bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.05.2017 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija 2014.gada svarīgākie notikumi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Nu jau teju aizvadītā gada galveno ekonomikas notikumu raksturs liecina, ka to attīstība turpināsies arī nākamajā gadā, un šo notikumu atbalsis mēs jutīsim vēl diezgan ilgu laiku.

1. Eiro ieviešana: bažas un cerības nav attaisnojušās

2014.gada 1.janvārī Latvija pievienojās eirozonai, atsakoties no nacionālās valūtas – lata.

Jau tagad ar pārliecību var sacīt, ka nepamatotas izrādījušās galvenās bažas, kas saistītas ar pāreju uz eiro par to, ka negodīgi uzņēmēji varētu mākslīgi paaugstināt cenas. Rezultātā – iedzīvotāju pirktspēja nav mazinājusies.

Vēl vairāk – pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par novembri, pēdējo 12 mēnešu laikā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, pieaudzis vien par 0,6%.

Vidējais algu līmenis aug ievērojami straujāk nekā inflācija: trešajā ceturksnī neto darba algas pieaugums gada griezumā sasniedzis 7,8%.

Latvijas Banka kā ieguvumus no pārejas uz eiro min sekojošus rādītājus:

– Ietaupījums no konvertācijas – EUR/LVL valūtas konvertācijai Latvijas iedzīvotāji laika posmā no 2007.-2013.gadam iztērējuši 730 miljonus eiro;

– Ietaupījums no būtiski samazinātām SEPA kredītu pārvedumu komisijas maksām – 100 miljoni eiro gadā;

– Budžeta līdzekļu ekonomija pateicoties zemākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām. 2014.gada – 50 miljoni eiro, 800 miljoni eiro nākamo desmit gadu laikā.

Tomēr nav piepildījušās arī lielākās cerības, kas saistītas ar pāreju uz eiro – investīciju plūsma nav pārvērtusies milzu straumē. Saskaņā ar Latvijas Bankas informāciju par trešo šī gada ceturksni, tiešās ārvalstu investīcijas bija 13,5 miljoni eiro, lai arī gadu iepriekš šis rādītājs sasniedza 69,6 miljonus eiro. Analītiķi atzīst, ka, visticamāk, galvenais investorus bremzējošais faktors nav Latvijas ekonomikas stāvoklis, bet gan saspringtā ģeopolitiskā situācija.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka, saskaņā ar kompānijas TNS veiktās aptaujas datiem, 2014.gada vidū aptuveni 90% Latvijas iedzīvotāju, lai novērtētu preču vai pakalpojumu vērtību pieaugumu, pārrēķināja summu no eiro uz latiem. Decembrī šādu iedzīvotāju īpatsvars ievērojami samazinājies: pēc pārejas no eiro summas uz latiem joprojām pārrēķina 53% iedzīvotāju.

2. Mūs atlicis mazāk par 2 miljoniem

Aizejošā gada vissatraucošākā un bēdīgākā vēsts: Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis zem diviem miljoniem (Centrālās statistikas pārvaldes dati jūnijā).

Vēl 2014.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija teju 2,15 miljoni (gadu iepriekš bija vēl par 22 tūkstošiem cilvēku vairāk). Taču šī gada maija sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits bija vien 1,997 miljoni.

Ir labi zināms, ka demogrāfiskā bilance joprojām ir negatīva zemās dzimstības un augsto emigrācijas rādītāju dēļ. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2013.gadā bija 1,1%, savukārt 2012.gadā – 1,03%. No kopējā iedzīvotāju skaita 917,1 tūkstotis (45,8%) – vīrieši, 1,084 (54,2%) – sievietes. Iedzīvotāju blīvums līdz gada beigām sasniedzis 31 cilvēku uz vienu kvadrātkilometru.

Reālie iedzīvotāju skaita sarukšanas tempi varētu būt vēl dramatiskāki nekā CSP oficiālā statistika, uzskata Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Viņš norādīja, ka CSP nosauktais iedzīvotāju skaits ir mazliet zem diviem miljoniem, taču patiesībā iedzīvotāju skaits ir par 25 000 jeb par vienu pilsētu zem diviem miljoniem.

