bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Debets un kredīts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijas iestāšanās process Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) ir iegājis noslēguma posmā, tā šonedēļ pavēstīja mūsu Ārlietu ministrija.

Parīzē notika organizācijas Korporatīvās pārvaldības komitejas tikšanās, kurā apsprieda Latvijas sasniegto progresu, ieviešot ESAO ieteikumus korporatīvās pārvaldības un valsts uzņēmumu pārvaldībā jomā. Lēmumu par Latvija atbilstību ESAO standartiem šajā jomā tiks pieņemts rakstiskas procedūras ietvaros tuvāko nedēļu laikā.

Mūsu valsts joprojām gaida ESAO Darba grupas par kukuļošanu starptautiskajā uzņēmējdarbībā lēmumu par cīņu ar kukuļošanu, veicot starptautiskus biznesa darījumus. Darba grupa veica Latvijas novērtēšanu šī gada 17. martā. Kā jau iepriekš ziņots, darba grupa padziļināti pētīja Latvijas paveikto tiesisko regulējumu uzlabošanā, kukuļošanas apkarošanā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistīto risku samazināšanā.

Ja šīs komitejas pieņems pozitīvus lēmumus, Latvija saņems formālu tehnisko novērtējumu no 21 ESAO komitejas, kas, saskaņā ar Latvijas pievienošanās ESAO «ceļa karti», veikušas vērtējumu Latvijas atbilstībai ESAO standartiem un vēlmei kļūt par ESAO dalībvalsti.

Iestāšanās vienošanos ar ESAO plānots parakstīt šī gada jūnija sākumā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – starptautiska attīstītāko valstu ekonomiska organizācija. ESAO ietilpst 34 valstis, no kurām lielākā daļa ir ES dalībvalstis. Organizācijas darbā ar atsevišķa locekļa tiesībām piedalās arī Eiropas Komisija. ESAO valstu īpatsvars veido apmēram 60% no visas pasaules IKP.

Mēs gan zaudējam, gan atrodam

Interesanti, ka vienlaikus ar ziņām par maksimālā līmeņa gatavību, lai pievienotos bagāto valstu klubam, šonedēļ tika aprēķināti tiešie un netiešie zaudējumi no dalības citā ļoti lielā un prestižā organizācijā, dalībai kurā Latvija arī ilgi un rūpīgi gatavojās. Proti – Eiropas Savienībai.

Šajā nedēļā notika otrā Finanšu ministrijas organizētā ekspertu diskusija«Latvijas politiskā un ekonomiskā konverģence Eiropas Savienībā – ko un cik tas maksā?».

No ES fondiem saņemto līdzekļu un ES kopējā budžetā iemaksāto summu salīdzināšana – tā ir pārāk vienkāršota pieeja, lai novērtētu ieguvumus vai zaudējumus no Latvijas dalības Eiropas Kopienā. Šāds atzinums izskanēja diskusijā.

Ņemot vērā, ka pagājušajā gadā publicētais „piecu prezidentu plāns» ES paredz ekonomiskās un fiskālās integrācijas palielināšanu Eiropas monetārajā savienībā jeb eirozonā, ne vienā vien valstī, kuras naudas vienība ir eiro, sākās diskusijas par ieguvumiem un zaudējumiem no dalības aliansē. Plāns paredz no nākamā gada veidot vienotu eirokasi – šis darbs jāpabeidz līdz 2025.gadam.

Ārpolitikas institūta eksperts Latvijā Uldis Austers, cenšoties izvērtēt Latvijas ieguvumus un zaudējumus no dalības ES, nonācis pie secinājuma, ka pakalpojumu bilance ir negatīva, un dalība ES rada zaudējumus Latvijai 1,6 miljardu eiro apmērā. Bet ir ieguvumi no Eiro fondu apgūšanas.

Lielākos zaudējumus radījusi emigrācija. No Latvijas darbā uz citām valstīm devušies apmēram 250 000 Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Ņemot vērā, cik liels ir nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju, Latvijas «tirgus» zaudējumi no valsts dalības ES ir aptuveni 3,6 miljardi eiro.

