bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Par meliem, parādiem un eksportu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Valsts ieņēmumu dienests, kas bija soli no jauna vadītāja iegūšanas, joprojām ir palicis bez «galvas». Vienīgās pretendentes – Ingas Koļegovas – iecelšanu pēdējā brīdī «norāva» partijas Vienotība pārstāvji. Un kā pēc tam izrādījās – ne bez pamata.

Otrdien Koļegova netika iecelta amatā partijas Vienotība iebildumu dēļ, kas atklāja pretrunas starp viņas skaidrojumu par saņemtajām dividendēm un informāciju, kas minēta valsts publiski pieejamajos reģistros.

Lai gan pašreizējais Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savās amatpersonas ienākumu deklarācijās norādīja, ka pēdējos gados ir saņēmusi gandrīz vienu miljonu eiro dividendēs no peļņas viņai daļēji piederošā uzņēmuma SIA Pallogs, Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados lēmuši peļņu nedalīt, liecina datu bāzes Firmas.lv informācija.

Saskaņā ar SIA Pallogs akcionāru sapulču protokoliem, pēdējos četros gados viņi pieņēmuši lēmumu iepriekšējo gadu peļņu nedalīt. Protokolus parakstījuši sabiedrības 50% kapitāldaļu īpašnieks, valdes loceklis Elmārs Švirksts un Koļegovas pilnvarotā persona – viņas brālis un valdes priekšsēdētājs Māris Zudāns.

Uzņēmuma vadības ziņojumā par 2015.gadu norādīts, ka ir ierosināts sadalīt iepriekšējo gadu peļņu. Ziņojumu parakstījusi uzņēmuma valde – Zudāns, Švirksts un Aivars Erels.

Amatpersonas deklarācijā Koļegova norādījusi, ka 2015.gadā dividendēs no SIA Pallogs saņēmusi 320 tūkstošus eiro, 2014.gadā – 380 tūkstošus eiro, 2013.gadā – 240 tūkstošus latu (341,5 tūkstoši eiro).

Drīz vien tika saņemta ziņa, ka VID darbinieki lidostā, kārtējās pārbaudes laikā, aizturējuši Ingas Koļegovas jaunākā brāļa Imanta Zudāna mašīnu. Tomēr finanšu ministre paziņoja, ka tas ir mēģinājums izdarīt spiedienu uz Koļegovas ģimeni.

Partijas Vienotība vadītājs Andris Piebalgs sacīja, ka nepieciešams rīkot jaunu konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu. Pēc viņa domām, nekas slikts nenotiks, ja institūcijas vadītājs tiks iecelts tikai novembrī. Šobrīd valsts budžets pildās labi, un VID strādā.

Saskaņā ar Piebalga teikto, rīkojot jaunu konkursu, nepieciešams mainīt pretendentu atlases kritērijus un noteikt iestādes vadītājam lielāku algu.

Piektdien Koļegova nāca klajā ar ziņojumu, ka nolēmusi atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam. Tas nozīmē, ka tiks rīkots jauns konkurss, bet līdz jaunā vadītāja iecelšanai amatā, VID vadītāja pienākumus turpinās pildīt ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā.

Piedzenamie un nepiedzenamie parādi

Un, lai arī Piebalgs uzskata, ka VID strādā labi, kopējais VID administrēto nodokļu parāds 2016.gada 1.augustā, sasniedza 1,425 miljardus eiro, no kuriem 888,89 miljoni eiro (62,36%) ir reāli nepiedzenamie nodokļi.

Parādu summa valsts pamatbudžetam sasniegusi 935,523 miljonus eiro, pašvaldību budžetiem – 322,15 miljonus eiro, sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu summa – 167 77 miljoni eiro.

Kopš 2016.gada 1.janvāra, kad kopējā parāda summa bija 1,416 miljardi eiro, tā septiņu mēnešu laikā ir pieaugusi par 0,63%. Reāli nepiedzenamo parādu summa septiņu mēnešu laikā pieaugusi par 0,98%, 2016.gada 1.janvārī reāli nepiedzenamo parādu kopsumma bija 880,245 miljoni eiro.

