bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā sagaidīsim Jauno gadu?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Autors: PantherMedia/SCANPIXJa Jaunais gads tiek sagaidīts bez parādiem – tā ir laba zīme. Bet visiem tas neizdodas. Uz pirmo decembri kopējais juridisko un fizisko personu nodokļu parāds sasniedzis 1,48 miljonus eiro, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Parādu summa valsts pamatbudžetam ir 985,3 miljoni eiro, pašvaldību budžetam — 323,98 miljoni eiro, bet nesamaksāto nodokļu summa obligātajās sociālās apdrošināšanas iemaksās— 176,24 miljoni eiro.

100 lielāko parādnieku parādsaistības valsts budžetam veido vairāk nekā 245,1 miljonu lielu parādu. Pirmo vietu parādnieku sarakstā ieņem Jevgēņijs Jakovļevs, kurš valstij ir parādā 19,16miljonus eiro. Tam seko uzņēmumi Asiva (9,7 miljoni eiro) un AVT Nafta (8,84 miljoni eiro). Parādnieku pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī: Vadims Mitrofanovs (8,8 miljoni eiro), AS Krāsainie lējumi (8,47 miljoni eiro), Bebriko Ltd. (8,18 miljoni eiro), Eco Tyre Baltics (7,69 miljoni eiro), Baltic Lumber Products (5,46 miljoni eiro), Future Vision (5,13 miljoni eiro), East-West Transit (4,04 miljoni eiro).

Nodokļu parādnieku sarakstā ir kļuvuši arī tādi zināmi uzņēmumi kā AS Dzintars, Nemo Holdings, Baltic Cosmetic Holding un Pilsētmāju institūts Urban Art.

Gada sākumā 100 lielāko parādnieku parādsaistības veidoja 213,68 miljonu eiro lielu parādu. Gada laikā parāds pieaudzis par 31,42 miljoniem eiro.

Vienlaikus šī gada vienpadsmit mēnešu laikā valsts budžetā izveidojies pārpalikums 101,4 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, ir par 33,1 miljoniem eiro vairāk, informēja Finanšu ministrija.

Budžeta pārpalikums saistīts ar to, ka pieauguši ieņēmumi no nodokļiem uz straujākas, nekā gaidīts, ekonomikas izaugsmes fona. Nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauguši par 5%. Atsevišķās pozīcijās plāns pārpildīts darbinieku augstāku ienākumu dēļ un lielāka naftas produktu patēriņa dēļ, pateicoties zemākām degvielas cenām.

Sankcijas, no kurām visi ir noguruši

Vēl kāds parāds, kas velkas mums līdz arī Jaunajā gadā, – tās ir Eiropas ieviestās sankcijas pret Krieviju. 22.decembrī spēkā stājās ES lēmums par sankciju pagarināšanu vēl uz pusgadu – līdz 2016.gada 31.jūlijam.

Ierobežojumi tika ieviesti pēc tam, kad Krievija 2014.gada martā anektēja Krimas pussalu. Sankcijas tika pastiprinātas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā separātisti Ukrainas austrumos ar Krievijas armijas ieročiem notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu, kas veica reisu no Amsterdamas uz Kualalumpuru, kā rezultātā bojā gāja visi 298 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. ASV un Eiropas Savienība sankciju atcelšanu saista ar Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā panāktā mierizlīguma izpildīšanu, kura ietvaros Krievijai ir jāatgriež Kijevai pilnīga kontrole par Ukrainas un Krievijas robežu, kas pagaidām nenotiek.

«Tā kā Minskas vienošanās netiks pilnībā īstenotas līdz 2015.gada 31.decembrim, sankciju termiņš tiek pagarināts, savukārt ES Padome turpinās izvērtēt īstenošanas progresu,» sacīts ES Padomes paziņojumā.

Krievijas ekonomika pavājinās sāpīgo sitienu ietekmē, kurus nes vienlaicīgā naftas cenu pazemināšanās un sankcijas. Strauji pieaugošā inflācija sit pa parasto Krievijas iedzīvotāju kabatām, radot neapmierinātību ar valsts ieturēto kursu.

