bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Pokemonu medības

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ekonomikas attīstības tempi šī gada otrajā ceturksnī bija straujākie Baltijas valstīs, informējusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Un tā ir tikai viena no labajām šīs nedēļas ziņām.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šajā periodā, salīdzinot ar 2015.gada otro ceturksni,  pieaudzis par 2,1%, Lietuvas –  par 1,9%, Igaunijas IKP – par 0,6%. Tādējādi Latvija otrajā ceturksnī apdzinusi savus kaimiņus. Savukārt iepriekšējā gadā IKP pieaugums Latvijā bija 2,8%, Igaunijā un Lietuvā – attiecīgi 1,5% un 1,4%.

Faktiskajās cenās šī gada otrajā ceturksnī, Latvijas IKP bija 6,3 miljardi eiro, salīdzināmajās cenās – 5,4 miljardi eiro.

Lai gan IKP ir ievērojami zemāks par valdības prognozēto, nodokļu ieņēmumi atbilst plānam un situācija ar budžetu ir stabila, norādīts Swedbank jaunākajā ekonomikas pārskatā. Neskatoties uz investīciju kritumu un krīzi būvniecībā, pirmajā pusgadā tautsaimniecībā nodarbināto skaits kopumā pat nedaudz pieaudzis, bezdarba līmenis turpina samazināties, algas turpina pieaugt, bet mājsaimniecību tēriņi palielinās.

«Populisms un ģeopolitika joprojām rada bažas, tomēr pasaules ekonomika aug, un tas dod iespējas mūsu eksportētājiem augt un pelnīt. Līdz ar struktūrfondu ieplūdi un aktīvāku investīciju vidi, 2017.gadā Latvijas ekonomikai prognozējam 3,0% izaugsmi, bet, banku kredītportfeļiem augot, 2018.gadā ekonomika varētu pieaugt par 3,3%,» norādīja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Kam pieaugs algas?

Pieaugt solās algas arī Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tiek plānots, ka VID ģenerāldirektora alga būs 4 030 eiro ar iespēju saņemt piemaksu par labu darbu 60% apmērā no mēnešalgas.

Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola piedāvāja noteikt maksimālo algu 8 100 eiro apmērā, no kuriem bruto algai bija jābūt nedaudz vairāk par 5 000 eiro, bet piemaksām – 60% apmērā no mēneša atalgojuma. Pašlaik VID vadītāja alga ir 3 417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, attiecīgi aptuveni 2 400 eiro „uz rokas”.

Tāpat pilotprojekta ietvaros varētu tikt palielināts atalgojums arī galvenajiem VID darbiniekiem. Šo ideju šonedēļ atbalstīja valdība, lai vēlāk apsvērtu iespēju palielināt algas valsts pārvaldē kopumā.

Saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtītā pētījuma rezultātiem, algas valsts sektorā nav pielīdzināmas algām privātajā sektorā, jo īpaši vidējā un augstākā līmeņa vadītāju algas. Šī situācija draud ar to, ka no valsts pārvaldes aizies augsti kvalificēti speciālisti.

Lūk, kāds kolorīts piemērs tam, kādus „augsti kvalificētus speciālistus” var zaudēt valsts pārvalde. VID beidzot izskatījusi lietas materiālus par Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Ingas Koļegovas administratīvajiem pārkāpumiem un nonācis pie secinājuma, ka deklarācijā nav ietverta pilnīga un ticama informācija par lielākajiem darījumiem. Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, 12.augustā tika pieņemts lēmums nodot lietas materiālus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Interesanti, ka tieši 12.augustā, dienā, kad VID pieņēma augstāk minēto lēmumu,  Koļegova paziņoja par to, ka atsauc savu kandidatūru Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam.

Kā BNN jau informēja, Koļegovas amatpersonas deklarācijā teikts, ka, pēdējos gados no uzņēmuma Pallogs, kura līdzīpašniece viņa ir, saņemtas dividendes gandrīz viena miljona eiro apmērā, bet Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti liecina, ka sabiedrības dalībnieki ir nolēmuši šajos gados gūto peļņu nedalīt.

