bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Mazliet demogrāfiskās futuroloģijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXIedzīvotāju skaita samazināšanās kļūst par reālu problēmu ne tikai valsts ekonomikai, bet arī valsts pastāvēšanai mums tik pierastajā veidā. Demogrāfi brīdina: ja Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāks dzims maz bērnu un tie turpinās pamest valsti, Latvijas iedzīvotāju skaits šī gadsimta vidū var sarukt līdz 1,3 miljoniem cilvēku.

Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde šonedēļ publicēja datus par dzimušo un mirušo skaitu Latvijā 2015.gada pirmajos sešos mēnešos. Pirmajā mirklī skaitļi nešķiet traģiski – pirmajā pusgadā piedzimuši vien par 147 jeb 1,4% mazāk bērnu nekā tajā pašā laika posmā pērn. Tomēr demogrāfs Ilmārs Mežs tajā saskata brīdinājuma signālu. Pēc viņa domām. tas var liecināt par vecāku kopējo nedrošību par nākotni un negatīvi ietekmēt iedzīvotāju skaita pieauguma rādītājus nākamajos gados. Un viņa bažas nav veltīgas.

Kopš 1990.gada, kad Latvija nostājās uz neatkarības ceļa, iedzīvotāju skaits sarucis vairāk nekā par ceturto daļu. 90.gadu sākumā bija pirmais aizbraukšanas vilnis. Tad galvenokārt aizbrauca militārpersonas ar ģimenēm, kā arī krievvalodīgie, kas izvēlējas dzīvot savā etniskajā dzimtenē – Krievijā.

2004.gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bet tas neapturēja iedzīvotāju aizplūšanu, tieši otrādi – pat palielināja, jo daudzi devās strādāt ārzemēs, kas noveda pie iedzīvotāju skaita samazināšanās par 10%. Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas palikuši dzimtenē vai atgriežas, ir mazāk bērnu. Dzimstības koeficients ir 1,2 bērni ģimenē, un pēc šī rādītāja Latvija ierindojusies priekšpēdējā vietā Eiropā. Turklāt šis rādītājs ir daudz zemāks par to, ko eksperti uzskata par minimālo koeficientu, lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa – 2,1 bērns ģimenē.

Ja nekas nemainīsies, tad gadsimta beigās Latvijā gandrīz nebūs iedzīvotāju, uzskata Mežs (kuram, starp citu, ir seši bērni). Viņa aplēses ir sekojošas: ja turpināsies pašreizējā tendence, tad valsts iedzīvotāju skaits 2050.gadā būs samazinājies līdz 1,3 miljoniem cilvēku.

Un tā nebūt nav fantastika. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ja 2015.gada janvārī bija reģistrēti 1,9861 miljoni cilvēku, tad jūnijā — 1,979 miljoni, kas ir par 6 700 cilvēkiem mazāk.

Laipni lūgti valstī bez iedzīvotājiem

Ja situācija nesāks kardināli mainīties, sekas ekonomikā būs tik ievērojamas, ka visu paredzēt nav iespējams. Taču par dažām jau tagad ir skaidrs. Mazāk iedzīvotāju nozīmē mazāk strādājošo, mazāk samaksātu nodokļu, mazāk patērētāju un mazāk iegādāto preču un nopirkto pakalpojumu. Mazāk jaundzimušo tagad nozīmē, ka pēc 20-25 gadiem darba paaudžu maiņa nebūs plūstoša. Nebūs, kas nomaina gados vecākos darbiniekus, tāpēc viņiem nāksies strādāt vēl ilgāk un ne tikai tāpēc, ka trūktu jauno speciālistu, bet arī tāpēc, ka pie pašreizējās solidārās pensiju sistēmas, kad pensija tiek maksāta no strādājošo nodokļiem, nebūs no kā maksāt pensiju.

Garāks darba mūžs, kas attīstoties šādam scenārijam ir tikai loģisks, ir mazākā problēmas daļa. Daudz svarīgāk ir tas, vai šie cilvēki spēs strādāt, teiksim, ​​70-75 gadu vecumā? Pagaidām Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ir normāls, un, ja valstij būs nepieciešams, lai cilvēki, kuriem tagad ir 40-45 gadi, varētu pilnībā strādāt arī pēc 25-30 gadiem, tad jau šobrīd ir nepieciešams domāt par slimību profilaksi, uzsverot profilaktiskās medicīnas lomu. Galu galā šiem cilvēkiem būs ne tikai ilgāk jādzīvo, bet arī vecumā jāsaglabā laba fiziskā un intelektuālā forma.

