bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 26.02.2017 | Vārda dienas: Mētra, Evelīna, Aurēlija

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija 2014.gada svarīgākie notikumi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Nu jau teju aizvadītā gada galveno ekonomikas notikumu raksturs liecina, ka to attīstība turpināsies arī nākamajā gadā, un šo notikumu atbalsis mēs jutīsim vēl diezgan ilgu laiku.

1. Eiro ieviešana: bažas un cerības nav attaisnojušās

2014.gada 1.janvārī Latvija pievienojās eirozonai, atsakoties no nacionālās valūtas – lata.

Jau tagad ar pārliecību var sacīt, ka nepamatotas izrādījušās galvenās bažas, kas saistītas ar pāreju uz eiro par to, ka negodīgi uzņēmēji varētu mākslīgi paaugstināt cenas. Rezultātā – iedzīvotāju pirktspēja nav mazinājusies.

Vēl vairāk – pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par novembri, pēdējo 12 mēnešu laikā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, pieaudzis vien par 0,6%.

Vidējais algu līmenis aug ievērojami straujāk nekā inflācija: trešajā ceturksnī neto darba algas pieaugums gada griezumā sasniedzis 7,8%.

Latvijas Banka kā ieguvumus no pārejas uz eiro min sekojošus rādītājus:

– Ietaupījums no konvertācijas – EUR/LVL valūtas konvertācijai Latvijas iedzīvotāji laika posmā no 2007.-2013.gadam iztērējuši 730 miljonus eiro;

– Ietaupījums no būtiski samazinātām SEPA kredītu pārvedumu komisijas maksām – 100 miljoni eiro gadā;

– Budžeta līdzekļu ekonomija pateicoties zemākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām. 2014.gada – 50 miljoni eiro, 800 miljoni eiro nākamo desmit gadu laikā.

Tomēr nav piepildījušās arī lielākās cerības, kas saistītas ar pāreju uz eiro – investīciju plūsma nav pārvērtusies milzu straumē. Saskaņā ar Latvijas Bankas informāciju par trešo šī gada ceturksni, tiešās ārvalstu investīcijas bija 13,5 miljoni eiro, lai arī gadu iepriekš šis rādītājs sasniedza 69,6 miljonus eiro. Analītiķi atzīst, ka, visticamāk, galvenais investorus bremzējošais faktors nav Latvijas ekonomikas stāvoklis, bet gan saspringtā ģeopolitiskā situācija.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka, saskaņā ar kompānijas TNS veiktās aptaujas datiem, 2014.gada vidū aptuveni 90% Latvijas iedzīvotāju, lai novērtētu preču vai pakalpojumu vērtību pieaugumu, pārrēķināja summu no eiro uz latiem. Decembrī šādu iedzīvotāju īpatsvars ievērojami samazinājies: pēc pārejas no eiro summas uz latiem joprojām pārrēķina 53% iedzīvotāju.

2. Mūs atlicis mazāk par 2 miljoniem

Aizejošā gada vissatraucošākā un bēdīgākā vēsts: Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis zem diviem miljoniem (Centrālās statistikas pārvaldes dati jūnijā).

Vēl 2014.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija teju 2,15 miljoni (gadu iepriekš bija vēl par 22 tūkstošiem cilvēku vairāk). Taču šī gada maija sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits bija vien 1,997 miljoni.

Ir labi zināms, ka demogrāfiskā bilance joprojām ir negatīva zemās dzimstības un augsto emigrācijas rādītāju dēļ. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2013.gadā bija 1,1%, savukārt 2012.gadā – 1,03%. No kopējā iedzīvotāju skaita 917,1 tūkstotis (45,8%) – vīrieši, 1,084 (54,2%) – sievietes. Iedzīvotāju blīvums līdz gada beigām sasniedzis 31 cilvēku uz vienu kvadrātkilometru.

Reālie iedzīvotāju skaita sarukšanas tempi varētu būt vēl dramatiskāki nekā CSP oficiālā statistika, uzskata Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Viņš norādīja, ka CSP nosauktais iedzīvotāju skaits ir mazliet zem diviem miljoniem, taču patiesībā iedzīvotāju skaits ir par 25 000 jeb par vienu pilsētu zem diviem miljoniem.

