bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.02.2017 | Vārda dienas: Eleonora, Ariadne
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ko mums gatavo nākamais gads?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Noslēgumam tuvojas vēl viens gads, kas izrādījās bagāts ar dažādiem notikumiem – gan priecīgiem, gan bēdīgiem.  Un, sagaidot nākamo gadu, ļoti gribas ticēt brīnumiem un cerēt, ka nākamais posms būs labāks par iepriekšējo.

Kārtējai robežai mēs esam pietuvojušies vismaz ar kaut kādu skaidrību attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokli. Savā pēdējā šī gada sēdē, kas notika 20.decembrī, Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus likumā, saskaņā, ar kuru 2017.gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme palielināta līdz 15%, bet mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7 000 eiro gadā – līdz 12%. Tomēr šis izņēmums būs spēkā tikai nākamajā gadā. Pašlaik šī nodokļa likme ir 9%.

Grozījumi arī paredz 2017.gadā no valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieskaitīt sociālās apdrošināšanas obligātajā iemaksu kontā 70,4%, bet 2018.gadā – 80%. Pašlaik likums paredz, ka sociālajām iemaksām tiek novirzīti 65% no mikrouzņēmumu samaksātā nodokļa. Šīs izmaiņas ir saistītas ar priekšlikumu uz laiku atteikties no minimālajām obligātajām sociālajām iemaksām.

Vārdi «uz laiku» ir atslēgas vārdi stāstā, ko daži dēvē par mikrouzņēmumu uzvaru. Tomēr tuvāk patiesībai ir tie, kas vārdam uzvara pievieno vārdu Pirra uzvara.  Neskatoties uz to, ka 20.decembrī parlaments pieņēma vēl kādu likumu, nosakot to, ka atvieglotais režīms būs spēkā vēl gadu pēc tam, kad spēkā stāsies jaunais mazo uzņēmumu regulējums, līdz 2017.gada 1.jūnijam valdībai jāiesniedz Saeimā likumprojekti, kas paredz ieviest jaunu īpaši piemērotu nodokļu regulējumu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas aizstās mikrouzņēmumu nodokli.

Tāpat deputāti uzdeva valdībai līdz 2017.gada 1.maijam izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumos, kas nosaka sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru sociāli apdrošinātām personām ar zemu obligāto iemaksu objektu. Tā jautājums par atviegloto nodokļu režīmu nav līdz galam izlemts, bet rasta vien īslaicīga izeja, lai, cita starpā, nemaitātu ļaudīm svētku noskaņojumu un nesatracinātu vēlētājus pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2017.gada 3.jūnijā.

Ziemassvētku brīnuma gaidās

Taču komersanti – gan mazie, gan lielie – ir tikai cilvēki, kas Jaunā gada priekšvakarā grib ticēt brīnumiem un Ziemassvētku vecītim. Bankas Citadele veiktā aptauja parādīja, ka uzņēmēji vairāk par visu vēlētos valdību, kura samazinātu nodokļus (71%), kā arī maksātspējīgus klientus.

Katrs trešais jeb 37% respondentu no Ziemassvētku vecīša gribētu sagaidīt jaunas un labas biznesa idejas, bet katrs piektais jeb 22% vēlas čaklākus un talantīgākus darbiniekus. Tāpat katrs piektais dāvanā no Ziemassvētku vecīša gribētu saņemt mazāku konkurenci savā nozarē. Bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijas uzņēmēju vēlēšanās ir izpildāmas tikai palielinoties eksporta aktivitātēm.

Runājot par lielākajiem izaicinājumiem, kas sagaida uzņēmējus 2017.gadā, 70% respondentu minējuši jaunu klientu piesaistīšanu un jaunu noieta tirgu apgūšanu. Savukārt 53% uzņēmēju gada galvenais uzdevums ir izdzīvot un saglabāt uzņēmumu. Jaunu produktu vai pakalpojumu izstrādāšana un ieviešana ir nākamā gada galvenais izaicinājums 42% uzņēmēju.

SKDS aptaujā piedalījušies 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji no dažādām darbības jomām – ražošanas un tirdzniecības pārstāvji, būvnieki un pakalpojumu sniedzēji.

