bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Savi ļaudis, vai tomēr - nē?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/scanpix

Šonedēļ augstākajās varas ešalonos atkal šūmējās idejas par jaunām nodokļu iniciatīvām. Pagaidām tās vēl navguvušas tālāku virzību, bet ņemot vērā dažus apstākļus, tas nav nemaz tik svarīgi.

Ekonomikas ministrija iesniegusi apstiprināšanai valdībā noteikumu projektu par jaunas nodevas ieviešanu, lai piespiestu uzņēmējus pievērst lielāku uzmanību energoefektivitātes paaugstināšanas jautājumiem.

Ekonomikas ministrija ierosina ieviest energoefektivitātes nodevu 7% apmērā no elektroenerģijas patēriņa iepriekšējā kalendārajā mēnesī, kas aprēķināta par  katru patērēto elektroenerģijas megavatustundu (MWh).

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas plāniem, šādas nodevas maksājums ļaus novērst nevienlīdzību starp uzņēmējiem, kas ieviesuši energoauditu vai energopārvaldības sistēmu un uzņēmējiem, kuri to nav izdarījuši.

Šis maksājums būtu jāuzskata par kontroles instrumentu energopārvaldības sistēmas ieviešanā, īstenojot energoefektivitātes pasākumus, lai sasniegtu valstī izvirzītā mērķa sasniegšanai – līdz 2020.gadam ietaupīt 9 896 gigavatstundas enerģijas galapatēriņa sektoros, norāda Ekonomikas ministrija. Jaunās nodevas maksātāji būs uzņēmēji, kas uzskatāmi par lielajiem elektroenerģijas patērētājiem (patēriņš pārsniedz 500 MWh gadā), un tam nav iespējams ieviest energoauditu vai vai energopārvaldības sistēmu.

Pēc provizoriskām aplēsēm kopējie ieņēmumi no energoefektivitātes nodevas 2017.gadā varētu sasniegt aptuveni 553 tūkstošus eiro, 2018.gadā –  2,52 miljonus eiro, bet 2019.gadā – teju 1,45 miljonus eiro.

Iepriekš politiķi demonstrēja nestandarta domāšanu un fiskālo instrumentu izmantošanu, ieviešot solidaritātes nodokli. Šīs nodokļa liktenis bija traģikomisks. Vispirms jau  izrādījās, ka šī nodokļa maksātāju skaits saruka vai nu par 20, vai 30 procentiem no oficiālajos dokumentos ierakstītā skaita. (Ko arī varēja sagaidīt, jo tie, kas saņem algā vairāk nekā 4 tūkstošus mēnesī, kuri arī bija plānotie solidaritātes nodokļa maksātāji, strādā lielos un cienījamos uzņēmumos, kuros strādā arī profesionāli nodokļu konsultanti un juristi, kas arī nestrādā par «skaistām acīm», bet pateicoties reālām zināšanām un prasmēm,, kas ļauj viņiem pareizi  «izvest»  no aplikšanas ar nodokļiem «lieko» naudu, nepārkāpjot nevienu likumu). Pēc tam uzņēmēji solidaritātes nodokļa ieviešanu apstrīdēja Satversmes tiesā, pēc kā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka šī nodokļa ieviešana mazina uzņēmēju uzticību valstij.   Ministre sacīja, ka pati solidaritātes nodokļa ideja ir pareiza, bet tā ieviešanas veids neatbilst praktiskiem principiem. Ministre uzskata, ka nodokli atcelt nevajadzētu, bet tas jāparveido par sociālo nodokli, lai tie, kas to maksā, saņemtu kādu labumu.

Satversmes tiesa 28.jūlijā lems, vai izskatīs šo uzņēmēju prasību.

Ar energoefektivitātes nodokli var atgadīties tas pats, kas ar solidaritātes nodokli, jo energoefektivitātes paaugstināšana sākotnējā stadijā prasa lielus ieguldījumus. Ja nav normālas pieejas eirofondiem, no kuru līdzekļiem lielākoties tiek veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, tad šajā vēl aizvien nestabilajā ekonomiskajā situācijā vien retais uzņēmējs uzdrīkstēsies izņemt no apgrozības lielus līdzekļus, lai uzlabotu ražošanas energoefektivitāti, nesamaksājot algu darbiniekiem vai neizpildot pasūtījumu.

