bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.04.2017 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ko mums gatavo nākamais gads?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Noslēgumam tuvojas vēl viens gads, kas izrādījās bagāts ar dažādiem notikumiem – gan priecīgiem, gan bēdīgiem.  Un, sagaidot nākamo gadu, ļoti gribas ticēt brīnumiem un cerēt, ka nākamais posms būs labāks par iepriekšējo.

Kārtējai robežai mēs esam pietuvojušies vismaz ar kaut kādu skaidrību attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokli. Savā pēdējā šī gada sēdē, kas notika 20.decembrī, Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus likumā, saskaņā, ar kuru 2017.gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme palielināta līdz 15%, bet mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7 000 eiro gadā – līdz 12%. Tomēr šis izņēmums būs spēkā tikai nākamajā gadā. Pašlaik šī nodokļa likme ir 9%.

Grozījumi arī paredz 2017.gadā no valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieskaitīt sociālās apdrošināšanas obligātajā iemaksu kontā 70,4%, bet 2018.gadā – 80%. Pašlaik likums paredz, ka sociālajām iemaksām tiek novirzīti 65% no mikrouzņēmumu samaksātā nodokļa. Šīs izmaiņas ir saistītas ar priekšlikumu uz laiku atteikties no minimālajām obligātajām sociālajām iemaksām.

Vārdi «uz laiku» ir atslēgas vārdi stāstā, ko daži dēvē par mikrouzņēmumu uzvaru. Tomēr tuvāk patiesībai ir tie, kas vārdam uzvara pievieno vārdu Pirra uzvara.  Neskatoties uz to, ka 20.decembrī parlaments pieņēma vēl kādu likumu, nosakot to, ka atvieglotais režīms būs spēkā vēl gadu pēc tam, kad spēkā stāsies jaunais mazo uzņēmumu regulējums, līdz 2017.gada 1.jūnijam valdībai jāiesniedz Saeimā likumprojekti, kas paredz ieviest jaunu īpaši piemērotu nodokļu regulējumu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas aizstās mikrouzņēmumu nodokli.

Tāpat deputāti uzdeva valdībai līdz 2017.gada 1.maijam izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumos, kas nosaka sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru sociāli apdrošinātām personām ar zemu obligāto iemaksu objektu. Tā jautājums par atviegloto nodokļu režīmu nav līdz galam izlemts, bet rasta vien īslaicīga izeja, lai, cita starpā, nemaitātu ļaudīm svētku noskaņojumu un nesatracinātu vēlētājus pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2017.gada 3.jūnijā.

Ziemassvētku brīnuma gaidās

Taču komersanti – gan mazie, gan lielie – ir tikai cilvēki, kas Jaunā gada priekšvakarā grib ticēt brīnumiem un Ziemassvētku vecītim. Bankas Citadele veiktā aptauja parādīja, ka uzņēmēji vairāk par visu vēlētos valdību, kura samazinātu nodokļus (71%), kā arī maksātspējīgus klientus.

Katrs trešais jeb 37% respondentu no Ziemassvētku vecīša gribētu sagaidīt jaunas un labas biznesa idejas, bet katrs piektais jeb 22% vēlas čaklākus un talantīgākus darbiniekus. Tāpat katrs piektais dāvanā no Ziemassvētku vecīša gribētu saņemt mazāku konkurenci savā nozarē. Bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijas uzņēmēju vēlēšanās ir izpildāmas tikai palielinoties eksporta aktivitātēm.

Runājot par lielākajiem izaicinājumiem, kas sagaida uzņēmējus 2017.gadā, 70% respondentu minējuši jaunu klientu piesaistīšanu un jaunu noieta tirgu apgūšanu. Savukārt 53% uzņēmēju gada galvenais uzdevums ir izdzīvot un saglabāt uzņēmumu. Jaunu produktu vai pakalpojumu izstrādāšana un ieviešana ir nākamā gada galvenais izaicinājums 42% uzņēmēju.

SKDS aptaujā piedalījušies 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji no dažādām darbības jomām – ražošanas un tirdzniecības pārstāvji, būvnieki un pakalpojumu sniedzēji.

Par «neredzamajiem maksājumiem»

Runājot par citām jaunā gada tendencēm, ar ko nāksies saskarties uzņēmējiem, ir vērts pieminēt izmaiņas norēķinos ar pircējiem. Eksperti iesaka uzņēmējiem pievērst uzmanību faktam, ka finanšu sektora spēlētāji (bankas) arvien tālāk «attālinās» no tieša kontakta ar klientiem, bet elektronisko maksājumu tirgū ātri ienāk jauni risinājumi. Tas tika apspriests šonedēļ notikušajā Finanšu forumā 2016. Jauna realitāte.

