bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.07.2017 | Vārda dienas: Cecīlija, Cilda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā sagaidīsim Jauno gadu?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Autors: PantherMedia/SCANPIXJa Jaunais gads tiek sagaidīts bez parādiem – tā ir laba zīme. Bet visiem tas neizdodas. Uz pirmo decembri kopējais juridisko un fizisko personu nodokļu parāds sasniedzis 1,48 miljonus eiro, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Parādu summa valsts pamatbudžetam ir 985,3 miljoni eiro, pašvaldību budžetam — 323,98 miljoni eiro, bet nesamaksāto nodokļu summa obligātajās sociālās apdrošināšanas iemaksās— 176,24 miljoni eiro.

100 lielāko parādnieku parādsaistības valsts budžetam veido vairāk nekā 245,1 miljonu lielu parādu. Pirmo vietu parādnieku sarakstā ieņem Jevgēņijs Jakovļevs, kurš valstij ir parādā 19,16miljonus eiro. Tam seko uzņēmumi Asiva (9,7 miljoni eiro) un AVT Nafta (8,84 miljoni eiro). Parādnieku pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī: Vadims Mitrofanovs (8,8 miljoni eiro), AS Krāsainie lējumi (8,47 miljoni eiro), Bebriko Ltd. (8,18 miljoni eiro), Eco Tyre Baltics (7,69 miljoni eiro), Baltic Lumber Products (5,46 miljoni eiro), Future Vision (5,13 miljoni eiro), East-West Transit (4,04 miljoni eiro).

Nodokļu parādnieku sarakstā ir kļuvuši arī tādi zināmi uzņēmumi kā AS Dzintars, Nemo Holdings, Baltic Cosmetic Holding un Pilsētmāju institūts Urban Art.

Gada sākumā 100 lielāko parādnieku parādsaistības veidoja 213,68 miljonu eiro lielu parādu. Gada laikā parāds pieaudzis par 31,42 miljoniem eiro.

Vienlaikus šī gada vienpadsmit mēnešu laikā valsts budžetā izveidojies pārpalikums 101,4 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, ir par 33,1 miljoniem eiro vairāk, informēja Finanšu ministrija.

Budžeta pārpalikums saistīts ar to, ka pieauguši ieņēmumi no nodokļiem uz straujākas, nekā gaidīts, ekonomikas izaugsmes fona. Nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauguši par 5%. Atsevišķās pozīcijās plāns pārpildīts darbinieku augstāku ienākumu dēļ un lielāka naftas produktu patēriņa dēļ, pateicoties zemākām degvielas cenām.

Sankcijas, no kurām visi ir noguruši

Vēl kāds parāds, kas velkas mums līdz arī Jaunajā gadā, – tās ir Eiropas ieviestās sankcijas pret Krieviju. 22.decembrī spēkā stājās ES lēmums par sankciju pagarināšanu vēl uz pusgadu – līdz 2016.gada 31.jūlijam.

Ierobežojumi tika ieviesti pēc tam, kad Krievija 2014.gada martā anektēja Krimas pussalu. Sankcijas tika pastiprinātas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā separātisti Ukrainas austrumos ar Krievijas armijas ieročiem notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu, kas veica reisu no Amsterdamas uz Kualalumpuru, kā rezultātā bojā gāja visi 298 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. ASV un Eiropas Savienība sankciju atcelšanu saista ar Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā panāktā mierizlīguma izpildīšanu, kura ietvaros Krievijai ir jāatgriež Kijevai pilnīga kontrole par Ukrainas un Krievijas robežu, kas pagaidām nenotiek.

«Tā kā Minskas vienošanās netiks pilnībā īstenotas līdz 2015.gada 31.decembrim, sankciju termiņš tiek pagarināts, savukārt ES Padome turpinās izvērtēt īstenošanas progresu,» sacīts ES Padomes paziņojumā.

Krievijas ekonomika pavājinās sāpīgo sitienu ietekmē, kurus nes vienlaicīgā naftas cenu pazemināšanās un sankcijas. Strauji pieaugošā inflācija sit pa parasto Krievijas iedzīvotāju kabatām, radot neapmierinātību ar valsts ieturēto kursu.

Kā notikušo komentējot norādījis laikraksts Washington Post, gada nogalē pieņemtais lēmums par sankciju pagarināšanu ES ir bijis grūts, jo nācies saskarties ar teroristu uzbrukumiem Parīzē, draudiem par Grieķijas izstāšanos no eirozonas un bēgļu pieplūdumu. Izdevumā teikts, ka neviena no šīm problēmām Jaunajā gadā nepazudīs un jautājums – vai Eiropas valstis spēs saglabāt vienotību attiecībā uz sankcijām – joprojām ir atvērts.

Dažas ES valstis, tostarp Itālija un Francija, kurām ir ilgstošas ​​attiecības ar Krieviju enerģētikas jomā, sāk aizvien vairāk nogurt no ieviestajām sankcijām.

