bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Savi ļaudis, vai tomēr - nē?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/scanpix

Šonedēļ augstākajās varas ešalonos atkal šūmējās idejas par jaunām nodokļu iniciatīvām. Pagaidām tās vēl navguvušas tālāku virzību, bet ņemot vērā dažus apstākļus, tas nav nemaz tik svarīgi.

Ekonomikas ministrija iesniegusi apstiprināšanai valdībā noteikumu projektu par jaunas nodevas ieviešanu, lai piespiestu uzņēmējus pievērst lielāku uzmanību energoefektivitātes paaugstināšanas jautājumiem.

Ekonomikas ministrija ierosina ieviest energoefektivitātes nodevu 7% apmērā no elektroenerģijas patēriņa iepriekšējā kalendārajā mēnesī, kas aprēķināta par  katru patērēto elektroenerģijas megavatustundu (MWh).

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas plāniem, šādas nodevas maksājums ļaus novērst nevienlīdzību starp uzņēmējiem, kas ieviesuši energoauditu vai energopārvaldības sistēmu un uzņēmējiem, kuri to nav izdarījuši.

Šis maksājums būtu jāuzskata par kontroles instrumentu energopārvaldības sistēmas ieviešanā, īstenojot energoefektivitātes pasākumus, lai sasniegtu valstī izvirzītā mērķa sasniegšanai – līdz 2020.gadam ietaupīt 9 896 gigavatstundas enerģijas galapatēriņa sektoros, norāda Ekonomikas ministrija. Jaunās nodevas maksātāji būs uzņēmēji, kas uzskatāmi par lielajiem elektroenerģijas patērētājiem (patēriņš pārsniedz 500 MWh gadā), un tam nav iespējams ieviest energoauditu vai vai energopārvaldības sistēmu.

Pēc provizoriskām aplēsēm kopējie ieņēmumi no energoefektivitātes nodevas 2017.gadā varētu sasniegt aptuveni 553 tūkstošus eiro, 2018.gadā –  2,52 miljonus eiro, bet 2019.gadā – teju 1,45 miljonus eiro.

Iepriekš politiķi demonstrēja nestandarta domāšanu un fiskālo instrumentu izmantošanu, ieviešot solidaritātes nodokli. Šīs nodokļa liktenis bija traģikomisks. Vispirms jau  izrādījās, ka šī nodokļa maksātāju skaits saruka vai nu par 20, vai 30 procentiem no oficiālajos dokumentos ierakstītā skaita. (Ko arī varēja sagaidīt, jo tie, kas saņem algā vairāk nekā 4 tūkstošus mēnesī, kuri arī bija plānotie solidaritātes nodokļa maksātāji, strādā lielos un cienījamos uzņēmumos, kuros strādā arī profesionāli nodokļu konsultanti un juristi, kas arī nestrādā par «skaistām acīm», bet pateicoties reālām zināšanām un prasmēm,, kas ļauj viņiem pareizi  «izvest»  no aplikšanas ar nodokļiem «lieko» naudu, nepārkāpjot nevienu likumu). Pēc tam uzņēmēji solidaritātes nodokļa ieviešanu apstrīdēja Satversmes tiesā, pēc kā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka šī nodokļa ieviešana mazina uzņēmēju uzticību valstij.   Ministre sacīja, ka pati solidaritātes nodokļa ideja ir pareiza, bet tā ieviešanas veids neatbilst praktiskiem principiem. Ministre uzskata, ka nodokli atcelt nevajadzētu, bet tas jāparveido par sociālo nodokli, lai tie, kas to maksā, saņemtu kādu labumu.

Satversmes tiesa 28.jūlijā lems, vai izskatīs šo uzņēmēju prasību.

Ar energoefektivitātes nodokli var atgadīties tas pats, kas ar solidaritātes nodokli, jo energoefektivitātes paaugstināšana sākotnējā stadijā prasa lielus ieguldījumus. Ja nav normālas pieejas eirofondiem, no kuru līdzekļiem lielākoties tiek veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, tad šajā vēl aizvien nestabilajā ekonomiskajā situācijā vien retais uzņēmējs uzdrīkstēsies izņemt no apgrozības lielus līdzekļus, lai uzlabotu ražošanas energoefektivitāti, nesamaksājot algu darbiniekiem vai neizpildot pasūtījumu.

Svēta vieta tukša nestāv

Vēl aizvien ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu attiecībā uz to, kas vadīs Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Pagaidām vienīgā kandidāte VID vadītājas amatam  ir Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova. Tomēr pati Kolegova šo informāciju pagaidām nekomentē, jo atrodas atvaļinājumā.

Iepriekš premjerministrs Māris Kučinskis tikās ar Valsts kases vadītāju Kasparu Āboliņu, kurš arī tiek uzskatīts par iespējamo kandidātu uz atbildīgo amatu, bet Āboliņš atteicās pretendēt uz posteni VID.

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, it kā ir arī citi kandidāti, taču viņu vārdi nav oficiāli minēti. No presē publicētās informācijas  zināms, ka bez Koļegovas un Āboliņa ieņemt augsto amatu VID piedāvāts arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktorei Baibai Vītoliņai.

