bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Mikronodoklis izraisījis makroproblēmas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Lūka/LETA

Šonedēļ valdība, uzņēmēji un sociālie partneri turpināja karstas diskusijas par mikrouzņēmumu tālāko likteni un nodokļu režīmu, kurā tiem būs jāstrādā.

Viens no priekšlikumiem ir – pilnībā atteikties no obligāto sociālo iemaksu minimuma noteikšanas un palielināt mikrouzņēmumiem nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Priekšlikumu šonedēļ izskatīja valdošās koalīcijas partijas. Un, lai gan ar šo ideju klajā nāca premjerministrs Māris Kučinskis, kurš pārstāv šobrīd pie varas esošo Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), partijas Vienotība locekļi viņu neatbalstīja. Šīs partijas deputātiem radās daudz jautājumu, tā situāciju komentēja Vienotības frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns. Tāpēc partija aicina Finanšu ministriju precizēt aprēķinus un dokumentus, uz kuriem pamatojoties tā pieņems lēmumu.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) sacīja, ka tāda pēkšņa valdības pozīcijas maiņa nostādījusi uzņēmējus neapskaužamā stāvoklī.

Šo paziņojumu varētu apstrīdēt. Jo neapskaužamā stāvoklī politiķi un likumdevēji ir nostādījuši paši sevi. Ja cilvēki izgāja ielās, lai protestētu pret jauno regulu, un prezidents Raimonds Vējonis atgrieza Mikrouzņēmumu nodokļa likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, tātad ministri un deputāti savu darbu ir izdarījuši nekvalitatīvi.

Uzņēmēju stāvokli var dēvēt par neapskaužamu arī tādā nozīmē, ka joprojām nav skaidrības par mikrouzņēmumu turpmāko likteni. Tagad tiek izskatītas arī citas iespējamās nodokļu režīma izmaiņas. Tostarp ierosināts paplašināt to personu sarakstu, uz kurām neattiecas prasība veikt obligāto sociālo iemaksu, vai attīstīt alternatīvu regulējumu kopējās nodokļu politikas izmaiņu kontekstā.

Tomēr viena lieta ir skaidra: politiķi tādā vai citādā veidā grasās mainīt šo nodokļu režīmu, tātad – galu galā tas tiks mainīts. Un šī brīža situāciju var uzskatīt tikai pagaidu atelpu mikrouzņēmumiem.

Kāpēc investēt Latvijā?

Nodokļu politikas nestabilitāte un neprognozējamība ir kļuvusi par vienu no iemesliem, kāpēc ārvalstu investori devuši zemu vērtējumu investīciju klimatam mūsu valstī. Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) kopīgi veidotajā pētījumā FICIL Sentimenta Indekss 2015-2016 minēts, ka investorus ietekmē atliktās strukturālās reformas un necaurspīdīgā tiesu sistēma. Bet galvenais – nodokļi. Kāda uzņēmuma pārstāvis šajā sakarā sacīja: «Kāpēc lai kāds vēlētos investēt Latvijā, ja nodokļu izmaiņas tiek ieviestas bez konsultēšanās, un vienīgā iespēja uzņēmējiem, lai meklētu patiesību, ir vērsties tiesā, kā tas bija gadījumā ar solidaritātes nodokli». Tikai pieci no 32 aptaujātajiem ārvalstu investoriem uzskata, ka nodokļu sistēma valstī ir laba vai nedaudz uzlabojusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Neskatoties uz to, ka pēdējo 12 mēnešu laikā, lielākā daļa ārvalstu investoru Latvijā saskatījuši niecīgu investīciju vides uzlabošanos, puse no respondentiem joprojām investēs valstī. Šādu gatavību pauduši 16 no 32 ārvalstu investoriem, desmit paziņojuši, ka viņi investēt neplāno, bet seši vēl nav izlēmuši.

Tie uzņēmumi, kas neplāno investīcijas, kā argumentus minējuši nestabilo ekonomisko situāciju, neskaidrību attiecībā uz attīstības perspektīvām, pārmērīgo birokrātiju. Viena apstrādes rūpniecības uzņēmuma pārstāvis pat teica, ka uzņēmums pakāpeniski pametīs Latvijas tirgu augsto enerģijas izmaksu dēļ.

Tāpat investori mudinājuši politiķus atrisināt demogrāfijas un darbaspēka pieejamības jautājumus. Kādas nekustamo īpašumu kompānijas pārstāvis norādīja, ka Latvijai būtu jāapsver iespēja ievest darbaspēku, piemēram, no Ukrainas vai Baltkrievijas.

Vienisprātis ar viņu ir arī kāda tirdzniecības uzņēmuma pārstāvis. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt saprātīgu imigrācijas politiku, kas motivētu bēgļus integrēties Latvijas darba tirgū.

