bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 13.12.2017 | Vārda dienas: Veldze, Lūcija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija 2014.gada svarīgākie notikumi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Nu jau teju aizvadītā gada galveno ekonomikas notikumu raksturs liecina, ka to attīstība turpināsies arī nākamajā gadā, un šo notikumu atbalsis mēs jutīsim vēl diezgan ilgu laiku.

1. Eiro ieviešana: bažas un cerības nav attaisnojušās

2014.gada 1.janvārī Latvija pievienojās eirozonai, atsakoties no nacionālās valūtas – lata.

Jau tagad ar pārliecību var sacīt, ka nepamatotas izrādījušās galvenās bažas, kas saistītas ar pāreju uz eiro par to, ka negodīgi uzņēmēji varētu mākslīgi paaugstināt cenas. Rezultātā – iedzīvotāju pirktspēja nav mazinājusies.

Vēl vairāk – pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par novembri, pēdējo 12 mēnešu laikā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, pieaudzis vien par 0,6%.

Vidējais algu līmenis aug ievērojami straujāk nekā inflācija: trešajā ceturksnī neto darba algas pieaugums gada griezumā sasniedzis 7,8%.

Latvijas Banka kā ieguvumus no pārejas uz eiro min sekojošus rādītājus:

– Ietaupījums no konvertācijas – EUR/LVL valūtas konvertācijai Latvijas iedzīvotāji laika posmā no 2007.-2013.gadam iztērējuši 730 miljonus eiro;

– Ietaupījums no būtiski samazinātām SEPA kredītu pārvedumu komisijas maksām – 100 miljoni eiro gadā;

– Budžeta līdzekļu ekonomija pateicoties zemākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām. 2014.gada – 50 miljoni eiro, 800 miljoni eiro nākamo desmit gadu laikā.

Tomēr nav piepildījušās arī lielākās cerības, kas saistītas ar pāreju uz eiro – investīciju plūsma nav pārvērtusies milzu straumē. Saskaņā ar Latvijas Bankas informāciju par trešo šī gada ceturksni, tiešās ārvalstu investīcijas bija 13,5 miljoni eiro, lai arī gadu iepriekš šis rādītājs sasniedza 69,6 miljonus eiro. Analītiķi atzīst, ka, visticamāk, galvenais investorus bremzējošais faktors nav Latvijas ekonomikas stāvoklis, bet gan saspringtā ģeopolitiskā situācija.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka, saskaņā ar kompānijas TNS veiktās aptaujas datiem, 2014.gada vidū aptuveni 90% Latvijas iedzīvotāju, lai novērtētu preču vai pakalpojumu vērtību pieaugumu, pārrēķināja summu no eiro uz latiem. Decembrī šādu iedzīvotāju īpatsvars ievērojami samazinājies: pēc pārejas no eiro summas uz latiem joprojām pārrēķina 53% iedzīvotāju.

2. Mūs atlicis mazāk par 2 miljoniem

Aizejošā gada vissatraucošākā un bēdīgākā vēsts: Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis zem diviem miljoniem (Centrālās statistikas pārvaldes dati jūnijā).

Vēl 2014.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija teju 2,15 miljoni (gadu iepriekš bija vēl par 22 tūkstošiem cilvēku vairāk). Taču šī gada maija sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits bija vien 1,997 miljoni.

Ir labi zināms, ka demogrāfiskā bilance joprojām ir negatīva zemās dzimstības un augsto emigrācijas rādītāju dēļ. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2013.gadā bija 1,1%, savukārt 2012.gadā – 1,03%. No kopējā iedzīvotāju skaita 917,1 tūkstotis (45,8%) – vīrieši, 1,084 (54,2%) – sievietes. Iedzīvotāju blīvums līdz gada beigām sasniedzis 31 cilvēku uz vienu kvadrātkilometru.

Reālie iedzīvotāju skaita sarukšanas tempi varētu būt vēl dramatiskāki nekā CSP oficiālā statistika, uzskata Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Viņš norādīja, ka CSP nosauktais iedzīvotāju skaits ir mazliet zem diviem miljoniem, taču patiesībā iedzīvotāju skaits ir par 25 000 jeb par vienu pilsētu zem diviem miljoniem.

Rekordaugsts iedzīvotāju skaits pēc CSP datiem fiksēts 1990.gadā – 2,668 miljoni cilvēku. Kopš tā laika iedzīvotāju skaits tikai sarucis, un vēl joprojām nav vērā ņemamu priekšlikumu, lai šo tendenci mainītu.

3. Citadeles pārdošana: gada afēra vai gada darījums?

Ņemot vērā to intervālu, ar kādu top zināmi fakti par darījumu, var pieņemt, ka, ja ierindas nodokļu maksātāji uzzinās visu patiesību par darījumu, tas nebūs drīz.

