bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.01.2017 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā sagaidīsim Jauno gadu?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Autors: PantherMedia/SCANPIXJa Jaunais gads tiek sagaidīts bez parādiem – tā ir laba zīme. Bet visiem tas neizdodas. Uz pirmo decembri kopējais juridisko un fizisko personu nodokļu parāds sasniedzis 1,48 miljonus eiro, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Parādu summa valsts pamatbudžetam ir 985,3 miljoni eiro, pašvaldību budžetam — 323,98 miljoni eiro, bet nesamaksāto nodokļu summa obligātajās sociālās apdrošināšanas iemaksās— 176,24 miljoni eiro.

100 lielāko parādnieku parādsaistības valsts budžetam veido vairāk nekā 245,1 miljonu lielu parādu. Pirmo vietu parādnieku sarakstā ieņem Jevgēņijs Jakovļevs, kurš valstij ir parādā 19,16miljonus eiro. Tam seko uzņēmumi Asiva (9,7 miljoni eiro) un AVT Nafta (8,84 miljoni eiro). Parādnieku pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī: Vadims Mitrofanovs (8,8 miljoni eiro), AS Krāsainie lējumi (8,47 miljoni eiro), Bebriko Ltd. (8,18 miljoni eiro), Eco Tyre Baltics (7,69 miljoni eiro), Baltic Lumber Products (5,46 miljoni eiro), Future Vision (5,13 miljoni eiro), East-West Transit (4,04 miljoni eiro).

Nodokļu parādnieku sarakstā ir kļuvuši arī tādi zināmi uzņēmumi kā AS Dzintars, Nemo Holdings, Baltic Cosmetic Holding un Pilsētmāju institūts Urban Art.

Gada sākumā 100 lielāko parādnieku parādsaistības veidoja 213,68 miljonu eiro lielu parādu. Gada laikā parāds pieaudzis par 31,42 miljoniem eiro.

Vienlaikus šī gada vienpadsmit mēnešu laikā valsts budžetā izveidojies pārpalikums 101,4 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, ir par 33,1 miljoniem eiro vairāk, informēja Finanšu ministrija.

Budžeta pārpalikums saistīts ar to, ka pieauguši ieņēmumi no nodokļiem uz straujākas, nekā gaidīts, ekonomikas izaugsmes fona. Nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauguši par 5%. Atsevišķās pozīcijās plāns pārpildīts darbinieku augstāku ienākumu dēļ un lielāka naftas produktu patēriņa dēļ, pateicoties zemākām degvielas cenām.

Sankcijas, no kurām visi ir noguruši

Vēl kāds parāds, kas velkas mums līdz arī Jaunajā gadā, – tās ir Eiropas ieviestās sankcijas pret Krieviju. 22.decembrī spēkā stājās ES lēmums par sankciju pagarināšanu vēl uz pusgadu – līdz 2016.gada 31.jūlijam.

Ierobežojumi tika ieviesti pēc tam, kad Krievija 2014.gada martā anektēja Krimas pussalu. Sankcijas tika pastiprinātas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā separātisti Ukrainas austrumos ar Krievijas armijas ieročiem notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu, kas veica reisu no Amsterdamas uz Kualalumpuru, kā rezultātā bojā gāja visi 298 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. ASV un Eiropas Savienība sankciju atcelšanu saista ar Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā panāktā mierizlīguma izpildīšanu, kura ietvaros Krievijai ir jāatgriež Kijevai pilnīga kontrole par Ukrainas un Krievijas robežu, kas pagaidām nenotiek.

«Tā kā Minskas vienošanās netiks pilnībā īstenotas līdz 2015.gada 31.decembrim, sankciju termiņš tiek pagarināts, savukārt ES Padome turpinās izvērtēt īstenošanas progresu,» sacīts ES Padomes paziņojumā.

Krievijas ekonomika pavājinās sāpīgo sitienu ietekmē, kurus nes vienlaicīgā naftas cenu pazemināšanās un sankcijas. Strauji pieaugošā inflācija sit pa parasto Krievijas iedzīvotāju kabatām, radot neapmierinātību ar valsts ieturēto kursu.

Kā notikušo komentējot norādījis laikraksts Washington Post, gada nogalē pieņemtais lēmums par sankciju pagarināšanu ES ir bijis grūts, jo nācies saskarties ar teroristu uzbrukumiem Parīzē, draudiem par Grieķijas izstāšanos no eirozonas un bēgļu pieplūdumu. Izdevumā teikts, ka neviena no šīm problēmām Jaunajā gadā nepazudīs un jautājums – vai Eiropas valstis spēs saglabāt vienotību attiecībā uz sankcijām – joprojām ir atvērts.

Dažas ES valstis, tostarp Itālija un Francija, kurām ir ilgstošas ​​attiecības ar Krieviju enerģētikas jomā, sāk aizvien vairāk nogurt no ieviestajām sankcijām.

Itālijas premjerministrs Mateo Renci atlika sankciju pagarināšanu līdz brīdim, kamēr nepaziņoja Vācijas kanclerei Angelai Merkelei tieši, ka, pēc viņa domām, sankcijas demonstrē politiku ar dubultstandartu. Vācija un Krievija šogad paziņoja par plāniem būvēt Baltijas jūrā gāzes cauruļvadu starp abām valstīm – apejot Austrumeiropas valstis.

Renci paudis neapmierinātību ar to, ka Merkele rada spiedienu uz ES, panākot vienošanos jautājumā par sankcijām, neskatoties uz to, ka Vācija ir iesaistīta projektos, kas ir pretrunā ar šo pasākumu patieso nozīmi, un pat ar likumu. Itāliju jo īpaši tracina tas, ka jaunais Krievijas – Vācijas projekts, kas pazīstams kā Nord Stream-2 tika saskaņots pēc tam, kad tika atcelta citas gāzes cauruļvada – South Stream būvniecība –, kam bija jātiek īstenotai sadarbībā ar Itālijas enerģētikas uzņēmuma Eni. Arī Bulgārija, kas arī bija gatava gūt labumu no South Stream, paudusi neapmierinātību ar sankcijām.

Dažādi veidi, kā paust neapmierinātību

Arī naftas kompānija Lukoil paudusi savu neapmierinātību, izliekot pārdošanā savus aktīvus Latvijas un Lietuvas teritorijā. Šo lēmumu uzņēmuma Lukoil prezidents Vagits Aļekperovs skaidroja ar šajās valstīs pieaugušo pret Krieviju vērsto noskaņojumu. Saskaņā ar viņa teikto, ir virkne valstu, kurās uzņēmums piedzīvo grūtības. Tostarp Ukrainā, kur uzņēmums bija spiests pārdot savus aktīvus, lai arī tie pēc Aļekperova teiktā bija vieni no labākajiem.

«Mēs pārdevām savus aktīvus Igaunijā. Mēs šodien izlikām pārdošanā savus aktīvus Lietuvā un Latvijā – tur, kur ir pietiekami spēcīgi Krievijai naidīgie noskaņojumi. Tāpēc mēs direktoru padomē pieņēmām lēmumu aiziet no šīm valstīm,» – paziņoja Aļekperovs.

Igaunijas degvielas tirgotājs Olerex 2015.gada vasarā iegādājās 100% Lukoil meitasuzņēmuma Igaunijā Lukoil Eesti AS akciju, kam piederēja 37 degvielas uzpildes stacijas.

Lukoil «meitai» Nīderlandē Lukoil Europe Holdings pieder 100% Lukoil Baltija akciju. Lukoil Baltija pārvalda DUS tīklu Latvijā un Lietuvā.

Ref:017.010.103.2140


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.