bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 20.08.2017 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija 2014.gada svarīgākie notikumi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Nu jau teju aizvadītā gada galveno ekonomikas notikumu raksturs liecina, ka to attīstība turpināsies arī nākamajā gadā, un šo notikumu atbalsis mēs jutīsim vēl diezgan ilgu laiku.

1. Eiro ieviešana: bažas un cerības nav attaisnojušās

2014.gada 1.janvārī Latvija pievienojās eirozonai, atsakoties no nacionālās valūtas – lata.

Jau tagad ar pārliecību var sacīt, ka nepamatotas izrādījušās galvenās bažas, kas saistītas ar pāreju uz eiro par to, ka negodīgi uzņēmēji varētu mākslīgi paaugstināt cenas. Rezultātā – iedzīvotāju pirktspēja nav mazinājusies.

Vēl vairāk – pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par novembri, pēdējo 12 mēnešu laikā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, pieaudzis vien par 0,6%.

Vidējais algu līmenis aug ievērojami straujāk nekā inflācija: trešajā ceturksnī neto darba algas pieaugums gada griezumā sasniedzis 7,8%.

Latvijas Banka kā ieguvumus no pārejas uz eiro min sekojošus rādītājus:

– Ietaupījums no konvertācijas – EUR/LVL valūtas konvertācijai Latvijas iedzīvotāji laika posmā no 2007.-2013.gadam iztērējuši 730 miljonus eiro;

– Ietaupījums no būtiski samazinātām SEPA kredītu pārvedumu komisijas maksām – 100 miljoni eiro gadā;

– Budžeta līdzekļu ekonomija pateicoties zemākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām. 2014.gada – 50 miljoni eiro, 800 miljoni eiro nākamo desmit gadu laikā.

Tomēr nav piepildījušās arī lielākās cerības, kas saistītas ar pāreju uz eiro – investīciju plūsma nav pārvērtusies milzu straumē. Saskaņā ar Latvijas Bankas informāciju par trešo šī gada ceturksni, tiešās ārvalstu investīcijas bija 13,5 miljoni eiro, lai arī gadu iepriekš šis rādītājs sasniedza 69,6 miljonus eiro. Analītiķi atzīst, ka, visticamāk, galvenais investorus bremzējošais faktors nav Latvijas ekonomikas stāvoklis, bet gan saspringtā ģeopolitiskā situācija.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka, saskaņā ar kompānijas TNS veiktās aptaujas datiem, 2014.gada vidū aptuveni 90% Latvijas iedzīvotāju, lai novērtētu preču vai pakalpojumu vērtību pieaugumu, pārrēķināja summu no eiro uz latiem. Decembrī šādu iedzīvotāju īpatsvars ievērojami samazinājies: pēc pārejas no eiro summas uz latiem joprojām pārrēķina 53% iedzīvotāju.

2. Mūs atlicis mazāk par 2 miljoniem

Aizejošā gada vissatraucošākā un bēdīgākā vēsts: Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis zem diviem miljoniem (Centrālās statistikas pārvaldes dati jūnijā).

Vēl 2014.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija teju 2,15 miljoni (gadu iepriekš bija vēl par 22 tūkstošiem cilvēku vairāk). Taču šī gada maija sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits bija vien 1,997 miljoni.

Ir labi zināms, ka demogrāfiskā bilance joprojām ir negatīva zemās dzimstības un augsto emigrācijas rādītāju dēļ. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2013.gadā bija 1,1%, savukārt 2012.gadā – 1,03%. No kopējā iedzīvotāju skaita 917,1 tūkstotis (45,8%) – vīrieši, 1,084 (54,2%) – sievietes. Iedzīvotāju blīvums līdz gada beigām sasniedzis 31 cilvēku uz vienu kvadrātkilometru.

Reālie iedzīvotāju skaita sarukšanas tempi varētu būt vēl dramatiskāki nekā CSP oficiālā statistika, uzskata Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Viņš norādīja, ka CSP nosauktais iedzīvotāju skaits ir mazliet zem diviem miljoniem, taču patiesībā iedzīvotāju skaits ir par 25 000 jeb par vienu pilsētu zem diviem miljoniem.