Itālijas premjerministrs Mateo Renci atlika sankciju pagarināšanu līdz brīdim, kamēr nepaziņoja Vācijas kanclerei Angelai Merkelei tieši, ka, pēc viņa domām, sankcijas demonstrē politiku ar dubultstandartu. Vācija un Krievija šogad paziņoja par plāniem būvēt Baltijas jūrā gāzes cauruļvadu starp abām valstīm – apejot Austrumeiropas valstis.

Renci paudis neapmierinātību ar to, ka Merkele rada spiedienu uz ES, panākot vienošanos jautājumā par sankcijām, neskatoties uz to, ka Vācija ir iesaistīta projektos, kas ir pretrunā ar šo pasākumu patieso nozīmi, un pat ar likumu. Itāliju jo īpaši tracina tas, ka jaunais Krievijas – Vācijas projekts, kas pazīstams kā Nord Stream-2 tika saskaņots pēc tam, kad tika atcelta citas gāzes cauruļvada – South Stream būvniecība –, kam bija jātiek īstenotai sadarbībā ar Itālijas enerģētikas uzņēmuma Eni. Arī Bulgārija, kas arī bija gatava gūt labumu no South Stream, paudusi neapmierinātību ar sankcijām.

Dažādi veidi, kā paust neapmierinātību

Arī naftas kompānija Lukoil paudusi savu neapmierinātību, izliekot pārdošanā savus aktīvus Latvijas un Lietuvas teritorijā. Šo lēmumu uzņēmuma Lukoil prezidents Vagits Aļekperovs skaidroja ar šajās valstīs pieaugušo pret Krieviju vērsto noskaņojumu. Saskaņā ar viņa teikto, ir virkne valstu, kurās uzņēmums piedzīvo grūtības. Tostarp Ukrainā, kur uzņēmums bija spiests pārdot savus aktīvus, lai arī tie pēc Aļekperova teiktā bija vieni no labākajiem.

«Mēs pārdevām savus aktīvus Igaunijā. Mēs šodien izlikām pārdošanā savus aktīvus Lietuvā un Latvijā – tur, kur ir pietiekami spēcīgi Krievijai naidīgie noskaņojumi. Tāpēc mēs direktoru padomē pieņēmām lēmumu aiziet no šīm valstīm,» – paziņoja Aļekperovs.

Igaunijas degvielas tirgotājs Olerex 2015.gada vasarā iegādājās 100% Lukoil meitasuzņēmuma Igaunijā Lukoil Eesti AS akciju, kam piederēja 37 degvielas uzpildes stacijas.

Lukoil «meitai» Nīderlandē Lukoil Europe Holdings pieder 100% Lukoil Baltija akciju. Lukoil Baltija pārvalda DUS tīklu Latvijā un Lietuvā.

Ref:017.010.103.2140


Pievienot komentāru

Igaunijas policija pastiprina robežkontroli ASV viceprezidenta vizītes dēļ

Saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts viceprezidenta Maika Pensa vizīti Igaunijā Policijas un robežapsardzības pārvalde no piektdienas līdz pirmdienai robežpārejas punktos veiks pastiprinātu cilvēku, automobiļu un dokumentu kontroli.

Valsts kanceleja meklē vadītāju veselības nozares uzraudzības jomai

Valsts kanceleja piektdien, 28.jūlijā, izsludina atklātu konkursu uz *Veselības inspekcijas vadītāja amatu, BNN ziņo Valsts kancelejā.

Satiksmes departaments: Pašvaldības mērķis nav sodīt, bet norādīt uz nepilnībām

Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas valsts ceļu pārstāvji piektdien, 28.jūlijā, tikās ar Rīgas ielu seguma atjaunošanas atbildīgajiem būvdarbu veicēju pārstāvjiem un piesaistītajiem būvuzraugiem, lai atkārtoti pārrunātu satiksmes organizāciju būvdarbu zonās.

Saeima pieņem nākamgad iecerēto nodokļu reformu - kas mainīsies?

Kopumā Saeimas pieņēmusi 12 ar reformu saistītus likumus, izvērtējot vairāk nekā 300 priekšlikumus. Šos ierosinājumus iepriekš vērtēja arī valdība, un bieži vien deputāti piekrita Ministru kabineta viedoklim, taču dažos jautājumos atbalstīja arī konceptuālas izmaiņas.

Vienbalsīgi Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā apstiprina Ansi Zeltiņu

Ar vienbalsīgu Rīgas brīvostas valdes lēmums piektdien, 28.jūlijā, apstiprina Ansi Zeltiņu ostas pārvaldnieka amatā, teic ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Pētniece: Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo apzināti atsvešinās no Latvijas

Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju apzināti atsvešinās no Latvijas, - diskutējot par latviešu valodu un identitāti pirmā Eiropas Latviešu kongresa laikā, saka Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.

Bukmeikeri: Kustības Par! veidotajai partijai labas izredzes iekļūt Saeimā

Jaunās liberālās kustības Par! veidotā partija, kuras priekšgalā būs bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Saeimas deputāte Ilze Viņķele, spēs nākamajās Saeimas vēlēšanās savākt vismaz 5% balsu, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1%

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2016.gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,0%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,7%.

Asociācija: Arī alkohola nozarē cilvēki zaudēs darbu un kritīsies kopējais tirgus

Finanšu ministrijas nodokļu reformas kontekstā plānoto akcīzes likmju ieviešanas dēļ nākamajā gadā kopējais alkohola tirgus valstī varētu samazināties par apmēram 7%,  pauž Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Septiņām partijām sods par atskaišu neiesniegšanu pēc pašvaldību vēlēšanām

Septiņas partijas gaida sods par finansēšanas atskaišu neiesniegšanu pēc pašvaldību vēlēšanām, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume.

Sabiedrības aptauja: Latvijas iedzīvotāji remontdarbus labprātāk veic pašu spēkiem

Aptaujā noskaidrots, ka vasara ir karstākais laika periods arī pēc iedzīvotāju aktivitātes - šajā gadalaikā 63% respondentu ir veikuši mājokļa būvniecību vai pārbūvi. Savukārt 59% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tieši vasaras mēnešos remontē savu mājokli.

Bondars ir pārliecināts, ka viņam «ir jānoiet malā»

Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētāja amatu atstāj Mārtiņš Bondars. Pēc viņa domām, pēdējā laikā LRA pārstāvošo deputātu pieņemtie lēmumi nav bijuši tādi, kurus varētu atbalstīt vai arī pārliecināt kolēģus rīkoties citādāk.

Spēļu asociācija: Jaunā nodokļu reforma radīs zaudējumus 5 milj. eiro apmērā

Ņemot vērā valdības lēmumu par azartspēļu nodokļa paaugstināšanu par 30% un laimestu virs 3 000 eiro aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas biedri nolēmuši apturēt darbu pie sistēmas izveides visu spēļu iekārtu saslēgšanai vienotā tīklā, jo tam nepietiks finanšu līdzekļu.

VUGD papildinās specializēto transportlīdzekļu klāstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests papildinās specializēto transportlīdzekļu klāstu ar astoņiem jauniem automobiļiem, ziņo dienestā.

LOSP aicina izvērtēt elektrības tarifu plānu piemērotību saimniecības vajadzībām

Kā jebkurai mājsaimniecībai, arī lauku saimniecībām nozīmīga ir jebkuru izdevumu optimizēšana, lai neradītu nevajadzīgu un lieku slogu uz ražošanas izmaksām.  Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vērš lauksaimnieku uzmanību uz to, ka katrai saimniecībai individuāli ir jāizvērtē tarifu līdzsvarošanas, tarifu plānu, optimālo pieslēgumu jaudu un īslaicīgu jaudu nepieciešamību saimniecībā.

NVO riskē ar ziedojumu apjoma kritumu līdz 40%

Nevalstiskās organizācijas piekrīt Finanšu ministrijas piedāvātajam kompromisam ziedošanas atbalsta jautājumā. Ziedojumu apjoma kritums pēc jaunās sistēmas ieviešanas varētu sasniegt 40%.

Vienotība: Ievēlot Sudrabu komisijā, vēl vairāk zūd uzticība politiķiem

Ingunas Sudrabas iecelšana «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībā ir pielīdzināma Saeimas lēmumam par Šlesera neizdošanu kratīšanai, savu uzskatu pauž politiskās partijas Vienotība deputāti.

Kalnmeieram joprojām nav laika; sāk akciju Nosūti vēstuli ģenerālprokuroram!

Partija Progresīvie sākusi akciju Nosūti vēstuli ģenerālprokuroram!, kurā aicina Latvijas ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru atkāpties no amata.

Jūlija beigas un augusta sākumu sola siltu, bet lietainu

Jūlija pēdējās brīvdienas Latvijā būs samērā saulainas, vietām īslaicīgi līs, bet gaiss dienas laikā iesils līdz +20…+25 grādiem pēc Celsija.

Junkers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.

Graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, taču tām ir tendence kristies

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, uzsver Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Noraida opozīcijas priekšlikums ietvert sociālās rehabilitācijas programmu

Saeima noraida opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz tajā ietvert sociālās rehabilitācijas programmu.

Reirs sola divreiz lielāku pensiju indeksāciju nekā pērn

Šogad oktobrī pensiju indeksācija varētu būt divreiz lielāka nekā pērn, telekanālā LNT sola labklājības ministrs Jānis Reirs.

No nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā izvesti 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu

Vides pakalpojumu uzņēmums Clean R no ugunsgrēkā cietušās nelikumīgās atkritumu glabātavas Slokas apkaimē ir izvedis 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu un veicis teritorijas sakopšanas darbus. Turpmākos divus mēnešus norisināsies izvesto atkritumu šķirošana un tālāka pārstrāde.

Apstiprina «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu

Saeima apstiprina frakciju pārstāvjus darbam izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti.