bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 18.08.2017 | Vārda dienas: Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Uzņēmēju noskaņojums ir nestabils

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijas rūpniecībā maijā uzrādīja labu izaugsmi, taču nākotnes prognozes pagaidām ir ļoti rezervētas, arī Brexit dēļ. Latvijas valdība pie Brexit gan nav vainīga, toties uzņēmējiem apsolījusi nākamgad strauji nemainīt nodokļu politiku, par ko izpelnījusies no uzņēmējiem augstāku novērtējumu.

Rūpniecība mazliet iepriecinājusi

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicējusi jaunāko informāciju par rūpniecības produkcijas apjomu. Izrādās, ka rūpniecības produkcijas izlaide 2016.gada maijā, salīdzinot ar 2015.gada maiju, pieaugusi par 5,1 %. Vislielāko ieguldījumu devusi apstrādes rūpniecība – pieaugums par 5,3%. Tas ir labākais pieauguma rādītājs kopš pagājušā gada jūlija. Salīdzinājumā ar šī gada aprīli, maijā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 2,4%, tai skaitā kāpums apstrādes rūpniecībā par 2,9 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, Latvijas rūpniecības apjomi pieauguši par 3,1%. Apjomi apstrādes rūpniecībā par 2,2%.

Šie skaitļi ekspertos radījuši atturīgu prieku. Daži pat piesardzīgi norādījuši, ka rādītāju palielināšanās rūpniecībā var liecināt par vispārējo Latvijas ekonomikā izaugsmes paātrinājumu šī gada otrajā ceturksnī, un pat stabilizēt prognozes pieaugumu visā 2016.gadā.

Protams, pozitīva dinamika tiek apšaubīta pēc ziņas par Lielbritānijas lēmumu izstāties no Eiropas Savienības.

Uzņēmēju aptaujas rezultāti gan Eiropas Savienībā kopumā, gan Latvijā, liecina, ka pēdējo mēnešu laikā ievērojami uzlabojies ražotāju noskaņojums. Tas dod iemeslu uzskatīt, ka arī nākamajos mēnešos tiks demonstrēti pozitīvi ražošanas pieauguma rādītāji.

Eirozonā Purchasing Managers’ Index (PMI) indekss, kas raksturo veselīgu rūpniecisko sektoru, šī gada jūnijā izaudzis līdz 52,8 punktiem iepretim 51,5 punktiem šī gada maijā. Tas ir augstākais visā pirmajā pusgadā. Indeksa līmenis virs 50 punktiem norāda uz izaugsmi nozarē. Taču arī šie rezultāti ir iegūti pirms Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no ES, tā kā Brexit ietekme būs vērojama tikai nākamajās atskaitēs.

Jūnijā publicētais Eiropas Komisijas Latvijas rūpniecības indekss bija augstākais kopš 2014.gada aprīļa. Jūlijā un turpmākajos mēnešos arī to var ietekmēt Brexit. Daži eksperti norāda, ka reālās tirdzniecības attiecības Brexit sāks ietekmēt ne ātrāk kā 2019.gadā, turklāt neviena no pusēm nav ieinteresēta straujās pārmaiņās. Citi saka, ka tieša ārējā tirdzniecība – ir tikai viens aspekts Brexit ietekmei uz Latvijas rūpniecību. Pārējie divi – valūtas kursa svārstības un noskaņojuma maiņa – ir jūtami jau tagad. Visbūtiskāko ietekmi rada tirgus dalībnieku noskaņojums, kuru novērtēt ir visgrūtāk.

Līdz referendumam bija cerība, ka pienācis gals nelielām un piesardzīgām investīcijām, taču balsojuma rezultāts atsvieda šīs cerības atpakaļ uz nenoteiktu laiku. Piemēram, Investoru pārliecības indekss eirozonā jūlijā nobrucis līdz 1,7 punktiem, salīdzinot ar 9,9 punktiem jūnijā. Jūlija rādītājs – viszemākais pēdējā pusotra gada laikā.

