bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. «Labie laiki» tranzīta nozarei beigušies - jāstrādā kopā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šī nedēļa bijusi dažādiem notikumiem bagāta – vētrainiem, spilgtiem un negaidītiem. Satiksmes ministrs Uldis Augulis pārveda no Baltkrievijas divus līgumus par sadarbību tranzīta jomā. Korupcijas apkarotāji aizturēja Jūrmalas mēru un vairākus uzņēmējus, bet dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts pēkšņi sadārdzinājās par gandrīz pusmiljardu eiro.

Satiksmes ministrs Uldis Auglis šonedēļ atgriezās no vizītes Baltkrievijā, kur viņš mēģināja izveidot starpvalstu sadarbību tranzīta jomā, un ne ar tukšām rokām. Parakstīti divi līgumi. Pirmais paredz ciešāku sadarbību tranzīta tarifu noteikšanā, pakalpojumu un mārketinga jomās. Otrais – efektīvāku elektronisko dokumentu apriti, lai varētu ātrāk veikt pārvadājumus.

AS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, kurš pavadīja ministru vizītē, augstu novērtēja panāktās vienošanās, jo īpaši vienotu tarifu izveidi Latvijas-Baltkrievijas tranzīta koridorā.

Savukārt Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs sacīja, ka vēsturiski abas valstis ir konkurējušas tranzīta jomā, bet tagad tieši otrādi – veido sadarbību. Augulis pamatoti sacīja, ka «labie laiki» tranzīta nozarei ir beigušies, tāpēc visām iesaistītajām pusēm jāstrādā kopā, lai piesaistītu jaunas kravas.

Tāpat Baltkrievijā tika apspriests dzelzceļa elektrifikācijas projekts Latvijas un Baltkrievijas teritorijās. Bērziņš uzskata, ka tas būs kravu pārvadātājiem pievilcīgs no ekonomiskā viedokļa

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un jau elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir lielākais līdz šim plānotais dzelzceļa investīciju projekts Latvijā. Šobrīd Latvijā elektrificēti apmēram 13,4% jeb 249,8 dzelzceļa līniju kilometri, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES. Pēc AS Latvijas Dzelzceļš aplēsēm, visa Latvijas dzelzceļa koridora elektrifikācija izmaksātu 1,5 miljardus eiro.

Kamēr Latvijas amatpersonas viesojās Baltkrievijā, Latvijā šonedēļ viesojās Tatarstānas (Krievijas Federācija) prezidents Rustams Minnikhanovs, kurš tikās ar mūsu valsts prezidentu, premjerministru un ekonomikas ministru. Puses apsprieda iespējas stiprināt ekonomisko sadarbību ostu nozarē, uzņēmējdarbības, tūrisma un kultūras jomās, kā arī Krievijas preču eksporta uz ES palielināšanu, atverot Latvijas teritorijā rūpniecības uzņēmumus.

Īpaši lielos apmēros

Tikmēr Latvijas iekšējās lietās zeme zem kājām burtiski līgojās. Vienas nedēļas laikā tika aizturēts Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, uzņēmējs un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kā arī Jorens Raitums, kurš veicis darījumus ar Krūmiņu ģimeni. Turklāt pēc neoficiālas informācijas, viņš, kā finanšu konsultants, sadarbojies ar partiju No sirds Latvijai (NSL). Tāpat arī tika veikta kratīšana partijas NSL birojā un no amata atbrīvota Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa. Viņai piemērots aizdomās turētās statuss kriminālprocesā, kas saistīts arī ar Krūmiņa aizturēšanu. Aizdomās turēto statuss Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ierosinātā krimināllietā par iespējamu nelikumīgu partiju finansēšanu īpaši lielā apmērā piemērots arī Truksnim, Krūmiņam un Raitumam. Izskanēja arī informācija par uzņēmēja Ērika Igauņa aizturēšanu, kas gan vēlāk netika apstiprināta.

Pārbaudot visas šīs pirmajā acumirklī šķietami nesaistītās darbības un cilvēkus, izrādās, ka viņi sen jau sēž vienā laivā.

Piemēram, Raitums, saskaņā ar Firmas.lv datiem, līdz 2012.gadam bija vienīgais uzņēmuma MC Turaida Property īpašnieks, bet pēc tam par šī uzņēmuma īpašnieci un vienīgo aktīvu pārvaldītāju kļuva Krūmiņa meita Maija Čerņavska. 2014.gada jūlijā Latvijas Radio ziņoja, ka Čerņavskai piederošais uzņēmums MC Turaida Property par aizdomīgi zemu cenu izsolē iegādājies nekustamo īpašumu ekskluzīvā vietā Jūrmalā, kur Krūmiņš attīsta viesnīcu kompleksu. Turklāt dienā, kad Jūrmalas pilsētas domes deputāti pieņēma lēmumu par šīs zemes gabala atsavināšanu, Krūmiņš ziedoja pilsētā pie varas esošajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) 15 tūkstošus eiro.

