bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.07.2017 | Vārda dienas: Cecīlija, Cilda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Pokemonu medības

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ekonomikas attīstības tempi šī gada otrajā ceturksnī bija straujākie Baltijas valstīs, informējusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Un tā ir tikai viena no labajām šīs nedēļas ziņām.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šajā periodā, salīdzinot ar 2015.gada otro ceturksni,  pieaudzis par 2,1%, Lietuvas –  par 1,9%, Igaunijas IKP – par 0,6%. Tādējādi Latvija otrajā ceturksnī apdzinusi savus kaimiņus. Savukārt iepriekšējā gadā IKP pieaugums Latvijā bija 2,8%, Igaunijā un Lietuvā – attiecīgi 1,5% un 1,4%.

Faktiskajās cenās šī gada otrajā ceturksnī, Latvijas IKP bija 6,3 miljardi eiro, salīdzināmajās cenās – 5,4 miljardi eiro.

Lai gan IKP ir ievērojami zemāks par valdības prognozēto, nodokļu ieņēmumi atbilst plānam un situācija ar budžetu ir stabila, norādīts Swedbank jaunākajā ekonomikas pārskatā. Neskatoties uz investīciju kritumu un krīzi būvniecībā, pirmajā pusgadā tautsaimniecībā nodarbināto skaits kopumā pat nedaudz pieaudzis, bezdarba līmenis turpina samazināties, algas turpina pieaugt, bet mājsaimniecību tēriņi palielinās.

«Populisms un ģeopolitika joprojām rada bažas, tomēr pasaules ekonomika aug, un tas dod iespējas mūsu eksportētājiem augt un pelnīt. Līdz ar struktūrfondu ieplūdi un aktīvāku investīciju vidi, 2017.gadā Latvijas ekonomikai prognozējam 3,0% izaugsmi, bet, banku kredītportfeļiem augot, 2018.gadā ekonomika varētu pieaugt par 3,3%,» norādīja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Kam pieaugs algas?

Pieaugt solās algas arī Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tiek plānots, ka VID ģenerāldirektora alga būs 4 030 eiro ar iespēju saņemt piemaksu par labu darbu 60% apmērā no mēnešalgas.

Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola piedāvāja noteikt maksimālo algu 8 100 eiro apmērā, no kuriem bruto algai bija jābūt nedaudz vairāk par 5 000 eiro, bet piemaksām – 60% apmērā no mēneša atalgojuma. Pašlaik VID vadītāja alga ir 3 417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, attiecīgi aptuveni 2 400 eiro „uz rokas”.

Tāpat pilotprojekta ietvaros varētu tikt palielināts atalgojums arī galvenajiem VID darbiniekiem. Šo ideju šonedēļ atbalstīja valdība, lai vēlāk apsvērtu iespēju palielināt algas valsts pārvaldē kopumā.

Saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtītā pētījuma rezultātiem, algas valsts sektorā nav pielīdzināmas algām privātajā sektorā, jo īpaši vidējā un augstākā līmeņa vadītāju algas. Šī situācija draud ar to, ka no valsts pārvaldes aizies augsti kvalificēti speciālisti.

Lūk, kāds kolorīts piemērs tam, kādus „augsti kvalificētus speciālistus” var zaudēt valsts pārvalde. VID beidzot izskatījusi lietas materiālus par Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Ingas Koļegovas administratīvajiem pārkāpumiem un nonācis pie secinājuma, ka deklarācijā nav ietverta pilnīga un ticama informācija par lielākajiem darījumiem. Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, 12.augustā tika pieņemts lēmums nodot lietas materiālus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Interesanti, ka tieši 12.augustā, dienā, kad VID pieņēma augstāk minēto lēmumu,  Koļegova paziņoja par to, ka atsauc savu kandidatūru Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam.

Kā BNN jau informēja, Koļegovas amatpersonas deklarācijā teikts, ka, pēdējos gados no uzņēmuma Pallogs, kura līdzīpašniece viņa ir, saņemtas dividendes gandrīz viena miljona eiro apmērā, bet Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti liecina, ka sabiedrības dalībnieki ir nolēmuši šajos gados gūto peļņu nedalīt.

