bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Savi ļaudis, vai tomēr - nē?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/scanpix

Šonedēļ augstākajās varas ešalonos atkal šūmējās idejas par jaunām nodokļu iniciatīvām. Pagaidām tās vēl navguvušas tālāku virzību, bet ņemot vērā dažus apstākļus, tas nav nemaz tik svarīgi.

Ekonomikas ministrija iesniegusi apstiprināšanai valdībā noteikumu projektu par jaunas nodevas ieviešanu, lai piespiestu uzņēmējus pievērst lielāku uzmanību energoefektivitātes paaugstināšanas jautājumiem.

Ekonomikas ministrija ierosina ieviest energoefektivitātes nodevu 7% apmērā no elektroenerģijas patēriņa iepriekšējā kalendārajā mēnesī, kas aprēķināta par  katru patērēto elektroenerģijas megavatustundu (MWh).

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas plāniem, šādas nodevas maksājums ļaus novērst nevienlīdzību starp uzņēmējiem, kas ieviesuši energoauditu vai energopārvaldības sistēmu un uzņēmējiem, kuri to nav izdarījuši.

Šis maksājums būtu jāuzskata par kontroles instrumentu energopārvaldības sistēmas ieviešanā, īstenojot energoefektivitātes pasākumus, lai sasniegtu valstī izvirzītā mērķa sasniegšanai – līdz 2020.gadam ietaupīt 9 896 gigavatstundas enerģijas galapatēriņa sektoros, norāda Ekonomikas ministrija. Jaunās nodevas maksātāji būs uzņēmēji, kas uzskatāmi par lielajiem elektroenerģijas patērētājiem (patēriņš pārsniedz 500 MWh gadā), un tam nav iespējams ieviest energoauditu vai vai energopārvaldības sistēmu.

Pēc provizoriskām aplēsēm kopējie ieņēmumi no energoefektivitātes nodevas 2017.gadā varētu sasniegt aptuveni 553 tūkstošus eiro, 2018.gadā –  2,52 miljonus eiro, bet 2019.gadā – teju 1,45 miljonus eiro.

Iepriekš politiķi demonstrēja nestandarta domāšanu un fiskālo instrumentu izmantošanu, ieviešot solidaritātes nodokli. Šīs nodokļa liktenis bija traģikomisks. Vispirms jau  izrādījās, ka šī nodokļa maksātāju skaits saruka vai nu par 20, vai 30 procentiem no oficiālajos dokumentos ierakstītā skaita. (Ko arī varēja sagaidīt, jo tie, kas saņem algā vairāk nekā 4 tūkstošus mēnesī, kuri arī bija plānotie solidaritātes nodokļa maksātāji, strādā lielos un cienījamos uzņēmumos, kuros strādā arī profesionāli nodokļu konsultanti un juristi, kas arī nestrādā par «skaistām acīm», bet pateicoties reālām zināšanām un prasmēm,, kas ļauj viņiem pareizi  «izvest»  no aplikšanas ar nodokļiem «lieko» naudu, nepārkāpjot nevienu likumu). Pēc tam uzņēmēji solidaritātes nodokļa ieviešanu apstrīdēja Satversmes tiesā, pēc kā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka šī nodokļa ieviešana mazina uzņēmēju uzticību valstij.   Ministre sacīja, ka pati solidaritātes nodokļa ideja ir pareiza, bet tā ieviešanas veids neatbilst praktiskiem principiem. Ministre uzskata, ka nodokli atcelt nevajadzētu, bet tas jāparveido par sociālo nodokli, lai tie, kas to maksā, saņemtu kādu labumu.

Satversmes tiesa 28.jūlijā lems, vai izskatīs šo uzņēmēju prasību.

Ar energoefektivitātes nodokli var atgadīties tas pats, kas ar solidaritātes nodokli, jo energoefektivitātes paaugstināšana sākotnējā stadijā prasa lielus ieguldījumus. Ja nav normālas pieejas eirofondiem, no kuru līdzekļiem lielākoties tiek veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, tad šajā vēl aizvien nestabilajā ekonomiskajā situācijā vien retais uzņēmējs uzdrīkstēsies izņemt no apgrozības lielus līdzekļus, lai uzlabotu ražošanas energoefektivitāti, nesamaksājot algu darbiniekiem vai neizpildot pasūtījumu.

Svēta vieta tukša nestāv

Vēl aizvien ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu attiecībā uz to, kas vadīs Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Pagaidām vienīgā kandidāte VID vadītājas amatam  ir Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova. Tomēr pati Kolegova šo informāciju pagaidām nekomentē, jo atrodas atvaļinājumā.

Iepriekš premjerministrs Māris Kučinskis tikās ar Valsts kases vadītāju Kasparu Āboliņu, kurš arī tiek uzskatīts par iespējamo kandidātu uz atbildīgo amatu, bet Āboliņš atteicās pretendēt uz posteni VID.

