bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.07.2017 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Par meliem, parādiem un eksportu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Valsts ieņēmumu dienests, kas bija soli no jauna vadītāja iegūšanas, joprojām ir palicis bez «galvas». Vienīgās pretendentes – Ingas Koļegovas – iecelšanu pēdējā brīdī «norāva» partijas Vienotība pārstāvji. Un kā pēc tam izrādījās – ne bez pamata.

Otrdien Koļegova netika iecelta amatā partijas Vienotība iebildumu dēļ, kas atklāja pretrunas starp viņas skaidrojumu par saņemtajām dividendēm un informāciju, kas minēta valsts publiski pieejamajos reģistros.

Lai gan pašreizējais Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savās amatpersonas ienākumu deklarācijās norādīja, ka pēdējos gados ir saņēmusi gandrīz vienu miljonu eiro dividendēs no peļņas viņai daļēji piederošā uzņēmuma SIA Pallogs, Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados lēmuši peļņu nedalīt, liecina datu bāzes Firmas.lv informācija.

Saskaņā ar SIA Pallogs akcionāru sapulču protokoliem, pēdējos četros gados viņi pieņēmuši lēmumu iepriekšējo gadu peļņu nedalīt. Protokolus parakstījuši sabiedrības 50% kapitāldaļu īpašnieks, valdes loceklis Elmārs Švirksts un Koļegovas pilnvarotā persona – viņas brālis un valdes priekšsēdētājs Māris Zudāns.

Uzņēmuma vadības ziņojumā par 2015.gadu norādīts, ka ir ierosināts sadalīt iepriekšējo gadu peļņu. Ziņojumu parakstījusi uzņēmuma valde – Zudāns, Švirksts un Aivars Erels.

Amatpersonas deklarācijā Koļegova norādījusi, ka 2015.gadā dividendēs no SIA Pallogs saņēmusi 320 tūkstošus eiro, 2014.gadā – 380 tūkstošus eiro, 2013.gadā – 240 tūkstošus latu (341,5 tūkstoši eiro).

Drīz vien tika saņemta ziņa, ka VID darbinieki lidostā, kārtējās pārbaudes laikā, aizturējuši Ingas Koļegovas jaunākā brāļa Imanta Zudāna mašīnu. Tomēr finanšu ministre paziņoja, ka tas ir mēģinājums izdarīt spiedienu uz Koļegovas ģimeni.

Partijas Vienotība vadītājs Andris Piebalgs sacīja, ka nepieciešams rīkot jaunu konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu. Pēc viņa domām, nekas slikts nenotiks, ja institūcijas vadītājs tiks iecelts tikai novembrī. Šobrīd valsts budžets pildās labi, un VID strādā.

Saskaņā ar Piebalga teikto, rīkojot jaunu konkursu, nepieciešams mainīt pretendentu atlases kritērijus un noteikt iestādes vadītājam lielāku algu.

Piektdien Koļegova nāca klajā ar ziņojumu, ka nolēmusi atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam. Tas nozīmē, ka tiks rīkots jauns konkurss, bet līdz jaunā vadītāja iecelšanai amatā, VID vadītāja pienākumus turpinās pildīt ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā.

Piedzenamie un nepiedzenamie parādi

Un, lai arī Piebalgs uzskata, ka VID strādā labi, kopējais VID administrēto nodokļu parāds 2016.gada 1.augustā, sasniedza 1,425 miljardus eiro, no kuriem 888,89 miljoni eiro (62,36%) ir reāli nepiedzenamie nodokļi.

Parādu summa valsts pamatbudžetam sasniegusi 935,523 miljonus eiro, pašvaldību budžetiem – 322,15 miljonus eiro, sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu summa – 167 77 miljoni eiro.

Kopš 2016.gada 1.janvāra, kad kopējā parāda summa bija 1,416 miljardi eiro, tā septiņu mēnešu laikā ir pieaugusi par 0,63%. Reāli nepiedzenamo parādu summa septiņu mēnešu laikā pieaugusi par 0,98%, 2016.gada 1.janvārī reāli nepiedzenamo parādu kopsumma bija 880,245 miljoni eiro.

Lielāko īpatsvaru kopējā nokavēto VID administrēto budžeta maksājumu parādu struktūrā veido aktuālais parāds – 1,041 miljards eiro (73,05%).

