bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.07.2017 | Vārda dienas: Cecīlija, Cilda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Mikronodoklis izraisījis makroproblēmas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Lūka/LETA

Šonedēļ valdība, uzņēmēji un sociālie partneri turpināja karstas diskusijas par mikrouzņēmumu tālāko likteni un nodokļu režīmu, kurā tiem būs jāstrādā.

Viens no priekšlikumiem ir – pilnībā atteikties no obligāto sociālo iemaksu minimuma noteikšanas un palielināt mikrouzņēmumiem nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Priekšlikumu šonedēļ izskatīja valdošās koalīcijas partijas. Un, lai gan ar šo ideju klajā nāca premjerministrs Māris Kučinskis, kurš pārstāv šobrīd pie varas esošo Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), partijas Vienotība locekļi viņu neatbalstīja. Šīs partijas deputātiem radās daudz jautājumu, tā situāciju komentēja Vienotības frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns. Tāpēc partija aicina Finanšu ministriju precizēt aprēķinus un dokumentus, uz kuriem pamatojoties tā pieņems lēmumu.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) sacīja, ka tāda pēkšņa valdības pozīcijas maiņa nostādījusi uzņēmējus neapskaužamā stāvoklī.

Šo paziņojumu varētu apstrīdēt. Jo neapskaužamā stāvoklī politiķi un likumdevēji ir nostādījuši paši sevi. Ja cilvēki izgāja ielās, lai protestētu pret jauno regulu, un prezidents Raimonds Vējonis atgrieza Mikrouzņēmumu nodokļa likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, tātad ministri un deputāti savu darbu ir izdarījuši nekvalitatīvi.

Uzņēmēju stāvokli var dēvēt par neapskaužamu arī tādā nozīmē, ka joprojām nav skaidrības par mikrouzņēmumu turpmāko likteni. Tagad tiek izskatītas arī citas iespējamās nodokļu režīma izmaiņas. Tostarp ierosināts paplašināt to personu sarakstu, uz kurām neattiecas prasība veikt obligāto sociālo iemaksu, vai attīstīt alternatīvu regulējumu kopējās nodokļu politikas izmaiņu kontekstā.

Tomēr viena lieta ir skaidra: politiķi tādā vai citādā veidā grasās mainīt šo nodokļu režīmu, tātad – galu galā tas tiks mainīts. Un šī brīža situāciju var uzskatīt tikai pagaidu atelpu mikrouzņēmumiem.

Kāpēc investēt Latvijā?

Nodokļu politikas nestabilitāte un neprognozējamība ir kļuvusi par vienu no iemesliem, kāpēc ārvalstu investori devuši zemu vērtējumu investīciju klimatam mūsu valstī. Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) kopīgi veidotajā pētījumā FICIL Sentimenta Indekss 2015-2016 minēts, ka investorus ietekmē atliktās strukturālās reformas un necaurspīdīgā tiesu sistēma. Bet galvenais – nodokļi. Kāda uzņēmuma pārstāvis šajā sakarā sacīja: «Kāpēc lai kāds vēlētos investēt Latvijā, ja nodokļu izmaiņas tiek ieviestas bez konsultēšanās, un vienīgā iespēja uzņēmējiem, lai meklētu patiesību, ir vērsties tiesā, kā tas bija gadījumā ar solidaritātes nodokli». Tikai pieci no 32 aptaujātajiem ārvalstu investoriem uzskata, ka nodokļu sistēma valstī ir laba vai nedaudz uzlabojusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Neskatoties uz to, ka pēdējo 12 mēnešu laikā, lielākā daļa ārvalstu investoru Latvijā saskatījuši niecīgu investīciju vides uzlabošanos, puse no respondentiem joprojām investēs valstī. Šādu gatavību pauduši 16 no 32 ārvalstu investoriem, desmit paziņojuši, ka viņi investēt neplāno, bet seši vēl nav izlēmuši.

Tie uzņēmumi, kas neplāno investīcijas, kā argumentus minējuši nestabilo ekonomisko situāciju, neskaidrību attiecībā uz attīstības perspektīvām, pārmērīgo birokrātiju. Viena apstrādes rūpniecības uzņēmuma pārstāvis pat teica, ka uzņēmums pakāpeniski pametīs Latvijas tirgu augsto enerģijas izmaksu dēļ.