Pokemonu medības

Šonedēļ norisinājās vēl kāds pretrunīgas informācijas pilns notikums ar zemkopības ministra Jāņa Dūklava medībām un vakariņām Lietuvā.

Pirmdien Lietuvas lauksaimniecības ministre Virginija Baltraitiene publiski atvainojās Dūklavam par nepatikšanām, kas viņam radušās «Lietuvā esošo paranoisko baiļu, pokemonu meklējumu un visu iespējamo interpretāciju dēļ.»

Kā iepriekš ziņoja plašsaziņas līdzekļi, jūlija beigās Lietuvā, Paņevežas rajonā notika vakariņas un medības, kurās piedalījās tobrīd vizītē Lietuvā esošais Jānis Dūklavs ar delegāciju.

Pasākumā bez abu valstu lauksaimniecības ministriem piedalījās arī Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Jons Miļus, Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis, citas amatpersonas no abām institūcijām, kā arī gaļas pārstrādes uzņēmuma Biovela vadītājs Virgīnijs Kantausks un lauksaimniecības tehnikas uzņēmuma Dojus agro vadītājs Prans Dailide.

Baltraitienes un Dūklava teiktais par šīm vakariņām bija pretrunīgs.  Lietuvas ministre skaidroja, ka uzņēmējus uz vakariņām aicinājis Latvijas ministrs, bet viņš to noliedza. Kā noskaidrojies, vakariņas maksājušas ap 300 eiro un tajās ēsts lietuviešu nacionālais ēdiens – cepelīni.

Dūklavs paziņoja, ka uz medībām un vakariņām viņu aicināja Virginija Baltraitiene, un viņš nezināja, ka uz tām tiks aicināti arī uzņēmēji. Atsaucoties uz Lietuvas plašsaziņas līdzekļiem, viņš pieļāva, ka vakariņas un  medības ar viņa piedalīšanos apmaksāja Baltraitienes vīrs.

Galu galā, preses pārstāvju spīdzinātais Dūklavs norādīja, ka viņam apnicis atbildēt uz žurnālistu muļķīgajiem jautājumiem par vakariņām un medībām Paņevežas rajonā un piedāvāja sarunu beigt. Jāpiebilst gan, ka Dūklavs sākotnēji kategoriski noliedza savu dalību medībās, bet vēlāk pēkšņi atcerējās, ka tomēr tajās ir piedalījies, tikai viņam līdzi nav bijis ieroča. Pat premjers Māris Kučinskis vēlāk izteicās, ka ministra komunikācija ar sabiedrību pēc notiekošā bijusi ļoti neveikla.

Vērts piezīmēt, ka šīs ir otrās skandalozās vakariņas, kurās pēdējo nedēļu laikā piedalījies Dūklavs. Jau vēstīts, ka augustā atklātībā nonāca ziņas par trīs Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošo ministru – Dūklava, finanšu ministres Dana Reiznieces-Ozolas un satiksmes ministra Ulda Auguļa – iepriekš neafišētu tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču. Neformālā tikšanās notikusi Rīgas zivju pārstrādes rūpnīcā Karavela.

Reizumis viņi atgriežas

Laba solās būt aizejošā vasara lauku tūrismam, informējusi Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnāte Ziemele. Nozares apgrozījums šogad varētu pieaugt par 10-15%.

Saskaņā ar viņas teikto, vasara solās būt laba. Ir vietas, kur šovasar svinētas 17 kāzas, un tas nozīmē, ka aizņemtas bijušas ne tikai brīvdienas, bet arī darba dienas.

Tūristu izmitināšanas vietās lauku apvidos palielinājies gan vietējo iedzīvotāju, gan ārvalstu viesu skaits. Starp tiem ļoti daudz ārzemēs dzīvojošo latviešu, kuri atgriežas, lai apceļotu Latviju. Tāpat Latvijas lauku viesnīcas un viesu namus aktīvi apmeklējuši tūristi no Igaunijas, Lietuvas un Vācijas.

Ziemele arī atzīmēja, ka šogad tūristu mītnēs laukos ievērojami samazinājies krievu un britu tūristu skaits, tomēr to kompensē emigrējušo latviešu intereses pieaugums.

Ref: 017.010.102.20015


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.