Pokemonu medības

Šonedēļ norisinājās vēl kāds pretrunīgas informācijas pilns notikums ar zemkopības ministra Jāņa Dūklava medībām un vakariņām Lietuvā.

Pirmdien Lietuvas lauksaimniecības ministre Virginija Baltraitiene publiski atvainojās Dūklavam par nepatikšanām, kas viņam radušās «Lietuvā esošo paranoisko baiļu, pokemonu meklējumu un visu iespējamo interpretāciju dēļ.»

Kā iepriekš ziņoja plašsaziņas līdzekļi, jūlija beigās Lietuvā, Paņevežas rajonā notika vakariņas un medības, kurās piedalījās tobrīd vizītē Lietuvā esošais Jānis Dūklavs ar delegāciju.

Pasākumā bez abu valstu lauksaimniecības ministriem piedalījās arī Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Jons Miļus, Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis, citas amatpersonas no abām institūcijām, kā arī gaļas pārstrādes uzņēmuma Biovela vadītājs Virgīnijs Kantausks un lauksaimniecības tehnikas uzņēmuma Dojus agro vadītājs Prans Dailide.

Baltraitienes un Dūklava teiktais par šīm vakariņām bija pretrunīgs.  Lietuvas ministre skaidroja, ka uzņēmējus uz vakariņām aicinājis Latvijas ministrs, bet viņš to noliedza. Kā noskaidrojies, vakariņas maksājušas ap 300 eiro un tajās ēsts lietuviešu nacionālais ēdiens – cepelīni.

Dūklavs paziņoja, ka uz medībām un vakariņām viņu aicināja Virginija Baltraitiene, un viņš nezināja, ka uz tām tiks aicināti arī uzņēmēji. Atsaucoties uz Lietuvas plašsaziņas līdzekļiem, viņš pieļāva, ka vakariņas un  medības ar viņa piedalīšanos apmaksāja Baltraitienes vīrs.

Galu galā, preses pārstāvju spīdzinātais Dūklavs norādīja, ka viņam apnicis atbildēt uz žurnālistu muļķīgajiem jautājumiem par vakariņām un medībām Paņevežas rajonā un piedāvāja sarunu beigt. Jāpiebilst gan, ka Dūklavs sākotnēji kategoriski noliedza savu dalību medībās, bet vēlāk pēkšņi atcerējās, ka tomēr tajās ir piedalījies, tikai viņam līdzi nav bijis ieroča. Pat premjers Māris Kučinskis vēlāk izteicās, ka ministra komunikācija ar sabiedrību pēc notiekošā bijusi ļoti neveikla.

Vērts piezīmēt, ka šīs ir otrās skandalozās vakariņas, kurās pēdējo nedēļu laikā piedalījies Dūklavs. Jau vēstīts, ka augustā atklātībā nonāca ziņas par trīs Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošo ministru – Dūklava, finanšu ministres Dana Reiznieces-Ozolas un satiksmes ministra Ulda Auguļa – iepriekš neafišētu tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču. Neformālā tikšanās notikusi Rīgas zivju pārstrādes rūpnīcā Karavela.

Reizumis viņi atgriežas

Laba solās būt aizejošā vasara lauku tūrismam, informējusi Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnāte Ziemele. Nozares apgrozījums šogad varētu pieaugt par 10-15%.

Saskaņā ar viņas teikto, vasara solās būt laba. Ir vietas, kur šovasar svinētas 17 kāzas, un tas nozīmē, ka aizņemtas bijušas ne tikai brīvdienas, bet arī darba dienas.

Tūristu izmitināšanas vietās lauku apvidos palielinājies gan vietējo iedzīvotāju, gan ārvalstu viesu skaits. Starp tiem ļoti daudz ārzemēs dzīvojošo latviešu, kuri atgriežas, lai apceļotu Latviju. Tāpat Latvijas lauku viesnīcas un viesu namus aktīvi apmeklējuši tūristi no Igaunijas, Lietuvas un Vācijas.