Lielākajai daļai ekonomistu saskan viedoklis par to, ka rūpniecības izaugsmes rādītāji visticamākais tuvākajā laikā būs ļoti mainīgi, atspoguļojot notikumus eirozonā un Eiropas vispārējās attīstības prognozes.

Uzņēmēji ir pauduši savu viedokli

Runājot par tirgus dalībnieku noskaņojumu, šonedēļ paradījās informācija, kas atspoguļo Latvijas uzņēmēju viedokli vairākos jautājumos.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jūnijā vidū veica aptauju, lai noskaidrotu, kā uzņēmēji vērtē valdības un politisko partiju darbu. Noskaidrojās, ka kopējais valdības darba rādītājs pēdējo mēnešu laikā pieaudzis no 4,4 līdz 5,05 ballēm desmit baļļu skalā. Kā norādīja LTRK valdes locekle Katrīna Zeltiņa, šajā laika posmā uzlabojies valdības un uzņēmēju dialogs, panākta vienošanās par to, ka nav gaidāmas būtiskas izmaiņas nodokļu ziņā un uzņēmēji reaģējuši paaugstinot ministru novērtējumu.

Tā pati aptauja liecina, ka strauji samazinājies uzņēmēju novērtējums partijai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – no 6,6 līdz 4,7 punktiem. Bet tajā pašā laikā ZZS joprojām ir labāk novērtētā no Saeimā pārstāvētajām partijām. Partiju Vienotība uzņēmēji novērtējuši ar 3,7 punktiem, partijas iepriekšējais novērtējums bija 2,2 punkti. Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai –Tēvzemei un Brīvībai / LNNK uzņēmēji devuši 4,05 punktus, salīdzinot ar 4,2 pirms tam. Vērtējumu zem 4 punktiem aptaujas organizatori uzskata par neapmierinošu. Un tieši tādu novērtējumu saņēmušas pārējās Saeimā iekļuvušās partijas: Saskaņa – 3,3 punkti, Latvijas reģionu apvienība – 3,81 punkts, un No sirds Latvijai – tieši 3 punkti.

Bet Citadele Index pētījums atklājis, ka daudzi Latvijas biznesa vides aspekti attīstās negatīvi. Visvairāk ticis nodokļiem. 24% uzņēmēju Latvijas nodokļu politiku novērtējuši kā ļoti sliktu, vēl 48% – kā drīzāk sliktu. Vairāk nekā puse respondentu negatīvi vērtē atbalstu uzņēmējiem no pašvaldību puses. Divas trešdaļas ir neapmierinātas ar valsts un pašvaldību uzņēmējiem izvirzītajām prasībām. Ne visai pozitīvas ir uzņēmēju cerības attiecībā uz darbaspēka pieejamību. Šeit vērojama noskaņojumu atšķirība atkarībā no ģeogrāfiskās lokācijas vietas. Vispozitīvāk ir noskaņoti uzņēmēji Rīgas apkārtnē, Kurzemē un Zemgalē, bet vispesimistiskāk – Latgalē, informēja bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Lai gan vērojams neliels uzlabojums, uzņēmēji vēl aizvien neraugās rītdienā ar pārliecību un sagaida aktīvāku un caurspīdīgāku politiku no valsts puses.

Cik katrs Latvijas iedzīvotājs maksās par veselību?

Latvijas Veselības ministrija turpina darbu pie fundamentālas reformas, kas solās finansiāli ietekmēt visas valsts iedzīvotājus – obligātās veselības apdrošināšanas (OVA) sistēmas izstrādāšanas. Veselības ministre Anda Čakša paziņoja, ka, ja OVA Latvijā tiks ieviesta uz pacientu un papildu iemaksu rēķina, katram iedzīvotājam būs jāmaksā no 25 līdz 70 eiro mēnesī. Ministre norādīja, ka šis ir ļoti ievērojams ieguldījums un tas izmainīs vienlīdzības principa ievērošanu veselības pakalpojumu pieejamībā, tāpēc pieņemamāka būtu nodokļu pārdale. Čakša uzskata, ka veselības apdrošināšanas sistēmu vispirms ir jānodrošina valstij, nevis privātajiem apdrošinātājiem, citādi daži cilvēki paliks ārpus sistēmas un nevarēs saņemt pakalpojumus.

