bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Mūsu kuģis ir cietis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijā ir atnākusi vasara, sākusies atvaļinājumu sezona, kurā tradicionāli valsts politiskā un ekonomiskā dzīve samazina apgriezienus, taču tas pavisam noteikti nav sakāms par aizvadīto nedēļu, kad dzīve mutuļoja kā nekad.

Pirmkārt, mēs palikām bez Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas. Pēc ilgas un, nogurdinošas vai nu cīņas, vai pretestības, vai nogaidīšanas, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone šonedēļ tomēr nolēma atkāpties no amata. Un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, lai arī ne uzreiz, viņas atlūgumu pieņēma. Vēl pagājušajā nedēļā pēc abu amatpersonu tikšanās, Pētersone paziņoja, ka pagaidām viņa negrasās atkāpties no VID ģenerāldirektores posteņa.

Savu lēmumu VID vadītāja pamatoja ar to, ka viņa neredz iespējas uzlabot situāciju valsts pārvaldē. Saskaņā ar viņas teikto, VID ir daudz paveikts, lai organizācija kļūtu mūsdienīgāka un atvērtāka iestāde, bet ir jāattīstās visai valsts pārvaldei, taču tā pēc VID ģenerāldirektores domām, ir sadalīta, nav komandas ar kopīgu mērķi. Valsts pārvaldē ir daudz bezjēdzīgu lietu, turklāt daudzas no tām izmanīt nevar.

Jāatzīmē, ka joprojām nav pilnībā izprasta Pētersones loma pašā dienestā, ja reiz viņa, kā vadītāja, nepamanīja (vai negribēja pamanīt) ne negodīgus darbiniekus, ne aizdomīgas shēmas, kas tika īstenotas arī ar VID darbinieku palīdzību, bet tajā pašā laikā pamanīja nepilnības visā valsts pārvaldē kopumā. Bet, ja VID uzskatam par sistēmas daļu, vai, pareizāk sakot, par neesošās sistēmas daļu, tad Pētersones iespējas ieviest kārtību dienestā bija ļoti ierobežotas.

Pētersone turpinās pildīt savus pienākumus līdz 27.jūnijam. Un līdz jūnija beigām tiks izsludināts konkurss un VID ģenerāldirektora amatu.

Iepriekš intervijā Latvijas avīzei Pētersone sacīja, ka, iespējams, atstās darbu VID, dodot iespēju kādam citam pastūrēt šo «tik vieglo kuģi».

«Kratīt» ieņēmumu dienestu sāka jau šī gada ziemā, kad Latvijas Televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens paziņoja, ka VID Finanšu policijas darbinieka Roberta Dirnēna un viņa brāļa Kaspara Aleksandrova radiniekiem pieder ievērojami nekustamie īpašumi un dārgas automašīnas. Un pastāv aizdomas, ka līdzekļi to iegādei iegūti caur naudas atmazgāšanas shēmām.

Ilgā ceļa sākumā

Otrkārt, šonedēļ Francijas galvaspilsētā Parīzē, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos OECD.

Pēc līguma ratifikācijas Saeimā Latvija oficiāli kļūs par organizācijas 35.dalībvalsti. Plānots, ka parlaments lēmumu par ratifikāciju varētu pieņemt 16.jūnijā.

Bet tās Latvijai vēl nav 2013.gadā uzsāktā ilgā ceļa beigas, un pievienošanās organizācijai liecina, par ieguldīto lielo un mērķtiecīgo darbu, tostarp finanšu sektora uzraudzības un starptautiskās reputācijas stiprināšanu. Tomēr arī pēc iestāšanās OECD ir svarīgi turpināt uzsāktās reformas, atgādināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar galvu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Pēteri Putniņu.

Kā BNN jau informēja, OECD ekspertiem, sagatavojot Latvijas nozaru atskaites, bažas radīja tas, ka 14 no 20 Latvijā reģistrētajām bankām apkalpo ārvalstniekus, kuru noguldījumu apjoms sasniedz vairāk nekā pusi no 30 miljardiem eiro, kas noguldīti Latvijas banku sistēmā.