Kā notikušo komentējot norādījis laikraksts Washington Post, gada nogalē pieņemtais lēmums par sankciju pagarināšanu ES ir bijis grūts, jo nācies saskarties ar teroristu uzbrukumiem Parīzē, draudiem par Grieķijas izstāšanos no eirozonas un bēgļu pieplūdumu. Izdevumā teikts, ka neviena no šīm problēmām Jaunajā gadā nepazudīs un jautājums – vai Eiropas valstis spēs saglabāt vienotību attiecībā uz sankcijām – joprojām ir atvērts.

Dažas ES valstis, tostarp Itālija un Francija, kurām ir ilgstošas ​​attiecības ar Krieviju enerģētikas jomā, sāk aizvien vairāk nogurt no ieviestajām sankcijām.

Itālijas premjerministrs Mateo Renci atlika sankciju pagarināšanu līdz brīdim, kamēr nepaziņoja Vācijas kanclerei Angelai Merkelei tieši, ka, pēc viņa domām, sankcijas demonstrē politiku ar dubultstandartu. Vācija un Krievija šogad paziņoja par plāniem būvēt Baltijas jūrā gāzes cauruļvadu starp abām valstīm – apejot Austrumeiropas valstis.

Renci paudis neapmierinātību ar to, ka Merkele rada spiedienu uz ES, panākot vienošanos jautājumā par sankcijām, neskatoties uz to, ka Vācija ir iesaistīta projektos, kas ir pretrunā ar šo pasākumu patieso nozīmi, un pat ar likumu. Itāliju jo īpaši tracina tas, ka jaunais Krievijas – Vācijas projekts, kas pazīstams kā Nord Stream-2 tika saskaņots pēc tam, kad tika atcelta citas gāzes cauruļvada – South Stream būvniecība –, kam bija jātiek īstenotai sadarbībā ar Itālijas enerģētikas uzņēmuma Eni. Arī Bulgārija, kas arī bija gatava gūt labumu no South Stream, paudusi neapmierinātību ar sankcijām.

Dažādi veidi, kā paust neapmierinātību

Arī naftas kompānija Lukoil paudusi savu neapmierinātību, izliekot pārdošanā savus aktīvus Latvijas un Lietuvas teritorijā. Šo lēmumu uzņēmuma Lukoil prezidents Vagits Aļekperovs skaidroja ar šajās valstīs pieaugušo pret Krieviju vērsto noskaņojumu. Saskaņā ar viņa teikto, ir virkne valstu, kurās uzņēmums piedzīvo grūtības. Tostarp Ukrainā, kur uzņēmums bija spiests pārdot savus aktīvus, lai arī tie pēc Aļekperova teiktā bija vieni no labākajiem.

«Mēs pārdevām savus aktīvus Igaunijā. Mēs šodien izlikām pārdošanā savus aktīvus Lietuvā un Latvijā – tur, kur ir pietiekami spēcīgi Krievijai naidīgie noskaņojumi. Tāpēc mēs direktoru padomē pieņēmām lēmumu aiziet no šīm valstīm,» – paziņoja Aļekperovs.

Igaunijas degvielas tirgotājs Olerex 2015.gada vasarā iegādājās 100% Lukoil meitasuzņēmuma Igaunijā Lukoil Eesti AS akciju, kam piederēja 37 degvielas uzpildes stacijas.

Lukoil «meitai» Nīderlandē Lukoil Europe Holdings pieder 100% Lukoil Baltija akciju. Lukoil Baltija pārvalda DUS tīklu Latvijā un Lietuvā.

Ref:017.010.103.2140


Pievienot komentāru

Neadresēto pasta sūtījumu problēma atrisināta ar nozares pašregulāciju

Neadresēto pasta sūtījumu problēma ir atrisināta ar nozares pašregulācijas mehānisma palīdzību, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par pašregulācijas mehānisma ieviešanu un tā darbības efektivitāti neadresētās reklāmas jautājuma risināšanā.

Spānijā Pudždemona došanos uz Dāniju uzskata par «uzprasīšanos» uz aizturēšanu

Spānijas Augstākās tiesas tiesnesis vainojis separātiskā reģiona Katalonijas bijušo prezidentu Karlesu Pudždemonu mēģinājumā izprovocēt savu aizturēšanu, jo pēdējais pirmoreiz kopš došanās trimdā uz Beļģiju ir izceļojis uz citu valsti, Dāniju.

