bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 23.09.2017 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija. 2012. gada septītā nedēļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Aizvadītajā nedēļā Latvijā norisinājušies vairāki notikumi, kas perspektīvā varētu pozitīvi ietekmēt ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUAtslēgu palieciet zem tepiķīša

Seši Saeimas neatkarīgie deputāti, kas pagājušā gadā atdalījās no Zatlera Reformu partijas, uzstājušies ar interesantu likumdošanas iniciatīvu. Viņi vēlas ieviest Latvijā kārtību, kāda ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Amerikāņu hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru parāda summa pārsniedz iegādātā mājokļa vērtību, var māju vienkārši atstāt, nosūtot bankai mājokļa atslēgas aploksnē bez tālākām juridiskām sekām. Jāatzīmē, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāji pat pēc šķiršanās no nekustamā īpašuma, tik un tā var palikt parādā kredītiestādēm.

«Atstāto atslēgu principu vajadzēja ieviest mūsu banku nozares attīstības rītausmā. Tas būtu disciplinējis gan bankas, gan kredītņēmējus. Tieši tas, ka šāda kārtība netika ieviesta, ievērojami stimulēja nekustamā īpašuma kreditēšanas bumu. Šobrīd dažas bankas šādu variantu piedāvā, taču tas neatrisina problēmas būtību,»- paziņojis deputāts Viktors Valainis, viens no idejas iniciatoriem.

Latvijas Komercbanku asociācijā uzskata, ka šādas idejas iedzīvināšana slēpj sevī vairākus riskus. «Šādi nosacījumi samazinās kredītu pieejamību, it īpaši jaunām ģimenēm. Lai nodrošinātu sevi papildu risku gadījumā bankām nāksies ieviest pirmo kredītu iemaksu 30% apmērā, un potenciālajiem kredītņēmējiem tas kļūs par nopietnu šķērsli,» – uzskata asociācijas priekšsēdētāja Baiba Melnace. Pēc viņas teiktā, jaunievedums paildzinās stagnāciju nekustamā īpašuma tirgū un palēninās Latvijas ekonomikas atjaunošanos.

Dombrovska ambīcijas

Ar diezgan drosmīgu paziņojumu aizvadītajā nedēļā klajā nāca arī Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, solot, ka Latvija var sasniegt bezdeficīta budžetu 2014. gadā. Tiesa, par tādu to varēs uzskatīt tikai pēc Valsts kases izmantotās metodikas. Pēc ES lietotās starptautiskās sistēmas ESA 95, no deficīta izdosies atbrīvoties vien 2015. gadā, prognozē Dombrovskis.

«Ar 2012. gada budžeta pieņemšanu fiskālā konsolidācija Latvijā ir noslēgusies. Turpmāk netiek plānots to veikt,» – paziņojis premjers. Pēc viņa sacītā, tuvākajos gados valdība samazinās budžeta deficītu ierobežojot izdevumu pieaugumu, atbilstoši Valsts kases reālajām iespējām.

Saeimas pieņemtais 2012. gada budžets paredz deficītu ne augstāku kā 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ienākumi no konsolidētā valsts budžeta ir 4,52 miljardi latu (plus 6%, salīdzinot ar pagājuša gada plānu), izdevumi – 4,64 miljardi latu (mīnus 2,4%). Pēc provizoriskiem datiem, 2011. gadā valsts budžeta deficīts bija 4% no IKP.

BNN jau informēja, ka pirmais par bezdeficīta budžetu Latvijā deviņdesmito gadu vidū sāka runāt toreizējas premjerministrs Andris Šķēle. Tiesa, ne viņa valdīšanas laikā, ne pēc tam Latvijai tā arī nav izdevies sasniegt izvirzīto mērķi. Iespējams, esošais ministru kabinets būs veiksmīgāks.

Administrē nodokļu parādniekus

Vēl kādu vērā ņemamu notikumu ar vieglu roku sarūpējuši Saeimas deputāti, kas atsākuši darbu pie vēl iepriekšējā sasaukuma deputātiem iestrēgušā likuma «Par nodokļu parāda amnestiju». Tagad dokumentam dots smalkāks nosaukums – «Nodokļu atbalsta pasākuma likums», taču būtība nav mainījusies – normatīvais akts ir izstrādāts, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuriem no 2010. gada rudens ir uzkrājies nodokļu parāds. Pateicoties likumam, kas stāsies spēkā 2012. gada 1. jūlijā, šādi uzņēmumi varēs rēķināties ar kavējuma un soda naudas atlaišanu, ja tiks nomaksāta parāda pamatsumma.

Likuma svaigākā redakcija ievērojami vienkāršo procedūru. Lai piedalītos nodokļu amnestijas programmā, pietiek ar to, ka ir nodokļu parāds, kas uzkrājies uz 2010. gada 1. septembri. Pēc pamatsummas samaksāšanas Valsts ieņēmumu dienests norakstīs kavējuma naudas un 90% soda naudas, ja tāda būtu noteikta. «Uzņēmējiem skaidri jāsaprot, ka soda nauda var tikt uzrēķināta tikai audita rezultātā: ja VID ir uzrādījusi kādus pārkāpumus,»- skaidroja Finanšu ministrijas pārstāve Dace Avotiņa. Un atzīmē: parādsaistībām, kas radušās pēc minētā datuma, ar minēto procesu nav saistības. Latiņa uzstādīta tālab, lai palīdzētu firmām un citām organizācijām pārvarēt nepatikšanas ar nodokļiem, kas radušās tieši 2009. gada krīzes dēļ.

Ieņēmumu dienests jau aplēsis, ka uz nodokļu amnestiju varēs pretendēt ap 110 tūkstoši uzņēmumu, bet pasākuma rezultātā Valsts kasē varētu ieplūst ap 15 miljoniem latu. Finanšu ministrija atzīmē, ka nodokļu amnestijā varēs piedalīties arī tie uzņēmumi, kas jau noslēguši vienošanos ar VID par krīzes laika parādu nomaksas termiņa pagarināšanu. Tomēr uzņēmumiem, kas nav ievērojuši vienošanās nosacījumus, tā automātiski neatjaunosies. Tādā gadījumā komersantam nāksies atsevišķi vienoties ar VID.

Doing Business in Latvia

Nevar nepieminēt to, ka Latvijas valdība šajā nedēļā atbalstījusi virkni likumdošanas iniciatīvu, kam vajadzētu paaugstināt Latvijas pozīciju Pasaules Bankas reitingā Doing Bussiness. Viss darīts, lai paaugstinātu caurspīdīgumu kompānijas darbībā, ja ir interešu konflikts starp kompānijas īpašniekiem un tās amatpersonām.

Komentējot izmaiņas Komerclikumā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīmēja, ka veiktās izmaiņas palielina uzņēmumu mazākuma līdzīpašnieku intereses. Viņaprāt, pateicoties šīm izmaiņām mūsu valsts pacelsies Doing Bussiness reitingā. Kā taisnīgi norādīja uzņēmēju sabiedriskās organizācijas vadītājs, lai arī šobrīd mēs apsteidzam mūsu kaimiņus (Latvija – 21. vietā, Igaunija – 24. vietā, Lietuva – 27. vietā), vairākās pozīcijās mēs ievērojami atpaliekam no viņiem.

Pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, Komerclikuma 136. pantā tiks noteiktas personas, kas saistītas ar īpašniekiem, un komercsabiedrību valdes vai padomes locekļiem. Par tādiem tiks uzskatīti radinieki, dzīvesbiedri, dzīvesbiedru radinieki, kā arī komercuzņēmumi, kurā kāds no minētajiem ir dibinātāju vai vadības vidū. Slēdzot darījumus ar īpašniekiem, valdes locekļiem vai ar tiem saistītām personām, paredzētas situācijas, kad interešu konfliktā iesaistītajam tiek atņemtas balsstiesības. Tāpat arī balsstiesības nebūs dibinātājam, pieņemot lēmumus par viņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas vai gadījumā ja pret viņu izvirzītas pretenzijas.

Tieslietu ministrijas Komerctiesību nodaļas vadītāja Baiba Lielkalne norādīja, ka labojumos ietilpst virkne jaunievedumu, kas aizsargās uzņēmums no interešu konfliktu negatīvajām sekām.

Tam pašam mērķim kalpo arī izmaiņas likumā par gada pārskatiem. Stājoties spēkā minētajām izmaiņām, uzņēmumiem, kuru vērtspapīri kotējas biržās, būs gada pārskatam jāpievieno atbilstošs auditora novērtējums par darījumiem ar paša uzņēmuma valdes vai padomes locekļiem. Domājams, ka ar to uzņēmuma akcionāriem būs iespēja pārliecināties par šo darījumu caurspīdīgumu un atbilstību kompānijas interesēm.

Palink glābts

Un, visbeidzot, Latvijā Augstākas tiesas Senāts apturējis janvāra sākumā pasludināto uzņēmuma Palink maksātnespēju. Palink ir veikalu ķēdes Iki un Cento operators.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments sēdē, saistībā ar Ģenerālprokuratūras protestu, pieņēma lēmumu par kasācijas lietvedības uzsākšanu, apstrīdot Rīgas Kurzemes rajona tiesas lēmumu par Palink maksātnespējas atzīšanu. Tas nozīmē, ka procesa maksātnespējas administrators nevarēs veikt nekādas darbības ar uzņēmumu.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments plāno izskatīt minēto lietu 2012. gada 7. martā.

BNN jau ziņoja, ka kompānija Palink 2012. gada 5. janvārī pēc Sergeja Guščina prasības, kam saistības par celtniecības darbiem nodeva kompānija Landekss, tika atzīta par maksātnespējīgu. Absurds slēpās tajā, ka kompānija bija maksātspējīga, tai nebija parādu pret partneriem, nebija arī nodokļu parādu. Tiesas lēmumam bija plaša rezonanse. Par kompāniju iestājās ārvalstu akcionāri, diplomāti un pat Latvijas politiķi.


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».