Rekordaugsts iedzīvotāju skaits pēc CSP datiem fiksēts 1990.gadā – 2,668 miljoni cilvēku. Kopš tā laika iedzīvotāju skaits tikai sarucis, un vēl joprojām nav vērā ņemamu priekšlikumu, lai šo tendenci mainītu.

3. Citadeles pārdošana: gada afēra vai gada darījums?

Ņemot vērā to intervālu, ar kādu top zināmi fakti par darījumu, var pieņemt, ka, ja ierindas nodokļu maksātāji uzzinās visu patiesību par darījumu, tas nebūs drīz.

Neapstrīdams fakts: novembra sākumā Latvijas valsts par 74 miljoniem eiro pārdeva 75% komercbankas Citadele akciju ASV fondam Ripplewood Advisors un investoru grupai.

Valdība saņēma kritiku par to, ka ieņēmumi no bankas akciju pārdošanas nesedz valsts izdevumus Parex bankas glābšanai, uz kuras bāzes 2009.gada tika izveidota Citadele.

Taču stāsts ar to nebeidzas. Decembra sākumā LTV žurnālisti noskaidroja vēl kādu slepenu faktu: praktiski visi līdzekļi, kas tika iegūti no Citadeles pārdošanas tiks atdoti Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB).

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola skaidro minēto faktu ar to, ka 2009.gadā, kad ERAB faktiski aizdeva Latvijai 126 miljonus, ar nosacījumu, ka banka jebkurā brīdī varēs pārdot Latvijai atpakaļ tobrīd apmaiņā pret naudu saņemtās Parex akcijas par tiem pašiem 126 miljoniem eiro.

Rezultātā sanācis tā, ka ERAB par 25% Citadeles akciju saņems vairāk, nekā valsts ieguva no 75% akciju paketes pārdošanas.

Societe Generale konsultanti par investoru piesaisti arī iegūs vērā ņemamu atlīdzību – 2 miljonus eiro, bet starptautiskais juristu birojs Linklaters – 640 tūkstošus eiro.

Pārdošanas procesu pavada skandāli.

Avīze Diena informēja, ka daži valdošās koalīcijas partiju pārstāvji īsi pirms darījuma noslēgšanas Gruzijā tikās ar bankas pircēju pārstāvjiem no Ripplewood Holdings. Notikuma dalībnieki taisnojās, ka brauciens nebija kopīgs, visi brauca atpūsties, darījums netika apspriests un valsts izvēle – vienkārša sakritība.

Citadeles pārdošanas līguma parakstīšanas priekšvakarā no amata atkāpās Privatizācijas aģentūras priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks. Tieši viņiem būtu bijis jāparaksta līgums par bankas pārdošanu, tomēr viņi izvēlējušies atstāt savus amatus. Viņiem ātri tika atrasti aizstājēji, un līgums veiksmīgi tika parakstīts vēl pirms Saeimas vēlēšanām.

4. Liepājas metalurgs – dīkstāve turpinās

Viens no valsts lielākajiem uzņēmumiem, kurš 2013.gada sākumā tika atzīts par maksātnespējīgu, šī gada oktobrī ieguva jaunu īpašnieku – Ukrainas uzņēmumu KVV Group, kas pirmajā iemaksā samaksāja 18 miljonus eiro, bet atlikušos 89 miljonus samaksāja vēlāk.

«Šobrīd mēs aktīvi turpināsim darbu, lai ražotne savu darbu atsāktu pēc iespējas drīzāk – pēc labākā scenārija jau novembrī,» toreiz žurnālistiem paziņoja KVV Group īpašnieks Valērijs Krištals. Viņš plānoja, ka ar laiku Liepājas metalurga produkcijas apjoms sasniegs 100 -120 tūkstošus tonnu mēnesī jeb vairāk nekā vienu miljonu tonnu gadā.