Tāpat investori mudinājuši politiķus atrisināt demogrāfijas un darbaspēka pieejamības jautājumus. Kādas nekustamo īpašumu kompānijas pārstāvis norādīja, ka Latvijai būtu jāapsver iespēja ievest darbaspēku, piemēram, no Ukrainas vai Baltkrievijas.

Vienisprātis ar viņu ir arī kāda tirdzniecības uzņēmuma pārstāvis. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt saprātīgu imigrācijas politiku, kas motivētu bēgļus integrēties Latvijas darba tirgū.

Lielie infrastruktūras projekti

Toties lielo projektu īstenošanā valdība demonstrē darbību saskaņu, tostarp starptautiskā līmenī. Šonedēļ tapa zināms, ka līgums starp Baltijas valstīm par ātrgaitas dzelzceļa Rail Baltica var tikt parakstīts 2017.gada sākumā Igaunijas prezidentūras Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē laikā. Kad līgums būs parakstīts, tas būs jāratificē Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem. Pašlaik līguma teksts tiek saskaņots triju Baltijas valstu atbildīgajās organizācijās.  

Līgums regulē vispārīgos Rail Baltica būvniecības nosacījumus – koridorus, pa kuriem ies trase, būvniecības termiņus, dažādu infrastruktūras elementu īpašuma jautājumus un būvniecības finansēšanu.

Atgādināsim, ka iepriekš institūcijas, kas iesaistītas maģistrāles izveidē Baltijas valstīs, panāca vienošanos par iepirkuma procedūru un projekta finansēšanu, parakstot attiecīgus līgumus.

Šonedēļ Latviju apmeklēja Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs Viktors Pranckietis. Tiekoties ar premjerministru Māri Kučinski, tika apspriesti reģionālie enerģētikas un transporta projekti. Kučinskis norādīja, ka enerģētiskā drošība ir svarīga ne tikai Latvijai, bet visam reģionam kopumā. Par nākamo svarīgo uzdevumu viņš uzskata kopīgu gāzes tirgus izveidi Baltijas valstīs un Somijā.

Un, ja kopīga Baltijas valstu un Somijas gāzes tirgus izveide vēl ir tikai plānos, tad trešā Latvijas-Igaunijas elektroenerģijas starpsavienojuma būvniecībai Igaunijas elektrotīklu kompānija Elering jau ir izsludinājusi iepirkuma procedūru. Kopējās projekta izmaksas sasniegs 172 miljonus eiro, no kuriem 112 miljonus eiro nodrošinās Eiropas Savienība. Celtniecības darbi sāksies 2017.gada beigās un tiks īstenoti trīs gadu laikā. Jaunā starpsavienojuma jauda būs 600 megavati. Trešā Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma projekts tiek uzskatīts par vitāli svarīgu, lai nodrošinātu reģiona enerģētisko drošību, ar ko tiek saprasta reģiona atkarības mazināšanās no Krievijas elektrotīkla. Turklāt jaunā līnija nostiprinās Rietumu – Igaunijas piegāžu drošību, un palielinās elektroenerģijas pārdošanu.

Dāviniet ar prātu

Pamazām apgriezienus uzņem arī Ziemassvētku dāvanu pirkšana. Gada griezumā tieši decembrī ievērojami palielinās karšu norēķinu apjoms, savukārt janvārī – tas ir tikpat ātri samazinās.

Pēc DNB bankas ikdienas pakalpojumu kategorijas vadītāja Jāņa Damberga domām, tas liecina par to, ka svētkiem tiek tērēts vairāk, nekā bijis uzkrāts. Tāpēc nepieciešams savlaicīgi un stratēģiski plānot pirkumus, lai finansiālais stāvoklis pēc svētkiem nekļūst par apgrūtinājumu. Tāpēc banka sagatavojusi vairākus padomus, kā dāvanu pirkšanas procesu gada gaidītākajiem svētkiem padarīt vienkāršu, kontrolējamu un patīkamu.

Nekā jauna tajos nav, taču atgādināt ir vērts, jo mājsaimniecību finansiālā stabilitāte – tā ir valsts finansiālās stabilitātes ķīla.

Pirmais – ejiet uz veikalu ar iepirkumu sarakstu. Tas ļaus izvairīties no naudas tērēšanas par lietām, kas ir iepatikušās, taču nevajadzīgas.

