bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 18.08.2017 | Vārda dienas: Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Nauda apmaiņā pret reāliem darbiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ izšķīrās Grieķijas aizdevuma liktenis. Šajā diskusiju un sarunu procesā kā pilntiesīgs Eirozonas loceklis piedalījās arī Latvija, zināmā mērā parādot raksturu.

Otrdien, 17.augustā, aiz slēgtām durvīm notika valdības sēde. Slepenības gaisotnē ministri izstrādāja Latvijas pozīciju attiecībā pret starptautiskā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai. Šajā pozīcijā bija divi stingri nosacījumi.

Pirmais nosacījums – Grieķijas parlamentam ir jāapstiprina valsts glābšanas programma ar iepriekš pieņemtā saprašanās memoranda starp Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Centrālo banku nosacījumiem. Memorands ietver vairākus nosacījumus – fiskālās ilgtspējas atjaunošanu, finanšu stabilitātes nodrošināšanu, darbības izaugsmes, konkurētspējas un investīciju piesaistes veicināšanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektivitātes uzlabošanai valsts sektorā. Saprašanās memorandu plānots pārskatīt katru ceturksni un kārtējo maksājumu Grieķija saņems vien tad, ja veiksmīgi izpildīs visus izvirzītos uzdevumus.

Un otrs nosacījums – ja radīsies ideja par Grieķijas valsts parāda glābšanu, tad Latvija tam piekritīs tikai tad, ja visus izdevumus, kas radīsies šī lēmuma rezultātā, tai kompensēs simtprocentīgi un Latvijas valsts budžets zaudējumus necietīs. Kā paziņojis Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs, Latvijas pozīcija ir skaidra: maksājumi Grieķijai netiks veikti, ja tā neveiks reālas reformas, lai stabilizētu situāciju valstī un attīstītu ekonomiku. «Būs reāli darbi – būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,» norāda finanšu ministrs.

Latvija pārrunās par aizdevumu Grieķijai bija vienota ar Vāciju, Austriju, Nīderlandi, Somiju, Igauniju un Lietuvu.

Šonedēļ visas Eirozonas valstis atbalstīja jauno finansiālās palīdzības programmu Grieķijai. Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis paziņojis, ka pirmais maksājums Grieķijai būs 26 miljardi eiro. 16 miljardus no šīs summas savā rīcībā saņems valdība, tostarp parādu dzēšanai. Vēl 10 miljardi eiro tiks rezervēti atsevišķā kontā Grieķijas banku sektoram, bet lēmums par to izlietošanu tiks pieņemts tikai pēc banku aktīvu izvērtēšanas.

Kopumā palīdzības programmas ietvaros paredzēts Grieķijai piešķirt 86 miljardus eiro.

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienībai būs jāreaģē arī uz jaunākajām Grieķijas ziņām, tā kā 20.augustā, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņojis par savu atkāpšanos, vienlaikus arī izsludinot valstī ārkārtas parlamenta vēlēšanas.

Problēmas ar tulkojumu

Varbūt ministru lielā nodarbinātība ar Grieķijas glābšanu bija iemesls tam, ka Zemkopības ministrija tā arī nav veikusi tulkojumu ziņojumam par zvejas produktu no Latvijas piegādi, iepazīstoties ar kuru Krievijas Zemkopības ministrija varētu pieņemt lēmumu atcelt šī gada 4.jūnijā ieviesto aizliegumu zivju produktu importam no Latvijas.

Visādā ziņā, Krievijas puses ministrijas preses dienests paziņoja, ka tulkojums vēl nav saņemts. Kā BNN jau informēja 5.augustā, zemkopības ministra Jāņa Dūklava vizītes laikā Maskavā, viņa Krievijas kolēģis Aleksandrs Tkačevs paziņoja, ka divu nedēļu laikā pēc iepazīšanās ar Latvijas puses iesniegtajiem materiāliem, ka varētu tikt atcelts aizliegums zvejniecības produktu piegādei no Latvijas.

Divas nedēļas ir pagājušas, taču dokumenta tulkojuma no latviešu valodas uz krievu valodu nav, attiecīgi – nav arī risinājuma. Lai arī no tulkojuma nodošanas ātruma ir atkarīgs arī produktu, vispirms jau zivju konservu, importa aizlieguma atcelšanai.

Zemkopības ministrijas lēnā darbība šķiet diezgan dīvaina, ņemot vērā, ka Rosseļhoznadzora ieviestais aizliegums radījis smagu triecienu Latvijas zivju produkcijas ražotājiem. Dūklavs pats paziņoja, ka zaudējumu apjoms var svārstīties no 100 miljoniem līdz 200 miljoniem eiro. Situācija ir tik slikta, ka pagājušajā nedēļā, Latvijas valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir palīdzēt vietējiem zivrūpniekiem. Saskaņā ar dokumentu, Zemkopības ministrija nozares uzņēmumu attīstībai līdz 2023.gadam nodrošinās 44,6 miljonus eiro. Nauda būs pieejama jaunu objektu būvniecībai un pamatlīdzekļu iegādei.

No ekonomiskā viedokļa ministrijas rīcība ir absolūti neloģiska: izdevīgāk būtu samaksāt par paātrinātu dokumentu tulkošanu, lai Latvijas uzņēmumiem atkal būtu iespēja nopelnīt un uzturēt sevi, nevis mākslīgi (t.i. uz Valsts kases rēķina), uzturēt viņus pie dzīvības.

Skumīgie piena vīri

Lai gan, protams, Zemkopības ministrijai pēdējā laikā bijis daudz rūpju, un aizlāpīt visus caurumus uzreiz ir sarežģīti. Piemēram, pirmdien, 24.augustā Jānim Dūklavam jālido uz Briseli, lai tiktos ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, lai pamatotu Latvijas piensaimnieku lūgumu pēc palīdzības no ES budžeta.

«Latvijas lauksaimnieki kopā ar pārējo Baltijas valstu zemniekiem Krievijas sankciju ietekmē ir vislielākie zaudētāji. Uzskatu, ka Eiropas Savienības palīdzībai Baltijas valstu lauksaimniekiem, it sevišķi Latvijas piena ražotājiem, jābūt vēl lielākai un solidārākai,» pirms brauciena uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Ministrs komisāru informēs par to, ka līdz sankciju ieviešanai Krievija bija Latvijas nozīmīgākais lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības partneris. Piena produkti sasniedz 40% no embargo skarto produktu kopējās vērtības. Krievijas sankciju ietekmē ir zaudēts ne tikai nozīmīgs eksporta tirgus, bet piena produkcijas pārpilnības ES dēļ ir samazinājies eksports arī uz citiem Latvijai nozīmīgiem eksporta tirgiem, piemēram, Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Dāniju u.c.

Ministrs atgādināja arī to, ka Latvijas zemnieki vēl aizvien saņem vismazākās dotācijas ES, kas ierobežo viņu konkurētspēju. No 82 tūkstošiem visu Latvijas lauku saimniecību 13 tūkstoši (16%) ir specializējušās piena lopkopībā.

Dūklavs jau gada sākumā vērsās pie Hogana pēc atbalsta, taču saņēma atbildi ka papildu atbalsts netiek plānots. Rezultātā (un situācija ļoti atgādina mēģinājumus palīdzēt zivrūpniekiem) Zemkopības ministrija sagatavoja projektu, ko šonedēļ apstiprināja valdība.

Dokuments paredz jau šogad novirzīt piena ražotājiem 7,6 miljonus eiro, lai samazinātu Krievijas pērn ieviestā embargo sekas. Kā sacīts ministrijas skaidrojumā, embargo dēļ piensaimnieki cietuši zaudējumu 50 miljonu eiro apmērā, bet zaudējumi no lauksaimniecības un pārtikas produktu embargo veido aptuveni 140 miljonus eiro. Tā kā Krievijas ieviestās sankcijas būs spēkā līdz 2016.gada 5.augustam, var prognozēt, ka zaudējumi pieaugs vairākas reizes.

Ref:017.010.103.1721


Pievienot komentāru

Šī gada pirmajā ceturksnī par 18% pieaudzis IKT nozares pakalpojumu eksports

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares pakalpojumu eksports šī gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret to pašu laika periodu pērn pieaudzis par 18%, sasniedzot 137 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Latvijā pirmajos sešos mēnešos starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Sniegs atbalstu aizsargātajiem lietotājiem jauna elektrības pieslēguma ierīkošanai

Ministru kabinets noteic jaunu elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanas un finansēšanas kārtību aizsargātajiem lietotājiem, paredzot iespēju jauna elektrības pieslēguma ierīkošanas izmaksas aizsargātajam lietotājam segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā gada inflācija jūlijā bijusi viena no lielākajām ES

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Pirmajā pusgadā Latvijā saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu.

Atbalsta 2'000 eiro piešķiršanu Tēva dienas festivāla organizēšanai

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 17.augustā, atbalstīja 2 000 eiro līdzfinansējuma piešķiršanu nodibinājumam Fonds mammām un tētiem Tēva dienas festivāla organizēšanai Vērmanes dārzā.

Pieaug Regulatorā iesniegto elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju sūdzību skaits

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, sūdzību skaits elektronisko sakaru jomā ir palielinājies par 53%, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Ķirsis nekandidēs uz Vienotības priekšsēdētāja amatu par labu Ašeradenam

Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis atsaucis savu kandidatūru uz Vienotības valdes priekšsēdētāja amatu par labu citam pretendentam, ekonomikas ministram, Ministru prezidenta biedram Arvilam Ašeradenam.