Ziemele arī atzīmēja, ka šogad tūristu mītnēs laukos ievērojami samazinājies krievu un britu tūristu skaits, tomēr to kompensē emigrējušo latviešu intereses pieaugums.

Ref: 017.010.102.20015


Pievienot komentāru

Kredītiestādēm reizi gadā būs jāsniedz VID informācija par klientiem

Kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz informāciju par klientiem.

Pirmajā pusgadā bankas Latvijā nopelnījušas 165 miljonus eiro

Banku sektors kopumā šī gada pirmajos sešos mēnešos darbojās ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā. Šajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.

Asociācija: Atsevišķas viesnīcas šovasar varētu sasniegt pilnu noslodzi

Spriežot pēc pašreizējiem naktsmītņu noslodzes rādītājiem, pastāv iespēja, ka atsevišķas viesnīcas šovasar varētu sasniegt pilnu noslodzi, stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Latvieši no 25 Eiropas valstīm tiekas pirmajā Eiropas Latviešu kongresā

Latvijas Simtgades ietvaros piektdien, 28.jūlijā, atklāts vēsturē pirmais Eiropas Latviešu kongress, kura ietvaros 266 dalībnieki no 25 valstīm apvienos diasporas zināšanas, pieredzi un kontaktus, lai kopīgi veidotu Simtgades ceļa karti - praktiskas iniciatīvas un soļus Latvijas attīstībai.

Negaidītu kāpumu piedzīvo Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada jūlijā negaidīti palielinājies līdz 111,2 punktiem, salīdzinot ar 111,1 punktu jūnijā.

Igaunijas policija pastiprina robežkontroli ASV viceprezidenta vizītes dēļ

Saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts viceprezidenta Maika Pensa vizīti Igaunijā Policijas un robežapsardzības pārvalde no piektdienas līdz pirmdienai robežpārejas punktos veiks pastiprinātu cilvēku, automobiļu un dokumentu kontroli.

Valsts kanceleja meklē vadītāju veselības nozares uzraudzības jomai

Valsts kanceleja piektdien, 28.jūlijā, izsludina atklātu konkursu uz *Veselības inspekcijas vadītāja amatu, BNN ziņo Valsts kancelejā.

Satiksmes departaments: Pašvaldības mērķis nav sodīt, bet norādīt uz nepilnībām

Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas valsts ceļu pārstāvji piektdien, 28.jūlijā, tikās ar Rīgas ielu seguma atjaunošanas atbildīgajiem būvdarbu veicēju pārstāvjiem un piesaistītajiem būvuzraugiem, lai atkārtoti pārrunātu satiksmes organizāciju būvdarbu zonās.

Saeima pieņem nākamgad iecerēto nodokļu reformu - kas mainīsies?

Kopumā Saeimas pieņēmusi 12 ar reformu saistītus likumus, izvērtējot vairāk nekā 300 priekšlikumus. Šos ierosinājumus iepriekš vērtēja arī valdība, un bieži vien deputāti piekrita Ministru kabineta viedoklim, taču dažos jautājumos atbalstīja arī konceptuālas izmaiņas.

Vienbalsīgi Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā apstiprina Ansi Zeltiņu

Ar vienbalsīgu Rīgas brīvostas valdes lēmums piektdien, 28.jūlijā, apstiprina Ansi Zeltiņu ostas pārvaldnieka amatā, teic ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Pētniece: Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo apzināti atsvešinās no Latvijas

Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju apzināti atsvešinās no Latvijas, - diskutējot par latviešu valodu un identitāti pirmā Eiropas Latviešu kongresa laikā, saka Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.

Bukmeikeri: Kustības Par! veidotajai partijai labas izredzes iekļūt Saeimā

Jaunās liberālās kustības Par! veidotā partija, kuras priekšgalā būs bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Saeimas deputāte Ilze Viņķele, spēs nākamajās Saeimas vēlēšanās savākt vismaz 5% balsu, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1%

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2016.gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,0%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,7%.

