bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.01.2017 | Vārda dienas: Alnis, Andulis

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija 2014.gada svarīgākie notikumi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Nu jau teju aizvadītā gada galveno ekonomikas notikumu raksturs liecina, ka to attīstība turpināsies arī nākamajā gadā, un šo notikumu atbalsis mēs jutīsim vēl diezgan ilgu laiku.

1. Eiro ieviešana: bažas un cerības nav attaisnojušās

2014.gada 1.janvārī Latvija pievienojās eirozonai, atsakoties no nacionālās valūtas – lata.

Jau tagad ar pārliecību var sacīt, ka nepamatotas izrādījušās galvenās bažas, kas saistītas ar pāreju uz eiro par to, ka negodīgi uzņēmēji varētu mākslīgi paaugstināt cenas. Rezultātā – iedzīvotāju pirktspēja nav mazinājusies.

Vēl vairāk – pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par novembri, pēdējo 12 mēnešu laikā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, pieaudzis vien par 0,6%.

Vidējais algu līmenis aug ievērojami straujāk nekā inflācija: trešajā ceturksnī neto darba algas pieaugums gada griezumā sasniedzis 7,8%.

Latvijas Banka kā ieguvumus no pārejas uz eiro min sekojošus rādītājus:

– Ietaupījums no konvertācijas – EUR/LVL valūtas konvertācijai Latvijas iedzīvotāji laika posmā no 2007.-2013.gadam iztērējuši 730 miljonus eiro;

– Ietaupījums no būtiski samazinātām SEPA kredītu pārvedumu komisijas maksām – 100 miljoni eiro gadā;

– Budžeta līdzekļu ekonomija pateicoties zemākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām. 2014.gada – 50 miljoni eiro, 800 miljoni eiro nākamo desmit gadu laikā.

Tomēr nav piepildījušās arī lielākās cerības, kas saistītas ar pāreju uz eiro – investīciju plūsma nav pārvērtusies milzu straumē. Saskaņā ar Latvijas Bankas informāciju par trešo šī gada ceturksni, tiešās ārvalstu investīcijas bija 13,5 miljoni eiro, lai arī gadu iepriekš šis rādītājs sasniedza 69,6 miljonus eiro. Analītiķi atzīst, ka, visticamāk, galvenais investorus bremzējošais faktors nav Latvijas ekonomikas stāvoklis, bet gan saspringtā ģeopolitiskā situācija.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka, saskaņā ar kompānijas TNS veiktās aptaujas datiem, 2014.gada vidū aptuveni 90% Latvijas iedzīvotāju, lai novērtētu preču vai pakalpojumu vērtību pieaugumu, pārrēķināja summu no eiro uz latiem. Decembrī šādu iedzīvotāju īpatsvars ievērojami samazinājies: pēc pārejas no eiro summas uz latiem joprojām pārrēķina 53% iedzīvotāju.

2. Mūs atlicis mazāk par 2 miljoniem

Aizejošā gada vissatraucošākā un bēdīgākā vēsts: Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis zem diviem miljoniem (Centrālās statistikas pārvaldes dati jūnijā).

Vēl 2014.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija teju 2,15 miljoni (gadu iepriekš bija vēl par 22 tūkstošiem cilvēku vairāk). Taču šī gada maija sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits bija vien 1,997 miljoni.

Ir labi zināms, ka demogrāfiskā bilance joprojām ir negatīva zemās dzimstības un augsto emigrācijas rādītāju dēļ. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2013.gadā bija 1,1%, savukārt 2012.gadā – 1,03%. No kopējā iedzīvotāju skaita 917,1 tūkstotis (45,8%) – vīrieši, 1,084 (54,2%) – sievietes. Iedzīvotāju blīvums līdz gada beigām sasniedzis 31 cilvēku uz vienu kvadrātkilometru.

Reālie iedzīvotāju skaita sarukšanas tempi varētu būt vēl dramatiskāki nekā CSP oficiālā statistika, uzskata Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Viņš norādīja, ka CSP nosauktais iedzīvotāju skaits ir mazliet zem diviem miljoniem, taču patiesībā iedzīvotāju skaits ir par 25 000 jeb par vienu pilsētu zem diviem miljoniem.