Visā visumā stāsts par aizstājēja meklējumiem Inārai Pētersonei, kas VID vadīja vairākus gadus, atgādina stāstu par jauna premjerministra meklējumiem pēc Laimdotas Straujumas demisijas. Un, kā mēs atceramies, tad jauna premjera meklējumi nopietni atsaucās uz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa veselību, kurš iegūla slimnīcā gandrīz nākamajā dienā pēc tam, kad tika nominēts jaunais premjers Māris Kučinskis.

Tāpat piemērotu kandidātu trūkums uz augstiem amatiem valsts pārvaldē norāda, ka  «rezervistu soliņš»  ir gandrīz tukšs. Un tā ir ļoti, ļoti slikta zīme. Tā liecina par to, ka valstī trūkst ne tikai strādnieku šķiras, bet arī elites. Ne tādā nozīmē, kādā mēs parasti saprotam šo vārdu – bagātnieki, kas pērk sev laivas un jahtas un redzami dzeltenajā presē pēc laulības šķiršanas vai laulībām,– bet gan sabiedrības elites – cilvēku ar labu izglītību, pieredzi, prasmēm, valstisku domāšanu, kas spēj izvadīt mūzu  mazo kuģīti vārdā «Latvija» caur visām ģeopolitiskajām un ekonomiskajām vētrām.

Kā BNN jau informēja, uz VID ģenerāldirektora posteni tika izsludināts konkurss, kurā tika saņemti 11 pieteikumi. Uz otro kārtu tika izvirzīti četri kandidāti. Vēlāk premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka neviens no otrajā kārtā iekļuvušajiem neatbilst trešajā kārtā izvirzītajām prasībām, tāpēc konkursa komisija atzīst, ka konkurss beidzies bez rezultāta.

Savi ļaudis

Kadru deficīta kontekstā interesanti atminēties laikraksta Neatkarīgā rīkoto diskusiju ar  biedrību Jaunie Latvijas ļaudis, kas apvieno cilvēkus, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauja.

Laikrakstā pēc diskusijas ievietota publikācija, kurā ietverti sekojoši paziņojumi, priekšlikumi un pārliecības.

«No Latvijas tiek aizskalota vissvarīgākā sabiedrības daļa. Profesionāļi dodas projām tāpēc, ka ir pieprasīti. Bet arī mēs, praktiski visi, kas pārcēlās uz Latviju, ne jau tāpat vien tikām augstāk par vidusslāni. Tas tā notika, pateicoties mūsu profesionālajām iemaņām, mūsu izglītībai. Mums ir savs cilvēkkapitāls. Man šķiet, ka šāda Latvijai lojālu profesionāļu grupa var šeit noderēt. Mums ir mājvieta, mums ir līdzekļi. Mēs neesam tie, kuri te aizņemti ar izdzīvošanu. Tāpēc mēs spējam daudz dot,» saka psiholoģe Marija Šumihina.

Socioloģe Irina Krilova norādīja, ka  ka Latvijā ierodas demogrāfiskā ziņā kvalitatīvi iedzīvotāji, kuri ved šurp savus bērnus, kuri ir ieinteresēti stabilas, plaukstošas Latvijas pastāvēšanā. «Protams, viņi ir gatavi ieguldīt tajā savus cilvēkresursus. Šobrīd tie ir viņu galvenais kapitāls,» uzsvēra viņa.

«Tie, kuri šeit ieradās uzturēšanās atļauju programmas ietvaros, ieradās, lai radītu. Nevis lai sapelnītu šeit visu iespējamo naudu un nosmeltu šeit visu iespējamo krējumu… Šim nolūkam Krievija ir vairāk piemērota. Tur ir vairāk problēmu, tātad – vairāk iespēju šādam biznesam. Bet Latvijā ir iespējams veidot biznesu, kurš dod labumu gan sabiedrībai, gan valstij, gan infrastruktūrai,» piebilda uzņēmējs Pāvels Pereverzevs

Uz jautājumu, vai viņi grasās integrēties Latvijas vidē, Krilova atbildēja, ka tāds mērķis viņai bijis jau sākotnēji un viņi apgūst ne tikai latviešu valodu, bet arī kultūru.

Tas, protams ir no utopijas sērijas, bet sabiedrības elites hroniska kadru deficīta apstākļos apstākļos, šī «jaunlatviešu» grupa var ieņemt tukšo vietu. Kopējā politekonomiskajā situācijā, ņemot vērā migrācijas krīzi Eiropā, iestādēm nevajadzētu domāt par kārtējo nodokļu palielinājumu vai jaunu dzīvotnespējīgu nodevu ieviešanu, bet par to, ka izglītības un veselības jomas kļūst vitāli svarīgas ne tikai ekonomikā, bet arī valsts izdzīvošanā. Mums steidzami ir nepieciešami veselīgi, izglītoti cilvēki. Savi ļaudis.

Ref:103.000.103.200120


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.