bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.10.2017 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Mikronodoklis izraisījis makroproblēmas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Lūka/LETA

Šonedēļ valdība, uzņēmēji un sociālie partneri turpināja karstas diskusijas par mikrouzņēmumu tālāko likteni un nodokļu režīmu, kurā tiem būs jāstrādā.

Viens no priekšlikumiem ir – pilnībā atteikties no obligāto sociālo iemaksu minimuma noteikšanas un palielināt mikrouzņēmumiem nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Priekšlikumu šonedēļ izskatīja valdošās koalīcijas partijas. Un, lai gan ar šo ideju klajā nāca premjerministrs Māris Kučinskis, kurš pārstāv šobrīd pie varas esošo Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), partijas Vienotība locekļi viņu neatbalstīja. Šīs partijas deputātiem radās daudz jautājumu, tā situāciju komentēja Vienotības frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns. Tāpēc partija aicina Finanšu ministriju precizēt aprēķinus un dokumentus, uz kuriem pamatojoties tā pieņems lēmumu.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) sacīja, ka tāda pēkšņa valdības pozīcijas maiņa nostādījusi uzņēmējus neapskaužamā stāvoklī.

Šo paziņojumu varētu apstrīdēt. Jo neapskaužamā stāvoklī politiķi un likumdevēji ir nostādījuši paši sevi. Ja cilvēki izgāja ielās, lai protestētu pret jauno regulu, un prezidents Raimonds Vējonis atgrieza Mikrouzņēmumu nodokļa likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, tātad ministri un deputāti savu darbu ir izdarījuši nekvalitatīvi.

Uzņēmēju stāvokli var dēvēt par neapskaužamu arī tādā nozīmē, ka joprojām nav skaidrības par mikrouzņēmumu turpmāko likteni. Tagad tiek izskatītas arī citas iespējamās nodokļu režīma izmaiņas. Tostarp ierosināts paplašināt to personu sarakstu, uz kurām neattiecas prasība veikt obligāto sociālo iemaksu, vai attīstīt alternatīvu regulējumu kopējās nodokļu politikas izmaiņu kontekstā.

Tomēr viena lieta ir skaidra: politiķi tādā vai citādā veidā grasās mainīt šo nodokļu režīmu, tātad – galu galā tas tiks mainīts. Un šī brīža situāciju var uzskatīt tikai pagaidu atelpu mikrouzņēmumiem.

Kāpēc investēt Latvijā?

Nodokļu politikas nestabilitāte un neprognozējamība ir kļuvusi par vienu no iemesliem, kāpēc ārvalstu investori devuši zemu vērtējumu investīciju klimatam mūsu valstī. Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) kopīgi veidotajā pētījumā FICIL Sentimenta Indekss 2015-2016 minēts, ka investorus ietekmē atliktās strukturālās reformas un necaurspīdīgā tiesu sistēma. Bet galvenais – nodokļi. Kāda uzņēmuma pārstāvis šajā sakarā sacīja: «Kāpēc lai kāds vēlētos investēt Latvijā, ja nodokļu izmaiņas tiek ieviestas bez konsultēšanās, un vienīgā iespēja uzņēmējiem, lai meklētu patiesību, ir vērsties tiesā, kā tas bija gadījumā ar solidaritātes nodokli». Tikai pieci no 32 aptaujātajiem ārvalstu investoriem uzskata, ka nodokļu sistēma valstī ir laba vai nedaudz uzlabojusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Neskatoties uz to, ka pēdējo 12 mēnešu laikā, lielākā daļa ārvalstu investoru Latvijā saskatījuši niecīgu investīciju vides uzlabošanos, puse no respondentiem joprojām investēs valstī. Šādu gatavību pauduši 16 no 32 ārvalstu investoriem, desmit paziņojuši, ka viņi investēt neplāno, bet seši vēl nav izlēmuši.

Tie uzņēmumi, kas neplāno investīcijas, kā argumentus minējuši nestabilo ekonomisko situāciju, neskaidrību attiecībā uz attīstības perspektīvām, pārmērīgo birokrātiju. Viena apstrādes rūpniecības uzņēmuma pārstāvis pat teica, ka uzņēmums pakāpeniski pametīs Latvijas tirgu augsto enerģijas izmaksu dēļ.