Rekordaugsts iedzīvotāju skaits pēc CSP datiem fiksēts 1990.gadā – 2,668 miljoni cilvēku. Kopš tā laika iedzīvotāju skaits tikai sarucis, un vēl joprojām nav vērā ņemamu priekšlikumu, lai šo tendenci mainītu.

3. Citadeles pārdošana: gada afēra vai gada darījums?

Ņemot vērā to intervālu, ar kādu top zināmi fakti par darījumu, var pieņemt, ka, ja ierindas nodokļu maksātāji uzzinās visu patiesību par darījumu, tas nebūs drīz.

Neapstrīdams fakts: novembra sākumā Latvijas valsts par 74 miljoniem eiro pārdeva 75% komercbankas Citadele akciju ASV fondam Ripplewood Advisors un investoru grupai.

Valdība saņēma kritiku par to, ka ieņēmumi no bankas akciju pārdošanas nesedz valsts izdevumus Parex bankas glābšanai, uz kuras bāzes 2009.gada tika izveidota Citadele.

Taču stāsts ar to nebeidzas. Decembra sākumā LTV žurnālisti noskaidroja vēl kādu slepenu faktu: praktiski visi līdzekļi, kas tika iegūti no Citadeles pārdošanas tiks atdoti Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB).

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola skaidro minēto faktu ar to, ka 2009.gadā, kad ERAB faktiski aizdeva Latvijai 126 miljonus, ar nosacījumu, ka banka jebkurā brīdī varēs pārdot Latvijai atpakaļ tobrīd apmaiņā pret naudu saņemtās Parex akcijas par tiem pašiem 126 miljoniem eiro.

Rezultātā sanācis tā, ka ERAB par 25% Citadeles akciju saņems vairāk, nekā valsts ieguva no 75% akciju paketes pārdošanas.

Societe Generale konsultanti par investoru piesaisti arī iegūs vērā ņemamu atlīdzību – 2 miljonus eiro, bet starptautiskais juristu birojs Linklaters – 640 tūkstošus eiro.

Pārdošanas procesu pavada skandāli.

Avīze Diena informēja, ka daži valdošās koalīcijas partiju pārstāvji īsi pirms darījuma noslēgšanas Gruzijā tikās ar bankas pircēju pārstāvjiem no Ripplewood Holdings. Notikuma dalībnieki taisnojās, ka brauciens nebija kopīgs, visi brauca atpūsties, darījums netika apspriests un valsts izvēle – vienkārša sakritība.

Citadeles pārdošanas līguma parakstīšanas priekšvakarā no amata atkāpās Privatizācijas aģentūras priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks. Tieši viņiem būtu bijis jāparaksta līgums par bankas pārdošanu, tomēr viņi izvēlējušies atstāt savus amatus. Viņiem ātri tika atrasti aizstājēji, un līgums veiksmīgi tika parakstīts vēl pirms Saeimas vēlēšanām.

4. Liepājas metalurgs – dīkstāve turpinās

Viens no valsts lielākajiem uzņēmumiem, kurš 2013.gada sākumā tika atzīts par maksātnespējīgu, šī gada oktobrī ieguva jaunu īpašnieku – Ukrainas uzņēmumu KVV Group, kas pirmajā iemaksā samaksāja 18 miljonus eiro, bet atlikušos 89 miljonus samaksāja vēlāk.

«Šobrīd mēs aktīvi turpināsim darbu, lai ražotne savu darbu atsāktu pēc iespējas drīzāk – pēc labākā scenārija jau novembrī,» toreiz žurnālistiem paziņoja KVV Group īpašnieks Valērijs Krištals. Viņš plānoja, ka ar laiku Liepājas metalurga produkcijas apjoms sasniegs 100 -120 tūkstošus tonnu mēnesī jeb vairāk nekā vienu miljonu tonnu gadā.

