bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. «Russia, goodbyе»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXGalvenais nedēļas notikums, protams, bija vienošanās starp Baltijas valstīm un Poliju, par pirmā Eiropas gāzes cauruļvada celtniecību no Polijas uz Lietuvu, kas samazinās atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Tiek plānots, ka cauruļvads tiks pabeigts 2019.gada decembrī.

Par darījuma noslēgšanu starp Baltijas valstīm un Poliju savā tīmekļa vietnē informēja Eiropas Komisija, piezīmējot, ka vienošanās «izbeigs ilgo Baltijas valstu gāzes izolāciju». Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 558 miljonu eiro apmērā. 2014.gadā projekts saņēma finansējumu no Eiropas sadarbības mehānisma par kopējo summu 305 miljoni eiro. Latvija daļa projektā tiek vērtēta 14 miljonu eiro apmērā.

Cauruļvada garums būs 534 kilometri. No centrālās Polijas tas ies līdz Januniūnas ciemam Lietuvas dienvidaustrumos. Cauruļvada jauda būs 2,4 miljardi kubikmetru gāzes gadā un 1 miljards kubikmetru un 1 metru gāzes gadā reversās piegādēs. Tiek plānots stiprināt pārrobežu gāzes piegādes cauruļvadu tīklu Baltijas valstīs, vispirms jau starp Lietuvu un Latviju, un Igauniju un Latviju, teikts Eiropas Komisija paziņojumā. Kā sacījis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers: «Šis ieguldījums nesīs dividendes – brīvu enerģijas apriti Eiropā.»

PašlaikLatvijaunIgaunijairenerģētikasatkarībā noKrievijas.Junkerspiebilda, kaBaltijas valstu enerģētiskāizolācija – to ilgā atkarība noviena piegādātāja – ir beigusies.

Lietuvā jau ir uzcelts sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kurā nākotnē varēs uzglabāt līdz 4 miljardiem kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes, tā kā faktiski liegtas Gazprom monopola iespējas Baltijas tirgū. Bet, ja tiks uzbūvēts gāzes vads no Polijas, tad Lietuva, Latvija un Igaunija patiešām varēs diversificēt gāzes piegādātājus. Šim mērķim gāze uz Poliju varētu pienākt caur nesen atklāto sašķidrinātās dabasgāzes termināli Švinouščē ar apjomu 5 miljardi kubikmetru. Turklāt Polija vien par 50% ir atkarīga no Krievijas gāzes (9 miljardi kubikmetru), vēl 34% (aptuveni 6 miljardus kubikmetru) nodrošina pašu ieguves, atlikušo daļu Polija iepērk no Vācijas (13,2%) un citām Eiropas valstīm.

Saskaņā ar Gazprom datiem, 2014.gadā uzņēmums Lietuvai piegādāja 2,5 miljardus kubikmetru gāzes (100% no patērētās gāzes), Latvijai 1 miljardu kubikmetru, bet Igaunijai – 0,4 miljardus kubikmetru gāzes.

Pašlaik uzņēmums Latvijas Gāze piegādā Latvijas patērētājiem no Krievijas importētu gāzi. Vēlēšanās aiziet no enerģētiskās atkarības liek valdībai meklēt alternatīvu Krievijas gāzei. Uz to mudina arī sabiedrotie. 2015.gada 20.augustā vizītes laikā Rīgā ASV senatori, tiekoties ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni, kā vienu no reģionālās drošības aspektiem minēja nepieciešamību strādāt ar enerģijas avotu diversifikāciju. Bet pēc ekspertu aplēsēm visi iespējamie alternatīvie risinājumi neizbēgami izraisīs strauju cenu pieaugumu patērētājiem.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola iepriekš paziņoja, ka importējot uz Latviju gāzi no Klaipēdas termināļa, šī gāze būs dārgāka par to, ko piegādā uzņēmums Latvijas Gāze. Pēc viņas sacītā, no Klaipēdas importētās gāzes cenā ietilps drošības komponente, mainīgas izmaksas, maksa par sadali un citas izmaksas. Rezultātā, gāze no Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa Latvijas patērētājiem būs vismaz par 5-6% dārgāka par uzņēmuma Latvijas Gāze piegādāto. Tāpēc, teorētiski, var gadīties, ka par gāzes piegādēm no jaunā cauruļvada maksās patērētāji. Neatkarības cena viņiem šajā gadījumā būs 14 miljoni eiro.