Tomēr līdz pat gada beigām uzņēmuma darbība netika atjaunota, un vairāk nekā tūkstotis bijušo uzņēmuma darbinieku vēl joprojām ir bez darba.

KVV Group — Ukrainas holdinga kompānija, kas reģistrēta Kijevā. Holdingā ietilpst 30 uzņēmumi, kuros strādā ap 2000 cilvēku.

5. Investora vīzas sliekšņa paaugstināšana – investīcijas vai drošība

Līdz 1.septembrim trešo valstu pilsoņi varēja pretendēt uz uzturēšanās atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi par summu no 142,3 tūkstošiem vai 70,1 tūkstoti eiro (atkarībā no objekta ģeogrāfiskās atrašanās vietas).

Kopš pirmā septembra darījuma minimālā summa paaugstināta līdz 250 tūkstošiem eiro. Tāds bija likumdevēju lēmums.

Pēc tam, kad grozījumi bija stājušies spēkā, interese par programmu no ārvalstnieku puses faktiski izsīka: trīs mēnešu laikā saņemti mazāk nekā 30 iesniegumi. Salīdzinājumam – pirmajos astoņos šī gada mēnešos tika izsniegtas vairāk nekā 4 000 uzturēšanās atļaujas. Runa tātad ir par pilnīgu ārvalstnieku intereses zudumu par uzturēšanās atļauju saņemšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi.

Programmas nozīmīgumu pārvērtēt grūti – kopš 2010.gada jūlija tā ļāvusi piesaistīt valstij vairāk nekā 1 miljardu investīciju.

Vērts pieminēt, ka ap 70% uzturēšanās atļauju saņēmēju ir Krievijas Federācijas pilsoņi. Saeimā turpinās darbs pie likumprojekta, kas paredz pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas Krievijas iedzīvotājiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi.

Grozījumu iniciatori ir Nacionālā apvienība Visu Latvijai!/TB/LNNK, kas tādējādi vēlas novērst draudus nacionālajai drošībai, ko rada Krievijas pilsoņu uzturēšanās Latvijas teritorijā.

6. Kara atbalss – Eiropas sankcijas un Krievijas atbildes sankcijas

Kopš Ukrainas konflikta sākuma un Krimas aneksijas, ASV, ES un virkne rietumvalstu ieviesušas sankcijas pret Krieviju. Kā atbildi Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja pavēli par tirdzniecības un sadarbības ierobežojumiem ar valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Ierobežojumi lielākoties skar lauksaimniecības produktu importu.

Lielākais atbildes sankciju trieciens skar piena produkcijas ražotājus – tik nozīmīga tirgus zaudējums nozarei licis nostāties uz bankrota sliekšņa. Cietuši arī transporta uzņēmumi.

Vēl viens un, iespējams, vēl nozīmīgāks zaudējums Latvijas eksportētājiem, kas strādā ar Krieviju, radies ar straujo rubļa kursa kritumu attiecībā pret eiro un dolāru.

Saskaņā ar CSP oficiālajiem datiem, šī gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, zivju produkcijas eksports sarucis par 40%, piena un piena produktu eksports samazinājies aptuveni par ceturto daļu. Cietuši arī tekstilražotāji.

Skaidrs, ka konflikts ir tālu no risinājuma un Krievijas puse katrā brīdī var paplašināt sankciju sarakstu. Tāpēc daudzi uzņēmumi – un vispirms jau tranzīta jomā strādājošie atrodas lielas nenoteiktības stāvoklī.

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm Krievija bija Latvijas galvenais partneris: Latvijas eksporta īpatsvars aptuveni 11%, bet importa – 8%.

Vienlaikus lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju norādījuši, ka Krievijas ieviestās tirdzniecības sankcijas pret ES nav ietekmējušas viņu uzņēmumu darbību, liecina novembrī veiktais Citadele Index pētījums. Vēl 22% respondentu apgalvo, ka pamanījuši nelielu negatīvu ieviestā embargo ietekmi, bet 8% komersantu informējuši, ka izjūt ievērojamu negatīvo ietekmi.

