bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā sagaidīsim Jauno gadu?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Autors: PantherMedia/SCANPIXJa Jaunais gads tiek sagaidīts bez parādiem – tā ir laba zīme. Bet visiem tas neizdodas. Uz pirmo decembri kopējais juridisko un fizisko personu nodokļu parāds sasniedzis 1,48 miljonus eiro, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Parādu summa valsts pamatbudžetam ir 985,3 miljoni eiro, pašvaldību budžetam — 323,98 miljoni eiro, bet nesamaksāto nodokļu summa obligātajās sociālās apdrošināšanas iemaksās— 176,24 miljoni eiro.

100 lielāko parādnieku parādsaistības valsts budžetam veido vairāk nekā 245,1 miljonu lielu parādu. Pirmo vietu parādnieku sarakstā ieņem Jevgēņijs Jakovļevs, kurš valstij ir parādā 19,16miljonus eiro. Tam seko uzņēmumi Asiva (9,7 miljoni eiro) un AVT Nafta (8,84 miljoni eiro). Parādnieku pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī: Vadims Mitrofanovs (8,8 miljoni eiro), AS Krāsainie lējumi (8,47 miljoni eiro), Bebriko Ltd. (8,18 miljoni eiro), Eco Tyre Baltics (7,69 miljoni eiro), Baltic Lumber Products (5,46 miljoni eiro), Future Vision (5,13 miljoni eiro), East-West Transit (4,04 miljoni eiro).

Nodokļu parādnieku sarakstā ir kļuvuši arī tādi zināmi uzņēmumi kā AS Dzintars, Nemo Holdings, Baltic Cosmetic Holding un Pilsētmāju institūts Urban Art.

Gada sākumā 100 lielāko parādnieku parādsaistības veidoja 213,68 miljonu eiro lielu parādu. Gada laikā parāds pieaudzis par 31,42 miljoniem eiro.

Vienlaikus šī gada vienpadsmit mēnešu laikā valsts budžetā izveidojies pārpalikums 101,4 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, ir par 33,1 miljoniem eiro vairāk, informēja Finanšu ministrija.

Budžeta pārpalikums saistīts ar to, ka pieauguši ieņēmumi no nodokļiem uz straujākas, nekā gaidīts, ekonomikas izaugsmes fona. Nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauguši par 5%. Atsevišķās pozīcijās plāns pārpildīts darbinieku augstāku ienākumu dēļ un lielāka naftas produktu patēriņa dēļ, pateicoties zemākām degvielas cenām.

Sankcijas, no kurām visi ir noguruši

Vēl kāds parāds, kas velkas mums līdz arī Jaunajā gadā, – tās ir Eiropas ieviestās sankcijas pret Krieviju. 22.decembrī spēkā stājās ES lēmums par sankciju pagarināšanu vēl uz pusgadu – līdz 2016.gada 31.jūlijam.

Ierobežojumi tika ieviesti pēc tam, kad Krievija 2014.gada martā anektēja Krimas pussalu. Sankcijas tika pastiprinātas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā separātisti Ukrainas austrumos ar Krievijas armijas ieročiem notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu, kas veica reisu no Amsterdamas uz Kualalumpuru, kā rezultātā bojā gāja visi 298 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. ASV un Eiropas Savienība sankciju atcelšanu saista ar Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā panāktā mierizlīguma izpildīšanu, kura ietvaros Krievijai ir jāatgriež Kijevai pilnīga kontrole par Ukrainas un Krievijas robežu, kas pagaidām nenotiek.

«Tā kā Minskas vienošanās netiks pilnībā īstenotas līdz 2015.gada 31.decembrim, sankciju termiņš tiek pagarināts, savukārt ES Padome turpinās izvērtēt īstenošanas progresu,» sacīts ES Padomes paziņojumā.

Krievijas ekonomika pavājinās sāpīgo sitienu ietekmē, kurus nes vienlaicīgā naftas cenu pazemināšanās un sankcijas. Strauji pieaugošā inflācija sit pa parasto Krievijas iedzīvotāju kabatām, radot neapmierinātību ar valsts ieturēto kursu.

Kā notikušo komentējot norādījis laikraksts Washington Post, gada nogalē pieņemtais lēmums par sankciju pagarināšanu ES ir bijis grūts, jo nācies saskarties ar teroristu uzbrukumiem Parīzē, draudiem par Grieķijas izstāšanos no eirozonas un bēgļu pieplūdumu. Izdevumā teikts, ka neviena no šīm problēmām Jaunajā gadā nepazudīs un jautājums – vai Eiropas valstis spēs saglabāt vienotību attiecībā uz sankcijām – joprojām ir atvērts.