Rekordaugsts iedzīvotāju skaits pēc CSP datiem fiksēts 1990.gadā – 2,668 miljoni cilvēku. Kopš tā laika iedzīvotāju skaits tikai sarucis, un vēl joprojām nav vērā ņemamu priekšlikumu, lai šo tendenci mainītu.

3. Citadeles pārdošana: gada afēra vai gada darījums?

Ņemot vērā to intervālu, ar kādu top zināmi fakti par darījumu, var pieņemt, ka, ja ierindas nodokļu maksātāji uzzinās visu patiesību par darījumu, tas nebūs drīz.

Neapstrīdams fakts: novembra sākumā Latvijas valsts par 74 miljoniem eiro pārdeva 75% komercbankas Citadele akciju ASV fondam Ripplewood Advisors un investoru grupai.

Valdība saņēma kritiku par to, ka ieņēmumi no bankas akciju pārdošanas nesedz valsts izdevumus Parex bankas glābšanai, uz kuras bāzes 2009.gada tika izveidota Citadele.

Taču stāsts ar to nebeidzas. Decembra sākumā LTV žurnālisti noskaidroja vēl kādu slepenu faktu: praktiski visi līdzekļi, kas tika iegūti no Citadeles pārdošanas tiks atdoti Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB).

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola skaidro minēto faktu ar to, ka 2009.gadā, kad ERAB faktiski aizdeva Latvijai 126 miljonus, ar nosacījumu, ka banka jebkurā brīdī varēs pārdot Latvijai atpakaļ tobrīd apmaiņā pret naudu saņemtās Parex akcijas par tiem pašiem 126 miljoniem eiro.

Rezultātā sanācis tā, ka ERAB par 25% Citadeles akciju saņems vairāk, nekā valsts ieguva no 75% akciju paketes pārdošanas.

Societe Generale konsultanti par investoru piesaisti arī iegūs vērā ņemamu atlīdzību – 2 miljonus eiro, bet starptautiskais juristu birojs Linklaters – 640 tūkstošus eiro.

Pārdošanas procesu pavada skandāli.

Avīze Diena informēja, ka daži valdošās koalīcijas partiju pārstāvji īsi pirms darījuma noslēgšanas Gruzijā tikās ar bankas pircēju pārstāvjiem no Ripplewood Holdings. Notikuma dalībnieki taisnojās, ka brauciens nebija kopīgs, visi brauca atpūsties, darījums netika apspriests un valsts izvēle – vienkārša sakritība.

Citadeles pārdošanas līguma parakstīšanas priekšvakarā no amata atkāpās Privatizācijas aģentūras priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks. Tieši viņiem būtu bijis jāparaksta līgums par bankas pārdošanu, tomēr viņi izvēlējušies atstāt savus amatus. Viņiem ātri tika atrasti aizstājēji, un līgums veiksmīgi tika parakstīts vēl pirms Saeimas vēlēšanām.

4. Liepājas metalurgs – dīkstāve turpinās

Viens no valsts lielākajiem uzņēmumiem, kurš 2013.gada sākumā tika atzīts par maksātnespējīgu, šī gada oktobrī ieguva jaunu īpašnieku – Ukrainas uzņēmumu KVV Group, kas pirmajā iemaksā samaksāja 18 miljonus eiro, bet atlikušos 89 miljonus samaksāja vēlāk.

«Šobrīd mēs aktīvi turpināsim darbu, lai ražotne savu darbu atsāktu pēc iespējas drīzāk – pēc labākā scenārija jau novembrī,» toreiz žurnālistiem paziņoja KVV Group īpašnieks Valērijs Krištals. Viņš plānoja, ka ar laiku Liepājas metalurga produkcijas apjoms sasniegs 100 -120 tūkstošus tonnu mēnesī jeb vairāk nekā vienu miljonu tonnu gadā.

Tomēr līdz pat gada beigām uzņēmuma darbība netika atjaunota, un vairāk nekā tūkstotis bijušo uzņēmuma darbinieku vēl joprojām ir bez darba.

KVV Group — Ukrainas holdinga kompānija, kas reģistrēta Kijevā. Holdingā ietilpst 30 uzņēmumi, kuros strādā ap 2000 cilvēku.

5. Investora vīzas sliekšņa paaugstināšana – investīcijas vai drošība

Līdz 1.septembrim trešo valstu pilsoņi varēja pretendēt uz uzturēšanās atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi par summu no 142,3 tūkstošiem vai 70,1 tūkstoti eiro (atkarībā no objekta ģeogrāfiskās atrašanās vietas).

