bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.05.2017 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā sagaidīsim Jauno gadu?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Autors: PantherMedia/SCANPIXJa Jaunais gads tiek sagaidīts bez parādiem – tā ir laba zīme. Bet visiem tas neizdodas. Uz pirmo decembri kopējais juridisko un fizisko personu nodokļu parāds sasniedzis 1,48 miljonus eiro, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Parādu summa valsts pamatbudžetam ir 985,3 miljoni eiro, pašvaldību budžetam — 323,98 miljoni eiro, bet nesamaksāto nodokļu summa obligātajās sociālās apdrošināšanas iemaksās— 176,24 miljoni eiro.

100 lielāko parādnieku parādsaistības valsts budžetam veido vairāk nekā 245,1 miljonu lielu parādu. Pirmo vietu parādnieku sarakstā ieņem Jevgēņijs Jakovļevs, kurš valstij ir parādā 19,16miljonus eiro. Tam seko uzņēmumi Asiva (9,7 miljoni eiro) un AVT Nafta (8,84 miljoni eiro). Parādnieku pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī: Vadims Mitrofanovs (8,8 miljoni eiro), AS Krāsainie lējumi (8,47 miljoni eiro), Bebriko Ltd. (8,18 miljoni eiro), Eco Tyre Baltics (7,69 miljoni eiro), Baltic Lumber Products (5,46 miljoni eiro), Future Vision (5,13 miljoni eiro), East-West Transit (4,04 miljoni eiro).

Nodokļu parādnieku sarakstā ir kļuvuši arī tādi zināmi uzņēmumi kā AS Dzintars, Nemo Holdings, Baltic Cosmetic Holding un Pilsētmāju institūts Urban Art.

Gada sākumā 100 lielāko parādnieku parādsaistības veidoja 213,68 miljonu eiro lielu parādu. Gada laikā parāds pieaudzis par 31,42 miljoniem eiro.

Vienlaikus šī gada vienpadsmit mēnešu laikā valsts budžetā izveidojies pārpalikums 101,4 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, ir par 33,1 miljoniem eiro vairāk, informēja Finanšu ministrija.

Budžeta pārpalikums saistīts ar to, ka pieauguši ieņēmumi no nodokļiem uz straujākas, nekā gaidīts, ekonomikas izaugsmes fona. Nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauguši par 5%. Atsevišķās pozīcijās plāns pārpildīts darbinieku augstāku ienākumu dēļ un lielāka naftas produktu patēriņa dēļ, pateicoties zemākām degvielas cenām.

Sankcijas, no kurām visi ir noguruši

Vēl kāds parāds, kas velkas mums līdz arī Jaunajā gadā, – tās ir Eiropas ieviestās sankcijas pret Krieviju. 22.decembrī spēkā stājās ES lēmums par sankciju pagarināšanu vēl uz pusgadu – līdz 2016.gada 31.jūlijam.

Ierobežojumi tika ieviesti pēc tam, kad Krievija 2014.gada martā anektēja Krimas pussalu. Sankcijas tika pastiprinātas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā separātisti Ukrainas austrumos ar Krievijas armijas ieročiem notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu, kas veica reisu no Amsterdamas uz Kualalumpuru, kā rezultātā bojā gāja visi 298 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. ASV un Eiropas Savienība sankciju atcelšanu saista ar Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā panāktā mierizlīguma izpildīšanu, kura ietvaros Krievijai ir jāatgriež Kijevai pilnīga kontrole par Ukrainas un Krievijas robežu, kas pagaidām nenotiek.

«Tā kā Minskas vienošanās netiks pilnībā īstenotas līdz 2015.gada 31.decembrim, sankciju termiņš tiek pagarināts, savukārt ES Padome turpinās izvērtēt īstenošanas progresu,» sacīts ES Padomes paziņojumā.

Krievijas ekonomika pavājinās sāpīgo sitienu ietekmē, kurus nes vienlaicīgā naftas cenu pazemināšanās un sankcijas. Strauji pieaugošā inflācija sit pa parasto Krievijas iedzīvotāju kabatām, radot neapmierinātību ar valsts ieturēto kursu.

Kā notikušo komentējot norādījis laikraksts Washington Post, gada nogalē pieņemtais lēmums par sankciju pagarināšanu ES ir bijis grūts, jo nācies saskarties ar teroristu uzbrukumiem Parīzē, draudiem par Grieķijas izstāšanos no eirozonas un bēgļu pieplūdumu. Izdevumā teikts, ka neviena no šīm problēmām Jaunajā gadā nepazudīs un jautājums – vai Eiropas valstis spēs saglabāt vienotību attiecībā uz sankcijām – joprojām ir atvērts.

Dažas ES valstis, tostarp Itālija un Francija, kurām ir ilgstošas ​​attiecības ar Krieviju enerģētikas jomā, sāk aizvien vairāk nogurt no ieviestajām sankcijām.