Neapstrīdams fakts: novembra sākumā Latvijas valsts par 74 miljoniem eiro pārdeva 75% komercbankas Citadele akciju ASV fondam Ripplewood Advisors un investoru grupai.

Valdība saņēma kritiku par to, ka ieņēmumi no bankas akciju pārdošanas nesedz valsts izdevumus Parex bankas glābšanai, uz kuras bāzes 2009.gada tika izveidota Citadele.

Taču stāsts ar to nebeidzas. Decembra sākumā LTV žurnālisti noskaidroja vēl kādu slepenu faktu: praktiski visi līdzekļi, kas tika iegūti no Citadeles pārdošanas tiks atdoti Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB).

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola skaidro minēto faktu ar to, ka 2009.gadā, kad ERAB faktiski aizdeva Latvijai 126 miljonus, ar nosacījumu, ka banka jebkurā brīdī varēs pārdot Latvijai atpakaļ tobrīd apmaiņā pret naudu saņemtās Parex akcijas par tiem pašiem 126 miljoniem eiro.

Rezultātā sanācis tā, ka ERAB par 25% Citadeles akciju saņems vairāk, nekā valsts ieguva no 75% akciju paketes pārdošanas.

Societe Generale konsultanti par investoru piesaisti arī iegūs vērā ņemamu atlīdzību – 2 miljonus eiro, bet starptautiskais juristu birojs Linklaters – 640 tūkstošus eiro.

Pārdošanas procesu pavada skandāli.

Avīze Diena informēja, ka daži valdošās koalīcijas partiju pārstāvji īsi pirms darījuma noslēgšanas Gruzijā tikās ar bankas pircēju pārstāvjiem no Ripplewood Holdings. Notikuma dalībnieki taisnojās, ka brauciens nebija kopīgs, visi brauca atpūsties, darījums netika apspriests un valsts izvēle – vienkārša sakritība.

Citadeles pārdošanas līguma parakstīšanas priekšvakarā no amata atkāpās Privatizācijas aģentūras priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks. Tieši viņiem būtu bijis jāparaksta līgums par bankas pārdošanu, tomēr viņi izvēlējušies atstāt savus amatus. Viņiem ātri tika atrasti aizstājēji, un līgums veiksmīgi tika parakstīts vēl pirms Saeimas vēlēšanām.

4. Liepājas metalurgs – dīkstāve turpinās

Viens no valsts lielākajiem uzņēmumiem, kurš 2013.gada sākumā tika atzīts par maksātnespējīgu, šī gada oktobrī ieguva jaunu īpašnieku – Ukrainas uzņēmumu KVV Group, kas pirmajā iemaksā samaksāja 18 miljonus eiro, bet atlikušos 89 miljonus samaksāja vēlāk.

«Šobrīd mēs aktīvi turpināsim darbu, lai ražotne savu darbu atsāktu pēc iespējas drīzāk – pēc labākā scenārija jau novembrī,» toreiz žurnālistiem paziņoja KVV Group īpašnieks Valērijs Krištals. Viņš plānoja, ka ar laiku Liepājas metalurga produkcijas apjoms sasniegs 100 -120 tūkstošus tonnu mēnesī jeb vairāk nekā vienu miljonu tonnu gadā.

Tomēr līdz pat gada beigām uzņēmuma darbība netika atjaunota, un vairāk nekā tūkstotis bijušo uzņēmuma darbinieku vēl joprojām ir bez darba.

KVV Group — Ukrainas holdinga kompānija, kas reģistrēta Kijevā. Holdingā ietilpst 30 uzņēmumi, kuros strādā ap 2000 cilvēku.

5. Investora vīzas sliekšņa paaugstināšana – investīcijas vai drošība

Līdz 1.septembrim trešo valstu pilsoņi varēja pretendēt uz uzturēšanās atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi par summu no 142,3 tūkstošiem vai 70,1 tūkstoti eiro (atkarībā no objekta ģeogrāfiskās atrašanās vietas).

Kopš pirmā septembra darījuma minimālā summa paaugstināta līdz 250 tūkstošiem eiro. Tāds bija likumdevēju lēmums.

Pēc tam, kad grozījumi bija stājušies spēkā, interese par programmu no ārvalstnieku puses faktiski izsīka: trīs mēnešu laikā saņemti mazāk nekā 30 iesniegumi. Salīdzinājumam – pirmajos astoņos šī gada mēnešos tika izsniegtas vairāk nekā 4 000 uzturēšanās atļaujas. Runa tātad ir par pilnīgu ārvalstnieku intereses zudumu par uzturēšanās atļauju saņemšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi.

Programmas nozīmīgumu pārvērtēt grūti – kopš 2010.gada jūlija tā ļāvusi piesaistīt valstij vairāk nekā 1 miljardu investīciju.

Vērts pieminēt, ka ap 70% uzturēšanās atļauju saņēmēju ir Krievijas Federācijas pilsoņi. Saeimā turpinās darbs pie likumprojekta, kas paredz pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas Krievijas iedzīvotājiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi.

Grozījumu iniciatori ir Nacionālā apvienība Visu Latvijai!/TB/LNNK, kas tādējādi vēlas novērst draudus nacionālajai drošībai, ko rada Krievijas pilsoņu uzturēšanās Latvijas teritorijā.

6. Kara atbalss – Eiropas sankcijas un Krievijas atbildes sankcijas

Kopš Ukrainas konflikta sākuma un Krimas aneksijas, ASV, ES un virkne rietumvalstu ieviesušas sankcijas pret Krieviju. Kā atbildi Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja pavēli par tirdzniecības un sadarbības ierobežojumiem ar valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Ierobežojumi lielākoties skar lauksaimniecības produktu importu.

Lielākais atbildes sankciju trieciens skar piena produkcijas ražotājus – tik nozīmīga tirgus zaudējums nozarei licis nostāties uz bankrota sliekšņa. Cietuši arī transporta uzņēmumi.

Vēl viens un, iespējams, vēl nozīmīgāks zaudējums Latvijas eksportētājiem, kas strādā ar Krieviju, radies ar straujo rubļa kursa kritumu attiecībā pret eiro un dolāru.

Saskaņā ar CSP oficiālajiem datiem, šī gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, zivju produkcijas eksports sarucis par 40%, piena un piena produktu eksports samazinājies aptuveni par ceturto daļu. Cietuši arī tekstilražotāji.

Skaidrs, ka konflikts ir tālu no risinājuma un Krievijas puse katrā brīdī var paplašināt sankciju sarakstu. Tāpēc daudzi uzņēmumi – un vispirms jau tranzīta jomā strādājošie atrodas lielas nenoteiktības stāvoklī.

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm Krievija bija Latvijas galvenais partneris: Latvijas eksporta īpatsvars aptuveni 11%, bet importa – 8%.

Vienlaikus lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju norādījuši, ka Krievijas ieviestās tirdzniecības sankcijas pret ES nav ietekmējušas viņu uzņēmumu darbību, liecina novembrī veiktais Citadele Index pētījums. Vēl 22% respondentu apgalvo, ka pamanījuši nelielu negatīvu ieviestā embargo ietekmi, bet 8% komersantu informējuši, ka izjūt ievērojamu negatīvo ietekmi.

1% uzņēmēju atzinuši, ka Krievijas ieviestās sankcijas radījušas pat nelielu pozitīvu ietekmi.

Ref:103.000.103.6260


Pievienot komentāru

Binde: Priekšlikums par LMT un Lattelecom apvienošanu bija vien politiskas diskusijas

Priekšlikums par SIA Latvijas Mobilais telefons un SIA Lattelecom apvienošanu bija vien politiskas diskusijas, un labi, ka šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic LMT prezidents Juris Binde.

LRA/LA: Rīgas pilsētas 2018.gada sagatavotais budžets ir pretlikumīgs, iekļaujot 100 miljonus Rīgas satiksmei

Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcija sasauktajā preses konferencē, kurā iepazīstināja ar saviem budžeta priekšlikumiem Rīgas pilsētas 2018.gada budžetam, norādījusi, ka Rīgas domes sagatavotais budžets tā esošajā redakcijā ir pretlikumīgs.

Tallinā par pārmaksātiem ūdens tarifiem aicina piedzīt desmitiem miljonus eiro

Igaunijā noslēdzies juridisks strīds starp Tallinas ūdensapgādes uzņēmu Tallinna Vesi un vietējo konkurences uzraugu, tiesai apelācijas instancē atzīstot, ka ūdens cena galvaspilsētā gadiem bijusi nepamatoti augsta, un konkurences uzrauga vērtējumā iedzīvotāji var no uzņēmuma piedzīt kopumā desmitiem miljonus eiro.

Aptauja: 55% strādājošo virsstundas netiek apmaksātas

Vairāk nekā puse nodarbināto strādā virsstundas, un 55% no viņiem tās netiekot apmaksātas, savukārt 45% saņemot papildus samaksu, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. 

Itālijā ārkārtas stāvoklis pēc sprādziena Austrijas gāzes sadales mezglā

Itālijas valdība izsludinājusi ārkārtas stāvokli gāzes nozarē pēc tam, kad Austrijā noticis sprādziens būtiskā dabasgāzes sadales centrā, laupot dzīvību vienam cilvēkam, nodarot miesas bojājumus ne mazāk kā 18 un ietekmējot svarīgā energoresursa cenas un piegādes Centrāleiropas reģionā.