Tāpat investori mudinājuši politiķus atrisināt demogrāfijas un darbaspēka pieejamības jautājumus. Kādas nekustamo īpašumu kompānijas pārstāvis norādīja, ka Latvijai būtu jāapsver iespēja ievest darbaspēku, piemēram, no Ukrainas vai Baltkrievijas.

Vienisprātis ar viņu ir arī kāda tirdzniecības uzņēmuma pārstāvis. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt saprātīgu imigrācijas politiku, kas motivētu bēgļus integrēties Latvijas darba tirgū.

Lielie infrastruktūras projekti

Toties lielo projektu īstenošanā valdība demonstrē darbību saskaņu, tostarp starptautiskā līmenī. Šonedēļ tapa zināms, ka līgums starp Baltijas valstīm par ātrgaitas dzelzceļa Rail Baltica var tikt parakstīts 2017.gada sākumā Igaunijas prezidentūras Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē laikā. Kad līgums būs parakstīts, tas būs jāratificē Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem. Pašlaik līguma teksts tiek saskaņots triju Baltijas valstu atbildīgajās organizācijās.  

Līgums regulē vispārīgos Rail Baltica būvniecības nosacījumus – koridorus, pa kuriem ies trase, būvniecības termiņus, dažādu infrastruktūras elementu īpašuma jautājumus un būvniecības finansēšanu.

Atgādināsim, ka iepriekš institūcijas, kas iesaistītas maģistrāles izveidē Baltijas valstīs, panāca vienošanos par iepirkuma procedūru un projekta finansēšanu, parakstot attiecīgus līgumus.

Šonedēļ Latviju apmeklēja Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs Viktors Pranckietis. Tiekoties ar premjerministru Māri Kučinski, tika apspriesti reģionālie enerģētikas un transporta projekti. Kučinskis norādīja, ka enerģētiskā drošība ir svarīga ne tikai Latvijai, bet visam reģionam kopumā. Par nākamo svarīgo uzdevumu viņš uzskata kopīgu gāzes tirgus izveidi Baltijas valstīs un Somijā.

Un, ja kopīga Baltijas valstu un Somijas gāzes tirgus izveide vēl ir tikai plānos, tad trešā Latvijas-Igaunijas elektroenerģijas starpsavienojuma būvniecībai Igaunijas elektrotīklu kompānija Elering jau ir izsludinājusi iepirkuma procedūru. Kopējās projekta izmaksas sasniegs 172 miljonus eiro, no kuriem 112 miljonus eiro nodrošinās Eiropas Savienība. Celtniecības darbi sāksies 2017.gada beigās un tiks īstenoti trīs gadu laikā. Jaunā starpsavienojuma jauda būs 600 megavati. Trešā Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma projekts tiek uzskatīts par vitāli svarīgu, lai nodrošinātu reģiona enerģētisko drošību, ar ko tiek saprasta reģiona atkarības mazināšanās no Krievijas elektrotīkla. Turklāt jaunā līnija nostiprinās Rietumu – Igaunijas piegāžu drošību, un palielinās elektroenerģijas pārdošanu.

Dāviniet ar prātu

Pamazām apgriezienus uzņem arī Ziemassvētku dāvanu pirkšana. Gada griezumā tieši decembrī ievērojami palielinās karšu norēķinu apjoms, savukārt janvārī – tas ir tikpat ātri samazinās.

Pēc DNB bankas ikdienas pakalpojumu kategorijas vadītāja Jāņa Damberga domām, tas liecina par to, ka svētkiem tiek tērēts vairāk, nekā bijis uzkrāts. Tāpēc nepieciešams savlaicīgi un stratēģiski plānot pirkumus, lai finansiālais stāvoklis pēc svētkiem nekļūst par apgrūtinājumu. Tāpēc banka sagatavojusi vairākus padomus, kā dāvanu pirkšanas procesu gada gaidītākajiem svētkiem padarīt vienkāršu, kontrolējamu un patīkamu.

Nekā jauna tajos nav, taču atgādināt ir vērts, jo mājsaimniecību finansiālā stabilitāte – tā ir valsts finansiālās stabilitātes ķīla.

Pirmais – ejiet uz veikalu ar iepirkumu sarakstu. Tas ļaus izvairīties no naudas tērēšanas par lietām, kas ir iepatikušās, taču nevajadzīgas.