Procesu neapšaubāmi paātrinās arī jaunās Maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) stāšanās spēkā 2018.gadā. Patērētāji gūs ievērojamu labumu no pakalpojumu izmaksu samazināšanās un drošības palielināšanās. Piemēram, vairumā gadījumu, PSD2 aizliedz piemērot papildu izmaksas maksājumiem ar karti. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm, patērētāji tādējādi varēs ietaupīt aptuveni 700 miljonus eiro gadā.

Patērētājiem būs plašāka un ērtāka izvēle starp dažādiem maksājumu pakalpojumiem, tostarp iespēja izvēlēties novatoriskus risinājumus. Tieši tāpēc katram uzņēmējam, jo īpaši tirgotājiem vajadzētu domāt par norēķinu veidu paplašināšanu. Piemēram, norēķini, izmantojot bezkontakta maksājumu kartes vai «virtuālos» maksājumu terminālus, kā arī norēķini, izmantojot e-maciņus vai pat neredzamos maksājumus. Neredzamie maksājumi – tas ir nākamais solis mobilo maksājumu jomā. Veikalā uzstādītie sensori atpazīst pircēju, sazinās ar banku un noraksta naudu. Cilvēks vienkārši pieņem nepieciešamos produktus, iziet caur maksājumu zonu, un, piemēram, saņem īsziņu, par kādām precēm un produktiem viņš ir veicis apmaksu. Pēc ekspertu domām, nākamajos piecos gados katrs ceturtais e-maksājumu var būt neredzamais maksājums.

Ko gatavo mums nākamais gads?

Ja aizdomājamies par tendencēm pasaules ekonomikā, kas ietekmēs Latviju nākamajā gadā, ir vērts pieminēt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Tiesa gan, pagaidām neviens eksperts neņemas nosaukt konkrētas sekas, kādas Brexit radīs Latvijai.

Starp citām svarīgām tendencēm šonedēļ notikušās konferences Biznesa Stratēģija 2017 dalībnieki norādīja pārtikušās vidusšķiras neapmierinātības palielināšanos bagātajās Rietumu valstīs. Šī patērētāju kategorija ir neapmierināta ar to, ka pēdējo desmit gadu laikā viņu materiālā labklājība neuzlabojās, un viņi meklē vainīgos. Vainīgais ir globalizācija, un sabiedrībā briest vēlēšanās palēnināt starptautiskā tirgus liberalizāciju. Galu galā, lielāko ieguvumu no globalizācijas ir guvuši visnabadzīgākie pasaules iedzīvotāji un jaunās tirgus ekonomikas.

Tieši tirdzniecība ar bagātajām pasaules valstīm ļāva mūsu valstij pacelties no nabadzīgas valsts līdz valstij ar vidēji augstiem ienākumiem. Tādēļ Latvijai ir svarīgi darīt visu, lai izvairītos no smagā Brexit, kā arī uzlabot divpusējās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu. Turklāt ir svarīgi nekavējoties uzsākt Rail Baltica būvniecību, lai nodrošinātu Rīgai efektīvu transporta savienojumu ar citām lielākajām reģiona pilsētām, sacīja viens no konferences dalībniekiem, Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

Arvien lielāku lomu darba tirgū spēlēs aktīvie pensionāri (tā dēvētā sudraba jeb sirmā ekonomika). Jau 2022.gadā 25-34 gadus vecu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits būs par piektdaļu mazāks nekā tagad. Teju tikpat pieaugs strādājošo skaits 55 – 64 gadu vecuma grupā. Ir acīmredzami, ka nākotnē varēsim mazāk paļauties uz «jauno paaudzi», tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgajām ārējās vervēšanas izmaksām, ir jādomā par esošo un sevi pierādījušo talantīgo darbinieku noturēšanu, skaidro KPMG Baltics vadošā partnere Armine Movsisjana.

Tāpat eksperti uzskata, ka ir laiks piemēroties graujošajām izmaiņām biznesa spēles noteikumos, un tieši – kopīgai naudas pelnīšanai (share economy). Šāda biznesa veida spilgti piemēri – Uber, Airbnb servisi. Auditorkompānijas PwC veiktais pētījums liecina, ka pieci dalīšanās ekonomikas sektori jau 2014.gadā kopā radīja 15 miljardus ASV dolāru (14,36 miljardus eiro) lielus ienākumus.  Pētījumā teikts, ka savstarpējās sadarbības perspektīvas piesaista aizvien jaunas un jaunas kompānijas dažādās pasaules valstīs. 2025.gadā savstarpējās sadarbības ekonomika radīs peļņu vairāk nekā 335 miljardu dolāru (320,7 miljardu eiro) apmērā, prognozē PwC eksperti.

