bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. «Russia, goodbyе»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXGalvenais nedēļas notikums, protams, bija vienošanās starp Baltijas valstīm un Poliju, par pirmā Eiropas gāzes cauruļvada celtniecību no Polijas uz Lietuvu, kas samazinās atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Tiek plānots, ka cauruļvads tiks pabeigts 2019.gada decembrī.

Par darījuma noslēgšanu starp Baltijas valstīm un Poliju savā tīmekļa vietnē informēja Eiropas Komisija, piezīmējot, ka vienošanās «izbeigs ilgo Baltijas valstu gāzes izolāciju». Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 558 miljonu eiro apmērā. 2014.gadā projekts saņēma finansējumu no Eiropas sadarbības mehānisma par kopējo summu 305 miljoni eiro. Latvija daļa projektā tiek vērtēta 14 miljonu eiro apmērā.

Cauruļvada garums būs 534 kilometri. No centrālās Polijas tas ies līdz Januniūnas ciemam Lietuvas dienvidaustrumos. Cauruļvada jauda būs 2,4 miljardi kubikmetru gāzes gadā un 1 miljards kubikmetru un 1 metru gāzes gadā reversās piegādēs. Tiek plānots stiprināt pārrobežu gāzes piegādes cauruļvadu tīklu Baltijas valstīs, vispirms jau starp Lietuvu un Latviju, un Igauniju un Latviju, teikts Eiropas Komisija paziņojumā. Kā sacījis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers: «Šis ieguldījums nesīs dividendes – brīvu enerģijas apriti Eiropā.»

PašlaikLatvijaunIgaunijairenerģētikasatkarībā noKrievijas.Junkerspiebilda, kaBaltijas valstu enerģētiskāizolācija – to ilgā atkarība noviena piegādātāja – ir beigusies.

Lietuvā jau ir uzcelts sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kurā nākotnē varēs uzglabāt līdz 4 miljardiem kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes, tā kā faktiski liegtas Gazprom monopola iespējas Baltijas tirgū. Bet, ja tiks uzbūvēts gāzes vads no Polijas, tad Lietuva, Latvija un Igaunija patiešām varēs diversificēt gāzes piegādātājus. Šim mērķim gāze uz Poliju varētu pienākt caur nesen atklāto sašķidrinātās dabasgāzes termināli Švinouščē ar apjomu 5 miljardi kubikmetru. Turklāt Polija vien par 50% ir atkarīga no Krievijas gāzes (9 miljardi kubikmetru), vēl 34% (aptuveni 6 miljardus kubikmetru) nodrošina pašu ieguves, atlikušo daļu Polija iepērk no Vācijas (13,2%) un citām Eiropas valstīm.

Saskaņā ar Gazprom datiem, 2014.gadā uzņēmums Lietuvai piegādāja 2,5 miljardus kubikmetru gāzes (100% no patērētās gāzes), Latvijai 1 miljardu kubikmetru, bet Igaunijai – 0,4 miljardus kubikmetru gāzes.

Pašlaik uzņēmums Latvijas Gāze piegādā Latvijas patērētājiem no Krievijas importētu gāzi. Vēlēšanās aiziet no enerģētiskās atkarības liek valdībai meklēt alternatīvu Krievijas gāzei. Uz to mudina arī sabiedrotie. 2015.gada 20.augustā vizītes laikā Rīgā ASV senatori, tiekoties ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni, kā vienu no reģionālās drošības aspektiem minēja nepieciešamību strādāt ar enerģijas avotu diversifikāciju. Bet pēc ekspertu aplēsēm visi iespējamie alternatīvie risinājumi neizbēgami izraisīs strauju cenu pieaugumu patērētājiem.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola iepriekš paziņoja, ka importējot uz Latviju gāzi no Klaipēdas termināļa, šī gāze būs dārgāka par to, ko piegādā uzņēmums Latvijas Gāze. Pēc viņas sacītā, no Klaipēdas importētās gāzes cenā ietilps drošības komponente, mainīgas izmaksas, maksa par sadali un citas izmaksas. Rezultātā, gāze no Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa Latvijas patērētājiem būs vismaz par 5-6% dārgāka par uzņēmuma Latvijas Gāze piegādāto. Tāpēc, teorētiski, var gadīties, ka par gāzes piegādēm no jaunā cauruļvada maksās patērētāji. Neatkarības cena viņiem šajā gadījumā būs 14 miljoni eiro.

