bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 30.05.2017 | Vārda dienas: Lolita, Vitolds
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Mikronodoklis izraisījis makroproblēmas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Lūka/LETA

Šonedēļ valdība, uzņēmēji un sociālie partneri turpināja karstas diskusijas par mikrouzņēmumu tālāko likteni un nodokļu režīmu, kurā tiem būs jāstrādā.

Viens no priekšlikumiem ir – pilnībā atteikties no obligāto sociālo iemaksu minimuma noteikšanas un palielināt mikrouzņēmumiem nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Priekšlikumu šonedēļ izskatīja valdošās koalīcijas partijas. Un, lai gan ar šo ideju klajā nāca premjerministrs Māris Kučinskis, kurš pārstāv šobrīd pie varas esošo Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), partijas Vienotība locekļi viņu neatbalstīja. Šīs partijas deputātiem radās daudz jautājumu, tā situāciju komentēja Vienotības frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns. Tāpēc partija aicina Finanšu ministriju precizēt aprēķinus un dokumentus, uz kuriem pamatojoties tā pieņems lēmumu.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) sacīja, ka tāda pēkšņa valdības pozīcijas maiņa nostādījusi uzņēmējus neapskaužamā stāvoklī.

Šo paziņojumu varētu apstrīdēt. Jo neapskaužamā stāvoklī politiķi un likumdevēji ir nostādījuši paši sevi. Ja cilvēki izgāja ielās, lai protestētu pret jauno regulu, un prezidents Raimonds Vējonis atgrieza Mikrouzņēmumu nodokļa likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, tātad ministri un deputāti savu darbu ir izdarījuši nekvalitatīvi.

Uzņēmēju stāvokli var dēvēt par neapskaužamu arī tādā nozīmē, ka joprojām nav skaidrības par mikrouzņēmumu turpmāko likteni. Tagad tiek izskatītas arī citas iespējamās nodokļu režīma izmaiņas. Tostarp ierosināts paplašināt to personu sarakstu, uz kurām neattiecas prasība veikt obligāto sociālo iemaksu, vai attīstīt alternatīvu regulējumu kopējās nodokļu politikas izmaiņu kontekstā.

Tomēr viena lieta ir skaidra: politiķi tādā vai citādā veidā grasās mainīt šo nodokļu režīmu, tātad – galu galā tas tiks mainīts. Un šī brīža situāciju var uzskatīt tikai pagaidu atelpu mikrouzņēmumiem.

Kāpēc investēt Latvijā?

Nodokļu politikas nestabilitāte un neprognozējamība ir kļuvusi par vienu no iemesliem, kāpēc ārvalstu investori devuši zemu vērtējumu investīciju klimatam mūsu valstī. Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) kopīgi veidotajā pētījumā FICIL Sentimenta Indekss 2015-2016 minēts, ka investorus ietekmē atliktās strukturālās reformas un necaurspīdīgā tiesu sistēma. Bet galvenais – nodokļi. Kāda uzņēmuma pārstāvis šajā sakarā sacīja: «Kāpēc lai kāds vēlētos investēt Latvijā, ja nodokļu izmaiņas tiek ieviestas bez konsultēšanās, un vienīgā iespēja uzņēmējiem, lai meklētu patiesību, ir vērsties tiesā, kā tas bija gadījumā ar solidaritātes nodokli». Tikai pieci no 32 aptaujātajiem ārvalstu investoriem uzskata, ka nodokļu sistēma valstī ir laba vai nedaudz uzlabojusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Neskatoties uz to, ka pēdējo 12 mēnešu laikā, lielākā daļa ārvalstu investoru Latvijā saskatījuši niecīgu investīciju vides uzlabošanos, puse no respondentiem joprojām investēs valstī. Šādu gatavību pauduši 16 no 32 ārvalstu investoriem, desmit paziņojuši, ka viņi investēt neplāno, bet seši vēl nav izlēmuši.

Tie uzņēmumi, kas neplāno investīcijas, kā argumentus minējuši nestabilo ekonomisko situāciju, neskaidrību attiecībā uz attīstības perspektīvām, pārmērīgo birokrātiju. Viena apstrādes rūpniecības uzņēmuma pārstāvis pat teica, ka uzņēmums pakāpeniski pametīs Latvijas tirgu augsto enerģijas izmaksu dēļ.

Tāpat investori mudinājuši politiķus atrisināt demogrāfijas un darbaspēka pieejamības jautājumus. Kādas nekustamo īpašumu kompānijas pārstāvis norādīja, ka Latvijai būtu jāapsver iespēja ievest darbaspēku, piemēram, no Ukrainas vai Baltkrievijas.

