bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 27.06.2017 | Vārda dienas: Malvīne, Malvis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ko mums gatavo nākamais gads?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Noslēgumam tuvojas vēl viens gads, kas izrādījās bagāts ar dažādiem notikumiem – gan priecīgiem, gan bēdīgiem.  Un, sagaidot nākamo gadu, ļoti gribas ticēt brīnumiem un cerēt, ka nākamais posms būs labāks par iepriekšējo.

Kārtējai robežai mēs esam pietuvojušies vismaz ar kaut kādu skaidrību attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokli. Savā pēdējā šī gada sēdē, kas notika 20.decembrī, Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus likumā, saskaņā, ar kuru 2017.gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme palielināta līdz 15%, bet mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7 000 eiro gadā – līdz 12%. Tomēr šis izņēmums būs spēkā tikai nākamajā gadā. Pašlaik šī nodokļa likme ir 9%.

Grozījumi arī paredz 2017.gadā no valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieskaitīt sociālās apdrošināšanas obligātajā iemaksu kontā 70,4%, bet 2018.gadā – 80%. Pašlaik likums paredz, ka sociālajām iemaksām tiek novirzīti 65% no mikrouzņēmumu samaksātā nodokļa. Šīs izmaiņas ir saistītas ar priekšlikumu uz laiku atteikties no minimālajām obligātajām sociālajām iemaksām.

Vārdi «uz laiku» ir atslēgas vārdi stāstā, ko daži dēvē par mikrouzņēmumu uzvaru. Tomēr tuvāk patiesībai ir tie, kas vārdam uzvara pievieno vārdu Pirra uzvara.  Neskatoties uz to, ka 20.decembrī parlaments pieņēma vēl kādu likumu, nosakot to, ka atvieglotais režīms būs spēkā vēl gadu pēc tam, kad spēkā stāsies jaunais mazo uzņēmumu regulējums, līdz 2017.gada 1.jūnijam valdībai jāiesniedz Saeimā likumprojekti, kas paredz ieviest jaunu īpaši piemērotu nodokļu regulējumu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas aizstās mikrouzņēmumu nodokli.

Tāpat deputāti uzdeva valdībai līdz 2017.gada 1.maijam izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumos, kas nosaka sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru sociāli apdrošinātām personām ar zemu obligāto iemaksu objektu. Tā jautājums par atviegloto nodokļu režīmu nav līdz galam izlemts, bet rasta vien īslaicīga izeja, lai, cita starpā, nemaitātu ļaudīm svētku noskaņojumu un nesatracinātu vēlētājus pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2017.gada 3.jūnijā.

Ziemassvētku brīnuma gaidās

Taču komersanti – gan mazie, gan lielie – ir tikai cilvēki, kas Jaunā gada priekšvakarā grib ticēt brīnumiem un Ziemassvētku vecītim. Bankas Citadele veiktā aptauja parādīja, ka uzņēmēji vairāk par visu vēlētos valdību, kura samazinātu nodokļus (71%), kā arī maksātspējīgus klientus.

Katrs trešais jeb 37% respondentu no Ziemassvētku vecīša gribētu sagaidīt jaunas un labas biznesa idejas, bet katrs piektais jeb 22% vēlas čaklākus un talantīgākus darbiniekus. Tāpat katrs piektais dāvanā no Ziemassvētku vecīša gribētu saņemt mazāku konkurenci savā nozarē. Bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijas uzņēmēju vēlēšanās ir izpildāmas tikai palielinoties eksporta aktivitātēm.

Runājot par lielākajiem izaicinājumiem, kas sagaida uzņēmējus 2017.gadā, 70% respondentu minējuši jaunu klientu piesaistīšanu un jaunu noieta tirgu apgūšanu. Savukārt 53% uzņēmēju gada galvenais uzdevums ir izdzīvot un saglabāt uzņēmumu. Jaunu produktu vai pakalpojumu izstrādāšana un ieviešana ir nākamā gada galvenais izaicinājums 42% uzņēmēju.

SKDS aptaujā piedalījušies 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji no dažādām darbības jomām – ražošanas un tirdzniecības pārstāvji, būvnieki un pakalpojumu sniedzēji.

