bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Uzņēmēju noskaņojums ir nestabils

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijas rūpniecībā maijā uzrādīja labu izaugsmi, taču nākotnes prognozes pagaidām ir ļoti rezervētas, arī Brexit dēļ. Latvijas valdība pie Brexit gan nav vainīga, toties uzņēmējiem apsolījusi nākamgad strauji nemainīt nodokļu politiku, par ko izpelnījusies no uzņēmējiem augstāku novērtējumu.

Rūpniecība mazliet iepriecinājusi

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicējusi jaunāko informāciju par rūpniecības produkcijas apjomu. Izrādās, ka rūpniecības produkcijas izlaide 2016.gada maijā, salīdzinot ar 2015.gada maiju, pieaugusi par 5,1 %. Vislielāko ieguldījumu devusi apstrādes rūpniecība – pieaugums par 5,3%. Tas ir labākais pieauguma rādītājs kopš pagājušā gada jūlija. Salīdzinājumā ar šī gada aprīli, maijā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 2,4%, tai skaitā kāpums apstrādes rūpniecībā par 2,9 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, Latvijas rūpniecības apjomi pieauguši par 3,1%. Apjomi apstrādes rūpniecībā par 2,2%.

Šie skaitļi ekspertos radījuši atturīgu prieku. Daži pat piesardzīgi norādījuši, ka rādītāju palielināšanās rūpniecībā var liecināt par vispārējo Latvijas ekonomikā izaugsmes paātrinājumu šī gada otrajā ceturksnī, un pat stabilizēt prognozes pieaugumu visā 2016.gadā.

Protams, pozitīva dinamika tiek apšaubīta pēc ziņas par Lielbritānijas lēmumu izstāties no Eiropas Savienības.

Uzņēmēju aptaujas rezultāti gan Eiropas Savienībā kopumā, gan Latvijā, liecina, ka pēdējo mēnešu laikā ievērojami uzlabojies ražotāju noskaņojums. Tas dod iemeslu uzskatīt, ka arī nākamajos mēnešos tiks demonstrēti pozitīvi ražošanas pieauguma rādītāji.

Eirozonā Purchasing Managers’ Index (PMI) indekss, kas raksturo veselīgu rūpniecisko sektoru, šī gada jūnijā izaudzis līdz 52,8 punktiem iepretim 51,5 punktiem šī gada maijā. Tas ir augstākais visā pirmajā pusgadā. Indeksa līmenis virs 50 punktiem norāda uz izaugsmi nozarē. Taču arī šie rezultāti ir iegūti pirms Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no ES, tā kā Brexit ietekme būs vērojama tikai nākamajās atskaitēs.

Jūnijā publicētais Eiropas Komisijas Latvijas rūpniecības indekss bija augstākais kopš 2014.gada aprīļa. Jūlijā un turpmākajos mēnešos arī to var ietekmēt Brexit. Daži eksperti norāda, ka reālās tirdzniecības attiecības Brexit sāks ietekmēt ne ātrāk kā 2019.gadā, turklāt neviena no pusēm nav ieinteresēta straujās pārmaiņās. Citi saka, ka tieša ārējā tirdzniecība – ir tikai viens aspekts Brexit ietekmei uz Latvijas rūpniecību. Pārējie divi – valūtas kursa svārstības un noskaņojuma maiņa – ir jūtami jau tagad. Visbūtiskāko ietekmi rada tirgus dalībnieku noskaņojums, kuru novērtēt ir visgrūtāk.

Līdz referendumam bija cerība, ka pienācis gals nelielām un piesardzīgām investīcijām, taču balsojuma rezultāts atsvieda šīs cerības atpakaļ uz nenoteiktu laiku. Piemēram, Investoru pārliecības indekss eirozonā jūlijā nobrucis līdz 1,7 punktiem, salīdzinot ar 9,9 punktiem jūnijā. Jūlija rādītājs – viszemākais pēdējā pusotra gada laikā.

Lielākajai daļai ekonomistu saskan viedoklis par to, ka rūpniecības izaugsmes rādītāji visticamākais tuvākajā laikā būs ļoti mainīgi, atspoguļojot notikumus eirozonā un Eiropas vispārējās attīstības prognozes.

