bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Mazliet demogrāfiskās futuroloģijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXIedzīvotāju skaita samazināšanās kļūst par reālu problēmu ne tikai valsts ekonomikai, bet arī valsts pastāvēšanai mums tik pierastajā veidā. Demogrāfi brīdina: ja Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāks dzims maz bērnu un tie turpinās pamest valsti, Latvijas iedzīvotāju skaits šī gadsimta vidū var sarukt līdz 1,3 miljoniem cilvēku.

Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde šonedēļ publicēja datus par dzimušo un mirušo skaitu Latvijā 2015.gada pirmajos sešos mēnešos. Pirmajā mirklī skaitļi nešķiet traģiski – pirmajā pusgadā piedzimuši vien par 147 jeb 1,4% mazāk bērnu nekā tajā pašā laika posmā pērn. Tomēr demogrāfs Ilmārs Mežs tajā saskata brīdinājuma signālu. Pēc viņa domām. tas var liecināt par vecāku kopējo nedrošību par nākotni un negatīvi ietekmēt iedzīvotāju skaita pieauguma rādītājus nākamajos gados. Un viņa bažas nav veltīgas.

Kopš 1990.gada, kad Latvija nostājās uz neatkarības ceļa, iedzīvotāju skaits sarucis vairāk nekā par ceturto daļu. 90.gadu sākumā bija pirmais aizbraukšanas vilnis. Tad galvenokārt aizbrauca militārpersonas ar ģimenēm, kā arī krievvalodīgie, kas izvēlējas dzīvot savā etniskajā dzimtenē – Krievijā.

2004.gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bet tas neapturēja iedzīvotāju aizplūšanu, tieši otrādi – pat palielināja, jo daudzi devās strādāt ārzemēs, kas noveda pie iedzīvotāju skaita samazināšanās par 10%. Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas palikuši dzimtenē vai atgriežas, ir mazāk bērnu. Dzimstības koeficients ir 1,2 bērni ģimenē, un pēc šī rādītāja Latvija ierindojusies priekšpēdējā vietā Eiropā. Turklāt šis rādītājs ir daudz zemāks par to, ko eksperti uzskata par minimālo koeficientu, lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa – 2,1 bērns ģimenē.

Ja nekas nemainīsies, tad gadsimta beigās Latvijā gandrīz nebūs iedzīvotāju, uzskata Mežs (kuram, starp citu, ir seši bērni). Viņa aplēses ir sekojošas: ja turpināsies pašreizējā tendence, tad valsts iedzīvotāju skaits 2050.gadā būs samazinājies līdz 1,3 miljoniem cilvēku.

Un tā nebūt nav fantastika. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ja 2015.gada janvārī bija reģistrēti 1,9861 miljoni cilvēku, tad jūnijā — 1,979 miljoni, kas ir par 6 700 cilvēkiem mazāk.

Laipni lūgti valstī bez iedzīvotājiem

Ja situācija nesāks kardināli mainīties, sekas ekonomikā būs tik ievērojamas, ka visu paredzēt nav iespējams. Taču par dažām jau tagad ir skaidrs. Mazāk iedzīvotāju nozīmē mazāk strādājošo, mazāk samaksātu nodokļu, mazāk patērētāju un mazāk iegādāto preču un nopirkto pakalpojumu. Mazāk jaundzimušo tagad nozīmē, ka pēc 20-25 gadiem darba paaudžu maiņa nebūs plūstoša. Nebūs, kas nomaina gados vecākos darbiniekus, tāpēc viņiem nāksies strādāt vēl ilgāk un ne tikai tāpēc, ka trūktu jauno speciālistu, bet arī tāpēc, ka pie pašreizējās solidārās pensiju sistēmas, kad pensija tiek maksāta no strādājošo nodokļiem, nebūs no kā maksāt pensiju.

Garāks darba mūžs, kas attīstoties šādam scenārijam ir tikai loģisks, ir mazākā problēmas daļa. Daudz svarīgāk ir tas, vai šie cilvēki spēs strādāt, teiksim, ​​70-75 gadu vecumā? Pagaidām Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ir normāls, un, ja valstij būs nepieciešams, lai cilvēki, kuriem tagad ir 40-45 gadi, varētu pilnībā strādāt arī pēc 25-30 gadiem, tad jau šobrīd ir nepieciešams domāt par slimību profilaksi, uzsverot profilaktiskās medicīnas lomu. Galu galā šiem cilvēkiem būs ne tikai ilgāk jādzīvo, bet arī vecumā jāsaglabā laba fiziskā un intelektuālā forma.

PIeaugot gados vecāko iedzīvotāju skaita proporcijai, notiks arī pašas ekonomikas pārkārtošana, kurā aizvien vairāk iezīmēsies vecākās paaudzes vajadzības. Līdz šim ekonomikas nozares orientējās galvenokārt uz jauniešiem un viņu vajadzībām. Un tas nozīmē, ka pēc 20-30 gadiem Latvija būs tāda valsts, kādu šobrīd ir pat grūti iztēloties.

