bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.10.2017 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Pokemonu medības

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ekonomikas attīstības tempi šī gada otrajā ceturksnī bija straujākie Baltijas valstīs, informējusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Un tā ir tikai viena no labajām šīs nedēļas ziņām.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šajā periodā, salīdzinot ar 2015.gada otro ceturksni,  pieaudzis par 2,1%, Lietuvas –  par 1,9%, Igaunijas IKP – par 0,6%. Tādējādi Latvija otrajā ceturksnī apdzinusi savus kaimiņus. Savukārt iepriekšējā gadā IKP pieaugums Latvijā bija 2,8%, Igaunijā un Lietuvā – attiecīgi 1,5% un 1,4%.

Faktiskajās cenās šī gada otrajā ceturksnī, Latvijas IKP bija 6,3 miljardi eiro, salīdzināmajās cenās – 5,4 miljardi eiro.

Lai gan IKP ir ievērojami zemāks par valdības prognozēto, nodokļu ieņēmumi atbilst plānam un situācija ar budžetu ir stabila, norādīts Swedbank jaunākajā ekonomikas pārskatā. Neskatoties uz investīciju kritumu un krīzi būvniecībā, pirmajā pusgadā tautsaimniecībā nodarbināto skaits kopumā pat nedaudz pieaudzis, bezdarba līmenis turpina samazināties, algas turpina pieaugt, bet mājsaimniecību tēriņi palielinās.

«Populisms un ģeopolitika joprojām rada bažas, tomēr pasaules ekonomika aug, un tas dod iespējas mūsu eksportētājiem augt un pelnīt. Līdz ar struktūrfondu ieplūdi un aktīvāku investīciju vidi, 2017.gadā Latvijas ekonomikai prognozējam 3,0% izaugsmi, bet, banku kredītportfeļiem augot, 2018.gadā ekonomika varētu pieaugt par 3,3%,» norādīja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Kam pieaugs algas?

Pieaugt solās algas arī Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tiek plānots, ka VID ģenerāldirektora alga būs 4 030 eiro ar iespēju saņemt piemaksu par labu darbu 60% apmērā no mēnešalgas.

Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola piedāvāja noteikt maksimālo algu 8 100 eiro apmērā, no kuriem bruto algai bija jābūt nedaudz vairāk par 5 000 eiro, bet piemaksām – 60% apmērā no mēneša atalgojuma. Pašlaik VID vadītāja alga ir 3 417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, attiecīgi aptuveni 2 400 eiro „uz rokas”.

Tāpat pilotprojekta ietvaros varētu tikt palielināts atalgojums arī galvenajiem VID darbiniekiem. Šo ideju šonedēļ atbalstīja valdība, lai vēlāk apsvērtu iespēju palielināt algas valsts pārvaldē kopumā.

Saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtītā pētījuma rezultātiem, algas valsts sektorā nav pielīdzināmas algām privātajā sektorā, jo īpaši vidējā un augstākā līmeņa vadītāju algas. Šī situācija draud ar to, ka no valsts pārvaldes aizies augsti kvalificēti speciālisti.

Lūk, kāds kolorīts piemērs tam, kādus „augsti kvalificētus speciālistus” var zaudēt valsts pārvalde. VID beidzot izskatījusi lietas materiālus par Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Ingas Koļegovas administratīvajiem pārkāpumiem un nonācis pie secinājuma, ka deklarācijā nav ietverta pilnīga un ticama informācija par lielākajiem darījumiem. Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, 12.augustā tika pieņemts lēmums nodot lietas materiālus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Interesanti, ka tieši 12.augustā, dienā, kad VID pieņēma augstāk minēto lēmumu,  Koļegova paziņoja par to, ka atsauc savu kandidatūru Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam.

Kā BNN jau informēja, Koļegovas amatpersonas deklarācijā teikts, ka, pēdējos gados no uzņēmuma Pallogs, kura līdzīpašniece viņa ir, saņemtas dividendes gandrīz viena miljona eiro apmērā, bet Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti liecina, ka sabiedrības dalībnieki ir nolēmuši šajos gados gūto peļņu nedalīt.

Pokemonu medības

Šonedēļ norisinājās vēl kāds pretrunīgas informācijas pilns notikums ar zemkopības ministra Jāņa Dūklava medībām un vakariņām Lietuvā.

Pirmdien Lietuvas lauksaimniecības ministre Virginija Baltraitiene publiski atvainojās Dūklavam par nepatikšanām, kas viņam radušās «Lietuvā esošo paranoisko baiļu, pokemonu meklējumu un visu iespējamo interpretāciju dēļ.»

Kā iepriekš ziņoja plašsaziņas līdzekļi, jūlija beigās Lietuvā, Paņevežas rajonā notika vakariņas un medības, kurās piedalījās tobrīd vizītē Lietuvā esošais Jānis Dūklavs ar delegāciju.