Otrais – nedzīvojiet pāri līdzekļiem, neņemiet ātros kredītus un neizmantojiet kartēm piesaistīto kredītlīniju. Ja nevarat nopirkt dārgu dāvanu, palieciet pie ekonomiskāka varianta.

Trešais – iepērcieties internetā. Bieži vien tās pašas preces, kas tiek piedāvātas lielveikalos, internetā var iegādāties par daudz zemākām cenām.  Turklāt iepirkšanās internetā ieekonomēs laiku un ļaus izvēlēties preci mierīgos apstākļos, neļaujoties iepirkšanās drudzim, kas valda tirdzniecības centros. 

Ref:017.000.103.20056


Pievienot komentāru

  1. Jānis Labrencis teica:

    Kas var būt vēl vienkāršāks, kā nodokļu klasiskais variants, diferencēts bruto peļņas nodoklis, bet no darba algas atvelk tikai iemaksas pensijai. IIN atvelk tikai no sevišķi lielām algām un pensijām. Visa veida pabalstus maksā no kopējā budžeta un tikai vidēji un maz nodrošinātiem. Tad nav ne liels vai mazs uzņēmums, bet ir liela vai maza bruto peļņa. Lasiet manu blogu http://www.janis-labrencis.mozello.lv

    +1 0 -1 0

Jukers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.

Graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, taču tām ir tendence kristies

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, uzsver Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Noraida opozīcijas priekšlikums ietvert sociālās rehabilitācijas programmu

Saeima noraida opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz tajā ietvert sociālās rehabilitācijas programmu.

Reirs sola divreiz lielāku pensiju indeksāciju nekā pērn

Šogad oktobrī pensiju indeksācija varētu būt divreiz lielāka nekā pērn, telekanālā LNT sola labklājības ministrs Jānis Reirs.

No nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā izvesti 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu

Vides pakalpojumu uzņēmums Clean R no ugunsgrēkā cietušās nelikumīgās atkritumu glabātavas Slokas apkaimē ir izvedis 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu un veicis teritorijas sakopšanas darbus. Turpmākos divus mēnešus norisināsies izvesto atkritumu šķirošana un tālāka pārstrāde.

Apstiprina «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu

Saeima apstiprina frakciju pārstāvjus darbam izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti.

Vai ar bojātu vējstiklu var iziet tehnisko apskati?

Atlīdzības par bojātiem vējstikliem tiek pieteiktas arvien biežāk - šogad reģistrēto apdrošināšanas gadījumu skaits palielinājies par 5%, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms par 14%, sasniedzot 820 tūkstošus eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

Baltijas valstīs īpašuma pirkšanas un īrēšanas tendences ir līdzīgas

Pašlaik Rīgā sērijveida dzīvokļu īpatsvars attiecībā pret jaunajiem projektiem ir visnotaļ būtisks - ja sērijveida namu galvaspilsētā ir aptuveni 3 200, tad jaunie projekti ir vien 300 ēku, liecina apkopotā informācija par sērijveida dzīvokļu pieprasījumu Latvijā.

Būvniecības izmaksas pieaugušas par 0,2 %

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tallink pētīs maršruta Helsinki-Rīga iespējas

Igauņu kuģniecības uzņēmums Tallink, vēloties pārbaudīt, vai pasažieri ir ieinteresēti doties uz Rīgu, šonedēļ rīko izmēģinājuma braucienu ar kruīza kuģi no Helsinkiem uz Rīgu.

Alus ražotāji: Palielinot akcīzes nodokli alum, daudzi zaudēs darbu

Ja Saeima atbalstīs atsevišķu deputātu lēmumu par 50% paaugstināt akcīzes nodokli alum, tad tuvākajā nākotnē darbinieku skaits alus nozarē var sarukt par aptuveni 30%, uzskata Latvijas Alus darītāju savienība.

Paraksta līgumu, lai Latvijā aktivizētu digitālo datu aizsardzību

KPMG Baltics un Microsoft Latvia ir noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi, papildus starptautiskajai stratēģiskajai sadarbībai, arī Latvijā aktivizēt datu aizsardzības, analītikas, kā arī citu digitālo biznesa risinājumu izstrādi.