Lielie infrastruktūras projekti

Toties lielo projektu īstenošanā valdība demonstrē darbību saskaņu, tostarp starptautiskā līmenī. Šonedēļ tapa zināms, ka līgums starp Baltijas valstīm par ātrgaitas dzelzceļa Rail Baltica var tikt parakstīts 2017.gada sākumā Igaunijas prezidentūras Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē laikā. Kad līgums būs parakstīts, tas būs jāratificē Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem. Pašlaik līguma teksts tiek saskaņots triju Baltijas valstu atbildīgajās organizācijās.  

Līgums regulē vispārīgos Rail Baltica būvniecības nosacījumus – koridorus, pa kuriem ies trase, būvniecības termiņus, dažādu infrastruktūras elementu īpašuma jautājumus un būvniecības finansēšanu.

Atgādināsim, ka iepriekš institūcijas, kas iesaistītas maģistrāles izveidē Baltijas valstīs, panāca vienošanos par iepirkuma procedūru un projekta finansēšanu, parakstot attiecīgus līgumus.

Šonedēļ Latviju apmeklēja Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs Viktors Pranckietis. Tiekoties ar premjerministru Māri Kučinski, tika apspriesti reģionālie enerģētikas un transporta projekti. Kučinskis norādīja, ka enerģētiskā drošība ir svarīga ne tikai Latvijai, bet visam reģionam kopumā. Par nākamo svarīgo uzdevumu viņš uzskata kopīgu gāzes tirgus izveidi Baltijas valstīs un Somijā.

Un, ja kopīga Baltijas valstu un Somijas gāzes tirgus izveide vēl ir tikai plānos, tad trešā Latvijas-Igaunijas elektroenerģijas starpsavienojuma būvniecībai Igaunijas elektrotīklu kompānija Elering jau ir izsludinājusi iepirkuma procedūru. Kopējās projekta izmaksas sasniegs 172 miljonus eiro, no kuriem 112 miljonus eiro nodrošinās Eiropas Savienība. Celtniecības darbi sāksies 2017.gada beigās un tiks īstenoti trīs gadu laikā. Jaunā starpsavienojuma jauda būs 600 megavati. Trešā Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma projekts tiek uzskatīts par vitāli svarīgu, lai nodrošinātu reģiona enerģētisko drošību, ar ko tiek saprasta reģiona atkarības mazināšanās no Krievijas elektrotīkla. Turklāt jaunā līnija nostiprinās Rietumu – Igaunijas piegāžu drošību, un palielinās elektroenerģijas pārdošanu.

Dāviniet ar prātu

Pamazām apgriezienus uzņem arī Ziemassvētku dāvanu pirkšana. Gada griezumā tieši decembrī ievērojami palielinās karšu norēķinu apjoms, savukārt janvārī – tas ir tikpat ātri samazinās.

Pēc DNB bankas ikdienas pakalpojumu kategorijas vadītāja Jāņa Damberga domām, tas liecina par to, ka svētkiem tiek tērēts vairāk, nekā bijis uzkrāts. Tāpēc nepieciešams savlaicīgi un stratēģiski plānot pirkumus, lai finansiālais stāvoklis pēc svētkiem nekļūst par apgrūtinājumu. Tāpēc banka sagatavojusi vairākus padomus, kā dāvanu pirkšanas procesu gada gaidītākajiem svētkiem padarīt vienkāršu, kontrolējamu un patīkamu.

Nekā jauna tajos nav, taču atgādināt ir vērts, jo mājsaimniecību finansiālā stabilitāte – tā ir valsts finansiālās stabilitātes ķīla.

Pirmais – ejiet uz veikalu ar iepirkumu sarakstu. Tas ļaus izvairīties no naudas tērēšanas par lietām, kas ir iepatikušās, taču nevajadzīgas.

Otrais – nedzīvojiet pāri līdzekļiem, neņemiet ātros kredītus un neizmantojiet kartēm piesaistīto kredītlīniju. Ja nevarat nopirkt dārgu dāvanu, palieciet pie ekonomiskāka varianta.

Trešais – iepērcieties internetā. Bieži vien tās pašas preces, kas tiek piedāvātas lielveikalos, internetā var iegādāties par daudz zemākām cenām.  Turklāt iepirkšanās internetā ieekonomēs laiku un ļaus izvēlēties preci mierīgos apstākļos, neļaujoties iepirkšanās drudzim, kas valda tirdzniecības centros. 

Ref:017.000.103.20056


Pievienot komentāru

  1. Jānis Labrencis teica:

    Kas var būt vēl vienkāršāks, kā nodokļu klasiskais variants, diferencēts bruto peļņas nodoklis, bet no darba algas atvelk tikai iemaksas pensijai. IIN atvelk tikai no sevišķi lielām algām un pensijām. Visa veida pabalstus maksā no kopējā budžeta un tikai vidēji un maz nodrošinātiem. Tad nav ne liels vai mazs uzņēmums, bet ir liela vai maza bruto peļņa. Lasiet manu blogu http://www.janis-labrencis.mozello.lv

    +1 0 -1 0

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.