bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Lielā Baltijas siena

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXC

Kamēr mēs baudījām garās Lieldienu brīvdienas, robežsardze modās agri. Un pat vairāk nekā agri – izrādās, ka uz Latvijas-Krievijas robežas jau uzbūvēti pirmie trīs kilometri žoga, kas kalpos cīņai ar nelegālo migrāciju.

Pirmais 2,7 metru augstā žoga posms uz Latvijas-Krievijas robežas izbūvēts Ludzas pārvaldes teritorijā, pastāstīja Valsts robežsardzes preses pārstāve Jevgēņija Pozņaka. Ludzas novads robežojas ar Pleskavas apgabalu Krievijā un Vitebskas apgabalu Baltkrievijā.

Kopējais žoga garums, kura būvēšanai četros gados plānots tērēt 17 miljonus eiro, būs apmēram 90 km. 2016.gadā plānots uzbūvēt 24 kilometrus žoga, uz kura tiks uzstādītas videonovērošanas kameras un kustības sensori.

Iepriekš iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis paziņoja, ka Latvijas austrumu robežas nostiprināšanai un robežsardzes pastiprināšanai līdz 2020.gadam būs nepieciešami 80 miljoni eiro.

Kopējais Latvijas-Krievijas robežas garums ir aptuveni 270 kilometri.

Pirms Lieldienām par nodomu celt žogu uz robežas ar Krieviju pavēstīja Igaunijas valdība. Igaunijā žoga augstums būs 2,5 metri. Pierobežas joslā taps patruļas taka ne mazāk kā divu metru platumā un kontroles līnija platumā līdz astoņiem metriem. Tiks uzstādīti arī šķēršļi dzīvniekiem, barjeras, robežstabi, brīdinājuma zīmes un apgaismojums, informēja Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs. Viņš uzsvēra, ka Igaunijai ir nepieciešama mūsdienīga valsts robeža, kas būtu cienīga Eiropas un NATO ārējā robeža.

Kaimiņvalsts plāno aprīkot ar žogu 90 no 135 sauszemes robežas kilometriem.

Ziņas par to, ka Igaunija grasās celt 2,5 metrus augstu žogu uz robežas ar Krieviju, parādījās pagājušā gada augustā. Būves izmaksas tika lēstas 71 miljona eiro apmērā.

Kā BNN jau informēja, ES ārējās robežas nostiprināšana ir ne tikai politisks projekts, kura mērķis ir drošības stiprināšana, bet arī apjomīgs biznesa projekts, kura ietvaros peļņu gūs būvkompānijas, novērošanas sistēmu piegādātāji u.c.

Apvienošana un iegāde

Šonedēļ tika publicēts ziņojums par situāciju uzņēmumu apvienošanas un iegādes (M&A) tirgū, kuru sagatavoja Mergermarket un advokātu birojs Raidla Ellex. Izrādījās, ka Baltijas darījumu M&A tirgū, pateicoties dažādiem lieliem darījumiem enerģētikas nozarē, preču transportēšanā un ražošanā, vadībā ir mūsu valsts. Kopumā uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumi Latvijā veidoja 76% no visiem darījumiem Baltijas reģionā. Šveices firma Euromin S.A. iegādājās 199 miljonus eiro vērto uzņēmumu Venstpils Nafta, Ukrainas uzņēmums KVV Group iegādājās KVV Liepājas Metalurgs JSC, darījuma vērtība – 107 miljoni eiro. Igaunijas AS Graanul Invest no Zviedrijas uzņēmuma Billerud Korsnas AB iegādājās Latvijas enerģētikas uzņēmumu Latgran par 104 miljoniem eiro. Tie, pēc Mergermarket datiem, ir paši lielākie darījumi pagājušā gada Baltijas reģiona, kuru vērtībā pārsniedz 100 miljonus eiro.

Pēc darījumu skaita sadalījums starp trīs valstīm ir sekojošs: Lietuvā pērn tika veikti 44% no visiem darījumiem, Latvijā – 30%, bet Igaunijā – 26%.

Igaunijā aizvadītajā gadā sarunu stadijā bija daudz lielu darījumu, piemēram, Eesti Gaas īpašnieku maiņa, kas juridiski tika noformēta tika šī gada februārī, tāpēc nav atspoguļota ziņojumā par iepriekšējo gadu.

