bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.04.2018 | Vārda dienas: Marģers, Anastasija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Populārākie jautājumi - ko darīt un kurš ir vainīgs?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ parlaments beidzot pielika punktu pusotru gadu ilgajam darbam pie Imigrācijas likuma grozījumiem. Normatīvais akts ir tagad papildināts ar vairākiem pantiem, kas nosaka kārtību kādā piešķiramas uzturēšanās atļaujas (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem.

Grozījumi stājas spēkā jau šī gada 1.jūlijā, un no tā brīža cilvēkiem, kuriem jau ir TUA Latvijā, vai tiem, kas tikai gatavojas uz to pretendēt, sāksies jauna dzīve.

Pirmkārt, deputāti apstiprināja normu, kas paredz maksājumu 5 tūkstošu apmērā par atkārtotu TUA pagarināšanu, kas ir derīga piecus gadus. Dažām investoru grupām 5 tūkstoši eiro būs jāmaksā jau pirmajā TUA pagarināšanas reizē. Tomēr lielākajai daļai TUA turētāju pirmais maksājums būs jāveic desmit gadus pēc dienas, kad TUA saņemta pirmo reizi.

Pieņemtā likuma norma nosaka, ka TUA turētājiem, kuri to būs ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014.gadā veiktajām likuma izmaiņām, pirmo reizi pagarinot šo atļauju, minētā iemaksa nebūs jāmaksā. Taču maksājums būs jāveic, TUA pagarinot otrreiz. Arī par ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā iegūtās atļaujas pagarināšanu pirmajā reizē nebūs jāmaksā 5 tūkstoši eiro.

Pieņemtie grozījumi nemaina jau iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atbalstīto regulējumu, saskaņā ar kuru, pagarinot TUA, kas saņemta par nekustamā īpašuma iegādi pēc 2014.gada likuma grozījumiem, jau pirmajā reizē vajadzēs maksāt 5 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar jauno likuma versiju par TUA iegūtie līdzekļi jāieskaita Ekonomikas attīstības programmas kontā. Šo līdzekļu izmantošanas mērķus noteiks gadskārtējā valsts budžeta likumā.

Otrkārt, apstiprinātie grozījumi piešķir Ministru kabinetam tiesības novērtēt TUA ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Vērtēšanas kritēriji ir trešo valstu valstspiederīgo daudzums Latvijā vai viņu koncentrācija noteiktā tās teritorijā. Ierobežojumus varēs noteikt attiecībā uz TUA izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par valsts vērtspapīru iegādi vai pakārtotām saistībām ar Latvijas bankām.

Treškārt, likums tagad paredz, ka ārvalsts pilsonis varēs saņemt TUA, pamatojoties uz ne vairāk kā divu nekustamo īpašumu iegādi (izņemot neapbūvētu zemi) ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada, ja īpašumu kopējā vērtība nav mazāka par 250 tūkstošiem eiro. Ar šo ir mainīta pašreizējā likuma redakcija, kas pašlaik ļauj ārpus šīm teritorijām iegādāties tikai vienu īpašumu vismaz 250 000 eiro vērtībā.

Spēkā paliek pašlaik likumā noteiktais, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt, ja Latvijā būs iegādājies vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība nav mazāka par 250 tūkstošiem eiro.

Izmainīta arī kārtība, kādā turpmāk varēs saņemt TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, un ieviesta vēl virkne citu grozījumu. Tostarp arī tas, ka TUA, kas izsniegta ārvalstniekam, var tikt anulēta, ja viņa nodokļu parāds pārsniegs 150 eiro.

Kā BNN jau iepriekš ziņoja, pieprasījums pēc TUA, pēc grozījumiem Imigrācijas likumā, ir ievērojami samazinājies. Ārvalstu pilsoņi, kuri ir iesnieguši pieteikumu, TUA saņemšanai, 2015.gadā iegādājās 273 nekustamā īpašuma objektus. Salīdzinājumā ar 2014.gadu (2 250 objekti), rezultāts izrādījies 8,2 reizes mazāks, salīdzinot ar 2013.gadu (1 556 objekti) – 5,7 reizes mazāks, salīdzinot ar 2012.gadu (1 013 objekti) – 3,7 reizes mazāks , salīdzinot ar 2011.gadu (669 objekti) – 2,5 reizes mazāks. Attiecīgi samazinājies arī investīciju apjoms: ja 2014.gadā nerezidenti nekustamā īpašuma iegādei Latvijā tērējuši 397,3 miljonus eiro, tad 2015.gadā – 73,6 miljonus eiro.