1% uzņēmēju atzinuši, ka Krievijas ieviestās sankcijas radījušas pat nelielu pozitīvu ietekmi.

Ref:103.000.103.6260


Pievienot komentāru

Igaunijas Muzeju naktī ekspozīcijas apmeklētas 111 000 reižu

Muzeju nakts rīkotāji Igaunijā aplēsuši, ka pasākumi un ekspozīcijas 20.maija vakarā un naktī piesaistījuši rekordlielu skaitu interesentu, tās apmeklētas kopumā vairāk nekā 111 000 reižu.

Kas jāzina vecākiem, lai bērns varētu patstāvīgi izceļot

Tuvojoties skolēnu brīvlaikam, aktuāli kļūst arī ceļošanas jautājumi. Lai vasaras atvaļinājums noritētu bez raizēm, Latvijas Zvērinātu notāru padome atgādina - bērnam, ceļojot ārpus Šengenas zonas, patstāvīgi vai pilnvarotas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta viena vai abu vecāku piekrišana jeb pilnvara.

BIOR būs vadošā laboratorija vēl vairāku dzīvnieku slimību diagnosticēšanai

Valdība otrdien, 23.maijā, apstiprināja papildinājumus noteikumos par references laboratorijas statusa piešķiršanu, nosakot, ka turpmāk Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR būs Nacionālā references laboratorija vēl vairākām dzīvnieku infekcijas slimībām.

Ik gadu būtiski palielinās Indijas jauniešu interese par Latvijas augstskolām

Indijas ārlietu valsts ministrs Mobašaru Džavedu Akbaru tikšanās laikā ar ārlietu ministri Edgaru Rinkēviču uzskata, ka Indija pēdējo gadu laikā piedzīvo ļoti strauju ekonomisko izaugsmi, un paredzētais Latvijas un Indijas biznesa forums ir nozīmīgs solis pretim ciešākai sadarbībai ekonomikas jomā.

Nosaka atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā

Paredz noteikt administratīvo atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā komersantiem, kuri tiek finansēti no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam liela daļa kandidātu «atbirs» jau pirmajā kārtā

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam pieteikušies 24 pretendenti, taču liela daļa konkursa pirmo kārtu nepārvarēs, stāsta ostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

Valdība samazina administratīvo slogu meliorācijā

Valdība ir atbalstījusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumus, kā arī meliorācijas kadastra noteikumus. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai samazinātu administratīvo slogu meliorācijā, vēsta ZM.

KIB datu bāzei pievieno arī VID parādniekus

Kredītinformācijas birojs datu bāzei pievieno arī Valsts ieņēmumu dienesta informācija par fizisko un juridisko personu nodokļu parādiem, vēsta birojs.

Albānijas konfliktējošā valdība un opozīcija panāk kompromisu pirms vēlēšanām

Cenšoties izbeigt Albānijas politisko nestabilitāti, šīs Balkānu valsts valdībā uzņemti ministri no opozīcijas, parlamenta lielākajām partijām līdztekus vienojoties neizmatot valsts resursus, lai ietekmētu 25.jūnija parlamenta vēlēšanu norisi.

Kā atvieglot sezonālo alerģiju?

Iestājoties siltākam laikam, ka daudzus piemeklē sezonālās alerģijas - šķaudīšana, parādās iesnas un asaro acis. Kaut gan sezonālās alerģijas nav iespējams izārstēt, lietojot atbilstošus medikamentus, var samazināt to radītos simptomus. Kādas zāles ieteicams lietot alerģiju gadījumā, padomos dalās Apotheka Sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Brīdina: Divkāršojies automašīnu zādzību skaits Latvijā

Automobiļu vadītājiem ar bezatslēgas aizdedzes, jeb Keyless Go sistēmu, ir vērts satraukties, jo pēdējo mēnešu laikā strauji pieaudzis tieši šo auto zādzību skaits, BNN ziņo apdrošināšanas kompānijas Gjensidige pārstāvji.