Rekordaugsts iedzīvotāju skaits pēc CSP datiem fiksēts 1990.gadā – 2,668 miljoni cilvēku. Kopš tā laika iedzīvotāju skaits tikai sarucis, un vēl joprojām nav vērā ņemamu priekšlikumu, lai šo tendenci mainītu.

3. Citadeles pārdošana: gada afēra vai gada darījums?

Ņemot vērā to intervālu, ar kādu top zināmi fakti par darījumu, var pieņemt, ka, ja ierindas nodokļu maksātāji uzzinās visu patiesību par darījumu, tas nebūs drīz.

Neapstrīdams fakts: novembra sākumā Latvijas valsts par 74 miljoniem eiro pārdeva 75% komercbankas Citadele akciju ASV fondam Ripplewood Advisors un investoru grupai.

Valdība saņēma kritiku par to, ka ieņēmumi no bankas akciju pārdošanas nesedz valsts izdevumus Parex bankas glābšanai, uz kuras bāzes 2009.gada tika izveidota Citadele.

Taču stāsts ar to nebeidzas. Decembra sākumā LTV žurnālisti noskaidroja vēl kādu slepenu faktu: praktiski visi līdzekļi, kas tika iegūti no Citadeles pārdošanas tiks atdoti Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB).

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola skaidro minēto faktu ar to, ka 2009.gadā, kad ERAB faktiski aizdeva Latvijai 126 miljonus, ar nosacījumu, ka banka jebkurā brīdī varēs pārdot Latvijai atpakaļ tobrīd apmaiņā pret naudu saņemtās Parex akcijas par tiem pašiem 126 miljoniem eiro.

Rezultātā sanācis tā, ka ERAB par 25% Citadeles akciju saņems vairāk, nekā valsts ieguva no 75% akciju paketes pārdošanas.

Societe Generale konsultanti par investoru piesaisti arī iegūs vērā ņemamu atlīdzību – 2 miljonus eiro, bet starptautiskais juristu birojs Linklaters – 640 tūkstošus eiro.

Pārdošanas procesu pavada skandāli.

Avīze Diena informēja, ka daži valdošās koalīcijas partiju pārstāvji īsi pirms darījuma noslēgšanas Gruzijā tikās ar bankas pircēju pārstāvjiem no Ripplewood Holdings. Notikuma dalībnieki taisnojās, ka brauciens nebija kopīgs, visi brauca atpūsties, darījums netika apspriests un valsts izvēle – vienkārša sakritība.

Citadeles pārdošanas līguma parakstīšanas priekšvakarā no amata atkāpās Privatizācijas aģentūras priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks. Tieši viņiem būtu bijis jāparaksta līgums par bankas pārdošanu, tomēr viņi izvēlējušies atstāt savus amatus. Viņiem ātri tika atrasti aizstājēji, un līgums veiksmīgi tika parakstīts vēl pirms Saeimas vēlēšanām.

4. Liepājas metalurgs – dīkstāve turpinās

Viens no valsts lielākajiem uzņēmumiem, kurš 2013.gada sākumā tika atzīts par maksātnespējīgu, šī gada oktobrī ieguva jaunu īpašnieku – Ukrainas uzņēmumu KVV Group, kas pirmajā iemaksā samaksāja 18 miljonus eiro, bet atlikušos 89 miljonus samaksāja vēlāk.

«Šobrīd mēs aktīvi turpināsim darbu, lai ražotne savu darbu atsāktu pēc iespējas drīzāk – pēc labākā scenārija jau novembrī,» toreiz žurnālistiem paziņoja KVV Group īpašnieks Valērijs Krištals. Viņš plānoja, ka ar laiku Liepājas metalurga produkcijas apjoms sasniegs 100 -120 tūkstošus tonnu mēnesī jeb vairāk nekā vienu miljonu tonnu gadā.

Tomēr līdz pat gada beigām uzņēmuma darbība netika atjaunota, un vairāk nekā tūkstotis bijušo uzņēmuma darbinieku vēl joprojām ir bez darba.

