bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Mainot saskaitāmos vietām, summa nemainās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Britu lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) vēl ilgi atbalsosies visā pasaulē. Un, lai gan «atvadu vēstuli Briselei», kā to nodēvēja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, Lielbritānija nevarēs oficiāli nosūtīt līdz rudenim, kad tiks izveidota jaunā valdība, analītiķi, eksperti, ekonomisti aprēķina iespējamo kaitējumu, ko izraisa Lielbritānijas aiziešana no ES.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch eksperti lēš, ka visvairāk no šīs aiziešanas var ciest Beļģijas, Nīderlandes, Īrijas, Kipras, Luksemburgas un Maltas ekonomikas. Preces no šīm sešām valstīm kopā veido aptuveni 8% no britu importa. Gadījumā, ja Londona ieviesīs muitas nodokļus, eksportētājiem no kontinentālās Eiropas finanšu zaudējumi būs neizbēgami. Turklāt Kipra, Malta, Nīderlande veic iekšzemes ārzonu funkcijas Lielbritānijai, kas ir visas Eiropas finanšu centrs, un caur šīm valstīm iziet liels skaits nodokļu optimizācijas darījumu.

Tas ir ļoti iespējams, ka cietīs arī Polija, Ungārija, Čehija, Lietuva un Latvija. Jo Lielbritānijā ir ļoti daudz viesstrādnieku no šīm valstīm, kuri tur strādā mazkvalificētos darbus. Bet svarīgākais ir tas, ka līdz pat pusei no saviem ienākumiem viņi pārskaita uz dzimteni. Mājsaimniecības šajās valstīs zaudēs ienākumus, turklāt diezgan ievērojamus ienākumus: saskaņā ar dažādām aplēsēm, gandrīz 10% no IKP pieauguma šajās valstīs nodrošina tautiešu naudas pārvedumi no ārvalstīm.

Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas datiem, uz ārzemēm peļņā aizbraukušo vai ilgstošā prombūtnē no valsts esošo naudas pārvedumiem ir bijusi ievērojama loma Latvijas ekonomikas atbalstīšanā. Laikā no 2005. līdz 2015.gadam šādu darījumu apjoms sasniedza pat 7% no valsts iekšzemes kopprodukta. 2014.gadā tika sasniegts rekords – viesstrādnieki no Latvijas pārskaitīja ne tikai lielāko naudas summu (717,5 miljonus eiro) kopš robežu atvēršanas, bet arī ieņēma pirmo vietu Eiropā naudas pārvedumu ziņā attiecībā pret IKP (gandrīz 6%).

Pamatojoties uz Ārlietu ministrijas informāciju, kas saka, ka emigrējuši ir 370 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, var pieņemt, ka aptuvenais vidējais naudas pārvedumu apjoms no ārvalstīm uz Latviju, rēķinot uz vienu personu, ir apmēram 1 900 eiro gadā, vai vairāk nekā 150 eiro mēnesī (2015.gadā).

Ir grūti pateikt ar precizitāti līdz vienai personai, cik tieši no mūsu tautiešiem dzīvo Apvienotajā Karalistē, bet, pat ja tā ir ceturtā daļa no visiem tiem, kas aizbraukuši, tad viņu ģimenes vai radinieku, kas saņēma naudas pārvedumus, budžetā caurums būs jūtams. Ekonomikā tas atspoguļosies kā pirktspējas samazināšanās.

Jau tagad Lielbritānijā strādājošie Latvijas iedzīvotāji sūdzas par neiecietības vilni pret viņiem no vietējo iedzīvotāju puses. Lai gan augstākajā politiskajā līmenī izskan pārliecība, ka diskriminācijas pret imigrantiem nebūs, pašu britu izdarītā spiediena dēļ daudzi var izvēlēties doties mājas vai uz citu valsti.

Galu galā tomēr visvairāk cietīs pašas Lielbritānijas ekonomika. Neilgi pēc referenduma aģentūra Fitch samazināja valsts reitingu par divām pakāpēm – no AAA līdz AA. Jau iepriekš arī reitingu aģentūra S&P pasliktināja Lielbritānijas reitingu no AA+ līdz AA.

Īsi pirms referenduma par izstāšanos no ES britu Autoražotāju un pārdevēju apvienība (The Society of Motor Manufacturers and Traders) nāca klajā ar paziņojumu, kurā teikts, ka Brexit gadījumā darbu var zaudēt 800 tūkstoši cilvēku (tieši tik daudz cilvēku ir nodarbināti Lielbritānijas autorūpniecības nozarē), bet ekonomikā neieplūdīs aptuveni 15,5 miljardi mārciņu (tieši tik ienes šī nozare).

