bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 16.12.2017 | Vārda dienas: Alvīne
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kandidāts bez skeletiem skapī?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Gandrīz vai vērts nospļauties trīs reizes pār kreiso plecu, pirms rakstīt,  ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) atrasts jauns ģenerāldirektors. Lai nu kā, šonedēļ augstajam postenim tika izvirzīta Ilze Cīrule, kurai ir liela pieredze apdrošināšanas jomā.

Tāpēc nepārsteidz, ka pēc skandāliem ar iepriekšējām VID vadītājām Ināru Pētersoni un Ingu Koļegovu, gandrīz pirmais žurnālistu jautājums Cīrulei pēc tam, kad viņas kandidatūru VID vadītāja amatam oficiāli nominēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, bija – Vai viņai ir skeleti skapī? Cīrule atbildēja, ka „no rīta vēl nebija.” Viņa apliecināja, ka godīgi maksā nodokļus un interešu konfliktu savā darbā nesaskata.

Attiecībā uz uzņēmējdarbības organizāciju šaubām par Cīruli kā VID vadītāju, viņa sacīja, ka saprot šo reakciju, jo viņa šīm organizācijām nav zināma. Viņasprāt, vienīgais veids, kā iegūt uzticību – regulāri tikties un pierādīt, ka viņa ir gatava uzklausīt to idejas un tās īstenot.

Attiecībā uz iespējamās VID ģenerāldirektores programmu jaunajā amatā, pilnīgas skaidrības pagaidām nav. No tā, ko Cīrule jau ir teikusi, vērts atzīmēt, ka viņa iestājas par analītiskās kompetences stiprināšanu iestādē, tāpat viņa plāno pārvērst VID par lietotājam draudzīgu iestādi. Viņa rosina ierobežot skaidrās naudas apriti, jo, pēc viņas domām, tas palīdzēs efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku un aplokšņu algas.

Premjerministrs Māris Kučinskis stāstīja žurnālistiem, ka mēdz būt divu veidu pieeja darbam – revolucionārā vai pilnveidojošā. Pēc premjerministra domām VID nav nepieciešama revolūcija, bet gan sistēmas pilnveide, kas varētu tikt īstenota, apstiprinot Cīruli VID ģenerāldirektores amatā.

Jautājumu par Cīrules iecelšanu valdība lems otrdien, 8.novembrī.

Cīrule bijusi valdes locekle, bet vēlāk viceprezidente apdrošināšanas sabiedrībā Balta, strādājusi apdrošināšanas uzņēmumos Parekss un Gjensidige Baltic.

Nepatīkams pārsteigums

Šonedēļ tika publicēts 2016.gada trešā ceturkšņa IKP ātrais novērtējums. Un tas nepatīkami pārsteidza – ekonomiskā izaugsme gada griezumā bijusi tikai 0,8%. Tāds IKP izaugsmes tempu palēninājums bija negaidīts pat Finanšu ministrijai, kas savā komentārā izteica cerību, ka detalizēts novērtējums uzrādīs nedaudz augstāku IKP.

Trešajā ceturksnī, tāpat kā pirmajā pusgadā, visvājākā nozare Latvijas ekonomikā bijusi būvniecība, kurā gada kritums ir sasniedzis 24%. Būvniecības nozares izaugsmi bremzē ES struktūrfondu apguve, kas ievērojami samazinājusies, mainoties finanšu apguves  periodam. Lai arī šogad tika prognozēts ES fondu apgūšanas samazinājums, gada sākumā nebija iespējams paredzēt, ka tas būs tik zemā līmenī un tādēļ ietekmēs būvniecības izaugsmi. Pašreizējais  tempu kritums būvniecībā ir  salīdzināms ar nozares izlaides apjoma kritumu krīzes periodā, atzīst Finanšu ministrija. Savukārt būvniecības negatīvā dinamika ietekmē arī operācijas ar nekustamo īpašumu un finanšu un apdrošināšanas darbības sektorus. Finanšu ministrija sagaida, ka 2017.gadā, pateicoties valdības pieņemtajiem lēmumiem, ES fondu apgūšana paātrināsies.

Iepriekš Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņoja, ka ekonomikas izaugsmes tempi palēninās un valstij jābūt gatavai jaunai krīzei. Viņš norādīja, ka savu izaugsmi palēnina ne tikai Latvijas ekonomika, bet arī ES ekonomika kopumā.

Kā gan bez karotītes?

Kvalitātes zīmju Zaļā karotīte un Bordo karotīte iegūšana sadārdzina produktu, rada zaudējumus ražotājam, kropļo tirgus konkurenci un izdara milzu pakalpojumu ārvalstu vairumtirgotājiem. Šādi ir risku analīzes uzņēmuma FWD Associates veiktā pētījuma secinājumi.

