bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 13.12.2017 | Vārda dienas: Veldze, Lūcija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvijā – viena no pasaulē labākajām nodokļu sistēmām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākamā gada budžeta pieņemšanas kontekstā Latvijas nodokļu sistēmu netika sunījuši vien sliņķi. Bet, izrādās, ka mūsu valstī ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū. Šis secinājums ietverts šonedēļ publicētajā organizācijas jaunākajā Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā.

Tikmēr valdība šonedēļ apstiprināja 2017.gada budžetu, kuru lamāja visi, izņemot sliņķus.  Kā uzreiz pēc galvenā finanšu dokumenta pieņemšanas sacīja premjerministrs Māris Kučinskis, nākamā gada budžetā palielināts finansējums jomām, kuras valdība izvirzījusi kā prioritāras – izglītība, veselība, iekšējā un ārējā drošība.

Dienā, kad tika apstiprināts budžets, notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā sociālie partneri gan uzteica Ministru kabinetu par komunikācijas uzlabošanu, gan kritizēja atsevišķas budžeta daļas. Piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka, sastādot budžetu, atrisināta virkne svarīgu jautājumu, taču neatrisinātie var radīt problēmas nākotnē. Kā dažus no šādiem aktuāliem jautājumiem, viņš minēja solidaritātes nodokli, mazā biznesa regulēšanu un darba slodzi.

Bažas par nodokļu politiku un uzņēmējdarbības vidi paudis arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Budžeta pieņemšanas priekšvakarā skepsi par to pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Pēc viņas domām, tas ir veidots pārāk piesardzīgi un nav vērsts uz tautsaimniecības attīstību. Viņa arī norādīja, ka 2017.gada budžeta izstrādes kontekstā netika runāts par lielām strukturālām izmaiņām nodokļu politikā, tomēr arī ar pieņemtajām nelielajām izmaiņām varētu būt pietiekami, lai negatīvi ietekmētu ekonomisko attīstību. „Tādas mazās izmaiņas kā auto nozares nodokļi un dabas resursu nodoklis var radīt sniega bumbas efektu, apgrūtinot uzņēmējdarbības vidi,” sacīja Meņģelsone.

Saskaņā ar valdības apstiprināto dokumentu, ieņēmumi valsts konsolidētajā budžetā nākamgad veidos 8,066 miljardus eiro, izdevumi – 8,367 miljardus eiro. Nodokļu ieņēmumi tiek plānoti 6,344 miljardu eiro apmērā, nenodokļu – 513,9 miljonu eiro apmērā, ārvalstu finanšu palīdzība 1 113,8 miljonu eiro apmērā un pārējie ieņēmumi 94,2 miljonu eiro apmērā.

Ne jau vieta grezno valsti, bet valsts – vietu

Neskatoties uz to, ka uzņēmējdarbības organizācijas nepagurušas kritizē nodokļu politiku gan budžeta pieņemšanas kontekstā, gan citos gadījumos, izrādās, ka Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū. Nodokļu sistēmas konkurētspējā Latvija piekāpjas tikai Igaunijai un Jaunzēlandei, teikts šonedēļ publicētajā jaunākajā Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā.

Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ierindojusies aiz Igaunijas, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 25.augstākā 35 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, 7.vietā ierindojas personīgo nodokļu rādītājā, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 2.vietu aiz Nīderlandes.

Ceturto vietu ieņem Šveice, tai seko Zviedrija, Nīderlande, Luksemburga, Austrālija, Slovākija un Turcija.

Pētījumā norādīts, ka Latvijā, kas nesen pievienojās OECD, ir salīdzinoši zems uzņēmumu nodoklis 15% apmērā, ātra izdevumu atgūšana un zems personīgā ienākuma nodoklis.

Pieminēšanas vērts ir tas, ka pēdējo vietu nodokļu konkurētspējas indeksā ieņem Francija.

Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss parāda, cik labi valsts nodokļu sistēma veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un investīcijas. Indeksā izskatīti vairāk nekā 40 nodokļu politikas rādītāji piecās kategorijās: uzņēmumu ienākuma nodokļi, personīgie nodokļi, patēriņa nodokļi, īpašuma nodokļi un izturēšanās pret peļņu ārvalstīs.