Svēta vieta tukša nestāv

Vēl aizvien ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu attiecībā uz to, kas vadīs Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Pagaidām vienīgā kandidāte VID vadītājas amatam  ir Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova. Tomēr pati Kolegova šo informāciju pagaidām nekomentē, jo atrodas atvaļinājumā.

Iepriekš premjerministrs Māris Kučinskis tikās ar Valsts kases vadītāju Kasparu Āboliņu, kurš arī tiek uzskatīts par iespējamo kandidātu uz atbildīgo amatu, bet Āboliņš atteicās pretendēt uz posteni VID.

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, it kā ir arī citi kandidāti, taču viņu vārdi nav oficiāli minēti. No presē publicētās informācijas  zināms, ka bez Koļegovas un Āboliņa ieņemt augsto amatu VID piedāvāts arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktorei Baibai Vītoliņai.

Visā visumā stāsts par aizstājēja meklējumiem Inārai Pētersonei, kas VID vadīja vairākus gadus, atgādina stāstu par jauna premjerministra meklējumiem pēc Laimdotas Straujumas demisijas. Un, kā mēs atceramies, tad jauna premjera meklējumi nopietni atsaucās uz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa veselību, kurš iegūla slimnīcā gandrīz nākamajā dienā pēc tam, kad tika nominēts jaunais premjers Māris Kučinskis.

Tāpat piemērotu kandidātu trūkums uz augstiem amatiem valsts pārvaldē norāda, ka  «rezervistu soliņš»  ir gandrīz tukšs. Un tā ir ļoti, ļoti slikta zīme. Tā liecina par to, ka valstī trūkst ne tikai strādnieku šķiras, bet arī elites. Ne tādā nozīmē, kādā mēs parasti saprotam šo vārdu – bagātnieki, kas pērk sev laivas un jahtas un redzami dzeltenajā presē pēc laulības šķiršanas vai laulībām,– bet gan sabiedrības elites – cilvēku ar labu izglītību, pieredzi, prasmēm, valstisku domāšanu, kas spēj izvadīt mūzu  mazo kuģīti vārdā «Latvija» caur visām ģeopolitiskajām un ekonomiskajām vētrām.

Kā BNN jau informēja, uz VID ģenerāldirektora posteni tika izsludināts konkurss, kurā tika saņemti 11 pieteikumi. Uz otro kārtu tika izvirzīti četri kandidāti. Vēlāk premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka neviens no otrajā kārtā iekļuvušajiem neatbilst trešajā kārtā izvirzītajām prasībām, tāpēc konkursa komisija atzīst, ka konkurss beidzies bez rezultāta.

Savi ļaudis

Kadru deficīta kontekstā interesanti atminēties laikraksta Neatkarīgā rīkoto diskusiju ar  biedrību Jaunie Latvijas ļaudis, kas apvieno cilvēkus, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauja.

Laikrakstā pēc diskusijas ievietota publikācija, kurā ietverti sekojoši paziņojumi, priekšlikumi un pārliecības.

«No Latvijas tiek aizskalota vissvarīgākā sabiedrības daļa. Profesionāļi dodas projām tāpēc, ka ir pieprasīti. Bet arī mēs, praktiski visi, kas pārcēlās uz Latviju, ne jau tāpat vien tikām augstāk par vidusslāni. Tas tā notika, pateicoties mūsu profesionālajām iemaņām, mūsu izglītībai. Mums ir savs cilvēkkapitāls. Man šķiet, ka šāda Latvijai lojālu profesionāļu grupa var šeit noderēt. Mums ir mājvieta, mums ir līdzekļi. Mēs neesam tie, kuri te aizņemti ar izdzīvošanu. Tāpēc mēs spējam daudz dot,» saka psiholoģe Marija Šumihina.

