bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Par meliem, parādiem un eksportu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Valsts ieņēmumu dienests, kas bija soli no jauna vadītāja iegūšanas, joprojām ir palicis bez «galvas». Vienīgās pretendentes – Ingas Koļegovas – iecelšanu pēdējā brīdī «norāva» partijas Vienotība pārstāvji. Un kā pēc tam izrādījās – ne bez pamata.

Otrdien Koļegova netika iecelta amatā partijas Vienotība iebildumu dēļ, kas atklāja pretrunas starp viņas skaidrojumu par saņemtajām dividendēm un informāciju, kas minēta valsts publiski pieejamajos reģistros.

Lai gan pašreizējais Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savās amatpersonas ienākumu deklarācijās norādīja, ka pēdējos gados ir saņēmusi gandrīz vienu miljonu eiro dividendēs no peļņas viņai daļēji piederošā uzņēmuma SIA Pallogs, Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados lēmuši peļņu nedalīt, liecina datu bāzes Firmas.lv informācija.

Saskaņā ar SIA Pallogs akcionāru sapulču protokoliem, pēdējos četros gados viņi pieņēmuši lēmumu iepriekšējo gadu peļņu nedalīt. Protokolus parakstījuši sabiedrības 50% kapitāldaļu īpašnieks, valdes loceklis Elmārs Švirksts un Koļegovas pilnvarotā persona – viņas brālis un valdes priekšsēdētājs Māris Zudāns.

Uzņēmuma vadības ziņojumā par 2015.gadu norādīts, ka ir ierosināts sadalīt iepriekšējo gadu peļņu. Ziņojumu parakstījusi uzņēmuma valde – Zudāns, Švirksts un Aivars Erels.

Amatpersonas deklarācijā Koļegova norādījusi, ka 2015.gadā dividendēs no SIA Pallogs saņēmusi 320 tūkstošus eiro, 2014.gadā – 380 tūkstošus eiro, 2013.gadā – 240 tūkstošus latu (341,5 tūkstoši eiro).

Drīz vien tika saņemta ziņa, ka VID darbinieki lidostā, kārtējās pārbaudes laikā, aizturējuši Ingas Koļegovas jaunākā brāļa Imanta Zudāna mašīnu. Tomēr finanšu ministre paziņoja, ka tas ir mēģinājums izdarīt spiedienu uz Koļegovas ģimeni.

Partijas Vienotība vadītājs Andris Piebalgs sacīja, ka nepieciešams rīkot jaunu konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu. Pēc viņa domām, nekas slikts nenotiks, ja institūcijas vadītājs tiks iecelts tikai novembrī. Šobrīd valsts budžets pildās labi, un VID strādā.

Saskaņā ar Piebalga teikto, rīkojot jaunu konkursu, nepieciešams mainīt pretendentu atlases kritērijus un noteikt iestādes vadītājam lielāku algu.

Piektdien Koļegova nāca klajā ar ziņojumu, ka nolēmusi atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam. Tas nozīmē, ka tiks rīkots jauns konkurss, bet līdz jaunā vadītāja iecelšanai amatā, VID vadītāja pienākumus turpinās pildīt ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā.

Piedzenamie un nepiedzenamie parādi

Un, lai arī Piebalgs uzskata, ka VID strādā labi, kopējais VID administrēto nodokļu parāds 2016.gada 1.augustā, sasniedza 1,425 miljardus eiro, no kuriem 888,89 miljoni eiro (62,36%) ir reāli nepiedzenamie nodokļi.

Parādu summa valsts pamatbudžetam sasniegusi 935,523 miljonus eiro, pašvaldību budžetiem – 322,15 miljonus eiro, sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu summa – 167 77 miljoni eiro.

Kopš 2016.gada 1.janvāra, kad kopējā parāda summa bija 1,416 miljardi eiro, tā septiņu mēnešu laikā ir pieaugusi par 0,63%. Reāli nepiedzenamo parādu summa septiņu mēnešu laikā pieaugusi par 0,98%, 2016.gada 1.janvārī reāli nepiedzenamo parādu kopsumma bija 880,245 miljoni eiro.