Ref:017.010.102.2654


Pievienot komentāru

Darba drošība būvlaukumā: problēma, mīts vai nevajadzīga ekstra

Aizvien aktuāls un sarežģīts ir darba drošības jautājums būvniecības nozarē. Viens no piemēriem ir jaunās Ķekavas sākumskolas celšanas process, kur no iedzīvotājiem izskanējušas bažas par darbinieku pakļaušanu paaugstinātam riskam objektā. Tikmēr būvfirma Abora saka, ka tas nav nekas vairāk kā neapmierinātu darbinieku «muļķības». Ziņu protāls BNN devās noskaidrot lietas apstākļus.

Ārlietu ministrija atbalstīs diasporas mediju konkursa organizēšanu

Ārlietu ministrija trešdien, 26.aprīlī, noslēdza sadarbības līgumu ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un piešķīra 23 000 eiro mediju konkursa organizēšanai par diasporas tematiku un Latvijas diasporas mediju atbalstam.

Reirs: Audžuģimenēs zobārsta apmeklējums ir problēma

Daudzviet Latvijā audžuģimenēs viena no aktuālākajām veselības problēmām ir bērnu nepieciešamība pēc zobārsta apmeklējuma, informē labklājības ministrs Jānis Reirs, sakot, ka bieži vien situācijas ir pamatīgi «ielaistas».

Kariņš: Latvijas valstij jāpārņem kontrole Conexus Baltic Grid

Latvijas valstij jāiegādājas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid akciju kontrolpaketi, savu uzskatu pauž Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Vēloties apturēt tiesas sēdi, apsūdzētais ziņo par viltus sprādzienu tiesu namā

Par apzināti nepatiesu ziņojumu par to, ka tiesas namā notiks sprādziens, prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu. Ziņojums veikts, jo apsūdzētais vēlējies apturēt sēdi, vēsta prokuratūra.

Eiropas Komisija vēršas pret Ungārijas augstākās izglītības likumu

Eiropas Komisija ir uzsākusi juridisku procedūru pret Ungāriju saistībā ar tās pieņemto augstākās izglītības likumu, kura nolūks tā pretinieku vērtējumā ir slēgt prestižu augstskolu, ko savulaik dibinājis ungāru-ebreju filantrops Džordžs Soross.

Atbalsta jaunu likumu autortiesību jomā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 26.aprīlī, trešajā lasījumā atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma efektīvai veikšanai, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

Latvijas Biznesa savienība: MVU attīstībai svarīga iedzīvotāju pirktspēja un investīcijas

Viens no aktuālākajiem mazo un vidējo uzņēmumu jautājumiem joprojām ir finansējuma pieejamība. Latvijas Biznesa Savienība sniegs informatīvu atbalstu sadarbībā ar attīstības finanšu institūciju Altum un komercbankām, ziņo Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs.

Par dzīvības apdrošināšanu visbiežāk aizdomājas, dzirdot ziņas par negadījumiem

Lielākoties par dzīvības apdrošināšanu cilvēki aizdomājas reizēs, kad medijos lasa vai dzird par kādiem negadījumiem - traģiski bojā gājušiem cilvēkiem, vecākus zaudējušiem bērniem, liecina DNB bankas un apdrošināšanas sabiedrības Ergo pētījuma rezultāti.

Dārzeņu audzētāji: Nozarei ir nākotne, bet to bremzē smagais nodokļu slogs

Salīdzinot ar Eiropas dienvidu zemēm, dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne – tā uzskata kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Pulks: Rīgas pašvaldības sociālo tīklu kontus uztur rīdzinieki; KNAB izmeklē

«Rīgas pašvaldības sociālo tīklu konti ir izveidoti par rīdzinieku naudu un tos nevar nelikumīgi privatizēt, lai veicinātu savu politisko mērķu sasniegšanu,» ar publisku paziņojumu klajā nāk Rīgas domes Vienotības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks.

Virši-A, atklāj četrpadsmito degvielas uzpildes staciju Rīgas reģionā

Pašmāju degvielas tirgotājs AS Virši-A, atklāj četrpadsmito degvielas uzpildes staciju Rīgas reģionā – DUS Brīvība Brīvības gatvē 250.

