bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 21.07.2017 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Mainot saskaitāmos vietām, summa nemainās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Britu lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) vēl ilgi atbalsosies visā pasaulē. Un, lai gan «atvadu vēstuli Briselei», kā to nodēvēja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, Lielbritānija nevarēs oficiāli nosūtīt līdz rudenim, kad tiks izveidota jaunā valdība, analītiķi, eksperti, ekonomisti aprēķina iespējamo kaitējumu, ko izraisa Lielbritānijas aiziešana no ES.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch eksperti lēš, ka visvairāk no šīs aiziešanas var ciest Beļģijas, Nīderlandes, Īrijas, Kipras, Luksemburgas un Maltas ekonomikas. Preces no šīm sešām valstīm kopā veido aptuveni 8% no britu importa. Gadījumā, ja Londona ieviesīs muitas nodokļus, eksportētājiem no kontinentālās Eiropas finanšu zaudējumi būs neizbēgami. Turklāt Kipra, Malta, Nīderlande veic iekšzemes ārzonu funkcijas Lielbritānijai, kas ir visas Eiropas finanšu centrs, un caur šīm valstīm iziet liels skaits nodokļu optimizācijas darījumu.

Tas ir ļoti iespējams, ka cietīs arī Polija, Ungārija, Čehija, Lietuva un Latvija. Jo Lielbritānijā ir ļoti daudz viesstrādnieku no šīm valstīm, kuri tur strādā mazkvalificētos darbus. Bet svarīgākais ir tas, ka līdz pat pusei no saviem ienākumiem viņi pārskaita uz dzimteni. Mājsaimniecības šajās valstīs zaudēs ienākumus, turklāt diezgan ievērojamus ienākumus: saskaņā ar dažādām aplēsēm, gandrīz 10% no IKP pieauguma šajās valstīs nodrošina tautiešu naudas pārvedumi no ārvalstīm.

Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas datiem, uz ārzemēm peļņā aizbraukušo vai ilgstošā prombūtnē no valsts esošo naudas pārvedumiem ir bijusi ievērojama loma Latvijas ekonomikas atbalstīšanā. Laikā no 2005. līdz 2015.gadam šādu darījumu apjoms sasniedza pat 7% no valsts iekšzemes kopprodukta. 2014.gadā tika sasniegts rekords – viesstrādnieki no Latvijas pārskaitīja ne tikai lielāko naudas summu (717,5 miljonus eiro) kopš robežu atvēršanas, bet arī ieņēma pirmo vietu Eiropā naudas pārvedumu ziņā attiecībā pret IKP (gandrīz 6%).

Pamatojoties uz Ārlietu ministrijas informāciju, kas saka, ka emigrējuši ir 370 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, var pieņemt, ka aptuvenais vidējais naudas pārvedumu apjoms no ārvalstīm uz Latviju, rēķinot uz vienu personu, ir apmēram 1 900 eiro gadā, vai vairāk nekā 150 eiro mēnesī (2015.gadā).

Ir grūti pateikt ar precizitāti līdz vienai personai, cik tieši no mūsu tautiešiem dzīvo Apvienotajā Karalistē, bet, pat ja tā ir ceturtā daļa no visiem tiem, kas aizbraukuši, tad viņu ģimenes vai radinieku, kas saņēma naudas pārvedumus, budžetā caurums būs jūtams. Ekonomikā tas atspoguļosies kā pirktspējas samazināšanās.

Jau tagad Lielbritānijā strādājošie Latvijas iedzīvotāji sūdzas par neiecietības vilni pret viņiem no vietējo iedzīvotāju puses. Lai gan augstākajā politiskajā līmenī izskan pārliecība, ka diskriminācijas pret imigrantiem nebūs, pašu britu izdarītā spiediena dēļ daudzi var izvēlēties doties mājas vai uz citu valsti.

Galu galā tomēr visvairāk cietīs pašas Lielbritānijas ekonomika. Neilgi pēc referenduma aģentūra Fitch samazināja valsts reitingu par divām pakāpēm – no AAA līdz AA. Jau iepriekš arī reitingu aģentūra S&P pasliktināja Lielbritānijas reitingu no AA+ līdz AA.

Īsi pirms referenduma par izstāšanos no ES britu Autoražotāju un pārdevēju apvienība (The Society of Motor Manufacturers and Traders) nāca klajā ar paziņojumu, kurā teikts, ka Brexit gadījumā darbu var zaudēt 800 tūkstoši cilvēku (tieši tik daudz cilvēku ir nodarbināti Lielbritānijas autorūpniecības nozarē), bet ekonomikā neieplūdīs aptuveni 15,5 miljardi mārciņu (tieši tik ienes šī nozare).

Pēc Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi prognozēm, britu lēmums eirozonai maksās 0,3–0,5% no IKP.

