bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Inovatīva pieeja nodokļu politikas veidošanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%, un atteicās no nākamā gada ieviest minimālās obligātās sociālās iemaksas. Tādējādi pielikts punkts stāstam, kas radīja tautā satraukumu jaunā gada priekšvakarā. Vai arī daudzpunkti.

Jebkurā gadījumā bija nepieciešams ieviest vismaz kādu skaidrību šajā jautājumā, jo īpaši svētku priekšvakarā, lai nebojātu ļaudīm omu. Vai ar to būs pielikts punkts šajā jautājumā, vai tam būs turpinājums pēc nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām – to rādīs laiks. Pagaidām grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu tika pieņemti ar opozīcijas partiju atbalstu. Partijas Vienotība deputāti, kuru valdīšanas laikā tika apstiprināti strīdīgie grozījumi, no balsošanas atturējās.

Taču fakts, ka kārtējais mēģinājums, saglabāt mikrouzņēmumu nodokļu režīmu notika steigā, mudina domāt, ka ar to nekas nebeigsies.

Ir vērts arī pieminēt, ka grozījumus galīgajā lasījumā plānots pieņemt 20.decembrī, bet uzņēmēji pārejai uz normālu nodokļu režīmu vai mikrouzņēmumu slēgšanai varēja pieteikties līdz 15. decembrim. Varbūt tā ir neveiksmīga apstākļu sakritība, bet tieši šī datuma priekšvakarā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāka „informācijas sistēmu modernizāciju” (vismaz tā teikts oficiālajā paziņojumā) un Elektroniskās deklarēšanas sistēma, caur kuru iesniedz šādus paziņojumus, nedarbojās. Turklāt bija traucētas arī citas interneta lapas www.vid.gov.lv funkcijas. Pēc tam, protams, VID atvainojās par sagādātajām neērtībām un apgalvoja, ka visas deklarācijas un dokumentus, kuru termiņš ir 15.decembrī, nodokļu maksātāji varēs iesniegt tiklīdz VID informācijas sistēmas atsākts darbu. Sods par kavējumu nav paredzēts.

Ieņēmumu dienesta vadītāja Ilze Cīrule atzina, ka uzņēmums jūtas līdzvainīgs neziņā, kas valda attiecībā uz 2017.gadu, jo VID – tas ir tilts starp nodokļu maksātājiem un nodokļu politikas izstrādātājiem. Saskaņā ar viņas teikto, VID pirmais jūt cilvēku sāpi, turklāt neziņa par izmaiņām 2017.gadā liek justies slikti arī VID darbiniekiem.

Tas skan aizkustinoši, bet reālās problēmas tas nerisina. Toties pie varas esošo neveiklo lēkāšanu ap mikrouzņēmumiem un obligātajām sociālajām iemaksām, savu pirmsvēlēšanu problēmu risināšanai veiksmīgi izmanto Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcija, kas savāca vien desmit parakstus zem prasības par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un viņas priekšgājēja finanšu ministra postenī labklājības ministra Jāņa Reira demisiju.

Beidzot kādam ir jāuzņemas atbildība par esošo haosu nodokļu jomā, par pirmsvēlēšanu solījumu nepildīšanu, kā arī par Latvijas uzņēmēju konkurētspējas mazināšanu un jo īpaši par mazo uzņēmēju darbības destabilizāciju, uzskata LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

„Savārījuši putru”

Lai arī LRA nostāja varbūt ir populistiska, savā būtībā tā ir patiesa. Valsts prezidents Raimonds Vējonis arī ir neapmierināts ar to, kā koalīcijas partijas strādā ar nodokļu jautājumiem. Pēc tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski, prezidents paziņoja, ka politiķi „savārījuši kārtīgu putru”. Vējonis atzina, ka viņam nav pieņemams veids, kā pēdējā brīdī norisinās diskusijas par likumu izmaiņām, tā vietā, lai problēmas tiktu atrisinātas laicīgi. Valsts prezidentu neapmierina situācija, ka regulējumi nav taisnīgi ne darba devējiem, ne darba ņēmējiem.

Nodokļu politiku par negodīgu uzskata arī sabiedrība – to Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu maksātāju forumā atzina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Viņš prezentēja aptauju apkopojumu par sabiedrības attieksmi pret nodokļiem un to nomaksu. 42% aptaujāto uzskata, ka nodokļi Latvijā tiek tērēti nepareizi. Tāpat lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku tam, ka saņem lielāku algu tagad, par ko netiek maksāti nodokļi, nekā tam, ka nākotnē saņems pensiju un sociālo nodrošinājumu.

Uz vispārējā nervozā fona šonedēļ publiskotais Pasaules Bankas (PB) pētījums par nodokļu sistēmu, kā gaidīts izraisīja kritikas vētra un neapmierinātību starp parastiem mirstīgajiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Pasaules Bankas pētījums kalpos kā viens no galvenajiem dokumentiem diskusijās par turpmāko nodokļu stratēģiju, kuru paredzēts apstiprināt līdz nākamā gadā 1.aprīlim.