Mežsarga pieļauj, ka viņas rotāciju motivējuši Bērnu un Stradiņa slimnīcai negatīvi lēmumi

Veselības inspekcija (VI) pēdējā laikā pieņēmusi divus negatīvus lēmumus par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu un vienu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu, turklāt tie pieņemti par laiku, kad abu iestāžu valdēs bija pašreizējā veselības ministre Anda Čakša, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda VI vadītāja Aija Mežsarga, kuru ministre vēlas aizrotēt uz zemāku amatu citā padotības iestādē.

Pērn ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās ilgāk, bet tērēja mazāk

Pērn ārvalstu ceļotāji 6,8 miljons reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,7% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes2016. gadā ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās ilgāk, bet tērēja mazāk jaunākie dati.

Erasmus studentu apmaiņas programma ir vērtīga, bet ieguvēju var būt vairāk

Eiropas Savienības studiju apmaiņas programmas bagātina studējošos un dod pienesumu ekonomikai, tomēr izmantot to sniegtās priekšrocības varētu vairāk ES pilsoņu nekā pašlaik, vērtē portāls EurActiv

Īslaicīga bezdarba gadījumā katrs trešais iedzīvotājs nespētu samaksāt rēķinus

Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam būtu grūtības segt savus ikmēneša maksājumus, ja pēkšņi, piemēram, īslaicīga bezdarba vai slimības gadījumā, samazinātos ienākumi, liecina Swedbank apdrošināšanas veiktā aptauja.

Igaunijas veselības aprūpes arodbiedrības piekrīt algu risinājumam

Pēc piecus mēnešus ilgām sarunām ar Igaunijas veselības resoru virkne Igaunijas mediķu arodbiedrību šonedēļ parakstījušas koplīgumu, piekrītot darba samaksas celšanai un atsakoties no plāniem rīkot vērienīgus streikus.

Ansips: Bronzas nakts grautiņu Tallinā klātienē vadījuši Krievijas militāristi

Apritot 10 gadiem kopš Tallinā notika nemieri pēc Padomju pieminekļa – Bronzas kareivja – un karavīru apbedījumu pārvietošanas uz kapsētu, toreizējais Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips norādījis, ka galvaspilsētā grautiņus klātienē vadījuši Krievijas īpašo uzdevumu vienības karavīri.

Reportieri bez robežām: Mediji piedzīvo nebijušus draudus

«Preses brīvība pasaulē nekad nav bijusi tik apdraudēta kā tagad,» trešdien, 26.aprīlī, savā ikgadējā ziņojumā Pasaules preses brīvības indekss brīdina starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija Reportieri bez robežām.

Latvijas uzņēmumiem ir neizmantots potenciāls Spānijas tirgus apgūšanā

Latvijas un Spānijas ārlietu ministri pauž nepieciešamību stiprināt vienotību starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, vēsta Ārlietu ministrijā.

LB ekonomiste: Latviešu apmierinātība ar dzīvi ir zemāka nekā vairākumā ES valstu

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu, Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula komentē vairākus mērījumus, kas raksturo tautaismniecības attīstību un cilvēku dzīves kvalitāti makroekonomika.lv publikācijā.

Latvija un Etiopija apspriež iespējamo sadarbību aviācijas jomā

Latvija un Etiopija ieinteresētas sekmēt plašāku divpusējo sadarbību, ziņo Ārlietu ministrijā.

Latvijā vairāk nekā puse nelegāli lejupielādē vai straumē filmas un seriālus

Vairāk nekā puse atzīst, ka ir nelegāli lejupielādējuši vai straumējuši filmas vai seriālus, 50,6% ir klausījušies nelegāli iegūtu mūziku, bet 38%- nelegāli lejupielādējuši datorprogrammu, liecina Tieslietu ministrijas veiktais pētījums.

Coca-Cola zemāku pārdošanas apjomu dēļ atlaidīs 1 200 darbiniekus

2017.gada pirmajā ceturksnī Coca-Cola dzērienu pārdošanas apjoms pasaule samazinājies par vienu procentu. Amerikāņu dzērienu lielražotājs Coca-Cola pavēstījis, ka līdz ar limonāžu pieprasījuma samazināšanos tas šogad pasaulē atteiksies no 1 200 darbiniekiem.

Nodokļu reformā neiekļaus ieceri par 1% sociālo iemaksu novirzīšanu veselībai

Konceptuāls atbalsts no koalīcijas partneriem nodokļu reformai ir, tomēr tās pamatnostādnēs veselības aprūpei netiks paredzēts novirzīt 1% no sociālajām iemaksām, līdz ar to risinājums veselības nozares finansējumam tiks piedāvāts vēlāk, otrdien, 25.aprīlī, pēc valdības koalīcijas sanāksmes žurnālistiem stāsta Ministru prezidents Māris Kučinskis.