bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Nauda apmaiņā pret reāliem darbiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ izšķīrās Grieķijas aizdevuma liktenis. Šajā diskusiju un sarunu procesā kā pilntiesīgs Eirozonas loceklis piedalījās arī Latvija, zināmā mērā parādot raksturu.

Otrdien, 17.augustā, aiz slēgtām durvīm notika valdības sēde. Slepenības gaisotnē ministri izstrādāja Latvijas pozīciju attiecībā pret starptautiskā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai. Šajā pozīcijā bija divi stingri nosacījumi.

Pirmais nosacījums – Grieķijas parlamentam ir jāapstiprina valsts glābšanas programma ar iepriekš pieņemtā saprašanās memoranda starp Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Centrālo banku nosacījumiem. Memorands ietver vairākus nosacījumus – fiskālās ilgtspējas atjaunošanu, finanšu stabilitātes nodrošināšanu, darbības izaugsmes, konkurētspējas un investīciju piesaistes veicināšanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektivitātes uzlabošanai valsts sektorā. Saprašanās memorandu plānots pārskatīt katru ceturksni un kārtējo maksājumu Grieķija saņems vien tad, ja veiksmīgi izpildīs visus izvirzītos uzdevumus.

Un otrs nosacījums – ja radīsies ideja par Grieķijas valsts parāda glābšanu, tad Latvija tam piekritīs tikai tad, ja visus izdevumus, kas radīsies šī lēmuma rezultātā, tai kompensēs simtprocentīgi un Latvijas valsts budžets zaudējumus necietīs. Kā paziņojis Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs, Latvijas pozīcija ir skaidra: maksājumi Grieķijai netiks veikti, ja tā neveiks reālas reformas, lai stabilizētu situāciju valstī un attīstītu ekonomiku. «Būs reāli darbi – būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,» norāda finanšu ministrs.

Latvija pārrunās par aizdevumu Grieķijai bija vienota ar Vāciju, Austriju, Nīderlandi, Somiju, Igauniju un Lietuvu.

Šonedēļ visas Eirozonas valstis atbalstīja jauno finansiālās palīdzības programmu Grieķijai. Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis paziņojis, ka pirmais maksājums Grieķijai būs 26 miljardi eiro. 16 miljardus no šīs summas savā rīcībā saņems valdība, tostarp parādu dzēšanai. Vēl 10 miljardi eiro tiks rezervēti atsevišķā kontā Grieķijas banku sektoram, bet lēmums par to izlietošanu tiks pieņemts tikai pēc banku aktīvu izvērtēšanas.

Kopumā palīdzības programmas ietvaros paredzēts Grieķijai piešķirt 86 miljardus eiro.

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienībai būs jāreaģē arī uz jaunākajām Grieķijas ziņām, tā kā 20.augustā, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņojis par savu atkāpšanos, vienlaikus arī izsludinot valstī ārkārtas parlamenta vēlēšanas.

Problēmas ar tulkojumu

Varbūt ministru lielā nodarbinātība ar Grieķijas glābšanu bija iemesls tam, ka Zemkopības ministrija tā arī nav veikusi tulkojumu ziņojumam par zvejas produktu no Latvijas piegādi, iepazīstoties ar kuru Krievijas Zemkopības ministrija varētu pieņemt lēmumu atcelt šī gada 4.jūnijā ieviesto aizliegumu zivju produktu importam no Latvijas.

Visādā ziņā, Krievijas puses ministrijas preses dienests paziņoja, ka tulkojums vēl nav saņemts. Kā BNN jau informēja 5.augustā, zemkopības ministra Jāņa Dūklava vizītes laikā Maskavā, viņa Krievijas kolēģis Aleksandrs Tkačevs paziņoja, ka divu nedēļu laikā pēc iepazīšanās ar Latvijas puses iesniegtajiem materiāliem, ka varētu tikt atcelts aizliegums zvejniecības produktu piegādei no Latvijas.

Divas nedēļas ir pagājušas, taču dokumenta tulkojuma no latviešu valodas uz krievu valodu nav, attiecīgi – nav arī risinājuma. Lai arī no tulkojuma nodošanas ātruma ir atkarīgs arī produktu, vispirms jau zivju konservu, importa aizlieguma atcelšanai.

Zemkopības ministrijas lēnā darbība šķiet diezgan dīvaina, ņemot vērā, ka Rosseļhoznadzora ieviestais aizliegums radījis smagu triecienu Latvijas zivju produkcijas ražotājiem. Dūklavs pats paziņoja, ka zaudējumu apjoms var svārstīties no 100 miljoniem līdz 200 miljoniem eiro. Situācija ir tik slikta, ka pagājušajā nedēļā, Latvijas valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir palīdzēt vietējiem zivrūpniekiem. Saskaņā ar dokumentu, Zemkopības ministrija nozares uzņēmumu attīstībai līdz 2023.gadam nodrošinās 44,6 miljonus eiro. Nauda būs pieejama jaunu objektu būvniecībai un pamatlīdzekļu iegādei.

No ekonomiskā viedokļa ministrijas rīcība ir absolūti neloģiska: izdevīgāk būtu samaksāt par paātrinātu dokumentu tulkošanu, lai Latvijas uzņēmumiem atkal būtu iespēja nopelnīt un uzturēt sevi, nevis mākslīgi (t.i. uz Valsts kases rēķina), uzturēt viņus pie dzīvības.

Skumīgie piena vīri

Lai gan, protams, Zemkopības ministrijai pēdējā laikā bijis daudz rūpju, un aizlāpīt visus caurumus uzreiz ir sarežģīti. Piemēram, pirmdien, 24.augustā Jānim Dūklavam jālido uz Briseli, lai tiktos ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, lai pamatotu Latvijas piensaimnieku lūgumu pēc palīdzības no ES budžeta.

«Latvijas lauksaimnieki kopā ar pārējo Baltijas valstu zemniekiem Krievijas sankciju ietekmē ir vislielākie zaudētāji. Uzskatu, ka Eiropas Savienības palīdzībai Baltijas valstu lauksaimniekiem, it sevišķi Latvijas piena ražotājiem, jābūt vēl lielākai un solidārākai,» pirms brauciena uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Ministrs komisāru informēs par to, ka līdz sankciju ieviešanai Krievija bija Latvijas nozīmīgākais lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības partneris. Piena produkti sasniedz 40% no embargo skarto produktu kopējās vērtības. Krievijas sankciju ietekmē ir zaudēts ne tikai nozīmīgs eksporta tirgus, bet piena produkcijas pārpilnības ES dēļ ir samazinājies eksports arī uz citiem Latvijai nozīmīgiem eksporta tirgiem, piemēram, Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Dāniju u.c.

Ministrs atgādināja arī to, ka Latvijas zemnieki vēl aizvien saņem vismazākās dotācijas ES, kas ierobežo viņu konkurētspēju. No 82 tūkstošiem visu Latvijas lauku saimniecību 13 tūkstoši (16%) ir specializējušās piena lopkopībā.

Dūklavs jau gada sākumā vērsās pie Hogana pēc atbalsta, taču saņēma atbildi ka papildu atbalsts netiek plānots. Rezultātā (un situācija ļoti atgādina mēģinājumus palīdzēt zivrūpniekiem) Zemkopības ministrija sagatavoja projektu, ko šonedēļ apstiprināja valdība.

Dokuments paredz jau šogad novirzīt piena ražotājiem 7,6 miljonus eiro, lai samazinātu Krievijas pērn ieviestā embargo sekas. Kā sacīts ministrijas skaidrojumā, embargo dēļ piensaimnieki cietuši zaudējumu 50 miljonu eiro apmērā, bet zaudējumi no lauksaimniecības un pārtikas produktu embargo veido aptuveni 140 miljonus eiro. Tā kā Krievijas ieviestās sankcijas būs spēkā līdz 2016.gada 5.augustam, var prognozēt, ka zaudējumi pieaugs vairākas reizes.

Ref:017.010.103.1721


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.