Otrais – nedzīvojiet pāri līdzekļiem, neņemiet ātros kredītus un neizmantojiet kartēm piesaistīto kredītlīniju. Ja nevarat nopirkt dārgu dāvanu, palieciet pie ekonomiskāka varianta.

Trešais – iepērcieties internetā. Bieži vien tās pašas preces, kas tiek piedāvātas lielveikalos, internetā var iegādāties par daudz zemākām cenām.  Turklāt iepirkšanās internetā ieekonomēs laiku un ļaus izvēlēties preci mierīgos apstākļos, neļaujoties iepirkšanās drudzim, kas valda tirdzniecības centros. 

Ref:017.000.103.20056


Pievienot komentāru

  1. Jānis Labrencis teica:

    Kas var būt vēl vienkāršāks, kā nodokļu klasiskais variants, diferencēts bruto peļņas nodoklis, bet no darba algas atvelk tikai iemaksas pensijai. IIN atvelk tikai no sevišķi lielām algām un pensijām. Visa veida pabalstus maksā no kopējā budžeta un tikai vidēji un maz nodrošinātiem. Tad nav ne liels vai mazs uzņēmums, bet ir liela vai maza bruto peļņa. Lasiet manu blogu http://www.janis-labrencis.mozello.lv

    +1 0 -1 0

Latvijā ir visaugstākais sieviešu - vadītāju rādītājs ES dalībvalstu vidū

Visaugstākais sieviešu – vadītāju rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir tieši Latvijā – 47%. Kopumā ES pērn tikai trešā daļa vadītāju bija sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati.

Aptauja: Aizvien vairāk cilvēku pārliecināti par ieguvumiem no dalības ES

Teju divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts dalība Eiropas Savienībā kopumā ir nesusi ieguvumus. Līdzīgu viedokli Eiropas Parlamenta rudens Eirobarometra aptaujā pauduši 64% visu ES dalībvalstu iedzīvotāju.

Uz Latviju no Turcijas pārmitinātas 17 personas, kurām nepieciešama palīdzība

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros otrdien, 17.oktobrī, uz Latviju no Turcijas pārmitinātas 17 personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā deviņi nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

BATL: Laiki, kad nozares atbildīgās amatpersonas saka «tranzītā viss kārtībā», ir beigušies

Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome arī atbalsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu par nepieciešamību par nozari atbildīgajai Satiksmes ministrijai izstrādāt nozares attīstības ilgtermiņa redzējumu.

Klaipēdā biļešu kontroles sistēmu uzstādīs igauņu uzņēmums

Lietuvas ostas pilsētas sabiedriskajā transportā biļešu kontroles sistēmu uzstādīs Igaunijas jaunuzņēmums Ridango.

Eksperts par traģēdiju Saulkrastos: Viņš bija profesionālis, zināja, ar ko riskē

Traģēdiju Saulkrastos, kur sprāgstot pirotehnikai gāja bojā pieci cilvēki, izraisīja pirotehniķa Ilmāra Āboliņa bezatbildība un rupji drošības pārkāpumi, piemēram, glabājot pirotehniku privātmājas apkures telpās, šādu viedokli Latvijas Avīzē pauž Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes sprādzienbīstamu priekšmetu eksperts Jānis Jakušs-Kreituss.

Psiholoģe: Sešgadnieki nav gatavi skolai

«Ir aplami domāt, ka, agrāk sūtot bērnus skolā, viņi mācīsies labāk. Reformas tiek ieviestas stihiski, agresīvi, nerēķinoties ar pedagogu un citu speciālistu profesionālo redzējumu, līdzīgi kā ideoloģija. Trūkst vispusīgas esošās situācijas analīzes, kas balstīta pētījumos, nevis starptautiskos reitingos,» uzskata klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Jolanta Lamstere.

Atstādina policistu par maltiešu žurnālistes slepkavības uzteikšanu

Maltā, kur šonedēļ noslepkavota analītiskā žurnāliste - korupcijas pretiniece, kāds policists paudis prieku par viņas nonāvēšanu un dienu vēlāk ticis atstādināts no amata. Jau vēstīts, ka 16.oktobrī 53 gadus vecā Dafne Karuana Galicija izbraukusi no savām mājām Maltā ar īrētu automašīnu un tajā sprādzis spridzeklis, nonāvējot viņu. Šobrīd notiek izmeklēšana.