Lietuvas tirgu galvenokārt ietekmēja konsolidācija finanšu un telekomunikāciju nozarē: Telia Sonera pārņēma Omnitel, bet kabeļtelevīzija Kava Communications pārgāja pie C Gates, kas pieder Starman.

Saskaņā ar Mergermarket novērtējumu šajā gadā mēs, visticamāk, varam sagaidīt uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumus tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozarēs, tiem seko finanšu pakalpojumu nozare, kā arī rūpniecība un ķīmija.

Noguldījumi virzās pretim rekordam

Kopējā vietējo uzņēmumu un iedzīvotāju noguldījumu summa februārī sasniedza jaunu rekordu – 10,5 miljardus eiro, interneta vietnē makroekonomika.lv ziņo Latvijas Bankas (LB) ekonomists Vilnis Purviņš.

Noguldījumu pieauguma lauvas tiesu deva atlikuma pieaugums nefinanšu uzņēmumu kontos, jo mājsaimniecību noguldījumu pieaugums bija samērā pieticīgs. Iekšzemes kredītportfelis palika gandrīz nemainīgs, mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem minimāli samazinoties, bet nebanku finanšu iestādēm izsniegtajiem – pieaugot.

Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums februārī palielinājies par 2,7%, gada pieauguma temps bija 11,9%. Uzņēmumu noguldījumi mēneša laikā pieauguši par 5,1%, gada laikā – par 18,8%, mājsaimniecību noguldījumi – palielinājušies par 0,7% un 6,4% attiecīgi.

Banku kredītu atlikums iekšzemes uzņēmumiem un mājsaimniecībām februārī samazinājās par 0,1%, t.sk. kredīti nefinanšu uzņēmumiem par 0,1% un kredīti mājsaimniecībām – par 0,2%. Kopējo iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās par 0,4 procentu punktiem līdz -1,9%, tajā skaitā kredītiem nefinanšu uzņēmumiem līdz -2,2% un kredītiem mājsaimniecībām -4 %.

Kā norādīja Purviņš, gaidāms, ka līdzīgas tendences saglabāsies arī turpmāk un attiecībā uz kreditēšanu un mājsaimniecību noguldījumiem attīstība varētu būt visai mērena.

OECD brīdina

Šonedēļ jaunāko pārskatu par darba tirgu un sociālo politiku Latvijā prezentēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Dokumenta sagatavošanas gaitā OECD eksperti apmeklēja nozaru ministrijas un citas valsts un pašvaldību iestādes, reģionus, uzņēmumus, pašvaldību sociālos dienestus u.c.

Organizācijas speciālistu galvenie secinājumi – Latvijai vēl joprojām ir smagi jāstrādā, lai situācija valstī patiešām uzlabotos. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka darba ražīguma un ienākumu pieaugums Latvijā saglabāsies zem potenciāla, bet sociālā nevienlīdzība pieaugs. Saskaņā ar dokumentu iespaidīgā ekonomiskā izaugsme pēdējo 20 gadu laikā mazinājusi ienākumu un produktivitātes atšķirības starp Latviju un OECD valstīm. Neskatoties uz to, Latvijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar dzīvi, daudzi emigrē.

Pēc ekspertu domām, pašreizējā sarežģītā ekonomiskā situācija un lielās ienākumu atšķirības rada nepieciešamību pēc vēl efektīvākas sociālās politikas.

Prezentējot pārskatu, organizācijas eksperti norādījuši, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 25 gadu laikā samazinājies aptuveni par 25%. Eksperti ir atklājuši, ka tikai aptuveni 16% emigrējušo Latvijas iedzīvotāju plāno atgriezties mājās tuvāko piecu gadu laikā, kas nozīmē to, ka lielākā daļa Latvijā atgriezties negrasās.

Latvija saskārusies ar to, ka imigranti neatgriezīsies, kamēr nebūs pārliecinošu iemeslu, norāda pārskata autori, piebilstot, ka visbiežāk cilvēki pamet savu dzimteni ekonomisku iemeslu dēļ. Attiecīgi – cilvēkus var atgriezt, izmantojot ekonomiskus stimulus.

OECD eksperti norāda, ka būtisks stimuls ir alga. Tādēļ ir nepieciešams domāt ne tikai par darba ražīgumu, bet arī par darba samaksu. Turklāt ir svarīgi rast risinājumu, kā atgriezt darba tirgū cilvēkus, kuri ir ilgtermiņa bezdarbnieki.

Ref:017.010.103.9015


Pievienot komentāru

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.