bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Debets un kredīts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijas iestāšanās process Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) ir iegājis noslēguma posmā, tā šonedēļ pavēstīja mūsu Ārlietu ministrija.

Parīzē notika organizācijas Korporatīvās pārvaldības komitejas tikšanās, kurā apsprieda Latvijas sasniegto progresu, ieviešot ESAO ieteikumus korporatīvās pārvaldības un valsts uzņēmumu pārvaldībā jomā. Lēmumu par Latvija atbilstību ESAO standartiem šajā jomā tiks pieņemts rakstiskas procedūras ietvaros tuvāko nedēļu laikā.

Mūsu valsts joprojām gaida ESAO Darba grupas par kukuļošanu starptautiskajā uzņēmējdarbībā lēmumu par cīņu ar kukuļošanu, veicot starptautiskus biznesa darījumus. Darba grupa veica Latvijas novērtēšanu šī gada 17. martā. Kā jau iepriekš ziņots, darba grupa padziļināti pētīja Latvijas paveikto tiesisko regulējumu uzlabošanā, kukuļošanas apkarošanā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistīto risku samazināšanā.

Ja šīs komitejas pieņems pozitīvus lēmumus, Latvija saņems formālu tehnisko novērtējumu no 21 ESAO komitejas, kas, saskaņā ar Latvijas pievienošanās ESAO «ceļa karti», veikušas vērtējumu Latvijas atbilstībai ESAO standartiem un vēlmei kļūt par ESAO dalībvalsti.

Iestāšanās vienošanos ar ESAO plānots parakstīt šī gada jūnija sākumā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – starptautiska attīstītāko valstu ekonomiska organizācija. ESAO ietilpst 34 valstis, no kurām lielākā daļa ir ES dalībvalstis. Organizācijas darbā ar atsevišķa locekļa tiesībām piedalās arī Eiropas Komisija. ESAO valstu īpatsvars veido apmēram 60% no visas pasaules IKP.

Mēs gan zaudējam, gan atrodam

Interesanti, ka vienlaikus ar ziņām par maksimālā līmeņa gatavību, lai pievienotos bagāto valstu klubam, šonedēļ tika aprēķināti tiešie un netiešie zaudējumi no dalības citā ļoti lielā un prestižā organizācijā, dalībai kurā Latvija arī ilgi un rūpīgi gatavojās. Proti – Eiropas Savienībai.

Šajā nedēļā notika otrā Finanšu ministrijas organizētā ekspertu diskusija«Latvijas politiskā un ekonomiskā konverģence Eiropas Savienībā – ko un cik tas maksā?».

No ES fondiem saņemto līdzekļu un ES kopējā budžetā iemaksāto summu salīdzināšana – tā ir pārāk vienkāršota pieeja, lai novērtētu ieguvumus vai zaudējumus no Latvijas dalības Eiropas Kopienā. Šāds atzinums izskanēja diskusijā.

Ņemot vērā, ka pagājušajā gadā publicētais „piecu prezidentu plāns» ES paredz ekonomiskās un fiskālās integrācijas palielināšanu Eiropas monetārajā savienībā jeb eirozonā, ne vienā vien valstī, kuras naudas vienība ir eiro, sākās diskusijas par ieguvumiem un zaudējumiem no dalības aliansē. Plāns paredz no nākamā gada veidot vienotu eirokasi – šis darbs jāpabeidz līdz 2025.gadam.

Ārpolitikas institūta eksperts Latvijā Uldis Austers, cenšoties izvērtēt Latvijas ieguvumus un zaudējumus no dalības ES, nonācis pie secinājuma, ka pakalpojumu bilance ir negatīva, un dalība ES rada zaudējumus Latvijai 1,6 miljardu eiro apmērā. Bet ir ieguvumi no Eiro fondu apgūšanas.

Lielākos zaudējumus radījusi emigrācija. No Latvijas darbā uz citām valstīm devušies apmēram 250 000 Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Ņemot vērā, cik liels ir nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju, Latvijas «tirgus» zaudējumi no valsts dalības ES ir aptuveni 3,6 miljardi eiro.

«Ar šiem skaitļiem nevēlos parādīt, ka tā būtu bijusi kļūda, ka Latvija ir Eiropas Savienībā un eirozonā. No manas puses ir vēlme aicināt domāt par tiem riskiem, ar ko ir saistītas šīs dalības, un ar šiem riskiem rēķināties,» norādīja Austers. Ārpolitikas eksperts brīdina, ka pastāv risks, ka Latvija tā arī nespēs sasniegt tā dēvēto Eiropas Savienības kodola valstu jeb piecpadsmit veco dalībvalstu dzīves līmeni.

Zaudējumu aprēķins

Šonedēļ aprit 500 dienas no Krievijas sankciju ieviešanas. Uzņēmēju vidū pieaug neapmierinātība, jo sankciju dēļ viņi otro gadu pēc kārtas turpina ciest zaudējumus.

2015.gadā tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Krieviju samazinājās par 40% un naudas izteiksmē tie bija 7,9 miljardi eiro. 2014.gadā tas bija rekordaugsts, sasniedzot 13,5 miljardus eiro. Galvenie zaudējumi ir pārtikas, zivju pārstrādes, vieglā rūpniecības, kā arī tranzīta nozarēm.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas rīcībā esošo informāciju, piensaimnieki zaudējuši 60 miljonus eiro, bet lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētāji – aptuveni 170 miljonus eiro.

Pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava aplēsēm, zivju pārstrādes nozarei nodarītie zaudējumi, saistībā ar 2015.gada jūnijā ieviesto Krievijas aizliegumu konservu Latvijas importam, sasniedz aptuveni 120-240 miljonus eiro, kas izraisījis vislielāko nozares bezdarbu (katrs otrais nozarē nodarbinātais palicis bez darba).

Ievērojamu triecienu saņēmusi arī transporta un loģistikas nozare, kur Krievijas kravu tranzīts caur Latvijas ostām ir samazinājies par 15%. Ņemot vērā, ka nozaru IKP griezumā transporta un loģistikas nozares īpatsvars veidoja 12%, zaudējumi tranzīta jomā varētu pārsniegt 50 miljonus eiro.

Cietusi arī tūrisma nozare. Tūristu plūsma no Krievijas 2015.gadā samazinājusies par 35% – 110 tūkstošiem cilvēku (2014.gadā – 312 tūkstošiem cilvēku). Ņemot vērā to, ka viens Krievijas tūrists vidēji pavadīja Latvijā piecas dienas un iztērēja aptuveni 540 ASV dolārus, nozares zaudējumi varētu būt aptuveni 60 miljoni ASV dolāru.

Vienoti arhitektūrai


Aizvadītajā nedēļā bija vieta arī labām ziņām. Igaunija, Latvija un Lietuva pirmo reizi piedalīsies kopīgā projektā Baltijas paviljons maija beigās gaidāmajā 15.Starptautiskajā Venēcijas arhitektūras biennālē, kur piedāvāti desmitiem eksponātu, kas stāsta par radošiem atklājumiem Baltijas valstu arhitektūrā, fotogrāfijā un pilsētu plānošanā.

Trīs Baltijas valstu ekspozīcijas izveidē ir iesaistīti ģeogrāfi, ģeologi, ekonomikas eksperti, kultūras teorētiķi, vēsturnieki, antropologi, mākslinieki, filozofi un muzeju darbinieki. Baltijas paviljona platība būs 1600 kvadrātmetri.

Galīgais izstādes izskats noformēts tiks tikai ar Baltijas paviljona atvēršanu 27.maijā Venēcijā.

Ref:017.010.103.10000


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.