Otra lielākā parāda daļa ir apturētie parādi – 21,86% jeb 311,61 miljons eiro. Parādu termiņa pagarinājumi veido 5,09% jeb 72,544 miljonus eiro. Apturētie parādi – tie ir parādi, kuriem pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, un tos veido par maksātnespējīgiem atzīto uzņēmumu parādi.

Piedzenamie parādi ir 1,032 miljardi eiro jeb 72,37%, taču reāli piedzenamie parādi ir tikai 142,775 miljoni eiro jeb 10,02% no kopējā parāda apjoma.

Reāli nepiedzenamo parādu summa ir 888,89 miljoni eiro (62,36% no kopējā parāda). Lielāko daļu (872,25 miljonus eiro) veido tādu uzņēmumu parādi, kuriem nav ne mantas, ne naudas līdzekļu, pret ko varētu vērst piedziņu.

No kopējā parāda tikai 0,68% jeb 9,63 miljoni eiro ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie parādi, jo tie izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem.

Eksports pavājinās

Vēl kāds šīsnedēļas jaunums – Latvijas preču eksports šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2015.gadā, samazinājies par 2,8% līdz 4,833 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Visvairāk šī gada jūnijā Latvija eksportēja koku, tā izstrādājumus un kokokgles par kopējo summu 146,046 miljoni eiro (17,9% no eksporta kopapjoma), kas ir par 7,1% mazāk nekā šī gada maijā, bet par  2,2% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā. Elektroierīču un elektroiekārtu eksports sasniedzis 93,038 miljonus eiro (11,4%), kas ir par 17,2% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 10,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Šogad kopējais eksporta pieaugums varētu būt nelielos mīnusos, taču Latvijā ražoto preču eksports varētu palielināties par 2-3%, uzskata bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Vienlaikus viņš vērš uzmanību uz to, ka pastāv diezgan liela nenoteiktība par eksportu gada nogalē un tā ir saistīta ar graudiem, kuru eksports būs atkarīgs gan no šī gada ražas, gan pasaules kviešu cenām, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir kritušās.

Saskaņā ar Āboliņa teikto, pašlaik Latvijas eksporta rādītājus ietekmē naftas, pārtikas, kā arī citu resursu cenu kritums un zema aktivitāte pasaules tirdzniecībā. Lai gan jūnijā kopējais preču eksports faktiski saglabājies iepriekšējā gada līmenī, augot vien par 0,4%, pirmajos sešos šī gada mēnešos tas samazinājies par 2,9%. Vienlaikus ekonomists atzīmē, ka šis eksporta kritums pamatā saistīts ar zemāku reeksportu apjomu un lētākām naftas produktu cenām, savukārt Latvijā ražoto preču eksports gada pirmajos sešos mēnešos varētu būt audzis par 2-3%.

Dots starts Rail Baltica

Beidzot šajā nedēļa valdība apstiprināja Rail Baltica dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā, izņemot strīdīgo Salacgrīvas posmu, par kuru konsultēsies ar Eiropas Komisiju.

Ministru kabinets uzdevis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par iespēju īstenot Rail Baltica C5 posmu, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš informēja, ka konsultācijas varētu ilgt divus mēnešus un sākties šī gada septembrī.

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji jūlijā, pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvas novadā, nespēja rast kompromisu šajā jautājumā.

Satiksmes ministrijas pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie četri miljoni eiro.

Salacgrīvas novada dome uzstāja uz trases C5 variantu, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas. Domes pārstāvji ir pārliecināti, ka trases apkārtējai videi nodarītais kaitējums būs minimāls.

Turklāt, ja tiks īstenots trases variants, kas Salacgrīvas novadā nešķērso Natura 2000 teritoriju, tas skars 112 fizisku un juridisku personu īpašumus, bet īstenojot variantu C5, trase skars 87 fizisku un juridisku personu īpašumus.

Ref:103.000.103.200166


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Prezidente aicina Baltijā izvietot raķešu sistēmas Patriot

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien, 20.jūlijā, aicinājusi Baltijas reģionā pastāvīgi izvietot pretraķešu un tālas distances pretgaisa sistēmas Patriot.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskis Rīdzenes numuriņā. Latvijas parāda kāpums. Valdības sasteigtie lēmumi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Jaunākie komentāri