bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Laime nav naudā, bet gan sirdsmierā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nupat publicēti vairāki reitingi, kas visnotaļ interesanti ataino situāciju Latvijā.

Mūsu valsts pirmo reizi iekļauta dzīves kvalitātes indeksā. Šis pētījums tiek veikts kopš 2012.gada, izmantojot lietotāju skaita ziņā vislielāko datu bāzi Numbeo. Latvija reitingā ierindojusies 39. vietā no 89 valstīm, kurās tika veikts dzīves kvalitātes izvērtējums.

Latvijai aprēķinātais indekss ir 99,04 un tā reitingā atrodas starp Itāliju (100,99) un Grieķiju (94,66). Iespējams, ka nekas spīdošs, taču arī iemesla kaunēties mums nav. Pat, ja ņem vērā faktu, ka tuvākie kaimiņi atrodas mums priekšā: Igaunija ierindojusies 21.vietā (144,59), bet Lietuva – 32. vietā (112,85).

Dzīves kvalitātes indekss tiek noteikts pēc vairākiem kritērijiem: dzīves dārdzības, nekustamā īpašuma cenām, noziedzības līmeņa, medicīnisko pakalpojumu kvalitātes un pieejamības, vides stāvokļa, transporta infrastruktūras attīstības un iespējām ceļot.

Pirmajā pieciniekā ir Šveice (indekss 222,94), Vācija (195,94), Zviedrija (193,86), ASV (192,49) un Somija (190,25).

Vēl kādu reitingu šonedēļ publicējusi Austrālijas analītiskā organizācija Institute for Economics and Peace, kas mēra valstu un reģionu mierīgumu. Globālajā miera indeksā (Global Peace Index) Latvija ierindojusies 40. vietā no 162 pētījumā iekļautajām valstīm. Igaunija un Lietuva ieņem attiecīgi 37. un 38.vietu.  Noteikt mierīguma līmeni nav sarežģīti – jo rādītājs tuvāks vieniniekam, jo lielāks mierīgums, jo tuvāk 162 – jo nemierīgāka dzīve valstī. Par vismierīgāko valsti atzīta Islande, kam seko Dānija, Austrija, Jaunzēlande un Šveice. Visnemierīgāk tiek vērtēta dzīve Centrālāfrikas Republikā, Dienvidsudānā, Afganistānā un sarakstu noslēdzošajā Sīrijā.

Ar visiem valsts sasniegumiem miera saglabāšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā, aizvadītajā gadā aprēķinot pirktspēju, iekšzemes kopprodukta (IKP) daļa uz vienu Latvijas iedzīvotāju samazinājusies par 3%, sasniedzot 64% no vidējā rādītāja ES. Lietuvas rādītājs palicis nemainīgs – 74%, Igaunijas – pieaudzis par 1%, sasniedzot 73% no ES vidējā.  Tā šonedēļ vēstīja statistikas aģentūra Eurostat.

Visbagātākā ES valsts aizvien ir Luksemburga, kas šajā pozīcijā atrodas jau kopš 1998.gada – 263% ( 2013.gadā – 264%) no ES vidējā rādītāja. Tai seko Īrija (132%) un Nīderlande (130%).

Pamatojoties uz šo reitingu rezultātiem, tā vien kārojas izdarīt visai interesantu secinājumu: lai gan latvieši joprojām ir viena no visnabadzīgākajām valstīm ES, tas netraucē viņiem saglabāt mieru un uzturēt pieņemamu dzīves līmeni.

Kāpēc jācieš visai nozarei?

Nācijas neatlaidību un izturību kārtējo reizi nodemonstrēja arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kas notikušajā ES valstu lauksaimniecības un zivsaimniecības  ministru sēdē, pauda neizpratni par to, kāpēc četru uzņēmumu pārkāpumu dēļ jācieš visai nozarei.

Tāpēc Latvija un Igaunija, kuru arī skāris Krievijas embargo, vērsās Eiropas Padomē ar sūdzību par nelikumīgajiem ierobežojumiem no Krievijas puses.

Saskaņā ar Dūklava sacīto, Rosseļhoznadzora  inspektori pabija tikai četros uzņēmumos, taču eksporta aizliegums atteicas gandrīz uz visu nozari. Viņš paziņoja, ka neiebilstu, ja aizliegums attiektos tikai uz uzņēmumiem, kuros konstatēti pārkāpumi. Protams, līdz brīdim, kamēr pārkāpēji nepierādīs, ka viss ir sakārtots atbilstoši prasībām.

Pēc Eiropas Padomes pārstāvju domām, Krievijai nav iemesla piemērot eksporta aizliegumu visai zivrūpniecības nozarei. Šo ierobežojumu dēļ Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi vien zaudēs līdz 100 miljoniem eiro.

Tomēr kopumā embargo negatīvā ietekme uz Latvijas un Igaunijas ekonomiku var izrādīties krietni lielāka. Kā BNN jau informēja, Rosseļhoznadzora  uzliktā aizlieguma importēt uz Krievijas Federāciju Baltijas šprotes dēļ, jau apturēts darbs vairākos zivju pārstrādes uzņēmumos. Kopš gada sākuma no zivju pārstrādes uzņēmumiem bezdarbniekos iestājies jau 1 071 cilvēks.

Ne tikai sapnis

Pēc Lietuvas aviokompānijas Air Lituanica bankrota populāra kļūst ideja izveidot vienotu Baltijas aviokompāniju. Lietuvai, kas spiesta brīvprātīgi atdot tirgu, un Igaunijai, kurai pēc diviem gadiem var arī nebūt līdzekļu, lai veiktu kārtējo finanšu injekciju nacionālajam aviopārvadātājam, trīs Baltijas valstu kopīga aviokompānija var izrādīties vienīgā iespēja, kā uzturēt klātbūtni aviācijas tirgū. Latvijas lidsabiedrībai airBaltic vienots uzņēmums varētu būt līdzeklis iespējai paplašināt darbību un iegūt monopolstāvokli Baltijas debesīs.

Plānojot pārdot nacionālās aviokompānijas airBaltic akcijas, Latvija vēlētos, lai tās iegādātos Lietuva un Igaunija, pavēstījis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Saskaņā ar viņa sacīto, labākais risinājums Baltijas valstīm būtu viens kopīgs pārvadātājs, tāpēc Latvijas puse jau ir neoficiāli vērsusies pie kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas, lai piedāvātu šīm valstīm daļu Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Pagaidām neviens no kaimiņiem Rīgas piedāvājumu nav pieņēmis.

Matīss arī pavētījis, ka Latvija meklē partnerus arī citās valstīs, taču uzskata, ka darbības paplašināšanai un pasažieru skaita palielināšanai Baltijas reģionā Latvijai, Igaunijai un Lietuvai jāstrādā kopā.

Vērts atzīmēt, ka meklējot partneri airBaltic daļas pārdošanai, Latvijas valdība plāno saglabāt sev 51% no uzņēmuma akcijām. Tomēr jau tas vien, ka šāda ideja ir radusies, var liecināt par to, ka Baltijas valstu sadarbība dažādās jomās nav tikai sapnis.

Ref:017.010.102.7324


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.