Ukrainā korupcijas pretinieki iesaistās sadursmēs ar policiju

Trīs protestētāji un viens policists cietis, kad Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notikusi demonstrācija, kur pieprasītas reformas korupcijas mazināšanai.

ASV biržu indeksi vairākkārt sasnieguši jaunus rekordus, arī naftas cenas pieaugušas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 otrdien, 17.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz labiem kompāniju darbības rezultātiem, bet dolāra vērtība pret eiro un jenu pieauga.

Ādažos militāro karjeru sāk vairāk nekā 30 dienestā pieņemto karavīru

Vairāk nekā 30 karavīru, kuri sekmīgi pabeiguši Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi, trešdien, 18.oktobrī, sāks dienestu bruņotajos spēkos, apgūstot profesijas pamatiemaņas Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos.

«Islāma valsts» galvaspilsēta krīt sīriešu kaujinieku rokās

Sīriešu kaujinieku apvienība, ko atbalsta Amerikas Savienotās Valstis, paziņojusi, ka ir ieņēmusi Rakas pilsētu Sīrijā, kur pēdējos trīs gadus valdījis teroristiskais grupējums «Islāma valsts».

Polija cer, ka Turcija iestāsies ES

Polija cer, ka Turcija ar laiku pievienosies Eiropas Savienībai, tā norādījis Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda), tiekoties ar savu Turcijas kolēģi īsi pirms ES-Turcijas galotņu sanāksmes.

Austrijas prezidents valdības veidošanā pastāvēs uz eiropeiskām vērtībām

Austrijas prezidents brīdinājis parlamenta vēlēšanu uzvarētājus, konservatīvo Austrijas Tautas partiju, kura apsver galēji labējas partijas iesaistīšanu valdībā, ka nākamās Austrijas valdības pamatā jābūt eiropeiskām vērtībām.

E-Igaunijā, saskaroties ar politisku kritiku, aizstāv elektroniskās balsošanas uzticamību

Atsaucoties uz Igaunijas politiķa pausto, ka valstī pastāvošai elektroniskās balsošanas sistēmai trūkst caurskatāmības, Igaunijas e-Pārvaldības akadēmijas speciāliste skaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka vienas partijas atbalstītāji e-balsošanā ir aktīvāki nekā citu partiju vēlētāji.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.

VID grib līdz 2021.gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Baltijas valstīs septembrī reģistrēta lielākā gada inflācija ES

Baltijas valstīs šogad septembrī bijusi lielākā gada inflācija to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien, 17.oktobrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies, kritiski vērtē materiālo stāvokli

Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai - piešķirt ikmēneša piemaksas ģimenēm, kas audzina divus vai vairāk nepilngadīgus bērnus.

Antāne: Saeimas Tautsaimniecības komisija ir sadzirdējusi tranzīta nozari

Biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne ir gandarīta par šodien notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes lēmumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt un prezentēt nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju, liekot uzsvaru uz dzelzceļa pārvadājuma izmaksu konkurētspējas palielināšanu.

Brīdina LLU un RISEBA par iespējamu darbību saskaņošanu iepirkumā

Konkurences padome izteikusi brīdinājumu divām Latvijas augstskolām - Latvijas Lauksaimniecības universitātei un RISEBA - par iespējamu piedāvājumu saskaņošanu Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā iepirkumā.

Uztura speciāliste: Bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki

Lai gan mūsdienās informācija par veselīgu un sabalansētu uzturu ir plaši pieejama, bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki. Bieži vien pieejamā informācija ir tik akadēmiska un «sausa», ka nereti nedod izpratni, kā iegūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē, skaidro uztura speciāliste.

KNAB atsaka kriminālprocesu eksprezidentes kapavietas lietā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir atteicies ierosināt kriminālprocesu saistībā ar kapavietas ierādīšanu I Meža kapos bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Igaunija no IT uzņēmuma piedzīs 270 000 eiro par neizveidotu informācijas sistēmu

Somijas informācijas tehnoloģiju grupas Tieto uzņēmumam Igaunijā būs jāmaksā Igaunijas Sociālo lietu ministrijai 270 000 eiro par tā nespēju īstenot projektu Skais2, kura nolūks bijis izveidot jaunu informācijas sistēmu Igaunijas sociālās apdrošināšanas iestādei.

Jaunākie komentāri