bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 24.03.2017 | Vārda dienas: Kazimirs, Izidors

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija 2014.gada svarīgākie notikumi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Nu jau teju aizvadītā gada galveno ekonomikas notikumu raksturs liecina, ka to attīstība turpināsies arī nākamajā gadā, un šo notikumu atbalsis mēs jutīsim vēl diezgan ilgu laiku.

1. Eiro ieviešana: bažas un cerības nav attaisnojušās

2014.gada 1.janvārī Latvija pievienojās eirozonai, atsakoties no nacionālās valūtas – lata.

Jau tagad ar pārliecību var sacīt, ka nepamatotas izrādījušās galvenās bažas, kas saistītas ar pāreju uz eiro par to, ka negodīgi uzņēmēji varētu mākslīgi paaugstināt cenas. Rezultātā – iedzīvotāju pirktspēja nav mazinājusies.

Vēl vairāk – pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par novembri, pēdējo 12 mēnešu laikā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, pieaudzis vien par 0,6%.

Vidējais algu līmenis aug ievērojami straujāk nekā inflācija: trešajā ceturksnī neto darba algas pieaugums gada griezumā sasniedzis 7,8%.

Latvijas Banka kā ieguvumus no pārejas uz eiro min sekojošus rādītājus:

– Ietaupījums no konvertācijas – EUR/LVL valūtas konvertācijai Latvijas iedzīvotāji laika posmā no 2007.-2013.gadam iztērējuši 730 miljonus eiro;

– Ietaupījums no būtiski samazinātām SEPA kredītu pārvedumu komisijas maksām – 100 miljoni eiro gadā;

– Budžeta līdzekļu ekonomija pateicoties zemākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām. 2014.gada – 50 miljoni eiro, 800 miljoni eiro nākamo desmit gadu laikā.

Tomēr nav piepildījušās arī lielākās cerības, kas saistītas ar pāreju uz eiro – investīciju plūsma nav pārvērtusies milzu straumē. Saskaņā ar Latvijas Bankas informāciju par trešo šī gada ceturksni, tiešās ārvalstu investīcijas bija 13,5 miljoni eiro, lai arī gadu iepriekš šis rādītājs sasniedza 69,6 miljonus eiro. Analītiķi atzīst, ka, visticamāk, galvenais investorus bremzējošais faktors nav Latvijas ekonomikas stāvoklis, bet gan saspringtā ģeopolitiskā situācija.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka, saskaņā ar kompānijas TNS veiktās aptaujas datiem, 2014.gada vidū aptuveni 90% Latvijas iedzīvotāju, lai novērtētu preču vai pakalpojumu vērtību pieaugumu, pārrēķināja summu no eiro uz latiem. Decembrī šādu iedzīvotāju īpatsvars ievērojami samazinājies: pēc pārejas no eiro summas uz latiem joprojām pārrēķina 53% iedzīvotāju.

2. Mūs atlicis mazāk par 2 miljoniem

Aizejošā gada vissatraucošākā un bēdīgākā vēsts: Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis zem diviem miljoniem (Centrālās statistikas pārvaldes dati jūnijā).

Vēl 2014.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija teju 2,15 miljoni (gadu iepriekš bija vēl par 22 tūkstošiem cilvēku vairāk). Taču šī gada maija sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits bija vien 1,997 miljoni.

Ir labi zināms, ka demogrāfiskā bilance joprojām ir negatīva zemās dzimstības un augsto emigrācijas rādītāju dēļ. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2013.gadā bija 1,1%, savukārt 2012.gadā – 1,03%. No kopējā iedzīvotāju skaita 917,1 tūkstotis (45,8%) – vīrieši, 1,084 (54,2%) – sievietes. Iedzīvotāju blīvums līdz gada beigām sasniedzis 31 cilvēku uz vienu kvadrātkilometru.

Reālie iedzīvotāju skaita sarukšanas tempi varētu būt vēl dramatiskāki nekā CSP oficiālā statistika, uzskata Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Viņš norādīja, ka CSP nosauktais iedzīvotāju skaits ir mazliet zem diviem miljoniem, taču patiesībā iedzīvotāju skaits ir par 25 000 jeb par vienu pilsētu zem diviem miljoniem.

Rekordaugsts iedzīvotāju skaits pēc CSP datiem fiksēts 1990.gadā – 2,668 miljoni cilvēku. Kopš tā laika iedzīvotāju skaits tikai sarucis, un vēl joprojām nav vērā ņemamu priekšlikumu, lai šo tendenci mainītu.

3. Citadeles pārdošana: gada afēra vai gada darījums?

Ņemot vērā to intervālu, ar kādu top zināmi fakti par darījumu, var pieņemt, ka, ja ierindas nodokļu maksātāji uzzinās visu patiesību par darījumu, tas nebūs drīz.

Neapstrīdams fakts: novembra sākumā Latvijas valsts par 74 miljoniem eiro pārdeva 75% komercbankas Citadele akciju ASV fondam Ripplewood Advisors un investoru grupai.