Nav vienprātības par nepieciešamību izvērtēt maksātnespējas procesu tiesvedības

Tieslietu padomes sēdē nevalda vienprātība par izmeklēšanas komisijas izveidi maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtēšanai.

Stambulas konvencijas ratifikācija Latvijā negūst visas koalīcijas atbalstu

No valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība pagaidām atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Bildēs: Ne kases, ne pirkumu skenēšanas – ASV atver jauna veida pārtikas veikalu

E-tirdzniecības milzis Amazon Amerikas Savienotajās Valstīs vēris durvis veikalam, kur nav ne kases, ne arī pašapkalpošanās kases ar pirkumu skenēšanu, turklāt pircēji tiek mudināti: «Vienkārši ej ārā».

Ledus biezums Lielupē vietām sasniedz 15 centimetru

Ledus biezums Lielupē pie Staļģenes sasniedzis 12 centimetru, savukārt pie Kalnciema - 15 centimetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi. Turklāt nedēļas otrajā pusē - līdz ar atkusni un nokrišņiem - Latvijas upēs sāksies ūdens līmeņa kāpums, vietām tas var būt straujš.

SAB direktora apzagšanā apsūdzētajam vīrietim piespriež piecus gadus cietumā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien, 22.janvārī, piesprieda piecu gadu cietumsodu agrāk tiesātam vīrietim par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša dzīvokļa un citu personu dzīvokļu apzagšanu. Tāpat vīrietim piemērotas 180 stundas piespiedu darba.

Latviju Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēles pārstāvēs 35 sportisti

Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas sēdē pirmdien, 22.janvārī, tika apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Phjončhana 2018 sastāvs startam XXIII Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas no 9. līdz 25.februārim notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā.

Čehijā gaida sīvu prezidenta vēlēšanu izšķirošo kārtu

Čehijā šonedēļ gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kur, kā noskaidrojuši sociologi, mazliet lielāks atbalsts gaidāms proeiropeiskajam akadēmiķim Jirži Drahošam, tomēr vēlēšanu pirmajā kārtā ar ievērojamu vairākumu uzvarējis pašreizējais čehu valsts galva Milošs Zemans.

Latvenergo: Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Latvija turpina eksportēt saražoto elektroenerģiju - pirmdien, 22.janvārī pulksten 10:00 tie bija 832 megavati. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē, skaidro AS Latvenergo.

Nacionālajā Sporta padomē skatīs valsts sporta budžeta sadalījumu 2018.gadam

Otrdien, 2018.gada 23.janvārī, notiks Latvijas Nacionālās Sporta padomes sēde, kurā skatīs šā gada valsts budžeta programmas Sports sadalījumu, vēsta Izglītības un zinātnes ministrijā.

Plāno noteikt institūcijas, kuras būs tiesīgas apstrādāt Invaliditātes sistēmas datus

Plāno noteikt virkni institūciju, kurām būs tiesības apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%, bet Latvijā pieaugums bija nepilni 11%, aģentūru informē AS Latvenergo. Cenu kāpuma galvenais faktors bija NordBalt starpsavienojuma atslēgums nedēļas sākumā, tam turpinoties arī visas nedēļas gaitā.

Nedēļas laikā Kurzemē fiksēti 134 auto ar neatbilstošu riepu protektoru dziļumu

Nedēļas laikā Kurzemes reģionā pārbaudīti 2 827 transportlīdzekļi ar masu līdz 3,5 tonnām, savukārt administratīvo pārkāpumu protokoli noformēti 134 gadījumos. Liepājas pusē konstatēts mazākais riepu protektora dziļums - 0,79 mm, savukārt Talsu pusē - 1,49 mm.

LPS ģenerālsekretāre: Jāmazina ES pilsoņu dzīves apstākļu atšķirības

Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14%, un būtiskāko samazinājumu radījusi darbspējīgo iedzīvotāju pārvietošanās ES ietvaros, austrumu reģionos iedzīvotāju skaits ir samazinājies pat par 23%. Tātad dzīves apstākļu harmonizācija ES reģionu starpā ir ļoti liels izaicinājums, komentē Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.

