bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 24.03.2017 | Vārda dienas: Kazimirs, Izidors
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Savi ļaudis, vai tomēr - nē?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/scanpix

Šonedēļ augstākajās varas ešalonos atkal šūmējās idejas par jaunām nodokļu iniciatīvām. Pagaidām tās vēl navguvušas tālāku virzību, bet ņemot vērā dažus apstākļus, tas nav nemaz tik svarīgi.

Ekonomikas ministrija iesniegusi apstiprināšanai valdībā noteikumu projektu par jaunas nodevas ieviešanu, lai piespiestu uzņēmējus pievērst lielāku uzmanību energoefektivitātes paaugstināšanas jautājumiem.

Ekonomikas ministrija ierosina ieviest energoefektivitātes nodevu 7% apmērā no elektroenerģijas patēriņa iepriekšējā kalendārajā mēnesī, kas aprēķināta par  katru patērēto elektroenerģijas megavatustundu (MWh).

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas plāniem, šādas nodevas maksājums ļaus novērst nevienlīdzību starp uzņēmējiem, kas ieviesuši energoauditu vai energopārvaldības sistēmu un uzņēmējiem, kuri to nav izdarījuši.

Šis maksājums būtu jāuzskata par kontroles instrumentu energopārvaldības sistēmas ieviešanā, īstenojot energoefektivitātes pasākumus, lai sasniegtu valstī izvirzītā mērķa sasniegšanai – līdz 2020.gadam ietaupīt 9 896 gigavatstundas enerģijas galapatēriņa sektoros, norāda Ekonomikas ministrija. Jaunās nodevas maksātāji būs uzņēmēji, kas uzskatāmi par lielajiem elektroenerģijas patērētājiem (patēriņš pārsniedz 500 MWh gadā), un tam nav iespējams ieviest energoauditu vai vai energopārvaldības sistēmu.

Pēc provizoriskām aplēsēm kopējie ieņēmumi no energoefektivitātes nodevas 2017.gadā varētu sasniegt aptuveni 553 tūkstošus eiro, 2018.gadā –  2,52 miljonus eiro, bet 2019.gadā – teju 1,45 miljonus eiro.

Iepriekš politiķi demonstrēja nestandarta domāšanu un fiskālo instrumentu izmantošanu, ieviešot solidaritātes nodokli. Šīs nodokļa liktenis bija traģikomisks. Vispirms jau  izrādījās, ka šī nodokļa maksātāju skaits saruka vai nu par 20, vai 30 procentiem no oficiālajos dokumentos ierakstītā skaita. (Ko arī varēja sagaidīt, jo tie, kas saņem algā vairāk nekā 4 tūkstošus mēnesī, kuri arī bija plānotie solidaritātes nodokļa maksātāji, strādā lielos un cienījamos uzņēmumos, kuros strādā arī profesionāli nodokļu konsultanti un juristi, kas arī nestrādā par «skaistām acīm», bet pateicoties reālām zināšanām un prasmēm,, kas ļauj viņiem pareizi  «izvest»  no aplikšanas ar nodokļiem «lieko» naudu, nepārkāpjot nevienu likumu). Pēc tam uzņēmēji solidaritātes nodokļa ieviešanu apstrīdēja Satversmes tiesā, pēc kā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka šī nodokļa ieviešana mazina uzņēmēju uzticību valstij.   Ministre sacīja, ka pati solidaritātes nodokļa ideja ir pareiza, bet tā ieviešanas veids neatbilst praktiskiem principiem. Ministre uzskata, ka nodokli atcelt nevajadzētu, bet tas jāparveido par sociālo nodokli, lai tie, kas to maksā, saņemtu kādu labumu.

Satversmes tiesa 28.jūlijā lems, vai izskatīs šo uzņēmēju prasību.

Ar energoefektivitātes nodokli var atgadīties tas pats, kas ar solidaritātes nodokli, jo energoefektivitātes paaugstināšana sākotnējā stadijā prasa lielus ieguldījumus. Ja nav normālas pieejas eirofondiem, no kuru līdzekļiem lielākoties tiek veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, tad šajā vēl aizvien nestabilajā ekonomiskajā situācijā vien retais uzņēmējs uzdrīkstēsies izņemt no apgrozības lielus līdzekļus, lai uzlabotu ražošanas energoefektivitāti, nesamaksājot algu darbiniekiem vai neizpildot pasūtījumu.

