bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 26.03.2017 | Vārda dienas: Eiženija, Ženija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Populārākie jautājumi - ko darīt un kurš ir vainīgs?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ parlaments beidzot pielika punktu pusotru gadu ilgajam darbam pie Imigrācijas likuma grozījumiem. Normatīvais akts ir tagad papildināts ar vairākiem pantiem, kas nosaka kārtību kādā piešķiramas uzturēšanās atļaujas (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem.

Grozījumi stājas spēkā jau šī gada 1.jūlijā, un no tā brīža cilvēkiem, kuriem jau ir TUA Latvijā, vai tiem, kas tikai gatavojas uz to pretendēt, sāksies jauna dzīve.

Pirmkārt, deputāti apstiprināja normu, kas paredz maksājumu 5 tūkstošu apmērā par atkārtotu TUA pagarināšanu, kas ir derīga piecus gadus. Dažām investoru grupām 5 tūkstoši eiro būs jāmaksā jau pirmajā TUA pagarināšanas reizē. Tomēr lielākajai daļai TUA turētāju pirmais maksājums būs jāveic desmit gadus pēc dienas, kad TUA saņemta pirmo reizi.

Pieņemtā likuma norma nosaka, ka TUA turētājiem, kuri to būs ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014.gadā veiktajām likuma izmaiņām, pirmo reizi pagarinot šo atļauju, minētā iemaksa nebūs jāmaksā. Taču maksājums būs jāveic, TUA pagarinot otrreiz. Arī par ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā iegūtās atļaujas pagarināšanu pirmajā reizē nebūs jāmaksā 5 tūkstoši eiro.

Pieņemtie grozījumi nemaina jau iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atbalstīto regulējumu, saskaņā ar kuru, pagarinot TUA, kas saņemta par nekustamā īpašuma iegādi pēc 2014.gada likuma grozījumiem, jau pirmajā reizē vajadzēs maksāt 5 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar jauno likuma versiju par TUA iegūtie līdzekļi jāieskaita Ekonomikas attīstības programmas kontā. Šo līdzekļu izmantošanas mērķus noteiks gadskārtējā valsts budžeta likumā.

Otrkārt, apstiprinātie grozījumi piešķir Ministru kabinetam tiesības novērtēt TUA ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Vērtēšanas kritēriji ir trešo valstu valstspiederīgo daudzums Latvijā vai viņu koncentrācija noteiktā tās teritorijā. Ierobežojumus varēs noteikt attiecībā uz TUA izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par valsts vērtspapīru iegādi vai pakārtotām saistībām ar Latvijas bankām.

Treškārt, likums tagad paredz, ka ārvalsts pilsonis varēs saņemt TUA, pamatojoties uz ne vairāk kā divu nekustamo īpašumu iegādi (izņemot neapbūvētu zemi) ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada, ja īpašumu kopējā vērtība nav mazāka par 250 tūkstošiem eiro. Ar šo ir mainīta pašreizējā likuma redakcija, kas pašlaik ļauj ārpus šīm teritorijām iegādāties tikai vienu īpašumu vismaz 250 000 eiro vērtībā.

Spēkā paliek pašlaik likumā noteiktais, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt, ja Latvijā būs iegādājies vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība nav mazāka par 250 tūkstošiem eiro.

Izmainīta arī kārtība, kādā turpmāk varēs saņemt TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, un ieviesta vēl virkne citu grozījumu. Tostarp arī tas, ka TUA, kas izsniegta ārvalstniekam, var tikt anulēta, ja viņa nodokļu parāds pārsniegs 150 eiro.

Kā BNN jau iepriekš ziņoja, pieprasījums pēc TUA, pēc grozījumiem Imigrācijas likumā, ir ievērojami samazinājies. Ārvalstu pilsoņi, kuri ir iesnieguši pieteikumu, TUA saņemšanai, 2015.gadā iegādājās 273 nekustamā īpašuma objektus. Salīdzinājumā ar 2014.gadu (2 250 objekti), rezultāts izrādījies 8,2 reizes mazāks, salīdzinot ar 2013.gadu (1 556 objekti) – 5,7 reizes mazāks, salīdzinot ar 2012.gadu (1 013 objekti) – 3,7 reizes mazāks , salīdzinot ar 2011.gadu (669 objekti) – 2,5 reizes mazāks. Attiecīgi samazinājies arī investīciju apjoms: ja 2014.gadā nerezidenti nekustamā īpašuma iegādei Latvijā tērējuši 397,3 miljonus eiro, tad 2015.gadā – 73,6 miljonus eiro.