Par «neredzamajiem maksājumiem»

Runājot par citām jaunā gada tendencēm, ar ko nāksies saskarties uzņēmējiem, ir vērts pieminēt izmaiņas norēķinos ar pircējiem. Eksperti iesaka uzņēmējiem pievērst uzmanību faktam, ka finanšu sektora spēlētāji (bankas) arvien tālāk «attālinās» no tieša kontakta ar klientiem, bet elektronisko maksājumu tirgū ātri ienāk jauni risinājumi. Tas tika apspriests šonedēļ notikušajā Finanšu forumā 2016. Jauna realitāte.

Procesu neapšaubāmi paātrinās arī jaunās Maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) stāšanās spēkā 2018.gadā. Patērētāji gūs ievērojamu labumu no pakalpojumu izmaksu samazināšanās un drošības palielināšanās. Piemēram, vairumā gadījumu, PSD2 aizliedz piemērot papildu izmaksas maksājumiem ar karti. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm, patērētāji tādējādi varēs ietaupīt aptuveni 700 miljonus eiro gadā.

Patērētājiem būs plašāka un ērtāka izvēle starp dažādiem maksājumu pakalpojumiem, tostarp iespēja izvēlēties novatoriskus risinājumus. Tieši tāpēc katram uzņēmējam, jo īpaši tirgotājiem vajadzētu domāt par norēķinu veidu paplašināšanu. Piemēram, norēķini, izmantojot bezkontakta maksājumu kartes vai «virtuālos» maksājumu terminālus, kā arī norēķini, izmantojot e-maciņus vai pat neredzamos maksājumus. Neredzamie maksājumi – tas ir nākamais solis mobilo maksājumu jomā. Veikalā uzstādītie sensori atpazīst pircēju, sazinās ar banku un noraksta naudu. Cilvēks vienkārši pieņem nepieciešamos produktus, iziet caur maksājumu zonu, un, piemēram, saņem īsziņu, par kādām precēm un produktiem viņš ir veicis apmaksu. Pēc ekspertu domām, nākamajos piecos gados katrs ceturtais e-maksājumu var būt neredzamais maksājums.

Ko gatavo mums nākamais gads?

Ja aizdomājamies par tendencēm pasaules ekonomikā, kas ietekmēs Latviju nākamajā gadā, ir vērts pieminēt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Tiesa gan, pagaidām neviens eksperts neņemas nosaukt konkrētas sekas, kādas Brexit radīs Latvijai.

Starp citām svarīgām tendencēm šonedēļ notikušās konferences Biznesa Stratēģija 2017 dalībnieki norādīja pārtikušās vidusšķiras neapmierinātības palielināšanos bagātajās Rietumu valstīs. Šī patērētāju kategorija ir neapmierināta ar to, ka pēdējo desmit gadu laikā viņu materiālā labklājība neuzlabojās, un viņi meklē vainīgos. Vainīgais ir globalizācija, un sabiedrībā briest vēlēšanās palēnināt starptautiskā tirgus liberalizāciju. Galu galā, lielāko ieguvumu no globalizācijas ir guvuši visnabadzīgākie pasaules iedzīvotāji un jaunās tirgus ekonomikas.

Tieši tirdzniecība ar bagātajām pasaules valstīm ļāva mūsu valstij pacelties no nabadzīgas valsts līdz valstij ar vidēji augstiem ienākumiem. Tādēļ Latvijai ir svarīgi darīt visu, lai izvairītos no smagā Brexit, kā arī uzlabot divpusējās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu. Turklāt ir svarīgi nekavējoties uzsākt Rail Baltica būvniecību, lai nodrošinātu Rīgai efektīvu transporta savienojumu ar citām lielākajām reģiona pilsētām, sacīja viens no konferences dalībniekiem, Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

Arvien lielāku lomu darba tirgū spēlēs aktīvie pensionāri (tā dēvētā sudraba jeb sirmā ekonomika). Jau 2022.gadā 25-34 gadus vecu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits būs par piektdaļu mazāks nekā tagad. Teju tikpat pieaugs strādājošo skaits 55 – 64 gadu vecuma grupā. Ir acīmredzami, ka nākotnē varēsim mazāk paļauties uz «jauno paaudzi», tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgajām ārējās vervēšanas izmaksām, ir jādomā par esošo un sevi pierādījušo talantīgo darbinieku noturēšanu, skaidro KPMG Baltics vadošā partnere Armine Movsisjana.

