bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Debets un kredīts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijas iestāšanās process Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) ir iegājis noslēguma posmā, tā šonedēļ pavēstīja mūsu Ārlietu ministrija.

Parīzē notika organizācijas Korporatīvās pārvaldības komitejas tikšanās, kurā apsprieda Latvijas sasniegto progresu, ieviešot ESAO ieteikumus korporatīvās pārvaldības un valsts uzņēmumu pārvaldībā jomā. Lēmumu par Latvija atbilstību ESAO standartiem šajā jomā tiks pieņemts rakstiskas procedūras ietvaros tuvāko nedēļu laikā.

Mūsu valsts joprojām gaida ESAO Darba grupas par kukuļošanu starptautiskajā uzņēmējdarbībā lēmumu par cīņu ar kukuļošanu, veicot starptautiskus biznesa darījumus. Darba grupa veica Latvijas novērtēšanu šī gada 17. martā. Kā jau iepriekš ziņots, darba grupa padziļināti pētīja Latvijas paveikto tiesisko regulējumu uzlabošanā, kukuļošanas apkarošanā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistīto risku samazināšanā.

Ja šīs komitejas pieņems pozitīvus lēmumus, Latvija saņems formālu tehnisko novērtējumu no 21 ESAO komitejas, kas, saskaņā ar Latvijas pievienošanās ESAO «ceļa karti», veikušas vērtējumu Latvijas atbilstībai ESAO standartiem un vēlmei kļūt par ESAO dalībvalsti.

Iestāšanās vienošanos ar ESAO plānots parakstīt šī gada jūnija sākumā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – starptautiska attīstītāko valstu ekonomiska organizācija. ESAO ietilpst 34 valstis, no kurām lielākā daļa ir ES dalībvalstis. Organizācijas darbā ar atsevišķa locekļa tiesībām piedalās arī Eiropas Komisija. ESAO valstu īpatsvars veido apmēram 60% no visas pasaules IKP.

Mēs gan zaudējam, gan atrodam

Interesanti, ka vienlaikus ar ziņām par maksimālā līmeņa gatavību, lai pievienotos bagāto valstu klubam, šonedēļ tika aprēķināti tiešie un netiešie zaudējumi no dalības citā ļoti lielā un prestižā organizācijā, dalībai kurā Latvija arī ilgi un rūpīgi gatavojās. Proti – Eiropas Savienībai.

Šajā nedēļā notika otrā Finanšu ministrijas organizētā ekspertu diskusija«Latvijas politiskā un ekonomiskā konverģence Eiropas Savienībā – ko un cik tas maksā?».

No ES fondiem saņemto līdzekļu un ES kopējā budžetā iemaksāto summu salīdzināšana – tā ir pārāk vienkāršota pieeja, lai novērtētu ieguvumus vai zaudējumus no Latvijas dalības Eiropas Kopienā. Šāds atzinums izskanēja diskusijā.

Ņemot vērā, ka pagājušajā gadā publicētais „piecu prezidentu plāns» ES paredz ekonomiskās un fiskālās integrācijas palielināšanu Eiropas monetārajā savienībā jeb eirozonā, ne vienā vien valstī, kuras naudas vienība ir eiro, sākās diskusijas par ieguvumiem un zaudējumiem no dalības aliansē. Plāns paredz no nākamā gada veidot vienotu eirokasi – šis darbs jāpabeidz līdz 2025.gadam.

Ārpolitikas institūta eksperts Latvijā Uldis Austers, cenšoties izvērtēt Latvijas ieguvumus un zaudējumus no dalības ES, nonācis pie secinājuma, ka pakalpojumu bilance ir negatīva, un dalība ES rada zaudējumus Latvijai 1,6 miljardu eiro apmērā. Bet ir ieguvumi no Eiro fondu apgūšanas.

Lielākos zaudējumus radījusi emigrācija. No Latvijas darbā uz citām valstīm devušies apmēram 250 000 Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Ņemot vērā, cik liels ir nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju, Latvijas «tirgus» zaudējumi no valsts dalības ES ir aptuveni 3,6 miljardi eiro.

«Ar šiem skaitļiem nevēlos parādīt, ka tā būtu bijusi kļūda, ka Latvija ir Eiropas Savienībā un eirozonā. No manas puses ir vēlme aicināt domāt par tiem riskiem, ar ko ir saistītas šīs dalības, un ar šiem riskiem rēķināties,» norādīja Austers. Ārpolitikas eksperts brīdina, ka pastāv risks, ka Latvija tā arī nespēs sasniegt tā dēvēto Eiropas Savienības kodola valstu jeb piecpadsmit veco dalībvalstu dzīves līmeni.

Zaudējumu aprēķins

Šonedēļ aprit 500 dienas no Krievijas sankciju ieviešanas. Uzņēmēju vidū pieaug neapmierinātība, jo sankciju dēļ viņi otro gadu pēc kārtas turpina ciest zaudējumus.

2015.gadā tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Krieviju samazinājās par 40% un naudas izteiksmē tie bija 7,9 miljardi eiro. 2014.gadā tas bija rekordaugsts, sasniedzot 13,5 miljardus eiro. Galvenie zaudējumi ir pārtikas, zivju pārstrādes, vieglā rūpniecības, kā arī tranzīta nozarēm.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas rīcībā esošo informāciju, piensaimnieki zaudējuši 60 miljonus eiro, bet lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētāji – aptuveni 170 miljonus eiro.

Pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava aplēsēm, zivju pārstrādes nozarei nodarītie zaudējumi, saistībā ar 2015.gada jūnijā ieviesto Krievijas aizliegumu konservu Latvijas importam, sasniedz aptuveni 120-240 miljonus eiro, kas izraisījis vislielāko nozares bezdarbu (katrs otrais nozarē nodarbinātais palicis bez darba).

Ievērojamu triecienu saņēmusi arī transporta un loģistikas nozare, kur Krievijas kravu tranzīts caur Latvijas ostām ir samazinājies par 15%. Ņemot vērā, ka nozaru IKP griezumā transporta un loģistikas nozares īpatsvars veidoja 12%, zaudējumi tranzīta jomā varētu pārsniegt 50 miljonus eiro.

Cietusi arī tūrisma nozare. Tūristu plūsma no Krievijas 2015.gadā samazinājusies par 35% – 110 tūkstošiem cilvēku (2014.gadā – 312 tūkstošiem cilvēku). Ņemot vērā to, ka viens Krievijas tūrists vidēji pavadīja Latvijā piecas dienas un iztērēja aptuveni 540 ASV dolārus, nozares zaudējumi varētu būt aptuveni 60 miljoni ASV dolāru.

Vienoti arhitektūrai


Aizvadītajā nedēļā bija vieta arī labām ziņām. Igaunija, Latvija un Lietuva pirmo reizi piedalīsies kopīgā projektā Baltijas paviljons maija beigās gaidāmajā 15.Starptautiskajā Venēcijas arhitektūras biennālē, kur piedāvāti desmitiem eksponātu, kas stāsta par radošiem atklājumiem Baltijas valstu arhitektūrā, fotogrāfijā un pilsētu plānošanā.

Trīs Baltijas valstu ekspozīcijas izveidē ir iesaistīti ģeogrāfi, ģeologi, ekonomikas eksperti, kultūras teorētiķi, vēsturnieki, antropologi, mākslinieki, filozofi un muzeju darbinieki. Baltijas paviljona platība būs 1600 kvadrātmetri.

Galīgais izstādes izskats noformēts tiks tikai ar Baltijas paviljona atvēršanu 27.maijā Venēcijā.

Ref:017.010.103.10000


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.