bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Populārākie jautājumi - ko darīt un kurš ir vainīgs?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ parlaments beidzot pielika punktu pusotru gadu ilgajam darbam pie Imigrācijas likuma grozījumiem. Normatīvais akts ir tagad papildināts ar vairākiem pantiem, kas nosaka kārtību kādā piešķiramas uzturēšanās atļaujas (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem.

Grozījumi stājas spēkā jau šī gada 1.jūlijā, un no tā brīža cilvēkiem, kuriem jau ir TUA Latvijā, vai tiem, kas tikai gatavojas uz to pretendēt, sāksies jauna dzīve.

Pirmkārt, deputāti apstiprināja normu, kas paredz maksājumu 5 tūkstošu apmērā par atkārtotu TUA pagarināšanu, kas ir derīga piecus gadus. Dažām investoru grupām 5 tūkstoši eiro būs jāmaksā jau pirmajā TUA pagarināšanas reizē. Tomēr lielākajai daļai TUA turētāju pirmais maksājums būs jāveic desmit gadus pēc dienas, kad TUA saņemta pirmo reizi.

Pieņemtā likuma norma nosaka, ka TUA turētājiem, kuri to būs ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014.gadā veiktajām likuma izmaiņām, pirmo reizi pagarinot šo atļauju, minētā iemaksa nebūs jāmaksā. Taču maksājums būs jāveic, TUA pagarinot otrreiz. Arī par ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā iegūtās atļaujas pagarināšanu pirmajā reizē nebūs jāmaksā 5 tūkstoši eiro.

Pieņemtie grozījumi nemaina jau iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atbalstīto regulējumu, saskaņā ar kuru, pagarinot TUA, kas saņemta par nekustamā īpašuma iegādi pēc 2014.gada likuma grozījumiem, jau pirmajā reizē vajadzēs maksāt 5 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar jauno likuma versiju par TUA iegūtie līdzekļi jāieskaita Ekonomikas attīstības programmas kontā. Šo līdzekļu izmantošanas mērķus noteiks gadskārtējā valsts budžeta likumā.

Otrkārt, apstiprinātie grozījumi piešķir Ministru kabinetam tiesības novērtēt TUA ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Vērtēšanas kritēriji ir trešo valstu valstspiederīgo daudzums Latvijā vai viņu koncentrācija noteiktā tās teritorijā. Ierobežojumus varēs noteikt attiecībā uz TUA izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par valsts vērtspapīru iegādi vai pakārtotām saistībām ar Latvijas bankām.

Treškārt, likums tagad paredz, ka ārvalsts pilsonis varēs saņemt TUA, pamatojoties uz ne vairāk kā divu nekustamo īpašumu iegādi (izņemot neapbūvētu zemi) ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada, ja īpašumu kopējā vērtība nav mazāka par 250 tūkstošiem eiro. Ar šo ir mainīta pašreizējā likuma redakcija, kas pašlaik ļauj ārpus šīm teritorijām iegādāties tikai vienu īpašumu vismaz 250 000 eiro vērtībā.

Spēkā paliek pašlaik likumā noteiktais, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt, ja Latvijā būs iegādājies vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība nav mazāka par 250 tūkstošiem eiro.

Izmainīta arī kārtība, kādā turpmāk varēs saņemt TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, un ieviesta vēl virkne citu grozījumu. Tostarp arī tas, ka TUA, kas izsniegta ārvalstniekam, var tikt anulēta, ja viņa nodokļu parāds pārsniegs 150 eiro.

Kā BNN jau iepriekš ziņoja, pieprasījums pēc TUA, pēc grozījumiem Imigrācijas likumā, ir ievērojami samazinājies. Ārvalstu pilsoņi, kuri ir iesnieguši pieteikumu, TUA saņemšanai, 2015.gadā iegādājās 273 nekustamā īpašuma objektus. Salīdzinājumā ar 2014.gadu (2 250 objekti), rezultāts izrādījies 8,2 reizes mazāks, salīdzinot ar 2013.gadu (1 556 objekti) – 5,7 reizes mazāks, salīdzinot ar 2012.gadu (1 013 objekti) – 3,7 reizes mazāks , salīdzinot ar 2011.gadu (669 objekti) – 2,5 reizes mazāks. Attiecīgi samazinājies arī investīciju apjoms: ja 2014.gadā nerezidenti nekustamā īpašuma iegādei Latvijā tērējuši 397,3 miljonus eiro, tad 2015.gadā – 73,6 miljonus eiro.