Savējie vai svešie

It īpaši, ja tie 250 bēgļi no trešajām valstīm, ko Latvija gatavojas uzņemt tuvāko divu gadu laikā sāks aktīvi vairoties. Var jau būt, ka mūsu valstī nedominēs melnā ādas krāsa, kā brīdina daži «eksperti», taču pieaugot citu nacionalitāšu, un, kas svarīgāk, islamticīgo iedzīvotāju īpatsvaram, viss mainīsies. Tā ir ne tikai cita reliģija, tā ir cita domāšana un cits dzīvesveids, citas paražas, patērētāju ieradumi, pat citāds apģērbs un ēdiens.

Piemēram, tajās Eiropas valstīs, kur jau ir daudz musulmaņu, saasinās jautājums par daudzsievības juridisko statusu. Kā zināms, tāds pastāv mūsdienu musulmaņu tautām. Pēc ebreju likumiem daudzsievība ir aizliegta un drīkst būt tikai viens vīrs ar visiem no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Musulmaņiem bez oficiālās (pēc dokumentiem) sievas drīkst būt vel divas vai trīs, kas ir sievas islāma sapratnē, bet neskaitās tādas pēc tās valsts izpratnes, kurā tie dzīvo.

Šīs sievietes un viņu bērni paliek aiz valsts sociālās sistēmas robežām – viņi nevar pretendēt uz pabalstiem un sociālo palīdzību. Un eiropieši lauza galvu par to, kā bez daudzsievības atzīšanas par likumīgu, nodrošināt šīm sievietēm un viņu atvasēm sociālās garantijas. Ar šo dilemmu agri vai vēlu saskarsies arī Latvija un šī brīža diskusijas par to vai atļaut viendzimuma laulības būs vien bērna šļupsti.

Turklāt kā rāda citu valstu prakse, austrumu tautas slikti integrējas vietējā sabiedrībā un darba tirgū, dodot priekšroku dzīvošanai savā nošķirtā sabiedrībā.

Mazāk cilvēku – mazāk trūcīgo

No iedzīvotāju skaita samazināšanās ir arī labums, tiesa gan – acumirklīgs. Reģistrēto trūcīgo iedzīvotāju skaits Latvijā pusgada laikā samazinājies gandrīz par 10 tūkstošiem cilvēku, liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācijas. Janvārī valstī bija reģistrēti 65 461 trūcīgie, bet jūnijā — 55 597.

Un tas ir saistīts ar kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanos. Kā jau iepriekš minēts, janvārī Latvijā reģistrēti 1,9861 miljoni cilvēku, bet jūnijā — 1,979 miljoni, kas ir par 6 700 iedzīvotājiem mazāk. Salīdzinot ar maiju, trūcīgo skaits jūnijā samazinājies par 3 278 cilvēkiem. Tāpat skaits samazinājies arī maijā, aprīlī un martā. No visiem Latvijas iedzīvotājiem 2,81% reģistrēti kā trūcīgi.

Attiecīgi samazinās arī summas, ko pašvaldības tērē pabalstiem. Jūnijā pašvaldību sociālie dienesti pabalstiem tērējuši 2,989 miljonus eiro, bet maijā – 3,299 miljonus eiro.

Tāpat arī negatīvie demogrāfiskie rādītāji īstermiņā var nedaudz atvieglināt nastu budžetam. Samazinās izmaksas tādās pozīcijās kā: piedzimšanas pabalsti, bērna kopšanas pabalsti, bet pēc pāris gadiem mazāk līdzekļi tiks izmantoti tādiem maksājumiem no valsts un pašvaldību budžeta kā: bērnudārzu līdzfinansējumam, skolas pusdienām.

Lūk, arī gatavi priekšlikumi budžeta izdevumu samazināšanai šajā nedēļā premjerministres Laimdotas Straujumas izveidotajai darba grupai. Šī grupa, kurā ietilps Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijas darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību pārstāvji, sankciju kara apstākļos starp ES un Krieviju, un no tā izrietošām Latvijas ekonomikas attīstības problēmām, meklēs iespējas nākamgad samazināt budžeta izdevumus.

Ref:017.010.103.7655


Pievienot komentāru

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.

Kudors: Baltijas valstīm tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, tā Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017 norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Šonedēļ nokrišņu būs maz; nedēļas vidū gaidāms sals

Pirmdien, 23.janvārī, laika apstākļus noteiks neliela zema spiediena ieplaka, līdz ar to daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi: pārsvarā lietus un slapjš sniegs. Pūtīs mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, un gaisa temperatūra pieturēsies 0…+4 grādu robežās pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.