bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ko mums gatavo nākamais gads?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Noslēgumam tuvojas vēl viens gads, kas izrādījās bagāts ar dažādiem notikumiem – gan priecīgiem, gan bēdīgiem.  Un, sagaidot nākamo gadu, ļoti gribas ticēt brīnumiem un cerēt, ka nākamais posms būs labāks par iepriekšējo.

Kārtējai robežai mēs esam pietuvojušies vismaz ar kaut kādu skaidrību attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokli. Savā pēdējā šī gada sēdē, kas notika 20.decembrī, Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus likumā, saskaņā, ar kuru 2017.gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme palielināta līdz 15%, bet mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7 000 eiro gadā – līdz 12%. Tomēr šis izņēmums būs spēkā tikai nākamajā gadā. Pašlaik šī nodokļa likme ir 9%.

Grozījumi arī paredz 2017.gadā no valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieskaitīt sociālās apdrošināšanas obligātajā iemaksu kontā 70,4%, bet 2018.gadā – 80%. Pašlaik likums paredz, ka sociālajām iemaksām tiek novirzīti 65% no mikrouzņēmumu samaksātā nodokļa. Šīs izmaiņas ir saistītas ar priekšlikumu uz laiku atteikties no minimālajām obligātajām sociālajām iemaksām.

Vārdi «uz laiku» ir atslēgas vārdi stāstā, ko daži dēvē par mikrouzņēmumu uzvaru. Tomēr tuvāk patiesībai ir tie, kas vārdam uzvara pievieno vārdu Pirra uzvara.  Neskatoties uz to, ka 20.decembrī parlaments pieņēma vēl kādu likumu, nosakot to, ka atvieglotais režīms būs spēkā vēl gadu pēc tam, kad spēkā stāsies jaunais mazo uzņēmumu regulējums, līdz 2017.gada 1.jūnijam valdībai jāiesniedz Saeimā likumprojekti, kas paredz ieviest jaunu īpaši piemērotu nodokļu regulējumu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas aizstās mikrouzņēmumu nodokli.

Tāpat deputāti uzdeva valdībai līdz 2017.gada 1.maijam izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumos, kas nosaka sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru sociāli apdrošinātām personām ar zemu obligāto iemaksu objektu. Tā jautājums par atviegloto nodokļu režīmu nav līdz galam izlemts, bet rasta vien īslaicīga izeja, lai, cita starpā, nemaitātu ļaudīm svētku noskaņojumu un nesatracinātu vēlētājus pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2017.gada 3.jūnijā.

Ziemassvētku brīnuma gaidās

Taču komersanti – gan mazie, gan lielie – ir tikai cilvēki, kas Jaunā gada priekšvakarā grib ticēt brīnumiem un Ziemassvētku vecītim. Bankas Citadele veiktā aptauja parādīja, ka uzņēmēji vairāk par visu vēlētos valdību, kura samazinātu nodokļus (71%), kā arī maksātspējīgus klientus.

Katrs trešais jeb 37% respondentu no Ziemassvētku vecīša gribētu sagaidīt jaunas un labas biznesa idejas, bet katrs piektais jeb 22% vēlas čaklākus un talantīgākus darbiniekus. Tāpat katrs piektais dāvanā no Ziemassvētku vecīša gribētu saņemt mazāku konkurenci savā nozarē. Bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijas uzņēmēju vēlēšanās ir izpildāmas tikai palielinoties eksporta aktivitātēm.

Runājot par lielākajiem izaicinājumiem, kas sagaida uzņēmējus 2017.gadā, 70% respondentu minējuši jaunu klientu piesaistīšanu un jaunu noieta tirgu apgūšanu. Savukārt 53% uzņēmēju gada galvenais uzdevums ir izdzīvot un saglabāt uzņēmumu. Jaunu produktu vai pakalpojumu izstrādāšana un ieviešana ir nākamā gada galvenais izaicinājums 42% uzņēmēju.

SKDS aptaujā piedalījušies 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji no dažādām darbības jomām – ražošanas un tirdzniecības pārstāvji, būvnieki un pakalpojumu sniedzēji.

Par «neredzamajiem maksājumiem»

Runājot par citām jaunā gada tendencēm, ar ko nāksies saskarties uzņēmējiem, ir vērts pieminēt izmaiņas norēķinos ar pircējiem. Eksperti iesaka uzņēmējiem pievērst uzmanību faktam, ka finanšu sektora spēlētāji (bankas) arvien tālāk «attālinās» no tieša kontakta ar klientiem, bet elektronisko maksājumu tirgū ātri ienāk jauni risinājumi. Tas tika apspriests šonedēļ notikušajā Finanšu forumā 2016. Jauna realitāte.

Procesu neapšaubāmi paātrinās arī jaunās Maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) stāšanās spēkā 2018.gadā. Patērētāji gūs ievērojamu labumu no pakalpojumu izmaksu samazināšanās un drošības palielināšanās. Piemēram, vairumā gadījumu, PSD2 aizliedz piemērot papildu izmaksas maksājumiem ar karti. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm, patērētāji tādējādi varēs ietaupīt aptuveni 700 miljonus eiro gadā.

Patērētājiem būs plašāka un ērtāka izvēle starp dažādiem maksājumu pakalpojumiem, tostarp iespēja izvēlēties novatoriskus risinājumus. Tieši tāpēc katram uzņēmējam, jo īpaši tirgotājiem vajadzētu domāt par norēķinu veidu paplašināšanu. Piemēram, norēķini, izmantojot bezkontakta maksājumu kartes vai «virtuālos» maksājumu terminālus, kā arī norēķini, izmantojot e-maciņus vai pat neredzamos maksājumus. Neredzamie maksājumi – tas ir nākamais solis mobilo maksājumu jomā. Veikalā uzstādītie sensori atpazīst pircēju, sazinās ar banku un noraksta naudu. Cilvēks vienkārši pieņem nepieciešamos produktus, iziet caur maksājumu zonu, un, piemēram, saņem īsziņu, par kādām precēm un produktiem viņš ir veicis apmaksu. Pēc ekspertu domām, nākamajos piecos gados katrs ceturtais e-maksājumu var būt neredzamais maksājums.

Ko gatavo mums nākamais gads?

Ja aizdomājamies par tendencēm pasaules ekonomikā, kas ietekmēs Latviju nākamajā gadā, ir vērts pieminēt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Tiesa gan, pagaidām neviens eksperts neņemas nosaukt konkrētas sekas, kādas Brexit radīs Latvijai.

Starp citām svarīgām tendencēm šonedēļ notikušās konferences Biznesa Stratēģija 2017 dalībnieki norādīja pārtikušās vidusšķiras neapmierinātības palielināšanos bagātajās Rietumu valstīs. Šī patērētāju kategorija ir neapmierināta ar to, ka pēdējo desmit gadu laikā viņu materiālā labklājība neuzlabojās, un viņi meklē vainīgos. Vainīgais ir globalizācija, un sabiedrībā briest vēlēšanās palēnināt starptautiskā tirgus liberalizāciju. Galu galā, lielāko ieguvumu no globalizācijas ir guvuši visnabadzīgākie pasaules iedzīvotāji un jaunās tirgus ekonomikas.

Tieši tirdzniecība ar bagātajām pasaules valstīm ļāva mūsu valstij pacelties no nabadzīgas valsts līdz valstij ar vidēji augstiem ienākumiem. Tādēļ Latvijai ir svarīgi darīt visu, lai izvairītos no smagā Brexit, kā arī uzlabot divpusējās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu. Turklāt ir svarīgi nekavējoties uzsākt Rail Baltica būvniecību, lai nodrošinātu Rīgai efektīvu transporta savienojumu ar citām lielākajām reģiona pilsētām, sacīja viens no konferences dalībniekiem, Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

Arvien lielāku lomu darba tirgū spēlēs aktīvie pensionāri (tā dēvētā sudraba jeb sirmā ekonomika). Jau 2022.gadā 25-34 gadus vecu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits būs par piektdaļu mazāks nekā tagad. Teju tikpat pieaugs strādājošo skaits 55 – 64 gadu vecuma grupā. Ir acīmredzami, ka nākotnē varēsim mazāk paļauties uz «jauno paaudzi», tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgajām ārējās vervēšanas izmaksām, ir jādomā par esošo un sevi pierādījušo talantīgo darbinieku noturēšanu, skaidro KPMG Baltics vadošā partnere Armine Movsisjana.

Tāpat eksperti uzskata, ka ir laiks piemēroties graujošajām izmaiņām biznesa spēles noteikumos, un tieši – kopīgai naudas pelnīšanai (share economy). Šāda biznesa veida spilgti piemēri – Uber, Airbnb servisi. Auditorkompānijas PwC veiktais pētījums liecina, ka pieci dalīšanās ekonomikas sektori jau 2014.gadā kopā radīja 15 miljardus ASV dolāru (14,36 miljardus eiro) lielus ienākumus.  Pētījumā teikts, ka savstarpējās sadarbības perspektīvas piesaista aizvien jaunas un jaunas kompānijas dažādās pasaules valstīs. 2025.gadā savstarpējās sadarbības ekonomika radīs peļņu vairāk nekā 335 miljardu dolāru (320,7 miljardu eiro) apmērā, prognozē PwC eksperti.

Ref:017.010.102.2654


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.