Igaunijā novēro biežākus krāpšanas gadījumus dzīvokļu izīrēšanā

Policija Igaunijā vēsta, ka šovasar novēroti biežāki krāpšanas gadījumi dzīvokļu izīrēšanas jomā, krāpniekiem, piemēram, piedāvājot internetā dzīvokļus, kas tiem nepieder, un prasot priekšapmaksu vai īres maksas depozītu.

LLKA: Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu lauku intereses un attīstību

«Joprojām Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu, tostarp, Latvijas lauku intereses un attīstību, neņemot vērā mūsu reģiona no citām valstīm atšķirīgos klimatiskos apstākļus un aizvien lauksaimniekiem maksājot zemākos tiešmaksājumus.»

Vai atrasta ostas zeme, par kuru Dūklava kompanjoni gribēja «15 ļimončikus» ?

Žurnāls Ir  uzmeklējis vairākus hektārus plašu zemesgabalu Daugavas kreisajā krastā, Rīgas brīvostas teritorijā, par kura pārdošanu, iespējams, savulaik viesnīcā Rīdzene runājis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Uz robežas notverts meklēšanās esošs Latvijas pilsonis - 1988.gadā dzimis vīrietis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā konstatēja 36 likumpārkāpējus. Jāatzīmē, ka uz ārējām robežām aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Sporta organizācijas: Nepārdomāta nodokļu reforma var sagraut sporta sistēmu

Latvijas lielākās sporta organizācijas, uzmanīgi sekojot valdības piedāvātās nodokļu sistēmas reformas paketes apspriešanai Saeimā, atkārtoti vērš uzmanību, uz reformas lielo ietekmi uz sabiedriskā labuma organizāciju darbību, kas var novest pie SLO darbības ievērojamas sašaurināšanās vai pat izbeigšanās.

Viedoklis: Pēdējās prezidentu kandidatūras bijušas intelektuāli vājas

Viena no šīs vasaras «karstākajām» un apspriestākajām ziņām bijusi par tautas vēlētu prezidentu. Plašākas diskusijas izraisīja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa 22.jūnija uzruna parlamentam, aicinot Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019.gadā ievēlētu tauta. BNN apvienojis vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus šajā jautājumā. 

Tiesībsargs: Rīgas dome diskriminē un nepamatoti ierobežo eiropiešus

Tiesībsargs Juris Jansons aicina Rīgas domi līdz septembra beigām labot saistošos noteikumus Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā. Jansons, veicot padziļinātu izpēti, atzinis, ka vairāki punkti pašvaldības saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā ir pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principam, proti, tie aizskar tiesības uz īpašumu un ir diskriminējoši.

Čigāne sagaida arī citu Vienotības politiķu pārnākšanu uz jauno politisko kustību

Uz jaunizveidoto sabiedriski politisko kustību Par varētu pārnākt arī citi partijas Vienotība politiķi,  bet ne masveidā, pieļauj no šī politiskā spēka aizgājusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kura augusta beigās plāno būt viena no jaunās partijas dibinātājām.

Vērtē vistas gaļas tirgus drošumu Latvijā; tiek meklētas antibiotikas

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas».

Latvijas karavīri un zemessargi piedalīsies mācībās Northern Strike ASV

No 27.jūlija līdz 14.augustam vairāk nekā 70 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi piedalīsies Mičiganas Nacionālās Gvardes organizētajās apvienotajās sauszemes un gaisa spēku mācībās Northern Strike 2017.

Keris: Ģimenes ārsti devalvē streika jēdzienu

Ģimenes ārsti, kas apgalvo, ka streiko, tomēr turpina strādāt, devalvē streika jēdzienu, šādu viedokli Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Delna: Ja premjers izvēlas «apslāpēt emocijas», prezidentam jāiestājas par sabiedrības interesēm

Sabiedrība par atklātību Delna trešdien, 26.jūlijā, saņēma ministru prezidenta Māra Kučinska atbildes vēstuli uz biedrības  vēstulēm, kurās aicināja premjeru pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava demisiju. Vēstulē premjers skaidro, ka demisiju nepieprasīs , jo «(..) katram ir jāatbild par savu rīcību, ja tā bijusi prettiesiska, bet neatbalstu sasteigtus un nepārdomātus lēmumus, kas balstīti uz emocijām vai antipātijām.»

Galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē. Daļu priekšlikumu par papildu atvieglojumiem un vairākiem citiem jautājumiem paredzēts atlikt uz vēlāku laiku un lemt par tiem nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas laikā.