Var minēt daudz tamlīdzīgu aprēķinu un, laikam ejot to būs vēl vairāk, bet viena lieta ir skaidra – Brexit pamanīs ikviens, neatkarīgi no tā, kāds scenārijs – mīkstais vai cietais – īstenosies.

Krievija turpina «ievērot diētu»

ES politiskās perspektīvas un ekonomikas nākotni pēc Lielbritānijas izstāšanās šonedēļ apsprieda ES valstu līderi. Brexit un tā seku apspriešana aizņēma visu darba kārtību, lai arī tajā tika iekļauts jautājums par sankciju pret Krieviju pagarināšanu, kas šobrīd ir spēkā līdz 31.jūlijam. Lēmums pagarināt sankcijas pret Krieviju vēl par sešiem mēnešiem tika pieņemts tikai piektdien, 1.jūlijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan neatlika neko un ar savu rīkojumu līdz 2017. gada 31. decembrim pagarināja pārtikas embargo attiecībā pret Eiropas valstīm, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju. Tas nozīmē, ka ASV, ES, Kanāda, Austrālija, Norvēģija, Albānija, Melnkalne, Islande un Lihtenšteina joprojām nevar veikt liellopu gaļas, cūkgaļas, mājputnu gaļas, zivju, siera, piena, augļu, dārzeņu, kā arī dažu citu produktu kategoriju piegādes uz Krieviju.

Iepriekš Latvijas Zemkopības ministrija sagatavoja aprēķinus, saskaņā ar kuriem, embargo dēļ šī gada beigās nekompensētie piensaimniecību ienākumi sasniegs 132,7 miljonus eiro, un gadījumā, ja sankcijas tiks pagarinātas, 3,5 gadu laikā šis rādītājs sasniegs 233,5 miljonus eiro.

Cūkkopības nozarē nekompensētie ieņēmumi 2016.gada augustā sasniegs 23 miljonus eiro, un gadījumā, ja embargo pagarinās – 33,2 miljonus eiro.

Zivju pārstrādātājiem Krievijas embargo nozīmē eksporta samazinājumu par 24,9 miljoniem eiro, zivju konservu ražotājiem eksporta sarukums veido 53,7 miljonus eiro.

«Mēs aiziesim uz ziemeļiem…»

Tomēr, kā mēs zinām, Latvijas iedzīvotājus maz ar ko vairs varētu pārsteigt vai nobiedēt, jebkurā situācijā tie atradīs izeju. Un, kamēr daži meklē laimi tālās zemēs, citi iemanījušies katru vakaru atgriezties mājās no darba «ārvalstīs». Kā kļuva zināms šonedēļ, 40% latviešu pārceltos uz Igauniju lielāku algu un draudzīgāku nodokļu dēļ. To apliecina portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Jau iepriekš izskanēja informācija, ka aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju brauc strādāt uz Igauniju, kamēr paši igauņi ar tādu pašu mērķi brauc uz Somiju.

Darbu Igaunijā visbiežāk meklē cilvēki no Vidzemes, kura robežojas ar kaimiņvalsti. It īpaši paveicies Valkas iedzīvotājiem, kam Igaunijas pilsēta Valga rokas stiepiena attālumā. Valgā var iekārtoties darbā par tālbraucēju šoferi, darbā gaļas pārstrādes uzņēmumā, vai apģērbu ražošanā. Latvieši strādā arī Tallinā, Pērnavā, Tartu un citur. Uzņēmuma Ericsson Tallinas filiāle ne pirmo gadu pieņem darbā latviešus, un tās piemēram seko Pērnavas uzņēmums Scarfil, uzņēmums Finmec no Maardu Somu jūras līča krastā un citi. Enic filiāle Elvā netālu no Tartu pat organizē savu Latvijas darbinieku transportēšanu no Valgas.

Vispirms jau latviešus Igaunijā interesē alga: pērn vidējā alga Igaunijā bija 1 045 eiro, kamēr Latvijā – 829 eiro. Tomēr mūsu tautiešus piesaista arī darba kultūra un darba devēju attieksme.

Darba ņēmēju kustība starp Valku un Valgu atgādina svārstu: cilvēki katru dienu iet no Latvijas uz darbu Igaunijā, un vakarā atgriežas mājās. Dzīvesvietu latvieši nemaina. Tomēr šādas izmaiņas ir iespējamas, jo latviešu interese par nekustamajiem īpašumiem Valgā palielinās.

Tā kā nav izslēgts, ka Lielbritānijas vietā nāks…. Igaunija.

Ref:017.010.102.10082


Pievienot komentāru

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Arī taksometru vadātāji pievienojas sūdzībai par kases aparātu reformām

Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegtajai sūdzībai Eiropas Komisijā par kases aparātu reformu ir pievienojusies arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība, kas ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju Eiropas Komisijai, vēršot Komisijas uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.