bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Mazliet demogrāfiskās futuroloģijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXIedzīvotāju skaita samazināšanās kļūst par reālu problēmu ne tikai valsts ekonomikai, bet arī valsts pastāvēšanai mums tik pierastajā veidā. Demogrāfi brīdina: ja Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāks dzims maz bērnu un tie turpinās pamest valsti, Latvijas iedzīvotāju skaits šī gadsimta vidū var sarukt līdz 1,3 miljoniem cilvēku.

Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde šonedēļ publicēja datus par dzimušo un mirušo skaitu Latvijā 2015.gada pirmajos sešos mēnešos. Pirmajā mirklī skaitļi nešķiet traģiski – pirmajā pusgadā piedzimuši vien par 147 jeb 1,4% mazāk bērnu nekā tajā pašā laika posmā pērn. Tomēr demogrāfs Ilmārs Mežs tajā saskata brīdinājuma signālu. Pēc viņa domām. tas var liecināt par vecāku kopējo nedrošību par nākotni un negatīvi ietekmēt iedzīvotāju skaita pieauguma rādītājus nākamajos gados. Un viņa bažas nav veltīgas.

Kopš 1990.gada, kad Latvija nostājās uz neatkarības ceļa, iedzīvotāju skaits sarucis vairāk nekā par ceturto daļu. 90.gadu sākumā bija pirmais aizbraukšanas vilnis. Tad galvenokārt aizbrauca militārpersonas ar ģimenēm, kā arī krievvalodīgie, kas izvēlējas dzīvot savā etniskajā dzimtenē – Krievijā.

2004.gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bet tas neapturēja iedzīvotāju aizplūšanu, tieši otrādi – pat palielināja, jo daudzi devās strādāt ārzemēs, kas noveda pie iedzīvotāju skaita samazināšanās par 10%. Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas palikuši dzimtenē vai atgriežas, ir mazāk bērnu. Dzimstības koeficients ir 1,2 bērni ģimenē, un pēc šī rādītāja Latvija ierindojusies priekšpēdējā vietā Eiropā. Turklāt šis rādītājs ir daudz zemāks par to, ko eksperti uzskata par minimālo koeficientu, lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa – 2,1 bērns ģimenē.

Ja nekas nemainīsies, tad gadsimta beigās Latvijā gandrīz nebūs iedzīvotāju, uzskata Mežs (kuram, starp citu, ir seši bērni). Viņa aplēses ir sekojošas: ja turpināsies pašreizējā tendence, tad valsts iedzīvotāju skaits 2050.gadā būs samazinājies līdz 1,3 miljoniem cilvēku.

Un tā nebūt nav fantastika. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ja 2015.gada janvārī bija reģistrēti 1,9861 miljoni cilvēku, tad jūnijā — 1,979 miljoni, kas ir par 6 700 cilvēkiem mazāk.

Laipni lūgti valstī bez iedzīvotājiem

Ja situācija nesāks kardināli mainīties, sekas ekonomikā būs tik ievērojamas, ka visu paredzēt nav iespējams. Taču par dažām jau tagad ir skaidrs. Mazāk iedzīvotāju nozīmē mazāk strādājošo, mazāk samaksātu nodokļu, mazāk patērētāju un mazāk iegādāto preču un nopirkto pakalpojumu. Mazāk jaundzimušo tagad nozīmē, ka pēc 20-25 gadiem darba paaudžu maiņa nebūs plūstoša. Nebūs, kas nomaina gados vecākos darbiniekus, tāpēc viņiem nāksies strādāt vēl ilgāk un ne tikai tāpēc, ka trūktu jauno speciālistu, bet arī tāpēc, ka pie pašreizējās solidārās pensiju sistēmas, kad pensija tiek maksāta no strādājošo nodokļiem, nebūs no kā maksāt pensiju.

Garāks darba mūžs, kas attīstoties šādam scenārijam ir tikai loģisks, ir mazākā problēmas daļa. Daudz svarīgāk ir tas, vai šie cilvēki spēs strādāt, teiksim, ​​70-75 gadu vecumā? Pagaidām Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ir normāls, un, ja valstij būs nepieciešams, lai cilvēki, kuriem tagad ir 40-45 gadi, varētu pilnībā strādāt arī pēc 25-30 gadiem, tad jau šobrīd ir nepieciešams domāt par slimību profilaksi, uzsverot profilaktiskās medicīnas lomu. Galu galā šiem cilvēkiem būs ne tikai ilgāk jādzīvo, bet arī vecumā jāsaglabā laba fiziskā un intelektuālā forma.