Par «neredzamajiem maksājumiem»

Runājot par citām jaunā gada tendencēm, ar ko nāksies saskarties uzņēmējiem, ir vērts pieminēt izmaiņas norēķinos ar pircējiem. Eksperti iesaka uzņēmējiem pievērst uzmanību faktam, ka finanšu sektora spēlētāji (bankas) arvien tālāk «attālinās» no tieša kontakta ar klientiem, bet elektronisko maksājumu tirgū ātri ienāk jauni risinājumi. Tas tika apspriests šonedēļ notikušajā Finanšu forumā 2016. Jauna realitāte.

Procesu neapšaubāmi paātrinās arī jaunās Maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) stāšanās spēkā 2018.gadā. Patērētāji gūs ievērojamu labumu no pakalpojumu izmaksu samazināšanās un drošības palielināšanās. Piemēram, vairumā gadījumu, PSD2 aizliedz piemērot papildu izmaksas maksājumiem ar karti. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm, patērētāji tādējādi varēs ietaupīt aptuveni 700 miljonus eiro gadā.

Patērētājiem būs plašāka un ērtāka izvēle starp dažādiem maksājumu pakalpojumiem, tostarp iespēja izvēlēties novatoriskus risinājumus. Tieši tāpēc katram uzņēmējam, jo īpaši tirgotājiem vajadzētu domāt par norēķinu veidu paplašināšanu. Piemēram, norēķini, izmantojot bezkontakta maksājumu kartes vai «virtuālos» maksājumu terminālus, kā arī norēķini, izmantojot e-maciņus vai pat neredzamos maksājumus. Neredzamie maksājumi – tas ir nākamais solis mobilo maksājumu jomā. Veikalā uzstādītie sensori atpazīst pircēju, sazinās ar banku un noraksta naudu. Cilvēks vienkārši pieņem nepieciešamos produktus, iziet caur maksājumu zonu, un, piemēram, saņem īsziņu, par kādām precēm un produktiem viņš ir veicis apmaksu. Pēc ekspertu domām, nākamajos piecos gados katrs ceturtais e-maksājumu var būt neredzamais maksājums.

Ko gatavo mums nākamais gads?

Ja aizdomājamies par tendencēm pasaules ekonomikā, kas ietekmēs Latviju nākamajā gadā, ir vērts pieminēt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Tiesa gan, pagaidām neviens eksperts neņemas nosaukt konkrētas sekas, kādas Brexit radīs Latvijai.

Starp citām svarīgām tendencēm šonedēļ notikušās konferences Biznesa Stratēģija 2017 dalībnieki norādīja pārtikušās vidusšķiras neapmierinātības palielināšanos bagātajās Rietumu valstīs. Šī patērētāju kategorija ir neapmierināta ar to, ka pēdējo desmit gadu laikā viņu materiālā labklājība neuzlabojās, un viņi meklē vainīgos. Vainīgais ir globalizācija, un sabiedrībā briest vēlēšanās palēnināt starptautiskā tirgus liberalizāciju. Galu galā, lielāko ieguvumu no globalizācijas ir guvuši visnabadzīgākie pasaules iedzīvotāji un jaunās tirgus ekonomikas.

Tieši tirdzniecība ar bagātajām pasaules valstīm ļāva mūsu valstij pacelties no nabadzīgas valsts līdz valstij ar vidēji augstiem ienākumiem. Tādēļ Latvijai ir svarīgi darīt visu, lai izvairītos no smagā Brexit, kā arī uzlabot divpusējās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu. Turklāt ir svarīgi nekavējoties uzsākt Rail Baltica būvniecību, lai nodrošinātu Rīgai efektīvu transporta savienojumu ar citām lielākajām reģiona pilsētām, sacīja viens no konferences dalībniekiem, Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

Arvien lielāku lomu darba tirgū spēlēs aktīvie pensionāri (tā dēvētā sudraba jeb sirmā ekonomika). Jau 2022.gadā 25-34 gadus vecu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits būs par piektdaļu mazāks nekā tagad. Teju tikpat pieaugs strādājošo skaits 55 – 64 gadu vecuma grupā. Ir acīmredzami, ka nākotnē varēsim mazāk paļauties uz «jauno paaudzi», tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgajām ārējās vervēšanas izmaksām, ir jādomā par esošo un sevi pierādījušo talantīgo darbinieku noturēšanu, skaidro KPMG Baltics vadošā partnere Armine Movsisjana.