Itālijas premjerministrs Mateo Renci atlika sankciju pagarināšanu līdz brīdim, kamēr nepaziņoja Vācijas kanclerei Angelai Merkelei tieši, ka, pēc viņa domām, sankcijas demonstrē politiku ar dubultstandartu. Vācija un Krievija šogad paziņoja par plāniem būvēt Baltijas jūrā gāzes cauruļvadu starp abām valstīm – apejot Austrumeiropas valstis.

Renci paudis neapmierinātību ar to, ka Merkele rada spiedienu uz ES, panākot vienošanos jautājumā par sankcijām, neskatoties uz to, ka Vācija ir iesaistīta projektos, kas ir pretrunā ar šo pasākumu patieso nozīmi, un pat ar likumu. Itāliju jo īpaši tracina tas, ka jaunais Krievijas – Vācijas projekts, kas pazīstams kā Nord Stream-2 tika saskaņots pēc tam, kad tika atcelta citas gāzes cauruļvada – South Stream būvniecība –, kam bija jātiek īstenotai sadarbībā ar Itālijas enerģētikas uzņēmuma Eni. Arī Bulgārija, kas arī bija gatava gūt labumu no South Stream, paudusi neapmierinātību ar sankcijām.

Dažādi veidi, kā paust neapmierinātību

Arī naftas kompānija Lukoil paudusi savu neapmierinātību, izliekot pārdošanā savus aktīvus Latvijas un Lietuvas teritorijā. Šo lēmumu uzņēmuma Lukoil prezidents Vagits Aļekperovs skaidroja ar šajās valstīs pieaugušo pret Krieviju vērsto noskaņojumu. Saskaņā ar viņa teikto, ir virkne valstu, kurās uzņēmums piedzīvo grūtības. Tostarp Ukrainā, kur uzņēmums bija spiests pārdot savus aktīvus, lai arī tie pēc Aļekperova teiktā bija vieni no labākajiem.

«Mēs pārdevām savus aktīvus Igaunijā. Mēs šodien izlikām pārdošanā savus aktīvus Lietuvā un Latvijā – tur, kur ir pietiekami spēcīgi Krievijai naidīgie noskaņojumi. Tāpēc mēs direktoru padomē pieņēmām lēmumu aiziet no šīm valstīm,» – paziņoja Aļekperovs.

Igaunijas degvielas tirgotājs Olerex 2015.gada vasarā iegādājās 100% Lukoil meitasuzņēmuma Igaunijā Lukoil Eesti AS akciju, kam piederēja 37 degvielas uzpildes stacijas.

Lukoil «meitai» Nīderlandē Lukoil Europe Holdings pieder 100% Lukoil Baltija akciju. Lukoil Baltija pārvalda DUS tīklu Latvijā un Lietuvā.

Ref:017.010.103.2140


Pievienot komentāru

FM: Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties

Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, secina Finanšu ministrija.

Rosina aktualizēt pieteikumus rindā uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atgādina, ka bērnu vecākiem ir iespēja pārvaldīt un aktualizēt pieteikumus uz Rīgas bērnudārziem, lai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu aktuālākie dati veiksmīgai komunikācijai ar vecākiem.

Iedzīvotāji aicināti uz bezmaksas ādas veselības pārbaudēm jau 26.maijā

Noslēdzot Eiromelanomas mēneša aktivitātes, aicina iedzīvotājus uz ādas veselības pārbaudēm piektdien, 26.maijā, kur pasākuma laikā ikvienam būs iespēja bez maksas pārbaudīt savus ādas veidojumus, veikt to dermatoskopisko izmeklēšanu, kā arī saņemt Rīgas dermatoloģisko klīniku speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus par saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

Darbadevējiem jākompensē pirmās slimības dienas, vērtē igauņu arodbiedrības

Darbadevējiem būtu jāapmaksā slimības lapa arī par pirmajām trim dienām, kad darbinieks sasirdzis, aicinājusi Igaunijas Arodbiedrību savienību konfederācija.

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma 41,9% strādājošo

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Eksperts - Rail Baltica - savienojamība, kas sniedz ieguvumus visiem

Rail Baltica projekta galvenā būtība ir nevis mēģināt apkarot tās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, bet tieši otrādi - mēģināt tās izmantot savā labā, savu nostāju pauž Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, kā arī norāda uz to, ka arvien vairāk ekonomiskā un sociālā attīstība koncentrējas lielajos un urbānajos pilsētu centros.

Apcietinātie Latvijas pilsoņi varēs vēlēt pašvaldību vēlēšanās ieslodzījuma vietās

Šī gada pašvaldību vēlēšanās aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Latvijas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija nodrošinās balsošanu ieslodzījuma vietā.