PIeaugot gados vecāko iedzīvotāju skaita proporcijai, notiks arī pašas ekonomikas pārkārtošana, kurā aizvien vairāk iezīmēsies vecākās paaudzes vajadzības. Līdz šim ekonomikas nozares orientējās galvenokārt uz jauniešiem un viņu vajadzībām. Un tas nozīmē, ka pēc 20-30 gadiem Latvija būs tāda valsts, kādu šobrīd ir pat grūti iztēloties.

Savējie vai svešie

It īpaši, ja tie 250 bēgļi no trešajām valstīm, ko Latvija gatavojas uzņemt tuvāko divu gadu laikā sāks aktīvi vairoties. Var jau būt, ka mūsu valstī nedominēs melnā ādas krāsa, kā brīdina daži «eksperti», taču pieaugot citu nacionalitāšu, un, kas svarīgāk, islamticīgo iedzīvotāju īpatsvaram, viss mainīsies. Tā ir ne tikai cita reliģija, tā ir cita domāšana un cits dzīvesveids, citas paražas, patērētāju ieradumi, pat citāds apģērbs un ēdiens.

Piemēram, tajās Eiropas valstīs, kur jau ir daudz musulmaņu, saasinās jautājums par daudzsievības juridisko statusu. Kā zināms, tāds pastāv mūsdienu musulmaņu tautām. Pēc ebreju likumiem daudzsievība ir aizliegta un drīkst būt tikai viens vīrs ar visiem no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Musulmaņiem bez oficiālās (pēc dokumentiem) sievas drīkst būt vel divas vai trīs, kas ir sievas islāma sapratnē, bet neskaitās tādas pēc tās valsts izpratnes, kurā tie dzīvo.

Šīs sievietes un viņu bērni paliek aiz valsts sociālās sistēmas robežām – viņi nevar pretendēt uz pabalstiem un sociālo palīdzību. Un eiropieši lauza galvu par to, kā bez daudzsievības atzīšanas par likumīgu, nodrošināt šīm sievietēm un viņu atvasēm sociālās garantijas. Ar šo dilemmu agri vai vēlu saskarsies arī Latvija un šī brīža diskusijas par to vai atļaut viendzimuma laulības būs vien bērna šļupsti.

Turklāt kā rāda citu valstu prakse, austrumu tautas slikti integrējas vietējā sabiedrībā un darba tirgū, dodot priekšroku dzīvošanai savā nošķirtā sabiedrībā.

Mazāk cilvēku – mazāk trūcīgo

No iedzīvotāju skaita samazināšanās ir arī labums, tiesa gan – acumirklīgs. Reģistrēto trūcīgo iedzīvotāju skaits Latvijā pusgada laikā samazinājies gandrīz par 10 tūkstošiem cilvēku, liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācijas. Janvārī valstī bija reģistrēti 65 461 trūcīgie, bet jūnijā — 55 597.

Un tas ir saistīts ar kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanos. Kā jau iepriekš minēts, janvārī Latvijā reģistrēti 1,9861 miljoni cilvēku, bet jūnijā — 1,979 miljoni, kas ir par 6 700 iedzīvotājiem mazāk. Salīdzinot ar maiju, trūcīgo skaits jūnijā samazinājies par 3 278 cilvēkiem. Tāpat skaits samazinājies arī maijā, aprīlī un martā. No visiem Latvijas iedzīvotājiem 2,81% reģistrēti kā trūcīgi.

Attiecīgi samazinās arī summas, ko pašvaldības tērē pabalstiem. Jūnijā pašvaldību sociālie dienesti pabalstiem tērējuši 2,989 miljonus eiro, bet maijā – 3,299 miljonus eiro.

Tāpat arī negatīvie demogrāfiskie rādītāji īstermiņā var nedaudz atvieglināt nastu budžetam. Samazinās izmaksas tādās pozīcijās kā: piedzimšanas pabalsti, bērna kopšanas pabalsti, bet pēc pāris gadiem mazāk līdzekļi tiks izmantoti tādiem maksājumiem no valsts un pašvaldību budžeta kā: bērnudārzu līdzfinansējumam, skolas pusdienām.

Lūk, arī gatavi priekšlikumi budžeta izdevumu samazināšanai šajā nedēļā premjerministres Laimdotas Straujumas izveidotajai darba grupai. Šī grupa, kurā ietilps Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijas darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību pārstāvji, sankciju kara apstākļos starp ES un Krieviju, un no tā izrietošām Latvijas ekonomikas attīstības problēmām, meklēs iespējas nākamgad samazināt budžeta izdevumus.

Ref:017.010.103.7655


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri