bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.09.2017 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija. 2012. gada piektā nedēļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Šonedēļ Latvijas varas iestādes, pieņemot svarīgus lēmumus biznesa un ekonomikas jautājumos, nodemonstrēja sev tipisku infantilismu. Toties sīki darbiņi mājās gāja no rokas.

Nelaimīgais atslēgmeistars

Konkurences padome piemēroja 500 latu naudas sodu Latvijas Atslēgmeistaru brālībai par vienota cenrāža izstrādāšanu, kurā rekomendētas cenas par pakalpojumiem. Resors uzskata, ka šāds cenrādis ierobežo konkurenci starp brālības biedriem pat tad, ja ieteiktās cenas, norēķinoties par sniegtajiem pakalpojumiem, netiek ievērotas.

Lūk, ko tas nozīmē. Jūs atnākat pēc atslēgas dublikāta un samaksājat, piemēram, 50 santīmus cenrādī rekomendētā lata vietā. Bet Konkurences padome to vienalga traktē kā vienošanos par cenām, kaut arī atslēgmeistars sniedzis jums savus pakalpojumus lētāk un jūs esat tikai ieguvis.

Latvijas Atslēgmeistaru brālība apvieno tikai 30 biedrus, tomēr Konkurences padome nebija par slinku, lai iedziļinātos tik «nopietnā» lietā, tērējot šīm darbībām nodokļu maksātāju naudu. Acīmredzot citu raižu šai organizācijai nav.

Tā vien uzbango vēlme pieminēt piemēru no Francijas Konkurences pārvaldes paveiktā, kura šonedēļ par cenu vienošanos sodīja ar 40 miljonu eiro lielu naudas sodu trīspadsmit vadošās parfimērijas kompānijas. Sodīto sarakstā iekļuva Chanel, Christian Dior, L’Oreal, Clinique, Estee Lauder, Jean-Paul Gaultier, Issey Miyake, Clarins Fragrance Group, Hermes, Guerlain, LVMH Fragrance Brands, Sisheido Europe un Yves saint Laurent. Naudas sodu uzlika arī distributoru tīkliem Sephora, Marionnaud un Nocibe. Katra no šīm kompānijām būs spiesta šķirties no 90 tūkstošiem līdz 4,1 miljonam eiro atkarībā no līdzdalības termiņa kartelī. No 1997.gada līdz 2000.gadam kompānijas vienojās ar mazumtirdzniecības uzņēmumiem, nosakot fiksētu cenu un maksimālo atlaides lielumu, lai noturētu mazumtirdzniecības cenas maksimāli augstā līmenī, konstatēja Francijas Konkurences pārvalde.

Mūs atkal saķers aiz… makiem

Toties šonedēļ brangi pastrādāja Saeimas deputāti. Pirmajā lasījumā viņi pieņēma virkni grozījumu vairākos likumos.

Grozījumi likumā «Par Valsts ieņēmumu dienestu» paplašinās VID pilnvaras nodokļu, nodevu un naudas sodu piedziņā ārvalstīs, lai Latvijas rezidenti – gan fiziskās, gan juridiskās personas – nekļūtu vaļīgas un neaizmirstu: VID ir garas rokas.

Deputāti arīdzan atbalstīja grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām» sadaļā, kas skar darījumus ar skaidru naudu. Turpmāk juridiskajām personām ir jādeklarē jebkuri darījumi skaidrā naudā virs 1000 latiem, pat ja tie ir noslēgti ar fiziskajām personām. Agrāk darījuma summas slieksnis bija 3000 latu. Piedevām maksimālā darījuma summa skaidrā naudu ir samazināta no 10 000 līdz 5 000 latu.

Iepriekšējā nedēļā Saeimas deputāti paguva atbalstīt arī jauno «Kredītu reģistra likumu». Reģistrs uzsāka darbu 2008.gada 1.janvārī, veidojoties uz parādnieku reģistra bāzes. Jaunais normatīvais akts neizmainīs kredītu reģistra būtību – tajā tāpat kā līdz šim būs apkopota informācija par parādniekiem, to galviniekiem, aizņēmuma apmēriem un tā tālāk. Tomēr nākotnē dažiem datiem būs ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Piemēram, informāciju par zaudējumu apmēriem, nodrošinājuma vērtību, parādsaistību uzskaites veidu, to klasifikācijas un kvalitātes novērtējumu, uzkrājumu apmēriem, pamatsummu un procentiem, tagad varēs saņemt un izmantot tikai Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka. Savukārt reģistra dalībniekiem – kredītiestādēm un komercsabiedrībām, kas sniedz finanšu pakalpojumus ar kredītrisku, krājaizdevumu un apdrošināšanas sabiedrībām – būs pieejama tikai tā informācija, kura skar viņus pašus. Pats parādnieks un viņa galvinieki šīs ziņas saņemt nevarēs.

Kurš pirmais teiks «ņau»

Turpmāko notikumu nevar novērtēt nekā citādi, kā vien par izrāvienu sabiedrisko attiecību jomā. Īpaši atceroties Latvijas Krājbankas krahu un ar Swedbank saistīto paniku.

