bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. No korupcijas eksportam līdz žogam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠonedēļ Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) publicējusi ziņojumu par to, cik veiksmīgi Latvija cīnās ar ārvalstu amatpersonu piekukuļošanu. Izrādījās, ka īpašu sasniegumu šajā jomā mūsu valstij nav, tomēr par bezcerīgu situācija arī nevar nosaukt.

Latvija, kā BNN jau informēja, plāno kļūt par ESAO locekli, un noteiktu prasību izpilde ir obligāts priekšnoteikums, lai iestātos bagāto valstu klubā. Viens no šiem nosacījumiem ir ievērot Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu prasības, veicot starptautiskus biznesa darījumus.

Analizējot situāciju, ESAO eksperti nonākuši pie secinājuma, ka Latvija cīņā ar minēto parādību atrodas sākumposmā. Tiek uzskatīts, ka mūsu valsts nepietiekami aktīvi piemēro kukuļdevējiem kriminālsodus, nepietiekami cīnās ar ārvalstīs korupcijas rezultātā iegūtas naudas atmazgāšanu un nevar lepoties ar nevainojamu likumdošanu šajā jomā.

Piemēram, saskaņā ar minēto konvenciju, valstis, kuras to paraksta, apņemas ieviest kriminālatbildību par tā dēvēto korupcijas eksportu – «apzinātu jebkādu prettiesisko labumu un priekšrocību piedāvāšanu, solīšanu un sniegšanu ārvalstu amatpersonām, lai panāktu atbalstu vai pretdarbību jebkuram starptautiskajam komercdarījumam.»

Pie ziņojuma strādājušie ESAO eksperti atzīmē Latvijas paveikto likumu izstrādes darbu, taču uzsver, ka likumu praktiskā piemērošana raisa bažas. ESAO zināmi pieci gadījumi, kuros bija pamats turēt aizdomās Latvijas kompānijas vai privātpersonas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu. Tiesa gan, neviens gadījums netika plaši izmeklēts. Vienā gadījumā IT uzņēmums no ASV 2014.gadā atzina, ka tā Krievijas nodaļa samaksāja Krievijas amatpersonām kukuļus. Vācijas starpnieks pārskaitīja 2,2 miljonus eiro uz šo personu kontrolēto firmu kontiem Latvijas un Lietuvas bankās. Otrajā gadījumā Kanādas kalnrūpniecības uzņēmums maksāja kukuļus augstām Kirgizstānas amatpersonām (viņu vidū arī valsts prezidentam) par pieeju zelta raktuvei. Nauda maksāta caur Latvijas starpniekiem.

Atsevišķa sadaļa ESAO ziņojumā veltīta naudas atmazgāšanai. Eksperti norāda uz risku, ka līdzekļi, kas saņemti ārzemēs koruptīvo darbību rezultātā, tiek atmazgāti caur banku sistēmu un to dara klienti- nerezidenti.

ESAO ziņojumu sagatavoja eksperti no Čehijas un Šveices, kas strādāja daudzviet, tajā skaitā šī gada maijā arī Latvijā. Līdz nākamā gada oktobrim Latvijai jāsagatavo atbildes uz ziņojumā pausto kritiku un rekomendācijas, bet pilnā atskaite jāsagatavo līdz 2017.gada oktobrim.

Baltkrievi «pagaršo» Latviju

Šonedēļ Minskā tika atklātas Latvijas dienas, kas ar devīzi «Taste Latvia — Адчуй Латвію» noritēs līdz 20.novembrim. Latvijas dienu mērķis ir veicināt Latvijas tēla atpazīstamību, lai sekmētu Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Baltkrievijas tirgū un paplašinātu divpusējo sadarbību. Uzņēmēju delegācijas sastāvā, kas devās uz Minsku, bija 18 Latvijas vadošo uzņēmu pārstāvji no informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju, finanšu, metālapstrādes un mašīnbūves, pārtikas, dizaina, vides pakalpojumu, celtniecības u.c. nozarēm.