Pavisam ir izstrādāti trīs reformas modeļi. Veselības ministrija saka, ka no savas puses, tā aizstāvēs finansēšanas iespēju, kas neparedz kopējā nodokļu slogu palielināšanu, bet prasa novirzīt veselības aprūpei daļu sociālā nodokļa.

Tomēr, kāds lēmums būs jāpieņem. Nozares budžets ir 2,9% no IKP, bet tam jābūt vismaz 4%, tā kā ar nākamā gada budžetam plānotajiem papildus 35 miljoniem ir pārāk maz, sacīja ministre. Visi eksperti uzsver, ka, paralēli finanšu piesaistīšanai veselības aprūpei, ir jāveicina pakalpojumu kvantitātes pāreja uz pakalpojumu kvalitāti un jārisina dažas citas problēmas, jo ieguldīt sistēmā, kura nestrādā, nav nekādas jēgas.

Ref:103.000.103.100510


Pievienot komentāru

Šī gada pirmajā ceturksnī par 18% pieaudzis IKT nozares pakalpojumu eksports

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares pakalpojumu eksports šī gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret to pašu laika periodu pērn pieaudzis par 18%, sasniedzot 137 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Latvijā pirmajos sešos mēnešos starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Sniegs atbalstu aizsargātajiem lietotājiem jauna elektrības pieslēguma ierīkošanai

Ministru kabinets noteic jaunu elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanas un finansēšanas kārtību aizsargātajiem lietotājiem, paredzot iespēju jauna elektrības pieslēguma ierīkošanas izmaksas aizsargātajam lietotājam segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā gada inflācija jūlijā bijusi viena no lielākajām ES

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Pirmajā pusgadā Latvijā saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu.

Atbalsta 2'000 eiro piešķiršanu Tēva dienas festivāla organizēšanai

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 17.augustā, atbalstīja 2 000 eiro līdzfinansējuma piešķiršanu nodibinājumam Fonds mammām un tētiem Tēva dienas festivāla organizēšanai Vērmanes dārzā.

Pieaug Regulatorā iesniegto elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju sūdzību skaits

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, sūdzību skaits elektronisko sakaru jomā ir palielinājies par 53%, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Ķirsis nekandidēs uz Vienotības priekšsēdētāja amatu par labu Ašeradenam

Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis atsaucis savu kandidatūru uz Vienotības valdes priekšsēdētāja amatu par labu citam pretendentam, ekonomikas ministram, Ministru prezidenta biedram Arvilam Ašeradenam.

Rinkēvičs pauž Latvijas interesi turpināt politiskās konsultācijas ar Palestīnu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ceturtdien, 17.augustā, tiekas ar Palestīnas misijas vadītāju Latvijā, vēstnieku Taisiru Al Adžuri, lai pārrunātu divpusējās Latvijas un Palestīnas attiecības un Tuvo Austrumu miera procesu.

Latvijas valsts mežu peļņa pirmajā pusgadā samazinājusies līdz 34,371 miljonam eiro

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja Latvijas valsts meži apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 135,252 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies par 7,3% un bija 34,371 miljons eiro.

Aptauja: Par drošāko automašīnas krāsu atzīta sarkanā krāsa

Vairākums Latvijas autobraucēju par drošāko automašīnas krāsu uzskata sarkano krāsu, savukārt par iecienītāko - melno, norāda pašmāju degvielas tirgotāja AS Virši-A veiktā aptauja.

airBaltic pārvadāto pasažieru skaits otro mēnesi pēc kārtas sasniedz rekordu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 393 312 pasažierus, kas ir par 21% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Otro mēnesi pēc kārtas pārvadāto pasažieru skaits bijis lielākais lidsabiedrības vēsturē.