Pēc Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi prognozēm, britu lēmums eirozonai maksās 0,3–0,5% no IKP.

Var minēt daudz tamlīdzīgu aprēķinu un, laikam ejot to būs vēl vairāk, bet viena lieta ir skaidra – Brexit pamanīs ikviens, neatkarīgi no tā, kāds scenārijs – mīkstais vai cietais – īstenosies.

Krievija turpina «ievērot diētu»

ES politiskās perspektīvas un ekonomikas nākotni pēc Lielbritānijas izstāšanās šonedēļ apsprieda ES valstu līderi. Brexit un tā seku apspriešana aizņēma visu darba kārtību, lai arī tajā tika iekļauts jautājums par sankciju pret Krieviju pagarināšanu, kas šobrīd ir spēkā līdz 31.jūlijam. Lēmums pagarināt sankcijas pret Krieviju vēl par sešiem mēnešiem tika pieņemts tikai piektdien, 1.jūlijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan neatlika neko un ar savu rīkojumu līdz 2017. gada 31. decembrim pagarināja pārtikas embargo attiecībā pret Eiropas valstīm, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju. Tas nozīmē, ka ASV, ES, Kanāda, Austrālija, Norvēģija, Albānija, Melnkalne, Islande un Lihtenšteina joprojām nevar veikt liellopu gaļas, cūkgaļas, mājputnu gaļas, zivju, siera, piena, augļu, dārzeņu, kā arī dažu citu produktu kategoriju piegādes uz Krieviju.

Iepriekš Latvijas Zemkopības ministrija sagatavoja aprēķinus, saskaņā ar kuriem, embargo dēļ šī gada beigās nekompensētie piensaimniecību ienākumi sasniegs 132,7 miljonus eiro, un gadījumā, ja sankcijas tiks pagarinātas, 3,5 gadu laikā šis rādītājs sasniegs 233,5 miljonus eiro.

Cūkkopības nozarē nekompensētie ieņēmumi 2016.gada augustā sasniegs 23 miljonus eiro, un gadījumā, ja embargo pagarinās – 33,2 miljonus eiro.

Zivju pārstrādātājiem Krievijas embargo nozīmē eksporta samazinājumu par 24,9 miljoniem eiro, zivju konservu ražotājiem eksporta sarukums veido 53,7 miljonus eiro.

«Mēs aiziesim uz ziemeļiem…»

Tomēr, kā mēs zinām, Latvijas iedzīvotājus maz ar ko vairs varētu pārsteigt vai nobiedēt, jebkurā situācijā tie atradīs izeju. Un, kamēr daži meklē laimi tālās zemēs, citi iemanījušies katru vakaru atgriezties mājās no darba «ārvalstīs». Kā kļuva zināms šonedēļ, 40% latviešu pārceltos uz Igauniju lielāku algu un draudzīgāku nodokļu dēļ. To apliecina portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Jau iepriekš izskanēja informācija, ka aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju brauc strādāt uz Igauniju, kamēr paši igauņi ar tādu pašu mērķi brauc uz Somiju.

Darbu Igaunijā visbiežāk meklē cilvēki no Vidzemes, kura robežojas ar kaimiņvalsti. It īpaši paveicies Valkas iedzīvotājiem, kam Igaunijas pilsēta Valga rokas stiepiena attālumā. Valgā var iekārtoties darbā par tālbraucēju šoferi, darbā gaļas pārstrādes uzņēmumā, vai apģērbu ražošanā. Latvieši strādā arī Tallinā, Pērnavā, Tartu un citur. Uzņēmuma Ericsson Tallinas filiāle ne pirmo gadu pieņem darbā latviešus, un tās piemēram seko Pērnavas uzņēmums Scarfil, uzņēmums Finmec no Maardu Somu jūras līča krastā un citi. Enic filiāle Elvā netālu no Tartu pat organizē savu Latvijas darbinieku transportēšanu no Valgas.

Vispirms jau latviešus Igaunijā interesē alga: pērn vidējā alga Igaunijā bija 1 045 eiro, kamēr Latvijā – 829 eiro. Tomēr mūsu tautiešus piesaista arī darba kultūra un darba devēju attieksme.

Darba ņēmēju kustība starp Valku un Valgu atgādina svārstu: cilvēki katru dienu iet no Latvijas uz darbu Igaunijā, un vakarā atgriežas mājās. Dzīvesvietu latvieši nemaina. Tomēr šādas izmaiņas ir iespējamas, jo latviešu interese par nekustamajiem īpašumiem Valgā palielinās.

Tā kā nav izslēgts, ka Lielbritānijas vietā nāks…. Igaunija.

Ref:017.010.102.10082


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.