Tobrīd Jūrmalas mērs Truksnis neapšaubīja nekustamā īpašumu pārāk zemo novērtējumu, ko veica kompānija BDO, bet par lēmuma pieņemšanas un ziedojuma partijai dienas sakritību viņš neesot zinājis.

Laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze sabiezināja krāsas informējot, ka miljonārs Jūlijs Krūmiņš tiek turēts aizdomās par nelikumīgu Inguns Sudrabas partijas NSL finansēšanu 2014.gadā un nelikumīgu ZZS finansēšanu 2016.gada martā-aprīlī par summu vairāk nekā 40 tūkstoši eiro. Likums nosaka, ka gada laikā indivīds nedrīkst ziedot vienai partijai vairāk kā 50 minimālās mēnešalgas, tas ir, 18 500 eiro.

Kā norāda laikraksts, tiek pieņemts, ka saikne starp abām partijām un Krūmiņu ir Saeimas deputāts no NSL Romāns Mežeckis, kas savā laikā tika ievēlēts Jūrmalas domē no ZZS saraksta. Viņš arī organizēja šobrīd Eiropas Parlamenta deputātes Ivetas Grigules (ZZS) vēlēšanu kampaņu, kuras finansēšanā piedalījās arī Krūmiņš, un veiksmīgo ZZS kampaņu Jūrmalā.

Visi aizturētie drīz vien tika atbrīvoti no apcietinājuma, un kā drošības līdzeklis viņiem piemērots aizliegums izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām. Truksnim nav aizlieguma pildīt amata pienākumus Jūrmalas domē, turklāt pat notiesāšanas gadījumā viņam likums var neliegt kandidēt pašvaldību vēlēšanās.

Pa Eiropu matiem plīvojot

Kamēr valstī virmoja šādas kaislības, Baltijas valstu kopuzņēmums AS RB Rail, kas nodarbojas ar dzelzceļa projektu Rail Baltica, informēja par sasniegtajiem rezultātiem. Līgumu par projekta finansēšanas modeli un īstenošanu visu triju Baltijas valstu deviņām atbildīgajām iestādēm vajadzēja parakstīt jau 30.septembrī, bet parakstīšana, it kā tehnisku iemeslu dēļ, aizkavējās, un tika nozīmēta šonedēļ. Rezultātā līgumu parakstīja astoņas no deviņām iestādēm, kas piedalās Baltijas valstu projektā – dokumentu vēl nav parakstījis Lietuvas dzelzceļa uzņēmums Lietuvos geležinkeliai.

Par to šonedēļ notikušajā preses konferencē pastāstīja RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Viņa arī informēja, ka kopējās projekta Rail Baltica izmaksas var sasniegt piecus miljardus eiro. Projekta aprisēm kļūstot reālākām, noskaidrojies, ka tā izmaksas visās trīs Baltijas valstīs pārsniegs iepriekš prognozētos 3,68 miljardus eiro, sacīja Rubesa. Precīzāki skaitļi būs zināmi pēc tam, kad visās Baltijas valstīs tiks apstiprināts Rail Baltica maģistrāles plāns, viņa piebilda.

Latvijas valdība 2016.gada 9.augustā apstiprināja Rail Baltica trases novietojumu Latvijas teritorijā, izņemot strīdīgo Salacgrīvas posmu, par kuru konsultēsies ar Eiropas Komisiju.

Lietuvas valdība plāno apstiprināt Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasi šī gada decembrī, bet Igaunija trases izvietojumu formāli jau ir apstiprinājusi, taču tās publiskā apspriešana vēl turpinās.

Rail Baltica – Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekts, kas savienos Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni (nākotnē maršruts tiks pagarināts līdz Venēcijai), tādējādi uzlabojot satiksmi starp Rietumeiropu un Austrumeiropu. Turklāt tiek plānota zemūdens dzelzceļa tuneļa būvniecība starp Tallinu un Helsinkiem, vai, gadījumā, ja šis projekts būs ekonomiski neizdevīgs, dzelzceļa prāmju satiksmes atklāšana starp šīm pilsētām. Tādējādi Rail Baltica varētu savienot Somiju un daļu Skandināvijas ar Rietumeiropu.

Tiek plānots, ka pirmajam vilcienam no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas Lietuvas un Polijas virzienā pa Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Rail Baltica vajadzētu doties ceļā 2025.gadā. Vēl pieci gadi būs nepieciešami, lai izbūvētu dzelzceļa līniju caur Polijai uz Berlīni.

Izstrādes stadijā ir Rail Baltica – 2 projekts, kas paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi (neizmantojot vecā platuma sliedes) no Ziemeļitālijas tieši uz Tallinu periodā no 2024. līdz 2030.gadam.

Ref:010.017.102.24544


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.