KVV Group — Ukrainas holdinga kompānija, kas reģistrēta Kijevā. Holdingā ietilpst 30 uzņēmumi, kuros strādā ap 2000 cilvēku.

5. Investora vīzas sliekšņa paaugstināšana – investīcijas vai drošība

Līdz 1.septembrim trešo valstu pilsoņi varēja pretendēt uz uzturēšanās atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi par summu no 142,3 tūkstošiem vai 70,1 tūkstoti eiro (atkarībā no objekta ģeogrāfiskās atrašanās vietas).

Kopš pirmā septembra darījuma minimālā summa paaugstināta līdz 250 tūkstošiem eiro. Tāds bija likumdevēju lēmums.

Pēc tam, kad grozījumi bija stājušies spēkā, interese par programmu no ārvalstnieku puses faktiski izsīka: trīs mēnešu laikā saņemti mazāk nekā 30 iesniegumi. Salīdzinājumam – pirmajos astoņos šī gada mēnešos tika izsniegtas vairāk nekā 4 000 uzturēšanās atļaujas. Runa tātad ir par pilnīgu ārvalstnieku intereses zudumu par uzturēšanās atļauju saņemšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi.

Programmas nozīmīgumu pārvērtēt grūti – kopš 2010.gada jūlija tā ļāvusi piesaistīt valstij vairāk nekā 1 miljardu investīciju.

Vērts pieminēt, ka ap 70% uzturēšanās atļauju saņēmēju ir Krievijas Federācijas pilsoņi. Saeimā turpinās darbs pie likumprojekta, kas paredz pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas Krievijas iedzīvotājiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi.

Grozījumu iniciatori ir Nacionālā apvienība Visu Latvijai!/TB/LNNK, kas tādējādi vēlas novērst draudus nacionālajai drošībai, ko rada Krievijas pilsoņu uzturēšanās Latvijas teritorijā.

6. Kara atbalss – Eiropas sankcijas un Krievijas atbildes sankcijas

Kopš Ukrainas konflikta sākuma un Krimas aneksijas, ASV, ES un virkne rietumvalstu ieviesušas sankcijas pret Krieviju. Kā atbildi Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja pavēli par tirdzniecības un sadarbības ierobežojumiem ar valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Ierobežojumi lielākoties skar lauksaimniecības produktu importu.

Lielākais atbildes sankciju trieciens skar piena produkcijas ražotājus – tik nozīmīga tirgus zaudējums nozarei licis nostāties uz bankrota sliekšņa. Cietuši arī transporta uzņēmumi.

Vēl viens un, iespējams, vēl nozīmīgāks zaudējums Latvijas eksportētājiem, kas strādā ar Krieviju, radies ar straujo rubļa kursa kritumu attiecībā pret eiro un dolāru.

Saskaņā ar CSP oficiālajiem datiem, šī gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, zivju produkcijas eksports sarucis par 40%, piena un piena produktu eksports samazinājies aptuveni par ceturto daļu. Cietuši arī tekstilražotāji.

Skaidrs, ka konflikts ir tālu no risinājuma un Krievijas puse katrā brīdī var paplašināt sankciju sarakstu. Tāpēc daudzi uzņēmumi – un vispirms jau tranzīta jomā strādājošie atrodas lielas nenoteiktības stāvoklī.

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm Krievija bija Latvijas galvenais partneris: Latvijas eksporta īpatsvars aptuveni 11%, bet importa – 8%.

Vienlaikus lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju norādījuši, ka Krievijas ieviestās tirdzniecības sankcijas pret ES nav ietekmējušas viņu uzņēmumu darbību, liecina novembrī veiktais Citadele Index pētījums. Vēl 22% respondentu apgalvo, ka pamanījuši nelielu negatīvu ieviestā embargo ietekmi, bet 8% komersantu informējuši, ka izjūt ievērojamu negatīvo ietekmi.

1% uzņēmēju atzinuši, ka Krievijas ieviestās sankcijas radījušas pat nelielu pozitīvu ietekmi.