«Pozitīvā nulle»

Kamēr politiķi risina globālus jautājumus, kas saistīti ar enerģētisko neatkarību, Latvijas uzņēmēji atraduši veidus, kā pielāgoties vētrainajai situācijai pasaulē. Pie šāda secinājuma nonākuši eksperti, kas novembra beigās piedalīsies konferencē Biznesa stratēģija 2016.

Saskaņā ar Firmas.lv valdes priekšsēdētāja Jura Rožkalna, teikto, apkopojot uzņēmumu finanšu datus, noskaidrojies, ka, salīdzinot ar 2013.gadu, biznesā vērojama «pozitīva nulle» apgrozījuma un rentabilitātes ziņā, tomēr kopumā rezultāti var tikt vērtēti kā pietiekami labi.

Tam, pēc ekspertu domām, ir vairāki iemesli: sankciju karš starp Eiropas Savienību un Krieviju, kaujas Ukrainā un Sīrijā, Islama valsts zvērības, bēgļu plūsmas, finanšu krīze Grieķijā, populisms Eiropas politikā un iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Bet, neskatoties uz visām kara šausmām un vispārējo nestabilitāti pasaulē, daļa no Latvijas uzņēmumiem ir veiksmīgi tikuši galā ar Krievijas embargo un iedzīvotāju pirktspējas krituma radītajām problēmām. Viņi ir pielāgojušies jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem un pārorientējuši eksportu uz citiem tirgiem – tā ar saviem vērojumiem dalījās Pohjola Bank Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Un kur šeit krīze?

Interesanti, ka stāvoklis nekustamā īpašuma tirgū, kas kalpo kā lakmusa papīrs, lai noteiktu stāvokli ekonomikā kopumā, liecina, ka, visādā ziņā stāvoklis Baltijas valstīs nav tik slikts, kā, iespējams, vēlas pasniegt politiķi.

Tādējādi, saskaņā ar uzņēmuma Colliers International vērtējumu, kopējais investīciju apjoms komerciālajos nekustamajos īpašumos Baltijas valstīs 2015.gada pirmajā pusē, pārsniedzis 574 miljonus eiro. Salīdzinājumam – analoģiskā laika posmā pērn šis rādītājs bija 422 miljoni eiro.

Pēc ieguldījumiem komerciālajos nekustamajos īpašumos līderpozīcijas ieņem Igaunija ar 235 miljoniem eiro. Tai seko Lietuva ar 226 miljoniem eiro un Latvija ar 114 miljoniem eiro. Latvijā un Lietuvā lielākā daļa investīciju 2015.gadā veiktas mazumtirdzniecības objektos (vairāk nekā pusi no kopējā darījumu apjoma), bet Igaunijā bija lielākā investoru aktivitāte vērojama biroju segmentā (38% no kopējā ieguldījumu apjoma).

2015.gada pirmajā pusē ir notikušas izmaiņas investoru sastāvā. Līdztekus fondu un aktīvu pārvaldītājiem galvenokārt no Baltijas valstīm, Skandināvijas un Krievijas, parādījušies jauni investori no Rietumeiropas un izveidojušās jaunas vietējo investoru grupas visās trijās Baltijas valstīs.

Ņemot vērā 2015.gada pirmā pusgada rezultātus un spēcīgu sniegumu trešajā ceturksnī, Colliers eksperti prognozē, ka kopējās investīcijas Baltijas valstīs 2015.gadā pārsniegs 2007.gada rekordaugsto līmeni, sasniedzot vairāk nekā 1 miljardu eiro.

Ref:017.010.103.9002


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.