bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 16.12.2017 | Vārda dienas: Alvīne
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija. 2012. gada septītā nedēļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Aizvadītajā nedēļā Latvijā norisinājušies vairāki notikumi, kas perspektīvā varētu pozitīvi ietekmēt ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUAtslēgu palieciet zem tepiķīša

Seši Saeimas neatkarīgie deputāti, kas pagājušā gadā atdalījās no Zatlera Reformu partijas, uzstājušies ar interesantu likumdošanas iniciatīvu. Viņi vēlas ieviest Latvijā kārtību, kāda ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Amerikāņu hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru parāda summa pārsniedz iegādātā mājokļa vērtību, var māju vienkārši atstāt, nosūtot bankai mājokļa atslēgas aploksnē bez tālākām juridiskām sekām. Jāatzīmē, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāji pat pēc šķiršanās no nekustamā īpašuma, tik un tā var palikt parādā kredītiestādēm.

«Atstāto atslēgu principu vajadzēja ieviest mūsu banku nozares attīstības rītausmā. Tas būtu disciplinējis gan bankas, gan kredītņēmējus. Tieši tas, ka šāda kārtība netika ieviesta, ievērojami stimulēja nekustamā īpašuma kreditēšanas bumu. Šobrīd dažas bankas šādu variantu piedāvā, taču tas neatrisina problēmas būtību,»- paziņojis deputāts Viktors Valainis, viens no idejas iniciatoriem.

Latvijas Komercbanku asociācijā uzskata, ka šādas idejas iedzīvināšana slēpj sevī vairākus riskus. «Šādi nosacījumi samazinās kredītu pieejamību, it īpaši jaunām ģimenēm. Lai nodrošinātu sevi papildu risku gadījumā bankām nāksies ieviest pirmo kredītu iemaksu 30% apmērā, un potenciālajiem kredītņēmējiem tas kļūs par nopietnu šķērsli,» – uzskata asociācijas priekšsēdētāja Baiba Melnace. Pēc viņas teiktā, jaunievedums paildzinās stagnāciju nekustamā īpašuma tirgū un palēninās Latvijas ekonomikas atjaunošanos.

Dombrovska ambīcijas

Ar diezgan drosmīgu paziņojumu aizvadītajā nedēļā klajā nāca arī Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, solot, ka Latvija var sasniegt bezdeficīta budžetu 2014. gadā. Tiesa, par tādu to varēs uzskatīt tikai pēc Valsts kases izmantotās metodikas. Pēc ES lietotās starptautiskās sistēmas ESA 95, no deficīta izdosies atbrīvoties vien 2015. gadā, prognozē Dombrovskis.

«Ar 2012. gada budžeta pieņemšanu fiskālā konsolidācija Latvijā ir noslēgusies. Turpmāk netiek plānots to veikt,» – paziņojis premjers. Pēc viņa sacītā, tuvākajos gados valdība samazinās budžeta deficītu ierobežojot izdevumu pieaugumu, atbilstoši Valsts kases reālajām iespējām.

Saeimas pieņemtais 2012. gada budžets paredz deficītu ne augstāku kā 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ienākumi no konsolidētā valsts budžeta ir 4,52 miljardi latu (plus 6%, salīdzinot ar pagājuša gada plānu), izdevumi – 4,64 miljardi latu (mīnus 2,4%). Pēc provizoriskiem datiem, 2011. gadā valsts budžeta deficīts bija 4% no IKP.

BNN jau informēja, ka pirmais par bezdeficīta budžetu Latvijā deviņdesmito gadu vidū sāka runāt toreizējas premjerministrs Andris Šķēle. Tiesa, ne viņa valdīšanas laikā, ne pēc tam Latvijai tā arī nav izdevies sasniegt izvirzīto mērķi. Iespējams, esošais ministru kabinets būs veiksmīgāks.

Administrē nodokļu parādniekus

Vēl kādu vērā ņemamu notikumu ar vieglu roku sarūpējuši Saeimas deputāti, kas atsākuši darbu pie vēl iepriekšējā sasaukuma deputātiem iestrēgušā likuma «Par nodokļu parāda amnestiju». Tagad dokumentam dots smalkāks nosaukums – «Nodokļu atbalsta pasākuma likums», taču būtība nav mainījusies – normatīvais akts ir izstrādāts, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuriem no 2010. gada rudens ir uzkrājies nodokļu parāds. Pateicoties likumam, kas stāsies spēkā 2012. gada 1. jūlijā, šādi uzņēmumi varēs rēķināties ar kavējuma un soda naudas atlaišanu, ja tiks nomaksāta parāda pamatsumma.