PIeaugot gados vecāko iedzīvotāju skaita proporcijai, notiks arī pašas ekonomikas pārkārtošana, kurā aizvien vairāk iezīmēsies vecākās paaudzes vajadzības. Līdz šim ekonomikas nozares orientējās galvenokārt uz jauniešiem un viņu vajadzībām. Un tas nozīmē, ka pēc 20-30 gadiem Latvija būs tāda valsts, kādu šobrīd ir pat grūti iztēloties.

Savējie vai svešie

It īpaši, ja tie 250 bēgļi no trešajām valstīm, ko Latvija gatavojas uzņemt tuvāko divu gadu laikā sāks aktīvi vairoties. Var jau būt, ka mūsu valstī nedominēs melnā ādas krāsa, kā brīdina daži «eksperti», taču pieaugot citu nacionalitāšu, un, kas svarīgāk, islamticīgo iedzīvotāju īpatsvaram, viss mainīsies. Tā ir ne tikai cita reliģija, tā ir cita domāšana un cits dzīvesveids, citas paražas, patērētāju ieradumi, pat citāds apģērbs un ēdiens.

Piemēram, tajās Eiropas valstīs, kur jau ir daudz musulmaņu, saasinās jautājums par daudzsievības juridisko statusu. Kā zināms, tāds pastāv mūsdienu musulmaņu tautām. Pēc ebreju likumiem daudzsievība ir aizliegta un drīkst būt tikai viens vīrs ar visiem no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Musulmaņiem bez oficiālās (pēc dokumentiem) sievas drīkst būt vel divas vai trīs, kas ir sievas islāma sapratnē, bet neskaitās tādas pēc tās valsts izpratnes, kurā tie dzīvo.

Šīs sievietes un viņu bērni paliek aiz valsts sociālās sistēmas robežām – viņi nevar pretendēt uz pabalstiem un sociālo palīdzību. Un eiropieši lauza galvu par to, kā bez daudzsievības atzīšanas par likumīgu, nodrošināt šīm sievietēm un viņu atvasēm sociālās garantijas. Ar šo dilemmu agri vai vēlu saskarsies arī Latvija un šī brīža diskusijas par to vai atļaut viendzimuma laulības būs vien bērna šļupsti.

Turklāt kā rāda citu valstu prakse, austrumu tautas slikti integrējas vietējā sabiedrībā un darba tirgū, dodot priekšroku dzīvošanai savā nošķirtā sabiedrībā.

Mazāk cilvēku – mazāk trūcīgo

No iedzīvotāju skaita samazināšanās ir arī labums, tiesa gan – acumirklīgs. Reģistrēto trūcīgo iedzīvotāju skaits Latvijā pusgada laikā samazinājies gandrīz par 10 tūkstošiem cilvēku, liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācijas. Janvārī valstī bija reģistrēti 65 461 trūcīgie, bet jūnijā — 55 597.

Un tas ir saistīts ar kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanos. Kā jau iepriekš minēts, janvārī Latvijā reģistrēti 1,9861 miljoni cilvēku, bet jūnijā — 1,979 miljoni, kas ir par 6 700 iedzīvotājiem mazāk. Salīdzinot ar maiju, trūcīgo skaits jūnijā samazinājies par 3 278 cilvēkiem. Tāpat skaits samazinājies arī maijā, aprīlī un martā. No visiem Latvijas iedzīvotājiem 2,81% reģistrēti kā trūcīgi.

Attiecīgi samazinās arī summas, ko pašvaldības tērē pabalstiem. Jūnijā pašvaldību sociālie dienesti pabalstiem tērējuši 2,989 miljonus eiro, bet maijā – 3,299 miljonus eiro.

Tāpat arī negatīvie demogrāfiskie rādītāji īstermiņā var nedaudz atvieglināt nastu budžetam. Samazinās izmaksas tādās pozīcijās kā: piedzimšanas pabalsti, bērna kopšanas pabalsti, bet pēc pāris gadiem mazāk līdzekļi tiks izmantoti tādiem maksājumiem no valsts un pašvaldību budžeta kā: bērnudārzu līdzfinansējumam, skolas pusdienām.

Lūk, arī gatavi priekšlikumi budžeta izdevumu samazināšanai šajā nedēļā premjerministres Laimdotas Straujumas izveidotajai darba grupai. Šī grupa, kurā ietilps Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijas darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību pārstāvji, sankciju kara apstākļos starp ES un Krieviju, un no tā izrietošām Latvijas ekonomikas attīstības problēmām, meklēs iespējas nākamgad samazināt budžeta izdevumus.

Ref:017.010.103.7655


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.