Totalizators: Brieža uzvara būtu īsta sensācija

Jau šajā nedēļas nogalē sestdien, 27.janvārī, Arēnā Rīga norisināsies gada lielākais sporta notikums Latvijā - Mairis Briedis cīņā par WBC un WBO pasaules čempionu jostām sacentīsies ar ukrainieti Oleksandru Usiku, kas reizē arī būs Pasaules boksa Supersērijas pusfināls. Sporta totalizatori Brieža izredzes nevērtē spīdoši - Betsafe bukmeikeri norāda, ka viņa uzvara būtu liela sensācija.

RAKUS: Austrumu slimnīcā veikta unikāla plaušu operācija zemniekam no Latgales

Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Tuberkulozes un plaušu slimību centrs veikta īpaši sarežģīta operācija, kuras laikā vīrietim spēka gados veiksmīgi izoperēts ļaundabīgs plaušu audzējs, kas jau bija skāris elpvadu un augšējo dobo vēnu un atradās tuvu sirdij, vēsta slimnīcā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā pieaudzis par 3,1%

2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2016.gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir pieaudzis par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9%.

Mājlopi jāaudzē labturības un ilgtspējas apstākļos, uzskata Igaunija

Lai arī pasaulē pieaug pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes pārtikas precēm, ir jārūpējas arī par dzīvnieku labturību un lauksaimniecības ilgtspēju, tā uzskata Igaunijas lauku lietu ministrs Tarmo Tamms.

Tiesnešiem par nopietnākiem disciplinārpārkāpumiem varētu uzlikt pienākumu veikt ārkārtas atestāciju

Nākotnē tiesnešiem, kuri ir pieļāvuši nopietnākus disciplinārpārkāpumus, kā papildsodu varētu noteikt pienākumu veikt ārpuskārtas profesionālās darbības atestāciju, intervijā Latvijas Radio pauž Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Valsts policija Daugavpilī atsavina atpazīstamu smaržu viltojumus

Šī gada sākumā Valsts policija, veicot plānotās pārbaudes, Daugavpilī konstatēja tirdzniecību ar pasaulē populāru smaržu viltojumiem. Pārbaudes laikā tika izņemtas 99 pudelītes ar viltotām smaržām, kuru vērtība lēšama aptuveni 5 000 eiro apmērā.

Pabriks: Vēl lielāka ZZS dominance valdībā bremzēs Latvijas attīstību

Ja Zaļo un zemnieku savienība pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta, izriet no Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika paustā. «ZZS nekad nav izcēlusies ar ļoti aktīvu politiku, bet drīzāk pasīvu, konservatīvu, lēnu, un tas nav veids, kā Latvija var tikt ārā no trešās vietas Baltijā,» izteicās Pabriks.

Nodokļu reformas izaicinājums janvārī: Darbaspēka nodokļu aprēķins

2018.gads Latvijā ir sācies ar vēsturisku nodokļu reformu un konceptuālām izmaiņām, būtiski ietekmējot uzņēmēju, darba devēju un grāmatvežu ikdienas darbu.

Igaunijā informēs iedzīvotājus par rīcību dižķibeles vai kara gadījumā

Igaunija gatavo brošūru, lai izskaidrotu iedzīvotājiem, kā rīkoties ārkārtas situācijās vai kara gadījumā, pavēstījusi augsta armijas amatpersona.

Rīgas dome prēmē arī Barona ielas lietā apsūdzēto, ziņo de facto

Krišjāņa Barona ielas krimināllietā apsūdzētais Jānis Sprinģis ir ne vien saglabājis Būvdarbu vadības nodaļas vadītāja vietnieka amatu Rīgas domes Satiksmes departamentā, bet arī saņēmis prēmiju par labo darbu pagājušajā gadā. Departamenta direktors Emīls Jakrins teic, ka viņam neesot pamata apšaubīt Sprinģa godaprātu, jo darbinieks tagad esot pārdomājis visu savu dzīvi.