bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.07.2017 | Vārda dienas: Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Lielā Baltijas siena

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXC

Kamēr mēs baudījām garās Lieldienu brīvdienas, robežsardze modās agri. Un pat vairāk nekā agri – izrādās, ka uz Latvijas-Krievijas robežas jau uzbūvēti pirmie trīs kilometri žoga, kas kalpos cīņai ar nelegālo migrāciju.

Pirmais 2,7 metru augstā žoga posms uz Latvijas-Krievijas robežas izbūvēts Ludzas pārvaldes teritorijā, pastāstīja Valsts robežsardzes preses pārstāve Jevgēņija Pozņaka. Ludzas novads robežojas ar Pleskavas apgabalu Krievijā un Vitebskas apgabalu Baltkrievijā.

Kopējais žoga garums, kura būvēšanai četros gados plānots tērēt 17 miljonus eiro, būs apmēram 90 km. 2016.gadā plānots uzbūvēt 24 kilometrus žoga, uz kura tiks uzstādītas videonovērošanas kameras un kustības sensori.

Iepriekš iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis paziņoja, ka Latvijas austrumu robežas nostiprināšanai un robežsardzes pastiprināšanai līdz 2020.gadam būs nepieciešami 80 miljoni eiro.

Kopējais Latvijas-Krievijas robežas garums ir aptuveni 270 kilometri.

Pirms Lieldienām par nodomu celt žogu uz robežas ar Krieviju pavēstīja Igaunijas valdība. Igaunijā žoga augstums būs 2,5 metri. Pierobežas joslā taps patruļas taka ne mazāk kā divu metru platumā un kontroles līnija platumā līdz astoņiem metriem. Tiks uzstādīti arī šķēršļi dzīvniekiem, barjeras, robežstabi, brīdinājuma zīmes un apgaismojums, informēja Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs. Viņš uzsvēra, ka Igaunijai ir nepieciešama mūsdienīga valsts robeža, kas būtu cienīga Eiropas un NATO ārējā robeža.

Kaimiņvalsts plāno aprīkot ar žogu 90 no 135 sauszemes robežas kilometriem.

Ziņas par to, ka Igaunija grasās celt 2,5 metrus augstu žogu uz robežas ar Krieviju, parādījās pagājušā gada augustā. Būves izmaksas tika lēstas 71 miljona eiro apmērā.

Kā BNN jau informēja, ES ārējās robežas nostiprināšana ir ne tikai politisks projekts, kura mērķis ir drošības stiprināšana, bet arī apjomīgs biznesa projekts, kura ietvaros peļņu gūs būvkompānijas, novērošanas sistēmu piegādātāji u.c.

Apvienošana un iegāde

Šonedēļ tika publicēts ziņojums par situāciju uzņēmumu apvienošanas un iegādes (M&A) tirgū, kuru sagatavoja Mergermarket un advokātu birojs Raidla Ellex. Izrādījās, ka Baltijas darījumu M&A tirgū, pateicoties dažādiem lieliem darījumiem enerģētikas nozarē, preču transportēšanā un ražošanā, vadībā ir mūsu valsts. Kopumā uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumi Latvijā veidoja 76% no visiem darījumiem Baltijas reģionā. Šveices firma Euromin S.A. iegādājās 199 miljonus eiro vērto uzņēmumu Venstpils Nafta, Ukrainas uzņēmums KVV Group iegādājās KVV Liepājas Metalurgs JSC, darījuma vērtība – 107 miljoni eiro. Igaunijas AS Graanul Invest no Zviedrijas uzņēmuma Billerud Korsnas AB iegādājās Latvijas enerģētikas uzņēmumu Latgran par 104 miljoniem eiro. Tie, pēc Mergermarket datiem, ir paši lielākie darījumi pagājušā gada Baltijas reģiona, kuru vērtībā pārsniedz 100 miljonus eiro.

Pēc darījumu skaita sadalījums starp trīs valstīm ir sekojošs: Lietuvā pērn tika veikti 44% no visiem darījumiem, Latvijā – 30%, bet Igaunijā – 26%.

Igaunijā aizvadītajā gadā sarunu stadijā bija daudz lielu darījumu, piemēram, Eesti Gaas īpašnieku maiņa, kas juridiski tika noformēta tika šī gada februārī, tāpēc nav atspoguļota ziņojumā par iepriekšējo gadu.

Lietuvas tirgu galvenokārt ietekmēja konsolidācija finanšu un telekomunikāciju nozarē: Telia Sonera pārņēma Omnitel, bet kabeļtelevīzija Kava Communications pārgāja pie C Gates, kas pieder Starman.