Likuma svaigākā redakcija ievērojami vienkāršo procedūru. Lai piedalītos nodokļu amnestijas programmā, pietiek ar to, ka ir nodokļu parāds, kas uzkrājies uz 2010. gada 1. septembri. Pēc pamatsummas samaksāšanas Valsts ieņēmumu dienests norakstīs kavējuma naudas un 90% soda naudas, ja tāda būtu noteikta. «Uzņēmējiem skaidri jāsaprot, ka soda nauda var tikt uzrēķināta tikai audita rezultātā: ja VID ir uzrādījusi kādus pārkāpumus,»- skaidroja Finanšu ministrijas pārstāve Dace Avotiņa. Un atzīmē: parādsaistībām, kas radušās pēc minētā datuma, ar minēto procesu nav saistības. Latiņa uzstādīta tālab, lai palīdzētu firmām un citām organizācijām pārvarēt nepatikšanas ar nodokļiem, kas radušās tieši 2009. gada krīzes dēļ.

Ieņēmumu dienests jau aplēsis, ka uz nodokļu amnestiju varēs pretendēt ap 110 tūkstoši uzņēmumu, bet pasākuma rezultātā Valsts kasē varētu ieplūst ap 15 miljoniem latu. Finanšu ministrija atzīmē, ka nodokļu amnestijā varēs piedalīties arī tie uzņēmumi, kas jau noslēguši vienošanos ar VID par krīzes laika parādu nomaksas termiņa pagarināšanu. Tomēr uzņēmumiem, kas nav ievērojuši vienošanās nosacījumus, tā automātiski neatjaunosies. Tādā gadījumā komersantam nāksies atsevišķi vienoties ar VID.

Doing Business in Latvia

Nevar nepieminēt to, ka Latvijas valdība šajā nedēļā atbalstījusi virkni likumdošanas iniciatīvu, kam vajadzētu paaugstināt Latvijas pozīciju Pasaules Bankas reitingā Doing Bussiness. Viss darīts, lai paaugstinātu caurspīdīgumu kompānijas darbībā, ja ir interešu konflikts starp kompānijas īpašniekiem un tās amatpersonām.

Komentējot izmaiņas Komerclikumā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīmēja, ka veiktās izmaiņas palielina uzņēmumu mazākuma līdzīpašnieku intereses. Viņaprāt, pateicoties šīm izmaiņām mūsu valsts pacelsies Doing Bussiness reitingā. Kā taisnīgi norādīja uzņēmēju sabiedriskās organizācijas vadītājs, lai arī šobrīd mēs apsteidzam mūsu kaimiņus (Latvija – 21. vietā, Igaunija – 24. vietā, Lietuva – 27. vietā), vairākās pozīcijās mēs ievērojami atpaliekam no viņiem.

Pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, Komerclikuma 136. pantā tiks noteiktas personas, kas saistītas ar īpašniekiem, un komercsabiedrību valdes vai padomes locekļiem. Par tādiem tiks uzskatīti radinieki, dzīvesbiedri, dzīvesbiedru radinieki, kā arī komercuzņēmumi, kurā kāds no minētajiem ir dibinātāju vai vadības vidū. Slēdzot darījumus ar īpašniekiem, valdes locekļiem vai ar tiem saistītām personām, paredzētas situācijas, kad interešu konfliktā iesaistītajam tiek atņemtas balsstiesības. Tāpat arī balsstiesības nebūs dibinātājam, pieņemot lēmumus par viņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas vai gadījumā ja pret viņu izvirzītas pretenzijas.

Tieslietu ministrijas Komerctiesību nodaļas vadītāja Baiba Lielkalne norādīja, ka labojumos ietilpst virkne jaunievedumu, kas aizsargās uzņēmums no interešu konfliktu negatīvajām sekām.

Tam pašam mērķim kalpo arī izmaiņas likumā par gada pārskatiem. Stājoties spēkā minētajām izmaiņām, uzņēmumiem, kuru vērtspapīri kotējas biržās, būs gada pārskatam jāpievieno atbilstošs auditora novērtējums par darījumiem ar paša uzņēmuma valdes vai padomes locekļiem. Domājams, ka ar to uzņēmuma akcionāriem būs iespēja pārliecināties par šo darījumu caurspīdīgumu un atbilstību kompānijas interesēm.

Palink glābts

Un, visbeidzot, Latvijā Augstākas tiesas Senāts apturējis janvāra sākumā pasludināto uzņēmuma Palink maksātnespēju. Palink ir veikalu ķēdes Iki un Cento operators.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments sēdē, saistībā ar Ģenerālprokuratūras protestu, pieņēma lēmumu par kasācijas lietvedības uzsākšanu, apstrīdot Rīgas Kurzemes rajona tiesas lēmumu par Palink maksātnespējas atzīšanu. Tas nozīmē, ka procesa maksātnespējas administrators nevarēs veikt nekādas darbības ar uzņēmumu.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments plāno izskatīt minēto lietu 2012. gada 7. martā.

BNN jau ziņoja, ka kompānija Palink 2012. gada 5. janvārī pēc Sergeja Guščina prasības, kam saistības par celtniecības darbiem nodeva kompānija Landekss, tika atzīta par maksātnespējīgu. Absurds slēpās tajā, ka kompānija bija maksātspējīga, tai nebija parādu pret partneriem, nebija arī nodokļu parādu. Tiesas lēmumam bija plaša rezonanse. Par kompāniju iestājās ārvalstu akcionāri, diplomāti un pat Latvijas politiķi.


Pievienot komentāru

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.