bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 20.08.2017 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ko mums gatavo nākamais gads?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Noslēgumam tuvojas vēl viens gads, kas izrādījās bagāts ar dažādiem notikumiem – gan priecīgiem, gan bēdīgiem.  Un, sagaidot nākamo gadu, ļoti gribas ticēt brīnumiem un cerēt, ka nākamais posms būs labāks par iepriekšējo.

Kārtējai robežai mēs esam pietuvojušies vismaz ar kaut kādu skaidrību attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokli. Savā pēdējā šī gada sēdē, kas notika 20.decembrī, Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus likumā, saskaņā, ar kuru 2017.gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme palielināta līdz 15%, bet mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7 000 eiro gadā – līdz 12%. Tomēr šis izņēmums būs spēkā tikai nākamajā gadā. Pašlaik šī nodokļa likme ir 9%.

Grozījumi arī paredz 2017.gadā no valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieskaitīt sociālās apdrošināšanas obligātajā iemaksu kontā 70,4%, bet 2018.gadā – 80%. Pašlaik likums paredz, ka sociālajām iemaksām tiek novirzīti 65% no mikrouzņēmumu samaksātā nodokļa. Šīs izmaiņas ir saistītas ar priekšlikumu uz laiku atteikties no minimālajām obligātajām sociālajām iemaksām.

Vārdi «uz laiku» ir atslēgas vārdi stāstā, ko daži dēvē par mikrouzņēmumu uzvaru. Tomēr tuvāk patiesībai ir tie, kas vārdam uzvara pievieno vārdu Pirra uzvara.  Neskatoties uz to, ka 20.decembrī parlaments pieņēma vēl kādu likumu, nosakot to, ka atvieglotais režīms būs spēkā vēl gadu pēc tam, kad spēkā stāsies jaunais mazo uzņēmumu regulējums, līdz 2017.gada 1.jūnijam valdībai jāiesniedz Saeimā likumprojekti, kas paredz ieviest jaunu īpaši piemērotu nodokļu regulējumu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas aizstās mikrouzņēmumu nodokli.

Tāpat deputāti uzdeva valdībai līdz 2017.gada 1.maijam izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumos, kas nosaka sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru sociāli apdrošinātām personām ar zemu obligāto iemaksu objektu. Tā jautājums par atviegloto nodokļu režīmu nav līdz galam izlemts, bet rasta vien īslaicīga izeja, lai, cita starpā, nemaitātu ļaudīm svētku noskaņojumu un nesatracinātu vēlētājus pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2017.gada 3.jūnijā.

Ziemassvētku brīnuma gaidās

Taču komersanti – gan mazie, gan lielie – ir tikai cilvēki, kas Jaunā gada priekšvakarā grib ticēt brīnumiem un Ziemassvētku vecītim. Bankas Citadele veiktā aptauja parādīja, ka uzņēmēji vairāk par visu vēlētos valdību, kura samazinātu nodokļus (71%), kā arī maksātspējīgus klientus.

Katrs trešais jeb 37% respondentu no Ziemassvētku vecīša gribētu sagaidīt jaunas un labas biznesa idejas, bet katrs piektais jeb 22% vēlas čaklākus un talantīgākus darbiniekus. Tāpat katrs piektais dāvanā no Ziemassvētku vecīša gribētu saņemt mazāku konkurenci savā nozarē. Bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijas uzņēmēju vēlēšanās ir izpildāmas tikai palielinoties eksporta aktivitātēm.

Runājot par lielākajiem izaicinājumiem, kas sagaida uzņēmējus 2017.gadā, 70% respondentu minējuši jaunu klientu piesaistīšanu un jaunu noieta tirgu apgūšanu. Savukārt 53% uzņēmēju gada galvenais uzdevums ir izdzīvot un saglabāt uzņēmumu. Jaunu produktu vai pakalpojumu izstrādāšana un ieviešana ir nākamā gada galvenais izaicinājums 42% uzņēmēju.

SKDS aptaujā piedalījušies 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji no dažādām darbības jomām – ražošanas un tirdzniecības pārstāvji, būvnieki un pakalpojumu sniedzēji.