Socioloģe Irina Krilova norādīja, ka  ka Latvijā ierodas demogrāfiskā ziņā kvalitatīvi iedzīvotāji, kuri ved šurp savus bērnus, kuri ir ieinteresēti stabilas, plaukstošas Latvijas pastāvēšanā. «Protams, viņi ir gatavi ieguldīt tajā savus cilvēkresursus. Šobrīd tie ir viņu galvenais kapitāls,» uzsvēra viņa.

«Tie, kuri šeit ieradās uzturēšanās atļauju programmas ietvaros, ieradās, lai radītu. Nevis lai sapelnītu šeit visu iespējamo naudu un nosmeltu šeit visu iespējamo krējumu… Šim nolūkam Krievija ir vairāk piemērota. Tur ir vairāk problēmu, tātad – vairāk iespēju šādam biznesam. Bet Latvijā ir iespējams veidot biznesu, kurš dod labumu gan sabiedrībai, gan valstij, gan infrastruktūrai,» piebilda uzņēmējs Pāvels Pereverzevs

Uz jautājumu, vai viņi grasās integrēties Latvijas vidē, Krilova atbildēja, ka tāds mērķis viņai bijis jau sākotnēji un viņi apgūst ne tikai latviešu valodu, bet arī kultūru.

Tas, protams ir no utopijas sērijas, bet sabiedrības elites hroniska kadru deficīta apstākļos apstākļos, šī «jaunlatviešu» grupa var ieņemt tukšo vietu. Kopējā politekonomiskajā situācijā, ņemot vērā migrācijas krīzi Eiropā, iestādēm nevajadzētu domāt par kārtējo nodokļu palielinājumu vai jaunu dzīvotnespējīgu nodevu ieviešanu, bet par to, ka izglītības un veselības jomas kļūst vitāli svarīgas ne tikai ekonomikā, bet arī valsts izdzīvošanā. Mums steidzami ir nepieciešami veselīgi, izglītoti cilvēki. Savi ļaudis.

Ref:103.000.103.200120


Pievienot komentāru

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

Krievijas skolā iebrūk ar nažiem

Skolā Permas pilsētā Krievijā pusaudži ar nažiem uzbrukuši skolotājai un skolēniem, nodarot miesas bojājumus kopumā 12 cilvēkiem.

Volkswagen komerctransports uzstādījis jaunu pārdošanas rekordu

Pērn Volkswagen komerctransports visā pasaulē pārdevis gandrīz pusmiljonu jeb 497 900 automašīnas, uzstādot jaunu rekordu.

Pētījums: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neuzticas līdzcilvēkiem

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lielākajai daļai cilvēku nevar uzticēties, kamēr pilnībā uzticēties ir gatavi vien 5%. Savukārt lēmumu pieņēmējiem uzticas mazāk nekā piektā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Ekonomikas eksperts: Gaidāms labs gads investoriem

«Arī šis gads solās būt labs investoriem, jo globālā ekonomika aug un uzņēmumu peļņa ir ar augšupejošu tendenci,» norāda Luminor ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Rumānijā valdības vadītājs, jau otrais septiņu mēnešu laikā

Rumānijā septiņu mēnešu laikā atkāpies otrais premjerministrs Mihajs Tudose, kurš līdzīgi kā iepriekšējais valdības vadītājs zaudējis paša pārstāvētās Sociāldemokrātiskās partijas atbalstu.

Pilsētas īpašuma komiteja atbalsta vairāku graustu sakārtošanu piespiedu kārtā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti atbalsta vairāku pilsētā atrodošos graustu sakārtošanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Bauskas ielā 69, Bauskas ielā 69A, Miera ielā 14 un Jāņa Asara ielā 22.

NA: Domei jāizvērtē partnerības pieeja Āgenskalna tirgus attīstībā

Rīgas domes deputātiem ir jāizvēlas, vai slēgtā Āgenskalna tirgus situācijā svarīgākais ir temps vai kvalitāte. Ir divas iespējas: forsēt slēgtā tirgus attīstību ar izsoli par ilgtermiņa nomas tiesībām vai pirms gala lēmuma veltīt laiku, lai izvērtētu publiskās privātās partnerības modeļa iespēju. To paredz Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas deputātu sagatavotais priekšlikums RD Pilsētas īpašuma komitejas sēdei.