Vienisprātis ar viņu ir arī kāda tirdzniecības uzņēmuma pārstāvis. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt saprātīgu imigrācijas politiku, kas motivētu bēgļus integrēties Latvijas darba tirgū.

Lielie infrastruktūras projekti

Toties lielo projektu īstenošanā valdība demonstrē darbību saskaņu, tostarp starptautiskā līmenī. Šonedēļ tapa zināms, ka līgums starp Baltijas valstīm par ātrgaitas dzelzceļa Rail Baltica var tikt parakstīts 2017.gada sākumā Igaunijas prezidentūras Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē laikā. Kad līgums būs parakstīts, tas būs jāratificē Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem. Pašlaik līguma teksts tiek saskaņots triju Baltijas valstu atbildīgajās organizācijās.  

Līgums regulē vispārīgos Rail Baltica būvniecības nosacījumus – koridorus, pa kuriem ies trase, būvniecības termiņus, dažādu infrastruktūras elementu īpašuma jautājumus un būvniecības finansēšanu.

Atgādināsim, ka iepriekš institūcijas, kas iesaistītas maģistrāles izveidē Baltijas valstīs, panāca vienošanos par iepirkuma procedūru un projekta finansēšanu, parakstot attiecīgus līgumus.

Šonedēļ Latviju apmeklēja Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs Viktors Pranckietis. Tiekoties ar premjerministru Māri Kučinski, tika apspriesti reģionālie enerģētikas un transporta projekti. Kučinskis norādīja, ka enerģētiskā drošība ir svarīga ne tikai Latvijai, bet visam reģionam kopumā. Par nākamo svarīgo uzdevumu viņš uzskata kopīgu gāzes tirgus izveidi Baltijas valstīs un Somijā.

Un, ja kopīga Baltijas valstu un Somijas gāzes tirgus izveide vēl ir tikai plānos, tad trešā Latvijas-Igaunijas elektroenerģijas starpsavienojuma būvniecībai Igaunijas elektrotīklu kompānija Elering jau ir izsludinājusi iepirkuma procedūru. Kopējās projekta izmaksas sasniegs 172 miljonus eiro, no kuriem 112 miljonus eiro nodrošinās Eiropas Savienība. Celtniecības darbi sāksies 2017.gada beigās un tiks īstenoti trīs gadu laikā. Jaunā starpsavienojuma jauda būs 600 megavati. Trešā Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma projekts tiek uzskatīts par vitāli svarīgu, lai nodrošinātu reģiona enerģētisko drošību, ar ko tiek saprasta reģiona atkarības mazināšanās no Krievijas elektrotīkla. Turklāt jaunā līnija nostiprinās Rietumu – Igaunijas piegāžu drošību, un palielinās elektroenerģijas pārdošanu.

Dāviniet ar prātu

Pamazām apgriezienus uzņem arī Ziemassvētku dāvanu pirkšana. Gada griezumā tieši decembrī ievērojami palielinās karšu norēķinu apjoms, savukārt janvārī – tas ir tikpat ātri samazinās.

Pēc DNB bankas ikdienas pakalpojumu kategorijas vadītāja Jāņa Damberga domām, tas liecina par to, ka svētkiem tiek tērēts vairāk, nekā bijis uzkrāts. Tāpēc nepieciešams savlaicīgi un stratēģiski plānot pirkumus, lai finansiālais stāvoklis pēc svētkiem nekļūst par apgrūtinājumu. Tāpēc banka sagatavojusi vairākus padomus, kā dāvanu pirkšanas procesu gada gaidītākajiem svētkiem padarīt vienkāršu, kontrolējamu un patīkamu.

Nekā jauna tajos nav, taču atgādināt ir vērts, jo mājsaimniecību finansiālā stabilitāte – tā ir valsts finansiālās stabilitātes ķīla.

Pirmais – ejiet uz veikalu ar iepirkumu sarakstu. Tas ļaus izvairīties no naudas tērēšanas par lietām, kas ir iepatikušās, taču nevajadzīgas.

Otrais – nedzīvojiet pāri līdzekļiem, neņemiet ātros kredītus un neizmantojiet kartēm piesaistīto kredītlīniju. Ja nevarat nopirkt dārgu dāvanu, palieciet pie ekonomiskāka varianta.