Saskaņā ar Mergermarket novērtējumu šajā gadā mēs, visticamāk, varam sagaidīt uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumus tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozarēs, tiem seko finanšu pakalpojumu nozare, kā arī rūpniecība un ķīmija.

Noguldījumi virzās pretim rekordam

Kopējā vietējo uzņēmumu un iedzīvotāju noguldījumu summa februārī sasniedza jaunu rekordu – 10,5 miljardus eiro, interneta vietnē makroekonomika.lv ziņo Latvijas Bankas (LB) ekonomists Vilnis Purviņš.

Noguldījumu pieauguma lauvas tiesu deva atlikuma pieaugums nefinanšu uzņēmumu kontos, jo mājsaimniecību noguldījumu pieaugums bija samērā pieticīgs. Iekšzemes kredītportfelis palika gandrīz nemainīgs, mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem minimāli samazinoties, bet nebanku finanšu iestādēm izsniegtajiem – pieaugot.

Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums februārī palielinājies par 2,7%, gada pieauguma temps bija 11,9%. Uzņēmumu noguldījumi mēneša laikā pieauguši par 5,1%, gada laikā – par 18,8%, mājsaimniecību noguldījumi – palielinājušies par 0,7% un 6,4% attiecīgi.

Banku kredītu atlikums iekšzemes uzņēmumiem un mājsaimniecībām februārī samazinājās par 0,1%, t.sk. kredīti nefinanšu uzņēmumiem par 0,1% un kredīti mājsaimniecībām – par 0,2%. Kopējo iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās par 0,4 procentu punktiem līdz -1,9%, tajā skaitā kredītiem nefinanšu uzņēmumiem līdz -2,2% un kredītiem mājsaimniecībām -4 %.

Kā norādīja Purviņš, gaidāms, ka līdzīgas tendences saglabāsies arī turpmāk un attiecībā uz kreditēšanu un mājsaimniecību noguldījumiem attīstība varētu būt visai mērena.

OECD brīdina

Šonedēļ jaunāko pārskatu par darba tirgu un sociālo politiku Latvijā prezentēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Dokumenta sagatavošanas gaitā OECD eksperti apmeklēja nozaru ministrijas un citas valsts un pašvaldību iestādes, reģionus, uzņēmumus, pašvaldību sociālos dienestus u.c.

Organizācijas speciālistu galvenie secinājumi – Latvijai vēl joprojām ir smagi jāstrādā, lai situācija valstī patiešām uzlabotos. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka darba ražīguma un ienākumu pieaugums Latvijā saglabāsies zem potenciāla, bet sociālā nevienlīdzība pieaugs. Saskaņā ar dokumentu iespaidīgā ekonomiskā izaugsme pēdējo 20 gadu laikā mazinājusi ienākumu un produktivitātes atšķirības starp Latviju un OECD valstīm. Neskatoties uz to, Latvijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar dzīvi, daudzi emigrē.

Pēc ekspertu domām, pašreizējā sarežģītā ekonomiskā situācija un lielās ienākumu atšķirības rada nepieciešamību pēc vēl efektīvākas sociālās politikas.

Prezentējot pārskatu, organizācijas eksperti norādījuši, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 25 gadu laikā samazinājies aptuveni par 25%. Eksperti ir atklājuši, ka tikai aptuveni 16% emigrējušo Latvijas iedzīvotāju plāno atgriezties mājās tuvāko piecu gadu laikā, kas nozīmē to, ka lielākā daļa Latvijā atgriezties negrasās.

Latvija saskārusies ar to, ka imigranti neatgriezīsies, kamēr nebūs pārliecinošu iemeslu, norāda pārskata autori, piebilstot, ka visbiežāk cilvēki pamet savu dzimteni ekonomisku iemeslu dēļ. Attiecīgi – cilvēkus var atgriezt, izmantojot ekonomiskus stimulus.

OECD eksperti norāda, ka būtisks stimuls ir alga. Tādēļ ir nepieciešams domāt ne tikai par darba ražīgumu, bet arī par darba samaksu. Turklāt ir svarīgi rast risinājumu, kā atgriezt darba tirgū cilvēkus, kuri ir ilgtermiņa bezdarbnieki.

Ref:017.010.103.9015


Pievienot komentāru

Latvijā Toyota pārdošanas apjoms pieaudzis par 25%

Šī gada pirmo sešu mēnešu laikā Baltijā pārdoti 5 735 jauni Toyota auto, kas ir par 33% vairāk nekā pērn. Toyota kopējā auto tirgus daļa Baltijā ir 14,2%

Viedoklis: Ar sešgadnieku reformu virkne ierēdņu attaisno savu eksistenci

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkārtoti aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas, tostarp skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Vairāku izglītības nozaru biedrības lūdz IZM sniegt plašākus skaidrojumus par reformu, tās mērķiem un nepieciešamību.

