bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.04.2018 | Vārda dienas: Marģers, Anastasija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ķīnas un globalizācijas zīmē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: REUTERS/SCANPIX

Šonedēļ Ārlietu ministrijā (ĀM) notika ekspertu diskusija par ES un ASV Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP).

Diskusija tika organizēta, lai dotu iespēju Latvijas auditorijai klātienē uzdot jautājumus TTIP ekspertiem no Eiropas Komisijas. Lai arī šķiet, ka šis temats ir bezgalīgi tālu no mums, Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība, kuras daļa ir arī Latvija, kopā veido 60% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), 33% no pasaules preču tirdzniecības un 42% no pasaules pakalpojumu tirdzniecības. Starp abām pusēm pastāv vairāki tirdzniecības konflikti, taču tās abas ir atkarīgas no otras puses tirgus, un strīdi skar tikai 2% no kopējā tirdzniecības apjoma. Brīvās tirdzniecības zona būs potenciāli lielākais reģionālais brīvās tirdzniecības nolīgums vēsturē, un veidos 46% no pasaules IKP.

ASV un ES ir lielākie tirdzniecības partneri lielākajai daļai citu pasaules valstu un veido vienu trešdaļu no pasaules tirdzniecības plūsmas. Ņemot vērā jau tā zemās tarifu barjeras (zem 3%), lai nolīgums būtu veiksmīgs, sarunu mērķis ir likvidēt netarifu barjeras.

Par to runāja arī Eiropas Komisijas Tirdzniecības direktorāta Veselības un pārtikas nekaitīguma direktorāta pārstāvis Braians Kilgallens. Viņš atgādināja, ka pārtikas rūpniecībā vairākām produktu grupām ir augsti muitas tarifi, kuru samazināšana dos ātru pozitīvu ietekmi uz eksportu, piemēram, konditorejas izstrādājumu, siera un gaļas produktu eksportu – tieši šo produktu ražošana ir Latvijas stiprā puse. Viņš norādīja, ka sanitārajā un fitosanitārajā jomā joprojām pastāv daudz netarifu barjeru, kuru atcelšana vai samazināšana, nemazinot kvalitātes prasības, vienkāršotu ES pārtikas ražotāju eksportu uz ASV.

Eksperti diskusijas gaitā uzsvēra mazo un vidējo tirgotāju iespējas tirdzniecībā ar ASV, kā arī ģeopolitiskos ieguvumus.

Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas departamenta direktors Mārtiņš Kreitus pastāstīja par TTIP nozīmību Latvijai, uzsverot, ka TTIP nolīgumā ekonomiskie un ģeopolitiskie apsvērumi ir vienlīdz būtiski. TTIP nolīgumā tiks iekļauti mūsdienīgākie noteikumi mazo un vidējo komersantu atbalstam starptautiskajā tirdzniecībā. Tas ir īpaši nozīmīgi Latvijai, jo mūsu valstī 90% no visiem eksportētājiem uz ASV ir mazie un vidējie komersanti.

ES un ASV Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerība (angliski Transatlantic Trade and Investment Partnership) — tas ir plānots brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un AS. Nolīguma atbalstītāji uzskata, ka tas veicinās daudzpusīgu ekonomikas izaugsmi, bet pretinieki apgalvo, ka tas novedīs pie korporāciju varas palielināšanās un sarežģīs valdības pārstāvjiem tirgus regulēšanu sabiedrības labā. Tika plānots, ka vienošanās tiks panākta līdz 2014.gada beigām, taču tas tika atlikts līdz 2015.gadam. Pēdējā sarunu kārta norisinājās šī gada aprīlī. ASV ir uzlikušas sev un Eiropas Savienībai par mērķi panākt vienošanos par TTIP līdz Baraka Obamas prezidentūras termiņa beigām 2017.gada janvārī.

Zem Ķīnas zīmes

Globalizācijas procesi Latvijai līkumu nemet. Par to liecina arī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andreja Pildegoviča paziņojums, ka šis gads ārpolitikā un ekonomikā noritēs Ķīnas zīmē. Ar šādu prognozi viņš nāca klajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Viņš atgādināja par rudenī gaidāmo sanāksmi «16 + 1» formātā un par Latvijas un Ķīnas valdību pārstāvju divpusējām sanāksmēm nodēvējot tās par «augstāko punktu Latvijas-Ķīnas attiecībās».

Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm pakāpeniski palielinās, ekonomiskās sadarbības potenciāls ir redzams galvenokārt transporta un loģistikas jomā, lai gan liels potenciāls ir arī pārtikas, kosmētikas, tirdzniecības, tūrisma jomās, norādīja Pildegovičs.

