bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Par meliem, parādiem un eksportu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Valsts ieņēmumu dienests, kas bija soli no jauna vadītāja iegūšanas, joprojām ir palicis bez «galvas». Vienīgās pretendentes – Ingas Koļegovas – iecelšanu pēdējā brīdī «norāva» partijas Vienotība pārstāvji. Un kā pēc tam izrādījās – ne bez pamata.

Otrdien Koļegova netika iecelta amatā partijas Vienotība iebildumu dēļ, kas atklāja pretrunas starp viņas skaidrojumu par saņemtajām dividendēm un informāciju, kas minēta valsts publiski pieejamajos reģistros.

Lai gan pašreizējais Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savās amatpersonas ienākumu deklarācijās norādīja, ka pēdējos gados ir saņēmusi gandrīz vienu miljonu eiro dividendēs no peļņas viņai daļēji piederošā uzņēmuma SIA Pallogs, Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados lēmuši peļņu nedalīt, liecina datu bāzes Firmas.lv informācija.

Saskaņā ar SIA Pallogs akcionāru sapulču protokoliem, pēdējos četros gados viņi pieņēmuši lēmumu iepriekšējo gadu peļņu nedalīt. Protokolus parakstījuši sabiedrības 50% kapitāldaļu īpašnieks, valdes loceklis Elmārs Švirksts un Koļegovas pilnvarotā persona – viņas brālis un valdes priekšsēdētājs Māris Zudāns.

Uzņēmuma vadības ziņojumā par 2015.gadu norādīts, ka ir ierosināts sadalīt iepriekšējo gadu peļņu. Ziņojumu parakstījusi uzņēmuma valde – Zudāns, Švirksts un Aivars Erels.

Amatpersonas deklarācijā Koļegova norādījusi, ka 2015.gadā dividendēs no SIA Pallogs saņēmusi 320 tūkstošus eiro, 2014.gadā – 380 tūkstošus eiro, 2013.gadā – 240 tūkstošus latu (341,5 tūkstoši eiro).

Drīz vien tika saņemta ziņa, ka VID darbinieki lidostā, kārtējās pārbaudes laikā, aizturējuši Ingas Koļegovas jaunākā brāļa Imanta Zudāna mašīnu. Tomēr finanšu ministre paziņoja, ka tas ir mēģinājums izdarīt spiedienu uz Koļegovas ģimeni.

Partijas Vienotība vadītājs Andris Piebalgs sacīja, ka nepieciešams rīkot jaunu konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu. Pēc viņa domām, nekas slikts nenotiks, ja institūcijas vadītājs tiks iecelts tikai novembrī. Šobrīd valsts budžets pildās labi, un VID strādā.

Saskaņā ar Piebalga teikto, rīkojot jaunu konkursu, nepieciešams mainīt pretendentu atlases kritērijus un noteikt iestādes vadītājam lielāku algu.

Piektdien Koļegova nāca klajā ar ziņojumu, ka nolēmusi atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam. Tas nozīmē, ka tiks rīkots jauns konkurss, bet līdz jaunā vadītāja iecelšanai amatā, VID vadītāja pienākumus turpinās pildīt ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā.

Piedzenamie un nepiedzenamie parādi

Un, lai arī Piebalgs uzskata, ka VID strādā labi, kopējais VID administrēto nodokļu parāds 2016.gada 1.augustā, sasniedza 1,425 miljardus eiro, no kuriem 888,89 miljoni eiro (62,36%) ir reāli nepiedzenamie nodokļi.

Parādu summa valsts pamatbudžetam sasniegusi 935,523 miljonus eiro, pašvaldību budžetiem – 322,15 miljonus eiro, sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu summa – 167 77 miljoni eiro.

Kopš 2016.gada 1.janvāra, kad kopējā parāda summa bija 1,416 miljardi eiro, tā septiņu mēnešu laikā ir pieaugusi par 0,63%. Reāli nepiedzenamo parādu summa septiņu mēnešu laikā pieaugusi par 0,98%, 2016.gada 1.janvārī reāli nepiedzenamo parādu kopsumma bija 880,245 miljoni eiro.