Par «neredzamajiem maksājumiem»

Runājot par citām jaunā gada tendencēm, ar ko nāksies saskarties uzņēmējiem, ir vērts pieminēt izmaiņas norēķinos ar pircējiem. Eksperti iesaka uzņēmējiem pievērst uzmanību faktam, ka finanšu sektora spēlētāji (bankas) arvien tālāk «attālinās» no tieša kontakta ar klientiem, bet elektronisko maksājumu tirgū ātri ienāk jauni risinājumi. Tas tika apspriests šonedēļ notikušajā Finanšu forumā 2016. Jauna realitāte.

Procesu neapšaubāmi paātrinās arī jaunās Maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) stāšanās spēkā 2018.gadā. Patērētāji gūs ievērojamu labumu no pakalpojumu izmaksu samazināšanās un drošības palielināšanās. Piemēram, vairumā gadījumu, PSD2 aizliedz piemērot papildu izmaksas maksājumiem ar karti. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm, patērētāji tādējādi varēs ietaupīt aptuveni 700 miljonus eiro gadā.

Patērētājiem būs plašāka un ērtāka izvēle starp dažādiem maksājumu pakalpojumiem, tostarp iespēja izvēlēties novatoriskus risinājumus. Tieši tāpēc katram uzņēmējam, jo īpaši tirgotājiem vajadzētu domāt par norēķinu veidu paplašināšanu. Piemēram, norēķini, izmantojot bezkontakta maksājumu kartes vai «virtuālos» maksājumu terminālus, kā arī norēķini, izmantojot e-maciņus vai pat neredzamos maksājumus. Neredzamie maksājumi – tas ir nākamais solis mobilo maksājumu jomā. Veikalā uzstādītie sensori atpazīst pircēju, sazinās ar banku un noraksta naudu. Cilvēks vienkārši pieņem nepieciešamos produktus, iziet caur maksājumu zonu, un, piemēram, saņem īsziņu, par kādām precēm un produktiem viņš ir veicis apmaksu. Pēc ekspertu domām, nākamajos piecos gados katrs ceturtais e-maksājumu var būt neredzamais maksājums.

Ko gatavo mums nākamais gads?

Ja aizdomājamies par tendencēm pasaules ekonomikā, kas ietekmēs Latviju nākamajā gadā, ir vērts pieminēt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Tiesa gan, pagaidām neviens eksperts neņemas nosaukt konkrētas sekas, kādas Brexit radīs Latvijai.

Starp citām svarīgām tendencēm šonedēļ notikušās konferences Biznesa Stratēģija 2017 dalībnieki norādīja pārtikušās vidusšķiras neapmierinātības palielināšanos bagātajās Rietumu valstīs. Šī patērētāju kategorija ir neapmierināta ar to, ka pēdējo desmit gadu laikā viņu materiālā labklājība neuzlabojās, un viņi meklē vainīgos. Vainīgais ir globalizācija, un sabiedrībā briest vēlēšanās palēnināt starptautiskā tirgus liberalizāciju. Galu galā, lielāko ieguvumu no globalizācijas ir guvuši visnabadzīgākie pasaules iedzīvotāji un jaunās tirgus ekonomikas.

Tieši tirdzniecība ar bagātajām pasaules valstīm ļāva mūsu valstij pacelties no nabadzīgas valsts līdz valstij ar vidēji augstiem ienākumiem. Tādēļ Latvijai ir svarīgi darīt visu, lai izvairītos no smagā Brexit, kā arī uzlabot divpusējās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu. Turklāt ir svarīgi nekavējoties uzsākt Rail Baltica būvniecību, lai nodrošinātu Rīgai efektīvu transporta savienojumu ar citām lielākajām reģiona pilsētām, sacīja viens no konferences dalībniekiem, Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

Arvien lielāku lomu darba tirgū spēlēs aktīvie pensionāri (tā dēvētā sudraba jeb sirmā ekonomika). Jau 2022.gadā 25-34 gadus vecu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits būs par piektdaļu mazāks nekā tagad. Teju tikpat pieaugs strādājošo skaits 55 – 64 gadu vecuma grupā. Ir acīmredzami, ka nākotnē varēsim mazāk paļauties uz «jauno paaudzi», tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgajām ārējās vervēšanas izmaksām, ir jādomā par esošo un sevi pierādījušo talantīgo darbinieku noturēšanu, skaidro KPMG Baltics vadošā partnere Armine Movsisjana.