Kopš pirmā septembra darījuma minimālā summa paaugstināta līdz 250 tūkstošiem eiro. Tāds bija likumdevēju lēmums.

Pēc tam, kad grozījumi bija stājušies spēkā, interese par programmu no ārvalstnieku puses faktiski izsīka: trīs mēnešu laikā saņemti mazāk nekā 30 iesniegumi. Salīdzinājumam – pirmajos astoņos šī gada mēnešos tika izsniegtas vairāk nekā 4 000 uzturēšanās atļaujas. Runa tātad ir par pilnīgu ārvalstnieku intereses zudumu par uzturēšanās atļauju saņemšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi.

Programmas nozīmīgumu pārvērtēt grūti – kopš 2010.gada jūlija tā ļāvusi piesaistīt valstij vairāk nekā 1 miljardu investīciju.

Vērts pieminēt, ka ap 70% uzturēšanās atļauju saņēmēju ir Krievijas Federācijas pilsoņi. Saeimā turpinās darbs pie likumprojekta, kas paredz pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas Krievijas iedzīvotājiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi.

Grozījumu iniciatori ir Nacionālā apvienība Visu Latvijai!/TB/LNNK, kas tādējādi vēlas novērst draudus nacionālajai drošībai, ko rada Krievijas pilsoņu uzturēšanās Latvijas teritorijā.

6. Kara atbalss – Eiropas sankcijas un Krievijas atbildes sankcijas

Kopš Ukrainas konflikta sākuma un Krimas aneksijas, ASV, ES un virkne rietumvalstu ieviesušas sankcijas pret Krieviju. Kā atbildi Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja pavēli par tirdzniecības un sadarbības ierobežojumiem ar valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Ierobežojumi lielākoties skar lauksaimniecības produktu importu.

Lielākais atbildes sankciju trieciens skar piena produkcijas ražotājus – tik nozīmīga tirgus zaudējums nozarei licis nostāties uz bankrota sliekšņa. Cietuši arī transporta uzņēmumi.

Vēl viens un, iespējams, vēl nozīmīgāks zaudējums Latvijas eksportētājiem, kas strādā ar Krieviju, radies ar straujo rubļa kursa kritumu attiecībā pret eiro un dolāru.

Saskaņā ar CSP oficiālajiem datiem, šī gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, zivju produkcijas eksports sarucis par 40%, piena un piena produktu eksports samazinājies aptuveni par ceturto daļu. Cietuši arī tekstilražotāji.

Skaidrs, ka konflikts ir tālu no risinājuma un Krievijas puse katrā brīdī var paplašināt sankciju sarakstu. Tāpēc daudzi uzņēmumi – un vispirms jau tranzīta jomā strādājošie atrodas lielas nenoteiktības stāvoklī.

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm Krievija bija Latvijas galvenais partneris: Latvijas eksporta īpatsvars aptuveni 11%, bet importa – 8%.

Vienlaikus lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju norādījuši, ka Krievijas ieviestās tirdzniecības sankcijas pret ES nav ietekmējušas viņu uzņēmumu darbību, liecina novembrī veiktais Citadele Index pētījums. Vēl 22% respondentu apgalvo, ka pamanījuši nelielu negatīvu ieviestā embargo ietekmi, bet 8% komersantu informējuši, ka izjūt ievērojamu negatīvo ietekmi.

1% uzņēmēju atzinuši, ka Krievijas ieviestās sankcijas radījušas pat nelielu pozitīvu ietekmi.

Ref:103.000.103.6260


Pievienot komentāru

ASV mīkstina sodu valsts noslēpuma nopludinātājai Meningai

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama mīkstinājis sodu bijušajai ASV militārpersonai Čelsijai Meningai, kura notiesāta par 750 000 lapu dokumentu un video zādzību un nopludināšanu atklātības organizācijai WikiLeaks.

Izteikta ideja vākt parakstus par izglītības ministra Kārļa Šadurska demisiju

Šonedēļ virkne izglītības darbinieku un organizāciju vairākas reizes ir saņēmuši anonīmu elektronisku vēstuli, kurā pedagogi tiek mudināti aktīvāk kritizēt izglītības sistēmu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu, kā arī izteikta ideja vākt parakstus par izglītības ministra Kārļa Šadurska demisiju.