Pasākumā bez abu valstu lauksaimniecības ministriem piedalījās arī Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Jons Miļus, Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis, citas amatpersonas no abām institūcijām, kā arī gaļas pārstrādes uzņēmuma Biovela vadītājs Virgīnijs Kantausks un lauksaimniecības tehnikas uzņēmuma Dojus agro vadītājs Prans Dailide.

Baltraitienes un Dūklava teiktais par šīm vakariņām bija pretrunīgs.  Lietuvas ministre skaidroja, ka uzņēmējus uz vakariņām aicinājis Latvijas ministrs, bet viņš to noliedza. Kā noskaidrojies, vakariņas maksājušas ap 300 eiro un tajās ēsts lietuviešu nacionālais ēdiens – cepelīni.

Dūklavs paziņoja, ka uz medībām un vakariņām viņu aicināja Virginija Baltraitiene, un viņš nezināja, ka uz tām tiks aicināti arī uzņēmēji. Atsaucoties uz Lietuvas plašsaziņas līdzekļiem, viņš pieļāva, ka vakariņas un  medības ar viņa piedalīšanos apmaksāja Baltraitienes vīrs.

Galu galā, preses pārstāvju spīdzinātais Dūklavs norādīja, ka viņam apnicis atbildēt uz žurnālistu muļķīgajiem jautājumiem par vakariņām un medībām Paņevežas rajonā un piedāvāja sarunu beigt. Jāpiebilst gan, ka Dūklavs sākotnēji kategoriski noliedza savu dalību medībās, bet vēlāk pēkšņi atcerējās, ka tomēr tajās ir piedalījies, tikai viņam līdzi nav bijis ieroča. Pat premjers Māris Kučinskis vēlāk izteicās, ka ministra komunikācija ar sabiedrību pēc notiekošā bijusi ļoti neveikla.

Vērts piezīmēt, ka šīs ir otrās skandalozās vakariņas, kurās pēdējo nedēļu laikā piedalījies Dūklavs. Jau vēstīts, ka augustā atklātībā nonāca ziņas par trīs Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošo ministru – Dūklava, finanšu ministres Dana Reiznieces-Ozolas un satiksmes ministra Ulda Auguļa – iepriekš neafišētu tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču. Neformālā tikšanās notikusi Rīgas zivju pārstrādes rūpnīcā Karavela.

Reizumis viņi atgriežas

Laba solās būt aizejošā vasara lauku tūrismam, informējusi Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnāte Ziemele. Nozares apgrozījums šogad varētu pieaugt par 10-15%.

Saskaņā ar viņas teikto, vasara solās būt laba. Ir vietas, kur šovasar svinētas 17 kāzas, un tas nozīmē, ka aizņemtas bijušas ne tikai brīvdienas, bet arī darba dienas.

Tūristu izmitināšanas vietās lauku apvidos palielinājies gan vietējo iedzīvotāju, gan ārvalstu viesu skaits. Starp tiem ļoti daudz ārzemēs dzīvojošo latviešu, kuri atgriežas, lai apceļotu Latviju. Tāpat Latvijas lauku viesnīcas un viesu namus aktīvi apmeklējuši tūristi no Igaunijas, Lietuvas un Vācijas.

Ziemele arī atzīmēja, ka šogad tūristu mītnēs laukos ievērojami samazinājies krievu un britu tūristu skaits, tomēr to kompensē emigrējušo latviešu intereses pieaugums.

Ref: 017.010.102.20015


Pievienot komentāru

Austrijas prezidents valdības veidošanā pastāvēs uz eiropeiskām vērtībām

Austrijas prezidents brīdinājis parlamenta vēlēšanu uzvarētājus, konservatīvo Austrijas Tautas partiju, kura apsver galēji labējas partijas iesaistīšanu valdībā, ka nākamās Austrijas valdības pamatā jābūt eiropeiskām vērtībām.

E-Igaunijā, saskaroties ar politisku kritiku, aizstāv elektroniskās balsošanas uzticamību

Atsaucoties uz Igaunijas politiķa pausto, ka valstī pastāvošai elektroniskās balsošanas sistēmai trūkst caurskatāmības, Igaunijas e-Pārvaldības akadēmijas speciāliste skaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka vienas partijas atbalstītāji e-balsošanā ir aktīvāki nekā citu partiju vēlētāji.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.

VID grib līdz 2021.gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Baltijas valstīs septembrī reģistrēta lielākā gada inflācija ES

Baltijas valstīs šogad septembrī bijusi lielākā gada inflācija to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien, 17.oktobrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies, kritiski vērtē materiālo stāvokli

Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai - piešķirt ikmēneša piemaksas ģimenēm, kas audzina divus vai vairāk nepilngadīgus bērnus.

Antāne: Saeimas Tautsaimniecības komisija ir sadzirdējusi tranzīta nozari

Biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne ir gandarīta par šodien notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes lēmumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt un prezentēt nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju, liekot uzsvaru uz dzelzceļa pārvadājuma izmaksu konkurētspējas palielināšanu.

