bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Uzņēmēju noskaņojums ir nestabils

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijas rūpniecībā maijā uzrādīja labu izaugsmi, taču nākotnes prognozes pagaidām ir ļoti rezervētas, arī Brexit dēļ. Latvijas valdība pie Brexit gan nav vainīga, toties uzņēmējiem apsolījusi nākamgad strauji nemainīt nodokļu politiku, par ko izpelnījusies no uzņēmējiem augstāku novērtējumu.

Rūpniecība mazliet iepriecinājusi

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicējusi jaunāko informāciju par rūpniecības produkcijas apjomu. Izrādās, ka rūpniecības produkcijas izlaide 2016.gada maijā, salīdzinot ar 2015.gada maiju, pieaugusi par 5,1 %. Vislielāko ieguldījumu devusi apstrādes rūpniecība – pieaugums par 5,3%. Tas ir labākais pieauguma rādītājs kopš pagājušā gada jūlija. Salīdzinājumā ar šī gada aprīli, maijā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 2,4%, tai skaitā kāpums apstrādes rūpniecībā par 2,9 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, Latvijas rūpniecības apjomi pieauguši par 3,1%. Apjomi apstrādes rūpniecībā par 2,2%.

Šie skaitļi ekspertos radījuši atturīgu prieku. Daži pat piesardzīgi norādījuši, ka rādītāju palielināšanās rūpniecībā var liecināt par vispārējo Latvijas ekonomikā izaugsmes paātrinājumu šī gada otrajā ceturksnī, un pat stabilizēt prognozes pieaugumu visā 2016.gadā.

Protams, pozitīva dinamika tiek apšaubīta pēc ziņas par Lielbritānijas lēmumu izstāties no Eiropas Savienības.

Uzņēmēju aptaujas rezultāti gan Eiropas Savienībā kopumā, gan Latvijā, liecina, ka pēdējo mēnešu laikā ievērojami uzlabojies ražotāju noskaņojums. Tas dod iemeslu uzskatīt, ka arī nākamajos mēnešos tiks demonstrēti pozitīvi ražošanas pieauguma rādītāji.

Eirozonā Purchasing Managers’ Index (PMI) indekss, kas raksturo veselīgu rūpniecisko sektoru, šī gada jūnijā izaudzis līdz 52,8 punktiem iepretim 51,5 punktiem šī gada maijā. Tas ir augstākais visā pirmajā pusgadā. Indeksa līmenis virs 50 punktiem norāda uz izaugsmi nozarē. Taču arī šie rezultāti ir iegūti pirms Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no ES, tā kā Brexit ietekme būs vērojama tikai nākamajās atskaitēs.

Jūnijā publicētais Eiropas Komisijas Latvijas rūpniecības indekss bija augstākais kopš 2014.gada aprīļa. Jūlijā un turpmākajos mēnešos arī to var ietekmēt Brexit. Daži eksperti norāda, ka reālās tirdzniecības attiecības Brexit sāks ietekmēt ne ātrāk kā 2019.gadā, turklāt neviena no pusēm nav ieinteresēta straujās pārmaiņās. Citi saka, ka tieša ārējā tirdzniecība – ir tikai viens aspekts Brexit ietekmei uz Latvijas rūpniecību. Pārējie divi – valūtas kursa svārstības un noskaņojuma maiņa – ir jūtami jau tagad. Visbūtiskāko ietekmi rada tirgus dalībnieku noskaņojums, kuru novērtēt ir visgrūtāk.

Līdz referendumam bija cerība, ka pienācis gals nelielām un piesardzīgām investīcijām, taču balsojuma rezultāts atsvieda šīs cerības atpakaļ uz nenoteiktu laiku. Piemēram, Investoru pārliecības indekss eirozonā jūlijā nobrucis līdz 1,7 punktiem, salīdzinot ar 9,9 punktiem jūnijā. Jūlija rādītājs – viszemākais pēdējā pusotra gada laikā.

Lielākajai daļai ekonomistu saskan viedoklis par to, ka rūpniecības izaugsmes rādītāji visticamākais tuvākajā laikā būs ļoti mainīgi, atspoguļojot notikumus eirozonā un Eiropas vispārējās attīstības prognozes.

