bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. «Russia, goodbyе»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXGalvenais nedēļas notikums, protams, bija vienošanās starp Baltijas valstīm un Poliju, par pirmā Eiropas gāzes cauruļvada celtniecību no Polijas uz Lietuvu, kas samazinās atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Tiek plānots, ka cauruļvads tiks pabeigts 2019.gada decembrī.

Par darījuma noslēgšanu starp Baltijas valstīm un Poliju savā tīmekļa vietnē informēja Eiropas Komisija, piezīmējot, ka vienošanās «izbeigs ilgo Baltijas valstu gāzes izolāciju». Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 558 miljonu eiro apmērā. 2014.gadā projekts saņēma finansējumu no Eiropas sadarbības mehānisma par kopējo summu 305 miljoni eiro. Latvija daļa projektā tiek vērtēta 14 miljonu eiro apmērā.

Cauruļvada garums būs 534 kilometri. No centrālās Polijas tas ies līdz Januniūnas ciemam Lietuvas dienvidaustrumos. Cauruļvada jauda būs 2,4 miljardi kubikmetru gāzes gadā un 1 miljards kubikmetru un 1 metru gāzes gadā reversās piegādēs. Tiek plānots stiprināt pārrobežu gāzes piegādes cauruļvadu tīklu Baltijas valstīs, vispirms jau starp Lietuvu un Latviju, un Igauniju un Latviju, teikts Eiropas Komisija paziņojumā. Kā sacījis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers: «Šis ieguldījums nesīs dividendes – brīvu enerģijas apriti Eiropā.»

PašlaikLatvijaunIgaunijairenerģētikasatkarībā noKrievijas.Junkerspiebilda, kaBaltijas valstu enerģētiskāizolācija – to ilgā atkarība noviena piegādātāja – ir beigusies.

Lietuvā jau ir uzcelts sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kurā nākotnē varēs uzglabāt līdz 4 miljardiem kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes, tā kā faktiski liegtas Gazprom monopola iespējas Baltijas tirgū. Bet, ja tiks uzbūvēts gāzes vads no Polijas, tad Lietuva, Latvija un Igaunija patiešām varēs diversificēt gāzes piegādātājus. Šim mērķim gāze uz Poliju varētu pienākt caur nesen atklāto sašķidrinātās dabasgāzes termināli Švinouščē ar apjomu 5 miljardi kubikmetru. Turklāt Polija vien par 50% ir atkarīga no Krievijas gāzes (9 miljardi kubikmetru), vēl 34% (aptuveni 6 miljardus kubikmetru) nodrošina pašu ieguves, atlikušo daļu Polija iepērk no Vācijas (13,2%) un citām Eiropas valstīm.

Saskaņā ar Gazprom datiem, 2014.gadā uzņēmums Lietuvai piegādāja 2,5 miljardus kubikmetru gāzes (100% no patērētās gāzes), Latvijai 1 miljardu kubikmetru, bet Igaunijai – 0,4 miljardus kubikmetru gāzes.

Pašlaik uzņēmums Latvijas Gāze piegādā Latvijas patērētājiem no Krievijas importētu gāzi. Vēlēšanās aiziet no enerģētiskās atkarības liek valdībai meklēt alternatīvu Krievijas gāzei. Uz to mudina arī sabiedrotie. 2015.gada 20.augustā vizītes laikā Rīgā ASV senatori, tiekoties ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni, kā vienu no reģionālās drošības aspektiem minēja nepieciešamību strādāt ar enerģijas avotu diversifikāciju. Bet pēc ekspertu aplēsēm visi iespējamie alternatīvie risinājumi neizbēgami izraisīs strauju cenu pieaugumu patērētājiem.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola iepriekš paziņoja, ka importējot uz Latviju gāzi no Klaipēdas termināļa, šī gāze būs dārgāka par to, ko piegādā uzņēmums Latvijas Gāze. Pēc viņas sacītā, no Klaipēdas importētās gāzes cenā ietilps drošības komponente, mainīgas izmaksas, maksa par sadali un citas izmaksas. Rezultātā, gāze no Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa Latvijas patērētājiem būs vismaz par 5-6% dārgāka par uzņēmuma Latvijas Gāze piegādāto. Tāpēc, teorētiski, var gadīties, ka par gāzes piegādēm no jaunā cauruļvada maksās patērētāji. Neatkarības cena viņiem šajā gadījumā būs 14 miljoni eiro.

«Pozitīvā nulle»

Kamēr politiķi risina globālus jautājumus, kas saistīti ar enerģētisko neatkarību, Latvijas uzņēmēji atraduši veidus, kā pielāgoties vētrainajai situācijai pasaulē. Pie šāda secinājuma nonākuši eksperti, kas novembra beigās piedalīsies konferencē Biznesa stratēģija 2016.

Saskaņā ar Firmas.lv valdes priekšsēdētāja Jura Rožkalna, teikto, apkopojot uzņēmumu finanšu datus, noskaidrojies, ka, salīdzinot ar 2013.gadu, biznesā vērojama «pozitīva nulle» apgrozījuma un rentabilitātes ziņā, tomēr kopumā rezultāti var tikt vērtēti kā pietiekami labi.

Tam, pēc ekspertu domām, ir vairāki iemesli: sankciju karš starp Eiropas Savienību un Krieviju, kaujas Ukrainā un Sīrijā, Islama valsts zvērības, bēgļu plūsmas, finanšu krīze Grieķijā, populisms Eiropas politikā un iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Bet, neskatoties uz visām kara šausmām un vispārējo nestabilitāti pasaulē, daļa no Latvijas uzņēmumiem ir veiksmīgi tikuši galā ar Krievijas embargo un iedzīvotāju pirktspējas krituma radītajām problēmām. Viņi ir pielāgojušies jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem un pārorientējuši eksportu uz citiem tirgiem – tā ar saviem vērojumiem dalījās Pohjola Bank Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Un kur šeit krīze?

Interesanti, ka stāvoklis nekustamā īpašuma tirgū, kas kalpo kā lakmusa papīrs, lai noteiktu stāvokli ekonomikā kopumā, liecina, ka, visādā ziņā stāvoklis Baltijas valstīs nav tik slikts, kā, iespējams, vēlas pasniegt politiķi.

Tādējādi, saskaņā ar uzņēmuma Colliers International vērtējumu, kopējais investīciju apjoms komerciālajos nekustamajos īpašumos Baltijas valstīs 2015.gada pirmajā pusē, pārsniedzis 574 miljonus eiro. Salīdzinājumam – analoģiskā laika posmā pērn šis rādītājs bija 422 miljoni eiro.

Pēc ieguldījumiem komerciālajos nekustamajos īpašumos līderpozīcijas ieņem Igaunija ar 235 miljoniem eiro. Tai seko Lietuva ar 226 miljoniem eiro un Latvija ar 114 miljoniem eiro. Latvijā un Lietuvā lielākā daļa investīciju 2015.gadā veiktas mazumtirdzniecības objektos (vairāk nekā pusi no kopējā darījumu apjoma), bet Igaunijā bija lielākā investoru aktivitāte vērojama biroju segmentā (38% no kopējā ieguldījumu apjoma).

2015.gada pirmajā pusē ir notikušas izmaiņas investoru sastāvā. Līdztekus fondu un aktīvu pārvaldītājiem galvenokārt no Baltijas valstīm, Skandināvijas un Krievijas, parādījušies jauni investori no Rietumeiropas un izveidojušās jaunas vietējo investoru grupas visās trijās Baltijas valstīs.

Ņemot vērā 2015.gada pirmā pusgada rezultātus un spēcīgu sniegumu trešajā ceturksnī, Colliers eksperti prognozē, ka kopējās investīcijas Baltijas valstīs 2015.gadā pārsniegs 2007.gada rekordaugsto līmeni, sasniedzot vairāk nekā 1 miljardu eiro.

Ref:017.010.103.9002


Pievienot komentāru

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

Latvijā pērn bijis otrs mazākais budžeta deficīts ES

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.

Teju pusmiljons kontrabandas cigarešu konfiscēts ceļā uz Vāciju

Valsts robežsardzes amatpersonas Liepājas ostā 22.aprīlī aizturēja kādu Latvijas pilsoni, kurš ar prāmi uz Vāciju grasījās nelikumīgi izvest teju pusmiljons kontrabandas cigarešu, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.