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, it kā ir arī citi kandidāti, taču viņu vārdi nav oficiāli minēti. No presē publicētās informācijas  zināms, ka bez Koļegovas un Āboliņa ieņemt augsto amatu VID piedāvāts arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktorei Baibai Vītoliņai.

Visā visumā stāsts par aizstājēja meklējumiem Inārai Pētersonei, kas VID vadīja vairākus gadus, atgādina stāstu par jauna premjerministra meklējumiem pēc Laimdotas Straujumas demisijas. Un, kā mēs atceramies, tad jauna premjera meklējumi nopietni atsaucās uz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa veselību, kurš iegūla slimnīcā gandrīz nākamajā dienā pēc tam, kad tika nominēts jaunais premjers Māris Kučinskis.

Tāpat piemērotu kandidātu trūkums uz augstiem amatiem valsts pārvaldē norāda, ka  «rezervistu soliņš»  ir gandrīz tukšs. Un tā ir ļoti, ļoti slikta zīme. Tā liecina par to, ka valstī trūkst ne tikai strādnieku šķiras, bet arī elites. Ne tādā nozīmē, kādā mēs parasti saprotam šo vārdu – bagātnieki, kas pērk sev laivas un jahtas un redzami dzeltenajā presē pēc laulības šķiršanas vai laulībām,– bet gan sabiedrības elites – cilvēku ar labu izglītību, pieredzi, prasmēm, valstisku domāšanu, kas spēj izvadīt mūzu  mazo kuģīti vārdā «Latvija» caur visām ģeopolitiskajām un ekonomiskajām vētrām.

Kā BNN jau informēja, uz VID ģenerāldirektora posteni tika izsludināts konkurss, kurā tika saņemti 11 pieteikumi. Uz otro kārtu tika izvirzīti četri kandidāti. Vēlāk premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka neviens no otrajā kārtā iekļuvušajiem neatbilst trešajā kārtā izvirzītajām prasībām, tāpēc konkursa komisija atzīst, ka konkurss beidzies bez rezultāta.

Savi ļaudis

Kadru deficīta kontekstā interesanti atminēties laikraksta Neatkarīgā rīkoto diskusiju ar  biedrību Jaunie Latvijas ļaudis, kas apvieno cilvēkus, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauja.

Laikrakstā pēc diskusijas ievietota publikācija, kurā ietverti sekojoši paziņojumi, priekšlikumi un pārliecības.

«No Latvijas tiek aizskalota vissvarīgākā sabiedrības daļa. Profesionāļi dodas projām tāpēc, ka ir pieprasīti. Bet arī mēs, praktiski visi, kas pārcēlās uz Latviju, ne jau tāpat vien tikām augstāk par vidusslāni. Tas tā notika, pateicoties mūsu profesionālajām iemaņām, mūsu izglītībai. Mums ir savs cilvēkkapitāls. Man šķiet, ka šāda Latvijai lojālu profesionāļu grupa var šeit noderēt. Mums ir mājvieta, mums ir līdzekļi. Mēs neesam tie, kuri te aizņemti ar izdzīvošanu. Tāpēc mēs spējam daudz dot,» saka psiholoģe Marija Šumihina.

Socioloģe Irina Krilova norādīja, ka  ka Latvijā ierodas demogrāfiskā ziņā kvalitatīvi iedzīvotāji, kuri ved šurp savus bērnus, kuri ir ieinteresēti stabilas, plaukstošas Latvijas pastāvēšanā. «Protams, viņi ir gatavi ieguldīt tajā savus cilvēkresursus. Šobrīd tie ir viņu galvenais kapitāls,» uzsvēra viņa.

«Tie, kuri šeit ieradās uzturēšanās atļauju programmas ietvaros, ieradās, lai radītu. Nevis lai sapelnītu šeit visu iespējamo naudu un nosmeltu šeit visu iespējamo krējumu… Šim nolūkam Krievija ir vairāk piemērota. Tur ir vairāk problēmu, tātad – vairāk iespēju šādam biznesam. Bet Latvijā ir iespējams veidot biznesu, kurš dod labumu gan sabiedrībai, gan valstij, gan infrastruktūrai,» piebilda uzņēmējs Pāvels Pereverzevs

Uz jautājumu, vai viņi grasās integrēties Latvijas vidē, Krilova atbildēja, ka tāds mērķis viņai bijis jau sākotnēji un viņi apgūst ne tikai latviešu valodu, bet arī kultūru.

Tas, protams ir no utopijas sērijas, bet sabiedrības elites hroniska kadru deficīta apstākļos apstākļos, šī «jaunlatviešu» grupa var ieņemt tukšo vietu. Kopējā politekonomiskajā situācijā, ņemot vērā migrācijas krīzi Eiropā, iestādēm nevajadzētu domāt par kārtējo nodokļu palielinājumu vai jaunu dzīvotnespējīgu nodevu ieviešanu, bet par to, ka izglītības un veselības jomas kļūst vitāli svarīgas ne tikai ekonomikā, bet arī valsts izdzīvošanā. Mums steidzami ir nepieciešami veselīgi, izglītoti cilvēki. Savi ļaudis.