Valdība saņēma kritiku par to, ka ieņēmumi no bankas akciju pārdošanas nesedz valsts izdevumus Parex bankas glābšanai, uz kuras bāzes 2009.gada tika izveidota Citadele.

Taču stāsts ar to nebeidzas. Decembra sākumā LTV žurnālisti noskaidroja vēl kādu slepenu faktu: praktiski visi līdzekļi, kas tika iegūti no Citadeles pārdošanas tiks atdoti Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB).

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola skaidro minēto faktu ar to, ka 2009.gadā, kad ERAB faktiski aizdeva Latvijai 126 miljonus, ar nosacījumu, ka banka jebkurā brīdī varēs pārdot Latvijai atpakaļ tobrīd apmaiņā pret naudu saņemtās Parex akcijas par tiem pašiem 126 miljoniem eiro.

Rezultātā sanācis tā, ka ERAB par 25% Citadeles akciju saņems vairāk, nekā valsts ieguva no 75% akciju paketes pārdošanas.

Societe Generale konsultanti par investoru piesaisti arī iegūs vērā ņemamu atlīdzību – 2 miljonus eiro, bet starptautiskais juristu birojs Linklaters – 640 tūkstošus eiro.

Pārdošanas procesu pavada skandāli.

Avīze Diena informēja, ka daži valdošās koalīcijas partiju pārstāvji īsi pirms darījuma noslēgšanas Gruzijā tikās ar bankas pircēju pārstāvjiem no Ripplewood Holdings. Notikuma dalībnieki taisnojās, ka brauciens nebija kopīgs, visi brauca atpūsties, darījums netika apspriests un valsts izvēle – vienkārša sakritība.

Citadeles pārdošanas līguma parakstīšanas priekšvakarā no amata atkāpās Privatizācijas aģentūras priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks. Tieši viņiem būtu bijis jāparaksta līgums par bankas pārdošanu, tomēr viņi izvēlējušies atstāt savus amatus. Viņiem ātri tika atrasti aizstājēji, un līgums veiksmīgi tika parakstīts vēl pirms Saeimas vēlēšanām.

4. Liepājas metalurgs – dīkstāve turpinās

Viens no valsts lielākajiem uzņēmumiem, kurš 2013.gada sākumā tika atzīts par maksātnespējīgu, šī gada oktobrī ieguva jaunu īpašnieku – Ukrainas uzņēmumu KVV Group, kas pirmajā iemaksā samaksāja 18 miljonus eiro, bet atlikušos 89 miljonus samaksāja vēlāk.

«Šobrīd mēs aktīvi turpināsim darbu, lai ražotne savu darbu atsāktu pēc iespējas drīzāk – pēc labākā scenārija jau novembrī,» toreiz žurnālistiem paziņoja KVV Group īpašnieks Valērijs Krištals. Viņš plānoja, ka ar laiku Liepājas metalurga produkcijas apjoms sasniegs 100 -120 tūkstošus tonnu mēnesī jeb vairāk nekā vienu miljonu tonnu gadā.

Tomēr līdz pat gada beigām uzņēmuma darbība netika atjaunota, un vairāk nekā tūkstotis bijušo uzņēmuma darbinieku vēl joprojām ir bez darba.

KVV Group — Ukrainas holdinga kompānija, kas reģistrēta Kijevā. Holdingā ietilpst 30 uzņēmumi, kuros strādā ap 2000 cilvēku.

5. Investora vīzas sliekšņa paaugstināšana – investīcijas vai drošība

Līdz 1.septembrim trešo valstu pilsoņi varēja pretendēt uz uzturēšanās atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi par summu no 142,3 tūkstošiem vai 70,1 tūkstoti eiro (atkarībā no objekta ģeogrāfiskās atrašanās vietas).

Kopš pirmā septembra darījuma minimālā summa paaugstināta līdz 250 tūkstošiem eiro. Tāds bija likumdevēju lēmums.

Pēc tam, kad grozījumi bija stājušies spēkā, interese par programmu no ārvalstnieku puses faktiski izsīka: trīs mēnešu laikā saņemti mazāk nekā 30 iesniegumi. Salīdzinājumam – pirmajos astoņos šī gada mēnešos tika izsniegtas vairāk nekā 4 000 uzturēšanās atļaujas. Runa tātad ir par pilnīgu ārvalstnieku intereses zudumu par uzturēšanās atļauju saņemšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi.

Programmas nozīmīgumu pārvērtēt grūti – kopš 2010.gada jūlija tā ļāvusi piesaistīt valstij vairāk nekā 1 miljardu investīciju.

Vērts pieminēt, ka ap 70% uzturēšanās atļauju saņēmēju ir Krievijas Federācijas pilsoņi. Saeimā turpinās darbs pie likumprojekta, kas paredz pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas Krievijas iedzīvotājiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi.

Grozījumu iniciatori ir Nacionālā apvienība Visu Latvijai!/TB/LNNK, kas tādējādi vēlas novērst draudus nacionālajai drošībai, ko rada Krievijas pilsoņu uzturēšanās Latvijas teritorijā.