«Ar šiem skaitļiem nevēlos parādīt, ka tā būtu bijusi kļūda, ka Latvija ir Eiropas Savienībā un eirozonā. No manas puses ir vēlme aicināt domāt par tiem riskiem, ar ko ir saistītas šīs dalības, un ar šiem riskiem rēķināties,» norādīja Austers. Ārpolitikas eksperts brīdina, ka pastāv risks, ka Latvija tā arī nespēs sasniegt tā dēvēto Eiropas Savienības kodola valstu jeb piecpadsmit veco dalībvalstu dzīves līmeni.

Zaudējumu aprēķins

Šonedēļ aprit 500 dienas no Krievijas sankciju ieviešanas. Uzņēmēju vidū pieaug neapmierinātība, jo sankciju dēļ viņi otro gadu pēc kārtas turpina ciest zaudējumus.

2015.gadā tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Krieviju samazinājās par 40% un naudas izteiksmē tie bija 7,9 miljardi eiro. 2014.gadā tas bija rekordaugsts, sasniedzot 13,5 miljardus eiro. Galvenie zaudējumi ir pārtikas, zivju pārstrādes, vieglā rūpniecības, kā arī tranzīta nozarēm.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas rīcībā esošo informāciju, piensaimnieki zaudējuši 60 miljonus eiro, bet lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētāji – aptuveni 170 miljonus eiro.

Pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava aplēsēm, zivju pārstrādes nozarei nodarītie zaudējumi, saistībā ar 2015.gada jūnijā ieviesto Krievijas aizliegumu konservu Latvijas importam, sasniedz aptuveni 120-240 miljonus eiro, kas izraisījis vislielāko nozares bezdarbu (katrs otrais nozarē nodarbinātais palicis bez darba).

Ievērojamu triecienu saņēmusi arī transporta un loģistikas nozare, kur Krievijas kravu tranzīts caur Latvijas ostām ir samazinājies par 15%. Ņemot vērā, ka nozaru IKP griezumā transporta un loģistikas nozares īpatsvars veidoja 12%, zaudējumi tranzīta jomā varētu pārsniegt 50 miljonus eiro.

Cietusi arī tūrisma nozare. Tūristu plūsma no Krievijas 2015.gadā samazinājusies par 35% – 110 tūkstošiem cilvēku (2014.gadā – 312 tūkstošiem cilvēku). Ņemot vērā to, ka viens Krievijas tūrists vidēji pavadīja Latvijā piecas dienas un iztērēja aptuveni 540 ASV dolārus, nozares zaudējumi varētu būt aptuveni 60 miljoni ASV dolāru.

Vienoti arhitektūrai


Aizvadītajā nedēļā bija vieta arī labām ziņām. Igaunija, Latvija un Lietuva pirmo reizi piedalīsies kopīgā projektā Baltijas paviljons maija beigās gaidāmajā 15.Starptautiskajā Venēcijas arhitektūras biennālē, kur piedāvāti desmitiem eksponātu, kas stāsta par radošiem atklājumiem Baltijas valstu arhitektūrā, fotogrāfijā un pilsētu plānošanā.

Trīs Baltijas valstu ekspozīcijas izveidē ir iesaistīti ģeogrāfi, ģeologi, ekonomikas eksperti, kultūras teorētiķi, vēsturnieki, antropologi, mākslinieki, filozofi un muzeju darbinieki. Baltijas paviljona platība būs 1600 kvadrātmetri.

Galīgais izstādes izskats noformēts tiks tikai ar Baltijas paviljona atvēršanu 27.maijā Venēcijā.

Ref:017.010.103.10000


Pievienot komentāru

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.

Aizvadītajā diennaktī glābēji dzēsuši 21 ugunsgrēku

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18.janvāra pulksten 6.30 līdz 19.janvāra pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 48 izsaukumus - 21 uz ugunsgrēku dzēšanu un 21 uz glābšanas darbiem, bet seši no izsaukumiem bija maldinājumi.

Kaspersky Lab: Medicīnas iestādes nerūpējas par savu drošību

Drošības ekspertu pētījumi liecina, ka medicīnas iestādes nav norūpējušās par savu korporatīvo tīklu informācijas drošības jautājumiem, lai gan kibernoziedznieki interesējas par šiem tīkliem, jo tajos tiek apstrādāti vērtīgi medicīniskie dati, norāda Kaspersky Lab speciālisti.