Igaunijā noraida uzņēmēju piedāvājumu palīdzēt ar dzelzceļa atjaunošanu

Uzņēmēji Lēnes apriņķī un apriņķa vadība ierosinājusi atjaunot nolietotu dzelzceļa posmu, piesaistot privātā sektora līdzekļus, tomēr piedāvājumu noraidījusi Igaunijas ekonomisko lietu ministre Kadri Simsone (Kadri Simson).

Vēl nevar cerēt uz piena produktu cenu kritumu

Šā gada turpmākajos mēnešos piena produktu cenas Latvijā vai nu saglabāsies esošajā līmenī vai arī paaugstināsies vēl vairāk, līdz ar to pagaidām uz piena produktu cenu kritumu nevar cerēt.

Pieaug traktortehnikas izraisīto negadījumu skaits un izmaksāto atlīdzību apmēri

Latvijā pēdējos gados pieaudzis gan specializētās lauksaimniecības tehnikas izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits, gan izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmērs.

Orbāns sola atbalstu Polijai, kas turpina virzīt pretrunīgi vērtētu tiesu reformu

Saistībā ar kritiku, ko Polijas Seims saņēmis masu protesta akcijās valstī un no Briseles par pretrunīgi vērtētu tiesu varas reformu apstiprināšanu, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns solījis aizstāvēt Poliju pret Briseli.

Latvijā norisināsies starptautiskās militārās mācības Baltic Bikini

No 24. līdz 28.jūlijam Liepājā norisināsies starptautiskās militārās mācības Baltic Bikini 2017, kurās vairāk nekā 100 Baltijas valstu un Amerikas Savienotās Valsts karavīri sadarbībā ar Valsts robežsardzi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu apgūs izdzīvošanas iemaņas.

VID: «Aplokšņu algas» šogad būs prioritāte

Vairāk nekā puse Latvijas darba devēju darbiniekiem maksā mazāk par minimālo mēnešalgu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norāda Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Jelgavas glābējsilīte uz laiku tiks slēgta

Sākot no šī gada 1.augusta glābējsilīte, kura atrodas Jelgavas pilsētas slimnīcā, nebūs pieejama uz turpmākajiem desmit mēnešiem. Tam par iemeslu ir gaidāmie renovācijas darbi, BNN skaidro pārstāvji.

Desmit gadu laikā Krievijas pilsoņu skaits Latvijā pieaudzis par vairāk nekā 28 000

No 2007.gada līdz 2017.gadam Krievijas pilsoņu skaits Latvijā pieaudzis par 28 060 cilvēkiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati par Latvijas iedzīvotāju sadalījumu pēc valstiskās piederības.

Turcijā 17 laikraksta žurnālisti tiek apsūdzēti terorismā

Turcijā 17 opozīcijas laikraksta Cumhuriyet žurnālisti stāsies tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām par sadarbību ar teroristisku organizāciju, par ko tiem draud līdz pat 43 gadus ilgs cietumsods.

Iedzīvotāji kūtri izmanto iespējas elektroniski pieprasīt pabalstus

Latvijas iedzīvotāji pagaidām visai kūtri izmanto iespēju pienākošos pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pieprasīt elektroniski, vēsta aģentūrā.

Ķekavas novadā Jaunā konservatīvā partija atņem vienu vietu LZS

Jaunā konservatīvā partija novada domē atņēmusi vienu vietu Latvijas Zemnieku savienībai, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati par atkārtotām vēlēšanām Ķekavas novada 785.vēlēšanu iecirknī.

Nedēļa būs silta, taču teju katru dienu atsevišķos reģionos gaidāms lietus

Jaunajai nedēļai iesākoties, laika apstākļus Latvijā noteiks neliels ciklons ar tā centrālo daļu virs Lietuvas. Ar šo ciklonu saistīta nokrišņu zona daļā Latvijas, galvenokārt dienvidaustrumu rajonos, pa laikam nesīs lietu, debesis skaidrosies tikai brīžiem, informē Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Prezidente aicina Baltijā izvietot raķešu sistēmas Patriot

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien, 20.jūlijā, aicinājusi Baltijas reģionā pastāvīgi izvietot pretraķešu un tālas distances pretgaisa sistēmas Patriot.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskis Rīdzenes numuriņā. Latvijas parāda kāpums. Valdības sasteigtie lēmumi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

Jaunākie komentāri