Lielāko īpatsvaru kopējā nokavēto VID administrēto budžeta maksājumu parādu struktūrā veido aktuālais parāds – 1,041 miljards eiro (73,05%).

Otra lielākā parāda daļa ir apturētie parādi – 21,86% jeb 311,61 miljons eiro. Parādu termiņa pagarinājumi veido 5,09% jeb 72,544 miljonus eiro. Apturētie parādi – tie ir parādi, kuriem pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, un tos veido par maksātnespējīgiem atzīto uzņēmumu parādi.

Piedzenamie parādi ir 1,032 miljardi eiro jeb 72,37%, taču reāli piedzenamie parādi ir tikai 142,775 miljoni eiro jeb 10,02% no kopējā parāda apjoma.

Reāli nepiedzenamo parādu summa ir 888,89 miljoni eiro (62,36% no kopējā parāda). Lielāko daļu (872,25 miljonus eiro) veido tādu uzņēmumu parādi, kuriem nav ne mantas, ne naudas līdzekļu, pret ko varētu vērst piedziņu.

No kopējā parāda tikai 0,68% jeb 9,63 miljoni eiro ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie parādi, jo tie izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem.

Eksports pavājinās

Vēl kāds šīsnedēļas jaunums – Latvijas preču eksports šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2015.gadā, samazinājies par 2,8% līdz 4,833 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Visvairāk šī gada jūnijā Latvija eksportēja koku, tā izstrādājumus un kokokgles par kopējo summu 146,046 miljoni eiro (17,9% no eksporta kopapjoma), kas ir par 7,1% mazāk nekā šī gada maijā, bet par  2,2% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā. Elektroierīču un elektroiekārtu eksports sasniedzis 93,038 miljonus eiro (11,4%), kas ir par 17,2% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 10,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Šogad kopējais eksporta pieaugums varētu būt nelielos mīnusos, taču Latvijā ražoto preču eksports varētu palielināties par 2-3%, uzskata bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Vienlaikus viņš vērš uzmanību uz to, ka pastāv diezgan liela nenoteiktība par eksportu gada nogalē un tā ir saistīta ar graudiem, kuru eksports būs atkarīgs gan no šī gada ražas, gan pasaules kviešu cenām, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir kritušās.

Saskaņā ar Āboliņa teikto, pašlaik Latvijas eksporta rādītājus ietekmē naftas, pārtikas, kā arī citu resursu cenu kritums un zema aktivitāte pasaules tirdzniecībā. Lai gan jūnijā kopējais preču eksports faktiski saglabājies iepriekšējā gada līmenī, augot vien par 0,4%, pirmajos sešos šī gada mēnešos tas samazinājies par 2,9%. Vienlaikus ekonomists atzīmē, ka šis eksporta kritums pamatā saistīts ar zemāku reeksportu apjomu un lētākām naftas produktu cenām, savukārt Latvijā ražoto preču eksports gada pirmajos sešos mēnešos varētu būt audzis par 2-3%.

Dots starts Rail Baltica

Beidzot šajā nedēļa valdība apstiprināja Rail Baltica dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā, izņemot strīdīgo Salacgrīvas posmu, par kuru konsultēsies ar Eiropas Komisiju.

Ministru kabinets uzdevis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par iespēju īstenot Rail Baltica C5 posmu, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš informēja, ka konsultācijas varētu ilgt divus mēnešus un sākties šī gada septembrī.

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji jūlijā, pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvas novadā, nespēja rast kompromisu šajā jautājumā.

Satiksmes ministrijas pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie četri miljoni eiro.

Salacgrīvas novada dome uzstāja uz trases C5 variantu, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas. Domes pārstāvji ir pārliecināti, ka trases apkārtējai videi nodarītais kaitējums būs minimāls.

Turklāt, ja tiks īstenots trases variants, kas Salacgrīvas novadā nešķērso Natura 2000 teritoriju, tas skars 112 fizisku un juridisku personu īpašumus, bet īstenojot variantu C5, trase skars 87 fizisku un juridisku personu īpašumus.

Ref:103.000.103.200166


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.