bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.07.2017 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Debets un kredīts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijas iestāšanās process Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) ir iegājis noslēguma posmā, tā šonedēļ pavēstīja mūsu Ārlietu ministrija.

Parīzē notika organizācijas Korporatīvās pārvaldības komitejas tikšanās, kurā apsprieda Latvijas sasniegto progresu, ieviešot ESAO ieteikumus korporatīvās pārvaldības un valsts uzņēmumu pārvaldībā jomā. Lēmumu par Latvija atbilstību ESAO standartiem šajā jomā tiks pieņemts rakstiskas procedūras ietvaros tuvāko nedēļu laikā.

Mūsu valsts joprojām gaida ESAO Darba grupas par kukuļošanu starptautiskajā uzņēmējdarbībā lēmumu par cīņu ar kukuļošanu, veicot starptautiskus biznesa darījumus. Darba grupa veica Latvijas novērtēšanu šī gada 17. martā. Kā jau iepriekš ziņots, darba grupa padziļināti pētīja Latvijas paveikto tiesisko regulējumu uzlabošanā, kukuļošanas apkarošanā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistīto risku samazināšanā.

Ja šīs komitejas pieņems pozitīvus lēmumus, Latvija saņems formālu tehnisko novērtējumu no 21 ESAO komitejas, kas, saskaņā ar Latvijas pievienošanās ESAO «ceļa karti», veikušas vērtējumu Latvijas atbilstībai ESAO standartiem un vēlmei kļūt par ESAO dalībvalsti.

Iestāšanās vienošanos ar ESAO plānots parakstīt šī gada jūnija sākumā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – starptautiska attīstītāko valstu ekonomiska organizācija. ESAO ietilpst 34 valstis, no kurām lielākā daļa ir ES dalībvalstis. Organizācijas darbā ar atsevišķa locekļa tiesībām piedalās arī Eiropas Komisija. ESAO valstu īpatsvars veido apmēram 60% no visas pasaules IKP.

Mēs gan zaudējam, gan atrodam

Interesanti, ka vienlaikus ar ziņām par maksimālā līmeņa gatavību, lai pievienotos bagāto valstu klubam, šonedēļ tika aprēķināti tiešie un netiešie zaudējumi no dalības citā ļoti lielā un prestižā organizācijā, dalībai kurā Latvija arī ilgi un rūpīgi gatavojās. Proti – Eiropas Savienībai.

Šajā nedēļā notika otrā Finanšu ministrijas organizētā ekspertu diskusija«Latvijas politiskā un ekonomiskā konverģence Eiropas Savienībā – ko un cik tas maksā?».

No ES fondiem saņemto līdzekļu un ES kopējā budžetā iemaksāto summu salīdzināšana – tā ir pārāk vienkāršota pieeja, lai novērtētu ieguvumus vai zaudējumus no Latvijas dalības Eiropas Kopienā. Šāds atzinums izskanēja diskusijā.

Ņemot vērā, ka pagājušajā gadā publicētais „piecu prezidentu plāns» ES paredz ekonomiskās un fiskālās integrācijas palielināšanu Eiropas monetārajā savienībā jeb eirozonā, ne vienā vien valstī, kuras naudas vienība ir eiro, sākās diskusijas par ieguvumiem un zaudējumiem no dalības aliansē. Plāns paredz no nākamā gada veidot vienotu eirokasi – šis darbs jāpabeidz līdz 2025.gadam.

Ārpolitikas institūta eksperts Latvijā Uldis Austers, cenšoties izvērtēt Latvijas ieguvumus un zaudējumus no dalības ES, nonācis pie secinājuma, ka pakalpojumu bilance ir negatīva, un dalība ES rada zaudējumus Latvijai 1,6 miljardu eiro apmērā. Bet ir ieguvumi no Eiro fondu apgūšanas.

Lielākos zaudējumus radījusi emigrācija. No Latvijas darbā uz citām valstīm devušies apmēram 250 000 Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Ņemot vērā, cik liels ir nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju, Latvijas «tirgus» zaudējumi no valsts dalības ES ir aptuveni 3,6 miljardi eiro.

