bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Populārākie jautājumi - ko darīt un kurš ir vainīgs?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ parlaments beidzot pielika punktu pusotru gadu ilgajam darbam pie Imigrācijas likuma grozījumiem. Normatīvais akts ir tagad papildināts ar vairākiem pantiem, kas nosaka kārtību kādā piešķiramas uzturēšanās atļaujas (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem.

Grozījumi stājas spēkā jau šī gada 1.jūlijā, un no tā brīža cilvēkiem, kuriem jau ir TUA Latvijā, vai tiem, kas tikai gatavojas uz to pretendēt, sāksies jauna dzīve.

Pirmkārt, deputāti apstiprināja normu, kas paredz maksājumu 5 tūkstošu apmērā par atkārtotu TUA pagarināšanu, kas ir derīga piecus gadus. Dažām investoru grupām 5 tūkstoši eiro būs jāmaksā jau pirmajā TUA pagarināšanas reizē. Tomēr lielākajai daļai TUA turētāju pirmais maksājums būs jāveic desmit gadus pēc dienas, kad TUA saņemta pirmo reizi.

Pieņemtā likuma norma nosaka, ka TUA turētājiem, kuri to būs ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014.gadā veiktajām likuma izmaiņām, pirmo reizi pagarinot šo atļauju, minētā iemaksa nebūs jāmaksā. Taču maksājums būs jāveic, TUA pagarinot otrreiz. Arī par ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā iegūtās atļaujas pagarināšanu pirmajā reizē nebūs jāmaksā 5 tūkstoši eiro.

Pieņemtie grozījumi nemaina jau iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atbalstīto regulējumu, saskaņā ar kuru, pagarinot TUA, kas saņemta par nekustamā īpašuma iegādi pēc 2014.gada likuma grozījumiem, jau pirmajā reizē vajadzēs maksāt 5 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar jauno likuma versiju par TUA iegūtie līdzekļi jāieskaita Ekonomikas attīstības programmas kontā. Šo līdzekļu izmantošanas mērķus noteiks gadskārtējā valsts budžeta likumā.

Otrkārt, apstiprinātie grozījumi piešķir Ministru kabinetam tiesības novērtēt TUA ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Vērtēšanas kritēriji ir trešo valstu valstspiederīgo daudzums Latvijā vai viņu koncentrācija noteiktā tās teritorijā. Ierobežojumus varēs noteikt attiecībā uz TUA izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par valsts vērtspapīru iegādi vai pakārtotām saistībām ar Latvijas bankām.

Treškārt, likums tagad paredz, ka ārvalsts pilsonis varēs saņemt TUA, pamatojoties uz ne vairāk kā divu nekustamo īpašumu iegādi (izņemot neapbūvētu zemi) ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada, ja īpašumu kopējā vērtība nav mazāka par 250 tūkstošiem eiro. Ar šo ir mainīta pašreizējā likuma redakcija, kas pašlaik ļauj ārpus šīm teritorijām iegādāties tikai vienu īpašumu vismaz 250 000 eiro vērtībā.

Spēkā paliek pašlaik likumā noteiktais, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt, ja Latvijā būs iegādājies vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība nav mazāka par 250 tūkstošiem eiro.

Izmainīta arī kārtība, kādā turpmāk varēs saņemt TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, un ieviesta vēl virkne citu grozījumu. Tostarp arī tas, ka TUA, kas izsniegta ārvalstniekam, var tikt anulēta, ja viņa nodokļu parāds pārsniegs 150 eiro.

Kā BNN jau iepriekš ziņoja, pieprasījums pēc TUA, pēc grozījumiem Imigrācijas likumā, ir ievērojami samazinājies. Ārvalstu pilsoņi, kuri ir iesnieguši pieteikumu, TUA saņemšanai, 2015.gadā iegādājās 273 nekustamā īpašuma objektus. Salīdzinājumā ar 2014.gadu (2 250 objekti), rezultāts izrādījies 8,2 reizes mazāks, salīdzinot ar 2013.gadu (1 556 objekti) – 5,7 reizes mazāks, salīdzinot ar 2012.gadu (1 013 objekti) – 3,7 reizes mazāks , salīdzinot ar 2011.gadu (669 objekti) – 2,5 reizes mazāks. Attiecīgi samazinājies arī investīciju apjoms: ja 2014.gadā nerezidenti nekustamā īpašuma iegādei Latvijā tērējuši 397,3 miljonus eiro, tad 2015.gadā – 73,6 miljonus eiro.