LRA nolēmusi nesadarboties ar partiju Latvijas attīstībai

Partiju apvienības Latvijas Reģionu Apvienība pārstāvju sapulcē lēma, ka nesadarbosies ar partiju Latvijas attīstībai. Jau iepriekš tika pieņemts lēmums, ka 13.Saeimas vēlēšanās LRA startēs ar savu sarakstu.

Pirms Ziemassvētkiem streikos Ryanair piloti

Īru lidsabiedrības Ryanair pasažieri pirmssvētku laikā saskarsies ar neērtībām, ko solās radīt lidmašīnu pilotu un apkalpes locekļu streiki un cita rīcība, tiem iestājoties par to, lai uzņēmums atzītu arodbiedrības un nodrošinātu labākus darba nosacījumus.

LDDK: OIK sadārdzinājums ir nopietns apgrūtinājums starptautiskajai konkurencei

Lai noturētu Iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu, valdības darba kārtībā jābūt arī tādām prioritātēm kā obligātā iepirkuma izmaksu samazināšanai un elektroenerģijas cenu kāpuma novēršanai, lai samazinātu uzņēmēju izdevumus un iedzīvotāju maksājumus, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija.

Ārsti uztraucas, ka e-veselības dēļ Latvijas veselības aprūpē sāksies haoss

Patlaban nav garantijas, ka e-veselības sistēmas dēļ no 1.janvāra, kad tā būs jālieto obligāti, nesāksies haoss Latvijas veselības aprūpē, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas norāda deputāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

Saakašvili Ukrainā atbrīvots no apcietinājuma

Ukrainas politikā aktīvais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili ir atbrīvots no apcietinājuma, taču pret viņu uzsāktā krimināllieta tiek turpināta.

Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus - šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot, pauž HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Latvijā uzlabos autopārvadājumu kontroli

Valsts policija autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti.

Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 2,655 miljonu eiro zaudējumiem

Jelgavas rūpnīca Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem.

Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprina Aigaru Pētersonu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.decembrī, Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprināts profesors Aigars Pētersons. Jaunajā amatā Pētersons darbu uzsāks 2018.gada 1.janvārī.

EP gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiešsaistes TV un radio noteikumiem

Eiropas Parlamenta deputātiem balsojumā dodot zaļo gaismu, EP varēs uzsāk sarunas ar Eiropas Savienības valstu valdībām par jauniem noteikumiem, kas patērētājiem sniegtu lielāku radio un TV programmu izvēli tiešsaistē

Reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai piešķir 4,24 miljonus eiro

Valdība atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu 4 240 000 eiro apmērā reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, līdz ar to nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību šī gada novembrī un decembrī.

Mainīts minimālais ienākumu līmenis trūcīgajiem; to paaugstina par 3,20 eiro

Pēc četru gadu pārtraukuma maina garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem, to paaugstinot par 3,20 eiro. No nākamā gada to palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien, 12.decembrī, lēmusi valdība.

Gribi ieviest granātābolu no Āfrikas? Tam būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

No 2018.gada 1.janvāra tomātu ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī granātābolu ievešanai no Āfrikas kontinenta valstīm, Kaboverdes, Sv. Helēnas salas, Madagaskaras, Reinjonas, Maurīcijas un Izraēlas, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Sola vienkāršāku un taisnīgāku ES lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja noteikumus, kas padarīs vienkāršāku Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, stiprinās lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un palīdzēs tiem labāk sagatavoties neparedzētām situācijām

Šadurskis: Mums nepieciešama plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs

Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai. Apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. - 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka mitrājos atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Latvijas pilsonībā uzņemt vēl 91 personu

Ministru kabinets izdevis rīkojumu otrdien, 12.decembrī, uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 91 personu, tajā skaitā, četras nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Vidzemē uziet vērienīgas metadona ražotnes

Valsts policija Allažu un Taurupes pagastos atklājusi divas metadona ražotnes, kopumā par šo noziegumu aizturot deviņas personas,  stāsta Kriminālpolicijas vadība.

Augsta riska grūtniecība: Ginekoloģes skaidrojums un rīcības plāns

Augsta riska grūtniecība ir problēma, kas var skart ikvienu sievieti. Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros ir svarīgi pieminēt, ka grūtniecība, kas iestājusies ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību, vienmēr tiek uzskatīta par augsta riska grūtniecību. Par to, ko nozīmē šis jēdziens un kāds būtu grūtniecei ieteicamais rīcības plāns, stāsta Klīnikas EGV ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. Inta Dinsberga.

Atliek jautājuma par ievadāmo ķīmijterapijas zāļu centralizētu iepirkšanu

Valdība atlikusi jautājuma par onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamo parenterāli ievadāmo zāļu, kuru iegāde tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, centralizētu iepirkšanu, izskatīšanu.