Ref:103.000.103.6260


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Premjerministrs un Landsberģis - noslēpumaini par neizziņotu tikšanos

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis aizvadītajā nedēļā neizziņotā tikšanās reizē apspriedies ar Seima otrās lielākās, opozīcijā strādājošās Tēvzemes Savienības priekšsēdētāju Gabrieļu Landsberģi.

BNN nedēļas apkopojums: «Oligarhu lietas» ēnas. Mazāka samaksa par virsstundām. Visiem pilsonību Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajām tēmām, kurās novērojamas tādas tēmu kategorijas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

EM: Latvijai būs grūti izpildīt ES Energoefiktātes direktīvas 2030.gada mērķi

Eiropas Savienības Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā jāievēro dalībvalstu intereses un iespējas, komentē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka.

Mediķi vērsīsies ST, ja nepanāks vienošanos par pagarinātā darba laika atcelšanu

Gadījumā, ja ar politiķiem netiks panākts risinājums par normālā pagarinātā darba laika atcelšanu mediķiem, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir gatava ar prasību vērsties arī Satversmes tiesā, informē arodbiedrība.

Latvijas Kuģniecības provizoriskie zaudējumi pērn sasniedz 21,156 miljonus eiro

Kuģošanas kompānijas AS Latvijas Kuģniecība koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 90,38 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2015.gadā. Savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 3,6 reizes - līdz 21,156 miljoniem eiro, liecina biržai Nasdaq Rīga iesniegtais uzņēmuma finanšu pārskats.

Valsts kontrole: Veselības ministrija nedrīkstēja publiski atklāt RAKUS revīzijas faktus

Valsts kontrole aizrādījusi Veselības ministrijai, ka tā pāragri publiski atklājusi faktus no revīzijas ziņojuma, tā kā līdz revīzijas ziņojuma spēkā stāšanās brīdim, publiskot informāciju ir aizliegts.

Piebalgs: ZZS popularitāte šobrīd ir kritiski zema, un tas raisa nopietnas bažas

«ZZS vadītās valdības popularitāte šobrīd ir kritiski zema, un tas raisa nopietnas bažas. Ja patiesi gribam pārmaiņas, politiķiem jābūt dinamiskākiem un gataviem domāt ārpus ierastajām kategorijām,» uzskata Vienotības partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Nebanku kredīta devēju un to klientu strīdus varēs izskatīt ārpustiesas

Turpmāk arī ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā patērētāji varēs vērsties pie tiesībsarga, kas strīdus ar nozares uzņēmumiem izskatīs ārpustiesas, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

VUGD: Jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem

Jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem-glābējiem. Tā intervijā Latvijas Televīzijai sacījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš, piebilstams, ka tas skaidrojams ar darbinieku algu palielināšanos

Polija «attīra» armiju no Padomju laika militāristiem

Polijas Bruņotajos spēkos nomainītas ap 90% augtāko amatpersonu, pavēstījusi Polijas Aizsardzības ministrija, kas armijā īsteno plašas pārmaiņas.

CSDD: Latvijas auto tehniskais stāvoklis krietni atpaliek no vadošajām ES valstīm

Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts policijas rīkotajos reidos uz ceļiem divu mēnešu laikā pārbaudīti vairāk nekā 1 793 transportlīdzekļu, gandrīz 10% no pārbaudītajiem spēkratiem konstatēts neatbilstošas riepas, fiksēti arī citi būtiski defekti.

Nasdaq Riga: Latvijas Tilti akcijas nākamnedēļ izslēgs no regulētā tirgus

Biržas Nasdaq Riga valde šodien, 24.februārī apstiprināja būvkompānijas Latvijas Tilti pieteikumu 668 987 uzrādītāja akciju izslēgšanai no biržas otrā saraksta, par pēdējo akciju kotācijas dienu, nosakot 2017.gada 27.februāri, norāda biržas Nasdaq Riga ziņojums.

Bijušās KNAB amatpersonas: Nebija pamata izbeigt «oligarhu lietu»

Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja korupcijas bloka vadošās amatpersonas uzskata, ka prokuratūrai un KNAB nebija pamata izbeigt tā dēvēto «oligarhu lietu», taču viņus šāds rezultāts neizbrīnot.