Dažas ES valstis, tostarp Itālija un Francija, kurām ir ilgstošas ​​attiecības ar Krieviju enerģētikas jomā, sāk aizvien vairāk nogurt no ieviestajām sankcijām.

Itālijas premjerministrs Mateo Renci atlika sankciju pagarināšanu līdz brīdim, kamēr nepaziņoja Vācijas kanclerei Angelai Merkelei tieši, ka, pēc viņa domām, sankcijas demonstrē politiku ar dubultstandartu. Vācija un Krievija šogad paziņoja par plāniem būvēt Baltijas jūrā gāzes cauruļvadu starp abām valstīm – apejot Austrumeiropas valstis.

Renci paudis neapmierinātību ar to, ka Merkele rada spiedienu uz ES, panākot vienošanos jautājumā par sankcijām, neskatoties uz to, ka Vācija ir iesaistīta projektos, kas ir pretrunā ar šo pasākumu patieso nozīmi, un pat ar likumu. Itāliju jo īpaši tracina tas, ka jaunais Krievijas – Vācijas projekts, kas pazīstams kā Nord Stream-2 tika saskaņots pēc tam, kad tika atcelta citas gāzes cauruļvada – South Stream būvniecība –, kam bija jātiek īstenotai sadarbībā ar Itālijas enerģētikas uzņēmuma Eni. Arī Bulgārija, kas arī bija gatava gūt labumu no South Stream, paudusi neapmierinātību ar sankcijām.

Dažādi veidi, kā paust neapmierinātību

Arī naftas kompānija Lukoil paudusi savu neapmierinātību, izliekot pārdošanā savus aktīvus Latvijas un Lietuvas teritorijā. Šo lēmumu uzņēmuma Lukoil prezidents Vagits Aļekperovs skaidroja ar šajās valstīs pieaugušo pret Krieviju vērsto noskaņojumu. Saskaņā ar viņa teikto, ir virkne valstu, kurās uzņēmums piedzīvo grūtības. Tostarp Ukrainā, kur uzņēmums bija spiests pārdot savus aktīvus, lai arī tie pēc Aļekperova teiktā bija vieni no labākajiem.

«Mēs pārdevām savus aktīvus Igaunijā. Mēs šodien izlikām pārdošanā savus aktīvus Lietuvā un Latvijā – tur, kur ir pietiekami spēcīgi Krievijai naidīgie noskaņojumi. Tāpēc mēs direktoru padomē pieņēmām lēmumu aiziet no šīm valstīm,» – paziņoja Aļekperovs.

Igaunijas degvielas tirgotājs Olerex 2015.gada vasarā iegādājās 100% Lukoil meitasuzņēmuma Igaunijā Lukoil Eesti AS akciju, kam piederēja 37 degvielas uzpildes stacijas.

Lukoil «meitai» Nīderlandē Lukoil Europe Holdings pieder 100% Lukoil Baltija akciju. Lukoil Baltija pārvalda DUS tīklu Latvijā un Lietuvā.

Ref:017.010.103.2140


Pievienot komentāru

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

Latvijā pērn bijis otrs mazākais budžeta deficīts ES

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.

Teju pusmiljons kontrabandas cigarešu konfiscēts ceļā uz Vāciju

Valsts robežsardzes amatpersonas Liepājas ostā 22.aprīlī aizturēja kādu Latvijas pilsoni, kurš ar prāmi uz Vāciju grasījās nelikumīgi izvest teju pusmiljons kontrabandas cigarešu, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.

Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli pētīs britu uzņēmums Atkins

Baltijas valstu kopuzņēmums RB RAIL AS izziņojis uzvarētāju novembrī izsludinātajā atklātajā konkursā par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa pētījumu. Tā uzvarētājs ir britu projektēšanas, inženierijas un projektu vadības konsultāciju uzņēmums Atkins – SNC-Lavalin Group grupas uzņēmums.

Ķīmisko ieroču izmeklētāji Sīrijā pielaisti ņemt paraugus Dumas pilsētā

Sīrijā, vietu, kur saskaņā ar Francijas, Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu pausto militārā uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči, apmeklējuši izmeklētāji no Ķīmisko Ieroču aizlieguma organizācijas. Tie paņēmuši paraugus, ko analizēt neatkarīgās laboratorijās.