Tāpat eksperti uzskata, ka ir laiks piemēroties graujošajām izmaiņām biznesa spēles noteikumos, un tieši – kopīgai naudas pelnīšanai (share economy). Šāda biznesa veida spilgti piemēri – Uber, Airbnb servisi. Auditorkompānijas PwC veiktais pētījums liecina, ka pieci dalīšanās ekonomikas sektori jau 2014.gadā kopā radīja 15 miljardus ASV dolāru (14,36 miljardus eiro) lielus ienākumus.  Pētījumā teikts, ka savstarpējās sadarbības perspektīvas piesaista aizvien jaunas un jaunas kompānijas dažādās pasaules valstīs. 2025.gadā savstarpējās sadarbības ekonomika radīs peļņu vairāk nekā 335 miljardu dolāru (320,7 miljardu eiro) apmērā, prognozē PwC eksperti.

Ref:017.010.102.2654


Pievienot komentāru

Lidostā aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi

Jaunajai nedēļai iesākoties, pirmdien, 26.jūnijā, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 28 likumpārkāpējus. Vienlaikus uz ārējām robežām aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Liellopi - visbiežāk apdrošinātie mājlopi lauksaimniecībās Latvijā

Mājlopus Latvijā apdraud plēsēji, dažādas traumas, kā arī iespējami ugunsgrēki, liecina Ergo apkopotā informācija, analizējot pieteikumus par zaudējumiem, kas lopkopjiem radušies lopu bojāejas dēļ.

Vakarā un naktī notiks vērienīgi remontdarbi Rīgas centrā

Jau šīs dienas izskaņā notiks plānotie ūdensvada komunikāciju mezglu remontdarbi vairākos nozīmīgos Rīgas centra ielu krustojumos, kas provizoriski noslēgsies trešdien, 28.jūnijā, no rīta.

Uzņēmumā: Piena produktu patēriņš Latvijā turpina samazināties

Piena produktu patēriņš Latvijā turpina samazināties, norāda piena pārstrādes uzņēmuma Food Union viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos Normunds Staņēvičs. Viņš pauž, ka zemā piena produktu patēriņa iemesli būtu interesants temats pētījumam.

Naftas cenas turpina kāpt, kas var liecināt, ka ASV ir būtiski sarukušas naftas rezerves

Naftas cenas pasaulē otrdienas, 27.jūnija, rītā turpina pieaugumu jau ceturto tirdzniecības sesiju pēc kārtas, investoriem gaidot datu publiskošanu, kas varētu liecināt, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir būtiski sarukušas naftas produktu rezerves.

Ģimenes ārsti nevienojas ar VM, tāpēc 3.jūlijā pieteiks streiku

Veselības ministrijas un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas streika sarunās pirmdien, 26.jūnijā, vienošanās nav panākta, tāpēc 3.jūlijā sāksies ģimenes ārstu streiks, pauž LĢĀA prezidente Sarmīte Veide.

FKTK piemērojusi soda naudu trīs Latvijas bankām

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienotās Valsts Federālo izmeklēšanas biroju konstatēja, ka trīs Latvijas bankas - AS Baltikums Bank, AS Privatbank un AS Reģionālā investīciju banka - nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Berluskoni gandarīts par vēlēšanās atgūtām pozīcijām

Itālijas bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni, kurš ticis notiesāts krāpšanos ar nodokļiem, paudis gandarījumu lielo atbalstu, ko viņa partija saņēmusi Itālijas pašvaldību vēlēšanās.

Londona izklāsta Lielbritānijas piedāvājumu ES pilsoņu palikšanai valstī

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pavēstījusi, ka vēlas, lai valstī dzīvojošie Eiropas Savienības pilsoņi paliktu Lielbritānijā arī pēc valsts izstāšanās no ES.

Pārrunās NATO spēku integrācijas vienības lomu Latvijas valsts aizsardzībā

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš  otrdien, 27.jūnijā, tiksies ar ģenerālleitnantu Manfredu Hofmanu, NATO Daudznacionālā Ziemeļaustrumu korpusa štāba komandieri, kura vadītā štāba operacionālajā pakļautībā atrodas Latvijā izvietotā NATO spēku integrācijas vienība.

LTRK ārkārtas padomes sēdē nolemj prasīt pārskatīt valsts izdevumus

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pirmdien, 26.jūnijā, ārkārtas padomes sēdē nolēma atsaukt savu atbalstu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai līdz brīdim, kad valdība būs gatava atgriezties pie Ministru kabinetā apstiprinātajām pamatnostādnēm.

