bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.07.2017 | Vārda dienas: Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. «Russia, goodbyе»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXGalvenais nedēļas notikums, protams, bija vienošanās starp Baltijas valstīm un Poliju, par pirmā Eiropas gāzes cauruļvada celtniecību no Polijas uz Lietuvu, kas samazinās atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Tiek plānots, ka cauruļvads tiks pabeigts 2019.gada decembrī.

Par darījuma noslēgšanu starp Baltijas valstīm un Poliju savā tīmekļa vietnē informēja Eiropas Komisija, piezīmējot, ka vienošanās «izbeigs ilgo Baltijas valstu gāzes izolāciju». Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 558 miljonu eiro apmērā. 2014.gadā projekts saņēma finansējumu no Eiropas sadarbības mehānisma par kopējo summu 305 miljoni eiro. Latvija daļa projektā tiek vērtēta 14 miljonu eiro apmērā.

Cauruļvada garums būs 534 kilometri. No centrālās Polijas tas ies līdz Januniūnas ciemam Lietuvas dienvidaustrumos. Cauruļvada jauda būs 2,4 miljardi kubikmetru gāzes gadā un 1 miljards kubikmetru un 1 metru gāzes gadā reversās piegādēs. Tiek plānots stiprināt pārrobežu gāzes piegādes cauruļvadu tīklu Baltijas valstīs, vispirms jau starp Lietuvu un Latviju, un Igauniju un Latviju, teikts Eiropas Komisija paziņojumā. Kā sacījis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers: «Šis ieguldījums nesīs dividendes – brīvu enerģijas apriti Eiropā.»

PašlaikLatvijaunIgaunijairenerģētikasatkarībā noKrievijas.Junkerspiebilda, kaBaltijas valstu enerģētiskāizolācija – to ilgā atkarība noviena piegādātāja – ir beigusies.

Lietuvā jau ir uzcelts sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kurā nākotnē varēs uzglabāt līdz 4 miljardiem kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes, tā kā faktiski liegtas Gazprom monopola iespējas Baltijas tirgū. Bet, ja tiks uzbūvēts gāzes vads no Polijas, tad Lietuva, Latvija un Igaunija patiešām varēs diversificēt gāzes piegādātājus. Šim mērķim gāze uz Poliju varētu pienākt caur nesen atklāto sašķidrinātās dabasgāzes termināli Švinouščē ar apjomu 5 miljardi kubikmetru. Turklāt Polija vien par 50% ir atkarīga no Krievijas gāzes (9 miljardi kubikmetru), vēl 34% (aptuveni 6 miljardus kubikmetru) nodrošina pašu ieguves, atlikušo daļu Polija iepērk no Vācijas (13,2%) un citām Eiropas valstīm.

Saskaņā ar Gazprom datiem, 2014.gadā uzņēmums Lietuvai piegādāja 2,5 miljardus kubikmetru gāzes (100% no patērētās gāzes), Latvijai 1 miljardu kubikmetru, bet Igaunijai – 0,4 miljardus kubikmetru gāzes.

Pašlaik uzņēmums Latvijas Gāze piegādā Latvijas patērētājiem no Krievijas importētu gāzi. Vēlēšanās aiziet no enerģētiskās atkarības liek valdībai meklēt alternatīvu Krievijas gāzei. Uz to mudina arī sabiedrotie. 2015.gada 20.augustā vizītes laikā Rīgā ASV senatori, tiekoties ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni, kā vienu no reģionālās drošības aspektiem minēja nepieciešamību strādāt ar enerģijas avotu diversifikāciju. Bet pēc ekspertu aplēsēm visi iespējamie alternatīvie risinājumi neizbēgami izraisīs strauju cenu pieaugumu patērētājiem.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola iepriekš paziņoja, ka importējot uz Latviju gāzi no Klaipēdas termināļa, šī gāze būs dārgāka par to, ko piegādā uzņēmums Latvijas Gāze. Pēc viņas sacītā, no Klaipēdas importētās gāzes cenā ietilps drošības komponente, mainīgas izmaksas, maksa par sadali un citas izmaksas. Rezultātā, gāze no Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa Latvijas patērētājiem būs vismaz par 5-6% dārgāka par uzņēmuma Latvijas Gāze piegādāto. Tāpēc, teorētiski, var gadīties, ka par gāzes piegādēm no jaunā cauruļvada maksās patērētāji. Neatkarības cena viņiem šajā gadījumā būs 14 miljoni eiro.

