bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 26.03.2017 | Vārda dienas: Eiženija, Ženija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Inovatīva pieeja nodokļu politikas veidošanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%, un atteicās no nākamā gada ieviest minimālās obligātās sociālās iemaksas. Tādējādi pielikts punkts stāstam, kas radīja tautā satraukumu jaunā gada priekšvakarā. Vai arī daudzpunkti.

Jebkurā gadījumā bija nepieciešams ieviest vismaz kādu skaidrību šajā jautājumā, jo īpaši svētku priekšvakarā, lai nebojātu ļaudīm omu. Vai ar to būs pielikts punkts šajā jautājumā, vai tam būs turpinājums pēc nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām – to rādīs laiks. Pagaidām grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu tika pieņemti ar opozīcijas partiju atbalstu. Partijas Vienotība deputāti, kuru valdīšanas laikā tika apstiprināti strīdīgie grozījumi, no balsošanas atturējās.

Taču fakts, ka kārtējais mēģinājums, saglabāt mikrouzņēmumu nodokļu režīmu notika steigā, mudina domāt, ka ar to nekas nebeigsies.

Ir vērts arī pieminēt, ka grozījumus galīgajā lasījumā plānots pieņemt 20.decembrī, bet uzņēmēji pārejai uz normālu nodokļu režīmu vai mikrouzņēmumu slēgšanai varēja pieteikties līdz 15. decembrim. Varbūt tā ir neveiksmīga apstākļu sakritība, bet tieši šī datuma priekšvakarā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāka „informācijas sistēmu modernizāciju” (vismaz tā teikts oficiālajā paziņojumā) un Elektroniskās deklarēšanas sistēma, caur kuru iesniedz šādus paziņojumus, nedarbojās. Turklāt bija traucētas arī citas interneta lapas www.vid.gov.lv funkcijas. Pēc tam, protams, VID atvainojās par sagādātajām neērtībām un apgalvoja, ka visas deklarācijas un dokumentus, kuru termiņš ir 15.decembrī, nodokļu maksātāji varēs iesniegt tiklīdz VID informācijas sistēmas atsākts darbu. Sods par kavējumu nav paredzēts.

Ieņēmumu dienesta vadītāja Ilze Cīrule atzina, ka uzņēmums jūtas līdzvainīgs neziņā, kas valda attiecībā uz 2017.gadu, jo VID – tas ir tilts starp nodokļu maksātājiem un nodokļu politikas izstrādātājiem. Saskaņā ar viņas teikto, VID pirmais jūt cilvēku sāpi, turklāt neziņa par izmaiņām 2017.gadā liek justies slikti arī VID darbiniekiem.

Tas skan aizkustinoši, bet reālās problēmas tas nerisina. Toties pie varas esošo neveiklo lēkāšanu ap mikrouzņēmumiem un obligātajām sociālajām iemaksām, savu pirmsvēlēšanu problēmu risināšanai veiksmīgi izmanto Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcija, kas savāca vien desmit parakstus zem prasības par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un viņas priekšgājēja finanšu ministra postenī labklājības ministra Jāņa Reira demisiju.

Beidzot kādam ir jāuzņemas atbildība par esošo haosu nodokļu jomā, par pirmsvēlēšanu solījumu nepildīšanu, kā arī par Latvijas uzņēmēju konkurētspējas mazināšanu un jo īpaši par mazo uzņēmēju darbības destabilizāciju, uzskata LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

„Savārījuši putru”

Lai arī LRA nostāja varbūt ir populistiska, savā būtībā tā ir patiesa. Valsts prezidents Raimonds Vējonis arī ir neapmierināts ar to, kā koalīcijas partijas strādā ar nodokļu jautājumiem. Pēc tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski, prezidents paziņoja, ka politiķi „savārījuši kārtīgu putru”. Vējonis atzina, ka viņam nav pieņemams veids, kā pēdējā brīdī norisinās diskusijas par likumu izmaiņām, tā vietā, lai problēmas tiktu atrisinātas laicīgi. Valsts prezidentu neapmierina situācija, ka regulējumi nav taisnīgi ne darba devējiem, ne darba ņēmējiem.

Nodokļu politiku par negodīgu uzskata arī sabiedrība – to Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu maksātāju forumā atzina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Viņš prezentēja aptauju apkopojumu par sabiedrības attieksmi pret nodokļiem un to nomaksu. 42% aptaujāto uzskata, ka nodokļi Latvijā tiek tērēti nepareizi. Tāpat lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku tam, ka saņem lielāku algu tagad, par ko netiek maksāti nodokļi, nekā tam, ka nākotnē saņems pensiju un sociālo nodrošinājumu.

Uz vispārējā nervozā fona šonedēļ publiskotais Pasaules Bankas (PB) pētījums par nodokļu sistēmu, kā gaidīts izraisīja kritikas vētra un neapmierinātību starp parastiem mirstīgajiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Pasaules Bankas pētījums kalpos kā viens no galvenajiem dokumentiem diskusijās par turpmāko nodokļu stratēģiju, kuru paredzēts apstiprināt līdz nākamā gadā 1.aprīlim.