Tāpat eksperti uzskata, ka ir laiks piemēroties graujošajām izmaiņām biznesa spēles noteikumos, un tieši – kopīgai naudas pelnīšanai (share economy). Šāda biznesa veida spilgti piemēri – Uber, Airbnb servisi. Auditorkompānijas PwC veiktais pētījums liecina, ka pieci dalīšanās ekonomikas sektori jau 2014.gadā kopā radīja 15 miljardus ASV dolāru (14,36 miljardus eiro) lielus ienākumus.  Pētījumā teikts, ka savstarpējās sadarbības perspektīvas piesaista aizvien jaunas un jaunas kompānijas dažādās pasaules valstīs. 2025.gadā savstarpējās sadarbības ekonomika radīs peļņu vairāk nekā 335 miljardu dolāru (320,7 miljardu eiro) apmērā, prognozē PwC eksperti.

Ref:017.010.102.2654


Pievienot komentāru

Valsts valodas centram strīds ar Ušakovu

Valsts valodas centrs noraida izskanējušo informāciju par Nila Ušakova sociālā tīkla profilā publicēto ziņu, ka «Valsts valodas centrs ir atradis vēl vienu iemeslu pamēģināt viņu administratīvi sodīt».

Lazdiņš: ST spriedums ir pamats, lai pārvērtētu atteiktās pielaides valsts noslēpumam

Pēc bijušā lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāja Raimonda Lazdiņa pieteikuma, Satversmes Tiesa atzinusi, ka likumā noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei. «Pēc ST lēmuma būtu pamats pārvērtēt vairāku gadu gaitā pieņemtos lēmumus par atteikumiem pielaidēm valsts noslēpumam.»

Rīgas pašvaldība apbalvo arhitektus par devumu pilsētai

Par nozīmīgu pienesumu Rīgas pilsētas arhitektūrā, pirmdien, 20.februārī, Rātsnamā tika apbalvoti labākie arhitekti. Pašvaldības apbalvojums piešķirts arhitektei Vitai Polkovņikovai, arhitektam Arnim Kleinbergam, arhitektam Vitautam Biekšam u.c.

Ozolaines nami valde vaino Kadžuli reiderismā

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību Ozolaines nami, ziņo Ozolaines nami valde.

Sākts kriminālprocess par negadījumu ar saslīdējušo lidmašīnu, kurā lidoja KHL komanda

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par pagājušā piektdienā notikušo negadījumu ar Vim Airlines lidmašīnu starptautiskajā lidostā Rīga.

Rīgas skolās pirmklasniekus jāreģistrē līdz 15.maijam; prioritāri sarakstā septiņigadnieki

Stājušies spēkā grozījumi, kas paredz, ka skolas, veicot pirmo klašu komplektēšanu nākamajam mācību gadam, veido pirmklasnieku pretendenti, kuri līdz 15.maijam ir reģistrēti skolā uzņemšanai pirmo klašu sarakstā.

Latvijas iedzīvotāji: Situācija Latvijas drošības jomā ir uzlabojusies

Latvijas iedzīvotāju bažas par valsts drošību ir mazinājušās, norāda Aizsardzības ministrijas pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati.

Piesaka iespējamu sešu minūšu braucienu no Tallinas līdz Helsinkiem

Igaunijai un Somijai turpinot izskatīt iespējas, kādu tuneli būvēt zem Baltijas jūras, kas savienotu abu valstu galvaspilsētas, ar futūristisku piedāvājumu nācis klajā kāds amerikāņu tehnoloģiju uzņēmums.

Turpmākos sešus gadus 3 500 ieslodzītie varēs konsultēties ar NVA speciālistiem

Lai veicinātu ieslodzīto personu sagatavošanu darbam brīvībā, palīdzot viņiem atgriezties sabiedrībā un ģimenēs, turpmākos sešus gadus kopumā 3 500 ieslodzītie ieslodzījuma vietās varēs saņemt individuālās vai grupu karjeras konsultācijas pie Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistiem.

Pieaug airBaltic pasažieru skaits

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gada janvārī ir pārvadājusi 187 996 pasažierus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos, kas ir par 18% vairāk nekā pērn.

Igaunijas premjers vēlas piešķirt pilsonību tiem, kas valstī dzīvo vairāk nekā 25 gadus

Igaunijas nepilsoņiem, kas valstī dzīvo vairāk nekā 25 gadus, ir jāsaņem pilsonība, Latvijas Televīzijas raidījumam de facto komentē Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Būvizstrādājumu interneta vietnēs sniedz maldīgu informāciju

Pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatējis pārkāpumus visās 29 pārbaudītajās būvizstrādājumu tirdzniecības interneta vietnēs, vēsta PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

Sākas ES mēroga projekts Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola

Sadarbībā ar pedagogiem Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā sāk Eiropas Savienības mēroga programmu Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola. Tās mērķis ir jauniešos veicināt apziņu par sevi kā nozīmīgu ES daļu, rosināt izpratni par sabiedrībā notiekošo un motivēt līdzdarboties, to plānots ieviest visās ES dalībvalstīs.