Un, itin kā reaģējot uz kritiku un atgādinājumiem, bankas un citas struktūras, kas sniedz finanšu pakalpojumus, no 1.jūnija, pirms slēgt darījumus ar jauniem klientiem, noskaidros vai klients ir Latvijā politiski nozīmīga persona, šādas personas ģimenes loceklis vai ir cieši saistīts ar to.

Gadījumā, ja potenciālais klients ir politiski nozīmīga persona, ir šādas personas ģimenes loceklis vai ir cieši saistīts ar viņu, bankas veiks padziļinātu klienta izpēti, lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības, kuru mērķis ir mazināt koruptīvos darījumos iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas.

Februāra sākumā Saeima veica grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviešot pienākumu bankām padziļināti izpētīt politiski nozīmīgu personu finanses. No 1.marta par tādām tiek uzskatītas arī Latvijas augstākās amatpersonas, viņu ģimenes locekļi un ar viņām cieši saistītas personas. Līdz 1.martam par politiski nozīmīgām personām tika uzskatītas personas, kas ieņem svarīgus valsts amatus citās valstīs, viņu ģimenes locekļus un personas, kas cieši saistītas ar tiem.

Tāpat aizvadītajā nedēļā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, saskaņā ar kuriem, maksimālā soda nauda par pārkāpumiem, kas saistīti ar finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai, kredītiestādēm turpmāk būs 10% no kopējā gada apgrozījuma, nevis 10% no iepriekšējā finanšu gada neto ienākuma, kā tas bija līdz šim. Ja soda nauda 10% apmērā veidos summu, kas mazāka par 5 miljoniem eiro, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) būs tiesības uzlikt soda naudu līdz 5 miljoniem eiro.

Soda naudas paaugstināšana saistīta ar ceturto Eiropas Savienību AML (anti-money laundering, naudas atmazgāšanas novēršanas) direktīvu, kas jāievieš arī Latvijā.

Labāko – bērniem

Treškārt, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šonedēļ apstiprināja maksas ieviešanu 5 tūkstošu eiro apmērā, par termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) atkārtotu pagarināšanu.

Grozījumi paredz, ka TUA saņēmēji, kas to ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014.gada likuma grozījumiem, pagarinot TUA pirmo reizi, šī iemaksa nebūs jāveic, taču pagarinot TUA otrreiz, maksājums būs jāveic. Ja TUA saņemta par nekustamā īpašuma iegādi pēc 2014.gadā veiktajiem likuma grozījumiem, 5 tūkstoši būs jāmaksā jau pirmajā TUA pagarināšanas reizē.

TUA par noguldījumiem bankā tiek izsniegta uz pieciem gadiem. Tādējādi maksājums par tās atkārtotu pagarināšanu būs jāveic 10 gadus pēc pirmreizējās TUA saņemšanas.

Iepriekš ekonomikas ministrs Arvils Ašerādens paziņoja, ka pašlaik valsts atbalsta programma pirmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem tiek finansēta no līdzekļiem, kas iegūti no TUA programmas. Taču viņš norādīja, ka izsniegto TUA skaits krasi samazinās, bet pieprasījums pēc atbalsta mājokļa iegādei pieaug: jau izsniegtas 2 226 valsts garantijas 2 226 ģimenēm ar 3 251 bērnu.

Programmas tālākajai nodrošināšanai, tā var daļēji kļūt par komercprogrammu, izmantojot Altum finansējumu, skaidroja ministrs. Tas nozīmē, ka ģimenēm, kas vēlēsies saņemt garantijas, būs jāmaksā papildu procenti.

Piemēram, ģimenei ar trīs bērniem saņemot garantiju 200 tūkstošiem eiro mājokļa iegādei, procentu likmei tiks pieskaitīti vēl 1,7%. Likme būs atkarīga no bērnu skaita ģimenē.

Iespējams, ka pēc maksas ieviešanas par TUA pagarināšanu Latvijas ģimenes ar bērniem varēs rēķināties ar iepriekšējiem kreditēšanas nosacījumiem un mierīgi audzināt bērnus.

Ref:017.010.103.10079


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.