Tāpat eksperti uzskata, ka ir laiks piemēroties graujošajām izmaiņām biznesa spēles noteikumos, un tieši – kopīgai naudas pelnīšanai (share economy). Šāda biznesa veida spilgti piemēri – Uber, Airbnb servisi. Auditorkompānijas PwC veiktais pētījums liecina, ka pieci dalīšanās ekonomikas sektori jau 2014.gadā kopā radīja 15 miljardus ASV dolāru (14,36 miljardus eiro) lielus ienākumus.  Pētījumā teikts, ka savstarpējās sadarbības perspektīvas piesaista aizvien jaunas un jaunas kompānijas dažādās pasaules valstīs. 2025.gadā savstarpējās sadarbības ekonomika radīs peļņu vairāk nekā 335 miljardu dolāru (320,7 miljardu eiro) apmērā, prognozē PwC eksperti.

Ref:017.010.102.2654


Pievienot komentāru

Apķīlātas Bank M2M Europe lielākajam īpašniekam Vdovinam piederošās akcijas

Apķīlātas Latvijas Bank M2M Europe lielākajam īpašniekam Andrejam Vdovinam piederošās bankas akcijas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesu izpildītāja rīkojums.

Krievu teātra direktors: Divkopienu valsts ir problēma un pret to ir jācīnās

Divkopienu sabiedrības un divu informācijas telpu problēma Latvijā patiešām pastāv. Taču tāpat kā teātris cīnās par skatītājiem, tā arī plašsaziņas līdzekļiem ir jācīnās par savu auditoriju, intervijā uzsver Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals.

Krītas ASV biržu indeksi

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 17.augustā, kritās, ko veicināja uzņēmēju satraukums par ASV prezidenta Donalda Trampa politiku un ziņa par teroraktu Barselonā.

Ķirsis lūdzis policiju izvērtēt iespējamu Rīgas domes balsojuma viltošanu

Rīgas domes Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis vērsies Valsts policijā, lūdzot izvērtēt domes elektroniskās balsošanas sistēmas iespējamu izmantošanu cita domes deputāta vārdā, stāsta politiķis.

Eksperts: Spānijas terorakti apliecina teroristu loģiku pāriet uz vieglāk sasniedzamiem mērķiem

Spānijā šonedēļ notikušie terorakti apliecina teroristu loģiku pāriet uz vieglāk sasniedzamiem mērķiem, kur drošības prasības nav stingras, saka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Pēc četriem gadiem plāno ieviest principiāli jaunus obligātos pārbaudījumus skolās

Pēc četriem gadiem, proti, 2021./2022.mācību gadā skolās plānots ieviest principiāli jaunus obligātos pārbaudījumus, iepazīstinot ar jauno mācību saturu, paziņo Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks.

Jūrmalā uz remonta laiku slēgs dzelzceļa pārbrauktuves Ķemeros, Slokā un Dubultos

Šī gada septembrī un oktobrī Jūrmalā uz remontdarbu laiku tiks slēgtas dzelzceļa pārbrauktuves Ķemeros, Slokā un Dubultos. Lai mazinātu autovadītāju neērtības, tiks izvietotas informatīvās ceļa zīmes slēgto dzelzceļa pārbrauktuvju apbraukšanai

PTAC piemērojis Internet un SS katram 15'000 eiro sodu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir piemērojis SIA Internet un SIA SS katram 15 000 eiro sodu, par negodīgas komercprakses īstenošanu, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Valsts atbalsta programmas ietvaros jaunas mājas ieguvuši teju 9'000 bērni un to vecāki

Šā gada pirmajā pusgadā valsts sniegto atbalstu mājokļa iegādei izmatojušas 1 527 ģimenes visā Latvijā. Salīdzinot ar 2016.gadu, ģimeņu pieprasījums pēc valsts atbalsta pieaudzis par 6%, saglabājot nemainīgi augstu līmeni.

Prognozes: Vienotību visdrīzāk vadīs Ašeradens

Sīvā konkurencē par Vienotības valdes priekšsēdētāju kļūs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, prognozē Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka Ašeradens 19.augustā gaidāmajā Vienotības kongresā tiks ievēlēts par partijas vadītāju, Betsafe novērtējis ar 45% varbūtību.

VID aptur ekskluzīvu automašīnu tirdzniecības grupējuma darbību

VID Finanšu policijas pārvalde augustā apturējusi organizētas personu grupas darbību, kas nodarbojās ar ekskluzīvu automašīnu un sadzīves tehnikas tirdzniecību. Valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 2,8 miljoni eiro apmērā.