Uzņēmēji ir pauduši savu viedokli

Runājot par tirgus dalībnieku noskaņojumu, šonedēļ paradījās informācija, kas atspoguļo Latvijas uzņēmēju viedokli vairākos jautājumos.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jūnijā vidū veica aptauju, lai noskaidrotu, kā uzņēmēji vērtē valdības un politisko partiju darbu. Noskaidrojās, ka kopējais valdības darba rādītājs pēdējo mēnešu laikā pieaudzis no 4,4 līdz 5,05 ballēm desmit baļļu skalā. Kā norādīja LTRK valdes locekle Katrīna Zeltiņa, šajā laika posmā uzlabojies valdības un uzņēmēju dialogs, panākta vienošanās par to, ka nav gaidāmas būtiskas izmaiņas nodokļu ziņā un uzņēmēji reaģējuši paaugstinot ministru novērtējumu.

Tā pati aptauja liecina, ka strauji samazinājies uzņēmēju novērtējums partijai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – no 6,6 līdz 4,7 punktiem. Bet tajā pašā laikā ZZS joprojām ir labāk novērtētā no Saeimā pārstāvētajām partijām. Partiju Vienotība uzņēmēji novērtējuši ar 3,7 punktiem, partijas iepriekšējais novērtējums bija 2,2 punkti. Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai –Tēvzemei un Brīvībai / LNNK uzņēmēji devuši 4,05 punktus, salīdzinot ar 4,2 pirms tam. Vērtējumu zem 4 punktiem aptaujas organizatori uzskata par neapmierinošu. Un tieši tādu novērtējumu saņēmušas pārējās Saeimā iekļuvušās partijas: Saskaņa – 3,3 punkti, Latvijas reģionu apvienība – 3,81 punkts, un No sirds Latvijai – tieši 3 punkti.

Bet Citadele Index pētījums atklājis, ka daudzi Latvijas biznesa vides aspekti attīstās negatīvi. Visvairāk ticis nodokļiem. 24% uzņēmēju Latvijas nodokļu politiku novērtējuši kā ļoti sliktu, vēl 48% – kā drīzāk sliktu. Vairāk nekā puse respondentu negatīvi vērtē atbalstu uzņēmējiem no pašvaldību puses. Divas trešdaļas ir neapmierinātas ar valsts un pašvaldību uzņēmējiem izvirzītajām prasībām. Ne visai pozitīvas ir uzņēmēju cerības attiecībā uz darbaspēka pieejamību. Šeit vērojama noskaņojumu atšķirība atkarībā no ģeogrāfiskās lokācijas vietas. Vispozitīvāk ir noskaņoti uzņēmēji Rīgas apkārtnē, Kurzemē un Zemgalē, bet vispesimistiskāk – Latgalē, informēja bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Lai gan vērojams neliels uzlabojums, uzņēmēji vēl aizvien neraugās rītdienā ar pārliecību un sagaida aktīvāku un caurspīdīgāku politiku no valsts puses.

Cik katrs Latvijas iedzīvotājs maksās par veselību?

Latvijas Veselības ministrija turpina darbu pie fundamentālas reformas, kas solās finansiāli ietekmēt visas valsts iedzīvotājus – obligātās veselības apdrošināšanas (OVA) sistēmas izstrādāšanas. Veselības ministre Anda Čakša paziņoja, ka, ja OVA Latvijā tiks ieviesta uz pacientu un papildu iemaksu rēķina, katram iedzīvotājam būs jāmaksā no 25 līdz 70 eiro mēnesī. Ministre norādīja, ka šis ir ļoti ievērojams ieguldījums un tas izmainīs vienlīdzības principa ievērošanu veselības pakalpojumu pieejamībā, tāpēc pieņemamāka būtu nodokļu pārdale. Čakša uzskata, ka veselības apdrošināšanas sistēmu vispirms ir jānodrošina valstij, nevis privātajiem apdrošinātājiem, citādi daži cilvēki paliks ārpus sistēmas un nevarēs saņemt pakalpojumus.

Pavisam ir izstrādāti trīs reformas modeļi. Veselības ministrija saka, ka no savas puses, tā aizstāvēs finansēšanas iespēju, kas neparedz kopējā nodokļu slogu palielināšanu, bet prasa novirzīt veselības aprūpei daļu sociālā nodokļa.

Tomēr, kāds lēmums būs jāpieņem. Nozares budžets ir 2,9% no IKP, bet tam jābūt vismaz 4%, tā kā ar nākamā gada budžetam plānotajiem papildus 35 miljoniem ir pārāk maz, sacīja ministre. Visi eksperti uzsver, ka, paralēli finanšu piesaistīšanai veselības aprūpei, ir jāveicina pakalpojumu kvantitātes pāreja uz pakalpojumu kvalitāti un jārisina dažas citas problēmas, jo ieguldīt sistēmā, kura nestrādā, nav nekādas jēgas.

