bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Laimīgu Jauno gadu! Apsveicam ar eiro!

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 3 balsojumi)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Jaunā gada iestāšanos mūsu valsts sagaidīja ar jaunu valūtu un vieglā reibumā, ko izraisījusi politiskā krīze, kuras risināšana pagaidām arī ir pati lielākā intriga, jo no jaunās valdības sastāva būs atkarīgs ekonomikas turpmākais kurss.

Debates par šo tēmu notiek svētdien, 12.janvārī, koalīcijas izveides darba grupas sanāksmē, kas spriež par ekonomiku un finansēm. Pēc premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas vārdiem, sanāksmē tiks apspriesti partiju piedāvājumi. Pagaidām plānots, ka jaunais ministru kabinets būs uzticīgs ekonomijas principiem un turpinās ceļu uz bezdeficīta budžetu. Galīgos priekšlikumus par ekonomikas un finanšu jautājumiem iekļaus valdības deklarācijā.

Pēc līdzšinējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta domām, galvenais jaunā ekonomikas ministra uzdevums būs darbs pie gāzes tirgus liberalizācijas un kārtības ieviešana būvniecības nozares regulējumu normatīvajā bāzē, lai izvairītos no līdzīgām ārkārtas situācijām, kā Zolitūdes traģēdija. Vēl nāksies pabeigt enerģijas tirgus reformu un pilnveidot ātro kredītu jomu.

Pavļutu varētu nomainīt bijušais ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, kas pārstāv apvienību Visu Latvijai!– TB/LNNK.

Pilntiesīgs dalībnieks

Ķibeles politiskajā arēnā nekādā veidā neiespaidoja Latvijas pievienošanos valūtas aliansei. Pāreja uz jauno valūtu noritēja diezgan gludi. Pēc Eiropas Komisijas informācijas sestajā dienā pēc eiro ieviešanas vairāk nekā pusei aptaujāto iedzīvotāju maciņos bija tikai jaunā nauda, bet 70% skaidrās naudas darījumu tika veikti norēķinoties ar eiro. Ja neņem vārā dažas neērtības gada pirmajās dienās, fiziskajām personām pāreja uz eiro bijusi samērā nesāpīga.

To nevar sacīt par uzņēmumiem, īpaši tirdzniecības uzņēmumiem. Saskaņā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētāja Henrika Danusēviča teikto, vietējo mazumtirgotāju izdevumi ieviešot eiro būs ievērojami lielāki nekā kaimiņiem Igaunijā. Banku komisijas maksa, saņemot maiņas naudu eiro vidēji ir 1% no summas. Citiem vārdiem sakot, lai apmainītu 10 tūkstošus eiro, tirgotājam komisijas naudā jāsamaksā 100 eiro. Asociācija saņem daudz sūdzību par tamlīdzīgām kredītiestāžu darbībām, jo saskaņā ar eiro ieviešanas plānu, katram pašam jāsedz savi izdevumi. «Tirgotāji taču neņem komisijas maksu par izsniegtām eiro monētām pircējiem,» uzsver Danusēvičs.

Saistībā ar to ir vērts atzīmēt, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs aizvadītajā nedēļā pirmo reizi Piedalījās Eiropas Centrālās Bankas (ECB) padomes sēdē nevis kā novērotājs, bet kā pilntiesīgs padomes loceklis. ECB padome ir Eiropas Centrālās Bankas galvenā struktūra, un tajā ietilpst seši valdes locekļi un 18 eirozonas dalībvalstu nacionālo banku vadītāji. Padomes sēdes parasti notiek divas reizes mēnesī Vācijas pilsētā Frankfurtē pie Mainas.

Deputāti ķērušies pie darba

Aizvadītajā nedēļā, pēc garajām brīvdienām, notika arī Saeimas pirmā ziemas sesijas sēde. Parlaments galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas uzliek par pienākumu šajā nozarē strādājošiem komersantiem, būvējot vai veicot rekonstrukcijas darbus kabeļu kanalizācijā, turpmāk nodrošināt vietas nākamās paaudzes piekļuves tīklu ierīkošanai. Turklāt uzņēmējiem turpmāk būs pienākums arī individuāli informēt lietotāju par iespēju uzstādīt satura filtru, kas ierobežo vardarbības un pornogrāfisku materiālu pieejamību, kā arī pēc klienta pieprasījuma minētos filtrus uzstādīt bez maksas.

Saeimas dienas kārtībā tika iekļauti arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz mīkstināt administratīvo sodu politiku. Grozījumi paredz, ka administratīvās lietas ietvaros var tikt noslēgta vienošanās par soda naudas samazināšanu par 50% gadījumā, ja tā tiek labprātīgi samaksāta 10 dienu laikā.

Parlaments izskatīja arī grozījumus Reklāmas likumā, kas paredz aizsardzību personām, kas veic saimniecisko vai profesionālo darbību.

Mūs kļūst aizvien mazāk

Lūk, tādās rūpēs aizvadīta pirmā darba nedēļa pēc garajām brīvdienām. Atbildīgās struktūras rūpējās par drošu pāreju uz eiro, politiķi mēģināja vienoties par nākamās valdošās koalīcijas kontūrām, bet likumdevēji uzlaboja likumus. Tas viss tika darīts Latvijas iedzīvotāju labā, kuru skaits tomēr turpina samazināties darbaspēka migrācijas dēļ. Arī šogad šī tendence saglabāsies, pārliecināts demogrāfs Ilmārs Mežs. Pēc viņa domām, valsti šogad varētu pamest vēl 10 -20 tūkstoši cilvēku.

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas datiem ārpus valsts šobrīd uzturas aptuveni 370 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuri strādā citu valstu labā, maksā tur nodokļus un laiž pasaulē bērnus. Un, lai arī 2013.gadā spēkā stājās Pilsonības likuma grozījumi, kas paredz iespēju iegūt Latvijas pilsonību, saglabājot arī citas valsts pilsonību (līdz tam Latvijā dubultpilsonība bija aizliegta), bet valsts aktīvi turpina virzīt iedzīvotāju reemigrācijas programmu, eksperts ir pārliecināts, ka problēma jāsāk risināt no otras puses – jāpaaugstina labklājības līmenis, jāstimulē labi apmaksātu darba vietu radīšana, jāpārskata valsts ģimenes politika, piedāvājot labākas sociālās garantijas ģimenēm ar bērniem, un jādomā par to, kā noturēt Latvijā jauniešus, kuri mācās augstskolās. Iespējams, ka vērts padomāt par studiju kredītu dzēšanu.

Mežam piekrīt arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Viņa ir pārliecināta, ka cilvēki sāks atgriezties Latvijā tad, kad būs pietiekoši daudz darba vietu un algu līmenis sasniegs Eiropas vidējo algu līmeni.


Pievienot komentāru

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.