Tomēr uzņēmējdarbības organizācijas arī te nepalika malā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji pēc indeksa publikācijas steidzās paziņot, ka Latvijas nodokļu sistēma nemaz neizskatās tik labi, kā varētu šķist. Latvijā galvenās problēmas rada augstie darbaspēka nodokļi, kas abās kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā – ir zemāki nekā pie mums, tādējādi šajā jomā Latvija ir visnekonkurētspējīgākā, norāda LTRK. Latvijai jānosaka 0% likme reinvestētajai peļņai, tāpat kā Igaunijā, jo Latvijai jākonkurē ar pārējām Baltijas valstīm. Tāpēc svarīgi ir nevis lepoties par indeksā ieņemto vietu, bet domāt par tiem uzņēmējiem, kas pārved savu biznesu uz citām valstīm, un tiem, kuri vēlas to attīstīt šeit uz vietas, uzskata LTRK.

Dzīvokļa jautājums

Tomēr, ja spriežam pēc šonedēļ publicētajiem Eurostat datiem par nekustamā īpašuma cenu izmaiņām 27 ES dalībvalstīs, Latvijas ekonomikai klājas diezgan labi. Mūsu valstī nekustamā īpašuma cenas gada laikā pieaugušas par 10,3% (tāds pats rezultāts ir vēl tikai Ungārijā). Austrijā, nekustamā īpašuma cenas palielinājušās par 9%, Lielbritānijā – par 8,8%, Zviedrijā – 8,7%. Kopumā mājokļi sadārdzinājušies 25 ES valstīs. Lietuvā cenas pieauga par 3,4%, Igaunijā – par 1,8%.

Par to, ka Latvijas nekustamā īpašuma tirgū stagnācijas nav, liecina arī ievērojams hipotekārās kreditēšanas pieaugums. Pirmajā pusgadā Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros kredītus 217,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 71% vairāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā, jau iepriekš informējusi Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Saskaņā ar LKA prezidenta Mārtiņa Bičevska teikto, tam ir vairāki iemesli, galvenais no tiem – valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, kas jaunām ģimenēm atrisina pirmās iemaksas problēmu. Tāpat kreditēšanu stimulē ekonomikas attīstība, kas veicina ieņēmumu pieaugumu, un cilvēku vēlmi uzlabot savus dzīves apstākļus.

Vēlme uzlabot dzīves apstākļus cilvēkiem bijusi vienmēr, tomēr, kā mēs zinām, raugoties pavisam nesenā vēsturē, bankas šo vēlmi var neatbalstīt. Fakts, ka kredītiestādes ir sākušas labprātāk izsniegt aizdevumus mājokļa iegādei, liecina par to, ka tās optimistiskāk vērtē iedzīvotāju labklājības līmeni un uzskata, ka cilvēki aizņemtos līdzekļus varēs atdot, vai, sliktākajā gadījumā, banka varēs realizēt mājokli, nesagādājot sev zaudējumus.

Ref:010.017.102.24545


Pievienot komentāru

  1. Irsis teica:

    Tā kā par maziem tie nodokļi…vajadzētu vismaz trīskāršot…un 75% iedzīvotāju būtu uzreiz iedzīti bankrotā…ko vilkt garumā..katru gadu paceļot tikai mazliet….

    +1 0 -1 0

  2. kindzulis teica:

    Papīrs jau visu pacieš…, pēc papīra, mēs esam labākā, turīgākā, veselīgākā, laimīgākā un… tukšākā valsts pasaulē !!!

    +1 0 -1 0

Saakašvili Ukrainā atbrīvots no apcietinājuma

Ukrainas politikā aktīvais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili ir atbrīvots no apcietinājuma, taču pret viņu uzsāktā krimināllieta tiek turpināta.

Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus - šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot, pauž HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Latvijā uzlabos autopārvadājumu kontroli

Valsts policija autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti.

Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 2,655 miljonu eiro zaudējumiem

Jelgavas rūpnīca Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem.

Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprina Aigaru Pētersonu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.decembrī, Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprināts profesors Aigars Pētersons. Jaunajā amatā Pētersons darbu uzsāks 2018.gada 1.janvārī.

EP gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiešsaistes TV un radio noteikumiem

Eiropas Parlamenta deputātiem balsojumā dodot zaļo gaismu, EP varēs uzsāk sarunas ar Eiropas Savienības valstu valdībām par jauniem noteikumiem, kas patērētājiem sniegtu lielāku radio un TV programmu izvēli tiešsaistē

Reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai piešķir 4,24 miljonus eiro

Valdība atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu 4 240 000 eiro apmērā reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, līdz ar to nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību šī gada novembrī un decembrī.

Mainīts minimālais ienākumu līmenis trūcīgajiem; to paaugstina par 3,20 eiro

Pēc četru gadu pārtraukuma maina garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem, to paaugstinot par 3,20 eiro. No nākamā gada to palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien, 12.decembrī, lēmusi valdība.