Asociācija: Arī alkohola nozarē cilvēki zaudēs darbu un kritīsies kopējais tirgus

Finanšu ministrijas nodokļu reformas kontekstā plānoto akcīzes likmju ieviešanas dēļ nākamajā gadā kopējais alkohola tirgus valstī varētu samazināties par apmēram 7%,  pauž Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Septiņām partijām sods par atskaišu neiesniegšanu pēc pašvaldību vēlēšanām

Septiņas partijas gaida sods par finansēšanas atskaišu neiesniegšanu pēc pašvaldību vēlēšanām, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume.

Sabiedrības aptauja: Latvijas iedzīvotāji remontdarbus labprātāk veic pašu spēkiem

Aptaujā noskaidrots, ka vasara ir karstākais laika periods arī pēc iedzīvotāju aktivitātes - šajā gadalaikā 63% respondentu ir veikuši mājokļa būvniecību vai pārbūvi. Savukārt 59% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tieši vasaras mēnešos remontē savu mājokli.

Bondars ir pārliecināts, ka viņam «ir jānoiet malā»

Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētāja amatu atstāj Mārtiņš Bondars. Pēc viņa domām, pēdējā laikā LRA pārstāvošo deputātu pieņemtie lēmumi nav bijuši tādi, kurus varētu atbalstīt vai arī pārliecināt kolēģus rīkoties citādāk.

Spēļu asociācija: Jaunā nodokļu reforma radīs zaudējumus 5 milj. eiro apmērā

Ņemot vērā valdības lēmumu par azartspēļu nodokļa paaugstināšanu par 30% un laimestu virs 3 000 eiro aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas biedri nolēmuši apturēt darbu pie sistēmas izveides visu spēļu iekārtu saslēgšanai vienotā tīklā, jo tam nepietiks finanšu līdzekļu.

VUGD papildinās specializēto transportlīdzekļu klāstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests papildinās specializēto transportlīdzekļu klāstu ar astoņiem jauniem automobiļiem, ziņo dienestā.

LOSP aicina izvērtēt elektrības tarifu plānu piemērotību saimniecības vajadzībām

Kā jebkurai mājsaimniecībai, arī lauku saimniecībām nozīmīga ir jebkuru izdevumu optimizēšana, lai neradītu nevajadzīgu un lieku slogu uz ražošanas izmaksām.  Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vērš lauksaimnieku uzmanību uz to, ka katrai saimniecībai individuāli ir jāizvērtē tarifu līdzsvarošanas, tarifu plānu, optimālo pieslēgumu jaudu un īslaicīgu jaudu nepieciešamību saimniecībā.

NVO riskē ar ziedojumu apjoma kritumu līdz 40%

Nevalstiskās organizācijas piekrīt Finanšu ministrijas piedāvātajam kompromisam ziedošanas atbalsta jautājumā. Ziedojumu apjoma kritums pēc jaunās sistēmas ieviešanas varētu sasniegt 40%.

Vienotība: Ievēlot Sudrabu komisijā, vēl vairāk zūd uzticība politiķiem

Ingunas Sudrabas iecelšana «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībā ir pielīdzināma Saeimas lēmumam par Šlesera neizdošanu kratīšanai, savu uzskatu pauž politiskās partijas Vienotība deputāti.

Kalnmeieram joprojām nav laika; sāk akciju Nosūti vēstuli ģenerālprokuroram!

Partija Progresīvie sākusi akciju Nosūti vēstuli ģenerālprokuroram!, kurā aicina Latvijas ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru atkāpties no amata.

Jūlija beigas un augusta sākumu sola siltu, bet lietainu

Jūlija pēdējās brīvdienas Latvijā būs samērā saulainas, vietām īslaicīgi līs, bet gaiss dienas laikā iesils līdz +20…+25 grādiem pēc Celsija.

Junkers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.