bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. «Nebūs mikro/būs nekro»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Čīka/LETA

Šonedēļ Saeima pēc divdesmit stundu garas apspriešanas pieņēma 2017.gada valsts budžetu, kā arī likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017.-2019.gadam.

Deputāti sāka apspriest ar budžetu saistītos jautājumus trešdien pulksten 9 no rīta, bet sēde ieilga, jo opozīcijas deputāti pieprasīja balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Opozīcijas iniciatīvu –  turpināt budžetu izskatīt ceturtdien no rīta – noraidīja valdošās koalīcijas deputāti, un sēde tika turpināta naktī. Rezultātā Saeima apstiprināja 59 likumus – nākamā gada budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvaru un grozījumus 57 ar budžetu saistītos likumos, – 20 stundu maratonā.

2017.gada budžetā palielināts finansējums veselības aprūpei (par 34,3 miljoniem eiro), aizsardzībai (par 98 miljoniem eiro), sociālajai aizsardzībai (par 197 miljoniem eiro, ieskaitot pensijas un pabalstus), sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai (par 80 miljoniem eiro).

Pieņemtie likumu grozījumi tāpat paredz vairākas citas izmaiņas saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Būs arī stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai, tiks ieviests kvalifikācijas periods slimības pabalsta iegūšanai.

IKP prognoze 2017.gadam vidēja termiņa budžeta ietvarā un faktiskajās cenās ir 26,4 miljardi eiro, 2018.gadam – 27,9 miljardi eiro 2019.gadam – 29,6 miljardi eiro. Tikmēr IKP pieaugums 2017.gadā tiek prognozēts 2,6% apmērā, 2018.gadā – 2,8% apmērā, 2019.gadā – 2,8%, 2020.gadā – 2,8%, bet 2021.gadā – 2,8% apmērā.

Pēc budžeta apstiprināšanas Finanšu ministrijai un valdībai jāpievēršas vairākiem neatliekamiem uzdevumiem fiskālās politikas jomā, uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase.

Viņa norādīja, ka, pirmkārt, būtiski, lai gada nogalē izdotos ierobežot tradicionālo ļoti būtisko izdevumu kāpumu decembrī, ministrijām un valsts iestādēm cenšoties par katru cenu apgūt atvēlētos līdzekļus. Otrkārt, un tas ir pats lielākais tuvākās nākotnes izaicinājums, – valdība plāno visaptverošu nodokļu sistēmas pārskatīšanu, par ko lēmumu varētu pieņemt 2017.gada pirmajā pusē.

Saskaņā ar Traidases teikto, svarīgi, lai Latvijas nodokļu sistēma būtu konkurētspējīga ne tikai reģionā, bet arī globālā mērogā. Tāpat ir svarīgi, lai vienreiz par visām reizēm tiktu panākta vienošanās, ka nodokļus katru gadu «neraustām», jo tas kavē investīcijas, rada nenoteiktību un kavē Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Vēl viens būtisks aspekts – nodokļu ietvaram ir jābūt vienkāršākam, caurspīdīgākam un paredzamākam.

Sitiens zem jostas vietas

Taču ar nodokļu sistēmas caurspīdīgumu un paredzamību Latvijā jau tradicionāli ir tā, kā ir. Un šī nedēļas notikumi šo tendenci tikai apstiprināja.

Saeima šonedēļ pieņēma grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, saskaņā ar kuriem no 2017.gada 1.janvāra par katru darbinieku, pat gadījumos, ja viņa alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo algu, un viņš strādā nepilnu darba laiku, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas, un tas ir aptuveni 100 eiro mēnesī. Deputāti neņēma vērā priekšlikumu atcelt šo prasību darba devējiem, tāpēc, ka sabiedrība šādām izmaiņām nav gatava.

To apstiprina arī pirmais publiskais lēmums par darbinieku masveida atlaišanu šī iemesla dēļ. Uzņēmums Latvijas propāna gāze paziņoja, ka atlaidīs aptuveni 185 uzņēmumā strādājošos tirdzniecības aģentus, kuru alga ir robežās no 1 līdz 100 eiro – atkarībā no pārdoto gāzes balonu skaita. Tiesa gan 60% pārdošanas aģentu ir papildus ienākumi, tāpēc ne visi no tiem papildinās bezdarbnieku rindas, mierināja uzņēmuma pārstāvji. Pavisam uzņēmumā Latvijas propāna gāze strādā 497 cilvēki.

Mikro vai nekro?

Neapskaužams liktenis sagaida arī lielāko daļu mikrouzņēmumu darbinieku, par kuriem tāpat sākot ar 2017.gada 1.janvāri būs jāmaksā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, pat tad, ja uzņēmumam nav ienākumu. Saistībā ar to, šonedēļ pie Saeimas notika pikets, kurā piedalījās gandrīz 250 cilvēku. Piketētāji turēja plakātus ar uzrakstiem «Es atgriezos, lai aizbrauktu? », «www.latvija.ee», «nebūs mikro/ būs nekro».