Vienojas ieviest progresīvāku IIN likmi

Vadošā koalīcija vienojās diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20%, 23% un 31% apmērā, pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Pārdošanas eksperts: Latvijā konkurence gaļas tirgū ir spēcīga un izaicinoša

Latvijā konkurence gaļas tirgū ir spēcīga un izaicinoša, jo tajā darbojas vairāk nekā 100 gaļas pārstrādes uzņēmumu, apgalvo gaļas pārstrādes uzņēmuma HKScan Latvia pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš.

VID: Turpmāk nokavējuma nauda nepārsniegs 40% no parāda summas

No 1.jūlija nokavējuma nauda par kavētajiem nodokļu maksājumiem tiek samazināta līdz 40 procentiem no nodokļu parāda summas. Savukārt, labprātīgi vienojoties par parādu nomaksas grafiku, ievērojami tiek samazināta nokavējuma naudas likme.

Pavasara sesijā Saeima pieņēmusi 80 likumus

Saeima šī gada pavasara sesijā kopš 18.aprīļa sanāca uz deviņām kārtējām un vienu svinīgo sēdi. Šajā laikā deputāti pieņēmuši 80 likumus – 14 jaunus un grozījumus 66 likumos. Divus likumus Valsts prezidents Saeimai atgriezis otrreizējai caurlūkošanai, BNN ziņo Saeimas preses dienestā.

Latvijā HES piecos mēnešos saražots par 59,1% vairāk elektroenerģijas

Šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā hidroelektrostacijās elektroenerģija saražota par 59,1% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Gerhards: Pāragri spriest kā turpmākajos gados mainīsies pašvaldību attīstības kurss

Patlaban ir pāragri prognozēt, kā turpmākajos četros gados mainīsies pašvaldību attīstības kurss, pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Ukrainā atliek Janukoviča prāvas izskatīšanu

Tiesa Kijevā atlikusi tiesas sēdi lietā par Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča, iespējams, pastrādāto valsts nodevību. Kijevas Obolonska rajona tiesā pirmdien, 26.jūnijā, Janukoviča advokāti iestājušies pret valsts prokurora Ruslana Kravčenko iesniegumu par lietas izskatīšanu īpašā kārtībā, bez apsūdzētā klātbūtnes.

Satiksmes ministrija paraksta saprašanās memorandu ar Ķīnas ziņu aģentūru Xinhua

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un Ķīnas ziņu aģentūras viceprezidents LIU Siyang parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību divpusēja un daudzpusēja mēroga transporta un loģistikas sektora aktualitātēm saistītas informācijas apmaiņu un izplatīšanu, BNN ziņo ministrijā.

 Ar Bartaševiču priekšgalā Saskaņa saglabā varu Rēzeknē

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā pirmdien, 26.jūnijā, atkārtoti ievēlēts Saskaņas saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Par Bartaševiču balsoja desmit deputāti, pret bija divi. Viņš bija vienīgais kandidāts pilsētas domes priekšsēdētāja amatam.

Importējot tekstilu no Baltkrievijas, vairs nebūs jāsaņem uzraudzības dokuments

Sākot ar šī gada 3.jūliju, importējot tekstilu Eiropas Savienībā no Baltkrievijas, vairs nebūs nepieciešams Ārlietu ministrijas uzraudzības dokuments.

Multimodāla transporta mezgla izbūvei Torņakalnā pieejami 7,8 miljoni eiro

Multimodāla transporta mezgla izbūvei Torņakalnā pieejami 7,8 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.

Viedoklis: Gan politiski, gan ekonomiski Latvija atpaliek no citiem ilgtspējas ziņā

«Diemžēl bieži vien mūsu politiķu vēlme aizstāvēt nacionālās intereses šķiet tikpat liela, cik aizokeāna prezidentam par krievu hakeru aktivitātēm. Kad divi Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi paprasīja valdībai kompensēt negūtos ienākumus 8,3 miljonu eiro apmērā saistībā ar tās noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, komersanti uzreiz tika nodēvēti par bezkauņām.»

Sāk pārbūvēt ceļu no Rucavas līdz Lietuvas robežai

Būvnieki pirmdien, 26.jūnijā, sāk pārbūvēt autoceļa posmu no Rucavas līdz Lietuvas robežai.

Baltijā uzācis darbu pirmais akciju pirkšanas un pārdošanas darījumu portāls

Darbību uzsācis Baltijā pirmais akciju pirkšanas un pārdošanas darījumu portāls Shareswall. Proti, ja ir vēlme paplašināt savu darbību Baltijā, tad to īstenot, atrast sadarbības partnerus un investorus būs iespējams, izmantojot Shareswall platformu,» sola platformas dibinātājs.