Satiksmes ministrijas tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups informēja, ka potenciālajiem Ķīnas sadarbības partneriem Latvija var piedāvāt divus projektu tipus: valstij nozīmīgos investīciju projektus un privātās iniciatīvas projektus.

Kā piemēru šādiem projektiem transporta jomā Maldups minēja pasažieru piesaisti nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, jaunu lidmašīnu iegādi un tiešo reisu sākšanu uz Ķīnu, kā arī intermodālo loģistikas centru Salaspilī.

Un, itin kā vēlēdamies apstiprināt ĀM pārstāvja prognozes, piena pārstrādes koncerna Food Union viceprezidents Normunds Staņēvičs paziņoja, ka uzņēmums pašlaik Ķīnā būvē divas rūpnīcas un plāno uzsākt piena produktu ražošana Ķīnā 2018.gadā. Tās ir vairāku simtu miljonu investīcijas, norādīja viņš.

Food Union plāno Ķīnā ražot biezpiena sieriņus, jogurtus, augstā temperatūrā pasterizētus jeb UHT piena produktus, desertus, bērnu pārtiku. Otrs uzņēmuma darbības virziens Ķīnā ir premium nišas produktu ražošana Latvijā un to eksports uz Ķīnu. Pagājušajā gadā Food Union uzsāka saldējuma eksportu uz Ķīnu un šogad plānots to palielināt.

Piena upes

Tā kā situācija Eiropā piensaimniecības nozares vasarā var kļūt kritiska, lēmums sākt ražošanu Ķīnā izskatās ļoti savlaicīgs.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs šonedēļ izteikumos kautrīgs nebija. Viņš teica, ka vasara piena nozarei ir periods, kad piena daudzums palielinās, bet cenu pieaugums pagaidām prognozēts netiek. Tāpat nav iespējams pateikt, kad situācija nozarē uzlabosies, un nav signālu par to, ka Krievija tuvākajā laikā varētu atcelt embargo.

Viens no risinājumiem – meklēt eksporta tirgus piena produkcijai. Zemkopības ministrija un piensaimnieki šos meklējumus jau ir uzsākuši. Var būt arī citi ceļi. Piemēram, saimniecību pārprofilēšana, turklāt risinājums būs katram lauksaimniekam savs.

Šajā nedēļā valdība atbalstīja atbalsta gandrīz 6,2 miljonu apmērā piešķiršanu piensaimniekiem, lai mazinātu finansiālo zaudējumu un bankrota draudus. Saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā ir aptuveni 21,8 tūkstoši piensaimniecību ar 162 tūkstošiem slaucamo govju.

Saskaņā ar prognozēm, piena iepirkuma cena vasarā var samazināties līdz 12 centiem par vienu kilogramu, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada krīzes. Saskaņā ar lauksaimnieku aprēķiniem, no 2014.gada augusta līdz 2016.gada augustam piena nozares neatgūstamie zaudējumi veido 96 miljonus eiro.

Ref:017.010.103.10056


Pievienot komentāru

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies 8 gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.

Fox: Prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums

Kanāla Fox prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums komunikācijā ar tulkotājiem, norāda Fox pārstāve Baltijā Sille Rūsa. Viņa skaidroja, ka Igaunija un Latvija, kas attiecas uz Fox retranslēšanu, ir nodalītas no Krievijas, līdz ar to tās nav pakļautas cenzētam saturam.

NMPD: Katru dienu negadījumos cieš līdz 20 skolas vecuma bērnu

Ik dienu dažādos negadījumos cieš 18 līdz 20 skolas vecuma bērni, konkursa Esi drošs -neesi pārdrošs preses konferencē teic Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.

DP par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām aizturējusi Gapoņenko

Drošības policija aizturējusi nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kustība Par!Latvijas attīstībai un Izaugsme ir apvienībā Attīstībai/Par!

Oficiāli reģistrēta politisko partiju apvienība Attīstībai/Par! kopš 20.aprīļa. Apvienībā ir partijas Kustība Par!Latvijas attīstībai un Izaugsme.

Pārbauda dāsni atalgotā RD deputāta Frolova darbu uzņēmumā Getliņi Eko

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi pēc Rīgas domes deputātes Jutas Strīķes iesnieguma, kurā viņa paudusi bažas par domnieka Vladimira Frolova, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu uzņēmumā Getliņi Eko.