«Pozitīvā nulle»

Kamēr politiķi risina globālus jautājumus, kas saistīti ar enerģētisko neatkarību, Latvijas uzņēmēji atraduši veidus, kā pielāgoties vētrainajai situācijai pasaulē. Pie šāda secinājuma nonākuši eksperti, kas novembra beigās piedalīsies konferencē Biznesa stratēģija 2016.

Saskaņā ar Firmas.lv valdes priekšsēdētāja Jura Rožkalna, teikto, apkopojot uzņēmumu finanšu datus, noskaidrojies, ka, salīdzinot ar 2013.gadu, biznesā vērojama «pozitīva nulle» apgrozījuma un rentabilitātes ziņā, tomēr kopumā rezultāti var tikt vērtēti kā pietiekami labi.

Tam, pēc ekspertu domām, ir vairāki iemesli: sankciju karš starp Eiropas Savienību un Krieviju, kaujas Ukrainā un Sīrijā, Islama valsts zvērības, bēgļu plūsmas, finanšu krīze Grieķijā, populisms Eiropas politikā un iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Bet, neskatoties uz visām kara šausmām un vispārējo nestabilitāti pasaulē, daļa no Latvijas uzņēmumiem ir veiksmīgi tikuši galā ar Krievijas embargo un iedzīvotāju pirktspējas krituma radītajām problēmām. Viņi ir pielāgojušies jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem un pārorientējuši eksportu uz citiem tirgiem – tā ar saviem vērojumiem dalījās Pohjola Bank Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Un kur šeit krīze?

Interesanti, ka stāvoklis nekustamā īpašuma tirgū, kas kalpo kā lakmusa papīrs, lai noteiktu stāvokli ekonomikā kopumā, liecina, ka, visādā ziņā stāvoklis Baltijas valstīs nav tik slikts, kā, iespējams, vēlas pasniegt politiķi.

Tādējādi, saskaņā ar uzņēmuma Colliers International vērtējumu, kopējais investīciju apjoms komerciālajos nekustamajos īpašumos Baltijas valstīs 2015.gada pirmajā pusē, pārsniedzis 574 miljonus eiro. Salīdzinājumam – analoģiskā laika posmā pērn šis rādītājs bija 422 miljoni eiro.

Pēc ieguldījumiem komerciālajos nekustamajos īpašumos līderpozīcijas ieņem Igaunija ar 235 miljoniem eiro. Tai seko Lietuva ar 226 miljoniem eiro un Latvija ar 114 miljoniem eiro. Latvijā un Lietuvā lielākā daļa investīciju 2015.gadā veiktas mazumtirdzniecības objektos (vairāk nekā pusi no kopējā darījumu apjoma), bet Igaunijā bija lielākā investoru aktivitāte vērojama biroju segmentā (38% no kopējā ieguldījumu apjoma).

2015.gada pirmajā pusē ir notikušas izmaiņas investoru sastāvā. Līdztekus fondu un aktīvu pārvaldītājiem galvenokārt no Baltijas valstīm, Skandināvijas un Krievijas, parādījušies jauni investori no Rietumeiropas un izveidojušās jaunas vietējo investoru grupas visās trijās Baltijas valstīs.

Ņemot vērā 2015.gada pirmā pusgada rezultātus un spēcīgu sniegumu trešajā ceturksnī, Colliers eksperti prognozē, ka kopējās investīcijas Baltijas valstīs 2015.gadā pārsniegs 2007.gada rekordaugsto līmeni, sasniedzot vairāk nekā 1 miljardu eiro.

Ref:017.010.103.9002


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri