bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.04.2018 | Vārda dienas: Vēsma, Fanija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Laime nav naudā, bet gan sirdsmierā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nupat publicēti vairāki reitingi, kas visnotaļ interesanti ataino situāciju Latvijā.

Mūsu valsts pirmo reizi iekļauta dzīves kvalitātes indeksā. Šis pētījums tiek veikts kopš 2012.gada, izmantojot lietotāju skaita ziņā vislielāko datu bāzi Numbeo. Latvija reitingā ierindojusies 39. vietā no 89 valstīm, kurās tika veikts dzīves kvalitātes izvērtējums.

Latvijai aprēķinātais indekss ir 99,04 un tā reitingā atrodas starp Itāliju (100,99) un Grieķiju (94,66). Iespējams, ka nekas spīdošs, taču arī iemesla kaunēties mums nav. Pat, ja ņem vērā faktu, ka tuvākie kaimiņi atrodas mums priekšā: Igaunija ierindojusies 21.vietā (144,59), bet Lietuva – 32. vietā (112,85).

Dzīves kvalitātes indekss tiek noteikts pēc vairākiem kritērijiem: dzīves dārdzības, nekustamā īpašuma cenām, noziedzības līmeņa, medicīnisko pakalpojumu kvalitātes un pieejamības, vides stāvokļa, transporta infrastruktūras attīstības un iespējām ceļot.

Pirmajā pieciniekā ir Šveice (indekss 222,94), Vācija (195,94), Zviedrija (193,86), ASV (192,49) un Somija (190,25).

Vēl kādu reitingu šonedēļ publicējusi Austrālijas analītiskā organizācija Institute for Economics and Peace, kas mēra valstu un reģionu mierīgumu. Globālajā miera indeksā (Global Peace Index) Latvija ierindojusies 40. vietā no 162 pētījumā iekļautajām valstīm. Igaunija un Lietuva ieņem attiecīgi 37. un 38.vietu.  Noteikt mierīguma līmeni nav sarežģīti – jo rādītājs tuvāks vieniniekam, jo lielāks mierīgums, jo tuvāk 162 – jo nemierīgāka dzīve valstī. Par vismierīgāko valsti atzīta Islande, kam seko Dānija, Austrija, Jaunzēlande un Šveice. Visnemierīgāk tiek vērtēta dzīve Centrālāfrikas Republikā, Dienvidsudānā, Afganistānā un sarakstu noslēdzošajā Sīrijā.

Ar visiem valsts sasniegumiem miera saglabāšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā, aizvadītajā gadā aprēķinot pirktspēju, iekšzemes kopprodukta (IKP) daļa uz vienu Latvijas iedzīvotāju samazinājusies par 3%, sasniedzot 64% no vidējā rādītāja ES. Lietuvas rādītājs palicis nemainīgs – 74%, Igaunijas – pieaudzis par 1%, sasniedzot 73% no ES vidējā.  Tā šonedēļ vēstīja statistikas aģentūra Eurostat.

Visbagātākā ES valsts aizvien ir Luksemburga, kas šajā pozīcijā atrodas jau kopš 1998.gada – 263% ( 2013.gadā – 264%) no ES vidējā rādītāja. Tai seko Īrija (132%) un Nīderlande (130%).

Pamatojoties uz šo reitingu rezultātiem, tā vien kārojas izdarīt visai interesantu secinājumu: lai gan latvieši joprojām ir viena no visnabadzīgākajām valstīm ES, tas netraucē viņiem saglabāt mieru un uzturēt pieņemamu dzīves līmeni.

Kāpēc jācieš visai nozarei?

Nācijas neatlaidību un izturību kārtējo reizi nodemonstrēja arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kas notikušajā ES valstu lauksaimniecības un zivsaimniecības  ministru sēdē, pauda neizpratni par to, kāpēc četru uzņēmumu pārkāpumu dēļ jācieš visai nozarei.

Tāpēc Latvija un Igaunija, kuru arī skāris Krievijas embargo, vērsās Eiropas Padomē ar sūdzību par nelikumīgajiem ierobežojumiem no Krievijas puses.