Gribi ieviest granātābolu no Āfrikas? Tam būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

No 2018.gada 1.janvāra tomātu ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī granātābolu ievešanai no Āfrikas kontinenta valstīm, Kaboverdes, Sv. Helēnas salas, Madagaskaras, Reinjonas, Maurīcijas un Izraēlas, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Sola vienkāršāku un taisnīgāku ES lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja noteikumus, kas padarīs vienkāršāku Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, stiprinās lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un palīdzēs tiem labāk sagatavoties neparedzētām situācijām

Šadurskis: Mums nepieciešama plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs

Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai. Apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. - 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka mitrājos atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Latvijas pilsonībā uzņemt vēl 91 personu

Ministru kabinets izdevis rīkojumu otrdien, 12.decembrī, uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 91 personu, tajā skaitā, četras nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Vidzemē uziet vērienīgas metadona ražotnes

Valsts policija Allažu un Taurupes pagastos atklājusi divas metadona ražotnes, kopumā par šo noziegumu aizturot deviņas personas,  stāsta Kriminālpolicijas vadība.

Augsta riska grūtniecība: Ginekoloģes skaidrojums un rīcības plāns

Augsta riska grūtniecība ir problēma, kas var skart ikvienu sievieti. Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros ir svarīgi pieminēt, ka grūtniecība, kas iestājusies ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību, vienmēr tiek uzskatīta par augsta riska grūtniecību. Par to, ko nozīmē šis jēdziens un kāds būtu grūtniecei ieteicamais rīcības plāns, stāsta Klīnikas EGV ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. Inta Dinsberga.

Atliek jautājuma par ievadāmo ķīmijterapijas zāļu centralizētu iepirkšanu

Valdība atlikusi jautājuma par onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamo parenterāli ievadāmo zāļu, kuru iegāde tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, centralizētu iepirkšanu, izskatīšanu.

Latvijā joprojām būtiska problēma ir korupcija publiskajā sektorā

Latvijā noziedzīgu līdzekļu legalizācija un ēnu ekonomika mazinās, tomēr būtiskas problēmas joprojām ir korupcija publiskajā sektorā un kontrabanda, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera publicētais pētījums.

Apstiprina regulējumu starptautiskās palīdzības saņemšanai un sniegšanai

Valdība pieņēma trīs Ministra kabineta noteikumus, kas saistīti ar starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību, humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidi.

No 2018.gada pieaugs atlīdzības apmērs audžuģimenēm un adoptētājiem

No nākamā gada 1.janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro.

Joprojām neatceļ aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti nespēja vienoties izņemt no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Aptauja: 65% Latvijas ceļotāju cenšas izvairīties no teroraktu reģioniem

Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto, izvēloties sava ceļojuma galamērķi, cenšas izvairīties no tādiem reģioniem, kur notiek terorakti vai kuriem raksturīgas dabas katastrofas, liecina jaunākais Latvia Tours Ceļojumu indekss.

Rasnačs: Latvija turpinās sniegt atbalstu Maķedonijai tieslietu nozares uzlabošanā

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ticies ar Maķedonijas tieslietu ministru Bilenu Saliji, kurš ieradies darba vizītē Latvijā, lai parakstītu Saprašanās memorandu par sadarbību starp Latvijas Tieslietu ministriju un Maķedonijas Tieslietu ministriju.

Staķis: Ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem

«Bēdīgi slavenais Eiroparlamenta deputāts, Tatjanas Ždanokas cīņubiedrs, Sīrijas diktatora Asada draugs un «Krimnaš» aktīvists Andrejs Mamikins paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!.  Partijas vārdā varu paziņot, ka mēs nekad un ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem,» uzsver Kustība Par! valdes loceklis Mārtiņš Staķis.

Eksperte: Nākamajā gadā atvadīsimies no kaitinošajām reklāmām interneta pārlūkos

Pieaugot lietotāju skaitam, kas bloķē reklāmas interneta pārlūkos, Google sadarbībā ar 16 uzņēmumiem, veikuši apjomīgu pētījumu, kura rezultātā izkristalizējies, kuras reklāmas klasificējas kā «kaitinošas». Balstoties uz šo pētījumu, tiks pieņemtas normas un ar vairākiem kaitinošiem reklāmas formātiem nākamajā gadā vairs nebūs jāsaskaras. Par digitālā mārketinga tendencēm stāsta digitālā mārketinga Triple20 dibinātāja un vadītāja Līga Strazdiņa.

Krievija notiesā igauņu uzņēmēju uz 12 gadiem par spiegošanu

Tiesa Maskavā atzinusi kādu igauņu aviācijas tehnoloģiju uzņēmēju par vainīgu spiegošanā un piespriedusi tam 12 gadus stingra režīma cietumā, tā vēsta krievu mediji.