bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Mūsu kuģis ir cietis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijā ir atnākusi vasara, sākusies atvaļinājumu sezona, kurā tradicionāli valsts politiskā un ekonomiskā dzīve samazina apgriezienus, taču tas pavisam noteikti nav sakāms par aizvadīto nedēļu, kad dzīve mutuļoja kā nekad.

Pirmkārt, mēs palikām bez Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas. Pēc ilgas un, nogurdinošas vai nu cīņas, vai pretestības, vai nogaidīšanas, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone šonedēļ tomēr nolēma atkāpties no amata. Un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, lai arī ne uzreiz, viņas atlūgumu pieņēma. Vēl pagājušajā nedēļā pēc abu amatpersonu tikšanās, Pētersone paziņoja, ka pagaidām viņa negrasās atkāpties no VID ģenerāldirektores posteņa.

Savu lēmumu VID vadītāja pamatoja ar to, ka viņa neredz iespējas uzlabot situāciju valsts pārvaldē. Saskaņā ar viņas teikto, VID ir daudz paveikts, lai organizācija kļūtu mūsdienīgāka un atvērtāka iestāde, bet ir jāattīstās visai valsts pārvaldei, taču tā pēc VID ģenerāldirektores domām, ir sadalīta, nav komandas ar kopīgu mērķi. Valsts pārvaldē ir daudz bezjēdzīgu lietu, turklāt daudzas no tām izmanīt nevar.

Jāatzīmē, ka joprojām nav pilnībā izprasta Pētersones loma pašā dienestā, ja reiz viņa, kā vadītāja, nepamanīja (vai negribēja pamanīt) ne negodīgus darbiniekus, ne aizdomīgas shēmas, kas tika īstenotas arī ar VID darbinieku palīdzību, bet tajā pašā laikā pamanīja nepilnības visā valsts pārvaldē kopumā. Bet, ja VID uzskatam par sistēmas daļu, vai, pareizāk sakot, par neesošās sistēmas daļu, tad Pētersones iespējas ieviest kārtību dienestā bija ļoti ierobežotas.

Pētersone turpinās pildīt savus pienākumus līdz 27.jūnijam. Un līdz jūnija beigām tiks izsludināts konkurss un VID ģenerāldirektora amatu.

Iepriekš intervijā Latvijas avīzei Pētersone sacīja, ka, iespējams, atstās darbu VID, dodot iespēju kādam citam pastūrēt šo «tik vieglo kuģi».

«Kratīt» ieņēmumu dienestu sāka jau šī gada ziemā, kad Latvijas Televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens paziņoja, ka VID Finanšu policijas darbinieka Roberta Dirnēna un viņa brāļa Kaspara Aleksandrova radiniekiem pieder ievērojami nekustamie īpašumi un dārgas automašīnas. Un pastāv aizdomas, ka līdzekļi to iegādei iegūti caur naudas atmazgāšanas shēmām.

Ilgā ceļa sākumā

Otrkārt, šonedēļ Francijas galvaspilsētā Parīzē, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos OECD.

Pēc līguma ratifikācijas Saeimā Latvija oficiāli kļūs par organizācijas 35.dalībvalsti. Plānots, ka parlaments lēmumu par ratifikāciju varētu pieņemt 16.jūnijā.

Bet tās Latvijai vēl nav 2013.gadā uzsāktā ilgā ceļa beigas, un pievienošanās organizācijai liecina, par ieguldīto lielo un mērķtiecīgo darbu, tostarp finanšu sektora uzraudzības un starptautiskās reputācijas stiprināšanu. Tomēr arī pēc iestāšanās OECD ir svarīgi turpināt uzsāktās reformas, atgādināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar galvu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Pēteri Putniņu.

Kā BNN jau informēja, OECD ekspertiem, sagatavojot Latvijas nozaru atskaites, bažas radīja tas, ka 14 no 20 Latvijā reģistrētajām bankām apkalpo ārvalstniekus, kuru noguldījumu apjoms sasniedz vairāk nekā pusi no 30 miljardiem eiro, kas noguldīti Latvijas banku sistēmā.