Trešais – iepērcieties internetā. Bieži vien tās pašas preces, kas tiek piedāvātas lielveikalos, internetā var iegādāties par daudz zemākām cenām.  Turklāt iepirkšanās internetā ieekonomēs laiku un ļaus izvēlēties preci mierīgos apstākļos, neļaujoties iepirkšanās drudzim, kas valda tirdzniecības centros. 

Ref:017.000.103.20056


Pievienot komentāru

  1. Jānis Labrencis teica:

    Kas var būt vēl vienkāršāks, kā nodokļu klasiskais variants, diferencēts bruto peļņas nodoklis, bet no darba algas atvelk tikai iemaksas pensijai. IIN atvelk tikai no sevišķi lielām algām un pensijām. Visa veida pabalstus maksā no kopējā budžeta un tikai vidēji un maz nodrošinātiem. Tad nav ne liels vai mazs uzņēmums, bet ir liela vai maza bruto peļņa. Lasiet manu blogu http://www.janis-labrencis.mozello.lv

    +1 0 -1 0

Moldovas proeiropeisko koalīciju sašūpo apsūdzības korupcijā

No amata proeiropeiskajā Moldovas valdībā pirmdien, 29.maijā, atkāpies vides ministrs un divi tā vietnieki, jo Moldovas Liberālā partija pametusi valdošo koalīciju saistībā ar apsūdzībām korupcijā, kas izvirzītas pret partijas priekšsēdētāja vietnieku.

Sandis Ozoliņš negaidīti kļuvis par Rīgas Dinamo galveno treneri

Par Kontinentālās hokeja līgas Latvijas komandas Rīgas Dinamo galveno treneri negaidīti apstiprināts Sandis Ozoliņš.

Vēlēšanas nodoto balsu skaitu plānots apkopot no pusnakts līdz sešiem rītā

Plānots, ka pašvaldību vēlēšanās ziņas par sarakstiem saņemto balsu skaitu no mazajiem iecirkņiem sāks ienākt pēc pusnakts, bet pārējo rezultātu par sarakstiem apkopošana notiks līdz sešiem rītā.

Pērn katrā desmitajā Latvijas mājsaimniecībā bijusi nepieciešama mājas aprūpe

Pērn 9,6% Latvijas mājsaimniecību bija kāds, kam ilgstošu veselības problēmu dēļ bijusi nepieciešama mājas aprūpe. Profesionālu veselības vai sociālās aprūpes darbinieku sniegtos mājas aprūpes pakalpojumus saņēma tikai 14,9% šādu mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par mājas aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijā 2016.gadā.

Ikauniece-Admidiņa labo Latvijas rekordu septiņcīņā

Iepriekšējo divu gadu Latvijas labākā sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa Austrijas pilsētiņā Gecisā notiekošajās prestižajās vieglatlētikas daudzcīņas sacensības sasniedza lieliskus rezultātus tāllēkšanā un šķēpmešanā, kārtējo reizi labojot Latvijas rekordu summā.

NP: Priekšvēlēšanu kampaņa Jūrmalā «sit augstu vilni»; izmeklē KNAB

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis pārbaudi par Zaļo zemnieku savienības aģitācijas pārkāpumiem Jūrmalā. Partija izvērsusi plašu kampaņu kūrortpilsētā. Taču politiskais spēks atsakās uzņemties atbildību par daļu reklāmas, kas izvietota nelikumīgi, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pieejams saraksts ar komersantiem, kuri iekļauti «Melnajā sarakstā»

Patērētāju strīdu risināšanas komisija aicina iepazīties ar komersantiem, kas iekļauti «Melnajā sarakstā». Tajā nonāk tie komersanti, kuri nepilda komisijas nosacījumus. Līdz šim komisijā saņemti 25 patērētāju iesniegumi un ir notikušas 19 komisijas sēdes, vēsta Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Latvijā ievieš DNS izmeklējumu pacienta ģenētiskā profila noskaidrošanai

Centrālā laboratorija iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu klāstu drīzumā papildinās ar trim inovatīviem laboratoriskiem izmeklējumiem - ģenētisko testu, neinvazīvo prenatālo un infekciju molekulāro diagnostiku, BNN vēsta veselības aprūpes jomā strādājošais uzņēmums AS Repharm pārstāvji.

Ašeradens: Kopējai valsts attīstībai uzņēmējs ir kardināli svarīgs partneris

Šīs nedēļas laikā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens aicinās uzņēmumus veicināt inovācijas attīstību, uzsverot, ka kopējai valsts virzībai inovatīvas ekonomikas virzienā uzņēmējs ir kardināli svarīgs partneris, jo ieguldot sava uzņēmuma produktu, pakalpojumu vai procesu inovācijās, tiek ieguldīts kopējā nozares un tautsaimniecības attīstībā, BNN informē Ekonomikas ministrijā.