Ref:103.000.103.100510


Pievienot komentāru

No jūlija OIK fiksētā daļa elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%

No 1.jūlija obligātās iepirkumu komponentes fiksētā daļa visiem elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Turcijā strauji pazeminās nacionālās valūtas vērtība

Turcijas nacionālā valūta lira nedēļas pirmajās dienās zaudējusi piecus procentus no tās vērtības pret Amerikas Savienoto Valstu dolāru. Politiskajā jomā Turcijā spēkā ir ārkārtas stāvoklis, un jūnijā gaidāmas ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā aprīlī palielinājies par 0,6%

Ražotāju cenu līmenis 2018.gada aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijas rūpniecībā palielinājies par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,3%.

Gadu pirms Eiropas vēlēšanām par tās ieguvumiem pārliecināti 70% iedzīvotāju

Valsts dalība Eiropas Savienībā ir «laba lieta» – atbilstoši jaunākā Eiropas Parlamenta Eirobarometra pētījuma rezultātiem Latvijā tā uzskata 52% iedzīvotāju.

Igaunijas prezidente apmeklē Ukrainas austrumus, kur pastiprinājusies karadarbība

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) devusies oficiālā vizītē uz Ukrainu, kur iecerētas tikšanās ar augstākajām ukraiņu amatpersonām un arī joprojām kara plosītā Donbasa reģiona apmeklējums.

Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās noteikt aizliegumu studijām krievu valodā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

Lauksaimnieki pieteikušies platību maksājumiem: saņemti 57 176 iesniegumi

Līdz šā gada 22.maijam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā saņemti 57 176 iesniegumus platību maksājumiem bez kavējuma sankcijām. Platību maksājumiem vēl var pieteikties līdz 15.jūnijam, bet šajā gadījumā atbalstu samazina 1% apmērā par katru nokavēto darbadienu.

Tallinā populārāki kļūst diennakts lielveikali

Tallinā pieprasījumu pēc diennakts pārtikas veikaliem ievērojis Somijas lielveikalu tīkls Prisma, kam Igaunijas galvaspilsētā drīzumā būšot trīs mazumtirdzniecības vietas, kuras strādās cauru diennakti un septiņas dienas nedēļā.

Ašeradens: KP un SPRK apvienošana ir īstenojama; tas jāpaveic nākamajai valdībai

Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pieaug to uzņēmumu skaits, kuru darbinieki šķiro atkritumus

Noslēgusies AS Latvijas Zaļais punkts, biroja preču tirgotāja SIA Officeday Latvia un SIA Fazer Latvija kopīgā bateriju vākšanas kampaņa. Kampaņas astoņos mēnešos vairāk nekā 100 uzņēmumu savāca 1 104 kg izlietoto bateriju.

AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonu eiro

Latvijas Pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

ASV atteiksies no banku kontroles noteikumiem, kas ieviesti dižķibeles laikā

Amerikas Savienotajam Valstīm tiecoties mīkstināt banku paškontroles un uzraudzības noteikumus, kas tika ieviesti globālās finanšu krīzes iespaidā, ASV Kongress atbalstījis stingro prasību mīkstināšanu.

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, naftas cenas sarūk Ņujorkā un kāpj Londonā

ASV biržu indeksi otrdien, 22.maijā, kritušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa piezīmēm par tirdzniecību un ģeopolitiku.

Valsts kontrole: Valstī beidzot ir jāsakārto izdienas pensiju sistēma

Latvijā beidzot ir jāsakārto sensitīvā izdienas pensiju sistēma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izglītības komisija virza likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 22.maijā, lēmusi konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam, ziņo Saeimas Preses dienests.

Cukerbergs EP atvainojas par Facebook lomu Cambridge Analytica skandālā

Facebook izpilddirektors Marks Cukerbergs Eiropas Parlamentā ir atvainojies par sociālā tīkla lomu lietotāju datu vākšanas skandālā ap uzņēmumu Cambridge Analytica un par atļaušanu sociālajā tīklā izplatīt viltus ziņas.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā plāno likt iestādīt jaunus

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, konceptuāli lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Efektivizēs strīdu izskatīšanu maksātnespējas procesā

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstījuši grozījumus Maksātnespējas likumā un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīt paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā.

Aizsardzības komisija konceptuāli atbalsta grozījumus Nacionālās drošības likumā

Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 22.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Likumprojektā definēti visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kā arī precizēti gadījumi, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju. 

Sola stratēģiju mediķu iztrūkuma «aizpildīšanai» līdz ar pagarinātā normālā darba laika atcelšanu

Tiek veidota skaidra stratēģija, kā līdz ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi nozarē aizpildīt cilvēkresursu iztrūkumu, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem  norāda veselības ministre Anda Čakša.

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Jaunākie komentāri