Bet kā mēdz sacīt – katram mākonim zelta maliņa. Sācis atdzīvoties vietējo pircēju tirgus, kas TUA izdošanas ziedu laikos atradās dziļā stagnācijā. Pēc nekustamo īpašumu kompānijas Balsts datiem, šī gada maijā, salīdzinot ar 2015.gada maiju, darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem palielinājies par 23%, turklāt nav novērots nekustamo īpašumu cenu kritums. Tiesa gan nav novērojams arī vērā ņemams pieaugums. Vidēji cenas palielinājušās viena procenta robežās.

Izaugsme nulles līmenī

Un neko vairāk gaidīt nevaram, jo, kā apgalvo nekustamā īpašuma nozares speciālisti, nekustamo īpašumu vērtība arī sliktos laikos palielinās kaut vai uz inflācijas rēķina.

Saskaņā ar šonedēļ publicētajām Ekonomikas ministrijas prognozēm, šogad vidējais patēriņa cenu pieaugums varētu būt tuvu nullei.

Ministrijas eksperti uzskata, ka 2016.gadā inflāciju turpinās ietekmēt naftas un pārtikas cenu dinamika pasaules tirgos. Pēc ievērojamā naftas cenu krituma 2015.gadā un šī gada sākumā, kopš februāra vērojams cenu kāpums, ko izraisījuši dažādi īstermiņa faktori. Tomēr netiek prognozēts, ka nākotnē kāpums varētu ievērojami pieaugt.

Ekonomikas ministrijā norāda, ka cenu pieaugums maijā bijis straujāks nekā parasti šajā mēnesī. Pēckrīzes periodā maijā raksturīga bija vai nu cenu samazināšanās, vai arī ļoti neliels pieaugums, taču šogad, jau otro gadu pēc kārtas, cenu kāpums maijā ir straujākais kopš 2008.gada.

Maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par 0,6%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju, samazinājušās par 0,8%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada griezumā samazinājies par 0,2%.

Vainīgos meklējot

Šonedēļ tika publicēti arī Būvuzņēmēju partnerības, biedrības Business against shadow economy (BASE) un SSE Riga veiktā pētījuma rezultāti par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē. Izrādījās, ka aptaujātie būvkompāniju pārstāvji iepriekš veiktos pasākumus ēnu ekonomikas daļas samazināšanai būvniecībā vērtē ļoti zemu. Kā teju vienīgo pozitīvo piemēru nozares pārstāvji minējuši PVN reversās maksāšanas kārtības ieviešanu, kam, pēc uzņēmēju domām, ir pozitīva ietekme uz ēnu ekonomikas daļas samazināšanu.

Pētījuma prezentācijā pētījuma autors SSE Riga asociētais profesors un BASE valdes loceklis Arnis Sauka norādīja, ka pētījumā identificēti vairāki priekšlikumi ēnu ekonomikas samazināšanai – minimālā atalgojuma līmeņu noteikšana, atteikšanās no zemākās cenas publisko iepirkumu likumā, tipveida līgumu izstrāde, būvkomersantu klasifikatora efektīva sasaites ar publiskajiem iepirkumiem un citi priekšlikumi.

Pētījumā tika padziļināti intervēti 30 lielāko Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāji, veiktas reprezentatīvas 254 būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptaujas, kā arī aptaujāti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji un citi speciālisti.

Pētījumā secināts – aplokšņu algu līmenis būvniecībā ir 36,3%, kas ir ievērojami augstāks par aplokšņu algu līmeni valstī kopumā – 17,9%.