Daudzi aptaujātie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji atzinuši, ka šī iemaksa 97 eiro apmērā būs iemesls atlaist darbiniekus, samazināt algas vai izbeigt uzņēmējdarbību, skaidroja piketa organizatoru pārstāve Kristīna Putinceva.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pašlaik Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 50 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, un to apgrozījums šajā gadā sasniedza 327,3 miljonus eiro. Uz šī gada 1.janvāri Latvijā bija 49 302 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, un gada laikā to skaits palielinājies par 9 281 jeb 23,2%. Jāatzīmē, ka uzņēmējiem būtu tomēr jāizvērtē, vai viņu darbība ir atbilstoša mikrouzņēmuma kritērijiem un vai tiem uzņēmējiem, kas neko nepelna, tomēr nevajadzētu skatīt terminu «pašnodarbinātie».

Mikrouzņēmumu darbinieku skaitam ir arī tendence palielināties, un 2016.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, tas palielinājies par 58,6%. 2016.gada pirmajā pusē mikrouzņēmuma darbinieka vidējie ienākumi bija 499 eiro.

Mikrouzņēmumi nodokļos 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos samaksājuši 46,8 miljonus eiro, kas ir par 3,6 miljoniem eiro jeb 8,4% vairāk nekā pirms gada.

Rudenīgs noskaņojums

Iespējams, uz nodokļu izmaiņu fona novembrī ievērojami samazinājies kopējais iedzīvotāju optimisms, liecina Baltic International Bank jaunākais pētījums Latvijas barometrs.

Saskaņā ar pētījumu, latvieši pesimistiskāk raugās uz pašreizējo stāvokli Latvijas tautsaimniecībā (-9 punkti), un uz ekonomiskās situācijas izmaiņām pēc gada (-6 punkti). Tomēr visnegatīvāk aptaujas dalībnieki novērtējuši Latvijas kopējās situācijas attīstību – šis rādītājs ir krities par 18 punktiem.

Skeptiskāk iedzīvotāji sākuši vērtēt arī valdības veikumu. Ja oktobrī tas bija kļuvis pozitīvāks un pakāpies par pieciem punktiem, tad novembrī, iedzīvotāju optimismam mazinoties, tas noslīdējis par septiņiem indeksa punktiem no -35 līdz – 42.

Izņēmums ir iedzīvotāju materiālā stāvokļa novērtējums, kas, salīdzinot ar oktobri, uzrādījis pozitīvas pārmaiņas – par diviem punktiem pakāpies ģimenes pašreizējā materiālā stāvokļa vērtējums (no -12 līdz -10), bet par vienu punktu uzlabojušās arī ģimenes materiālā stāvokļa nākotnes prognozes (no +3 līdz +4).

Bīstama atkarība

Attīstības prognozes samazina arī bankas. Skandināvu SEB banku grupa jaunākajā pārskatā samazinājusi Latvijas un Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam, taču Lietuvas prognoze saglabājusies stabila. Baltijas un Ziemeļvalstu ekonomikas apskatā Nordic Outlook prognozēts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 1,6% (salīdzinājumā ar 2,4% iepriekš), bet nākamgad – 3,5%.

Igaunijai tiek prognozēts IKP palielinājums par 1,3% šogad un par 2,2% nākotnē (iepriekšējās prognozes bija 1,7% un 2,4% attiecīgi). Lietuvai saglabāta iepriekšējā IKP izaugsmes prognoze šim gadam un nākotnei, kas ir attiecīgi 2,2% un 2,5%.

Pašreizējā izaugsme gan Igaunijā, gan Latvijā ir pārāk lēna, bet Latvijas gadījumā, SEB cer, ka līdzekļi no ES fondiem un privātā patēriņa liks IKP augt straujāk.

Lietuvā, attīstību kavē zems investīciju līmenis sabiedriskajā sektorā, tomēr komerciālā nekustamā īpašuma tirgus ir stabils, un Lietuva šogad būs reģiona līderis izaugsmes ziņā.

Arī DNB banka eksperts Pēteris Strautiņš publicējis izaugsmes prognozi atsevišķām tautsaimniecības nozarēm.  Pēc viņa domām, vislabāk klāsies viesnīcu un restorānu biznesam, IT un sakaru nozarei, kā arī kultūras un izklaides nozarēm. Kritums iespējams finanšu jomā, nekustamo īpašumu tirgū un būvniecībā.

Atsaucoties uz viņa prognozēm, premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka runas par stagnāciju un lejupslīdi Latvijas ekonomikas attīstībā ir nevietā. Saskaņā ar premjerministra teikto, nekustamo īpašumu sfērā gaidāms niecīgs kritums, un tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju, kuras dēļ kritusies trešo valstu pilsoņu interese par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā. Būvniecības nozares straujais kritums ir saistāms ar ES līdzekļu apguves aizkavēšanos. Premjers uzsvēra, ka Ministru kabinets līdz šim ir izdarījis visu iespējamo, lai fondu apguve nākamajā gadā varētu atjaunoties.

Tomēr ir vērts atcerēties, ka daudzi eksperti, ieskaitot Latvijas Bankas ekspertus, uzskata pilnīgu valsts ekonomikas izaugsmes atkarību no ES fondu līdzekļiem par ļoti bīstamu.

Ref:017.010.103.5001234


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.