«Pozitīvā nulle»

Kamēr politiķi risina globālus jautājumus, kas saistīti ar enerģētisko neatkarību, Latvijas uzņēmēji atraduši veidus, kā pielāgoties vētrainajai situācijai pasaulē. Pie šāda secinājuma nonākuši eksperti, kas novembra beigās piedalīsies konferencē Biznesa stratēģija 2016.

Saskaņā ar Firmas.lv valdes priekšsēdētāja Jura Rožkalna, teikto, apkopojot uzņēmumu finanšu datus, noskaidrojies, ka, salīdzinot ar 2013.gadu, biznesā vērojama «pozitīva nulle» apgrozījuma un rentabilitātes ziņā, tomēr kopumā rezultāti var tikt vērtēti kā pietiekami labi.

Tam, pēc ekspertu domām, ir vairāki iemesli: sankciju karš starp Eiropas Savienību un Krieviju, kaujas Ukrainā un Sīrijā, Islama valsts zvērības, bēgļu plūsmas, finanšu krīze Grieķijā, populisms Eiropas politikā un iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Bet, neskatoties uz visām kara šausmām un vispārējo nestabilitāti pasaulē, daļa no Latvijas uzņēmumiem ir veiksmīgi tikuši galā ar Krievijas embargo un iedzīvotāju pirktspējas krituma radītajām problēmām. Viņi ir pielāgojušies jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem un pārorientējuši eksportu uz citiem tirgiem – tā ar saviem vērojumiem dalījās Pohjola Bank Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Un kur šeit krīze?

Interesanti, ka stāvoklis nekustamā īpašuma tirgū, kas kalpo kā lakmusa papīrs, lai noteiktu stāvokli ekonomikā kopumā, liecina, ka, visādā ziņā stāvoklis Baltijas valstīs nav tik slikts, kā, iespējams, vēlas pasniegt politiķi.

Tādējādi, saskaņā ar uzņēmuma Colliers International vērtējumu, kopējais investīciju apjoms komerciālajos nekustamajos īpašumos Baltijas valstīs 2015.gada pirmajā pusē, pārsniedzis 574 miljonus eiro. Salīdzinājumam – analoģiskā laika posmā pērn šis rādītājs bija 422 miljoni eiro.

Pēc ieguldījumiem komerciālajos nekustamajos īpašumos līderpozīcijas ieņem Igaunija ar 235 miljoniem eiro. Tai seko Lietuva ar 226 miljoniem eiro un Latvija ar 114 miljoniem eiro. Latvijā un Lietuvā lielākā daļa investīciju 2015.gadā veiktas mazumtirdzniecības objektos (vairāk nekā pusi no kopējā darījumu apjoma), bet Igaunijā bija lielākā investoru aktivitāte vērojama biroju segmentā (38% no kopējā ieguldījumu apjoma).

2015.gada pirmajā pusē ir notikušas izmaiņas investoru sastāvā. Līdztekus fondu un aktīvu pārvaldītājiem galvenokārt no Baltijas valstīm, Skandināvijas un Krievijas, parādījušies jauni investori no Rietumeiropas un izveidojušās jaunas vietējo investoru grupas visās trijās Baltijas valstīs.

Ņemot vērā 2015.gada pirmā pusgada rezultātus un spēcīgu sniegumu trešajā ceturksnī, Colliers eksperti prognozē, ka kopējās investīcijas Baltijas valstīs 2015.gadā pārsniegs 2007.gada rekordaugsto līmeni, sasniedzot vairāk nekā 1 miljardu eiro.

Ref:017.010.103.9002


Pievienot komentāru

Ģimenes ārsti nepieciešamības gadījumā atkal varētu mainīt streika formu

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija nepieciešamības gadījumā varētu atkārtoti mainīt streika formu,  asociācijas pārstāve Solvita Olsena.

Latvijā Toyota pārdošanas apjoms pieaudzis par 25%

Šī gada pirmo sešu mēnešu laikā Baltijā pārdoti 5 735 jauni Toyota auto, kas ir par 33% vairāk nekā pērn. Toyota kopējā auto tirgus daļa Baltijā ir 14,2%

Viedoklis: Ar sešgadnieku reformu virkne ierēdņu attaisno savu eksistenci

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkārtoti aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas, tostarp skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Vairāku izglītības nozaru biedrības lūdz IZM sniegt plašākus skaidrojumus par reformu, tās mērķiem un nepieciešamību.