Saskaņā ar Dūklava sacīto, Rosseļhoznadzora  inspektori pabija tikai četros uzņēmumos, taču eksporta aizliegums atteicas gandrīz uz visu nozari. Viņš paziņoja, ka neiebilstu, ja aizliegums attiektos tikai uz uzņēmumiem, kuros konstatēti pārkāpumi. Protams, līdz brīdim, kamēr pārkāpēji nepierādīs, ka viss ir sakārtots atbilstoši prasībām.

Pēc Eiropas Padomes pārstāvju domām, Krievijai nav iemesla piemērot eksporta aizliegumu visai zivrūpniecības nozarei. Šo ierobežojumu dēļ Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi vien zaudēs līdz 100 miljoniem eiro.

Tomēr kopumā embargo negatīvā ietekme uz Latvijas un Igaunijas ekonomiku var izrādīties krietni lielāka. Kā BNN jau informēja, Rosseļhoznadzora  uzliktā aizlieguma importēt uz Krievijas Federāciju Baltijas šprotes dēļ, jau apturēts darbs vairākos zivju pārstrādes uzņēmumos. Kopš gada sākuma no zivju pārstrādes uzņēmumiem bezdarbniekos iestājies jau 1 071 cilvēks.

Ne tikai sapnis

Pēc Lietuvas aviokompānijas Air Lituanica bankrota populāra kļūst ideja izveidot vienotu Baltijas aviokompāniju. Lietuvai, kas spiesta brīvprātīgi atdot tirgu, un Igaunijai, kurai pēc diviem gadiem var arī nebūt līdzekļu, lai veiktu kārtējo finanšu injekciju nacionālajam aviopārvadātājam, trīs Baltijas valstu kopīga aviokompānija var izrādīties vienīgā iespēja, kā uzturēt klātbūtni aviācijas tirgū. Latvijas lidsabiedrībai airBaltic vienots uzņēmums varētu būt līdzeklis iespējai paplašināt darbību un iegūt monopolstāvokli Baltijas debesīs.

Plānojot pārdot nacionālās aviokompānijas airBaltic akcijas, Latvija vēlētos, lai tās iegādātos Lietuva un Igaunija, pavēstījis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Saskaņā ar viņa sacīto, labākais risinājums Baltijas valstīm būtu viens kopīgs pārvadātājs, tāpēc Latvijas puse jau ir neoficiāli vērsusies pie kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas, lai piedāvātu šīm valstīm daļu Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Pagaidām neviens no kaimiņiem Rīgas piedāvājumu nav pieņēmis.

Matīss arī pavētījis, ka Latvija meklē partnerus arī citās valstīs, taču uzskata, ka darbības paplašināšanai un pasažieru skaita palielināšanai Baltijas reģionā Latvijai, Igaunijai un Lietuvai jāstrādā kopā.

Vērts atzīmēt, ka meklējot partneri airBaltic daļas pārdošanai, Latvijas valdība plāno saglabāt sev 51% no uzņēmuma akcijām. Tomēr jau tas vien, ka šāda ideja ir radusies, var liecināt par to, ka Baltijas valstu sadarbība dažādās jomās nav tikai sapnis.

Ref:017.010.102.7324


Pievienot komentāru

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.

East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Spure joprojām cer uz jaunu cietumu; atzīst neskaidrību par projekta finansējumu

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.

Kuba izvēlas pirmo prezidentu pēc brāļiem Kastro

Karību jūras salu valsts Kubas parlaments prezidenta Raula Kastro nomaiņai ir izvēlējies citu Komunistiskās partijas locekli, lai tas stātos viņa vietā, tā noslēdzot Kastro ģimenes ilgo valdīšanas laiku.

Ieceļošana Latvijā liegta vairākiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo nevēršas policijā

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Vienotība: Ir pašvaldības, kuru vadītāji arvien turpina justies kā karaļi

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti tikšanās laikā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu konstatēja, ka demokrātijas stiprināšanā pašvaldībās vēl ir daudz darāmā un mudināja ministru nekavējoties atcelt nedemokrātiskos Rīgas domes nolikuma grozījumus.

Jaunākie komentāri