bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Mazliet demogrāfiskās futuroloģijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXIedzīvotāju skaita samazināšanās kļūst par reālu problēmu ne tikai valsts ekonomikai, bet arī valsts pastāvēšanai mums tik pierastajā veidā. Demogrāfi brīdina: ja Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāks dzims maz bērnu un tie turpinās pamest valsti, Latvijas iedzīvotāju skaits šī gadsimta vidū var sarukt līdz 1,3 miljoniem cilvēku.

Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde šonedēļ publicēja datus par dzimušo un mirušo skaitu Latvijā 2015.gada pirmajos sešos mēnešos. Pirmajā mirklī skaitļi nešķiet traģiski – pirmajā pusgadā piedzimuši vien par 147 jeb 1,4% mazāk bērnu nekā tajā pašā laika posmā pērn. Tomēr demogrāfs Ilmārs Mežs tajā saskata brīdinājuma signālu. Pēc viņa domām. tas var liecināt par vecāku kopējo nedrošību par nākotni un negatīvi ietekmēt iedzīvotāju skaita pieauguma rādītājus nākamajos gados. Un viņa bažas nav veltīgas.

Kopš 1990.gada, kad Latvija nostājās uz neatkarības ceļa, iedzīvotāju skaits sarucis vairāk nekā par ceturto daļu. 90.gadu sākumā bija pirmais aizbraukšanas vilnis. Tad galvenokārt aizbrauca militārpersonas ar ģimenēm, kā arī krievvalodīgie, kas izvēlējas dzīvot savā etniskajā dzimtenē – Krievijā.

2004.gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bet tas neapturēja iedzīvotāju aizplūšanu, tieši otrādi – pat palielināja, jo daudzi devās strādāt ārzemēs, kas noveda pie iedzīvotāju skaita samazināšanās par 10%. Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas palikuši dzimtenē vai atgriežas, ir mazāk bērnu. Dzimstības koeficients ir 1,2 bērni ģimenē, un pēc šī rādītāja Latvija ierindojusies priekšpēdējā vietā Eiropā. Turklāt šis rādītājs ir daudz zemāks par to, ko eksperti uzskata par minimālo koeficientu, lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa – 2,1 bērns ģimenē.

Ja nekas nemainīsies, tad gadsimta beigās Latvijā gandrīz nebūs iedzīvotāju, uzskata Mežs (kuram, starp citu, ir seši bērni). Viņa aplēses ir sekojošas: ja turpināsies pašreizējā tendence, tad valsts iedzīvotāju skaits 2050.gadā būs samazinājies līdz 1,3 miljoniem cilvēku.

Un tā nebūt nav fantastika. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ja 2015.gada janvārī bija reģistrēti 1,9861 miljoni cilvēku, tad jūnijā — 1,979 miljoni, kas ir par 6 700 cilvēkiem mazāk.

Laipni lūgti valstī bez iedzīvotājiem

Ja situācija nesāks kardināli mainīties, sekas ekonomikā būs tik ievērojamas, ka visu paredzēt nav iespējams. Taču par dažām jau tagad ir skaidrs. Mazāk iedzīvotāju nozīmē mazāk strādājošo, mazāk samaksātu nodokļu, mazāk patērētāju un mazāk iegādāto preču un nopirkto pakalpojumu. Mazāk jaundzimušo tagad nozīmē, ka pēc 20-25 gadiem darba paaudžu maiņa nebūs plūstoša. Nebūs, kas nomaina gados vecākos darbiniekus, tāpēc viņiem nāksies strādāt vēl ilgāk un ne tikai tāpēc, ka trūktu jauno speciālistu, bet arī tāpēc, ka pie pašreizējās solidārās pensiju sistēmas, kad pensija tiek maksāta no strādājošo nodokļiem, nebūs no kā maksāt pensiju.

Garāks darba mūžs, kas attīstoties šādam scenārijam ir tikai loģisks, ir mazākā problēmas daļa. Daudz svarīgāk ir tas, vai šie cilvēki spēs strādāt, teiksim, ​​70-75 gadu vecumā? Pagaidām Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ir normāls, un, ja valstij būs nepieciešams, lai cilvēki, kuriem tagad ir 40-45 gadi, varētu pilnībā strādāt arī pēc 25-30 gadiem, tad jau šobrīd ir nepieciešams domāt par slimību profilaksi, uzsverot profilaktiskās medicīnas lomu. Galu galā šiem cilvēkiem būs ne tikai ilgāk jādzīvo, bet arī vecumā jāsaglabā laba fiziskā un intelektuālā forma.