Tomēr līdz pat gada beigām uzņēmuma darbība netika atjaunota, un vairāk nekā tūkstotis bijušo uzņēmuma darbinieku vēl joprojām ir bez darba.

KVV Group — Ukrainas holdinga kompānija, kas reģistrēta Kijevā. Holdingā ietilpst 30 uzņēmumi, kuros strādā ap 2000 cilvēku.

5. Investora vīzas sliekšņa paaugstināšana – investīcijas vai drošība

Līdz 1.septembrim trešo valstu pilsoņi varēja pretendēt uz uzturēšanās atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi par summu no 142,3 tūkstošiem vai 70,1 tūkstoti eiro (atkarībā no objekta ģeogrāfiskās atrašanās vietas).

Kopš pirmā septembra darījuma minimālā summa paaugstināta līdz 250 tūkstošiem eiro. Tāds bija likumdevēju lēmums.

Pēc tam, kad grozījumi bija stājušies spēkā, interese par programmu no ārvalstnieku puses faktiski izsīka: trīs mēnešu laikā saņemti mazāk nekā 30 iesniegumi. Salīdzinājumam – pirmajos astoņos šī gada mēnešos tika izsniegtas vairāk nekā 4 000 uzturēšanās atļaujas. Runa tātad ir par pilnīgu ārvalstnieku intereses zudumu par uzturēšanās atļauju saņemšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi.

Programmas nozīmīgumu pārvērtēt grūti – kopš 2010.gada jūlija tā ļāvusi piesaistīt valstij vairāk nekā 1 miljardu investīciju.

Vērts pieminēt, ka ap 70% uzturēšanās atļauju saņēmēju ir Krievijas Federācijas pilsoņi. Saeimā turpinās darbs pie likumprojekta, kas paredz pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas Krievijas iedzīvotājiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi.

Grozījumu iniciatori ir Nacionālā apvienība Visu Latvijai!/TB/LNNK, kas tādējādi vēlas novērst draudus nacionālajai drošībai, ko rada Krievijas pilsoņu uzturēšanās Latvijas teritorijā.

6. Kara atbalss – Eiropas sankcijas un Krievijas atbildes sankcijas

Kopš Ukrainas konflikta sākuma un Krimas aneksijas, ASV, ES un virkne rietumvalstu ieviesušas sankcijas pret Krieviju. Kā atbildi Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja pavēli par tirdzniecības un sadarbības ierobežojumiem ar valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Ierobežojumi lielākoties skar lauksaimniecības produktu importu.

Lielākais atbildes sankciju trieciens skar piena produkcijas ražotājus – tik nozīmīga tirgus zaudējums nozarei licis nostāties uz bankrota sliekšņa. Cietuši arī transporta uzņēmumi.

Vēl viens un, iespējams, vēl nozīmīgāks zaudējums Latvijas eksportētājiem, kas strādā ar Krieviju, radies ar straujo rubļa kursa kritumu attiecībā pret eiro un dolāru.

Saskaņā ar CSP oficiālajiem datiem, šī gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, zivju produkcijas eksports sarucis par 40%, piena un piena produktu eksports samazinājies aptuveni par ceturto daļu. Cietuši arī tekstilražotāji.

Skaidrs, ka konflikts ir tālu no risinājuma un Krievijas puse katrā brīdī var paplašināt sankciju sarakstu. Tāpēc daudzi uzņēmumi – un vispirms jau tranzīta jomā strādājošie atrodas lielas nenoteiktības stāvoklī.

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm Krievija bija Latvijas galvenais partneris: Latvijas eksporta īpatsvars aptuveni 11%, bet importa – 8%.

Vienlaikus lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju norādījuši, ka Krievijas ieviestās tirdzniecības sankcijas pret ES nav ietekmējušas viņu uzņēmumu darbību, liecina novembrī veiktais Citadele Index pētījums. Vēl 22% respondentu apgalvo, ka pamanījuši nelielu negatīvu ieviestā embargo ietekmi, bet 8% komersantu informējuši, ka izjūt ievērojamu negatīvo ietekmi.

1% uzņēmēju atzinuši, ka Krievijas ieviestās sankcijas radījušas pat nelielu pozitīvu ietekmi.

Ref:103.000.103.6260


Pievienot komentāru

Apķīlātas Bank M2M Europe lielākajam īpašniekam Vdovinam piederošās akcijas

Apķīlātas Latvijas Bank M2M Europe lielākajam īpašniekam Andrejam Vdovinam piederošās bankas akcijas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesu izpildītāja rīkojums.

Krievu teātra direktors: Divkopienu valsts ir problēma un pret to ir jācīnās

Divkopienu sabiedrības un divu informācijas telpu problēma Latvijā patiešām pastāv. Taču tāpat kā teātris cīnās par skatītājiem, tā arī plašsaziņas līdzekļiem ir jācīnās par savu auditoriju, intervijā uzsver Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals.

Krītas ASV biržu indeksi

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 17.augustā, kritās, ko veicināja uzņēmēju satraukums par ASV prezidenta Donalda Trampa politiku un ziņa par teroraktu Barselonā.

Ķirsis lūdzis policiju izvērtēt iespējamu Rīgas domes balsojuma viltošanu

Rīgas domes Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis vērsies Valsts policijā, lūdzot izvērtēt domes elektroniskās balsošanas sistēmas iespējamu izmantošanu cita domes deputāta vārdā, stāsta politiķis.

Eksperts: Spānijas terorakti apliecina teroristu loģiku pāriet uz vieglāk sasniedzamiem mērķiem

Spānijā šonedēļ notikušie terorakti apliecina teroristu loģiku pāriet uz vieglāk sasniedzamiem mērķiem, kur drošības prasības nav stingras, saka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Pēc četriem gadiem plāno ieviest principiāli jaunus obligātos pārbaudījumus skolās

Pēc četriem gadiem, proti, 2021./2022.mācību gadā skolās plānots ieviest principiāli jaunus obligātos pārbaudījumus, iepazīstinot ar jauno mācību saturu, paziņo Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks.

Jūrmalā uz remonta laiku slēgs dzelzceļa pārbrauktuves Ķemeros, Slokā un Dubultos

Šī gada septembrī un oktobrī Jūrmalā uz remontdarbu laiku tiks slēgtas dzelzceļa pārbrauktuves Ķemeros, Slokā un Dubultos. Lai mazinātu autovadītāju neērtības, tiks izvietotas informatīvās ceļa zīmes slēgto dzelzceļa pārbrauktuvju apbraukšanai

PTAC piemērojis Internet un SS katram 15'000 eiro sodu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir piemērojis SIA Internet un SIA SS katram 15 000 eiro sodu, par negodīgas komercprakses īstenošanu, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Valsts atbalsta programmas ietvaros jaunas mājas ieguvuši teju 9'000 bērni un to vecāki

Šā gada pirmajā pusgadā valsts sniegto atbalstu mājokļa iegādei izmatojušas 1 527 ģimenes visā Latvijā. Salīdzinot ar 2016.gadu, ģimeņu pieprasījums pēc valsts atbalsta pieaudzis par 6%, saglabājot nemainīgi augstu līmeni.

Prognozes: Vienotību visdrīzāk vadīs Ašeradens

Sīvā konkurencē par Vienotības valdes priekšsēdētāju kļūs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, prognozē Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka Ašeradens 19.augustā gaidāmajā Vienotības kongresā tiks ievēlēts par partijas vadītāju, Betsafe novērtējis ar 45% varbūtību.

VID aptur ekskluzīvu automašīnu tirdzniecības grupējuma darbību

VID Finanšu policijas pārvalde augustā apturējusi organizētas personu grupas darbību, kas nodarbojās ar ekskluzīvu automašīnu un sadzīves tehnikas tirdzniecību. Valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 2,8 miljoni eiro apmērā.

VARAM: Mākslīgi izveidotā «Ušakova kepka» ir bīstama cilvēku dzīvībai

Valsts vides dienests, veicot pārbaudi A.Deglava ielas atkritumu kalnā, konstatējis, ka iedzīvotāji ne tikai brīvi var piekļūt aprakto atkritumu kalnam, bet arī uz tā atrodas pārbaudes laikā, par to VVD savā ziņojumā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā, atklāj finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, piebilstot, ka precīzāka fiskālā telpa taps zināma augustā.

Viļņas lidostas skrejceļa rekonstrukcija noslēgusies: lidmašīnas atgriežas Viļņā

Aizvadītajā dienā ceturtdien, 17.augustā, svinīgi tika atklāts Viļņas lidostas rekonstruētais skrejceļš, kur darbus veica Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B.. Šī Viļņas lidostā ir pēdējo 20 gadu laikā vērienīgākā rekonstrukcija, kas ir unikāls projekts ne tikai Lietuvai, bet arī Eiropai, uzskata lidostas pārstāvji.

Esošais būvdarbu «haoss» tipisks Rīgai. RD pozīcijā jūtama nervozitāte, bailes un niknums, BNN stāsta Bordāns

«Rīgas domes pozīcijā ir jūtama nedrošība, bailes un niknums. Deputātus neapmierina, ka visiem ir jāierodas uz RD komitejas sēdēm, jo pretējā gadījumā, viņi var nenobalsot par sev izdevīgiem lēmumiem, Rīgas domes pozīcijas attieksmi pret jaunievēlēto Jaunā konservatīvā partija intervijā BNN stāsta tās priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Par Barselonas teroraktu atbildību uzņemas džihādistu grupējums Islāma valsts

Publiskajā telpā plaši izskanējis terorakts Barselonā, kur uz tūristu iecienītās Ramblas ielas cilvēku pūlī ietriecies mikroautobuss, kā rezultātā nogalināti 13 cilvēki un vismaz 100 ievainoti. To apstiprinājis Katalonijas reģiona iekšlietu padomnieks Žoakims Forns un Katalonijas prezidents Karless Pudždemons.

Uzzini, kāda laika prognoze šai nedēļas nogalei!

Starp mākoņiem piektdien, 18.augustā, brīžiem uzspīdēs saule, tomēr gaidāms arī neliels īslaicīgs lietus, austrumos pēcpusdiena attīstoties konvektīvajiem procesiem, var izveidoties arī pērkona negaiss. Galvaspilsētu lietus skars tikai pēcpusdienā. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu puses vējš. Gaisa temperatūra šodien iesils līdz +21…+26 grādiem pēc Celsija.

Šī gada pirmajā ceturksnī par 18% pieaudzis IKT nozares pakalpojumu eksports

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares pakalpojumu eksports šī gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret to pašu laika periodu pērn pieaudzis par 18%, sasniedzot 137 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Latvijā pirmajos sešos mēnešos starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Sniegs atbalstu aizsargātajiem lietotājiem jauna elektrības pieslēguma ierīkošanai

Ministru kabinets noteic jaunu elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanas un finansēšanas kārtību aizsargātajiem lietotājiem, paredzot iespēju jauna elektrības pieslēguma ierīkošanas izmaksas aizsargātajam lietotājam segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā gada inflācija jūlijā bijusi viena no lielākajām ES

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Pirmajā pusgadā Latvijā saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu.

Atbalsta 2'000 eiro piešķiršanu Tēva dienas festivāla organizēšanai

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 17.augustā, atbalstīja 2 000 eiro līdzfinansējuma piešķiršanu nodibinājumam Fonds mammām un tētiem Tēva dienas festivāla organizēšanai Vērmanes dārzā.

Pieaug Regulatorā iesniegto elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju sūdzību skaits

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, sūdzību skaits elektronisko sakaru jomā ir palielinājies par 53%, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Ķirsis nekandidēs uz Vienotības priekšsēdētāja amatu par labu Ašeradenam

Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis atsaucis savu kandidatūru uz Vienotības valdes priekšsēdētāja amatu par labu citam pretendentam, ekonomikas ministram, Ministru prezidenta biedram Arvilam Ašeradenam.

Jaunākie komentāri