Kopā ar uzņēmēju delegāciju uz Baltkrieviju devās ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols, kuri aizskāra visnotaļ jūtīgu tēmu par Baltkrievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Reizniece-Ozola norādīja, ka, ja Latvijai un Baltkrievijai būtu viena platforma – PTO, uz kuras divu valstu bizness varētu mijiedarboties, sadarbība būtu «skaidrāka un vienkāršāka». Viņa tāpat arī minēja, ka Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti tajā, lai Baltkrievija drīz izkļūtu no Eiropas Savienības ieviestajām sankcijām, jo tā ir svarīgs Latvijas tirdzniecības un ekonomiskais partneris. Latvijas ekonomikas ministre izteica cerību, ka lēmums par sankcijām attiecībā uz Baltkrieviju varētu tikt pieņemts līdz 31.oktobrim.

Savukārt Andris Ozols, par kaimiņvalsts iespējamo iestāšanos PTO, teica, ka dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā nozīmē valstij «prognozējamu uzvedību». Nav lobētu tarifu, valsts nesaka, ka tā «vēlas vai nevēlas», bet demonstrē vienādu attieksmi pret starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, skaidroja Ozols un pauda cerību, ka Baltkrievijas dalība PTO palielinās tirdzniecības apgrozījumu valstī un radīs investīciju pieplūdumu.

2014.gadā Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Baltkrieviju bija 565,4 miljoni. Baltkrievija ir Latvijas divpadsmitais lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. Preču un pakalpojumu eksporta apjoms uz Baltkrieviju bija 212 miljoni eiro (1,5% no Latvijas kopējā eksporta apjoma). Preču un pakalpojumu imports — 353,5 miljoni eiro (2,4% no Latvijas kopējā importa apjoma).

Apjozīsim valsti ar žogu

Kamēr Latvijas ekonomikas ministrs runā par sankciju pret Baltkrieviju atcelšanu, un par to, ka līdztekus tradicionālajai partnerībai mašīnbūves, kokapstrādes, transporta un tranzīta jomās valstīm vajadzētu attīstīt sadarbību zinātnē un IT, premjerministre Laimdota Straujuma paziņo par nepieciešamību uz robežas ar Baltkrieviju uzcelt žogu, lai cīnītos pret nelegālo migrāciju.

Saskaņā ar viņas teikto, žogus ceļ daudzas Eiropas valstis un tas nenozīmē, ka uz cilvēkiem tiks šauts. Attiecībā uz Baltkrieviju, žogs, saskaņā ar valdības vadītājas sacīto, netiks celts visā robežas garumā, bet tikai posmos, kuros varētu notikt nelegāla robežas pāriešana. Summa, kas varētu tikt tērēta šim projektam, netiek izpausta.

Jau iepriekš Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis paziņoja, ka Latvija plāno celt 90 kilometru garu žogu uz robežas ar Krieviju – arī, lai cīnītos ar nelegālajiem migrantiem, kas iekļūst mūsu valstī no kaimiņvalstīm.

Latvija austrumu robežas aprīkošanai 2016.gadā plāno tērēt 3 miljonus eiro. Salīdzinājumam – 500 tūkstoši šogad.

Lai arī kāds atavisms nešķistu žogu celtniecība 21.gadsimtā, tā nozīmē iespējas uzņēmējiem, peļņu un jaunas darba vietas. Tas ir jauns stimuls attīstībai visvairāk ekonomiski atpalikušajam Latvijas reģionam – Latgalei, kas robežojas gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju.

Ref:017.010.103.9010


Pievienot komentāru

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.

Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli pētīs britu uzņēmums Atkins

Baltijas valstu kopuzņēmums RB RAIL AS izziņojis uzvarētāju novembrī izsludinātajā atklātajā konkursā par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa pētījumu. Tā uzvarētājs ir britu projektēšanas, inženierijas un projektu vadības konsultāciju uzņēmums Atkins – SNC-Lavalin Group grupas uzņēmums.

Ķīmisko ieroču izmeklētāji Sīrijā pielaisti ņemt paraugus Dumas pilsētā

Sīrijā, vietu, kur saskaņā ar Francijas, Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu pausto militārā uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči, apmeklējuši izmeklētāji no Ķīmisko Ieroču aizlieguma organizācijas. Tie paņēmuši paraugus, ko analizēt neatkarīgās laboratorijās.

Kurš izvērtē, cik «kvalitatīva» ir kultūra un cik lietderīgi tiek tērēti valsts līdzekļi kultūras jomai?