Bet kā mēdz sacīt – katram mākonim zelta maliņa. Sācis atdzīvoties vietējo pircēju tirgus, kas TUA izdošanas ziedu laikos atradās dziļā stagnācijā. Pēc nekustamo īpašumu kompānijas Balsts datiem, šī gada maijā, salīdzinot ar 2015.gada maiju, darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem palielinājies par 23%, turklāt nav novērots nekustamo īpašumu cenu kritums. Tiesa gan nav novērojams arī vērā ņemams pieaugums. Vidēji cenas palielinājušās viena procenta robežās.

Izaugsme nulles līmenī

Un neko vairāk gaidīt nevaram, jo, kā apgalvo nekustamā īpašuma nozares speciālisti, nekustamo īpašumu vērtība arī sliktos laikos palielinās kaut vai uz inflācijas rēķina.

Saskaņā ar šonedēļ publicētajām Ekonomikas ministrijas prognozēm, šogad vidējais patēriņa cenu pieaugums varētu būt tuvu nullei.

Ministrijas eksperti uzskata, ka 2016.gadā inflāciju turpinās ietekmēt naftas un pārtikas cenu dinamika pasaules tirgos. Pēc ievērojamā naftas cenu krituma 2015.gadā un šī gada sākumā, kopš februāra vērojams cenu kāpums, ko izraisījuši dažādi īstermiņa faktori. Tomēr netiek prognozēts, ka nākotnē kāpums varētu ievērojami pieaugt.

Ekonomikas ministrijā norāda, ka cenu pieaugums maijā bijis straujāks nekā parasti šajā mēnesī. Pēckrīzes periodā maijā raksturīga bija vai nu cenu samazināšanās, vai arī ļoti neliels pieaugums, taču šogad, jau otro gadu pēc kārtas, cenu kāpums maijā ir straujākais kopš 2008.gada.

Maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par 0,6%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju, samazinājušās par 0,8%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada griezumā samazinājies par 0,2%.

Vainīgos meklējot

Šonedēļ tika publicēti arī Būvuzņēmēju partnerības, biedrības Business against shadow economy (BASE) un SSE Riga veiktā pētījuma rezultāti par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē. Izrādījās, ka aptaujātie būvkompāniju pārstāvji iepriekš veiktos pasākumus ēnu ekonomikas daļas samazināšanai būvniecībā vērtē ļoti zemu. Kā teju vienīgo pozitīvo piemēru nozares pārstāvji minējuši PVN reversās maksāšanas kārtības ieviešanu, kam, pēc uzņēmēju domām, ir pozitīva ietekme uz ēnu ekonomikas daļas samazināšanu.

Pētījuma prezentācijā pētījuma autors SSE Riga asociētais profesors un BASE valdes loceklis Arnis Sauka norādīja, ka pētījumā identificēti vairāki priekšlikumi ēnu ekonomikas samazināšanai – minimālā atalgojuma līmeņu noteikšana, atteikšanās no zemākās cenas publisko iepirkumu likumā, tipveida līgumu izstrāde, būvkomersantu klasifikatora efektīva sasaites ar publiskajiem iepirkumiem un citi priekšlikumi.

Pētījumā tika padziļināti intervēti 30 lielāko Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāji, veiktas reprezentatīvas 254 būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptaujas, kā arī aptaujāti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji un citi speciālisti.

Pētījumā secināts – aplokšņu algu līmenis būvniecībā ir 36,3%, kas ir ievērojami augstāks par aplokšņu algu līmeni valstī kopumā – 17,9%.

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kas amatā strādā pēdējo mēnesi, intervijā žurnālam Ir sacīja, ka neredz iespēju, pateicoties cīņai ar ēnu ekonomiku, papildināt valsts budžetu ne ar 500 miljoniem, ne ar 750 miljoniem eiro. Ja valsts divus gadus mēģina izstrādāt plānu un vienoties par nosacījumiem, cik gan daudz laika būs nepieciešams šī plāna īstenošanai, vaicāja Pētersone. Viņa uzskata, ka nākamā gada budžeta izstrāde būs ļoti grūts posms, un pēc tam atkal tiks meklēti vainīgie, kas nav spējuši savākt nepieciešamos līdzekļus.

Ref:017.010.103.10080


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.