Svēta vieta tukša nestāv

Vēl aizvien ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu attiecībā uz to, kas vadīs Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Pagaidām vienīgā kandidāte VID vadītājas amatam  ir Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova. Tomēr pati Kolegova šo informāciju pagaidām nekomentē, jo atrodas atvaļinājumā.

Iepriekš premjerministrs Māris Kučinskis tikās ar Valsts kases vadītāju Kasparu Āboliņu, kurš arī tiek uzskatīts par iespējamo kandidātu uz atbildīgo amatu, bet Āboliņš atteicās pretendēt uz posteni VID.

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, it kā ir arī citi kandidāti, taču viņu vārdi nav oficiāli minēti. No presē publicētās informācijas  zināms, ka bez Koļegovas un Āboliņa ieņemt augsto amatu VID piedāvāts arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktorei Baibai Vītoliņai.

Visā visumā stāsts par aizstājēja meklējumiem Inārai Pētersonei, kas VID vadīja vairākus gadus, atgādina stāstu par jauna premjerministra meklējumiem pēc Laimdotas Straujumas demisijas. Un, kā mēs atceramies, tad jauna premjera meklējumi nopietni atsaucās uz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa veselību, kurš iegūla slimnīcā gandrīz nākamajā dienā pēc tam, kad tika nominēts jaunais premjers Māris Kučinskis.

Tāpat piemērotu kandidātu trūkums uz augstiem amatiem valsts pārvaldē norāda, ka  «rezervistu soliņš»  ir gandrīz tukšs. Un tā ir ļoti, ļoti slikta zīme. Tā liecina par to, ka valstī trūkst ne tikai strādnieku šķiras, bet arī elites. Ne tādā nozīmē, kādā mēs parasti saprotam šo vārdu – bagātnieki, kas pērk sev laivas un jahtas un redzami dzeltenajā presē pēc laulības šķiršanas vai laulībām,– bet gan sabiedrības elites – cilvēku ar labu izglītību, pieredzi, prasmēm, valstisku domāšanu, kas spēj izvadīt mūzu  mazo kuģīti vārdā «Latvija» caur visām ģeopolitiskajām un ekonomiskajām vētrām.

Kā BNN jau informēja, uz VID ģenerāldirektora posteni tika izsludināts konkurss, kurā tika saņemti 11 pieteikumi. Uz otro kārtu tika izvirzīti četri kandidāti. Vēlāk premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka neviens no otrajā kārtā iekļuvušajiem neatbilst trešajā kārtā izvirzītajām prasībām, tāpēc konkursa komisija atzīst, ka konkurss beidzies bez rezultāta.

Savi ļaudis

Kadru deficīta kontekstā interesanti atminēties laikraksta Neatkarīgā rīkoto diskusiju ar  biedrību Jaunie Latvijas ļaudis, kas apvieno cilvēkus, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauja.

Laikrakstā pēc diskusijas ievietota publikācija, kurā ietverti sekojoši paziņojumi, priekšlikumi un pārliecības.

«No Latvijas tiek aizskalota vissvarīgākā sabiedrības daļa. Profesionāļi dodas projām tāpēc, ka ir pieprasīti. Bet arī mēs, praktiski visi, kas pārcēlās uz Latviju, ne jau tāpat vien tikām augstāk par vidusslāni. Tas tā notika, pateicoties mūsu profesionālajām iemaņām, mūsu izglītībai. Mums ir savs cilvēkkapitāls. Man šķiet, ka šāda Latvijai lojālu profesionāļu grupa var šeit noderēt. Mums ir mājvieta, mums ir līdzekļi. Mēs neesam tie, kuri te aizņemti ar izdzīvošanu. Tāpēc mēs spējam daudz dot,» saka psiholoģe Marija Šumihina.

Socioloģe Irina Krilova norādīja, ka  ka Latvijā ierodas demogrāfiskā ziņā kvalitatīvi iedzīvotāji, kuri ved šurp savus bērnus, kuri ir ieinteresēti stabilas, plaukstošas Latvijas pastāvēšanā. «Protams, viņi ir gatavi ieguldīt tajā savus cilvēkresursus. Šobrīd tie ir viņu galvenais kapitāls,» uzsvēra viņa.