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nodeguši vairāk nekā 169 hektāri

Aizvadītajās brīvdienās reģistrēti 167 kūlas ugunsgrēki, laika posmā no 21.aprīļa pulksten 6.30 līdz 23.aprīļa pulksten 6.30, ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 169 hektāri, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Igaunija un Somija caur «kiberdrošu» sistēmu mainīsies medikamentu receptēm

Kamēr pasaulē uzticību datu drošībai internetā grauj skandāls pēc skandāla, Igaunija un Somija gatavojas savienot nacionālos ārsta recepšu interneta reģistrus, lai receptes, kas izrakstītas vienā valstī, varētu aplūkot katrs aptiekārs otrā valstī. Turklāt sistēmas veidotāji jauno starptautisko datu savienojumu uzskata par drošu pret kiberuzbrukumiem.

PTAC atklāj pārkāpumus sporta klubu līgumos

Atveroties arvien jauniem sporta klubiem un pieaugot to popularitātei, patērētājiem diemžēl nākas saskarties ar dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, kuri rodas izlasot sporta klubu piedāvātos līgumus.

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē vislabāk gājis finanšu sektoram

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē pagājušajā gadā vislabāk gājis Valsts ieņēmumu dienestam un visam finanšu sektoram kopumā, intervijā Latvijas Radio norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Afganistānā traģisks terora akts vēlētāju reģistrācijas centrā

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā nograndis terorista pašnāvnieka sarīkots sprādziens, kurā nonāvēti ne mazāk kā 57 cilvēki un miesas bojājumi nodarīti vēl 119.

Kamēr Saskaņa un ZZS bauda sponsoru labvēlību, NSL saņēmusi vien «piecīti» partiju ziedojumos

Latvijas partijas kopš šī gada sākuma kopā ir saņēmušas vairāk nekā pusmiljonu eiro ziedojumos un biedru naudās. Saskaņā ar KNAB uzturēto partiju finanšu datubāzi, visātrāk maciņi, vismaz pagaidām, pildās valstī un Rīgā pie varas esošajiem spēkiem. Visdāsnākie biedra naudu maksātāji ir partijai Saskaņa, savukārt ziedotāji šogad visvairāk ir iecienījuši Zaļo un Zemnieku savienību, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Armēnijā turpinās masu protesti, policija aiztur opozīcijas līderi Pašinjanu

Armēnijā nedēļas nogalē turpinājušies masu protesti pret ilggadējā prezidenta Serža Sargsjana apstiprināšanu premjerministra amatā. Opozīcijas mītiņi Erevānā turpinās jau vairāk nekā nedēļu. Protestu līderis, opozīcijas politiķis Nikols Pašinjans ticis arestēts drīz pēc tam, kad piedalījies televīzijas tiešraides sarunā ar premjerministru Sargsjanu.

Kučinskis: Linuža darījums ar ofšoru prasās pēc izpētes

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atteicies komentēt Latvijas Televīzijas raidījuma de facto pirms nedēļas vēstīto, ka projekta Rail Baltica ieviesējs Andris Linužs pirms vairākiem gadiem slēdzis darījumu ar Seišelu salu ofšoru, ko izmanto ietekmīgi uzņēmēji no Sanktpēterburgas. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis raidījumam minēja, ka «šādi darījumi, kas attiecas uz valsts drošību, ja tādi ir bijuši, tas jau ir jautājums, kas prasa izskatīšanu un izpēti.»

Šonedēļ būs vēss, bet nedēļas nogalē kļūs siltāks

Tuvākajā nedēļā laiks būs nedaudz vēsāks, kā arī gandrīz katru dienu kādā no reģioniem gaidāmi nokrišņi. Laiks sāks pamazām uzlaboties brīvdienās, kad dienas atkal kļūs siltākas un sausākas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Latvijas tenisistes uzvar Krieviju un atkārto 24 gadus senu sasniegumu

Latvijas vadošās tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova svētdien, 22.aprīlī, Hantimansijskā nodrošināja uzvaru pārspēlēs par ceļazīmi uz Federāciju kausa pasaules otro grupu, ar 3-1 uzveicot Krieviju.

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.