Uzņēmēji ir pauduši savu viedokli

Runājot par tirgus dalībnieku noskaņojumu, šonedēļ paradījās informācija, kas atspoguļo Latvijas uzņēmēju viedokli vairākos jautājumos.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jūnijā vidū veica aptauju, lai noskaidrotu, kā uzņēmēji vērtē valdības un politisko partiju darbu. Noskaidrojās, ka kopējais valdības darba rādītājs pēdējo mēnešu laikā pieaudzis no 4,4 līdz 5,05 ballēm desmit baļļu skalā. Kā norādīja LTRK valdes locekle Katrīna Zeltiņa, šajā laika posmā uzlabojies valdības un uzņēmēju dialogs, panākta vienošanās par to, ka nav gaidāmas būtiskas izmaiņas nodokļu ziņā un uzņēmēji reaģējuši paaugstinot ministru novērtējumu.

Tā pati aptauja liecina, ka strauji samazinājies uzņēmēju novērtējums partijai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – no 6,6 līdz 4,7 punktiem. Bet tajā pašā laikā ZZS joprojām ir labāk novērtētā no Saeimā pārstāvētajām partijām. Partiju Vienotība uzņēmēji novērtējuši ar 3,7 punktiem, partijas iepriekšējais novērtējums bija 2,2 punkti. Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai –Tēvzemei un Brīvībai / LNNK uzņēmēji devuši 4,05 punktus, salīdzinot ar 4,2 pirms tam. Vērtējumu zem 4 punktiem aptaujas organizatori uzskata par neapmierinošu. Un tieši tādu novērtējumu saņēmušas pārējās Saeimā iekļuvušās partijas: Saskaņa – 3,3 punkti, Latvijas reģionu apvienība – 3,81 punkts, un No sirds Latvijai – tieši 3 punkti.

Bet Citadele Index pētījums atklājis, ka daudzi Latvijas biznesa vides aspekti attīstās negatīvi. Visvairāk ticis nodokļiem. 24% uzņēmēju Latvijas nodokļu politiku novērtējuši kā ļoti sliktu, vēl 48% – kā drīzāk sliktu. Vairāk nekā puse respondentu negatīvi vērtē atbalstu uzņēmējiem no pašvaldību puses. Divas trešdaļas ir neapmierinātas ar valsts un pašvaldību uzņēmējiem izvirzītajām prasībām. Ne visai pozitīvas ir uzņēmēju cerības attiecībā uz darbaspēka pieejamību. Šeit vērojama noskaņojumu atšķirība atkarībā no ģeogrāfiskās lokācijas vietas. Vispozitīvāk ir noskaņoti uzņēmēji Rīgas apkārtnē, Kurzemē un Zemgalē, bet vispesimistiskāk – Latgalē, informēja bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Lai gan vērojams neliels uzlabojums, uzņēmēji vēl aizvien neraugās rītdienā ar pārliecību un sagaida aktīvāku un caurspīdīgāku politiku no valsts puses.

Cik katrs Latvijas iedzīvotājs maksās par veselību?

Latvijas Veselības ministrija turpina darbu pie fundamentālas reformas, kas solās finansiāli ietekmēt visas valsts iedzīvotājus – obligātās veselības apdrošināšanas (OVA) sistēmas izstrādāšanas. Veselības ministre Anda Čakša paziņoja, ka, ja OVA Latvijā tiks ieviesta uz pacientu un papildu iemaksu rēķina, katram iedzīvotājam būs jāmaksā no 25 līdz 70 eiro mēnesī. Ministre norādīja, ka šis ir ļoti ievērojams ieguldījums un tas izmainīs vienlīdzības principa ievērošanu veselības pakalpojumu pieejamībā, tāpēc pieņemamāka būtu nodokļu pārdale. Čakša uzskata, ka veselības apdrošināšanas sistēmu vispirms ir jānodrošina valstij, nevis privātajiem apdrošinātājiem, citādi daži cilvēki paliks ārpus sistēmas un nevarēs saņemt pakalpojumus.

Pavisam ir izstrādāti trīs reformas modeļi. Veselības ministrija saka, ka no savas puses, tā aizstāvēs finansēšanas iespēju, kas neparedz kopējā nodokļu slogu palielināšanu, bet prasa novirzīt veselības aprūpei daļu sociālā nodokļa.

Tomēr, kāds lēmums būs jāpieņem. Nozares budžets ir 2,9% no IKP, bet tam jābūt vismaz 4%, tā kā ar nākamā gada budžetam plānotajiem papildus 35 miljoniem ir pārāk maz, sacīja ministre. Visi eksperti uzsver, ka, paralēli finanšu piesaistīšanai veselības aprūpei, ir jāveicina pakalpojumu kvantitātes pāreja uz pakalpojumu kvalitāti un jārisina dažas citas problēmas, jo ieguldīt sistēmā, kura nestrādā, nav nekādas jēgas.

Ref:103.000.103.100510


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.