bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Lielā Baltijas siena

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXC

Kamēr mēs baudījām garās Lieldienu brīvdienas, robežsardze modās agri. Un pat vairāk nekā agri – izrādās, ka uz Latvijas-Krievijas robežas jau uzbūvēti pirmie trīs kilometri žoga, kas kalpos cīņai ar nelegālo migrāciju.

Pirmais 2,7 metru augstā žoga posms uz Latvijas-Krievijas robežas izbūvēts Ludzas pārvaldes teritorijā, pastāstīja Valsts robežsardzes preses pārstāve Jevgēņija Pozņaka. Ludzas novads robežojas ar Pleskavas apgabalu Krievijā un Vitebskas apgabalu Baltkrievijā.

Kopējais žoga garums, kura būvēšanai četros gados plānots tērēt 17 miljonus eiro, būs apmēram 90 km. 2016.gadā plānots uzbūvēt 24 kilometrus žoga, uz kura tiks uzstādītas videonovērošanas kameras un kustības sensori.

Iepriekš iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis paziņoja, ka Latvijas austrumu robežas nostiprināšanai un robežsardzes pastiprināšanai līdz 2020.gadam būs nepieciešami 80 miljoni eiro.

Kopējais Latvijas-Krievijas robežas garums ir aptuveni 270 kilometri.

Pirms Lieldienām par nodomu celt žogu uz robežas ar Krieviju pavēstīja Igaunijas valdība. Igaunijā žoga augstums būs 2,5 metri. Pierobežas joslā taps patruļas taka ne mazāk kā divu metru platumā un kontroles līnija platumā līdz astoņiem metriem. Tiks uzstādīti arī šķēršļi dzīvniekiem, barjeras, robežstabi, brīdinājuma zīmes un apgaismojums, informēja Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs. Viņš uzsvēra, ka Igaunijai ir nepieciešama mūsdienīga valsts robeža, kas būtu cienīga Eiropas un NATO ārējā robeža.

Kaimiņvalsts plāno aprīkot ar žogu 90 no 135 sauszemes robežas kilometriem.

Ziņas par to, ka Igaunija grasās celt 2,5 metrus augstu žogu uz robežas ar Krieviju, parādījās pagājušā gada augustā. Būves izmaksas tika lēstas 71 miljona eiro apmērā.

Kā BNN jau informēja, ES ārējās robežas nostiprināšana ir ne tikai politisks projekts, kura mērķis ir drošības stiprināšana, bet arī apjomīgs biznesa projekts, kura ietvaros peļņu gūs būvkompānijas, novērošanas sistēmu piegādātāji u.c.

Apvienošana un iegāde

Šonedēļ tika publicēts ziņojums par situāciju uzņēmumu apvienošanas un iegādes (M&A) tirgū, kuru sagatavoja Mergermarket un advokātu birojs Raidla Ellex. Izrādījās, ka Baltijas darījumu M&A tirgū, pateicoties dažādiem lieliem darījumiem enerģētikas nozarē, preču transportēšanā un ražošanā, vadībā ir mūsu valsts. Kopumā uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumi Latvijā veidoja 76% no visiem darījumiem Baltijas reģionā. Šveices firma Euromin S.A. iegādājās 199 miljonus eiro vērto uzņēmumu Venstpils Nafta, Ukrainas uzņēmums KVV Group iegādājās KVV Liepājas Metalurgs JSC, darījuma vērtība – 107 miljoni eiro. Igaunijas AS Graanul Invest no Zviedrijas uzņēmuma Billerud Korsnas AB iegādājās Latvijas enerģētikas uzņēmumu Latgran par 104 miljoniem eiro. Tie, pēc Mergermarket datiem, ir paši lielākie darījumi pagājušā gada Baltijas reģiona, kuru vērtībā pārsniedz 100 miljonus eiro.

Pēc darījumu skaita sadalījums starp trīs valstīm ir sekojošs: Lietuvā pērn tika veikti 44% no visiem darījumiem, Latvijā – 30%, bet Igaunijā – 26%.

Igaunijā aizvadītajā gadā sarunu stadijā bija daudz lielu darījumu, piemēram, Eesti Gaas īpašnieku maiņa, kas juridiski tika noformēta tika šī gada februārī, tāpēc nav atspoguļota ziņojumā par iepriekšējo gadu.

