analizēšanu un profilaktiskās dezinfekcijas veikšanu arī pēc noslēguma dezinfekcijas veikšanas, vēsta Veselības ministrija.

Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā

Ministru prezidents Māris Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā.

Latvijā darbu sākusi biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība

Latvijā darbu uzsākusi starptautiskā biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība, kuras uzdevums ir jaunu inovatīvu uzņēmumu un tehnoloģiju attīstītāju sagatavošana investīciju piesaistei InnoEnergy akseleratorā.

EK vēlas rast risinājumus, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem

Svarīgi rast risinājumu, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem un turpināt sniegt atbalstu aizsargātajiem lietotājiem, par prioritāti norāda Ekonomikas ministrija.

Zemi Latvijā neļaus iegādāties ES pilsoņiem, kuri patstāvīgi neuzturas Latvijā

Izmaiņas likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā, Saeima pieņēma galīgajā lasījumā ceturtdien, 23.martā.

Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozi šim gadam līdz 2,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam no 1,6% līdz 2,7%, vēsta Latvijas Bankas preses dienestā.

Meja: Londonas uzbrucējs bijis vietējais iedzīvotājs

Vīrietis, kurš Londonā sarīkoja traģisku terora aktu, bijis dzimis Lielbritānijā, tā pavēstījusi britu premjerministre Terēza Meja.

Visvairāk par atjaunojamo enerģiju zina vidzemnieki, bez vismazāk - kurzemnieki

Vislabāk informēti par atjaunojamajiem enerģijas resursiem un to izmantošanu ir vidzemnieki, bet vismazākās zināšanas šajā jautājumā ir Kurzemē dzīvojošajiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums, kas veltīts mājokļa un zaļo tehnoloģiju tēmai.

Augstākais vidējais atalgojums ir Rīgā - 936 eiro, zemākais Daugavpilī - 582 eiro

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016.gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%.

KP ļauj Lietuvas uzņēmumam iegūt izšķirošu ietekmi pār Latvijas uzņēmumiem

Konkurences padome atļāvusi divus savstarpēji saistītus darījumus koncerniem W.P.Carey un Kesko iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Baltic Retail Properties un netieši pār trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem - SIA K Prof, SIA Polo LS un SIA Daugavkrasts M.

Papildināts: Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Četri cilvēki gājuši bojā un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

LM ir pret sociālā budžeta daļu novirzīšanu veselības aprūpei

Finanšu ministrijas ierosinājumus par noteiktas sociālā budžeta daļas 1% novirzīšanu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai eksperti vērtē piesardzīgi, Labklājības ministrija ir pret šādu priekšlikumu.

Preventīvos nolūkos ļaunprātīgas mājaslapas varēs atslēgt uz laiku

Konceptuāli atbalstīts grozījumu Elektronisko sakaru likumā, lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Saeima piekrīt disciplināri sodīto tiesnešu vārdu publiskošanai

Publicējot informāciju par tiesnešiem uzliktajiem disciplinārsodiem, pie atbildības saukto personu vārdi un uzvārdi turpmāk netiks aizsegti, paredz Saeimā ceturtdien, 23.martā, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Latvijas šautriņu metēji kvalificējas PDC pasaules kausam

Latvijas šautriņu metēji Madars Razma un Nauris Gleglu izcīnījuši tiesības pārstāvēt Latviju PDC pasaules kausā šautriņu mešanā, kurš no 1.jūnija līdz 4.jūnijam notiks Vācijas pilsētā Frankfurtē un kura kopējais balvu fonds būs 350 tūkstoši eiro.

Eksperti: Interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu

Kibernoziedznieki kļūst arvien viltīgāki, bet viņu sūtītās krāpnieciskās e-pasta vēstules arvien grūtāk atšķirt no parastā e-pasta - interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu, skaidro antivīrusu programmu izstrādātāji eScan.

Rinkēvičs: Latvija atbalsta Starptautiskās koalīcijas cīņu ar Daesh

«Starptautiskā koalīcija cīņai pret Daesh ir kļuvusi par ļoti piemērotu un efektīvu instrumentu, lai ievērojami samazinātu Daesh militārās, finansiālās, un rekrutēšanas spējas,» starptautiskās koalīcijas ārlietu ministru sanāksmē pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ukraina liedz Krievijas pārstāvei piedalīties «Eirovīzijā» Kijevā

Ukrainas drošībnieki noteikuši aizliegumu dziedātājai, kura uzvarējusi popmūzikas konkursa «Eirovīzija» Krievijas nacionālajā atlasē, ieceļot Ukrainas teritorijā. Lēmums liegt dziedātājai Jūlijai Samolovai ieceļot Ukrainā nākamos trīs gadus, nozīmē, ka Krievijas pārstāve nevarēs piedalīties dziesmu konkursa finālā, kas maijā notiks Kijevā

Saeima atbalsta ieceri par vienkāršotu reģistrāciju buru jahtām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā nosakot, ka šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.