Aug pieprasījums pēc pilna servisa autolīzinga – uzņēmēji atguvušies no krīzes

Pieprasījums pēc pilna servisa autolīzinga Latvijas uzņēmumu vidū pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 20%, liecina AVIS Budget Group Latvia dati.

Pētījums: Iedzīvotāji apzināti cenšas izvēlēties mazo uzņēmumu pakalpojumus

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā apzināti cenšas izvēlēties mazo uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Aiztur vērtslietu viltotājus, kas darbojušies vairāku gadu garumā

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļa aizturējusi divas personas, kuras iespējams veikušas krāpnieciskas darbības, vairāku gadu garumā realizējot zelta un platīna investīciju atdarinājumus dažādos vērtslietu uzpirkšanas punktos Rīgā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai piedāvā PVN reversās samaksas ieviešanu būvniecībā

Lai ierobežotu ēnu ekonomiku, valsts iestāžu darba plānā laika posmā no 2016. līdz 2020.gadam iekļauti 60 konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020.gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Raidījums: Saskaņas deputātu amatu rokādes - Live Riga sievas amatu pārņem māte

Dodoties dekrētā Rīgas tūrisma attīstības biroja darbiniecei, kura ir Saskaņas deputāta Sandra Bergmaņa sieva, tajā pašā amatā pieņemta Bergmaņa māte, vēsta raidījums Nekā Personīga.

«Saindētais» Kremļa oponents dodas atlabt ārpus Krievijas

Lai atgūtos no iespējamās saindēšanas, ārstēties ārpus Krievijas devies pazīstamais Kremļa oponents Vladimirs Kara-Murza, kurš februāra sākumā nokļuva komā pēkšņas orgānu mazspējas dēļ.

Ukrainas austrumos paredzēts sākt pamieru

Saskaņā ar starptautisku vienošanos, kas aizvadītajā nedēļas nogalē panākta Minhenē, pirmdien, 20.februārī, jāsākas pamieram Ukrainas austrumos notiekošajā karā, kas paredz pārtraukt uguni un pārvietot smagos ieročus prom no frontes līnijas.

ASV viceprezidents: Nevaram iedomāties labākus sabiedrotos kā Baltijas valstis

Baltijas valstu un ASV sadarbība ir nemainīgi spēcīga, pēc Baltijas valstu prezidentu un ASV viceprezidenta Maika Pensa tikšanās uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Mainīgo laika apstākļu dēļ Rīgas ielās labo tikai «avārijas» bedres

Februārī Rīgas ielās veikta seguma atjaunošana 3 155 kvadrātmetru lielā platībā. To atjaunošanai ieguldīti 101 tūkstoši eiro, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments. Ierēdņi vienlaikus skaidro, ka nepatstāvīgo laika apstākļu dēļ ziemā tiek labotas tikai avārijas bedres.

DNB: Līgumus ar banku varēs parakstīt, izmantojot Skype

Izmantojot Skype sniegtās iespējas, banku klienti gan privātpersonas, gan uzņēmumi var attālināti saņemt dažādu pakalpojumu spektru no informatīvām konsultācijām līdz pat darījumu slēgšanai un līgumu parakstīšanai, BNN informē DNB banka, kas saviem klientiem ir aktivizējusi jaunas attālinātās saziņas iespējas.

Providus: Pašvaldību vēlēšanās partijas deleģē savus otrā plāna pārstāvjus

Lai arī pašlaik nav skaidrs, cik tieši Saeimas deputātu kandidēs gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, iemesls šādam solim varētu būt savu Saeimā nerealizēto ambīciju piepildīšana pašvaldību līmenī, savu viedokli pauž domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Šonedēļ gaidāmi nokrišņi, vietām arī sniegs

Virs Ziemeļeiropas atrodas plašs pazemināta atmosfēras spiediena apgabals, kas šonedēļ noteiks laika apstākļus Latvijā - debesis lielākoties būs mākoņainas un bieži gaidāmi arī nokrišņi, informē Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas dienests.