Policijai aizdomas, ka Rīgā ar hipnozes palīdzību iedzīvotājiem izvilina naudu

Valsts policija šobrīd pārbauda informāciju par sievieti, kura Rīgas centrā, iespējams, no iedzīvotājiem ar suģestijas un hipnozes palīdzību izvilina naudu.

KP saņēmusi ziņojumu par Bite Lietuva un MTG Group Latvia apvienošanu

Konkurences padome saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru UAB Bite Lietuva iegūst kontroli pār visām MTG Broadcasting AB grupas sabiedrībām Latvijā MTG Group Latvia, liecina KP mājas lapā publicētā informācija.

Badmintona turnīrs Jelgavā apdrošināts par 20 000 eiro

Latvijas badmintona federācija ir iegādājusies apdrošināšanas sabiedrības Balta polisi, civiltiesiski apdrošinot pasaules reitinga badmintona turnīru Yonex Latvia International 20 tūkstošu eiro apmērā, vēsta federācijā.

Bildēs: G7 galotņu sanāksme pietur Sicīlijā

Septiņu Rietumvalstu līderi aizvadītajā nedēļas nogalē tikušies Sicīlijas salā Itālijā. BNN piedāvā fotoieskatu galotņu sanāksmē un neiztrūkstošajās protesta akcijās, kas jau ierasti pavada šos samitus.

Mēneša laikā pārdots vēsturiski liels Simtgades loterijas biļešu skaits

Mēneša laikā, kopš Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto atklāja lielo Simtgades loteriju, pārdotas jau 180 000 loterijas biļetes, kas ir 18% no kopējā biļešu skaita. Tas ir lielākais pārdoto loterijas biļešu skaits viena mēneša laikā Latvijas Loto momentloteriju vēsturē, informē FM.

Mūrniece turpina uzsvērt arī Lietuvā par cīņu pret Krievijas informatīvo karu

Latvijai un Lietuvai jāturpina aktīvā sadarbība drošības un aizsardzības, kā arī transporta un enerģētikas jomās, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra tiekoties ar Lietuvas parlamenta priekšsēdētāju Viktoru Pranckieti Lietuvā Burbišķos;

Pērn Baltijas mediju reklāmas tirgus pieaudzis par 2,9%

Visās trīs Baltijas valstīs kopā pērn mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedzis 278,8 miljonus eiro - tas ir par 2,9% vairāk nekā 2015.gadā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS apkopotā informācija par reklāmas tirgus izaugsmi Baltijā 2016.gadā.

Vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam, liecina <>Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare kļuvusi par riska nozari Latvijā

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, analizējot Valsts darba inspekcijas rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secina inspekcija.

Uzmanību - Šodien, 29.maijā, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas visā Latvijā

BNN atgādina un vērš uzmanību, ka šodien, 29.maijā, no pulksten 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Aprīlī būvniecības izmaksas palielinājušās par 0,9%

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieaugušas par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4%.

Igaunijā sarūk algu pieauguma temps

Vidējā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas Igaunijā 2017.gad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaugusi par 5,7%, aplēsuši Igaunijas statistiķi un secinājuši, ka algu kāpuma temps valstī palēninājies ceturto ceturksni pēc kārtas.

Maija mēnesī fiksēts 61 satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti

No šā gada 1.maija līdz 22.maijam fiksēts 61 ceļu satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti, bet bojā gājuši divi. Salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu - fiksēti 106 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 80, bet bojā gājis viens velosipēdisti, norāda Valsts policijas rīcībā esošā informācija.

Latvijā uz militārām mācībām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri

No šā gada 3. līdz 15.jūnijam Latvijā notiks Amerikas Savienotās Valsts spēku Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības Saber Strike, uz kurām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri un militārā tehnika, līdz ar to uz valsts autoceļiem iespējami satiksmes kustības īslaicīgi apgrūtinājumi, vēsta Aizsardzības ministrijā.

De facto: Miljonāra Krūmiņa ģimene ziedo ZZS; Jūrmalā būvēs vēl četras mājas

Par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā aizdomās turamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita Maija maijā Zaļo un zemnieku savienībai kopumā noziedojusi 19 tūkstošus eiro, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto. Krūmiņš to apstiprina, norādot, ka «Jūrmalā viņiem jābūvē vēl kādas četras mājas».

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību, aizvadīta pirmā darba grupas sanāksme, informē Valsts policijas pārstāvji.