6. Kara atbalss – Eiropas sankcijas un Krievijas atbildes sankcijas

Kopš Ukrainas konflikta sākuma un Krimas aneksijas, ASV, ES un virkne rietumvalstu ieviesušas sankcijas pret Krieviju. Kā atbildi Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja pavēli par tirdzniecības un sadarbības ierobežojumiem ar valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Ierobežojumi lielākoties skar lauksaimniecības produktu importu.

Lielākais atbildes sankciju trieciens skar piena produkcijas ražotājus – tik nozīmīga tirgus zaudējums nozarei licis nostāties uz bankrota sliekšņa. Cietuši arī transporta uzņēmumi.

Vēl viens un, iespējams, vēl nozīmīgāks zaudējums Latvijas eksportētājiem, kas strādā ar Krieviju, radies ar straujo rubļa kursa kritumu attiecībā pret eiro un dolāru.

Saskaņā ar CSP oficiālajiem datiem, šī gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, zivju produkcijas eksports sarucis par 40%, piena un piena produktu eksports samazinājies aptuveni par ceturto daļu. Cietuši arī tekstilražotāji.

Skaidrs, ka konflikts ir tālu no risinājuma un Krievijas puse katrā brīdī var paplašināt sankciju sarakstu. Tāpēc daudzi uzņēmumi – un vispirms jau tranzīta jomā strādājošie atrodas lielas nenoteiktības stāvoklī.

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm Krievija bija Latvijas galvenais partneris: Latvijas eksporta īpatsvars aptuveni 11%, bet importa – 8%.

Vienlaikus lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju norādījuši, ka Krievijas ieviestās tirdzniecības sankcijas pret ES nav ietekmējušas viņu uzņēmumu darbību, liecina novembrī veiktais Citadele Index pētījums. Vēl 22% respondentu apgalvo, ka pamanījuši nelielu negatīvu ieviestā embargo ietekmi, bet 8% komersantu informējuši, ka izjūt ievērojamu negatīvo ietekmi.

1% uzņēmēju atzinuši, ka Krievijas ieviestās sankcijas radījušas pat nelielu pozitīvu ietekmi.

Ref:103.000.103.6260


Pievienot komentāru

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.

Robežsargi no Latvijas izraidījuši 19 Vjetnamas pilsoņus

Dažu dienu laikā Valsts robežsardze no valsts izraidījusi 19 Vjetnamas pilsoņus, kuri pērn tika aizturēti par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu.

Britu policija nosauc Londonas terorista vārdu

Britu policija pavēstījusi, ka 22.marta terora aktu Londonā sarīkojis Lielbritānijā dzimušais Khalids Masods, bet slimnīcā miris vēl viens upuris.

HIV inficēto tuberkulozes slimnieku īpatsvars Latvijā ir 17,4%, kas ir lielākais ES

HIV inficēto tuberkulozes slimnieku īpatsvars Latvijā ir 17,4%, un tas ir lielākais ne tikai starp Baltijas valstīm, bet visā Eiropā, diskusijā, kas bija veltīta Pasaules tuberkulozes dienai, informē SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Tuvākajās dienās gaisa temperatūra būtiski nepaaugstināsies

Piektdien, 24.martā, saglabājoties augsta spiediena apgabala ieteikmei, gaidāms neliels mākoņu daudzums, mērens vējš, bet gaiss dienas laikā iesils līdz +3…+8 grādiem pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Ukraina vaino Krieviju «valsts terorismā» pēc uzbrukuma Voroņenkovam

Ukraina vainojusi Krieviju «valsts terorismā» pēc tam, kad Kijevā uz ielas nošauts bijušais Krievijas parlamentārietis Deniss Voroņenkovs.

Lietuvas pilsoņa 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanas shēmā izmantota arī Latvija

Amerikas Svienotās Valsts tiesībsargājošās iestādes izvirzījušas apsūdzības Lietuvas pilsonim par 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no divām ASV augsto tehnoloģiju kompānijām un izmānītā nauda plūdusi uz kontiem arī Latvijā.

Igauņu militārā transporta ražotājs sadarbojas ar norvēģiem un britiem

Igauņu militārā transporta ražotājs Milrem izveidojis kopīgu produkta prototipu ar norvēģu ieroču ražotāju Kongsberg un britu tālvadības sistēmu ražotāju Qinetiq North America.

Interneta lietotāji nespēj noteikt, vai interneta vietne ir legāla

Eiropas Savienības mēroga pētījumā lēsts, ka 97% no visiem ES pilsoņiem uzskata, ka gan izgudrotāji, gan radītāji un izpildmākslinieki var aizsargāt savas tiesības un saņemt atalgojumu par savu darbu, liecina ES Intelektuālā īpašuma birojs.

Iedzīvotāji pārliecināti - viņu auto nenozags; tomēr zādzību skaits Latvijā pieaug

Lielākā daļa auto īpašnieku uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas Balta veiktā aptauja. Savukārt Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.