Brīvais vilnis: Gandrīz visiem zivrūpniekiem patlaban ir zaudējumi

Latvijā šobrīd gandrīz visiem zivrūpniekiem ir lielāki vai mazāki zaudējumi, stāsta zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Pārtrauc luksus automašīnu tirdzniecības grupējuma darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde šī gada augustā apturēja organizētas personu grupas darbību, kas nodarbojās ar ekskluzīvu automašīnu un sadzīves tehnikas tirdzniecību. Izvairoties no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk kā 2,8 miljoni eiro apmērā.

ASV helikopteri veiks zemos lidojumus Latvijas gaisa telpā

Amerikas Savieotās Valsts Gaisa spēku kaujas brigādes Fēnikss vienības helikopteri, kas Latvijā atrodas ASV vadītās mācību operācijas Atlantic Resolve ietvaros, piektdien, 18.augustā, no plkst.16.00 līdz 18.00 Latvijas gaisa telpā, virzienā no Lielvārdes uz Dobeli un atpakaļ, veiks zemos lidojumus.

Ievestā benzīna apmērs sarucis par 9,5%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 9,5% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 2,7% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vēlas nomainīt Veselības ministrijas valsts sekretāru Ketneru

Veselības ministrija varētu nomainīt valsts sekretāru Kārli Ketneru, kurš varētu tikt pārcelts darbā uz Finanšu ministriju, ziņo Latvijas Televīzija.

Nīderlandē tiesas prāva par saindēto olu skandālu

Nīderlandē tiesas priekšā stājušies divi vīrieši par iespējamu saistību ar aizliegtu insekticīdu saturošu olu skandālu, kura dēļ virknē Eiropas valstu iznīcināti miljoniem olu un nodarīti zaudējumi vairāku miljonu eiro vērtībā.

LLKC: Augļu un ogu raža piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%

Augļu un ogu raža atkarībā no kultūras šogad piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%, savukārt dārzeņkopībā - 20% līdz 30%, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopības ekspertu veiktie apsekojumi.

Lidosta Rīga pilnveido vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Starptautiskajā lidostā Rīga uzbrauktuvē pie izlidošanas termināļa ir ierīkota jauna autostāvvieta personām ar īpašām vajadzībām, kas tagad ir aprīkota gan ar ceļa marķējumu, gan arī attiecīgu ceļazīmi, vēsta lidostas pārstāvji.

Autovadītāji sāk retāk piekukuļot policistus

Šogad septiņos mēnešos samazinājies gadījumu skaits, kad transportlīdzekļu vadītāji policistiem piedāvājuši kukuli.

Uz robežas aizturēts Indijas pilsonis ar viltotiem dokumentiem; kriminālsoda nav

Terehovas robežkontroles punktā konstatēts viens no Maskavas ar autobusu ieceļojošs Indijas pilsonis, kurš uzrādījis viltotu Eiropas Savienības ģimenes locekļa uzturēšanās karti. Kriminālprocess nav uzsākts, turklāt persona atgriezta uz izceļošanas valsti.

Latvijas dzelzceļam nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas

AS Latvijas dzelzceļš nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas, kas bija 880 998 eiro, trešdien, 16.augustā, lēma valdība.

Papildināts Dziesmu un deju svētku likums- Kas tajā jauns?

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei 2018.gada vasarā, trešdien, 16.augustā, Ministru kabinets apstiprinājis vairākus grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā. Priekšlikumi paredz precizēt vairākus aspektus, kas skar svētku sagatavošanu un iesaistīto pušu atbildības.

Igauņu Inbank pusgadā nopelna 5,7 miljonus eiro

Igauņu finanšu pakalpojumu sniedzējs Inbank 2017.gada pirmajā pusē guvis peļņu 5,7 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir lēciens par 429%.