Lietuvas tirgu galvenokārt ietekmēja konsolidācija finanšu un telekomunikāciju nozarē: Telia Sonera pārņēma Omnitel, bet kabeļtelevīzija Kava Communications pārgāja pie C Gates, kas pieder Starman.

Saskaņā ar Mergermarket novērtējumu šajā gadā mēs, visticamāk, varam sagaidīt uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumus tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozarēs, tiem seko finanšu pakalpojumu nozare, kā arī rūpniecība un ķīmija.

Noguldījumi virzās pretim rekordam

Kopējā vietējo uzņēmumu un iedzīvotāju noguldījumu summa februārī sasniedza jaunu rekordu – 10,5 miljardus eiro, interneta vietnē makroekonomika.lv ziņo Latvijas Bankas (LB) ekonomists Vilnis Purviņš.

Noguldījumu pieauguma lauvas tiesu deva atlikuma pieaugums nefinanšu uzņēmumu kontos, jo mājsaimniecību noguldījumu pieaugums bija samērā pieticīgs. Iekšzemes kredītportfelis palika gandrīz nemainīgs, mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem minimāli samazinoties, bet nebanku finanšu iestādēm izsniegtajiem – pieaugot.

Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums februārī palielinājies par 2,7%, gada pieauguma temps bija 11,9%. Uzņēmumu noguldījumi mēneša laikā pieauguši par 5,1%, gada laikā – par 18,8%, mājsaimniecību noguldījumi – palielinājušies par 0,7% un 6,4% attiecīgi.

Banku kredītu atlikums iekšzemes uzņēmumiem un mājsaimniecībām februārī samazinājās par 0,1%, t.sk. kredīti nefinanšu uzņēmumiem par 0,1% un kredīti mājsaimniecībām – par 0,2%. Kopējo iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās par 0,4 procentu punktiem līdz -1,9%, tajā skaitā kredītiem nefinanšu uzņēmumiem līdz -2,2% un kredītiem mājsaimniecībām -4 %.

Kā norādīja Purviņš, gaidāms, ka līdzīgas tendences saglabāsies arī turpmāk un attiecībā uz kreditēšanu un mājsaimniecību noguldījumiem attīstība varētu būt visai mērena.

OECD brīdina

Šonedēļ jaunāko pārskatu par darba tirgu un sociālo politiku Latvijā prezentēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Dokumenta sagatavošanas gaitā OECD eksperti apmeklēja nozaru ministrijas un citas valsts un pašvaldību iestādes, reģionus, uzņēmumus, pašvaldību sociālos dienestus u.c.

Organizācijas speciālistu galvenie secinājumi – Latvijai vēl joprojām ir smagi jāstrādā, lai situācija valstī patiešām uzlabotos. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka darba ražīguma un ienākumu pieaugums Latvijā saglabāsies zem potenciāla, bet sociālā nevienlīdzība pieaugs. Saskaņā ar dokumentu iespaidīgā ekonomiskā izaugsme pēdējo 20 gadu laikā mazinājusi ienākumu un produktivitātes atšķirības starp Latviju un OECD valstīm. Neskatoties uz to, Latvijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar dzīvi, daudzi emigrē.

Pēc ekspertu domām, pašreizējā sarežģītā ekonomiskā situācija un lielās ienākumu atšķirības rada nepieciešamību pēc vēl efektīvākas sociālās politikas.

Prezentējot pārskatu, organizācijas eksperti norādījuši, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 25 gadu laikā samazinājies aptuveni par 25%. Eksperti ir atklājuši, ka tikai aptuveni 16% emigrējušo Latvijas iedzīvotāju plāno atgriezties mājās tuvāko piecu gadu laikā, kas nozīmē to, ka lielākā daļa Latvijā atgriezties negrasās.

Latvija saskārusies ar to, ka imigranti neatgriezīsies, kamēr nebūs pārliecinošu iemeslu, norāda pārskata autori, piebilstot, ka visbiežāk cilvēki pamet savu dzimteni ekonomisku iemeslu dēļ. Attiecīgi – cilvēkus var atgriezt, izmantojot ekonomiskus stimulus.