Lielāko īpatsvaru kopējā nokavēto VID administrēto budžeta maksājumu parādu struktūrā veido aktuālais parāds – 1,041 miljards eiro (73,05%).

Otra lielākā parāda daļa ir apturētie parādi – 21,86% jeb 311,61 miljons eiro. Parādu termiņa pagarinājumi veido 5,09% jeb 72,544 miljonus eiro. Apturētie parādi – tie ir parādi, kuriem pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, un tos veido par maksātnespējīgiem atzīto uzņēmumu parādi.

Piedzenamie parādi ir 1,032 miljardi eiro jeb 72,37%, taču reāli piedzenamie parādi ir tikai 142,775 miljoni eiro jeb 10,02% no kopējā parāda apjoma.

Reāli nepiedzenamo parādu summa ir 888,89 miljoni eiro (62,36% no kopējā parāda). Lielāko daļu (872,25 miljonus eiro) veido tādu uzņēmumu parādi, kuriem nav ne mantas, ne naudas līdzekļu, pret ko varētu vērst piedziņu.

No kopējā parāda tikai 0,68% jeb 9,63 miljoni eiro ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie parādi, jo tie izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem.

Eksports pavājinās

Vēl kāds šīsnedēļas jaunums – Latvijas preču eksports šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2015.gadā, samazinājies par 2,8% līdz 4,833 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Visvairāk šī gada jūnijā Latvija eksportēja koku, tā izstrādājumus un kokokgles par kopējo summu 146,046 miljoni eiro (17,9% no eksporta kopapjoma), kas ir par 7,1% mazāk nekā šī gada maijā, bet par  2,2% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā. Elektroierīču un elektroiekārtu eksports sasniedzis 93,038 miljonus eiro (11,4%), kas ir par 17,2% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 10,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Šogad kopējais eksporta pieaugums varētu būt nelielos mīnusos, taču Latvijā ražoto preču eksports varētu palielināties par 2-3%, uzskata bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Vienlaikus viņš vērš uzmanību uz to, ka pastāv diezgan liela nenoteiktība par eksportu gada nogalē un tā ir saistīta ar graudiem, kuru eksports būs atkarīgs gan no šī gada ražas, gan pasaules kviešu cenām, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir kritušās.

Saskaņā ar Āboliņa teikto, pašlaik Latvijas eksporta rādītājus ietekmē naftas, pārtikas, kā arī citu resursu cenu kritums un zema aktivitāte pasaules tirdzniecībā. Lai gan jūnijā kopējais preču eksports faktiski saglabājies iepriekšējā gada līmenī, augot vien par 0,4%, pirmajos sešos šī gada mēnešos tas samazinājies par 2,9%. Vienlaikus ekonomists atzīmē, ka šis eksporta kritums pamatā saistīts ar zemāku reeksportu apjomu un lētākām naftas produktu cenām, savukārt Latvijā ražoto preču eksports gada pirmajos sešos mēnešos varētu būt audzis par 2-3%.

Dots starts Rail Baltica

Beidzot šajā nedēļa valdība apstiprināja Rail Baltica dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā, izņemot strīdīgo Salacgrīvas posmu, par kuru konsultēsies ar Eiropas Komisiju.

Ministru kabinets uzdevis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par iespēju īstenot Rail Baltica C5 posmu, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš informēja, ka konsultācijas varētu ilgt divus mēnešus un sākties šī gada septembrī.

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji jūlijā, pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvas novadā, nespēja rast kompromisu šajā jautājumā.

Satiksmes ministrijas pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie četri miljoni eiro.

Salacgrīvas novada dome uzstāja uz trases C5 variantu, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas. Domes pārstāvji ir pārliecināti, ka trases apkārtējai videi nodarītais kaitējums būs minimāls.

Turklāt, ja tiks īstenots trases variants, kas Salacgrīvas novadā nešķērso Natura 2000 teritoriju, tas skars 112 fizisku un juridisku personu īpašumus, bet īstenojot variantu C5, trase skars 87 fizisku un juridisku personu īpašumus.

Ref:103.000.103.200166


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri