bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Nauda apmaiņā pret reāliem darbiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ izšķīrās Grieķijas aizdevuma liktenis. Šajā diskusiju un sarunu procesā kā pilntiesīgs Eirozonas loceklis piedalījās arī Latvija, zināmā mērā parādot raksturu.

Otrdien, 17.augustā, aiz slēgtām durvīm notika valdības sēde. Slepenības gaisotnē ministri izstrādāja Latvijas pozīciju attiecībā pret starptautiskā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai. Šajā pozīcijā bija divi stingri nosacījumi.

Pirmais nosacījums – Grieķijas parlamentam ir jāapstiprina valsts glābšanas programma ar iepriekš pieņemtā saprašanās memoranda starp Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Centrālo banku nosacījumiem. Memorands ietver vairākus nosacījumus – fiskālās ilgtspējas atjaunošanu, finanšu stabilitātes nodrošināšanu, darbības izaugsmes, konkurētspējas un investīciju piesaistes veicināšanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektivitātes uzlabošanai valsts sektorā. Saprašanās memorandu plānots pārskatīt katru ceturksni un kārtējo maksājumu Grieķija saņems vien tad, ja veiksmīgi izpildīs visus izvirzītos uzdevumus.

Un otrs nosacījums – ja radīsies ideja par Grieķijas valsts parāda glābšanu, tad Latvija tam piekritīs tikai tad, ja visus izdevumus, kas radīsies šī lēmuma rezultātā, tai kompensēs simtprocentīgi un Latvijas valsts budžets zaudējumus necietīs. Kā paziņojis Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs, Latvijas pozīcija ir skaidra: maksājumi Grieķijai netiks veikti, ja tā neveiks reālas reformas, lai stabilizētu situāciju valstī un attīstītu ekonomiku. «Būs reāli darbi – būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,» norāda finanšu ministrs.

Latvija pārrunās par aizdevumu Grieķijai bija vienota ar Vāciju, Austriju, Nīderlandi, Somiju, Igauniju un Lietuvu.

Šonedēļ visas Eirozonas valstis atbalstīja jauno finansiālās palīdzības programmu Grieķijai. Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis paziņojis, ka pirmais maksājums Grieķijai būs 26 miljardi eiro. 16 miljardus no šīs summas savā rīcībā saņems valdība, tostarp parādu dzēšanai. Vēl 10 miljardi eiro tiks rezervēti atsevišķā kontā Grieķijas banku sektoram, bet lēmums par to izlietošanu tiks pieņemts tikai pēc banku aktīvu izvērtēšanas.

Kopumā palīdzības programmas ietvaros paredzēts Grieķijai piešķirt 86 miljardus eiro.

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienībai būs jāreaģē arī uz jaunākajām Grieķijas ziņām, tā kā 20.augustā, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņojis par savu atkāpšanos, vienlaikus arī izsludinot valstī ārkārtas parlamenta vēlēšanas.

Problēmas ar tulkojumu

Varbūt ministru lielā nodarbinātība ar Grieķijas glābšanu bija iemesls tam, ka Zemkopības ministrija tā arī nav veikusi tulkojumu ziņojumam par zvejas produktu no Latvijas piegādi, iepazīstoties ar kuru Krievijas Zemkopības ministrija varētu pieņemt lēmumu atcelt šī gada 4.jūnijā ieviesto aizliegumu zivju produktu importam no Latvijas.

Visādā ziņā, Krievijas puses ministrijas preses dienests paziņoja, ka tulkojums vēl nav saņemts. Kā BNN jau informēja 5.augustā, zemkopības ministra Jāņa Dūklava vizītes laikā Maskavā, viņa Krievijas kolēģis Aleksandrs Tkačevs paziņoja, ka divu nedēļu laikā pēc iepazīšanās ar Latvijas puses iesniegtajiem materiāliem, ka varētu tikt atcelts aizliegums zvejniecības produktu piegādei no Latvijas.

Divas nedēļas ir pagājušas, taču dokumenta tulkojuma no latviešu valodas uz krievu valodu nav, attiecīgi – nav arī risinājuma. Lai arī no tulkojuma nodošanas ātruma ir atkarīgs arī produktu, vispirms jau zivju konservu, importa aizlieguma atcelšanai.

Zemkopības ministrijas lēnā darbība šķiet diezgan dīvaina, ņemot vērā, ka Rosseļhoznadzora ieviestais aizliegums radījis smagu triecienu Latvijas zivju produkcijas ražotājiem. Dūklavs pats paziņoja, ka zaudējumu apjoms var svārstīties no 100 miljoniem līdz 200 miljoniem eiro. Situācija ir tik slikta, ka pagājušajā nedēļā, Latvijas valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir palīdzēt vietējiem zivrūpniekiem. Saskaņā ar dokumentu, Zemkopības ministrija nozares uzņēmumu attīstībai līdz 2023.gadam nodrošinās 44,6 miljonus eiro. Nauda būs pieejama jaunu objektu būvniecībai un pamatlīdzekļu iegādei.

No ekonomiskā viedokļa ministrijas rīcība ir absolūti neloģiska: izdevīgāk būtu samaksāt par paātrinātu dokumentu tulkošanu, lai Latvijas uzņēmumiem atkal būtu iespēja nopelnīt un uzturēt sevi, nevis mākslīgi (t.i. uz Valsts kases rēķina), uzturēt viņus pie dzīvības.

Skumīgie piena vīri

Lai gan, protams, Zemkopības ministrijai pēdējā laikā bijis daudz rūpju, un aizlāpīt visus caurumus uzreiz ir sarežģīti. Piemēram, pirmdien, 24.augustā Jānim Dūklavam jālido uz Briseli, lai tiktos ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, lai pamatotu Latvijas piensaimnieku lūgumu pēc palīdzības no ES budžeta.

«Latvijas lauksaimnieki kopā ar pārējo Baltijas valstu zemniekiem Krievijas sankciju ietekmē ir vislielākie zaudētāji. Uzskatu, ka Eiropas Savienības palīdzībai Baltijas valstu lauksaimniekiem, it sevišķi Latvijas piena ražotājiem, jābūt vēl lielākai un solidārākai,» pirms brauciena uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Ministrs komisāru informēs par to, ka līdz sankciju ieviešanai Krievija bija Latvijas nozīmīgākais lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības partneris. Piena produkti sasniedz 40% no embargo skarto produktu kopējās vērtības. Krievijas sankciju ietekmē ir zaudēts ne tikai nozīmīgs eksporta tirgus, bet piena produkcijas pārpilnības ES dēļ ir samazinājies eksports arī uz citiem Latvijai nozīmīgiem eksporta tirgiem, piemēram, Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Dāniju u.c.

Ministrs atgādināja arī to, ka Latvijas zemnieki vēl aizvien saņem vismazākās dotācijas ES, kas ierobežo viņu konkurētspēju. No 82 tūkstošiem visu Latvijas lauku saimniecību 13 tūkstoši (16%) ir specializējušās piena lopkopībā.

Dūklavs jau gada sākumā vērsās pie Hogana pēc atbalsta, taču saņēma atbildi ka papildu atbalsts netiek plānots. Rezultātā (un situācija ļoti atgādina mēģinājumus palīdzēt zivrūpniekiem) Zemkopības ministrija sagatavoja projektu, ko šonedēļ apstiprināja valdība.

Dokuments paredz jau šogad novirzīt piena ražotājiem 7,6 miljonus eiro, lai samazinātu Krievijas pērn ieviestā embargo sekas. Kā sacīts ministrijas skaidrojumā, embargo dēļ piensaimnieki cietuši zaudējumu 50 miljonu eiro apmērā, bet zaudējumi no lauksaimniecības un pārtikas produktu embargo veido aptuveni 140 miljonus eiro. Tā kā Krievijas ieviestās sankcijas būs spēkā līdz 2016.gada 5.augustam, var prognozēt, ka zaudējumi pieaugs vairākas reizes.

Ref:017.010.103.1721


Pievienot komentāru

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.