bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 23.09.2017 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kandidāts bez skeletiem skapī?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Gandrīz vai vērts nospļauties trīs reizes pār kreiso plecu, pirms rakstīt,  ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) atrasts jauns ģenerāldirektors. Lai nu kā, šonedēļ augstajam postenim tika izvirzīta Ilze Cīrule, kurai ir liela pieredze apdrošināšanas jomā.

Tāpēc nepārsteidz, ka pēc skandāliem ar iepriekšējām VID vadītājām Ināru Pētersoni un Ingu Koļegovu, gandrīz pirmais žurnālistu jautājums Cīrulei pēc tam, kad viņas kandidatūru VID vadītāja amatam oficiāli nominēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, bija – Vai viņai ir skeleti skapī? Cīrule atbildēja, ka „no rīta vēl nebija.” Viņa apliecināja, ka godīgi maksā nodokļus un interešu konfliktu savā darbā nesaskata.

Attiecībā uz uzņēmējdarbības organizāciju šaubām par Cīruli kā VID vadītāju, viņa sacīja, ka saprot šo reakciju, jo viņa šīm organizācijām nav zināma. Viņasprāt, vienīgais veids, kā iegūt uzticību – regulāri tikties un pierādīt, ka viņa ir gatava uzklausīt to idejas un tās īstenot.

Attiecībā uz iespējamās VID ģenerāldirektores programmu jaunajā amatā, pilnīgas skaidrības pagaidām nav. No tā, ko Cīrule jau ir teikusi, vērts atzīmēt, ka viņa iestājas par analītiskās kompetences stiprināšanu iestādē, tāpat viņa plāno pārvērst VID par lietotājam draudzīgu iestādi. Viņa rosina ierobežot skaidrās naudas apriti, jo, pēc viņas domām, tas palīdzēs efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku un aplokšņu algas.

Premjerministrs Māris Kučinskis stāstīja žurnālistiem, ka mēdz būt divu veidu pieeja darbam – revolucionārā vai pilnveidojošā. Pēc premjerministra domām VID nav nepieciešama revolūcija, bet gan sistēmas pilnveide, kas varētu tikt īstenota, apstiprinot Cīruli VID ģenerāldirektores amatā.

Jautājumu par Cīrules iecelšanu valdība lems otrdien, 8.novembrī.

Cīrule bijusi valdes locekle, bet vēlāk viceprezidente apdrošināšanas sabiedrībā Balta, strādājusi apdrošināšanas uzņēmumos Parekss un Gjensidige Baltic.

Nepatīkams pārsteigums

Šonedēļ tika publicēts 2016.gada trešā ceturkšņa IKP ātrais novērtējums. Un tas nepatīkami pārsteidza – ekonomiskā izaugsme gada griezumā bijusi tikai 0,8%. Tāds IKP izaugsmes tempu palēninājums bija negaidīts pat Finanšu ministrijai, kas savā komentārā izteica cerību, ka detalizēts novērtējums uzrādīs nedaudz augstāku IKP.

Trešajā ceturksnī, tāpat kā pirmajā pusgadā, visvājākā nozare Latvijas ekonomikā bijusi būvniecība, kurā gada kritums ir sasniedzis 24%. Būvniecības nozares izaugsmi bremzē ES struktūrfondu apguve, kas ievērojami samazinājusies, mainoties finanšu apguves  periodam. Lai arī šogad tika prognozēts ES fondu apgūšanas samazinājums, gada sākumā nebija iespējams paredzēt, ka tas būs tik zemā līmenī un tādēļ ietekmēs būvniecības izaugsmi. Pašreizējais  tempu kritums būvniecībā ir  salīdzināms ar nozares izlaides apjoma kritumu krīzes periodā, atzīst Finanšu ministrija. Savukārt būvniecības negatīvā dinamika ietekmē arī operācijas ar nekustamo īpašumu un finanšu un apdrošināšanas darbības sektorus. Finanšu ministrija sagaida, ka 2017.gadā, pateicoties valdības pieņemtajiem lēmumiem, ES fondu apgūšana paātrināsies.

Iepriekš Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņoja, ka ekonomikas izaugsmes tempi palēninās un valstij jābūt gatavai jaunai krīzei. Viņš norādīja, ka savu izaugsmi palēnina ne tikai Latvijas ekonomika, bet arī ES ekonomika kopumā.

Kā gan bez karotītes?

Kvalitātes zīmju Zaļā karotīte un Bordo karotīte iegūšana sadārdzina produktu, rada zaudējumus ražotājam, kropļo tirgus konkurenci un izdara milzu pakalpojumu ārvalstu vairumtirgotājiem. Šādi ir risku analīzes uzņēmuma FWD Associates veiktā pētījuma secinājumi.

Veicot pētījumu, kopumā tika aptaujāti 50 uzņēmumi ( 40 Latvijas ražotāji, desmit ārvalstu ražotāji), 20 pašvaldību pārstāvji un 15 skolas un bērnu nami.

Vairums aptaujāto ražotāju atzīst, ka sākotnējā ideja sekmēt vietējo produktu noietu, piemērojot zaļā iepirkuma prasības, bija pozitīvi vērtējama. Taču vienlaikus uzņēmēji, kas jau ieguvuši vienu no karotītēm atzīst, ka realitātē šīs emblēmas radījušas pavisam nelielu vai pat nekādu ekonomisko ieguvumu. Tirdzniecības tīkli nepievērš uzmanību karotīšu esamībai, jo šis faktors neietekmē produktu pārdošanu. Patērētāju izvēli lielākoties nosaka cena un ražotāja mārketinga aktivitātes, teikts pētījumā.

Tāpat šīs emblēmas nenozīmē automātiski paaugstinātu produkta kvalitāti, kā arī to, ka produktiem, kam tās nav piešķirtas, ir zemāka kvalitāte.

Komentējot pētījuma rezultātus, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure sacīja, ka tie rada aizdomas par aptaujas veicēju un pasūtītāju patiesajiem mērķiem. Viņasprāt, aptauja veikta ar mērķi samazināt kvalitātes kritērijus Zaļajai karotītei un Bordo karotītei, jo acīmredzot ir uzņēmumi, kas tos nespēj vai nevēlas izpildīt.  Viņi mēģina samazināt kvalitātes kritērijus un mainīt iepirkumu noteikumus sev par labu, tādējādi radot draudus vietējiem pārtikas ražotājiem.

Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām, bet Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var būt importētas.

Patlaban Zaļā karotīte ir piešķirta 105 uzņēmumu 374 produktiem, bet Bordo karotīte – 36 uzņēmumu 209 produktiem.

Vērts atzīmēt, ka līdzīgi atbalsta mehānismi darbojas daudzās citās Eiropas valstīs, jo tā faktiski ir vienīgā iespēja, kā sniegt atbalstu iepirkumos vietējiem pārtikas ražotājiem.

Palēninātas darbības grozījumi

Ekonomikas ministrija šonedēļ Saeimā iesniedza priekšlikumu grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz diferencēt galalietotāju elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra no 2018.gada, nevis 2017.gada, kā plānots iepriekš. Priekšlikumu ministrija iesniedza likumprojekta izskatīšanai otrajā un galīgajā lasījumā.

Ekonomikas ministrija ierosina uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai līdz 2017.gada 1.oktobrim publicēt metodoloģiju OIK aprēķināšanai. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas viedokli, likuma grozījumiem jāstājas spēkā 2017.gada 1.septembrī.

Jau iepriekš par jauno maksājumu ieviešanas atlikšanu vienojās koalīcijas partneri.

Elektroenerģijas OIK maksājumu reformas atlikšana uz gadu ir pozitīvs lēmums, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Reforma balstās uz līdzīgiem principiem, uz kādiem veidoti AS Sadales tīkls tarifi, kas izraisīja uzņēmēju pretenzijas un identificēja daudzas neatrisinātas problēmas, viņš skaidroja.

Bet Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzskata, ka vilcināšanās ir pielīdzināma nāvei. Viņasprāt, OIK jau pati par sevi ir milzīga problēma, un, atliekot tās maksājumu reformas par gadu, koalīcija parāda nevēlēšanos īstenot reformas. Tas samazinās uzņēmumiem iespējas investēt un nodrošināt algu pieaugumu. Šāds koalīcijas lēmums kopumā ir bēdīgs solis, uzskata Meņģelsone.

Saskaņā ar viņas teikto, patlaban OIK slogs lielajiem ražotājiem ir nesamērīgi liels – tie, kuri attīsta rūpniecību un vairāk ražo, arī lielāko daļu šo izmaksu sedz, sacīja LDDK ģenerāldirektore.

Ar likuma izmaiņām plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās atkarībā no pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, kur daļu komponentes apmēru noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu – fiksēts jaudas maksājums. Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV (pieslēgums mājsaimniecībām līdz 64 ampēriem), savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.

Kā skaidroja Ekonomikas ministrijā, tajā grupā, kuras maksājumi pieaugs ir mazāk jutīgie patērētāji, piemēram, veikali, biroji, kā arī patērētāji ar neefektīviem pieslēgumiem un tarifu pieaugums kalpos kā stimuls efektivitātes paaugstināšanai.


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».