Igaunijā noraida uzņēmēju piedāvājumu palīdzēt ar dzelzceļa atjaunošanu

Uzņēmēji Lēnes apriņķī un apriņķa vadība ierosinājusi atjaunot nolietotu dzelzceļa posmu, piesaistot privātā sektora līdzekļus, tomēr piedāvājumu noraidījusi Igaunijas ekonomisko lietu ministre Kadri Simsone (Kadri Simson).

Vēl nevar cerēt uz piena produktu cenu kritumu

Šā gada turpmākajos mēnešos piena produktu cenas Latvijā vai nu saglabāsies esošajā līmenī vai arī paaugstināsies vēl vairāk, līdz ar to pagaidām uz piena produktu cenu kritumu nevar cerēt.

Pieaug traktortehnikas izraisīto negadījumu skaits un izmaksāto atlīdzību apmēri

Latvijā pēdējos gados pieaudzis gan specializētās lauksaimniecības tehnikas izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits, gan izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmērs.

Orbāns sola atbalstu Polijai, kas turpina virzīt pretrunīgi vērtētu tiesu reformu

Saistībā ar kritiku, ko Polijas Seims saņēmis masu protesta akcijās valstī un no Briseles par pretrunīgi vērtētu tiesu varas reformu apstiprināšanu, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns solījis aizstāvēt Poliju pret Briseli.

Latvijā norisināsies starptautiskās militārās mācības Baltic Bikini

No 24. līdz 28.jūlijam Liepājā norisināsies starptautiskās militārās mācības Baltic Bikini 2017, kurās vairāk nekā 100 Baltijas valstu un Amerikas Savienotās Valsts karavīri sadarbībā ar Valsts robežsardzi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu apgūs izdzīvošanas iemaņas.

VID: «Aplokšņu algas» šogad būs prioritāte

Vairāk nekā puse Latvijas darba devēju darbiniekiem maksā mazāk par minimālo mēnešalgu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norāda Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Jelgavas glābējsilīte uz laiku tiks slēgta

Sākot no šī gada 1.augusta glābējsilīte, kura atrodas Jelgavas pilsētas slimnīcā, nebūs pieejama uz turpmākajiem desmit mēnešiem. Tam par iemeslu ir gaidāmie renovācijas darbi, BNN skaidro pārstāvji.

Desmit gadu laikā Krievijas pilsoņu skaits Latvijā pieaudzis par vairāk nekā 28 000

No 2007.gada līdz 2017.gadam Krievijas pilsoņu skaits Latvijā pieaudzis par 28 060 cilvēkiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati par Latvijas iedzīvotāju sadalījumu pēc valstiskās piederības.

Turcijā 17 laikraksta žurnālisti tiek apsūdzēti terorismā

Turcijā 17 opozīcijas laikraksta Cumhuriyet žurnālisti stāsies tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām par sadarbību ar teroristisku organizāciju, par ko tiem draud līdz pat 43 gadus ilgs cietumsods.

Iedzīvotāji kūtri izmanto iespējas elektroniski pieprasīt pabalstus

Latvijas iedzīvotāji pagaidām visai kūtri izmanto iespēju pienākošos pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pieprasīt elektroniski, vēsta aģentūrā.

Ķekavas novadā Jaunā konservatīvā partija atņem vienu vietu LZS

Jaunā konservatīvā partija novada domē atņēmusi vienu vietu Latvijas Zemnieku savienībai, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati par atkārtotām vēlēšanām Ķekavas novada 785.vēlēšanu iecirknī.

Nedēļa būs silta, taču teju katru dienu atsevišķos reģionos gaidāms lietus

Jaunajai nedēļai iesākoties, laika apstākļus Latvijā noteiks neliels ciklons ar tā centrālo daļu virs Lietuvas. Ar šo ciklonu saistīta nokrišņu zona daļā Latvijas, galvenokārt dienvidaustrumu rajonos, pa laikam nesīs lietu, debesis skaidrosies tikai brīžiem, informē Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Prezidente aicina Baltijā izvietot raķešu sistēmas Patriot

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien, 20.jūlijā, aicinājusi Baltijas reģionā pastāvīgi izvietot pretraķešu un tālas distances pretgaisa sistēmas Patriot.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskis Rīdzenes numuriņā. Latvijas parāda kāpums. Valdības sasteigtie lēmumi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Jaunākie komentāri