Bet kā mēdz sacīt – katram mākonim zelta maliņa. Sācis atdzīvoties vietējo pircēju tirgus, kas TUA izdošanas ziedu laikos atradās dziļā stagnācijā. Pēc nekustamo īpašumu kompānijas Balsts datiem, šī gada maijā, salīdzinot ar 2015.gada maiju, darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem palielinājies par 23%, turklāt nav novērots nekustamo īpašumu cenu kritums. Tiesa gan nav novērojams arī vērā ņemams pieaugums. Vidēji cenas palielinājušās viena procenta robežās.

Izaugsme nulles līmenī

Un neko vairāk gaidīt nevaram, jo, kā apgalvo nekustamā īpašuma nozares speciālisti, nekustamo īpašumu vērtība arī sliktos laikos palielinās kaut vai uz inflācijas rēķina.

Saskaņā ar šonedēļ publicētajām Ekonomikas ministrijas prognozēm, šogad vidējais patēriņa cenu pieaugums varētu būt tuvu nullei.

Ministrijas eksperti uzskata, ka 2016.gadā inflāciju turpinās ietekmēt naftas un pārtikas cenu dinamika pasaules tirgos. Pēc ievērojamā naftas cenu krituma 2015.gadā un šī gada sākumā, kopš februāra vērojams cenu kāpums, ko izraisījuši dažādi īstermiņa faktori. Tomēr netiek prognozēts, ka nākotnē kāpums varētu ievērojami pieaugt.

Ekonomikas ministrijā norāda, ka cenu pieaugums maijā bijis straujāks nekā parasti šajā mēnesī. Pēckrīzes periodā maijā raksturīga bija vai nu cenu samazināšanās, vai arī ļoti neliels pieaugums, taču šogad, jau otro gadu pēc kārtas, cenu kāpums maijā ir straujākais kopš 2008.gada.

Maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par 0,6%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju, samazinājušās par 0,8%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada griezumā samazinājies par 0,2%.

Vainīgos meklējot

Šonedēļ tika publicēti arī Būvuzņēmēju partnerības, biedrības Business against shadow economy (BASE) un SSE Riga veiktā pētījuma rezultāti par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē. Izrādījās, ka aptaujātie būvkompāniju pārstāvji iepriekš veiktos pasākumus ēnu ekonomikas daļas samazināšanai būvniecībā vērtē ļoti zemu. Kā teju vienīgo pozitīvo piemēru nozares pārstāvji minējuši PVN reversās maksāšanas kārtības ieviešanu, kam, pēc uzņēmēju domām, ir pozitīva ietekme uz ēnu ekonomikas daļas samazināšanu.

Pētījuma prezentācijā pētījuma autors SSE Riga asociētais profesors un BASE valdes loceklis Arnis Sauka norādīja, ka pētījumā identificēti vairāki priekšlikumi ēnu ekonomikas samazināšanai – minimālā atalgojuma līmeņu noteikšana, atteikšanās no zemākās cenas publisko iepirkumu likumā, tipveida līgumu izstrāde, būvkomersantu klasifikatora efektīva sasaites ar publiskajiem iepirkumiem un citi priekšlikumi.

Pētījumā tika padziļināti intervēti 30 lielāko Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāji, veiktas reprezentatīvas 254 būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptaujas, kā arī aptaujāti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji un citi speciālisti.

Pētījumā secināts – aplokšņu algu līmenis būvniecībā ir 36,3%, kas ir ievērojami augstāks par aplokšņu algu līmeni valstī kopumā – 17,9%.

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kas amatā strādā pēdējo mēnesi, intervijā žurnālam Ir sacīja, ka neredz iespēju, pateicoties cīņai ar ēnu ekonomiku, papildināt valsts budžetu ne ar 500 miljoniem, ne ar 750 miljoniem eiro. Ja valsts divus gadus mēģina izstrādāt plānu un vienoties par nosacījumiem, cik gan daudz laika būs nepieciešams šī plāna īstenošanai, vaicāja Pētersone. Viņa uzskata, ka nākamā gada budžeta izstrāde būs ļoti grūts posms, un pēc tam atkal tiks meklēti vainīgie, kas nav spējuši savākt nepieciešamos līdzekļus.

Ref:017.010.103.10080


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Jaunākie komentāri