bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.01.2017 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvijā – viena no pasaulē labākajām nodokļu sistēmām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākamā gada budžeta pieņemšanas kontekstā Latvijas nodokļu sistēmu netika sunījuši vien sliņķi. Bet, izrādās, ka mūsu valstī ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū. Šis secinājums ietverts šonedēļ publicētajā organizācijas jaunākajā Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā.

Tikmēr valdība šonedēļ apstiprināja 2017.gada budžetu, kuru lamāja visi, izņemot sliņķus.  Kā uzreiz pēc galvenā finanšu dokumenta pieņemšanas sacīja premjerministrs Māris Kučinskis, nākamā gada budžetā palielināts finansējums jomām, kuras valdība izvirzījusi kā prioritāras – izglītība, veselība, iekšējā un ārējā drošība.

Dienā, kad tika apstiprināts budžets, notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā sociālie partneri gan uzteica Ministru kabinetu par komunikācijas uzlabošanu, gan kritizēja atsevišķas budžeta daļas. Piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka, sastādot budžetu, atrisināta virkne svarīgu jautājumu, taču neatrisinātie var radīt problēmas nākotnē. Kā dažus no šādiem aktuāliem jautājumiem, viņš minēja solidaritātes nodokli, mazā biznesa regulēšanu un darba slodzi.

Bažas par nodokļu politiku un uzņēmējdarbības vidi paudis arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Budžeta pieņemšanas priekšvakarā skepsi par to pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Pēc viņas domām, tas ir veidots pārāk piesardzīgi un nav vērsts uz tautsaimniecības attīstību. Viņa arī norādīja, ka 2017.gada budžeta izstrādes kontekstā netika runāts par lielām strukturālām izmaiņām nodokļu politikā, tomēr arī ar pieņemtajām nelielajām izmaiņām varētu būt pietiekami, lai negatīvi ietekmētu ekonomisko attīstību. „Tādas mazās izmaiņas kā auto nozares nodokļi un dabas resursu nodoklis var radīt sniega bumbas efektu, apgrūtinot uzņēmējdarbības vidi,” sacīja Meņģelsone.

Saskaņā ar valdības apstiprināto dokumentu, ieņēmumi valsts konsolidētajā budžetā nākamgad veidos 8,066 miljardus eiro, izdevumi – 8,367 miljardus eiro. Nodokļu ieņēmumi tiek plānoti 6,344 miljardu eiro apmērā, nenodokļu – 513,9 miljonu eiro apmērā, ārvalstu finanšu palīdzība 1 113,8 miljonu eiro apmērā un pārējie ieņēmumi 94,2 miljonu eiro apmērā.

Ne jau vieta grezno valsti, bet valsts – vietu

Neskatoties uz to, ka uzņēmējdarbības organizācijas nepagurušas kritizē nodokļu politiku gan budžeta pieņemšanas kontekstā, gan citos gadījumos, izrādās, ka Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū. Nodokļu sistēmas konkurētspējā Latvija piekāpjas tikai Igaunijai un Jaunzēlandei, teikts šonedēļ publicētajā jaunākajā Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā.

Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ierindojusies aiz Igaunijas, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 25.augstākā 35 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, 7.vietā ierindojas personīgo nodokļu rādītājā, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 2.vietu aiz Nīderlandes.

Ceturto vietu ieņem Šveice, tai seko Zviedrija, Nīderlande, Luksemburga, Austrālija, Slovākija un Turcija.

Pētījumā norādīts, ka Latvijā, kas nesen pievienojās OECD, ir salīdzinoši zems uzņēmumu nodoklis 15% apmērā, ātra izdevumu atgūšana un zems personīgā ienākuma nodoklis.

Pieminēšanas vērts ir tas, ka pēdējo vietu nodokļu konkurētspējas indeksā ieņem Francija.

Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss parāda, cik labi valsts nodokļu sistēma veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un investīcijas. Indeksā izskatīti vairāk nekā 40 nodokļu politikas rādītāji piecās kategorijās: uzņēmumu ienākuma nodokļi, personīgie nodokļi, patēriņa nodokļi, īpašuma nodokļi un izturēšanās pret peļņu ārvalstīs.

Tomēr uzņēmējdarbības organizācijas arī te nepalika malā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji pēc indeksa publikācijas steidzās paziņot, ka Latvijas nodokļu sistēma nemaz neizskatās tik labi, kā varētu šķist. Latvijā galvenās problēmas rada augstie darbaspēka nodokļi, kas abās kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā – ir zemāki nekā pie mums, tādējādi šajā jomā Latvija ir visnekonkurētspējīgākā, norāda LTRK. Latvijai jānosaka 0% likme reinvestētajai peļņai, tāpat kā Igaunijā, jo Latvijai jākonkurē ar pārējām Baltijas valstīm. Tāpēc svarīgi ir nevis lepoties par indeksā ieņemto vietu, bet domāt par tiem uzņēmējiem, kas pārved savu biznesu uz citām valstīm, un tiem, kuri vēlas to attīstīt šeit uz vietas, uzskata LTRK.

Dzīvokļa jautājums

Tomēr, ja spriežam pēc šonedēļ publicētajiem Eurostat datiem par nekustamā īpašuma cenu izmaiņām 27 ES dalībvalstīs, Latvijas ekonomikai klājas diezgan labi. Mūsu valstī nekustamā īpašuma cenas gada laikā pieaugušas par 10,3% (tāds pats rezultāts ir vēl tikai Ungārijā). Austrijā, nekustamā īpašuma cenas palielinājušās par 9%, Lielbritānijā – par 8,8%, Zviedrijā – 8,7%. Kopumā mājokļi sadārdzinājušies 25 ES valstīs. Lietuvā cenas pieauga par 3,4%, Igaunijā – par 1,8%.

Par to, ka Latvijas nekustamā īpašuma tirgū stagnācijas nav, liecina arī ievērojams hipotekārās kreditēšanas pieaugums. Pirmajā pusgadā Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros kredītus 217,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 71% vairāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā, jau iepriekš informējusi Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Saskaņā ar LKA prezidenta Mārtiņa Bičevska teikto, tam ir vairāki iemesli, galvenais no tiem – valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, kas jaunām ģimenēm atrisina pirmās iemaksas problēmu. Tāpat kreditēšanu stimulē ekonomikas attīstība, kas veicina ieņēmumu pieaugumu, un cilvēku vēlmi uzlabot savus dzīves apstākļus.

Vēlme uzlabot dzīves apstākļus cilvēkiem bijusi vienmēr, tomēr, kā mēs zinām, raugoties pavisam nesenā vēsturē, bankas šo vēlmi var neatbalstīt. Fakts, ka kredītiestādes ir sākušas labprātāk izsniegt aizdevumus mājokļa iegādei, liecina par to, ka tās optimistiskāk vērtē iedzīvotāju labklājības līmeni un uzskata, ka cilvēki aizņemtos līdzekļus varēs atdot, vai, sliktākajā gadījumā, banka varēs realizēt mājokli, nesagādājot sev zaudējumus.

Ref:010.017.102.24545


Pievienot komentāru

  1. Irsis saka:

    Tā kā par maziem tie nodokļi…vajadzētu vismaz trīskāršot…un 75% iedzīvotāju būtu uzreiz iedzīti bankrotā…ko vilkt garumā..katru gadu paceļot tikai mazliet….

    +1 0 -1 0

  2. kindzulis saka:

    Papīrs jau visu pacieš…, pēc papīra, mēs esam labākā, turīgākā, veselīgākā, laimīgākā un… tukšākā valsts pasaulē !!!

    +1 0 -1 0

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.

Kudors: Baltijas valstīm tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, tā Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017 norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Šonedēļ nokrišņu būs maz; nedēļas vidū gaidāms sals

Pirmdien, 23.janvārī, laika apstākļus noteiks neliela zema spiediena ieplaka, līdz ar to daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi: pārsvarā lietus un slapjš sniegs. Pūtīs mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, un gaisa temperatūra pieturēsies 0…+4 grādu robežās pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.