Lielāko īpatsvaru kopējā nokavēto VID administrēto budžeta maksājumu parādu struktūrā veido aktuālais parāds – 1,041 miljards eiro (73,05%).

Otra lielākā parāda daļa ir apturētie parādi – 21,86% jeb 311,61 miljons eiro. Parādu termiņa pagarinājumi veido 5,09% jeb 72,544 miljonus eiro. Apturētie parādi – tie ir parādi, kuriem pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, un tos veido par maksātnespējīgiem atzīto uzņēmumu parādi.

Piedzenamie parādi ir 1,032 miljardi eiro jeb 72,37%, taču reāli piedzenamie parādi ir tikai 142,775 miljoni eiro jeb 10,02% no kopējā parāda apjoma.

Reāli nepiedzenamo parādu summa ir 888,89 miljoni eiro (62,36% no kopējā parāda). Lielāko daļu (872,25 miljonus eiro) veido tādu uzņēmumu parādi, kuriem nav ne mantas, ne naudas līdzekļu, pret ko varētu vērst piedziņu.

No kopējā parāda tikai 0,68% jeb 9,63 miljoni eiro ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie parādi, jo tie izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem.

Eksports pavājinās

Vēl kāds šīsnedēļas jaunums – Latvijas preču eksports šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2015.gadā, samazinājies par 2,8% līdz 4,833 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Visvairāk šī gada jūnijā Latvija eksportēja koku, tā izstrādājumus un kokokgles par kopējo summu 146,046 miljoni eiro (17,9% no eksporta kopapjoma), kas ir par 7,1% mazāk nekā šī gada maijā, bet par  2,2% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā. Elektroierīču un elektroiekārtu eksports sasniedzis 93,038 miljonus eiro (11,4%), kas ir par 17,2% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 10,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Šogad kopējais eksporta pieaugums varētu būt nelielos mīnusos, taču Latvijā ražoto preču eksports varētu palielināties par 2-3%, uzskata bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Vienlaikus viņš vērš uzmanību uz to, ka pastāv diezgan liela nenoteiktība par eksportu gada nogalē un tā ir saistīta ar graudiem, kuru eksports būs atkarīgs gan no šī gada ražas, gan pasaules kviešu cenām, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir kritušās.

Saskaņā ar Āboliņa teikto, pašlaik Latvijas eksporta rādītājus ietekmē naftas, pārtikas, kā arī citu resursu cenu kritums un zema aktivitāte pasaules tirdzniecībā. Lai gan jūnijā kopējais preču eksports faktiski saglabājies iepriekšējā gada līmenī, augot vien par 0,4%, pirmajos sešos šī gada mēnešos tas samazinājies par 2,9%. Vienlaikus ekonomists atzīmē, ka šis eksporta kritums pamatā saistīts ar zemāku reeksportu apjomu un lētākām naftas produktu cenām, savukārt Latvijā ražoto preču eksports gada pirmajos sešos mēnešos varētu būt audzis par 2-3%.

Dots starts Rail Baltica

Beidzot šajā nedēļa valdība apstiprināja Rail Baltica dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā, izņemot strīdīgo Salacgrīvas posmu, par kuru konsultēsies ar Eiropas Komisiju.

Ministru kabinets uzdevis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par iespēju īstenot Rail Baltica C5 posmu, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš informēja, ka konsultācijas varētu ilgt divus mēnešus un sākties šī gada septembrī.

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji jūlijā, pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvas novadā, nespēja rast kompromisu šajā jautājumā.

Satiksmes ministrijas pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie četri miljoni eiro.

Salacgrīvas novada dome uzstāja uz trases C5 variantu, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas. Domes pārstāvji ir pārliecināti, ka trases apkārtējai videi nodarītais kaitējums būs minimāls.

Turklāt, ja tiks īstenots trases variants, kas Salacgrīvas novadā nešķērso Natura 2000 teritoriju, tas skars 112 fizisku un juridisku personu īpašumus, bet īstenojot variantu C5, trase skars 87 fizisku un juridisku personu īpašumus.

Ref:103.000.103.200166


Pievienot komentāru

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta lēmumu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.

