bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Mainot saskaitāmos vietām, summa nemainās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Britu lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) vēl ilgi atbalsosies visā pasaulē. Un, lai gan «atvadu vēstuli Briselei», kā to nodēvēja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, Lielbritānija nevarēs oficiāli nosūtīt līdz rudenim, kad tiks izveidota jaunā valdība, analītiķi, eksperti, ekonomisti aprēķina iespējamo kaitējumu, ko izraisa Lielbritānijas aiziešana no ES.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch eksperti lēš, ka visvairāk no šīs aiziešanas var ciest Beļģijas, Nīderlandes, Īrijas, Kipras, Luksemburgas un Maltas ekonomikas. Preces no šīm sešām valstīm kopā veido aptuveni 8% no britu importa. Gadījumā, ja Londona ieviesīs muitas nodokļus, eksportētājiem no kontinentālās Eiropas finanšu zaudējumi būs neizbēgami. Turklāt Kipra, Malta, Nīderlande veic iekšzemes ārzonu funkcijas Lielbritānijai, kas ir visas Eiropas finanšu centrs, un caur šīm valstīm iziet liels skaits nodokļu optimizācijas darījumu.

Tas ir ļoti iespējams, ka cietīs arī Polija, Ungārija, Čehija, Lietuva un Latvija. Jo Lielbritānijā ir ļoti daudz viesstrādnieku no šīm valstīm, kuri tur strādā mazkvalificētos darbus. Bet svarīgākais ir tas, ka līdz pat pusei no saviem ienākumiem viņi pārskaita uz dzimteni. Mājsaimniecības šajās valstīs zaudēs ienākumus, turklāt diezgan ievērojamus ienākumus: saskaņā ar dažādām aplēsēm, gandrīz 10% no IKP pieauguma šajās valstīs nodrošina tautiešu naudas pārvedumi no ārvalstīm.

Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas datiem, uz ārzemēm peļņā aizbraukušo vai ilgstošā prombūtnē no valsts esošo naudas pārvedumiem ir bijusi ievērojama loma Latvijas ekonomikas atbalstīšanā. Laikā no 2005. līdz 2015.gadam šādu darījumu apjoms sasniedza pat 7% no valsts iekšzemes kopprodukta. 2014.gadā tika sasniegts rekords – viesstrādnieki no Latvijas pārskaitīja ne tikai lielāko naudas summu (717,5 miljonus eiro) kopš robežu atvēršanas, bet arī ieņēma pirmo vietu Eiropā naudas pārvedumu ziņā attiecībā pret IKP (gandrīz 6%).

Pamatojoties uz Ārlietu ministrijas informāciju, kas saka, ka emigrējuši ir 370 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, var pieņemt, ka aptuvenais vidējais naudas pārvedumu apjoms no ārvalstīm uz Latviju, rēķinot uz vienu personu, ir apmēram 1 900 eiro gadā, vai vairāk nekā 150 eiro mēnesī (2015.gadā).

Ir grūti pateikt ar precizitāti līdz vienai personai, cik tieši no mūsu tautiešiem dzīvo Apvienotajā Karalistē, bet, pat ja tā ir ceturtā daļa no visiem tiem, kas aizbraukuši, tad viņu ģimenes vai radinieku, kas saņēma naudas pārvedumus, budžetā caurums būs jūtams. Ekonomikā tas atspoguļosies kā pirktspējas samazināšanās.

Jau tagad Lielbritānijā strādājošie Latvijas iedzīvotāji sūdzas par neiecietības vilni pret viņiem no vietējo iedzīvotāju puses. Lai gan augstākajā politiskajā līmenī izskan pārliecība, ka diskriminācijas pret imigrantiem nebūs, pašu britu izdarītā spiediena dēļ daudzi var izvēlēties doties mājas vai uz citu valsti.

Galu galā tomēr visvairāk cietīs pašas Lielbritānijas ekonomika. Neilgi pēc referenduma aģentūra Fitch samazināja valsts reitingu par divām pakāpēm – no AAA līdz AA. Jau iepriekš arī reitingu aģentūra S&P pasliktināja Lielbritānijas reitingu no AA+ līdz AA.

Īsi pirms referenduma par izstāšanos no ES britu Autoražotāju un pārdevēju apvienība (The Society of Motor Manufacturers and Traders) nāca klajā ar paziņojumu, kurā teikts, ka Brexit gadījumā darbu var zaudēt 800 tūkstoši cilvēku (tieši tik daudz cilvēku ir nodarbināti Lielbritānijas autorūpniecības nozarē), bet ekonomikā neieplūdīs aptuveni 15,5 miljardi mārciņu (tieši tik ienes šī nozare).

Pēc Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi prognozēm, britu lēmums eirozonai maksās 0,3–0,5% no IKP.

Var minēt daudz tamlīdzīgu aprēķinu un, laikam ejot to būs vēl vairāk, bet viena lieta ir skaidra – Brexit pamanīs ikviens, neatkarīgi no tā, kāds scenārijs – mīkstais vai cietais – īstenosies.

Krievija turpina «ievērot diētu»

ES politiskās perspektīvas un ekonomikas nākotni pēc Lielbritānijas izstāšanās šonedēļ apsprieda ES valstu līderi. Brexit un tā seku apspriešana aizņēma visu darba kārtību, lai arī tajā tika iekļauts jautājums par sankciju pret Krieviju pagarināšanu, kas šobrīd ir spēkā līdz 31.jūlijam. Lēmums pagarināt sankcijas pret Krieviju vēl par sešiem mēnešiem tika pieņemts tikai piektdien, 1.jūlijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan neatlika neko un ar savu rīkojumu līdz 2017. gada 31. decembrim pagarināja pārtikas embargo attiecībā pret Eiropas valstīm, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju. Tas nozīmē, ka ASV, ES, Kanāda, Austrālija, Norvēģija, Albānija, Melnkalne, Islande un Lihtenšteina joprojām nevar veikt liellopu gaļas, cūkgaļas, mājputnu gaļas, zivju, siera, piena, augļu, dārzeņu, kā arī dažu citu produktu kategoriju piegādes uz Krieviju.

Iepriekš Latvijas Zemkopības ministrija sagatavoja aprēķinus, saskaņā ar kuriem, embargo dēļ šī gada beigās nekompensētie piensaimniecību ienākumi sasniegs 132,7 miljonus eiro, un gadījumā, ja sankcijas tiks pagarinātas, 3,5 gadu laikā šis rādītājs sasniegs 233,5 miljonus eiro.

Cūkkopības nozarē nekompensētie ieņēmumi 2016.gada augustā sasniegs 23 miljonus eiro, un gadījumā, ja embargo pagarinās – 33,2 miljonus eiro.

Zivju pārstrādātājiem Krievijas embargo nozīmē eksporta samazinājumu par 24,9 miljoniem eiro, zivju konservu ražotājiem eksporta sarukums veido 53,7 miljonus eiro.

«Mēs aiziesim uz ziemeļiem…»

Tomēr, kā mēs zinām, Latvijas iedzīvotājus maz ar ko vairs varētu pārsteigt vai nobiedēt, jebkurā situācijā tie atradīs izeju. Un, kamēr daži meklē laimi tālās zemēs, citi iemanījušies katru vakaru atgriezties mājās no darba «ārvalstīs». Kā kļuva zināms šonedēļ, 40% latviešu pārceltos uz Igauniju lielāku algu un draudzīgāku nodokļu dēļ. To apliecina portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Jau iepriekš izskanēja informācija, ka aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju brauc strādāt uz Igauniju, kamēr paši igauņi ar tādu pašu mērķi brauc uz Somiju.

Darbu Igaunijā visbiežāk meklē cilvēki no Vidzemes, kura robežojas ar kaimiņvalsti. It īpaši paveicies Valkas iedzīvotājiem, kam Igaunijas pilsēta Valga rokas stiepiena attālumā. Valgā var iekārtoties darbā par tālbraucēju šoferi, darbā gaļas pārstrādes uzņēmumā, vai apģērbu ražošanā. Latvieši strādā arī Tallinā, Pērnavā, Tartu un citur. Uzņēmuma Ericsson Tallinas filiāle ne pirmo gadu pieņem darbā latviešus, un tās piemēram seko Pērnavas uzņēmums Scarfil, uzņēmums Finmec no Maardu Somu jūras līča krastā un citi. Enic filiāle Elvā netālu no Tartu pat organizē savu Latvijas darbinieku transportēšanu no Valgas.

Vispirms jau latviešus Igaunijā interesē alga: pērn vidējā alga Igaunijā bija 1 045 eiro, kamēr Latvijā – 829 eiro. Tomēr mūsu tautiešus piesaista arī darba kultūra un darba devēju attieksme.

Darba ņēmēju kustība starp Valku un Valgu atgādina svārstu: cilvēki katru dienu iet no Latvijas uz darbu Igaunijā, un vakarā atgriežas mājās. Dzīvesvietu latvieši nemaina. Tomēr šādas izmaiņas ir iespējamas, jo latviešu interese par nekustamajiem īpašumiem Valgā palielinās.

Tā kā nav izslēgts, ka Lielbritānijas vietā nāks…. Igaunija.

Ref:017.010.102.10082


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.