Ref:103.000.103.200120


Pievienot komentāru

No jūlija OIK fiksētā daļa elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%

No 1.jūlija obligātās iepirkumu komponentes fiksētā daļa visiem elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Turcijā strauji pazeminās nacionālās valūtas vērtība

Turcijas nacionālā valūta lira nedēļas pirmajās dienās zaudējusi piecus procentus no tās vērtības pret Amerikas Savienoto Valstu dolāru. Politiskajā jomā Turcijā spēkā ir ārkārtas stāvoklis, un jūnijā gaidāmas ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā aprīlī palielinājies par 0,6%

Ražotāju cenu līmenis 2018.gada aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijas rūpniecībā palielinājies par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,3%.

Gadu pirms Eiropas vēlēšanām par tās ieguvumiem pārliecināti 70% iedzīvotāju

Valsts dalība Eiropas Savienībā ir «laba lieta» – atbilstoši jaunākā Eiropas Parlamenta Eirobarometra pētījuma rezultātiem Latvijā tā uzskata 52% iedzīvotāju.

Igaunijas prezidente apmeklē Ukrainas austrumus, kur pastiprinājusies karadarbība

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) devusies oficiālā vizītē uz Ukrainu, kur iecerētas tikšanās ar augstākajām ukraiņu amatpersonām un arī joprojām kara plosītā Donbasa reģiona apmeklējums.

Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās noteikt aizliegumu studijām krievu valodā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

Lauksaimnieki pieteikušies platību maksājumiem: saņemti 57 176 iesniegumi

Līdz šā gada 22.maijam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā saņemti 57 176 iesniegumus platību maksājumiem bez kavējuma sankcijām. Platību maksājumiem vēl var pieteikties līdz 15.jūnijam, bet šajā gadījumā atbalstu samazina 1% apmērā par katru nokavēto darbadienu.

Tallinā populārāki kļūst diennakts lielveikali

Tallinā pieprasījumu pēc diennakts pārtikas veikaliem ievērojis Somijas lielveikalu tīkls Prisma, kam Igaunijas galvaspilsētā drīzumā būšot trīs mazumtirdzniecības vietas, kuras strādās cauru diennakti un septiņas dienas nedēļā.

Ašeradens: KP un SPRK apvienošana ir īstenojama; tas jāpaveic nākamajai valdībai

Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pieaug to uzņēmumu skaits, kuru darbinieki šķiro atkritumus

Noslēgusies AS Latvijas Zaļais punkts, biroja preču tirgotāja SIA Officeday Latvia un SIA Fazer Latvija kopīgā bateriju vākšanas kampaņa. Kampaņas astoņos mēnešos vairāk nekā 100 uzņēmumu savāca 1 104 kg izlietoto bateriju.

AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonu eiro

Latvijas Pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

ASV atteiksies no banku kontroles noteikumiem, kas ieviesti dižķibeles laikā

Amerikas Savienotajam Valstīm tiecoties mīkstināt banku paškontroles un uzraudzības noteikumus, kas tika ieviesti globālās finanšu krīzes iespaidā, ASV Kongress atbalstījis stingro prasību mīkstināšanu.

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, naftas cenas sarūk Ņujorkā un kāpj Londonā

ASV biržu indeksi otrdien, 22.maijā, kritušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa piezīmēm par tirdzniecību un ģeopolitiku.

Valsts kontrole: Valstī beidzot ir jāsakārto izdienas pensiju sistēma

Latvijā beidzot ir jāsakārto sensitīvā izdienas pensiju sistēma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izglītības komisija virza likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 22.maijā, lēmusi konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam, ziņo Saeimas Preses dienests.

Cukerbergs EP atvainojas par Facebook lomu Cambridge Analytica skandālā

Facebook izpilddirektors Marks Cukerbergs Eiropas Parlamentā ir atvainojies par sociālā tīkla lomu lietotāju datu vākšanas skandālā ap uzņēmumu Cambridge Analytica un par atļaušanu sociālajā tīklā izplatīt viltus ziņas.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā plāno likt iestādīt jaunus

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, konceptuāli lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Efektivizēs strīdu izskatīšanu maksātnespējas procesā

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstījuši grozījumus Maksātnespējas likumā un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīt paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā.

Aizsardzības komisija konceptuāli atbalsta grozījumus Nacionālās drošības likumā

Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 22.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Likumprojektā definēti visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kā arī precizēti gadījumi, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju. 

Sola stratēģiju mediķu iztrūkuma «aizpildīšanai» līdz ar pagarinātā normālā darba laika atcelšanu

Tiek veidota skaidra stratēģija, kā līdz ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi nozarē aizpildīt cilvēkresursu iztrūkumu, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem  norāda veselības ministre Anda Čakša.

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Jaunākie komentāri