Latvijā decembrī sasniegts trešais augstākais inflācijas rādītājs ES

Latvijā patēriņa cenas mēneša salīdzinājumā decembrī pieauga par 0,6%. Lietuvā reģistrēta mēneša inflācija 0,5% apmērā, bet Igaunijā patēriņa cenas salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,3%

Atvieglos ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kuriem ir būtisks darbaspēka trūkums

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 18.janvārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, BNN informē Saeimas Preses dienests.

Par finansēm saistītus jautājumus ar banku varēs sazināties WhatsApp lietotnē

Pilnveidojot digitalizācijas procesu un izpētot klientu paradumus, nodrošinās iespēju ar personīgajām finansēm saistītus jautājumus risināt lietotnē WhatsApp, vēsta DNB banka.

Mamikins prognozē pasliktināšanos ES konservatīvā pārstāvja EP uzvaras dēļ

Pēc Eiropas Parlamenta prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru guva Eiropas Tautas partijas grupas pārstāvis Antonio Tajāni, deputāts Andrejs Mamikins prognozē situācijas pasliktināšanos ES, kā arī pašā EP.

ECT: Lietuva cietumniekam nedrīkstēja liegt internetu

Ieslodzījuma vieta Lietuvā kādam ieslodzītajam prettiesiski liegusi izmantot internetu, tā atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Pētījuma rezultāti par Latvijas skolēnu zināšanām mudina rīkoties nekavējoties

«Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījums par Latvijas skolēnu zināšanām mudina rīkoties nekavējoties. Mēs nedrīkstam samierināties ar vidējiem sasniegumiem – mums ir maz jauniešu, un mēs nevaram atļauties viņiem dot vidēju izglītību,» uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele.

Igaunijā cels algas veselības aprūpē strādājošiem

Kaut arī Igaunijas veselības aprūpes sistēmā strādājošie algu celšanai pērn lūguši kopumā 68 miljonus eiro, Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds radis iespēju šim mērķim 2017.gada budžetā piešķirt 23,6 miljonus eiro.

Viedokļi: Nepatiesi mīti par eksportu

«Kaut arī Latvija ir visnotaļ veiksmīga Ziemeļeiropas valsts, daļa mūsu valsts iedzīvotāju ir dzelžaini pārliecināti, ka Latvijā «viss eksports ir atkarīgs no Krievijas» un mūsu glābiņš ir zemās algas. Pirms februārī notiekošā foruma Eksports. Imports. Attīstība, Big event pārstāvji sniedz savu skatījumu uz to, kā ir patiesība.

Igaunija un ASV paraksta aizsardzības sadarbības nolīgumu

Igaunija un Amerikas Savienotās Valstis parakstījušas divpusēju nolīgumu par sadarbību aizsardzības jomā, kas precizē ASV bruņoto spēku un personāla atrašanos Igaunijā.

Naftas cenas pasaulē pieaug; biržu indeksi ASV un Eiropā sarūk

Naftas cenas pasaulē trešdienas rītā, 18.janvārī, pieaug saistībā ar ASV dolāra vērtības samazinājumu un gaidām par komerciālajām naftas rezervēm ASV, kas tirgū kompensē ietekmi no Krievijas un ASV prognozēm par naftas ieguves apjoma palielinājumu šā gada beigās.

Biedrības aicina parakstīties par Saeimas komisiju audio ierakstu publiskošanu

«Deputātu kvotu» priekšlikumu izvērtēšanā Budžeta un finanšu komisijā deputāti darbojās kā «balsošanas mašīnas», pietiekami neiedziļinoties katra priekšlikuma lietderībā, vēsta biedrība Sabiedrība par atklātību - Delna, kas aicina parakstīties portālā Manabalss.lv par priekšlikumu publiskot Saeimas komisiju audio ierakstus.

Ziemeļeiropā pieaug dārzeņu cenas, jo dienvidos skarbāki laikapstākļi

Saistībā ar dārzeņu audzēšanai nelabvēlīgiem laikapstākļiem Itālijā un Spānijā, gaidāms, ka Eiropas ziemeļos, kur vairums dārzeņu ziemas mēnešos tiek importēti, pieaugs dārzeņu cenas.