OECD eksperti norāda, ka būtisks stimuls ir alga. Tādēļ ir nepieciešams domāt ne tikai par darba ražīgumu, bet arī par darba samaksu. Turklāt ir svarīgi rast risinājumu, kā atgriezt darba tirgū cilvēkus, kuri ir ilgtermiņa bezdarbnieki.

Ref:017.010.103.9015


Pievienot komentāru

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.

Latvija Preses brīvības indeksā – augšup par četrām vietām

Prese Latvijā kļuvusi brīvāka, taču šajā demokrātijas aspektā mediju videmūsu valstī turpina apalikt no Igaunijas un Ziemeļvalstīm, tā secinājusi franču starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām tās sagatavotajā Pasaules Preses brīvības indeksā 2018.

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

Lai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai, vēsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn palielinājies par 11,6%

Lauksaimniecības cenu indekss pērn palielinājies par 11,6%, ko galvenokārt ietekmēja lopkopības produkcijas cenu indeksa kāpums par 25,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Augkopības produkcijas cenu indekss pieaudzis par 2,2%.

Badastreiku pieteikušais Gapoņenko cietumā atsācis ēst

Apcietinātais nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītājs Aleksandrs Gapoņenko otrdienas, 24.aprīļa, vakarā Rīgas Centrālcietumā atsācis ēst.

51% iedzīvotāju neiegādātos preces, kuru ražošana piesārņo vidi

Videi draudzīgs dzīvesveids Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, kļūst arvien populārāks, un «zaļā domāšana» arvien spēcīgāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju ikdienas paradumus. Jau 53% Latvijas iedzīvotāju, ikdienā izvēloties preces un pakalpojumus, priekšroku dod zīmoliem, kuri saudzē vidi, liecina AS Latvijas Zaļais punkts veiktā zaļo zīmolu izpēte.

Starptautiskajā nopludināto e-pasta paroļu sarakstā atrod 215 000 igauņu paroļu

Starptautiskajā datubāzē, kur apkopotas internetā nopludinātas e-pasta kastīšu paroles, atrodamas arī paroles, ko, lai piekļūtu savām vēstulēm, lietojuši ap 215 000 Igaunijas interneta lietotāju.

Abu Meri: Parlamentārā izmeklēšanas komisija varētu būt instruments Rīgas domes sistemātiskās korupcijas apkarošanai

«Nila Ušakova politika Rīgas pašvaldībā ir ne tikai nedemokrātiska režīma stilā, bet tajā nepārtraukti notiek sistemātiska korupcija, kas nu jau kļuvusi par tradīciju. Ja nedēļu nav ziņots par kādu skandālu, tad tas jau šķiet ļoti ilgi. Tas ir iemesls, kāpēc domāju par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai pētītu korupcijas jautājumus Rīgas domē,» intervijā ar BNN stāsta Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās mācībās Combined Resolve Vācijā

No 24.aprīļa līdz 12.maijam Vācijā, Hohenfelsā Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās militārajās mācības Combined Resolve, lai trenētu savietojamību un sadarbību, kā arī spēju plānot un veikt kopējus pilna spektra operāciju taktiskos uzdevumus daudznacionālā vidē.

Spānijas kūrortpilsētā aizliegs izīrēt dzīvokļus atpūtniekiem

Spānijas kūrotpilsētā Palmā, kas atrodas Vidusjūras salā Maljorkā, pašvaldība nolēmusi liegt dzīvokļu īpašniekiem izīrēt savus dzīvokļus atpūtniekiem, tā kļūstot par pirmo vietu Spānijā, kur iecerēts ieviest šādu ierobežojumu.

Dombrovskis aicina uzņēmumus sagatavoties visiem Brexit scenārijiem

Uzņēmumiem un uzraugiem būtu jāturpina darbs, lai sagatavotos visiem iespējamiem Brexit scenārijiem, piedaloties Lielbritānijā notiekošajā starptautiskajā finanšu servisu forumā City Week, norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība iebilst pret luteriskās baznīcas tiesību monopolizāciju

Pasaules Brīvo latviešu apvienība kategoriski iebilst pret Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasludināšanu par vienīgo tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

FKTK nemaina pretcikliskās kapitāla rezerves normu, atstājot to 0% apmērā

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.