PB norāda, ka Latvijai ir iespējams audzēt nodokļu ieņēmumu apjomu līdz 32% no iekšzemes kopprodukta, paaugstinot nodokļu likmi, paplašinot nodokļu bāzi un veicinot nodokļu nomaksu. PB norāda, ka viens no veidiem, kā izvairīties no nodokļu nomaksas, ir mikrouzņēmumu režīms. No mikrouzņēmumu nodokļa ir jāatsakās, tā vietā ieviešot par nodokļu atvieglojumus jaunuzņēmumiem jeb startapiem.

PB eksperti uzskata, ka, nodokļu bāzes paplašināšana ļautu valstij vairāk iekasēt uzņēmumu ienākuma nodoklī, kā arī iesaka mainīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, atsakoties no samazinātās PVN likmes tādiem pakalpojumiem kā apkure un viesnīcu pakalpojumi.

Pēc ekspertu domām, būtu jāpārskata arī sistēma, kad nodarbinātajiem tiek piemērota vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, un jāievieš atšķirīgas IIN likmes, kad zemāka IIN likme tiek piemērota mazāku algu saņēmējiem, bet augstāka likme – lielāku algu saņēmējiem.

Pētījumā tāpat teikts, ka Latvijā iekasētā kapitāla nodokļu kopsumma ir zema, nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, tomēr ne tik, cik vidēji ES. Analizējot akcīzes nodokli, PB eksperti secinājuši, ka nav sevišķi daudz iespēju palielināt akcīzes nodokļa slogu, taču iesaka apsvērt akcīzes palielināšanu degvielai. PB arī iesaka pārtraukt akcīzes nodokļa paaugstināšanu stiprajam alkoholam, paaugstinot to tikai alum un vīnam. Tiek rekomendēts arī diferencēt akcīzes nodokli cigaretēm.

Līgums ar PB par Latvijas nodokļu politikas izvērtējumu tika parakstīts janvārī. Maksa par pētījumu 300 000 eiro.

Visas planētas priekšgalā

Taču ir joma, kurā mūsu politiķi apsteiguši PB ekspertus – atvieglotais nodokļu režīms jaunuzņēmumiem jeb startapiem Latvijā jau eksistē. Un tas ir pievilcīgs ne tikai vietējiem uzņēmumiem, bet arī uzņēmumiem no kaimiņvalstīm. Pēc tam, kad Saeima apstiprināja nodokļu atvieglojumus inovatīvai uzņēmējdarbībai Latvijā, Lietuvā nodokļi startapiem kļuva trīs reizes lielāki nekā Latvijā. Un Lietuvas jaunuzņēmumi jau sāk apspriest iespēju pārcelties uz kaimiņvalsti, raksta laikrakstā Lietuvos žinios.

Pēc advokātu biroja Cobalt padomnieces nodokļu jautājumos Elenas Vegelītes aprēķiniem, Latvijā bazētie startapi agrīnā stadijā maksās fiksētu nodokli 252 eiro apmērā mēnesī no algas, kas nepārsniedz 4050 eiro mēnesī. Ja jaunuzņēmums Latvijā maksās darbiniekam algu 1200 eiro, viņam būs jāmaksā 21% ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lietuvā, par tādas pašas summas nodokļos jāmaksā 54,98%.

Likums, kas stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī, paredz, ka visus nodokļu maksājumus un sociālās iemaksas jaunuzņēmumu  darbiniekiem ar zinātnisko grādu vai stāžu lielāku par pieciem gadiem, kompensē valsts, turklāt paši darbinieki saņem sociālās garantijas. Likums paredz nodokļu plānu jaunuzņēmumu darbiniekiem neatkarīgi no koalīcijas. Plāns paredz nodokļu nomaksu 252 eiro apmērā mēnesī neatkarīgi no algas lieluma, saglabājot minimālās sociālās garantijas.

Iepriekš apmēram pusi no Latvijas jaunuzņēmumu izmaksām veidoja ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas maksājumi. Bet nodoklis par augsti kvalificētiem darbiniekiem bija aptuveni tikpat liels, cik viņiem izmaksātā alga.

Sagaidāms, ka šis jaunievedums, iespējams, dubultos riska kapitāla naudas pieplūdumu Latvijas startapu industrijā un padarīs valsti pievilcīgāku uzņēmējiem IT segmentā.

Starp citu, šonedēļ Latvijas Saeima ir atbalstījusi jaunuzņēmumus, otrajā lasījumā apstiprinot grozījumus likumā, kas paredz tūlītēju uzturēšanās atļaujas izdošanu uz laiku līdz trim gadiem ārzemniekiem, kuri plāno Latvijā radīt vai attīstīt inovatīvus produktus.

Ref:017.010.103.200501


Pievienot komentāru

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.