«Ar šiem skaitļiem nevēlos parādīt, ka tā būtu bijusi kļūda, ka Latvija ir Eiropas Savienībā un eirozonā. No manas puses ir vēlme aicināt domāt par tiem riskiem, ar ko ir saistītas šīs dalības, un ar šiem riskiem rēķināties,» norādīja Austers. Ārpolitikas eksperts brīdina, ka pastāv risks, ka Latvija tā arī nespēs sasniegt tā dēvēto Eiropas Savienības kodola valstu jeb piecpadsmit veco dalībvalstu dzīves līmeni.

Zaudējumu aprēķins

Šonedēļ aprit 500 dienas no Krievijas sankciju ieviešanas. Uzņēmēju vidū pieaug neapmierinātība, jo sankciju dēļ viņi otro gadu pēc kārtas turpina ciest zaudējumus.

2015.gadā tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Krieviju samazinājās par 40% un naudas izteiksmē tie bija 7,9 miljardi eiro. 2014.gadā tas bija rekordaugsts, sasniedzot 13,5 miljardus eiro. Galvenie zaudējumi ir pārtikas, zivju pārstrādes, vieglā rūpniecības, kā arī tranzīta nozarēm.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas rīcībā esošo informāciju, piensaimnieki zaudējuši 60 miljonus eiro, bet lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētāji – aptuveni 170 miljonus eiro.

Pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava aplēsēm, zivju pārstrādes nozarei nodarītie zaudējumi, saistībā ar 2015.gada jūnijā ieviesto Krievijas aizliegumu konservu Latvijas importam, sasniedz aptuveni 120-240 miljonus eiro, kas izraisījis vislielāko nozares bezdarbu (katrs otrais nozarē nodarbinātais palicis bez darba).

Ievērojamu triecienu saņēmusi arī transporta un loģistikas nozare, kur Krievijas kravu tranzīts caur Latvijas ostām ir samazinājies par 15%. Ņemot vērā, ka nozaru IKP griezumā transporta un loģistikas nozares īpatsvars veidoja 12%, zaudējumi tranzīta jomā varētu pārsniegt 50 miljonus eiro.

Cietusi arī tūrisma nozare. Tūristu plūsma no Krievijas 2015.gadā samazinājusies par 35% – 110 tūkstošiem cilvēku (2014.gadā – 312 tūkstošiem cilvēku). Ņemot vērā to, ka viens Krievijas tūrists vidēji pavadīja Latvijā piecas dienas un iztērēja aptuveni 540 ASV dolārus, nozares zaudējumi varētu būt aptuveni 60 miljoni ASV dolāru.

Vienoti arhitektūrai


Aizvadītajā nedēļā bija vieta arī labām ziņām. Igaunija, Latvija un Lietuva pirmo reizi piedalīsies kopīgā projektā Baltijas paviljons maija beigās gaidāmajā 15.Starptautiskajā Venēcijas arhitektūras biennālē, kur piedāvāti desmitiem eksponātu, kas stāsta par radošiem atklājumiem Baltijas valstu arhitektūrā, fotogrāfijā un pilsētu plānošanā.

Trīs Baltijas valstu ekspozīcijas izveidē ir iesaistīti ģeogrāfi, ģeologi, ekonomikas eksperti, kultūras teorētiķi, vēsturnieki, antropologi, mākslinieki, filozofi un muzeju darbinieki. Baltijas paviljona platība būs 1600 kvadrātmetri.

Galīgais izstādes izskats noformēts tiks tikai ar Baltijas paviljona atvēršanu 27.maijā Venēcijā.

Ref:017.010.103.10000


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Prezidente aicina Baltijā izvietot raķešu sistēmas Patriot

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien, 20.jūlijā, aicinājusi Baltijas reģionā pastāvīgi izvietot pretraķešu un tālas distances pretgaisa sistēmas Patriot.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskis Rīdzenes numuriņā. Latvijas parāda kāpums. Valdības sasteigtie lēmumi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Jaunākie komentāri