bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 15.12.2017 | Vārda dienas: Jana, Johanna, Hanna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. «Labie laiki» tranzīta nozarei beigušies - jāstrādā kopā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šī nedēļa bijusi dažādiem notikumiem bagāta – vētrainiem, spilgtiem un negaidītiem. Satiksmes ministrs Uldis Augulis pārveda no Baltkrievijas divus līgumus par sadarbību tranzīta jomā. Korupcijas apkarotāji aizturēja Jūrmalas mēru un vairākus uzņēmējus, bet dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts pēkšņi sadārdzinājās par gandrīz pusmiljardu eiro.

Satiksmes ministrs Uldis Auglis šonedēļ atgriezās no vizītes Baltkrievijā, kur viņš mēģināja izveidot starpvalstu sadarbību tranzīta jomā, un ne ar tukšām rokām. Parakstīti divi līgumi. Pirmais paredz ciešāku sadarbību tranzīta tarifu noteikšanā, pakalpojumu un mārketinga jomās. Otrais – efektīvāku elektronisko dokumentu apriti, lai varētu ātrāk veikt pārvadājumus.

AS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, kurš pavadīja ministru vizītē, augstu novērtēja panāktās vienošanās, jo īpaši vienotu tarifu izveidi Latvijas-Baltkrievijas tranzīta koridorā.

Savukārt Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs sacīja, ka vēsturiski abas valstis ir konkurējušas tranzīta jomā, bet tagad tieši otrādi – veido sadarbību. Augulis pamatoti sacīja, ka «labie laiki» tranzīta nozarei ir beigušies, tāpēc visām iesaistītajām pusēm jāstrādā kopā, lai piesaistītu jaunas kravas.

Tāpat Baltkrievijā tika apspriests dzelzceļa elektrifikācijas projekts Latvijas un Baltkrievijas teritorijās. Bērziņš uzskata, ka tas būs kravu pārvadātājiem pievilcīgs no ekonomiskā viedokļa

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un jau elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir lielākais līdz šim plānotais dzelzceļa investīciju projekts Latvijā. Šobrīd Latvijā elektrificēti apmēram 13,4% jeb 249,8 dzelzceļa līniju kilometri, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES. Pēc AS Latvijas Dzelzceļš aplēsēm, visa Latvijas dzelzceļa koridora elektrifikācija izmaksātu 1,5 miljardus eiro.

Kamēr Latvijas amatpersonas viesojās Baltkrievijā, Latvijā šonedēļ viesojās Tatarstānas (Krievijas Federācija) prezidents Rustams Minnikhanovs, kurš tikās ar mūsu valsts prezidentu, premjerministru un ekonomikas ministru. Puses apsprieda iespējas stiprināt ekonomisko sadarbību ostu nozarē, uzņēmējdarbības, tūrisma un kultūras jomās, kā arī Krievijas preču eksporta uz ES palielināšanu, atverot Latvijas teritorijā rūpniecības uzņēmumus.

Īpaši lielos apmēros

Tikmēr Latvijas iekšējās lietās zeme zem kājām burtiski līgojās. Vienas nedēļas laikā tika aizturēts Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, uzņēmējs un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kā arī Jorens Raitums, kurš veicis darījumus ar Krūmiņu ģimeni. Turklāt pēc neoficiālas informācijas, viņš, kā finanšu konsultants, sadarbojies ar partiju No sirds Latvijai (NSL). Tāpat arī tika veikta kratīšana partijas NSL birojā un no amata atbrīvota Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa. Viņai piemērots aizdomās turētās statuss kriminālprocesā, kas saistīts arī ar Krūmiņa aizturēšanu. Aizdomās turēto statuss Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ierosinātā krimināllietā par iespējamu nelikumīgu partiju finansēšanu īpaši lielā apmērā piemērots arī Truksnim, Krūmiņam un Raitumam. Izskanēja arī informācija par uzņēmēja Ērika Igauņa aizturēšanu, kas gan vēlāk netika apstiprināta.

Pārbaudot visas šīs pirmajā acumirklī šķietami nesaistītās darbības un cilvēkus, izrādās, ka viņi sen jau sēž vienā laivā.

Piemēram, Raitums, saskaņā ar Firmas.lv datiem, līdz 2012.gadam bija vienīgais uzņēmuma MC Turaida Property īpašnieks, bet pēc tam par šī uzņēmuma īpašnieci un vienīgo aktīvu pārvaldītāju kļuva Krūmiņa meita Maija Čerņavska. 2014.gada jūlijā Latvijas Radio ziņoja, ka Čerņavskai piederošais uzņēmums MC Turaida Property par aizdomīgi zemu cenu izsolē iegādājies nekustamo īpašumu ekskluzīvā vietā Jūrmalā, kur Krūmiņš attīsta viesnīcu kompleksu. Turklāt dienā, kad Jūrmalas pilsētas domes deputāti pieņēma lēmumu par šīs zemes gabala atsavināšanu, Krūmiņš ziedoja pilsētā pie varas esošajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) 15 tūkstošus eiro.

Tobrīd Jūrmalas mērs Truksnis neapšaubīja nekustamā īpašumu pārāk zemo novērtējumu, ko veica kompānija BDO, bet par lēmuma pieņemšanas un ziedojuma partijai dienas sakritību viņš neesot zinājis.

Laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze sabiezināja krāsas informējot, ka miljonārs Jūlijs Krūmiņš tiek turēts aizdomās par nelikumīgu Inguns Sudrabas partijas NSL finansēšanu 2014.gadā un nelikumīgu ZZS finansēšanu 2016.gada martā-aprīlī par summu vairāk nekā 40 tūkstoši eiro. Likums nosaka, ka gada laikā indivīds nedrīkst ziedot vienai partijai vairāk kā 50 minimālās mēnešalgas, tas ir, 18 500 eiro.