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kas amatā strādā pēdējo mēnesi, intervijā žurnālam Ir sacīja, ka neredz iespēju, pateicoties cīņai ar ēnu ekonomiku, papildināt valsts budžetu ne ar 500 miljoniem, ne ar 750 miljoniem eiro. Ja valsts divus gadus mēģina izstrādāt plānu un vienoties par nosacījumiem, cik gan daudz laika būs nepieciešams šī plāna īstenošanai, vaicāja Pētersone. Viņa uzskata, ka nākamā gada budžeta izstrāde būs ļoti grūts posms, un pēc tam atkal tiks meklēti vainīgie, kas nav spējuši savākt nepieciešamos līdzekļus.

Ref:017.010.103.10080


Pievienot komentāru

Pazemina Latvijas reitingu sabiedrības līdzdalības iespēju jomā

Norādot uz Saeimas mēģinājumiem ierobežot pilsoņu pamata brīvības Latvijas tiesību aktos, CIVICUS, starptautiska organizācija, kas popularizē un novēro pilsoniskās līdzdalības iespēju līmeni, pazeminājusi Latvijas reitingu no vērtējuma «atvērts» uz «sašaurināts».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.

Fox: Prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums

Kanāla Fox prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums komunikācijā ar tulkotājiem, norāda Fox pārstāve Baltijā Sille Rūsa. Viņa skaidroja, ka Igaunija un Latvija, kas attiecas uz Fox retranslēšanu, ir nodalītas no Krievijas, līdz ar to tās nav pakļautas cenzētam saturam.

NMPD: Katru dienu negadījumos cieš līdz 20 skolas vecuma bērnu

Ik dienu dažādos negadījumos cieš 18 līdz 20 skolas vecuma bērni, konkursa Esi drošs -neesi pārdrošs preses konferencē teic Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.

DP par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām aizturējusi Gapoņenko

Drošības policija aizturējusi nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kustība Par!Latvijas attīstībai un Izaugsme ir apvienībā Attīstībai/Par!

Oficiāli reģistrēta politisko partiju apvienība Attīstībai/Par! kopš 20.aprīļa. Apvienībā ir partijas Kustība Par!Latvijas attīstībai un Izaugsme.

Pārbauda dāsni atalgotā RD deputāta Frolova darbu uzņēmumā Getliņi Eko

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi pēc Rīgas domes deputātes Jutas Strīķes iesnieguma, kurā viņa paudusi bažas par domnieka Vladimira Frolova, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu uzņēmumā Getliņi Eko.

ASV aicina Krieviju pievērsties vēlēšanu, ķīmisko ieroču un Ukrainas problēmām

Amerikas Savienoto Valstu valdība ir vērsusies pie Krievijas, aicinot to rīkoties attiecībā uz ASV satraukumu par jaukšanos to vēlēšanās, par Salisberī ķīmiskā ieroča uzbrukumu Lielbritānijā un situāciju Ukrainā un Sīrijā.

Nebanku kredītdevēji pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem. Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Izlemts veikt konservācijas darbus pils vēsturisko liecību saglabāšanai

Rīgas pils atjaunošanas padome šonedēļ sēdē nolēma saglabāt vēsturiskās liecības, paralēli turpinot virzīt pils būvniecību, vēsta VAS Valsts nekustamie īpašumi

Basku separātisti ETA, gatavojoties pašlikvidācijai, atvainojas upuriem

Basku kaujinieku grupējums ETA, kas 50 gadus vardarbīgiem līdzekļiem cīnījies par neatkarīgas basku valsts izveidi Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos, gatavojoties pašlikvidācijai, publiski atvainojies uzbrukumos cietušajiem un to tuviniekiem.

Budžeta pārpalikums 2017.gadā vien Sociālās apdrošināšanas fondam, deficīts – 131,1 miljons eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts par 2017.gadu ir 131,1 miljons eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta, bet konsolidētais bruto parāds – 10,8 miljardi eiro jeb 40,1% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie rezultāti.

Jēkabpils domē tiek dalīts pīrāgs, nevis pienākumi; vai tiks mainīta vadība?

