bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 16.12.2017 | Vārda dienas: Alvīne
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija. 2012. gada piektā nedēļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Šonedēļ Latvijas varas iestādes, pieņemot svarīgus lēmumus biznesa un ekonomikas jautājumos, nodemonstrēja sev tipisku infantilismu. Toties sīki darbiņi mājās gāja no rokas.

Nelaimīgais atslēgmeistars

Konkurences padome piemēroja 500 latu naudas sodu Latvijas Atslēgmeistaru brālībai par vienota cenrāža izstrādāšanu, kurā rekomendētas cenas par pakalpojumiem. Resors uzskata, ka šāds cenrādis ierobežo konkurenci starp brālības biedriem pat tad, ja ieteiktās cenas, norēķinoties par sniegtajiem pakalpojumiem, netiek ievērotas.

Lūk, ko tas nozīmē. Jūs atnākat pēc atslēgas dublikāta un samaksājat, piemēram, 50 santīmus cenrādī rekomendētā lata vietā. Bet Konkurences padome to vienalga traktē kā vienošanos par cenām, kaut arī atslēgmeistars sniedzis jums savus pakalpojumus lētāk un jūs esat tikai ieguvis.

Latvijas Atslēgmeistaru brālība apvieno tikai 30 biedrus, tomēr Konkurences padome nebija par slinku, lai iedziļinātos tik «nopietnā» lietā, tērējot šīm darbībām nodokļu maksātāju naudu. Acīmredzot citu raižu šai organizācijai nav.

Tā vien uzbango vēlme pieminēt piemēru no Francijas Konkurences pārvaldes paveiktā, kura šonedēļ par cenu vienošanos sodīja ar 40 miljonu eiro lielu naudas sodu trīspadsmit vadošās parfimērijas kompānijas. Sodīto sarakstā iekļuva Chanel, Christian Dior, L’Oreal, Clinique, Estee Lauder, Jean-Paul Gaultier, Issey Miyake, Clarins Fragrance Group, Hermes, Guerlain, LVMH Fragrance Brands, Sisheido Europe un Yves saint Laurent. Naudas sodu uzlika arī distributoru tīkliem Sephora, Marionnaud un Nocibe. Katra no šīm kompānijām būs spiesta šķirties no 90 tūkstošiem līdz 4,1 miljonam eiro atkarībā no līdzdalības termiņa kartelī. No 1997.gada līdz 2000.gadam kompānijas vienojās ar mazumtirdzniecības uzņēmumiem, nosakot fiksētu cenu un maksimālo atlaides lielumu, lai noturētu mazumtirdzniecības cenas maksimāli augstā līmenī, konstatēja Francijas Konkurences pārvalde.

Mūs atkal saķers aiz… makiem

Toties šonedēļ brangi pastrādāja Saeimas deputāti. Pirmajā lasījumā viņi pieņēma virkni grozījumu vairākos likumos.

Grozījumi likumā «Par Valsts ieņēmumu dienestu» paplašinās VID pilnvaras nodokļu, nodevu un naudas sodu piedziņā ārvalstīs, lai Latvijas rezidenti – gan fiziskās, gan juridiskās personas – nekļūtu vaļīgas un neaizmirstu: VID ir garas rokas.

Deputāti arīdzan atbalstīja grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām» sadaļā, kas skar darījumus ar skaidru naudu. Turpmāk juridiskajām personām ir jādeklarē jebkuri darījumi skaidrā naudā virs 1000 latiem, pat ja tie ir noslēgti ar fiziskajām personām. Agrāk darījuma summas slieksnis bija 3000 latu. Piedevām maksimālā darījuma summa skaidrā naudu ir samazināta no 10 000 līdz 5 000 latu.

Iepriekšējā nedēļā Saeimas deputāti paguva atbalstīt arī jauno «Kredītu reģistra likumu». Reģistrs uzsāka darbu 2008.gada 1.janvārī, veidojoties uz parādnieku reģistra bāzes. Jaunais normatīvais akts neizmainīs kredītu reģistra būtību – tajā tāpat kā līdz šim būs apkopota informācija par parādniekiem, to galviniekiem, aizņēmuma apmēriem un tā tālāk. Tomēr nākotnē dažiem datiem būs ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Piemēram, informāciju par zaudējumu apmēriem, nodrošinājuma vērtību, parādsaistību uzskaites veidu, to klasifikācijas un kvalitātes novērtējumu, uzkrājumu apmēriem, pamatsummu un procentiem, tagad varēs saņemt un izmantot tikai Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka. Savukārt reģistra dalībniekiem – kredītiestādēm un komercsabiedrībām, kas sniedz finanšu pakalpojumus ar kredītrisku, krājaizdevumu un apdrošināšanas sabiedrībām – būs pieejama tikai tā informācija, kura skar viņus pašus. Pats parādnieks un viņa galvinieki šīs ziņas saņemt nevarēs.