PIeaugot gados vecāko iedzīvotāju skaita proporcijai, notiks arī pašas ekonomikas pārkārtošana, kurā aizvien vairāk iezīmēsies vecākās paaudzes vajadzības. Līdz šim ekonomikas nozares orientējās galvenokārt uz jauniešiem un viņu vajadzībām. Un tas nozīmē, ka pēc 20-30 gadiem Latvija būs tāda valsts, kādu šobrīd ir pat grūti iztēloties.

Savējie vai svešie

It īpaši, ja tie 250 bēgļi no trešajām valstīm, ko Latvija gatavojas uzņemt tuvāko divu gadu laikā sāks aktīvi vairoties. Var jau būt, ka mūsu valstī nedominēs melnā ādas krāsa, kā brīdina daži «eksperti», taču pieaugot citu nacionalitāšu, un, kas svarīgāk, islamticīgo iedzīvotāju īpatsvaram, viss mainīsies. Tā ir ne tikai cita reliģija, tā ir cita domāšana un cits dzīvesveids, citas paražas, patērētāju ieradumi, pat citāds apģērbs un ēdiens.

Piemēram, tajās Eiropas valstīs, kur jau ir daudz musulmaņu, saasinās jautājums par daudzsievības juridisko statusu. Kā zināms, tāds pastāv mūsdienu musulmaņu tautām. Pēc ebreju likumiem daudzsievība ir aizliegta un drīkst būt tikai viens vīrs ar visiem no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Musulmaņiem bez oficiālās (pēc dokumentiem) sievas drīkst būt vel divas vai trīs, kas ir sievas islāma sapratnē, bet neskaitās tādas pēc tās valsts izpratnes, kurā tie dzīvo.

Šīs sievietes un viņu bērni paliek aiz valsts sociālās sistēmas robežām – viņi nevar pretendēt uz pabalstiem un sociālo palīdzību. Un eiropieši lauza galvu par to, kā bez daudzsievības atzīšanas par likumīgu, nodrošināt šīm sievietēm un viņu atvasēm sociālās garantijas. Ar šo dilemmu agri vai vēlu saskarsies arī Latvija un šī brīža diskusijas par to vai atļaut viendzimuma laulības būs vien bērna šļupsti.

Turklāt kā rāda citu valstu prakse, austrumu tautas slikti integrējas vietējā sabiedrībā un darba tirgū, dodot priekšroku dzīvošanai savā nošķirtā sabiedrībā.

Mazāk cilvēku – mazāk trūcīgo

No iedzīvotāju skaita samazināšanās ir arī labums, tiesa gan – acumirklīgs. Reģistrēto trūcīgo iedzīvotāju skaits Latvijā pusgada laikā samazinājies gandrīz par 10 tūkstošiem cilvēku, liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācijas. Janvārī valstī bija reģistrēti 65 461 trūcīgie, bet jūnijā — 55 597.

Un tas ir saistīts ar kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanos. Kā jau iepriekš minēts, janvārī Latvijā reģistrēti 1,9861 miljoni cilvēku, bet jūnijā — 1,979 miljoni, kas ir par 6 700 iedzīvotājiem mazāk. Salīdzinot ar maiju, trūcīgo skaits jūnijā samazinājies par 3 278 cilvēkiem. Tāpat skaits samazinājies arī maijā, aprīlī un martā. No visiem Latvijas iedzīvotājiem 2,81% reģistrēti kā trūcīgi.

Attiecīgi samazinās arī summas, ko pašvaldības tērē pabalstiem. Jūnijā pašvaldību sociālie dienesti pabalstiem tērējuši 2,989 miljonus eiro, bet maijā – 3,299 miljonus eiro.

Tāpat arī negatīvie demogrāfiskie rādītāji īstermiņā var nedaudz atvieglināt nastu budžetam. Samazinās izmaksas tādās pozīcijās kā: piedzimšanas pabalsti, bērna kopšanas pabalsti, bet pēc pāris gadiem mazāk līdzekļi tiks izmantoti tādiem maksājumiem no valsts un pašvaldību budžeta kā: bērnudārzu līdzfinansējumam, skolas pusdienām.

Lūk, arī gatavi priekšlikumi budžeta izdevumu samazināšanai šajā nedēļā premjerministres Laimdotas Straujumas izveidotajai darba grupai. Šī grupa, kurā ietilps Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijas darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību pārstāvji, sankciju kara apstākļos starp ES un Krieviju, un no tā izrietošām Latvijas ekonomikas attīstības problēmām, meklēs iespējas nākamgad samazināt budžeta izdevumus.

Ref:017.010.103.7655


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.