Veicot pētījumu, kopumā tika aptaujāti 50 uzņēmumi ( 40 Latvijas ražotāji, desmit ārvalstu ražotāji), 20 pašvaldību pārstāvji un 15 skolas un bērnu nami.

Vairums aptaujāto ražotāju atzīst, ka sākotnējā ideja sekmēt vietējo produktu noietu, piemērojot zaļā iepirkuma prasības, bija pozitīvi vērtējama. Taču vienlaikus uzņēmēji, kas jau ieguvuši vienu no karotītēm atzīst, ka realitātē šīs emblēmas radījušas pavisam nelielu vai pat nekādu ekonomisko ieguvumu. Tirdzniecības tīkli nepievērš uzmanību karotīšu esamībai, jo šis faktors neietekmē produktu pārdošanu. Patērētāju izvēli lielākoties nosaka cena un ražotāja mārketinga aktivitātes, teikts pētījumā.

Tāpat šīs emblēmas nenozīmē automātiski paaugstinātu produkta kvalitāti, kā arī to, ka produktiem, kam tās nav piešķirtas, ir zemāka kvalitāte.

Komentējot pētījuma rezultātus, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure sacīja, ka tie rada aizdomas par aptaujas veicēju un pasūtītāju patiesajiem mērķiem. Viņasprāt, aptauja veikta ar mērķi samazināt kvalitātes kritērijus Zaļajai karotītei un Bordo karotītei, jo acīmredzot ir uzņēmumi, kas tos nespēj vai nevēlas izpildīt.  Viņi mēģina samazināt kvalitātes kritērijus un mainīt iepirkumu noteikumus sev par labu, tādējādi radot draudus vietējiem pārtikas ražotājiem.

Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām, bet Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var būt importētas.

Patlaban Zaļā karotīte ir piešķirta 105 uzņēmumu 374 produktiem, bet Bordo karotīte – 36 uzņēmumu 209 produktiem.

Vērts atzīmēt, ka līdzīgi atbalsta mehānismi darbojas daudzās citās Eiropas valstīs, jo tā faktiski ir vienīgā iespēja, kā sniegt atbalstu iepirkumos vietējiem pārtikas ražotājiem.

Palēninātas darbības grozījumi

Ekonomikas ministrija šonedēļ Saeimā iesniedza priekšlikumu grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz diferencēt galalietotāju elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra no 2018.gada, nevis 2017.gada, kā plānots iepriekš. Priekšlikumu ministrija iesniedza likumprojekta izskatīšanai otrajā un galīgajā lasījumā.

Ekonomikas ministrija ierosina uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai līdz 2017.gada 1.oktobrim publicēt metodoloģiju OIK aprēķināšanai. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas viedokli, likuma grozījumiem jāstājas spēkā 2017.gada 1.septembrī.

Jau iepriekš par jauno maksājumu ieviešanas atlikšanu vienojās koalīcijas partneri.

Elektroenerģijas OIK maksājumu reformas atlikšana uz gadu ir pozitīvs lēmums, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Reforma balstās uz līdzīgiem principiem, uz kādiem veidoti AS Sadales tīkls tarifi, kas izraisīja uzņēmēju pretenzijas un identificēja daudzas neatrisinātas problēmas, viņš skaidroja.

Bet Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzskata, ka vilcināšanās ir pielīdzināma nāvei. Viņasprāt, OIK jau pati par sevi ir milzīga problēma, un, atliekot tās maksājumu reformas par gadu, koalīcija parāda nevēlēšanos īstenot reformas. Tas samazinās uzņēmumiem iespējas investēt un nodrošināt algu pieaugumu. Šāds koalīcijas lēmums kopumā ir bēdīgs solis, uzskata Meņģelsone.

Saskaņā ar viņas teikto, patlaban OIK slogs lielajiem ražotājiem ir nesamērīgi liels – tie, kuri attīsta rūpniecību un vairāk ražo, arī lielāko daļu šo izmaksu sedz, sacīja LDDK ģenerāldirektore.

Ar likuma izmaiņām plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās atkarībā no pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, kur daļu komponentes apmēru noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu – fiksēts jaudas maksājums. Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV (pieslēgums mājsaimniecībām līdz 64 ampēriem), savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.

Kā skaidroja Ekonomikas ministrijā, tajā grupā, kuras maksājumi pieaugs ir mazāk jutīgie patērētāji, piemēram, veikali, biroji, kā arī patērētāji ar neefektīviem pieslēgumiem un tarifu pieaugums kalpos kā stimuls efektivitātes paaugstināšanai.


Pievienot komentāru

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.