bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.01.2017 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ķīnas un globalizācijas zīmē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: REUTERS/SCANPIX

Šonedēļ Ārlietu ministrijā (ĀM) notika ekspertu diskusija par ES un ASV Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP).

Diskusija tika organizēta, lai dotu iespēju Latvijas auditorijai klātienē uzdot jautājumus TTIP ekspertiem no Eiropas Komisijas. Lai arī šķiet, ka šis temats ir bezgalīgi tālu no mums, Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība, kuras daļa ir arī Latvija, kopā veido 60% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), 33% no pasaules preču tirdzniecības un 42% no pasaules pakalpojumu tirdzniecības. Starp abām pusēm pastāv vairāki tirdzniecības konflikti, taču tās abas ir atkarīgas no otras puses tirgus, un strīdi skar tikai 2% no kopējā tirdzniecības apjoma. Brīvās tirdzniecības zona būs potenciāli lielākais reģionālais brīvās tirdzniecības nolīgums vēsturē, un veidos 46% no pasaules IKP.

ASV un ES ir lielākie tirdzniecības partneri lielākajai daļai citu pasaules valstu un veido vienu trešdaļu no pasaules tirdzniecības plūsmas. Ņemot vērā jau tā zemās tarifu barjeras (zem 3%), lai nolīgums būtu veiksmīgs, sarunu mērķis ir likvidēt netarifu barjeras.

Par to runāja arī Eiropas Komisijas Tirdzniecības direktorāta Veselības un pārtikas nekaitīguma direktorāta pārstāvis Braians Kilgallens. Viņš atgādināja, ka pārtikas rūpniecībā vairākām produktu grupām ir augsti muitas tarifi, kuru samazināšana dos ātru pozitīvu ietekmi uz eksportu, piemēram, konditorejas izstrādājumu, siera un gaļas produktu eksportu – tieši šo produktu ražošana ir Latvijas stiprā puse. Viņš norādīja, ka sanitārajā un fitosanitārajā jomā joprojām pastāv daudz netarifu barjeru, kuru atcelšana vai samazināšana, nemazinot kvalitātes prasības, vienkāršotu ES pārtikas ražotāju eksportu uz ASV.

Eksperti diskusijas gaitā uzsvēra mazo un vidējo tirgotāju iespējas tirdzniecībā ar ASV, kā arī ģeopolitiskos ieguvumus.

Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas departamenta direktors Mārtiņš Kreitus pastāstīja par TTIP nozīmību Latvijai, uzsverot, ka TTIP nolīgumā ekonomiskie un ģeopolitiskie apsvērumi ir vienlīdz būtiski. TTIP nolīgumā tiks iekļauti mūsdienīgākie noteikumi mazo un vidējo komersantu atbalstam starptautiskajā tirdzniecībā. Tas ir īpaši nozīmīgi Latvijai, jo mūsu valstī 90% no visiem eksportētājiem uz ASV ir mazie un vidējie komersanti.

ES un ASV Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerība (angliski Transatlantic Trade and Investment Partnership) — tas ir plānots brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un AS. Nolīguma atbalstītāji uzskata, ka tas veicinās daudzpusīgu ekonomikas izaugsmi, bet pretinieki apgalvo, ka tas novedīs pie korporāciju varas palielināšanās un sarežģīs valdības pārstāvjiem tirgus regulēšanu sabiedrības labā. Tika plānots, ka vienošanās tiks panākta līdz 2014.gada beigām, taču tas tika atlikts līdz 2015.gadam. Pēdējā sarunu kārta norisinājās šī gada aprīlī. ASV ir uzlikušas sev un Eiropas Savienībai par mērķi panākt vienošanos par TTIP līdz Baraka Obamas prezidentūras termiņa beigām 2017.gada janvārī.

Zem Ķīnas zīmes

Globalizācijas procesi Latvijai līkumu nemet. Par to liecina arī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andreja Pildegoviča paziņojums, ka šis gads ārpolitikā un ekonomikā noritēs Ķīnas zīmē. Ar šādu prognozi viņš nāca klajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Viņš atgādināja par rudenī gaidāmo sanāksmi «16 + 1» formātā un par Latvijas un Ķīnas valdību pārstāvju divpusējām sanāksmēm nodēvējot tās par «augstāko punktu Latvijas-Ķīnas attiecībās».

Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm pakāpeniski palielinās, ekonomiskās sadarbības potenciāls ir redzams galvenokārt transporta un loģistikas jomā, lai gan liels potenciāls ir arī pārtikas, kosmētikas, tirdzniecības, tūrisma jomās, norādīja Pildegovičs.

Satiksmes ministrijas tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups informēja, ka potenciālajiem Ķīnas sadarbības partneriem Latvija var piedāvāt divus projektu tipus: valstij nozīmīgos investīciju projektus un privātās iniciatīvas projektus.

Kā piemēru šādiem projektiem transporta jomā Maldups minēja pasažieru piesaisti nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, jaunu lidmašīnu iegādi un tiešo reisu sākšanu uz Ķīnu, kā arī intermodālo loģistikas centru Salaspilī.

Un, itin kā vēlēdamies apstiprināt ĀM pārstāvja prognozes, piena pārstrādes koncerna Food Union viceprezidents Normunds Staņēvičs paziņoja, ka uzņēmums pašlaik Ķīnā būvē divas rūpnīcas un plāno uzsākt piena produktu ražošana Ķīnā 2018.gadā. Tās ir vairāku simtu miljonu investīcijas, norādīja viņš.

Food Union plāno Ķīnā ražot biezpiena sieriņus, jogurtus, augstā temperatūrā pasterizētus jeb UHT piena produktus, desertus, bērnu pārtiku. Otrs uzņēmuma darbības virziens Ķīnā ir premium nišas produktu ražošana Latvijā un to eksports uz Ķīnu. Pagājušajā gadā Food Union uzsāka saldējuma eksportu uz Ķīnu un šogad plānots to palielināt.

Piena upes

Tā kā situācija Eiropā piensaimniecības nozares vasarā var kļūt kritiska, lēmums sākt ražošanu Ķīnā izskatās ļoti savlaicīgs.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs šonedēļ izteikumos kautrīgs nebija. Viņš teica, ka vasara piena nozarei ir periods, kad piena daudzums palielinās, bet cenu pieaugums pagaidām prognozēts netiek. Tāpat nav iespējams pateikt, kad situācija nozarē uzlabosies, un nav signālu par to, ka Krievija tuvākajā laikā varētu atcelt embargo.

Viens no risinājumiem – meklēt eksporta tirgus piena produkcijai. Zemkopības ministrija un piensaimnieki šos meklējumus jau ir uzsākuši. Var būt arī citi ceļi. Piemēram, saimniecību pārprofilēšana, turklāt risinājums būs katram lauksaimniekam savs.

Šajā nedēļā valdība atbalstīja atbalsta gandrīz 6,2 miljonu apmērā piešķiršanu piensaimniekiem, lai mazinātu finansiālo zaudējumu un bankrota draudus. Saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā ir aptuveni 21,8 tūkstoši piensaimniecību ar 162 tūkstošiem slaucamo govju.

Saskaņā ar prognozēm, piena iepirkuma cena vasarā var samazināties līdz 12 centiem par vienu kilogramu, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada krīzes. Saskaņā ar lauksaimnieku aprēķiniem, no 2014.gada augusta līdz 2016.gada augustam piena nozares neatgūstamie zaudējumi veido 96 miljonus eiro.

Ref:017.010.103.10056


Pievienot komentāru

Elektroenerģijas biržas Baltijas valstu apgabalos pieauga vidējā cena

Cenu līmeni Baltijā ietekmēja meteoroloģiskās tendences Ziemeļu valstīs, kā arī mazāka elektroenerģijas importam pieejamā jauda no Zviedrijas, Baltkrievijas un Polijas. No 17.janvāra neplānots atslēgums visas nedēļas garumā notika NordBalt starpsavienojumā, kas būtiski ietekmēja elektroenerģijas pieejamību Lietuvai un Latvijai, tāpat elektroenerģijas importa avoti no Baltkrievijas un Polijas bija slēgti plānotu apkopes darbu dēļ, vēsta AS Latvenergo.

VID: Akmeņogļu kravās atklāj 100 tūkstošus kontrabandas cigarešu

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 100 000 cigarešu kontrabandu.