Bet kā mēdz sacīt – katram mākonim zelta maliņa. Sācis atdzīvoties vietējo pircēju tirgus, kas TUA izdošanas ziedu laikos atradās dziļā stagnācijā. Pēc nekustamo īpašumu kompānijas Balsts datiem, šī gada maijā, salīdzinot ar 2015.gada maiju, darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem palielinājies par 23%, turklāt nav novērots nekustamo īpašumu cenu kritums. Tiesa gan nav novērojams arī vērā ņemams pieaugums. Vidēji cenas palielinājušās viena procenta robežās.

Izaugsme nulles līmenī

Un neko vairāk gaidīt nevaram, jo, kā apgalvo nekustamā īpašuma nozares speciālisti, nekustamo īpašumu vērtība arī sliktos laikos palielinās kaut vai uz inflācijas rēķina.

Saskaņā ar šonedēļ publicētajām Ekonomikas ministrijas prognozēm, šogad vidējais patēriņa cenu pieaugums varētu būt tuvu nullei.

Ministrijas eksperti uzskata, ka 2016.gadā inflāciju turpinās ietekmēt naftas un pārtikas cenu dinamika pasaules tirgos. Pēc ievērojamā naftas cenu krituma 2015.gadā un šī gada sākumā, kopš februāra vērojams cenu kāpums, ko izraisījuši dažādi īstermiņa faktori. Tomēr netiek prognozēts, ka nākotnē kāpums varētu ievērojami pieaugt.

Ekonomikas ministrijā norāda, ka cenu pieaugums maijā bijis straujāks nekā parasti šajā mēnesī. Pēckrīzes periodā maijā raksturīga bija vai nu cenu samazināšanās, vai arī ļoti neliels pieaugums, taču šogad, jau otro gadu pēc kārtas, cenu kāpums maijā ir straujākais kopš 2008.gada.

Maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par 0,6%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju, samazinājušās par 0,8%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada griezumā samazinājies par 0,2%.

Vainīgos meklējot

Šonedēļ tika publicēti arī Būvuzņēmēju partnerības, biedrības Business against shadow economy (BASE) un SSE Riga veiktā pētījuma rezultāti par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē. Izrādījās, ka aptaujātie būvkompāniju pārstāvji iepriekš veiktos pasākumus ēnu ekonomikas daļas samazināšanai būvniecībā vērtē ļoti zemu. Kā teju vienīgo pozitīvo piemēru nozares pārstāvji minējuši PVN reversās maksāšanas kārtības ieviešanu, kam, pēc uzņēmēju domām, ir pozitīva ietekme uz ēnu ekonomikas daļas samazināšanu.

Pētījuma prezentācijā pētījuma autors SSE Riga asociētais profesors un BASE valdes loceklis Arnis Sauka norādīja, ka pētījumā identificēti vairāki priekšlikumi ēnu ekonomikas samazināšanai – minimālā atalgojuma līmeņu noteikšana, atteikšanās no zemākās cenas publisko iepirkumu likumā, tipveida līgumu izstrāde, būvkomersantu klasifikatora efektīva sasaites ar publiskajiem iepirkumiem un citi priekšlikumi.

Pētījumā tika padziļināti intervēti 30 lielāko Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāji, veiktas reprezentatīvas 254 būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptaujas, kā arī aptaujāti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji un citi speciālisti.

Pētījumā secināts – aplokšņu algu līmenis būvniecībā ir 36,3%, kas ir ievērojami augstāks par aplokšņu algu līmeni valstī kopumā – 17,9%.

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kas amatā strādā pēdējo mēnesi, intervijā žurnālam Ir sacīja, ka neredz iespēju, pateicoties cīņai ar ēnu ekonomiku, papildināt valsts budžetu ne ar 500 miljoniem, ne ar 750 miljoniem eiro. Ja valsts divus gadus mēģina izstrādāt plānu un vienoties par nosacījumiem, cik gan daudz laika būs nepieciešams šī plāna īstenošanai, vaicāja Pētersone. Viņa uzskata, ka nākamā gada budžeta izstrāde būs ļoti grūts posms, un pēc tam atkal tiks meklēti vainīgie, kas nav spējuši savākt nepieciešamos līdzekļus.

Ref:017.010.103.10080


Pievienot komentāru

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.

Jaunākie komentāri