Jēkabpils domē norit nesaskaņas deputātu vidū – koalīcijas deputāte Kristīne Ozola skaidro, ka mainīt savu nostāju attiecībā uz koalīcijas atbalstu viņai likusi Jēkabpils domes vadības līdzšinējā rīcība: «Ir bijuši jautājumi, kas pieņemti vienprātīgi domes sēdēs, ir bijuši jautājumi, kur mans viedoklis ir atšķīries. Koalīcijas līgumu es nebiju parakstījusi, bet atbalstīju Ragaiņa ievēlēšanu priekšsēža amatā. Šobrīd esmu nedaudz vīlusies viņa vadības stilā, tāpēc nevaru teikt, ka pilnībā viņu atbalstu.»

Balta: Nezaudējiet modrību pavasarī – garnadži nesmādē pat radiatorus

Šī gada pirmajā ceturksnī izmaksātais atlīdzību apjoms par zādzībām nekustamajos īpašumos, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 73%.

Lietuvas CVK domā konsultēties ar Latviju par politiskajām reklāmām Facebook

Sakarā ar prezidenta, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvošanos Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija apsver iespēju konsultēties ar Latviju par politisko reklāmu kontrolēšanu sociālajos tīklos.

Slapjā vasara nākusi par labu Tallinas lidostas rādītājiem

Pasažieru aviopārvadājumu nozarē Igaunijā 2017.gadā novērota izaugsme 19% apmērā, un tās cēloņi esot sliktie laikapstākļi, kas tik ļoti pelti citās nozarēs, kā arī Igaunijas ekonomiskā augšupeja, tā liecina Tallinas lidostas aplēses.

Latvijas Krājbankas administrators martā atguvis 114 800 eiro

Likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators šogad martā atguvis 114 823 eiro, kas ir par 16,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Maršruts nedēļas nogalei: laivu brauciens, dzīvā mūzika un labs kino

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šīs nedēļas nogales noskaņojumam.

Autovadītāju ievērībai: Plānojot brīvdienu braucienus jārēķinās ar ceļu būvdarbiem

Valsts autoceļu tīklā ir atsākušies remontdarbi un autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, kas ieviesti būvdarbu laikā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ekonomikas ministriju un tās iestādes grib pārcelt uz ēku Elizabetes ielā

Ekonomikas ministriju un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga.

Katram otrajam iedzīvotājam ir kredīts, katrs trešais – kavē kādu maksājumu

Pēdējā gada laikā privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits palielinājies gandrīz par 10%, liecina Kredītinformācijas Birojs datu apmaiņas sistēma.

Valsts sekretārs: Latviju un Ķīnu vieno labas ekonomiskās sadarbības perspektīvas

Lai iepazīstinātu uzņēmējus ar Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības aktualitātēm, kā arī sekmētu jaunu biznesa kontaktu veidošanos, notiek Latvijas un Ķīnas pilsētas Ninbo ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības simpozijs. Tas norisinās Ninbo pašvaldības ģenerālsekretāra Ļangcai Džanga un pavadošās uzņēmēju delegācijas vizītes laikā Latvijā, vēsta Ārlietu ministrija.

ABLV Bank aicina atsaukt FinCEN «pārspīlētās apsūdzības»

Pašlikvidācijas proceša esošās ABLV Bank advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju atsaukt publicēto priekšlikumu, kurā ziņots, ka ABLV Bank vadība ir izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas valsts amatpersonas, un, iespējams, pārkāpusi Ziemeļkorejas sankcijas.

EP deputāti satraukti par vakcinācijas līmeņa krituma ietekmi uz veselību

Rūkošā uzticība vakcinācijai ir izaicinājums, kas jau tagad ietekmē sabiedrības veselību, pieņemtā rezolūcijā norāda Eiropas Parlamenta deputāti.

Berlīnē masu evakuācija pēc 500 kg smaga spridzekļa atrašanas

Berlīnē atrasta nesprāgusi Otrā Pasaules kara laika bumba, tādēļ piektdien, 20.aprīlī, tiek evakuēta daļa Vācijas galvaspilsētas, lai sapieri varētu padarīt spridzekli nekaitīgu.