Pētījums: 83% iedzīvotāju neapmierināti ar valdības darbu

Vislielāko sašutumu iedzīvotāji pauduši par valdības darbu, kas arī aizvadītā gada novembrī bija saņēmis asu kritiku. Iepriekš valdības darba vērtējums bija krities par septiņiem punktiem, taču decembrī skepse tikai saasinājusies, vērtējumam noslīdot par 11 punktiem, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Foto: Rīgā skatāma izstāde, kurā apvienojas astoņas Baltijas jūras reģiona valstis

Rīgā ir skatāma izstāde Roundabout Baltic, kas piedāvā iepazīties ar mūsdienu dizainu no astoņām Baltijas jūras reģiona valstīm - Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas.

EK: Būvkomersantiem ikgadējā informācija būs jāiesniedz reģistrā reizi gadā

Otrdien, 24.janvārī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus būvkomersantu reģistrācijas noteikumos, kuri paredz papildināt Būvniecības informācijas sistēmas būvkomersantu reģistrā iekļaujamo informāciju ar mērķi nodrošināt būvkomersantu klasifikācijai nepieciešamo datu pieejamību, BNN informē Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa - Voravko.

Jauns kravu pārkraušanas rekords Klaipēdas ostā

Klaipēdas ostā aizvadītajā gadā reģistēja rekordlielu pārkraušanas kravu, tādējadi tā pārliecinoši izvirzijās starp Baltijas valstīm, liecina ostas pārkraušanas publiskotie dati.

RJA rektora amatā lielbritānieti Keniju virzīs tikai pēc latviešu valodas apguves

Jaunievēlēto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs pēc tam, kad viņš būs apguvis latviešu valodu amatam nepieciešamajā līmenī.

Pētījums: Bērni kaunās par vecāku uzvedību sociālajos tīklos

Vairāk nekā piektdaļa vecāku atzīst, ka viņu attiecības ar bērniem ir pasliktinājušās pēc tam, kad bērni sociālajos tīklos ir redzējuši vecākus kompromitējošos apstākļos,liecina Kaspersky Lab pētījums. «Kaut gan mēs domājam, ka tieši vecāki ir neapmierināti ar savu bērnu uzvedību internetā, bieži vien ir pilnīgi otrādi,» liecina pētījums.

Ekonomists: Iedzīvotāju prognozes par nekustamā īpašuma cenu kāpumu mazinās

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība, kas ir starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu, aizvadītajā gada beigās samazinājusies līdz 36,5 punktiem.

Kozlovskis: Spridzināšanas draudi Latvijā pieaug

No izspiešanas mēģinājumiem, solot izplatīt ziņas par spridzināšanas draudiem, pēdējā laikā cietuši ne tikai tirdzniecības centri, bet arī citu biznesu pārstāvji, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

VVD: Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni 2 kubikmetru eļļas noplūde

Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni divu kubikmetru eļļas noplūde no norakstīta lieljaudas transformatora, kas ir izraisījusi piesārņojumu un radījusi apdraudējumu videi, informē Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča.

Dzīvnieku tiesību organizācija: Norvēģijā mīt 68 vilki, no kuriem plāno nogalināt 47

Norvēģijas zemnieku partijas politiķu nostāja ir radījusi situāciju, kurā valdība Norvēģijā ir gatava rīkoties pretrunā Bernes konvencijai un valsts tiesību aktiem, kas aizstāv bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, atļaujot izšaut 70% no esošās vilku populācijas, pamatojoties uz vietējo aitu audzētāju interešu aizsardzību, BNN informē veterinārā ārste un Norvēģijas dzīvnieku tiesību organizācijas vadītāja Siri Martinsena.

LPCS: Vidējā piena iepirkuma cena provizoriski augusi

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ir pieaugusi par 7,6%, savukārt salīdzinājumā ar 2015.gada decembri ir palielinājusies par 38,5%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības provizoriskie dati.

VIDEO: «Atklātā» VeA sēde, kas notiek aiz aizvērtām durvīm

2017.gada 19. janvārī Ventspils Augstskolā notika pārceltā Senāta sēde, kurā bez sabiedrības informēšanas piedalījās Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos jeb tā dēvētais augstskolas «kurators» Jānis Vītoliņš un kurā aiz «slēgtām» durvīm notika apspriede par valsts naudas izlietošanu, vēsta portāls Ventspilniekiem.lv.

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.