Kurš pirmais teiks «ņau»

Turpmāko notikumu nevar novērtēt nekā citādi, kā vien par izrāvienu sabiedrisko attiecību jomā. Īpaši atceroties Latvijas Krājbankas krahu un ar Swedbank saistīto paniku.

Finanšu sektora attīstības padome konceptuāli apstiprinājusi divu līmeņu komunikācijas plānu finanšu krīžu situācijām. Ja kādam finanšu sektora dalībniekam radīsies problēmas, pirmā reaģēs Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tā sniegs pirmo informāciju plašsaziņas līdzekļiem, veiks primāro monitoringu un reaģēs uz noguldītāju paniku. Ja situācija nenormalizēsies, tiks iedarbināts otrais komunikācijas līmenis, kurā sabiedrībai nomierinošus signālus varēs adresēt, piemēram, premjers un ministri. Plāna izstrādātāji uzskata, ka šāda pieeja ieviesīs skaidrību komunikāciju procesā ar sabiedrību un izslēgs starpresoru diskusijas par to, kuram pirmajam jāiznāk publikas priekšā teikt runu

Eirokomisija iestājās par Palink

Tirdzniecības uzņēmuma Palink, kurš Latvijā pārvalda veikalu tīklus Iki un Cento, maksātnespēja ieinteresēja Eiropas Komisijas viceprezidenti Viviānu Redingu un iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāru Mišelu Barnjē. Viņi nosūtīja Latvijas tieslietu ministram Gaidim Bērziņam vēstuli ar prasību paskaidrot atsevišķas vietējās maksātnespējas atzīšanas procedūras īpatnības. Augstās ES amatpersonas spēra šādu soli pēc Palink vācu akcionāra – kompānijas REWE Group lūguma.

Komisāri vēlas precizēt, vai iespējams apstrīdēt vai atcelt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas lēmumu augstākā instancē, kā arī kādus instrumentus ģenerālprokurors un Augstākā tiesa var izmantot, protestējot pret šo verdiktu. Turpat ietverts vēl viens kutelīgs jautājums: vai ir normāli, pasludināt uzņēmumu par maksātnespējīgu, ja lēmumam par iemeslu ņemtais parāds ir strīdus objekts tiesā, un auditori nav konstatējuši uzņēmuma nespēju izpildīt savas saistības.

Vēstules autori pauž viedokli, ka pasludinot Palink par maksātnespējīgu, tiesa ir pārkāpusi vairākas tiesību normas, kā arī uzņēmuma pamattiesības. Pēc atbilžu izvērtēšanas, kuras jāsaņem līdz 14.februārim, daļa no Latvijai paredzētā finansējuma varētu būt apdraudēta.

BNN jau ziņoja: 2012.gada 5.janvārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa atzina SIA Palink par maksātnespējīgu, pamatojoties uz privātpersonas Sergeja Guščina pieteikumu, kurš cesijas ceļā bija ieguvis tiesības pieprasīt 30 tūkstošus eiro no Palink par parādsaistībām pret būvfirmu Landekss.

Šeit krievu gars, šeit Krievzemes smarža

Vienīgais pozitīvais jaunums saistāms ar viesiem, kas apmeklē mūsu valsti. Salīdzinot ar 2010.gadu, pērn pieteikumu skaits Latvijas vīzu saņemšanai ir palielinājies par 18,5% – līdz 163,3 tūkstošiem. Latvijas pieaugošā popularitāte ārzemnieku vidū dod gana jūtamu labumu valsts budžetam: vīzu pieteikumu izskatīšana to iesniedzējiem izmaksājusi 3,97 miljonus latu – par 600 tūkstošiem latu vairāk nekā gadā iepriekšējā gadā. Vislielāko aktivitāti, salīdzinājumā ar 2010.gadu, izrādījuši krievi (+25%), baltkrievi (+16%) un ukraiņi (+28%). Rezultātā vīzu pieteicēji no šīm trim valstīm nodrošināja apmēram pusi no iepriekšminētajiem ieņēmumiem.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis atzina: ka nav precīzi nosakāms konsulārajās pārstāvniecībās apkalpoto tūristu ieguldījums Latvijas ekonomikā, taču kopumā ārzemju viesi pagājušajā gadā ir atstājuši pie mums ne mazāk kā 150 miljonus latu.

Tāpat pērngad, salīdzinot ar 2010.gadu, divkārt pieaudzis uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits –sasniedzot 3000 pieteikumus. Un atkal līderos Krievija un Ukraina. To apstiprina arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistika: šo abu valstu pilsoņi veido vairāk nekā 80% no visiem «investoru vīzu» saņēmējiem.

Kā liecina Latvijas Tūrisma aģentūru un operatoru asociācijas dati, pagājušā gadā Latviju apmeklējuši par 40% vairāk Krievijas tūristu nekā 2010.gadā. Iespējams šis izrādījās viens no izšķirošajiem argumentiem, lai tiktu izstrādāti pirmie kopīgie projekti Latvijas lauku tūrisma popularizēšanai Krievijā. Tie būs apskatāmi izstādē Balttour 2012, kas tiks atklāta 9.februārī.


Pievienot komentāru

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.