bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Populārākie jautājumi - ko darīt un kurš ir vainīgs?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ parlaments beidzot pielika punktu pusotru gadu ilgajam darbam pie Imigrācijas likuma grozījumiem. Normatīvais akts ir tagad papildināts ar vairākiem pantiem, kas nosaka kārtību kādā piešķiramas uzturēšanās atļaujas (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem.

Grozījumi stājas spēkā jau šī gada 1.jūlijā, un no tā brīža cilvēkiem, kuriem jau ir TUA Latvijā, vai tiem, kas tikai gatavojas uz to pretendēt, sāksies jauna dzīve.

Pirmkārt, deputāti apstiprināja normu, kas paredz maksājumu 5 tūkstošu apmērā par atkārtotu TUA pagarināšanu, kas ir derīga piecus gadus. Dažām investoru grupām 5 tūkstoši eiro būs jāmaksā jau pirmajā TUA pagarināšanas reizē. Tomēr lielākajai daļai TUA turētāju pirmais maksājums būs jāveic desmit gadus pēc dienas, kad TUA saņemta pirmo reizi.

Pieņemtā likuma norma nosaka, ka TUA turētājiem, kuri to būs ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014.gadā veiktajām likuma izmaiņām, pirmo reizi pagarinot šo atļauju, minētā iemaksa nebūs jāmaksā. Taču maksājums būs jāveic, TUA pagarinot otrreiz. Arī par ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā iegūtās atļaujas pagarināšanu pirmajā reizē nebūs jāmaksā 5 tūkstoši eiro.

Pieņemtie grozījumi nemaina jau iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atbalstīto regulējumu, saskaņā ar kuru, pagarinot TUA, kas saņemta par nekustamā īpašuma iegādi pēc 2014.gada likuma grozījumiem, jau pirmajā reizē vajadzēs maksāt 5 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar jauno likuma versiju par TUA iegūtie līdzekļi jāieskaita Ekonomikas attīstības programmas kontā. Šo līdzekļu izmantošanas mērķus noteiks gadskārtējā valsts budžeta likumā.

Otrkārt, apstiprinātie grozījumi piešķir Ministru kabinetam tiesības novērtēt TUA ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Vērtēšanas kritēriji ir trešo valstu valstspiederīgo daudzums Latvijā vai viņu koncentrācija noteiktā tās teritorijā. Ierobežojumus varēs noteikt attiecībā uz TUA izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par valsts vērtspapīru iegādi vai pakārtotām saistībām ar Latvijas bankām.

Treškārt, likums tagad paredz, ka ārvalsts pilsonis varēs saņemt TUA, pamatojoties uz ne vairāk kā divu nekustamo īpašumu iegādi (izņemot neapbūvētu zemi) ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada, ja īpašumu kopējā vērtība nav mazāka par 250 tūkstošiem eiro. Ar šo ir mainīta pašreizējā likuma redakcija, kas pašlaik ļauj ārpus šīm teritorijām iegādāties tikai vienu īpašumu vismaz 250 000 eiro vērtībā.

Spēkā paliek pašlaik likumā noteiktais, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt, ja Latvijā būs iegādājies vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība nav mazāka par 250 tūkstošiem eiro.

Izmainīta arī kārtība, kādā turpmāk varēs saņemt TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, un ieviesta vēl virkne citu grozījumu. Tostarp arī tas, ka TUA, kas izsniegta ārvalstniekam, var tikt anulēta, ja viņa nodokļu parāds pārsniegs 150 eiro.

Kā BNN jau iepriekš ziņoja, pieprasījums pēc TUA, pēc grozījumiem Imigrācijas likumā, ir ievērojami samazinājies. Ārvalstu pilsoņi, kuri ir iesnieguši pieteikumu, TUA saņemšanai, 2015.gadā iegādājās 273 nekustamā īpašuma objektus. Salīdzinājumā ar 2014.gadu (2 250 objekti), rezultāts izrādījies 8,2 reizes mazāks, salīdzinot ar 2013.gadu (1 556 objekti) – 5,7 reizes mazāks, salīdzinot ar 2012.gadu (1 013 objekti) – 3,7 reizes mazāks , salīdzinot ar 2011.gadu (669 objekti) – 2,5 reizes mazāks. Attiecīgi samazinājies arī investīciju apjoms: ja 2014.gadā nerezidenti nekustamā īpašuma iegādei Latvijā tērējuši 397,3 miljonus eiro, tad 2015.gadā – 73,6 miljonus eiro.

