bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 22.07.2017 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Inovatīva pieeja nodokļu politikas veidošanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%, un atteicās no nākamā gada ieviest minimālās obligātās sociālās iemaksas. Tādējādi pielikts punkts stāstam, kas radīja tautā satraukumu jaunā gada priekšvakarā. Vai arī daudzpunkti.

Jebkurā gadījumā bija nepieciešams ieviest vismaz kādu skaidrību šajā jautājumā, jo īpaši svētku priekšvakarā, lai nebojātu ļaudīm omu. Vai ar to būs pielikts punkts šajā jautājumā, vai tam būs turpinājums pēc nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām – to rādīs laiks. Pagaidām grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu tika pieņemti ar opozīcijas partiju atbalstu. Partijas Vienotība deputāti, kuru valdīšanas laikā tika apstiprināti strīdīgie grozījumi, no balsošanas atturējās.

Taču fakts, ka kārtējais mēģinājums, saglabāt mikrouzņēmumu nodokļu režīmu notika steigā, mudina domāt, ka ar to nekas nebeigsies.

Ir vērts arī pieminēt, ka grozījumus galīgajā lasījumā plānots pieņemt 20.decembrī, bet uzņēmēji pārejai uz normālu nodokļu režīmu vai mikrouzņēmumu slēgšanai varēja pieteikties līdz 15. decembrim. Varbūt tā ir neveiksmīga apstākļu sakritība, bet tieši šī datuma priekšvakarā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāka „informācijas sistēmu modernizāciju” (vismaz tā teikts oficiālajā paziņojumā) un Elektroniskās deklarēšanas sistēma, caur kuru iesniedz šādus paziņojumus, nedarbojās. Turklāt bija traucētas arī citas interneta lapas www.vid.gov.lv funkcijas. Pēc tam, protams, VID atvainojās par sagādātajām neērtībām un apgalvoja, ka visas deklarācijas un dokumentus, kuru termiņš ir 15.decembrī, nodokļu maksātāji varēs iesniegt tiklīdz VID informācijas sistēmas atsākts darbu. Sods par kavējumu nav paredzēts.

Ieņēmumu dienesta vadītāja Ilze Cīrule atzina, ka uzņēmums jūtas līdzvainīgs neziņā, kas valda attiecībā uz 2017.gadu, jo VID – tas ir tilts starp nodokļu maksātājiem un nodokļu politikas izstrādātājiem. Saskaņā ar viņas teikto, VID pirmais jūt cilvēku sāpi, turklāt neziņa par izmaiņām 2017.gadā liek justies slikti arī VID darbiniekiem.

Tas skan aizkustinoši, bet reālās problēmas tas nerisina. Toties pie varas esošo neveiklo lēkāšanu ap mikrouzņēmumiem un obligātajām sociālajām iemaksām, savu pirmsvēlēšanu problēmu risināšanai veiksmīgi izmanto Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcija, kas savāca vien desmit parakstus zem prasības par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un viņas priekšgājēja finanšu ministra postenī labklājības ministra Jāņa Reira demisiju.

Beidzot kādam ir jāuzņemas atbildība par esošo haosu nodokļu jomā, par pirmsvēlēšanu solījumu nepildīšanu, kā arī par Latvijas uzņēmēju konkurētspējas mazināšanu un jo īpaši par mazo uzņēmēju darbības destabilizāciju, uzskata LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

„Savārījuši putru”

Lai arī LRA nostāja varbūt ir populistiska, savā būtībā tā ir patiesa. Valsts prezidents Raimonds Vējonis arī ir neapmierināts ar to, kā koalīcijas partijas strādā ar nodokļu jautājumiem. Pēc tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski, prezidents paziņoja, ka politiķi „savārījuši kārtīgu putru”. Vējonis atzina, ka viņam nav pieņemams veids, kā pēdējā brīdī norisinās diskusijas par likumu izmaiņām, tā vietā, lai problēmas tiktu atrisinātas laicīgi. Valsts prezidentu neapmierina situācija, ka regulējumi nav taisnīgi ne darba devējiem, ne darba ņēmējiem.

Nodokļu politiku par negodīgu uzskata arī sabiedrība – to Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu maksātāju forumā atzina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Viņš prezentēja aptauju apkopojumu par sabiedrības attieksmi pret nodokļiem un to nomaksu. 42% aptaujāto uzskata, ka nodokļi Latvijā tiek tērēti nepareizi. Tāpat lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku tam, ka saņem lielāku algu tagad, par ko netiek maksāti nodokļi, nekā tam, ka nākotnē saņems pensiju un sociālo nodrošinājumu.

Uz vispārējā nervozā fona šonedēļ publiskotais Pasaules Bankas (PB) pētījums par nodokļu sistēmu, kā gaidīts izraisīja kritikas vētra un neapmierinātību starp parastiem mirstīgajiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Pasaules Bankas pētījums kalpos kā viens no galvenajiem dokumentiem diskusijās par turpmāko nodokļu stratēģiju, kuru paredzēts apstiprināt līdz nākamā gadā 1.aprīlim.

PB norāda, ka Latvijai ir iespējams audzēt nodokļu ieņēmumu apjomu līdz 32% no iekšzemes kopprodukta, paaugstinot nodokļu likmi, paplašinot nodokļu bāzi un veicinot nodokļu nomaksu. PB norāda, ka viens no veidiem, kā izvairīties no nodokļu nomaksas, ir mikrouzņēmumu režīms. No mikrouzņēmumu nodokļa ir jāatsakās, tā vietā ieviešot par nodokļu atvieglojumus jaunuzņēmumiem jeb startapiem.

PB eksperti uzskata, ka, nodokļu bāzes paplašināšana ļautu valstij vairāk iekasēt uzņēmumu ienākuma nodoklī, kā arī iesaka mainīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, atsakoties no samazinātās PVN likmes tādiem pakalpojumiem kā apkure un viesnīcu pakalpojumi.

Pēc ekspertu domām, būtu jāpārskata arī sistēma, kad nodarbinātajiem tiek piemērota vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, un jāievieš atšķirīgas IIN likmes, kad zemāka IIN likme tiek piemērota mazāku algu saņēmējiem, bet augstāka likme – lielāku algu saņēmējiem.

Pētījumā tāpat teikts, ka Latvijā iekasētā kapitāla nodokļu kopsumma ir zema, nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, tomēr ne tik, cik vidēji ES. Analizējot akcīzes nodokli, PB eksperti secinājuši, ka nav sevišķi daudz iespēju palielināt akcīzes nodokļa slogu, taču iesaka apsvērt akcīzes palielināšanu degvielai. PB arī iesaka pārtraukt akcīzes nodokļa paaugstināšanu stiprajam alkoholam, paaugstinot to tikai alum un vīnam. Tiek rekomendēts arī diferencēt akcīzes nodokli cigaretēm.

Līgums ar PB par Latvijas nodokļu politikas izvērtējumu tika parakstīts janvārī. Maksa par pētījumu 300 000 eiro.

Visas planētas priekšgalā

Taču ir joma, kurā mūsu politiķi apsteiguši PB ekspertus – atvieglotais nodokļu režīms jaunuzņēmumiem jeb startapiem Latvijā jau eksistē. Un tas ir pievilcīgs ne tikai vietējiem uzņēmumiem, bet arī uzņēmumiem no kaimiņvalstīm. Pēc tam, kad Saeima apstiprināja nodokļu atvieglojumus inovatīvai uzņēmējdarbībai Latvijā, Lietuvā nodokļi startapiem kļuva trīs reizes lielāki nekā Latvijā. Un Lietuvas jaunuzņēmumi jau sāk apspriest iespēju pārcelties uz kaimiņvalsti, raksta laikrakstā Lietuvos žinios.

Pēc advokātu biroja Cobalt padomnieces nodokļu jautājumos Elenas Vegelītes aprēķiniem, Latvijā bazētie startapi agrīnā stadijā maksās fiksētu nodokli 252 eiro apmērā mēnesī no algas, kas nepārsniedz 4050 eiro mēnesī. Ja jaunuzņēmums Latvijā maksās darbiniekam algu 1200 eiro, viņam būs jāmaksā 21% ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lietuvā, par tādas pašas summas nodokļos jāmaksā 54,98%.

Likums, kas stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī, paredz, ka visus nodokļu maksājumus un sociālās iemaksas jaunuzņēmumu  darbiniekiem ar zinātnisko grādu vai stāžu lielāku par pieciem gadiem, kompensē valsts, turklāt paši darbinieki saņem sociālās garantijas. Likums paredz nodokļu plānu jaunuzņēmumu darbiniekiem neatkarīgi no koalīcijas. Plāns paredz nodokļu nomaksu 252 eiro apmērā mēnesī neatkarīgi no algas lieluma, saglabājot minimālās sociālās garantijas.

Iepriekš apmēram pusi no Latvijas jaunuzņēmumu izmaksām veidoja ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas maksājumi. Bet nodoklis par augsti kvalificētiem darbiniekiem bija aptuveni tikpat liels, cik viņiem izmaksātā alga.

Sagaidāms, ka šis jaunievedums, iespējams, dubultos riska kapitāla naudas pieplūdumu Latvijas startapu industrijā un padarīs valsti pievilcīgāku uzņēmējiem IT segmentā.

Starp citu, šonedēļ Latvijas Saeima ir atbalstījusi jaunuzņēmumus, otrajā lasījumā apstiprinot grozījumus likumā, kas paredz tūlītēju uzturēšanās atļaujas izdošanu uz laiku līdz trim gadiem ārzemniekiem, kuri plāno Latvijā radīt vai attīstīt inovatīvus produktus.

Ref:017.010.103.200501


Pievienot komentāru

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Arī taksometru vadātāji pievienojas sūdzībai par kases aparātu reformām

Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegtajai sūdzībai Eiropas Komisijā par kases aparātu reformu ir pievienojusies arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība, kas ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju Eiropas Komisijai, vēršot Komisijas uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.