Latvijā izsludina gripas epidēmiju

Slimību profilakses un kontroles centrs valstī izziņojis gripas epidēmijas sākumu. Iemesls gripas epidēmijas sākumam ir SPKC apkopotie dati. Pagājušajā nedēļā četrās Latvijas pilsētās ambulatorajās iestādēs gripas gadījumos vērsušos pacientu skaits ir pārsniedzis 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir epidēmijas slieksnis.

Par Eiroparlamenta priekšsēdētāju ievēl konservatīvo itālieti Tajāni

Par Eiropas Parlamenta jauno priekšsēdētāju ievēlēts Itāliešu labējā spārna politiķis Antonio Tajāni. 63 vecais politiķis, kurš iepriekš bijis Itālijas oligarha Solvio Berluskoni preses pārstāvis un arī eirokomisārs, Eiroparlamenta priekšsēdētāja vēlēšanās uzveicis citu itālieti, sociālistu Džanni Pitellu

Reirs: Latvijā ir jāievieš minimālās sociālās iemaksas

Ar nākamā gada budžetu obligāti ir «jāaizlāpa» 50 miljonu eiro «caurums» sociālajā budžetā, otrdien, 17.janvārī, Latvijas Televīzijā uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs

Lielbritānija sola pamest ES vienoto tirgu

Lielbritānijai nav iespējas palikt Eiropas Savienības vienotajā tirgū, jo palikt tajā nozīmētu «vispār neizstāties no ES», tā otrdien, 17.janvārī, paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Pieņem kārtību transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanā

Valdība otrdien, 17.janvārī, pieņēma kārtību, kādā nosaka drošības naudas apmēru par transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanu un drošības naudas iemaksāšanu un atmaksāšanu.

KNAB priekšnieka amata kandidātiem neprasīs trīs gadu pieredzi vadošā amatā

Lai pilnveidotu tiesisko mehānismu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai, turpmāk likums vairs neprasīs tieši trīs gadu pieredzi šajā jomā. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien, 17.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījuma regulējumi, BNN vēsta Saeimas preses dienests.

Par spīti uzņēmēju protestiem, atbalsta dzelzceļa tīkla elektrifikācijas tālāko virzību

Ministru kabinets otrdien, 17.janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas dzelzceļš sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, kas paredz dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu īstenot Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili, BNN informē Satiksmes ministrija.

Porošenko: Ukraiņi var zaudēt ticību eirointegrācijas ceļam

Ukrainas iedzīvotāji valsts izvēli iet eirointegrācijas ceļu var uztver ar vilšanos, ja turpināsies kavēšanās ar Ukrainas tuvināšanu Eiropas Savienībai, tā norādījis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. joprojām nav stājies spēkā decembrī Ukrainas un Eiropas Savienības parakstītais nolīgums par bezvīzu režīmu, kas ļautu ukraiņiem ceļot uz ES bez vīzas.

Pētījums: Joprojām lietotāji neveido paroles, kas ir pietiekami drošas

«Ņemot vērā lielo privātās un konfidenciālās informācijas daudzumu, ko mēs pašlaik glabājam internetā, lietotājiem būtu vairāk jārūpējas par savu aizsardzību ar efektīvām parolēm. Tas liekas pašsaprotami, taču daudzi, šķiet, nesaprot, ka iekrīt vienkāršu paroļu pārvaldības kļūdu slazdā,» vēsta Kaspersky Lab patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa.

Rīgā atklāj 3 200 litrus nelegāli glabātas dīzeļdegvielas

Veicot informācijas pārbaudi, par iespējamu nelikumīgu degvielas uzglabāšanu un realizāciju, 11.janvārī, tika apsekota Rīgā esoša garāžu teritorija, kurā Muitas policijas pārvaldes darbinieki konstatēja nelegāli uzglabātu dīzeļdegvielu, vēsta Valsts ieņēmumu dienests.

Liberālis Ferhofstads atsauc savu kanditatūru uz EP prezidenta amatu, atbalstot konservatīvo Tajāni

Liberāļu kandidāts uz Eiropas Parlamenta prezidenta amatu Gijs Ferhofstads otrdien, 17.janvārī, atsaucis savu kandidatūru un izteicis atbalstu konservatīvo kandidātam Antonio Tajāni.