Un, itin kā reaģējot uz kritiku un atgādinājumiem, bankas un citas struktūras, kas sniedz finanšu pakalpojumus, no 1.jūnija, pirms slēgt darījumus ar jauniem klientiem, noskaidros vai klients ir Latvijā politiski nozīmīga persona, šādas personas ģimenes loceklis vai ir cieši saistīts ar to.

Gadījumā, ja potenciālais klients ir politiski nozīmīga persona, ir šādas personas ģimenes loceklis vai ir cieši saistīts ar viņu, bankas veiks padziļinātu klienta izpēti, lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības, kuru mērķis ir mazināt koruptīvos darījumos iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas.

Februāra sākumā Saeima veica grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviešot pienākumu bankām padziļināti izpētīt politiski nozīmīgu personu finanses. No 1.marta par tādām tiek uzskatītas arī Latvijas augstākās amatpersonas, viņu ģimenes locekļi un ar viņām cieši saistītas personas. Līdz 1.martam par politiski nozīmīgām personām tika uzskatītas personas, kas ieņem svarīgus valsts amatus citās valstīs, viņu ģimenes locekļus un personas, kas cieši saistītas ar tiem.

Tāpat aizvadītajā nedēļā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, saskaņā ar kuriem, maksimālā soda nauda par pārkāpumiem, kas saistīti ar finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai, kredītiestādēm turpmāk būs 10% no kopējā gada apgrozījuma, nevis 10% no iepriekšējā finanšu gada neto ienākuma, kā tas bija līdz šim. Ja soda nauda 10% apmērā veidos summu, kas mazāka par 5 miljoniem eiro, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) būs tiesības uzlikt soda naudu līdz 5 miljoniem eiro.

Soda naudas paaugstināšana saistīta ar ceturto Eiropas Savienību AML (anti-money laundering, naudas atmazgāšanas novēršanas) direktīvu, kas jāievieš arī Latvijā.

Labāko – bērniem

Treškārt, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šonedēļ apstiprināja maksas ieviešanu 5 tūkstošu eiro apmērā, par termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) atkārtotu pagarināšanu.

Grozījumi paredz, ka TUA saņēmēji, kas to ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014.gada likuma grozījumiem, pagarinot TUA pirmo reizi, šī iemaksa nebūs jāveic, taču pagarinot TUA otrreiz, maksājums būs jāveic. Ja TUA saņemta par nekustamā īpašuma iegādi pēc 2014.gadā veiktajiem likuma grozījumiem, 5 tūkstoši būs jāmaksā jau pirmajā TUA pagarināšanas reizē.

TUA par noguldījumiem bankā tiek izsniegta uz pieciem gadiem. Tādējādi maksājums par tās atkārtotu pagarināšanu būs jāveic 10 gadus pēc pirmreizējās TUA saņemšanas.

Iepriekš ekonomikas ministrs Arvils Ašerādens paziņoja, ka pašlaik valsts atbalsta programma pirmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem tiek finansēta no līdzekļiem, kas iegūti no TUA programmas. Taču viņš norādīja, ka izsniegto TUA skaits krasi samazinās, bet pieprasījums pēc atbalsta mājokļa iegādei pieaug: jau izsniegtas 2 226 valsts garantijas 2 226 ģimenēm ar 3 251 bērnu.

Programmas tālākajai nodrošināšanai, tā var daļēji kļūt par komercprogrammu, izmantojot Altum finansējumu, skaidroja ministrs. Tas nozīmē, ka ģimenēm, kas vēlēsies saņemt garantijas, būs jāmaksā papildu procenti.

Piemēram, ģimenei ar trīs bērniem saņemot garantiju 200 tūkstošiem eiro mājokļa iegādei, procentu likmei tiks pieskaitīti vēl 1,7%. Likme būs atkarīga no bērnu skaita ģimenē.

Iespējams, ka pēc maksas ieviešanas par TUA pagarināšanu Latvijas ģimenes ar bērniem varēs rēķināties ar iepriekšējiem kreditēšanas nosacījumiem un mierīgi audzināt bērnus.

Ref:017.010.103.10079


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.