Rinkēvičs pauž Latvijas interesi turpināt politiskās konsultācijas ar Palestīnu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ceturtdien, 17.augustā, tiekas ar Palestīnas misijas vadītāju Latvijā, vēstnieku Taisiru Al Adžuri, lai pārrunātu divpusējās Latvijas un Palestīnas attiecības un Tuvo Austrumu miera procesu.

Latvijas valsts mežu peļņa pirmajā pusgadā samazinājusies līdz 34,371 miljonam eiro

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja Latvijas valsts meži apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 135,252 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies par 7,3% un bija 34,371 miljons eiro.

Aptauja: Par drošāko automašīnas krāsu atzīta sarkanā krāsa

Vairākums Latvijas autobraucēju par drošāko automašīnas krāsu uzskata sarkano krāsu, savukārt par iecienītāko - melno, norāda pašmāju degvielas tirgotāja AS Virši-A veiktā aptauja.

airBaltic pārvadāto pasažieru skaits otro mēnesi pēc kārtas sasniedz rekordu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 393 312 pasažierus, kas ir par 21% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Otro mēnesi pēc kārtas pārvadāto pasažieru skaits bijis lielākais lidsabiedrības vēsturē.

Brīvais vilnis: Gandrīz visiem zivrūpniekiem patlaban ir zaudējumi

Latvijā šobrīd gandrīz visiem zivrūpniekiem ir lielāki vai mazāki zaudējumi, stāsta zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Pārtrauc luksus automašīnu tirdzniecības grupējuma darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde šī gada augustā apturēja organizētas personu grupas darbību, kas nodarbojās ar ekskluzīvu automašīnu un sadzīves tehnikas tirdzniecību. Izvairoties no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk kā 2,8 miljoni eiro apmērā.

ASV helikopteri veiks zemos lidojumus Latvijas gaisa telpā

Amerikas Savieotās Valsts Gaisa spēku kaujas brigādes Fēnikss vienības helikopteri, kas Latvijā atrodas ASV vadītās mācību operācijas Atlantic Resolve ietvaros, piektdien, 18.augustā, no plkst.16.00 līdz 18.00 Latvijas gaisa telpā, virzienā no Lielvārdes uz Dobeli un atpakaļ, veiks zemos lidojumus.

Ievestā benzīna apmērs sarucis par 9,5%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 9,5% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 2,7% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vēlas nomainīt Veselības ministrijas valsts sekretāru Ketneru

Veselības ministrija varētu nomainīt valsts sekretāru Kārli Ketneru, kurš varētu tikt pārcelts darbā uz Finanšu ministriju, ziņo Latvijas Televīzija.

Nīderlandē tiesas prāva par saindēto olu skandālu

Nīderlandē tiesas priekšā stājušies divi vīrieši par iespējamu saistību ar aizliegtu insekticīdu saturošu olu skandālu, kura dēļ virknē Eiropas valstu iznīcināti miljoniem olu un nodarīti zaudējumi vairāku miljonu eiro vērtībā.

LLKC: Augļu un ogu raža piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%

Augļu un ogu raža atkarībā no kultūras šogad piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%, savukārt dārzeņkopībā - 20% līdz 30%, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopības ekspertu veiktie apsekojumi.

Lidosta Rīga pilnveido vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Starptautiskajā lidostā Rīga uzbrauktuvē pie izlidošanas termināļa ir ierīkota jauna autostāvvieta personām ar īpašām vajadzībām, kas tagad ir aprīkota gan ar ceļa marķējumu, gan arī attiecīgu ceļazīmi, vēsta lidostas pārstāvji.

Autovadītāji sāk retāk piekukuļot policistus

Šogad septiņos mēnešos samazinājies gadījumu skaits, kad transportlīdzekļu vadītāji policistiem piedāvājuši kukuli.

Uz robežas aizturēts Indijas pilsonis ar viltotiem dokumentiem; kriminālsoda nav

Terehovas robežkontroles punktā konstatēts viens no Maskavas ar autobusu ieceļojošs Indijas pilsonis, kurš uzrādījis viltotu Eiropas Savienības ģimenes locekļa uzturēšanās karti. Kriminālprocess nav uzsākts, turklāt persona atgriezta uz izceļošanas valsti.

Latvijas dzelzceļam nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas

AS Latvijas dzelzceļš nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas, kas bija 880 998 eiro, trešdien, 16.augustā, lēma valdība.

Papildināts Dziesmu un deju svētku likums- Kas tajā jauns?

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei 2018.gada vasarā, trešdien, 16.augustā, Ministru kabinets apstiprinājis vairākus grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā. Priekšlikumi paredz precizēt vairākus aspektus, kas skar svētku sagatavošanu un iesaistīto pušu atbildības.

Igauņu Inbank pusgadā nopelna 5,7 miljonus eiro

Igauņu finanšu pakalpojumu sniedzējs Inbank 2017.gada pirmajā pusē guvis peļņu 5,7 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir lēciens par 429%.