«Tie, kuri šeit ieradās uzturēšanās atļauju programmas ietvaros, ieradās, lai radītu. Nevis lai sapelnītu šeit visu iespējamo naudu un nosmeltu šeit visu iespējamo krējumu… Šim nolūkam Krievija ir vairāk piemērota. Tur ir vairāk problēmu, tātad – vairāk iespēju šādam biznesam. Bet Latvijā ir iespējams veidot biznesu, kurš dod labumu gan sabiedrībai, gan valstij, gan infrastruktūrai,» piebilda uzņēmējs Pāvels Pereverzevs

Uz jautājumu, vai viņi grasās integrēties Latvijas vidē, Krilova atbildēja, ka tāds mērķis viņai bijis jau sākotnēji un viņi apgūst ne tikai latviešu valodu, bet arī kultūru.

Tas, protams ir no utopijas sērijas, bet sabiedrības elites hroniska kadru deficīta apstākļos apstākļos, šī «jaunlatviešu» grupa var ieņemt tukšo vietu. Kopējā politekonomiskajā situācijā, ņemot vērā migrācijas krīzi Eiropā, iestādēm nevajadzētu domāt par kārtējo nodokļu palielinājumu vai jaunu dzīvotnespējīgu nodevu ieviešanu, bet par to, ka izglītības un veselības jomas kļūst vitāli svarīgas ne tikai ekonomikā, bet arī valsts izdzīvošanā. Mums steidzami ir nepieciešami veselīgi, izglītoti cilvēki. Savi ļaudis.

Ref:103.000.103.200120


Pievienot komentāru

Ukraina vaino Krieviju «valsts terorismā» pēc uzbrukuma Voroņenkovam

Ukraina vainojusi Krieviju «valsts terorismā» pēc tam, kad Kijevā uz ielas nošauts bijušais Krievijas parlamentārietis Deniss Voroņenkovs.

Lietuvas pilsoņa 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanas shēmā izmantota arī Latvija

Amerikas Svienotās Valsts tiesībsargājošās iestādes izvirzījušas apsūdzības Lietuvas pilsonim par 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no divām ASV augsto tehnoloģiju kompānijām un izmānītā nauda plūdusi uz kontiem arī Latvijā.

Igauņu militārā transporta ražotājs sadarbojas ar norvēģiem un britiem

Igauņu militārā transporta ražotājs Milrem izveidojis kopīgu produkta prototipu ar norvēģu ieroču ražotāju Kongsberg un britu tālvadības sistēmu ražotāju Qinetiq North America.

Interneta lietotāji nespēj noteikt, vai interneta vietne ir legāla

Eiropas Savienības mēroga pētījumā lēsts, ka 97% no visiem ES pilsoņiem uzskata, ka gan izgudrotāji, gan radītāji un izpildmākslinieki var aizsargāt savas tiesības un saņemt atalgojumu par savu darbu, liecina ES Intelektuālā īpašuma birojs.

Iedzīvotāji pārliecināti - viņu auto nenozags; tomēr zādzību skaits Latvijā pieaug

Lielākā daļa auto īpašnieku uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas Balta veiktā aptauja. Savukārt Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.

Īri Brexit dēļ Latvijā apgūst robežas sargāšanu

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt dzeramā ūdens paraugu

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt periodisku dzeramā ūdens paraugu (ēkas siltummezglā un ūdens paraugos kondicionēšanas sistēmā) analizēšanu un profilaktiskās dezinfekcijas veikšanu arī pēc noslēguma dezinfekcijas veikšanas, vēsta Veselības ministrija.

Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā

Ministru prezidents Māris Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā.

Latvijā darbu sākusi biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība

Latvijā darbu uzsākusi starptautiskā biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība, kuras uzdevums ir jaunu inovatīvu uzņēmumu un tehnoloģiju attīstītāju sagatavošana investīciju piesaistei InnoEnergy akseleratorā.

EK vēlas rast risinājumus, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem

Svarīgi rast risinājumu, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem un turpināt sniegt atbalstu aizsargātajiem lietotājiem, par prioritāti norāda Ekonomikas ministrija.