Eksperti aicina uzreiz nepiekrist mobilo sakaru operatoru piedāvātajām izmaiņām

Pirms viesabonēšanas pilnīgas atcelšanas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par izmaiņām tarifu plānos un ar to saistīto cenu paaugstināšanu, tāpēc Konkurences padome ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu, lai izvērtētu, vai cenu pieaugums ir saistīts ar ekonomiski pamatotiem apstākļiem vai arī tam nav saistības ar objektīvo tirgus situāciju.

Prognozes: Tramps savu amatu varētu atstāt pirms pilnvaru termiņa beigām

Līdz ar Amerikas Savienotās Valsts prezidenta Donalda Trampa lēmumu atlaist Federālās izmeklēšanās biroja direktoru, eksperti par aizvien reālāku iespēju uzskata, ka Tramps savu amatu atstās pirms pilnvaru termiņa beigām, Betsafe bukmeikeri šādu iespēju novērtējuši ar 50% varbūtību.

Gada laikā nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem

Kopš 2016.gada 1.ceturksņa nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Papildus līdzekļus piešķirs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanai

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē pirmdien, 22.maijā, deputāti lēmuši par papildus finansējuma piešķiršanu programmā Līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai. Atbalstīs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanu, informē Rīgas dome.

Latvijas uzņēmumi apsteidz kaimiņus biznesa ceļojumu organizēšanā

Latvijas uzņēmumi ir progresīvākie biznesa ceļojumu organizēšanā, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu. Tomēr tie tērē ļoti lielus līdzekļus komandējumu plānošanai un organizēšanai, turklāt izmanto neefektīvus finansēšanas veidus - 20% darbinieku savus komandējumus ir spiesti priekšfinansēt no personīgajiem līdzekļiem, liecina starptautiska pētījuma rezultāti.

Tiesa noraida pieteikumus par viena dzimuma personu ģimenes attiecību reģistrēšanu

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi pieteikumus par pienākumu dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu - juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimenes attiecības, norāda pieteicēju pārstāve Evita Goša.

Valsts darba inspekcija vēlas samazināt nelaimes gadījumus darbā vietās

Valsts darba inspekcija pirmdien, 22.maijā, uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

Igaunija par Microsoft programmatūras licencēm tērē miljonus ik gadu

Igaunijas ministrijas un tām pakļautās iestādes par Microsoft programmatūras licencēm kopumā katru gadu tērē turpat piecus miljonus eiro.

Austrumu slimnīcā pacientus identificēs pēc pirkstu nospiedumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieviesta biometrijas datu sistēma, kas turpmāk vajadzības gadījumā ļaus noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem, BNN vēsta slimnīcā.

Darba devēji līdz 31.maijam var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz 31.maijam Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem un Eiropas Savienības fondu projekta Jauniešu garantijas ietvaros, ziņo NVA pārstāvji.

Viedoklis: Sociālie tīkli Latvijā ir vēl maz apgūta joma pašvaldību aģitācijā

Publiskā telpa ir pārpilna ar esošo un topošo politiķu sejām, viedokļiem, nākotnes solījumiem. Partijas izmisīgi meklē iedarbīgākos komunikācijas risinājumus, un vairāk vai mazāk prasmīgi tos mēģina īstenot. Savukārt sabiedrības reakcija uz šiem centieniem ir visdažādākā, par priekšvēlēšanu aģitāciju komentē Biznesa augstskolas Turība docente Renāte Cāne.

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā samazinājies par 0,9 procentpunktiem.

Precizēts - Valsts varēs liegt potenciālajiem kaujiniekiem atstāt Latviju

Iekšlietu ministrija ir precizējusi sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļaus valstij liegt potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem atstāt Latviju. Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.

FDP: Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus

Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus Latvijas nodokļu sistēmā, intervijā Latvijas Avīzei atzīst Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Pensiju eksperts: Cik tālu indeksu fondi var iesakņoties Latvijas pensiju plānos?

Latvijas pensiju plānu klientu arī turpmāk izvēlēsies esošos pensiju plānus ar pietiekami elastīgu ieguldījumu politiku un iespējām saņemt ieguldījumu konsultācijas. Tomēr jāpiebilst, ka pilnīgi uz indeksu fondiem balstīti pensiju plāni Latvijā varētu atrast tos klientus, kuriem svarīgākais ir zemākās cenas garantija, prognozē Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Līdz 1.jūnijam jāinformē par aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Raidījums: Par Šķēles dalību digitālās TV projektā liecina arī viņa nodokļu konsultants

Padsmit gadus par digitālās televīzijas projektu klusējušais advokāts Jānis Loze pagājušā gada beigās tiesā liecināja, ka digitālās televīzijas ieviešanā iesaistījies tikai pēc klienta Andra Šķēles norādījumiem.

Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē

Šovasar Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē. Runa ir par smagajiem auto, ar kuriem pārvietot bruņutehniku un karavīrus. Konkursa summa turpmākajiem desmit gadiem varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīts raidījumā Nekā personīga.