Bet kā mēdz sacīt – katram mākonim zelta maliņa. Sācis atdzīvoties vietējo pircēju tirgus, kas TUA izdošanas ziedu laikos atradās dziļā stagnācijā. Pēc nekustamo īpašumu kompānijas Balsts datiem, šī gada maijā, salīdzinot ar 2015.gada maiju, darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem palielinājies par 23%, turklāt nav novērots nekustamo īpašumu cenu kritums. Tiesa gan nav novērojams arī vērā ņemams pieaugums. Vidēji cenas palielinājušās viena procenta robežās.

Izaugsme nulles līmenī

Un neko vairāk gaidīt nevaram, jo, kā apgalvo nekustamā īpašuma nozares speciālisti, nekustamo īpašumu vērtība arī sliktos laikos palielinās kaut vai uz inflācijas rēķina.

Saskaņā ar šonedēļ publicētajām Ekonomikas ministrijas prognozēm, šogad vidējais patēriņa cenu pieaugums varētu būt tuvu nullei.

Ministrijas eksperti uzskata, ka 2016.gadā inflāciju turpinās ietekmēt naftas un pārtikas cenu dinamika pasaules tirgos. Pēc ievērojamā naftas cenu krituma 2015.gadā un šī gada sākumā, kopš februāra vērojams cenu kāpums, ko izraisījuši dažādi īstermiņa faktori. Tomēr netiek prognozēts, ka nākotnē kāpums varētu ievērojami pieaugt.

Ekonomikas ministrijā norāda, ka cenu pieaugums maijā bijis straujāks nekā parasti šajā mēnesī. Pēckrīzes periodā maijā raksturīga bija vai nu cenu samazināšanās, vai arī ļoti neliels pieaugums, taču šogad, jau otro gadu pēc kārtas, cenu kāpums maijā ir straujākais kopš 2008.gada.

Maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par 0,6%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju, samazinājušās par 0,8%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada griezumā samazinājies par 0,2%.

Vainīgos meklējot

Šonedēļ tika publicēti arī Būvuzņēmēju partnerības, biedrības Business against shadow economy (BASE) un SSE Riga veiktā pētījuma rezultāti par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē. Izrādījās, ka aptaujātie būvkompāniju pārstāvji iepriekš veiktos pasākumus ēnu ekonomikas daļas samazināšanai būvniecībā vērtē ļoti zemu. Kā teju vienīgo pozitīvo piemēru nozares pārstāvji minējuši PVN reversās maksāšanas kārtības ieviešanu, kam, pēc uzņēmēju domām, ir pozitīva ietekme uz ēnu ekonomikas daļas samazināšanu.

Pētījuma prezentācijā pētījuma autors SSE Riga asociētais profesors un BASE valdes loceklis Arnis Sauka norādīja, ka pētījumā identificēti vairāki priekšlikumi ēnu ekonomikas samazināšanai – minimālā atalgojuma līmeņu noteikšana, atteikšanās no zemākās cenas publisko iepirkumu likumā, tipveida līgumu izstrāde, būvkomersantu klasifikatora efektīva sasaites ar publiskajiem iepirkumiem un citi priekšlikumi.

Pētījumā tika padziļināti intervēti 30 lielāko Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāji, veiktas reprezentatīvas 254 būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptaujas, kā arī aptaujāti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji un citi speciālisti.

Pētījumā secināts – aplokšņu algu līmenis būvniecībā ir 36,3%, kas ir ievērojami augstāks par aplokšņu algu līmeni valstī kopumā – 17,9%.

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kas amatā strādā pēdējo mēnesi, intervijā žurnālam Ir sacīja, ka neredz iespēju, pateicoties cīņai ar ēnu ekonomiku, papildināt valsts budžetu ne ar 500 miljoniem, ne ar 750 miljoniem eiro. Ja valsts divus gadus mēģina izstrādāt plānu un vienoties par nosacījumiem, cik gan daudz laika būs nepieciešams šī plāna īstenošanai, vaicāja Pētersone. Viņa uzskata, ka nākamā gada budžeta izstrāde būs ļoti grūts posms, un pēc tam atkal tiks meklēti vainīgie, kas nav spējuši savākt nepieciešamos līdzekļus.

Ref:017.010.103.10080


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.