bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Nauda apmaiņā pret reāliem darbiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ izšķīrās Grieķijas aizdevuma liktenis. Šajā diskusiju un sarunu procesā kā pilntiesīgs Eirozonas loceklis piedalījās arī Latvija, zināmā mērā parādot raksturu.

Otrdien, 17.augustā, aiz slēgtām durvīm notika valdības sēde. Slepenības gaisotnē ministri izstrādāja Latvijas pozīciju attiecībā pret starptautiskā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai. Šajā pozīcijā bija divi stingri nosacījumi.

Pirmais nosacījums – Grieķijas parlamentam ir jāapstiprina valsts glābšanas programma ar iepriekš pieņemtā saprašanās memoranda starp Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Centrālo banku nosacījumiem. Memorands ietver vairākus nosacījumus – fiskālās ilgtspējas atjaunošanu, finanšu stabilitātes nodrošināšanu, darbības izaugsmes, konkurētspējas un investīciju piesaistes veicināšanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektivitātes uzlabošanai valsts sektorā. Saprašanās memorandu plānots pārskatīt katru ceturksni un kārtējo maksājumu Grieķija saņems vien tad, ja veiksmīgi izpildīs visus izvirzītos uzdevumus.

Un otrs nosacījums – ja radīsies ideja par Grieķijas valsts parāda glābšanu, tad Latvija tam piekritīs tikai tad, ja visus izdevumus, kas radīsies šī lēmuma rezultātā, tai kompensēs simtprocentīgi un Latvijas valsts budžets zaudējumus necietīs. Kā paziņojis Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs, Latvijas pozīcija ir skaidra: maksājumi Grieķijai netiks veikti, ja tā neveiks reālas reformas, lai stabilizētu situāciju valstī un attīstītu ekonomiku. «Būs reāli darbi – būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,» norāda finanšu ministrs.

Latvija pārrunās par aizdevumu Grieķijai bija vienota ar Vāciju, Austriju, Nīderlandi, Somiju, Igauniju un Lietuvu.

Šonedēļ visas Eirozonas valstis atbalstīja jauno finansiālās palīdzības programmu Grieķijai. Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis paziņojis, ka pirmais maksājums Grieķijai būs 26 miljardi eiro. 16 miljardus no šīs summas savā rīcībā saņems valdība, tostarp parādu dzēšanai. Vēl 10 miljardi eiro tiks rezervēti atsevišķā kontā Grieķijas banku sektoram, bet lēmums par to izlietošanu tiks pieņemts tikai pēc banku aktīvu izvērtēšanas.

Kopumā palīdzības programmas ietvaros paredzēts Grieķijai piešķirt 86 miljardus eiro.

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienībai būs jāreaģē arī uz jaunākajām Grieķijas ziņām, tā kā 20.augustā, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņojis par savu atkāpšanos, vienlaikus arī izsludinot valstī ārkārtas parlamenta vēlēšanas.

Problēmas ar tulkojumu

Varbūt ministru lielā nodarbinātība ar Grieķijas glābšanu bija iemesls tam, ka Zemkopības ministrija tā arī nav veikusi tulkojumu ziņojumam par zvejas produktu no Latvijas piegādi, iepazīstoties ar kuru Krievijas Zemkopības ministrija varētu pieņemt lēmumu atcelt šī gada 4.jūnijā ieviesto aizliegumu zivju produktu importam no Latvijas.

Visādā ziņā, Krievijas puses ministrijas preses dienests paziņoja, ka tulkojums vēl nav saņemts. Kā BNN jau informēja 5.augustā, zemkopības ministra Jāņa Dūklava vizītes laikā Maskavā, viņa Krievijas kolēģis Aleksandrs Tkačevs paziņoja, ka divu nedēļu laikā pēc iepazīšanās ar Latvijas puses iesniegtajiem materiāliem, ka varētu tikt atcelts aizliegums zvejniecības produktu piegādei no Latvijas.

Divas nedēļas ir pagājušas, taču dokumenta tulkojuma no latviešu valodas uz krievu valodu nav, attiecīgi – nav arī risinājuma. Lai arī no tulkojuma nodošanas ātruma ir atkarīgs arī produktu, vispirms jau zivju konservu, importa aizlieguma atcelšanai.

Zemkopības ministrijas lēnā darbība šķiet diezgan dīvaina, ņemot vērā, ka Rosseļhoznadzora ieviestais aizliegums radījis smagu triecienu Latvijas zivju produkcijas ražotājiem. Dūklavs pats paziņoja, ka zaudējumu apjoms var svārstīties no 100 miljoniem līdz 200 miljoniem eiro. Situācija ir tik slikta, ka pagājušajā nedēļā, Latvijas valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir palīdzēt vietējiem zivrūpniekiem. Saskaņā ar dokumentu, Zemkopības ministrija nozares uzņēmumu attīstībai līdz 2023.gadam nodrošinās 44,6 miljonus eiro. Nauda būs pieejama jaunu objektu būvniecībai un pamatlīdzekļu iegādei.

No ekonomiskā viedokļa ministrijas rīcība ir absolūti neloģiska: izdevīgāk būtu samaksāt par paātrinātu dokumentu tulkošanu, lai Latvijas uzņēmumiem atkal būtu iespēja nopelnīt un uzturēt sevi, nevis mākslīgi (t.i. uz Valsts kases rēķina), uzturēt viņus pie dzīvības.

Skumīgie piena vīri

Lai gan, protams, Zemkopības ministrijai pēdējā laikā bijis daudz rūpju, un aizlāpīt visus caurumus uzreiz ir sarežģīti. Piemēram, pirmdien, 24.augustā Jānim Dūklavam jālido uz Briseli, lai tiktos ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, lai pamatotu Latvijas piensaimnieku lūgumu pēc palīdzības no ES budžeta.

«Latvijas lauksaimnieki kopā ar pārējo Baltijas valstu zemniekiem Krievijas sankciju ietekmē ir vislielākie zaudētāji. Uzskatu, ka Eiropas Savienības palīdzībai Baltijas valstu lauksaimniekiem, it sevišķi Latvijas piena ražotājiem, jābūt vēl lielākai un solidārākai,» pirms brauciena uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Ministrs komisāru informēs par to, ka līdz sankciju ieviešanai Krievija bija Latvijas nozīmīgākais lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības partneris. Piena produkti sasniedz 40% no embargo skarto produktu kopējās vērtības. Krievijas sankciju ietekmē ir zaudēts ne tikai nozīmīgs eksporta tirgus, bet piena produkcijas pārpilnības ES dēļ ir samazinājies eksports arī uz citiem Latvijai nozīmīgiem eksporta tirgiem, piemēram, Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Dāniju u.c.

Ministrs atgādināja arī to, ka Latvijas zemnieki vēl aizvien saņem vismazākās dotācijas ES, kas ierobežo viņu konkurētspēju. No 82 tūkstošiem visu Latvijas lauku saimniecību 13 tūkstoši (16%) ir specializējušās piena lopkopībā.

Dūklavs jau gada sākumā vērsās pie Hogana pēc atbalsta, taču saņēma atbildi ka papildu atbalsts netiek plānots. Rezultātā (un situācija ļoti atgādina mēģinājumus palīdzēt zivrūpniekiem) Zemkopības ministrija sagatavoja projektu, ko šonedēļ apstiprināja valdība.

Dokuments paredz jau šogad novirzīt piena ražotājiem 7,6 miljonus eiro, lai samazinātu Krievijas pērn ieviestā embargo sekas. Kā sacīts ministrijas skaidrojumā, embargo dēļ piensaimnieki cietuši zaudējumu 50 miljonu eiro apmērā, bet zaudējumi no lauksaimniecības un pārtikas produktu embargo veido aptuveni 140 miljonus eiro. Tā kā Krievijas ieviestās sankcijas būs spēkā līdz 2016.gada 5.augustam, var prognozēt, ka zaudējumi pieaugs vairākas reizes.

Ref:017.010.103.1721


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.