Igaunija svin 99.gadadienu kopš neatkarības pasludināšanas

Igaunijā 24.februārī svin valsts neatkarības dienu, kurā atceras 1918.gada februāri, kad īsā varas vakuumā tika paziņots par Igaunijas Republikas izveidi.

Ar ERAF atbalstu attīstīs infrastruktūru Krāslavā un Ludzā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ar Krāslavas un Ludzas novada domi noslēgusi vienošanos par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanu – attīstīt infrastruktūru reģionos un veicināt privāto investoru piesaisti.

Balta: Nelabvēlīgie laika apstākļi būtiski ietekmē ceļu kvalitāti

«Šogad nepilnos divos mēnešos saņemti jau 59 atlīdzību pieteikumi nekvalitatīva ceļa seguma dēļ un zaudējumu segšanai rezervēti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro,» vēsta apdrošināšanas uzņēmums Balta.

Krievijas militāristi atzīst, ka iesaistīti «inteliģentā, iedarbīgā propagandā»

Krievijas aizsardzības ministrija pirmoreiz publiski atzinusi, ka īsteno vērienīgu informatīvo karadarbību, skaidrojot, ka pasākumi šajā jomā tikuši būtiski izvērsti laika posmā kopš Aukstā kara beigām.

Par BKUS priekšsēdētāju ieceļ farmācijas kompānijas GSK Latvia valdes locekli

Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju iecelts Valts Ābols, kas pēdējos 20 gadus strādājis vadošos amatos farmācijas kompānijā SIA GlaxoSmithKline Latvia, ziņo Veselības ministrija.

Veselības tests: Latvijas iedzīvotāji savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju

Lielajā Latvijas veselības testa ietvaros noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju, liecina Euroaptiekas veiktā testa rezultāti. Testa rezultāti norāda, ka ne pārāk veselīgi ir aptaujāto iedzīvotāju ēšanas paradumi. 22% ēd pie televizora vai datora, un visbiežāk tie ir iedzīvotāji vecuma grupā līdz 35 gadiem.

VNT trešo gadu atzīts par Labāko darba devēju Kurzemes reģionā

Ventspils nafta termināls trešo gadu pēc kārtas ceturtdien, 23.februārī, saņēma apbalvojumu kategorijā Labākais darba devējs Kurzemes reģionā, ko pasniedza personāla atlases uzņēmums CV-Online Latvia. Kurzemē par iekārojamāko darba devēju tika atzīts VNT, Zemgalē – AS Dobeles dzirnavnieks, Vidzemē – AS Cēsu alus, bet Latgalē – AS Latvijas maiznieks.

LM rosina samazināt samaksu par virsstundām

Labklājības ministrija rosina darbinieka piemaksu par pirmajām divām virsstundām samazināt uz pusi, vēsta LM pārstāvis Egils Zariņš.

IZM: Šogad reorganizēs septiņas mācību iestādes, bet likvidēs vismaz vienu

Līdz jaunā mācību gada sākumam tiks reorganizētas septiņas izglītības iestādes, bet slēgta - vismaz viena skola, vēsta Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība pilnveidos kārtību, kādā veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate

Valdība pilnveidos kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, kā arī tiks mainīta defektu kodu numerācijas sistēma, ar mērķi ieviest vienotu defektu numerāciju visā Eiropas Savienībā, informē Satiksmes ministrija.

Bosnija pārsūdz ANO tiesas spriedumu par Serbijas lomu genocīdā

Bosnija un Herzegovina oficiāli lūgusi Starptautisko Krimināltiesu pārskatīt tās spriedumu, ar ko tiesa atbrīvojusi Serbiju no atbildības par genocīdu pret bosniešiem deviņdesmitajos gados, pavēstījis bosniešu līderis Bosnijā un Hercegovinā.

VID aicina izmantot tiesības pieprasīt IIN pārmaksas atmaksāšanu

Nākamnedēļ, 1.martā, Valsts ieņēmumu dienests sāks pieņemt gada ienākumu deklarācijas 2016.gadā pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Šogad attaisnoto izdevumu loks ir paplašināts, ļaujot atgūt daļu iztērētās naudas arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem, informē VID.