Finanšu sektora attīstības padome konceptuāli apstiprinājusi divu līmeņu komunikācijas plānu finanšu krīžu situācijām. Ja kādam finanšu sektora dalībniekam radīsies problēmas, pirmā reaģēs Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tā sniegs pirmo informāciju plašsaziņas līdzekļiem, veiks primāro monitoringu un reaģēs uz noguldītāju paniku. Ja situācija nenormalizēsies, tiks iedarbināts otrais komunikācijas līmenis, kurā sabiedrībai nomierinošus signālus varēs adresēt, piemēram, premjers un ministri. Plāna izstrādātāji uzskata, ka šāda pieeja ieviesīs skaidrību komunikāciju procesā ar sabiedrību un izslēgs starpresoru diskusijas par to, kuram pirmajam jāiznāk publikas priekšā teikt runu

Eirokomisija iestājās par Palink

Tirdzniecības uzņēmuma Palink, kurš Latvijā pārvalda veikalu tīklus Iki un Cento, maksātnespēja ieinteresēja Eiropas Komisijas viceprezidenti Viviānu Redingu un iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāru Mišelu Barnjē. Viņi nosūtīja Latvijas tieslietu ministram Gaidim Bērziņam vēstuli ar prasību paskaidrot atsevišķas vietējās maksātnespējas atzīšanas procedūras īpatnības. Augstās ES amatpersonas spēra šādu soli pēc Palink vācu akcionāra – kompānijas REWE Group lūguma.

Komisāri vēlas precizēt, vai iespējams apstrīdēt vai atcelt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas lēmumu augstākā instancē, kā arī kādus instrumentus ģenerālprokurors un Augstākā tiesa var izmantot, protestējot pret šo verdiktu. Turpat ietverts vēl viens kutelīgs jautājums: vai ir normāli, pasludināt uzņēmumu par maksātnespējīgu, ja lēmumam par iemeslu ņemtais parāds ir strīdus objekts tiesā, un auditori nav konstatējuši uzņēmuma nespēju izpildīt savas saistības.

Vēstules autori pauž viedokli, ka pasludinot Palink par maksātnespējīgu, tiesa ir pārkāpusi vairākas tiesību normas, kā arī uzņēmuma pamattiesības. Pēc atbilžu izvērtēšanas, kuras jāsaņem līdz 14.februārim, daļa no Latvijai paredzētā finansējuma varētu būt apdraudēta.

BNN jau ziņoja: 2012.gada 5.janvārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa atzina SIA Palink par maksātnespējīgu, pamatojoties uz privātpersonas Sergeja Guščina pieteikumu, kurš cesijas ceļā bija ieguvis tiesības pieprasīt 30 tūkstošus eiro no Palink par parādsaistībām pret būvfirmu Landekss.

Šeit krievu gars, šeit Krievzemes smarža

Vienīgais pozitīvais jaunums saistāms ar viesiem, kas apmeklē mūsu valsti. Salīdzinot ar 2010.gadu, pērn pieteikumu skaits Latvijas vīzu saņemšanai ir palielinājies par 18,5% – līdz 163,3 tūkstošiem. Latvijas pieaugošā popularitāte ārzemnieku vidū dod gana jūtamu labumu valsts budžetam: vīzu pieteikumu izskatīšana to iesniedzējiem izmaksājusi 3,97 miljonus latu – par 600 tūkstošiem latu vairāk nekā gadā iepriekšējā gadā. Vislielāko aktivitāti, salīdzinājumā ar 2010.gadu, izrādījuši krievi (+25%), baltkrievi (+16%) un ukraiņi (+28%). Rezultātā vīzu pieteicēji no šīm trim valstīm nodrošināja apmēram pusi no iepriekšminētajiem ieņēmumiem.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis atzina: ka nav precīzi nosakāms konsulārajās pārstāvniecībās apkalpoto tūristu ieguldījums Latvijas ekonomikā, taču kopumā ārzemju viesi pagājušajā gadā ir atstājuši pie mums ne mazāk kā 150 miljonus latu.

Tāpat pērngad, salīdzinot ar 2010.gadu, divkārt pieaudzis uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits –sasniedzot 3000 pieteikumus. Un atkal līderos Krievija un Ukraina. To apstiprina arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistika: šo abu valstu pilsoņi veido vairāk nekā 80% no visiem «investoru vīzu» saņēmējiem.

Kā liecina Latvijas Tūrisma aģentūru un operatoru asociācijas dati, pagājušā gadā Latviju apmeklējuši par 40% vairāk Krievijas tūristu nekā 2010.gadā. Iespējams šis izrādījās viens no izšķirošajiem argumentiem, lai tiktu izstrādāti pirmie kopīgie projekti Latvijas lauku tūrisma popularizēšanai Krievijā. Tie būs apskatāmi izstādē Balttour 2012, kas tiks atklāta 9.februārī.


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».