bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.03.2017 | Vārda dienas: Māra, Marita, Mārīte
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Mainot saskaitāmos vietām, summa nemainās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Britu lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) vēl ilgi atbalsosies visā pasaulē. Un, lai gan «atvadu vēstuli Briselei», kā to nodēvēja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, Lielbritānija nevarēs oficiāli nosūtīt līdz rudenim, kad tiks izveidota jaunā valdība, analītiķi, eksperti, ekonomisti aprēķina iespējamo kaitējumu, ko izraisa Lielbritānijas aiziešana no ES.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch eksperti lēš, ka visvairāk no šīs aiziešanas var ciest Beļģijas, Nīderlandes, Īrijas, Kipras, Luksemburgas un Maltas ekonomikas. Preces no šīm sešām valstīm kopā veido aptuveni 8% no britu importa. Gadījumā, ja Londona ieviesīs muitas nodokļus, eksportētājiem no kontinentālās Eiropas finanšu zaudējumi būs neizbēgami. Turklāt Kipra, Malta, Nīderlande veic iekšzemes ārzonu funkcijas Lielbritānijai, kas ir visas Eiropas finanšu centrs, un caur šīm valstīm iziet liels skaits nodokļu optimizācijas darījumu.

Tas ir ļoti iespējams, ka cietīs arī Polija, Ungārija, Čehija, Lietuva un Latvija. Jo Lielbritānijā ir ļoti daudz viesstrādnieku no šīm valstīm, kuri tur strādā mazkvalificētos darbus. Bet svarīgākais ir tas, ka līdz pat pusei no saviem ienākumiem viņi pārskaita uz dzimteni. Mājsaimniecības šajās valstīs zaudēs ienākumus, turklāt diezgan ievērojamus ienākumus: saskaņā ar dažādām aplēsēm, gandrīz 10% no IKP pieauguma šajās valstīs nodrošina tautiešu naudas pārvedumi no ārvalstīm.

Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas datiem, uz ārzemēm peļņā aizbraukušo vai ilgstošā prombūtnē no valsts esošo naudas pārvedumiem ir bijusi ievērojama loma Latvijas ekonomikas atbalstīšanā. Laikā no 2005. līdz 2015.gadam šādu darījumu apjoms sasniedza pat 7% no valsts iekšzemes kopprodukta. 2014.gadā tika sasniegts rekords – viesstrādnieki no Latvijas pārskaitīja ne tikai lielāko naudas summu (717,5 miljonus eiro) kopš robežu atvēršanas, bet arī ieņēma pirmo vietu Eiropā naudas pārvedumu ziņā attiecībā pret IKP (gandrīz 6%).

Pamatojoties uz Ārlietu ministrijas informāciju, kas saka, ka emigrējuši ir 370 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, var pieņemt, ka aptuvenais vidējais naudas pārvedumu apjoms no ārvalstīm uz Latviju, rēķinot uz vienu personu, ir apmēram 1 900 eiro gadā, vai vairāk nekā 150 eiro mēnesī (2015.gadā).

Ir grūti pateikt ar precizitāti līdz vienai personai, cik tieši no mūsu tautiešiem dzīvo Apvienotajā Karalistē, bet, pat ja tā ir ceturtā daļa no visiem tiem, kas aizbraukuši, tad viņu ģimenes vai radinieku, kas saņēma naudas pārvedumus, budžetā caurums būs jūtams. Ekonomikā tas atspoguļosies kā pirktspējas samazināšanās.

Jau tagad Lielbritānijā strādājošie Latvijas iedzīvotāji sūdzas par neiecietības vilni pret viņiem no vietējo iedzīvotāju puses. Lai gan augstākajā politiskajā līmenī izskan pārliecība, ka diskriminācijas pret imigrantiem nebūs, pašu britu izdarītā spiediena dēļ daudzi var izvēlēties doties mājas vai uz citu valsti.

Galu galā tomēr visvairāk cietīs pašas Lielbritānijas ekonomika. Neilgi pēc referenduma aģentūra Fitch samazināja valsts reitingu par divām pakāpēm – no AAA līdz AA. Jau iepriekš arī reitingu aģentūra S&P pasliktināja Lielbritānijas reitingu no AA+ līdz AA.

Īsi pirms referenduma par izstāšanos no ES britu Autoražotāju un pārdevēju apvienība (The Society of Motor Manufacturers and Traders) nāca klajā ar paziņojumu, kurā teikts, ka Brexit gadījumā darbu var zaudēt 800 tūkstoši cilvēku (tieši tik daudz cilvēku ir nodarbināti Lielbritānijas autorūpniecības nozarē), bet ekonomikā neieplūdīs aptuveni 15,5 miljardi mārciņu (tieši tik ienes šī nozare).