Kustība Par!: ZZS un Saskaņa piesedz valsts sagrābšanu

««Oligarhu lietas» parlamentārā izmeklēšana vēlreiz skaudri parādīja, «kas ir kas» Latvijas Republikas Saeimā. Zaļzemnieki ir pilnīgā saskaņā, piesedzot Aivaru Lembergu un Latvijas valsts sagrābšanu. Viņi un Inguna Sudraba pārvērta parlamentāro izmeklēšanu par farsu.»

Skonto stadiona īpašnieki neapmierināti ar Latvijas tiesas sistēmu

Skonto Stadions īpašnieki izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā, jo Rīgas apgabaltiesa noraidīja to prasību par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar kustamās mantas demontāžu un izvešanu no stadiona.

Ziemas vētra Nīderlandē un Vācijā izvēršas traģiska

Stipra ziemas vētra Rietumeiropā un Centrālajā Eiropā prasījusi astoņu cilvēku dzīvības, kā arī likusi uz laiku apturēt dzelzceļa satiksmi un ierobežot aviācijas kustību.

Eksperti: Veselības finansēšanas likums liegs veselības aprūpi neaizsargātākajiem

Latvijā un pasaulē atzīti eksperti sarunā par veselības aprūpi ziņo, ka Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātais Veselības finansēšanas likums ir ekonomiski nepamatots un neefektīvs. Trūkst sociāli atbildīgas valsts principu, jo veselības aprūpe kļūs vēl nepieejamāka, kas pasliktinās sabiedrības veselības rādītājus, pauž Kustība Par!.

Brīvdienās un nākamajā nedēļā saglabāsies ziemai raksturīgi laika apstākļi 

Piektdien, 19.janvārī, un sestdien stipras vēja brāzmas vai ievērojams sniega segas pieaugums nav sagaidāms un nedaudz paaugstināsies gaisa temperatūra, bet jau svētdien un nākamās nedēļas sākumā Latvijā atkal ieplūdīs aukstākas gaisa masas.

Simtgadē gaļu drīkstēs – Lietuvas katoļu baznīca atbrīvo no Lielā gavēņa simtgades dienā

16.februārī Lietuvā atzīmēs 100.gadadienu kopš mūsdienu Lietuvas izveides un šī diena iekrīt Lielā gavēņa laikā. Sakritība likusi sapulcēties Lietuvas katoļu baznīcas vadībai, kura pirmoreiz savā vēsturē pieņēmusi lēmumu šajā dienā atbrīvot katoļticīgos no gavēšanas.

Maršruts nedēļas nogalei: Barikāžu atceres pasākumi un Līgatnē dzīvnieku vērošanas pārgājiens

Šajā nedēļas nogalē sestdien, 20.janvārī, visā Latvijā norisināsies 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi. Savukārt svētdien, 21.janvārī, uzsākt jauns projekts un būs iespēja izzināt interesantu ekskursiji Rīgas Ebreju kopienas namā.

Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri un Aivaru Meiju no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Ukraina Latviju un Igauniju iekļāvusi nodokļu patvēruma valstu sarakstā

Ukraina iekļāvusi Latviju un Igauniju savā nodokļu patvēruma valstu sarakstā, šim lēmumam spēkā stājoties 2018.gada sākumā, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

Latvijas riska kapitāla investoru pērnā gada ieguldījumu vērtība - 26 miljoni eiro

Latvijas riska kapitāla fondi 2017.gadā veikuši investīcijas 26 miljonu eiro vērtībā. Kopumā pērn veiktas 17 jaunas investīcijas, no kurām 14 jeb 82% veiktas jaunuzņēmumos, bet trīs - jau stabilos uzņēmumos, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas apkopotā informācija.

Kaljulaidu kritizē par atzīta, bet nesavaldīga režisora iesaistīšanu prezidentes simtgades pieņemšanā

Igaunijas simtajos valsts svētkos centrāls notikums būs prezidentes pieņemšana Tartu, saistībā ar kuru sabiedrībā uzvirmojušas viedokļu atšķirības, jo atklātā vēstulē oponēts rīkotāju izvēlei pasākuma māksliniecisko daļu uzticēt teātra «NO99» režisoram, kurš ir savulaik fiziski uzbrucis savai kolēģei.

Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžām

Par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolām un koledžām. Vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts - man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.