Kurš izvērtē, cik «kvalitatīva» ir kultūra un cik lietderīgi tiek tērēti valsts līdzekļi kultūras jomai?

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nodeguši vairāk nekā 169 hektāri

Aizvadītajās brīvdienās reģistrēti 167 kūlas ugunsgrēki, laika posmā no 21.aprīļa pulksten 6.30 līdz 23.aprīļa pulksten 6.30, ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 169 hektāri, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Igaunija un Somija caur «kiberdrošu» sistēmu mainīsies medikamentu receptēm

Kamēr pasaulē uzticību datu drošībai internetā grauj skandāls pēc skandāla, Igaunija un Somija gatavojas savienot nacionālos ārsta recepšu interneta reģistrus, lai receptes, kas izrakstītas vienā valstī, varētu aplūkot katrs aptiekārs otrā valstī. Turklāt sistēmas veidotāji jauno starptautisko datu savienojumu uzskata par drošu pret kiberuzbrukumiem.

PTAC atklāj pārkāpumus sporta klubu līgumos

Atveroties arvien jauniem sporta klubiem un pieaugot to popularitātei, patērētājiem diemžēl nākas saskarties ar dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, kuri rodas izlasot sporta klubu piedāvātos līgumus.

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē vislabāk gājis finanšu sektoram

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē pagājušajā gadā vislabāk gājis Valsts ieņēmumu dienestam un visam finanšu sektoram kopumā, intervijā Latvijas Radio norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Afganistānā traģisks terora akts vēlētāju reģistrācijas centrā

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā nograndis terorista pašnāvnieka sarīkots sprādziens, kurā nonāvēti ne mazāk kā 57 cilvēki un miesas bojājumi nodarīti vēl 119.

Kamēr Saskaņa un ZZS bauda sponsoru labvēlību, NSL saņēmusi vien «piecīti» partiju ziedojumos

Latvijas partijas kopš šī gada sākuma kopā ir saņēmušas vairāk nekā pusmiljonu eiro ziedojumos un biedru naudās. Saskaņā ar KNAB uzturēto partiju finanšu datubāzi, visātrāk maciņi, vismaz pagaidām, pildās valstī un Rīgā pie varas esošajiem spēkiem. Visdāsnākie biedra naudu maksātāji ir partijai Saskaņa, savukārt ziedotāji šogad visvairāk ir iecienījuši Zaļo un Zemnieku savienību, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Armēnijā turpinās masu protesti, policija aiztur opozīcijas līderi Pašinjanu

Armēnijā nedēļas nogalē turpinājušies masu protesti pret ilggadējā prezidenta Serža Sargsjana apstiprināšanu premjerministra amatā. Opozīcijas mītiņi Erevānā turpinās jau vairāk nekā nedēļu. Protestu līderis, opozīcijas politiķis Nikols Pašinjans ticis arestēts drīz pēc tam, kad piedalījies televīzijas tiešraides sarunā ar premjerministru Sargsjanu.

Kučinskis: Linuža darījums ar ofšoru prasās pēc izpētes

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atteicies komentēt Latvijas Televīzijas raidījuma de facto pirms nedēļas vēstīto, ka projekta Rail Baltica ieviesējs Andris Linužs pirms vairākiem gadiem slēdzis darījumu ar Seišelu salu ofšoru, ko izmanto ietekmīgi uzņēmēji no Sanktpēterburgas. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis raidījumam minēja, ka «šādi darījumi, kas attiecas uz valsts drošību, ja tādi ir bijuši, tas jau ir jautājums, kas prasa izskatīšanu un izpēti.»

Šonedēļ būs vēss, bet nedēļas nogalē kļūs siltāks

Tuvākajā nedēļā laiks būs nedaudz vēsāks, kā arī gandrīz katru dienu kādā no reģioniem gaidāmi nokrišņi. Laiks sāks pamazām uzlaboties brīvdienās, kad dienas atkal kļūs siltākas un sausākas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Latvijas tenisistes uzvar Krieviju un atkārto 24 gadus senu sasniegumu

Latvijas vadošās tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova svētdien, 22.aprīlī, Hantimansijskā nodrošināja uzvaru pārspēlēs par ceļazīmi uz Federāciju kausa pasaules otro grupu, ar 3-1 uzveicot Krieviju.