Aptauja: 32% iedzīvotāju Latvijā nav nekādu uzkrājumu

Zaudējot savus ienākumus, 23% respondentu vispār nespētu segt ikdienas tēriņus, 5% spētu segt nepilna mēneša, bet 20% līdz viena mēneša izdevumus, liecina Nordea veiktā aptauja par personīgajām finansēm.

LIDA: Daudzi nezina, ka Darba likums nosaka saīsinātus noilguma termiņus

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība norāda, ka daudzi nodarbinātie nezina, ka Darba likums nosaka saīsinātus noilguma termiņus, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām.

Godināts ilggadējais  Ventspils Tirdzniecības ostas apkalpojošais personāls

Svinīgā pasākumā, saņemot zelta un sudraba nozīmes ar kompānijas logotipu, kā arī īpašu pateicību un cieņu no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Pašutas un padomes locekles Ingas Antānes, godināts ilggadējais akciju sabiedrības Ventspils Tirdzniecības osta apkalpojošais personāls.

Bez Vienotības atbalsta virza izskatīšanai strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, precizējot atsevišķas normas, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Kredītiestāžu likumā par ierobežojumiem kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.

Aprīlī ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājās par 0,1%

Šī gada aprīlī salīdzinājumā ar martu ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,5%, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,2%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis saruka par 0,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1%.

Igaunijā pērn iebraukuši vairāk cilvēku, nekā valsti atstājuši

No Igaunijas 2016.gadā emigrējuši 13 792 cilvēki, bet valstī iebraukuši 14 822, tādējādi migrācijas bilance valstij bijusi pozitīva un tāda saglabājusies otro gadu pēc kārtas, aplēsuši igauņu statistiķi.

Skonto stadionā varēs notikt tiesā apstrīdētā Latvijas un Portugāles futbola spēle

Tiesa apmierina Skonto stadiona īpašnieku lūgumu, tā atgūst tiesības brīvi rīkoties ar īpašumu, vēsta uzņēmumā.

Latvijā turpina ieceļot likumpārkāpēji; robežsardzei darba daudz

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatējušas 44 likumpārkāpējus, ziņo robežsardze.

LSBA: Spēļu zāļu likvidācija vēsta par vēlmi iegūt popularitāti priekšvēlēšanu laikā

Latvijas Spēļu biznesa asociācija aicina Rīgas domes deputātus rūpīgi izvērtēt savu rīcību attiecībā uz otrdien, 23.maijā, plānotā lēmuma pieņemšanu par azartspēļu organizēšanas vietu slēgšanu Rīgas vēsturiskajā centrā.

Mančestras sprādziena aculiecinieks: Bērni bija šausmās

Britu policija Mančestrā notikušo sprādzienu, kur bojā gājuši 22 un miesas bojājumus guvuši 59 cilvēki, nosaukusi par terora aktu, bet aculiecinieki medijiem un sociālajos tīklos atstāstījuši pieredzēto.

Jauniešus izglīto par korupciju un mudina sekot pašvaldības vēlēšanām

Jauniešus izglīto par liela mēroga korupciju un mudina sekot pašvaldības vēlēšanām, ziņo Sabiedrības par atklātību - Delna direktora vietniece Liene Gātere.

Iedzīvotājiem - 29.maijā būs trauksmes sirēnu gatavības pārbaude

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka šī gada 29.maijā no pulksten 14.00 līdz 14.15 uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas.

Deputāti pārrunās Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes lomu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 24.maijā, dosies uz Latvijas Banku, lai pārrunātu tās Aizsardzības pārvaldes lomu valsts aizsardzībā, BNN ziņo Saeimas Preses dienestā.

LOB: Latvijas mežiem draud pastiprināta izciršana

Zemkopības ministrija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai grozījumus koku ciršanas noteikumos, kas var novest pie Latvijas mežu pastiprinātas izciršanas un vēl lielāka spiediena uz mežu dabas vērtībām, BNN ziņo Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji.

Jaunākie komentāri