Pēc Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi prognozēm, britu lēmums eirozonai maksās 0,3–0,5% no IKP.

Var minēt daudz tamlīdzīgu aprēķinu un, laikam ejot to būs vēl vairāk, bet viena lieta ir skaidra – Brexit pamanīs ikviens, neatkarīgi no tā, kāds scenārijs – mīkstais vai cietais – īstenosies.

Krievija turpina «ievērot diētu»

ES politiskās perspektīvas un ekonomikas nākotni pēc Lielbritānijas izstāšanās šonedēļ apsprieda ES valstu līderi. Brexit un tā seku apspriešana aizņēma visu darba kārtību, lai arī tajā tika iekļauts jautājums par sankciju pret Krieviju pagarināšanu, kas šobrīd ir spēkā līdz 31.jūlijam. Lēmums pagarināt sankcijas pret Krieviju vēl par sešiem mēnešiem tika pieņemts tikai piektdien, 1.jūlijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan neatlika neko un ar savu rīkojumu līdz 2017. gada 31. decembrim pagarināja pārtikas embargo attiecībā pret Eiropas valstīm, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju. Tas nozīmē, ka ASV, ES, Kanāda, Austrālija, Norvēģija, Albānija, Melnkalne, Islande un Lihtenšteina joprojām nevar veikt liellopu gaļas, cūkgaļas, mājputnu gaļas, zivju, siera, piena, augļu, dārzeņu, kā arī dažu citu produktu kategoriju piegādes uz Krieviju.

Iepriekš Latvijas Zemkopības ministrija sagatavoja aprēķinus, saskaņā ar kuriem, embargo dēļ šī gada beigās nekompensētie piensaimniecību ienākumi sasniegs 132,7 miljonus eiro, un gadījumā, ja sankcijas tiks pagarinātas, 3,5 gadu laikā šis rādītājs sasniegs 233,5 miljonus eiro.

Cūkkopības nozarē nekompensētie ieņēmumi 2016.gada augustā sasniegs 23 miljonus eiro, un gadījumā, ja embargo pagarinās – 33,2 miljonus eiro.

Zivju pārstrādātājiem Krievijas embargo nozīmē eksporta samazinājumu par 24,9 miljoniem eiro, zivju konservu ražotājiem eksporta sarukums veido 53,7 miljonus eiro.

«Mēs aiziesim uz ziemeļiem…»

Tomēr, kā mēs zinām, Latvijas iedzīvotājus maz ar ko vairs varētu pārsteigt vai nobiedēt, jebkurā situācijā tie atradīs izeju. Un, kamēr daži meklē laimi tālās zemēs, citi iemanījušies katru vakaru atgriezties mājās no darba «ārvalstīs». Kā kļuva zināms šonedēļ, 40% latviešu pārceltos uz Igauniju lielāku algu un draudzīgāku nodokļu dēļ. To apliecina portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Jau iepriekš izskanēja informācija, ka aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju brauc strādāt uz Igauniju, kamēr paši igauņi ar tādu pašu mērķi brauc uz Somiju.

Darbu Igaunijā visbiežāk meklē cilvēki no Vidzemes, kura robežojas ar kaimiņvalsti. It īpaši paveicies Valkas iedzīvotājiem, kam Igaunijas pilsēta Valga rokas stiepiena attālumā. Valgā var iekārtoties darbā par tālbraucēju šoferi, darbā gaļas pārstrādes uzņēmumā, vai apģērbu ražošanā. Latvieši strādā arī Tallinā, Pērnavā, Tartu un citur. Uzņēmuma Ericsson Tallinas filiāle ne pirmo gadu pieņem darbā latviešus, un tās piemēram seko Pērnavas uzņēmums Scarfil, uzņēmums Finmec no Maardu Somu jūras līča krastā un citi. Enic filiāle Elvā netālu no Tartu pat organizē savu Latvijas darbinieku transportēšanu no Valgas.

Vispirms jau latviešus Igaunijā interesē alga: pērn vidējā alga Igaunijā bija 1 045 eiro, kamēr Latvijā – 829 eiro. Tomēr mūsu tautiešus piesaista arī darba kultūra un darba devēju attieksme.

Darba ņēmēju kustība starp Valku un Valgu atgādina svārstu: cilvēki katru dienu iet no Latvijas uz darbu Igaunijā, un vakarā atgriežas mājās. Dzīvesvietu latvieši nemaina. Tomēr šādas izmaiņas ir iespējamas, jo latviešu interese par nekustamajiem īpašumiem Valgā palielinās.

Tā kā nav izslēgts, ka Lielbritānijas vietā nāks…. Igaunija.

Ref:017.010.102.10082


Pievienot komentāru

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.