Brīdina LLU un RISEBA par iespējamu darbību saskaņošanu iepirkumā

Konkurences padome izteikusi brīdinājumu divām Latvijas augstskolām - Latvijas Lauksaimniecības universitātei un RISEBA - par iespējamu piedāvājumu saskaņošanu Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā iepirkumā.

Uztura speciāliste: Bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki

Lai gan mūsdienās informācija par veselīgu un sabalansētu uzturu ir plaši pieejama, bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki. Bieži vien pieejamā informācija ir tik akadēmiska un «sausa», ka nereti nedod izpratni, kā iegūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē, skaidro uztura speciāliste.

KNAB atsaka kriminālprocesu eksprezidentes kapavietas lietā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir atteicies ierosināt kriminālprocesu saistībā ar kapavietas ierādīšanu I Meža kapos bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Igaunija no IT uzņēmuma piedzīs 270 000 eiro par neizveidotu informācijas sistēmu

Somijas informācijas tehnoloģiju grupas Tieto uzņēmumam Igaunijā būs jāmaksā Igaunijas Sociālo lietu ministrijai 270 000 eiro par tā nespēju īstenot projektu Skais2, kura nolūks bijis izveidot jaunu informācijas sistēmu Igaunijas sociālās apdrošināšanas iestādei.

Pārmet neaktīvitāti Latgales reģiona Saeimas deputātiem

Saeimā no Latgales reģiona ievēlētie deputāti ir samērā neaktīvi, reti izsakot savu viedokli un aizstāvot šī reģiona iedzīvotājus un uzņēmējus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Telia Company brīdina valdību par LMT un Lattelecom daļu pārdošanu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums Telia Company brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus Latvijas Mobilais telefons un Lattelecom, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina rīcībā esošā Telia vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Latvijā vieglprātīgi attiecas pret iespēju mazināt vēzi ielaistās stadijās

Attieksme pret iespēju mazināt saslimšanu ar vēzi ielaistās stadijās Latvijā joprojām ir ļoti zema, uzsver bijusī veselības ministre un galvenā ginekoloģijas ārste SIA Dziedniecība Ingrīda Circene.

Ūdeņraža transporta tehnoloģija - realitāte Latvijā

Līdz 2017.gada beigām Rīgā plānots uzstādīt ūdeņraža uzpildes staciju. Publiski pieejamā H2 uzpildes stacija Rīgā nodrošinās starpvalstu ūdeņraža uzpildes staciju tīklu: nākamā tuvākā stacija būs Pērnavā.

Maltā piemin noslepkavotu žurnālisti, korupcijas atmaskotāju

Maltā vairāki tūkstoši iedzīvotāju pulcējušies, lai pieminētu noslepkavotu analītisko žurnālisti, kura vainojusi Maltas valdību korupcijā.

Latvija aicina Irānu demonstrēt konstruktīvu rīcību drošības sekmēšanā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā, kur diskutēja par Irānas lomu reģionā un Kopīgo visaptverošo rīcības plānu Irānai, ņemot vērā gaidāmo Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ziņojumu ASV Kongresam par Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ieviešanu no Irānas puses.

Bildēs: Pāri Īrijai brāžas stiprākā vētra pēdējos 50 gados

Īrijā trīs cilvēki gājuši bojā, 120 000 mājsaimniecības un uzņēmumi palikuši bez elektrības, kad valsti skārusi vētra Ofēlija. Pirmdien, 16.oktobrī, vēja brāzmas Īrijā sasniegušas ātrumu 44 metri sekundē.

No Latvijas izvests par 54,14% vairāk alkohola; eksportēts, galvenokārt, uz Krieviju

Šogad astoņos mēnešos no Latvijas izvesti 102,259 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 54,14% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajos astoņos mēnešos.

ASV biržu indeksi sasniedz rekordus; naftas cenas kāpj

Amerikas Savienoto Valstu biržu trīs vadošie indeksi pirmdien, 16.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz banku akciju cenu pieaugumu. Turklāt ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājas Dženetas Jelenas nedēļas nogalē izteiktā prognoze par drīzu inflācijas pieaugumu stiprinājusi pārliecību, ka decembrī tiks paaugstināta bāzes procentu likme.

Bildēs: Portugālē un Spānijā traģiski mežu ugunsgrēki

Ne mazāk kā 30 cilvēki gājuši bojā postošos mežu ugunsgrēkos Portugālē un Spānijā.

Traģiskajā Somālijas terora aktā vaino islāma ekstrēmistus

Austrumāfrikas valstī Somālijā noticis terora akts, kur, uzspridzinot sprāgstvielām piekrautu kravas mašīnu, nonāvēti ne mazāk kā 320 cilvēki.

Desmit pacientiem radušās komplikācijas pēc kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā

Pašlaik vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ desmit pacientiem radušās medicīniska rakstura komplikācijas pēc acs kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā.

Jau novembra beigās Ašeradens pametīs valdību

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien, 16.oktobrī, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Jaunākie komentāri