Zemi Latvijā neļaus iegādāties ES pilsoņiem, kuri patstāvīgi neuzturas Latvijā

Izmaiņas likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā, Saeima pieņēma galīgajā lasījumā ceturtdien, 23.martā.

Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozi šim gadam līdz 2,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam no 1,6% līdz 2,7%, vēsta Latvijas Bankas preses dienestā.

Meja: Londonas uzbrucējs bijis vietējais iedzīvotājs

Vīrietis, kurš Londonā sarīkoja traģisku terora aktu, bijis dzimis Lielbritānijā, tā pavēstījusi britu premjerministre Terēza Meja.

Visvairāk par atjaunojamo enerģiju zina vidzemnieki, bez vismazāk - kurzemnieki

Vislabāk informēti par atjaunojamajiem enerģijas resursiem un to izmantošanu ir vidzemnieki, bet vismazākās zināšanas šajā jautājumā ir Kurzemē dzīvojošajiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums, kas veltīts mājokļa un zaļo tehnoloģiju tēmai.

Augstākais vidējais atalgojums ir Rīgā - 936 eiro, zemākais Daugavpilī - 582 eiro

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016.gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%.

KP ļauj Lietuvas uzņēmumam iegūt izšķirošu ietekmi pār Latvijas uzņēmumiem

Konkurences padome atļāvusi divus savstarpēji saistītus darījumus koncerniem W.P.Carey un Kesko iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Baltic Retail Properties un netieši pār trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem - SIA K Prof, SIA Polo LS un SIA Daugavkrasts M.

Papildināts: Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Četri cilvēki gājuši bojā un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

LM ir pret sociālā budžeta daļu novirzīšanu veselības aprūpei

Finanšu ministrijas ierosinājumus par noteiktas sociālā budžeta daļas 1% novirzīšanu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai eksperti vērtē piesardzīgi, Labklājības ministrija ir pret šādu priekšlikumu.

Preventīvos nolūkos ļaunprātīgas mājaslapas varēs atslēgt uz laiku

Konceptuāli atbalstīts grozījumu Elektronisko sakaru likumā, lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Saeima piekrīt disciplināri sodīto tiesnešu vārdu publiskošanai

Publicējot informāciju par tiesnešiem uzliktajiem disciplinārsodiem, pie atbildības saukto personu vārdi un uzvārdi turpmāk netiks aizsegti, paredz Saeimā ceturtdien, 23.martā, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Latvijas šautriņu metēji kvalificējas PDC pasaules kausam

Latvijas šautriņu metēji Madars Razma un Nauris Gleglu izcīnījuši tiesības pārstāvēt Latviju PDC pasaules kausā šautriņu mešanā, kurš no 1.jūnija līdz 4.jūnijam notiks Vācijas pilsētā Frankfurtē un kura kopējais balvu fonds būs 350 tūkstoši eiro.

Eksperti: Interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu

Kibernoziedznieki kļūst arvien viltīgāki, bet viņu sūtītās krāpnieciskās e-pasta vēstules arvien grūtāk atšķirt no parastā e-pasta - interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu, skaidro antivīrusu programmu izstrādātāji eScan.

Rinkēvičs: Latvija atbalsta Starptautiskās koalīcijas cīņu ar Daesh

«Starptautiskā koalīcija cīņai pret Daesh ir kļuvusi par ļoti piemērotu un efektīvu instrumentu, lai ievērojami samazinātu Daesh militārās, finansiālās, un rekrutēšanas spējas,» starptautiskās koalīcijas ārlietu ministru sanāksmē pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ukraina liedz Krievijas pārstāvei piedalīties «Eirovīzijā» Kijevā

Ukrainas drošībnieki noteikuši aizliegumu dziedātājai, kura uzvarējusi popmūzikas konkursa «Eirovīzija» Krievijas nacionālajā atlasē, ieceļot Ukrainas teritorijā. Lēmums liegt dziedātājai Jūlijai Samolovai ieceļot Ukrainā nākamos trīs gadus, nozīmē, ka Krievijas pārstāve nevarēs piedalīties dziesmu konkursa finālā, kas maijā notiks Kijevā

Saeima atbalsta ieceri par vienkāršotu reģistrāciju buru jahtām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā nosakot, ka šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.