PB norāda, ka Latvijai ir iespējams audzēt nodokļu ieņēmumu apjomu līdz 32% no iekšzemes kopprodukta, paaugstinot nodokļu likmi, paplašinot nodokļu bāzi un veicinot nodokļu nomaksu. PB norāda, ka viens no veidiem, kā izvairīties no nodokļu nomaksas, ir mikrouzņēmumu režīms. No mikrouzņēmumu nodokļa ir jāatsakās, tā vietā ieviešot par nodokļu atvieglojumus jaunuzņēmumiem jeb startapiem.

PB eksperti uzskata, ka, nodokļu bāzes paplašināšana ļautu valstij vairāk iekasēt uzņēmumu ienākuma nodoklī, kā arī iesaka mainīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, atsakoties no samazinātās PVN likmes tādiem pakalpojumiem kā apkure un viesnīcu pakalpojumi.

Pēc ekspertu domām, būtu jāpārskata arī sistēma, kad nodarbinātajiem tiek piemērota vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, un jāievieš atšķirīgas IIN likmes, kad zemāka IIN likme tiek piemērota mazāku algu saņēmējiem, bet augstāka likme – lielāku algu saņēmējiem.

Pētījumā tāpat teikts, ka Latvijā iekasētā kapitāla nodokļu kopsumma ir zema, nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, tomēr ne tik, cik vidēji ES. Analizējot akcīzes nodokli, PB eksperti secinājuši, ka nav sevišķi daudz iespēju palielināt akcīzes nodokļa slogu, taču iesaka apsvērt akcīzes palielināšanu degvielai. PB arī iesaka pārtraukt akcīzes nodokļa paaugstināšanu stiprajam alkoholam, paaugstinot to tikai alum un vīnam. Tiek rekomendēts arī diferencēt akcīzes nodokli cigaretēm.

Līgums ar PB par Latvijas nodokļu politikas izvērtējumu tika parakstīts janvārī. Maksa par pētījumu 300 000 eiro.

Visas planētas priekšgalā

Taču ir joma, kurā mūsu politiķi apsteiguši PB ekspertus – atvieglotais nodokļu režīms jaunuzņēmumiem jeb startapiem Latvijā jau eksistē. Un tas ir pievilcīgs ne tikai vietējiem uzņēmumiem, bet arī uzņēmumiem no kaimiņvalstīm. Pēc tam, kad Saeima apstiprināja nodokļu atvieglojumus inovatīvai uzņēmējdarbībai Latvijā, Lietuvā nodokļi startapiem kļuva trīs reizes lielāki nekā Latvijā. Un Lietuvas jaunuzņēmumi jau sāk apspriest iespēju pārcelties uz kaimiņvalsti, raksta laikrakstā Lietuvos žinios.

Pēc advokātu biroja Cobalt padomnieces nodokļu jautājumos Elenas Vegelītes aprēķiniem, Latvijā bazētie startapi agrīnā stadijā maksās fiksētu nodokli 252 eiro apmērā mēnesī no algas, kas nepārsniedz 4050 eiro mēnesī. Ja jaunuzņēmums Latvijā maksās darbiniekam algu 1200 eiro, viņam būs jāmaksā 21% ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lietuvā, par tādas pašas summas nodokļos jāmaksā 54,98%.

Likums, kas stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī, paredz, ka visus nodokļu maksājumus un sociālās iemaksas jaunuzņēmumu  darbiniekiem ar zinātnisko grādu vai stāžu lielāku par pieciem gadiem, kompensē valsts, turklāt paši darbinieki saņem sociālās garantijas. Likums paredz nodokļu plānu jaunuzņēmumu darbiniekiem neatkarīgi no koalīcijas. Plāns paredz nodokļu nomaksu 252 eiro apmērā mēnesī neatkarīgi no algas lieluma, saglabājot minimālās sociālās garantijas.

Iepriekš apmēram pusi no Latvijas jaunuzņēmumu izmaksām veidoja ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas maksājumi. Bet nodoklis par augsti kvalificētiem darbiniekiem bija aptuveni tikpat liels, cik viņiem izmaksātā alga.

Sagaidāms, ka šis jaunievedums, iespējams, dubultos riska kapitāla naudas pieplūdumu Latvijas startapu industrijā un padarīs valsti pievilcīgāku uzņēmējiem IT segmentā.

Starp citu, šonedēļ Latvijas Saeima ir atbalstījusi jaunuzņēmumus, otrajā lasījumā apstiprinot grozījumus likumā, kas paredz tūlītēju uzturēšanās atļaujas izdošanu uz laiku līdz trim gadiem ārzemniekiem, kuri plāno Latvijā radīt vai attīstīt inovatīvus produktus.

Ref:017.010.103.200501


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jaunākie komentāri