VARAM: Mākslīgi izveidotā «Ušakova kepka» ir bīstama cilvēku dzīvībai

Valsts vides dienests, veicot pārbaudi A.Deglava ielas atkritumu kalnā, konstatējis, ka iedzīvotāji ne tikai brīvi var piekļūt aprakto atkritumu kalnam, bet arī uz tā atrodas pārbaudes laikā, par to VVD savā ziņojumā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā, atklāj finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, piebilstot, ka precīzāka fiskālā telpa taps zināma augustā.

Viļņas lidostas skrejceļa rekonstrukcija noslēgusies: lidmašīnas atgriežas Viļņā

Aizvadītajā dienā ceturtdien, 17.augustā, svinīgi tika atklāts Viļņas lidostas rekonstruētais skrejceļš, kur darbus veica Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B.. Šī Viļņas lidostā ir pēdējo 20 gadu laikā vērienīgākā rekonstrukcija, kas ir unikāls projekts ne tikai Lietuvai, bet arī Eiropai, uzskata lidostas pārstāvji.

Esošais būvdarbu «haoss» tipisks Rīgai. RD pozīcijā jūtama nervozitāte, bailes un niknums, BNN stāsta Bordāns

«Rīgas domes pozīcijā ir jūtama nedrošība, bailes un niknums. Deputātus neapmierina, ka visiem ir jāierodas uz RD komitejas sēdēm, jo pretējā gadījumā, viņi var nenobalsot par sev izdevīgiem lēmumiem, Rīgas domes pozīcijas attieksmi pret jaunievēlēto Jaunā konservatīvā partija intervijā BNN stāsta tās priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Par Barselonas teroraktu atbildību uzņemas džihādistu grupējums Islāma valsts

Publiskajā telpā plaši izskanējis terorakts Barselonā, kur uz tūristu iecienītās Ramblas ielas cilvēku pūlī ietriecies mikroautobuss, kā rezultātā nogalināti 13 cilvēki un vismaz 100 ievainoti. To apstiprinājis Katalonijas reģiona iekšlietu padomnieks Žoakims Forns un Katalonijas prezidents Karless Pudždemons.

Uzzini, kāda laika prognoze šai nedēļas nogalei!

Starp mākoņiem piektdien, 18.augustā, brīžiem uzspīdēs saule, tomēr gaidāms arī neliels īslaicīgs lietus, austrumos pēcpusdiena attīstoties konvektīvajiem procesiem, var izveidoties arī pērkona negaiss. Galvaspilsētu lietus skars tikai pēcpusdienā. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu puses vējš. Gaisa temperatūra šodien iesils līdz +21…+26 grādiem pēc Celsija.

Šī gada pirmajā ceturksnī par 18% pieaudzis IKT nozares pakalpojumu eksports

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares pakalpojumu eksports šī gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret to pašu laika periodu pērn pieaudzis par 18%, sasniedzot 137 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Latvijā pirmajos sešos mēnešos starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Sniegs atbalstu aizsargātajiem lietotājiem jauna elektrības pieslēguma ierīkošanai

Ministru kabinets noteic jaunu elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanas un finansēšanas kārtību aizsargātajiem lietotājiem, paredzot iespēju jauna elektrības pieslēguma ierīkošanas izmaksas aizsargātajam lietotājam segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā gada inflācija jūlijā bijusi viena no lielākajām ES

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Pirmajā pusgadā Latvijā saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu.

Atbalsta 2'000 eiro piešķiršanu Tēva dienas festivāla organizēšanai

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 17.augustā, atbalstīja 2 000 eiro līdzfinansējuma piešķiršanu nodibinājumam Fonds mammām un tētiem Tēva dienas festivāla organizēšanai Vērmanes dārzā.

Pieaug Regulatorā iesniegto elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju sūdzību skaits

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, sūdzību skaits elektronisko sakaru jomā ir palielinājies par 53%, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Ķirsis nekandidēs uz Vienotības priekšsēdētāja amatu par labu Ašeradenam

Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis atsaucis savu kandidatūru uz Vienotības valdes priekšsēdētāja amatu par labu citam pretendentam, ekonomikas ministram, Ministru prezidenta biedram Arvilam Ašeradenam.

Jaunākie komentāri