Kā norāda laikraksts, tiek pieņemts, ka saikne starp abām partijām un Krūmiņu ir Saeimas deputāts no NSL Romāns Mežeckis, kas savā laikā tika ievēlēts Jūrmalas domē no ZZS saraksta. Viņš arī organizēja šobrīd Eiropas Parlamenta deputātes Ivetas Grigules (ZZS) vēlēšanu kampaņu, kuras finansēšanā piedalījās arī Krūmiņš, un veiksmīgo ZZS kampaņu Jūrmalā.

Visi aizturētie drīz vien tika atbrīvoti no apcietinājuma, un kā drošības līdzeklis viņiem piemērots aizliegums izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām. Truksnim nav aizlieguma pildīt amata pienākumus Jūrmalas domē, turklāt pat notiesāšanas gadījumā viņam likums var neliegt kandidēt pašvaldību vēlēšanās.

Pa Eiropu matiem plīvojot

Kamēr valstī virmoja šādas kaislības, Baltijas valstu kopuzņēmums AS RB Rail, kas nodarbojas ar dzelzceļa projektu Rail Baltica, informēja par sasniegtajiem rezultātiem. Līgumu par projekta finansēšanas modeli un īstenošanu visu triju Baltijas valstu deviņām atbildīgajām iestādēm vajadzēja parakstīt jau 30.septembrī, bet parakstīšana, it kā tehnisku iemeslu dēļ, aizkavējās, un tika nozīmēta šonedēļ. Rezultātā līgumu parakstīja astoņas no deviņām iestādēm, kas piedalās Baltijas valstu projektā – dokumentu vēl nav parakstījis Lietuvas dzelzceļa uzņēmums Lietuvos geležinkeliai.

Par to šonedēļ notikušajā preses konferencē pastāstīja RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Viņa arī informēja, ka kopējās projekta Rail Baltica izmaksas var sasniegt piecus miljardus eiro. Projekta aprisēm kļūstot reālākām, noskaidrojies, ka tā izmaksas visās trīs Baltijas valstīs pārsniegs iepriekš prognozētos 3,68 miljardus eiro, sacīja Rubesa. Precīzāki skaitļi būs zināmi pēc tam, kad visās Baltijas valstīs tiks apstiprināts Rail Baltica maģistrāles plāns, viņa piebilda.

Latvijas valdība 2016.gada 9.augustā apstiprināja Rail Baltica trases novietojumu Latvijas teritorijā, izņemot strīdīgo Salacgrīvas posmu, par kuru konsultēsies ar Eiropas Komisiju.

Lietuvas valdība plāno apstiprināt Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasi šī gada decembrī, bet Igaunija trases izvietojumu formāli jau ir apstiprinājusi, taču tās publiskā apspriešana vēl turpinās.

Rail Baltica – Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekts, kas savienos Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni (nākotnē maršruts tiks pagarināts līdz Venēcijai), tādējādi uzlabojot satiksmi starp Rietumeiropu un Austrumeiropu. Turklāt tiek plānota zemūdens dzelzceļa tuneļa būvniecība starp Tallinu un Helsinkiem, vai, gadījumā, ja šis projekts būs ekonomiski neizdevīgs, dzelzceļa prāmju satiksmes atklāšana starp šīm pilsētām. Tādējādi Rail Baltica varētu savienot Somiju un daļu Skandināvijas ar Rietumeiropu.

Tiek plānots, ka pirmajam vilcienam no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas Lietuvas un Polijas virzienā pa Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Rail Baltica vajadzētu doties ceļā 2025.gadā. Vēl pieci gadi būs nepieciešami, lai izbūvētu dzelzceļa līniju caur Polijai uz Berlīni.

Izstrādes stadijā ir Rail Baltica – 2 projekts, kas paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi (neizmantojot vecā platuma sliedes) no Ziemeļitālijas tieši uz Tallinu periodā no 2024. līdz 2030.gadam.

Ref:010.017.102.24544


Pievienot komentāru

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.

Pieņemta kārtība lauksaimniecības zemes nomai ar izpirkuma tiesībām

Likuma Par zemes privatizāciju lauku apvidos normas paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra pašvaldības, kuru īpašumā ir neapbūvēta lauksaimniecības zeme, to var nodot nomā ar izpirkuma tiesībām uz laiku līdz 12 gadiem fiziskām personām, kurām nepieder lauksaimniecības zeme, par nomas maksu 4,5% no zemes kadastrālās vērtības.

Cīņā par mazākumtautību skolām krievu skolu aizstāvji sola rīkot referendumu

Krievu skolu aizstāvji sola organizēt referendumu par mazākumtautību izglītības iestāžu autonomiju, tā protestā pret pāreju uz izglītību latviešu valodā stāstījis Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

Uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu tiks sludināts atklāts konkurss

Piektdien, 15.decembrī, beidzas līdzšinējā Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa Ojāra Rubeņa darbības pilnvaru termiņš. Uz vakanto valdes locekļa amatu 2018.gada sākumā Kultūras ministrija sludinās atklātu konkursu.

Eirozonas ekonomika augusi straujāk nekā gaidīts, lēš Eiropas Centrālā banka

Eiropas Centrālā banka ir paaugstinājusi savas ekonomiskās izaugsmes prognozes saistībā ar eirozonā ietilpstošo valstu tautsaimniecības augšupejas paātrināšanos.