Latvija Preses brīvības indeksā – augšup par četrām vietām

Prese Latvijā kļuvusi brīvāka, taču šajā demokrātijas aspektā mediju videmūsu valstī turpina apalikt no Igaunijas un Ziemeļvalstīm, tā secinājusi franču starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām tās sagatavotajā Pasaules Preses brīvības indeksā 2018.

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

Lai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai, vēsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn palielinājies par 11,6%

Lauksaimniecības cenu indekss pērn palielinājies par 11,6%, ko galvenokārt ietekmēja lopkopības produkcijas cenu indeksa kāpums par 25,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Augkopības produkcijas cenu indekss pieaudzis par 2,2%.

Badastreiku pieteikušais Gapoņenko cietumā atsācis ēst

Apcietinātais nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītājs Aleksandrs Gapoņenko otrdienas, 24.aprīļa, vakarā Rīgas Centrālcietumā atsācis ēst.

51% iedzīvotāju neiegādātos preces, kuru ražošana piesārņo vidi

Videi draudzīgs dzīvesveids Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, kļūst arvien populārāks, un «zaļā domāšana» arvien spēcīgāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju ikdienas paradumus. Jau 53% Latvijas iedzīvotāju, ikdienā izvēloties preces un pakalpojumus, priekšroku dod zīmoliem, kuri saudzē vidi, liecina AS Latvijas Zaļais punkts veiktā zaļo zīmolu izpēte.

Starptautiskajā nopludināto e-pasta paroļu sarakstā atrod 215 000 igauņu paroļu

Starptautiskajā datubāzē, kur apkopotas internetā nopludinātas e-pasta kastīšu paroles, atrodamas arī paroles, ko, lai piekļūtu savām vēstulēm, lietojuši ap 215 000 Igaunijas interneta lietotāju.

Abu Meri: Parlamentārā izmeklēšanas komisija varētu būt instruments Rīgas domes sistemātiskās korupcijas apkarošanai

«Nila Ušakova politika Rīgas pašvaldībā ir ne tikai nedemokrātiska režīma stilā, bet tajā nepārtraukti notiek sistemātiska korupcija, kas nu jau kļuvusi par tradīciju. Ja nedēļu nav ziņots par kādu skandālu, tad tas jau šķiet ļoti ilgi. Tas ir iemesls, kāpēc domāju par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai pētītu korupcijas jautājumus Rīgas domē,» intervijā ar BNN stāsta Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās mācībās Combined Resolve Vācijā

No 24.aprīļa līdz 12.maijam Vācijā, Hohenfelsā Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās militārajās mācības Combined Resolve, lai trenētu savietojamību un sadarbību, kā arī spēju plānot un veikt kopējus pilna spektra operāciju taktiskos uzdevumus daudznacionālā vidē.

Spānijas kūrortpilsētā aizliegs izīrēt dzīvokļus atpūtniekiem

Spānijas kūrotpilsētā Palmā, kas atrodas Vidusjūras salā Maljorkā, pašvaldība nolēmusi liegt dzīvokļu īpašniekiem izīrēt savus dzīvokļus atpūtniekiem, tā kļūstot par pirmo vietu Spānijā, kur iecerēts ieviest šādu ierobežojumu.

Dombrovskis aicina uzņēmumus sagatavoties visiem Brexit scenārijiem

Uzņēmumiem un uzraugiem būtu jāturpina darbs, lai sagatavotos visiem iespējamiem Brexit scenārijiem, piedaloties Lielbritānijā notiekošajā starptautiskajā finanšu servisu forumā City Week, norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība iebilst pret luteriskās baznīcas tiesību monopolizāciju

Pasaules Brīvo latviešu apvienība kategoriski iebilst pret Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasludināšanu par vienīgo tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

FKTK nemaina pretcikliskās kapitāla rezerves normu, atstājot to 0% apmērā

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

WhatsApp Eiropā paaugstinās lietotāju vecuma slieksni līdz 16 gadiem

Iecienītās ziņapmaiņas lietojumprogrammas WhatsApp uzturētāji apņēmušies Eiropas Savienībā dzīvojošiem lietotājiem paaugstināt no 13 līdz 16 gadiem vecumu, no kura atļauts to lietot. Amerikāņu uzņēmums noteikumus maina, gatavojoties ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai.