bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 28.06.2017 | Vārda dienas: Kitija, Viesturs, Viestards
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. «Nebūs mikro/būs nekro»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Čīka/LETA

Šonedēļ Saeima pēc divdesmit stundu garas apspriešanas pieņēma 2017.gada valsts budžetu, kā arī likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017.-2019.gadam.

Deputāti sāka apspriest ar budžetu saistītos jautājumus trešdien pulksten 9 no rīta, bet sēde ieilga, jo opozīcijas deputāti pieprasīja balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Opozīcijas iniciatīvu –  turpināt budžetu izskatīt ceturtdien no rīta – noraidīja valdošās koalīcijas deputāti, un sēde tika turpināta naktī. Rezultātā Saeima apstiprināja 59 likumus – nākamā gada budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvaru un grozījumus 57 ar budžetu saistītos likumos, – 20 stundu maratonā.

2017.gada budžetā palielināts finansējums veselības aprūpei (par 34,3 miljoniem eiro), aizsardzībai (par 98 miljoniem eiro), sociālajai aizsardzībai (par 197 miljoniem eiro, ieskaitot pensijas un pabalstus), sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai (par 80 miljoniem eiro).

Pieņemtie likumu grozījumi tāpat paredz vairākas citas izmaiņas saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Būs arī stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai, tiks ieviests kvalifikācijas periods slimības pabalsta iegūšanai.

IKP prognoze 2017.gadam vidēja termiņa budžeta ietvarā un faktiskajās cenās ir 26,4 miljardi eiro, 2018.gadam – 27,9 miljardi eiro 2019.gadam – 29,6 miljardi eiro. Tikmēr IKP pieaugums 2017.gadā tiek prognozēts 2,6% apmērā, 2018.gadā – 2,8% apmērā, 2019.gadā – 2,8%, 2020.gadā – 2,8%, bet 2021.gadā – 2,8% apmērā.

Pēc budžeta apstiprināšanas Finanšu ministrijai un valdībai jāpievēršas vairākiem neatliekamiem uzdevumiem fiskālās politikas jomā, uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase.

Viņa norādīja, ka, pirmkārt, būtiski, lai gada nogalē izdotos ierobežot tradicionālo ļoti būtisko izdevumu kāpumu decembrī, ministrijām un valsts iestādēm cenšoties par katru cenu apgūt atvēlētos līdzekļus. Otrkārt, un tas ir pats lielākais tuvākās nākotnes izaicinājums, – valdība plāno visaptverošu nodokļu sistēmas pārskatīšanu, par ko lēmumu varētu pieņemt 2017.gada pirmajā pusē.

Saskaņā ar Traidases teikto, svarīgi, lai Latvijas nodokļu sistēma būtu konkurētspējīga ne tikai reģionā, bet arī globālā mērogā. Tāpat ir svarīgi, lai vienreiz par visām reizēm tiktu panākta vienošanās, ka nodokļus katru gadu «neraustām», jo tas kavē investīcijas, rada nenoteiktību un kavē Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Vēl viens būtisks aspekts – nodokļu ietvaram ir jābūt vienkāršākam, caurspīdīgākam un paredzamākam.

Sitiens zem jostas vietas

Taču ar nodokļu sistēmas caurspīdīgumu un paredzamību Latvijā jau tradicionāli ir tā, kā ir. Un šī nedēļas notikumi šo tendenci tikai apstiprināja.

Saeima šonedēļ pieņēma grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, saskaņā ar kuriem no 2017.gada 1.janvāra par katru darbinieku, pat gadījumos, ja viņa alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo algu, un viņš strādā nepilnu darba laiku, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas, un tas ir aptuveni 100 eiro mēnesī. Deputāti neņēma vērā priekšlikumu atcelt šo prasību darba devējiem, tāpēc, ka sabiedrība šādām izmaiņām nav gatava.

To apstiprina arī pirmais publiskais lēmums par darbinieku masveida atlaišanu šī iemesla dēļ. Uzņēmums Latvijas propāna gāze paziņoja, ka atlaidīs aptuveni 185 uzņēmumā strādājošos tirdzniecības aģentus, kuru alga ir robežās no 1 līdz 100 eiro – atkarībā no pārdoto gāzes balonu skaita. Tiesa gan 60% pārdošanas aģentu ir papildus ienākumi, tāpēc ne visi no tiem papildinās bezdarbnieku rindas, mierināja uzņēmuma pārstāvji. Pavisam uzņēmumā Latvijas propāna gāze strādā 497 cilvēki.

Mikro vai nekro?

Neapskaužams liktenis sagaida arī lielāko daļu mikrouzņēmumu darbinieku, par kuriem tāpat sākot ar 2017.gada 1.janvāri būs jāmaksā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, pat tad, ja uzņēmumam nav ienākumu. Saistībā ar to, šonedēļ pie Saeimas notika pikets, kurā piedalījās gandrīz 250 cilvēku. Piketētāji turēja plakātus ar uzrakstiem «Es atgriezos, lai aizbrauktu? », «www.latvija.ee», «nebūs mikro/ būs nekro».

Daudzi aptaujātie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji atzinuši, ka šī iemaksa 97 eiro apmērā būs iemesls atlaist darbiniekus, samazināt algas vai izbeigt uzņēmējdarbību, skaidroja piketa organizatoru pārstāve Kristīna Putinceva.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pašlaik Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 50 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, un to apgrozījums šajā gadā sasniedza 327,3 miljonus eiro. Uz šī gada 1.janvāri Latvijā bija 49 302 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, un gada laikā to skaits palielinājies par 9 281 jeb 23,2%. Jāatzīmē, ka uzņēmējiem būtu tomēr jāizvērtē, vai viņu darbība ir atbilstoša mikrouzņēmuma kritērijiem un vai tiem uzņēmējiem, kas neko nepelna, tomēr nevajadzētu skatīt terminu «pašnodarbinātie».

Mikrouzņēmumu darbinieku skaitam ir arī tendence palielināties, un 2016.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, tas palielinājies par 58,6%. 2016.gada pirmajā pusē mikrouzņēmuma darbinieka vidējie ienākumi bija 499 eiro.

Mikrouzņēmumi nodokļos 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos samaksājuši 46,8 miljonus eiro, kas ir par 3,6 miljoniem eiro jeb 8,4% vairāk nekā pirms gada.

Rudenīgs noskaņojums

Iespējams, uz nodokļu izmaiņu fona novembrī ievērojami samazinājies kopējais iedzīvotāju optimisms, liecina Baltic International Bank jaunākais pētījums Latvijas barometrs.

Saskaņā ar pētījumu, latvieši pesimistiskāk raugās uz pašreizējo stāvokli Latvijas tautsaimniecībā (-9 punkti), un uz ekonomiskās situācijas izmaiņām pēc gada (-6 punkti). Tomēr visnegatīvāk aptaujas dalībnieki novērtējuši Latvijas kopējās situācijas attīstību – šis rādītājs ir krities par 18 punktiem.

Skeptiskāk iedzīvotāji sākuši vērtēt arī valdības veikumu. Ja oktobrī tas bija kļuvis pozitīvāks un pakāpies par pieciem punktiem, tad novembrī, iedzīvotāju optimismam mazinoties, tas noslīdējis par septiņiem indeksa punktiem no -35 līdz – 42.

Izņēmums ir iedzīvotāju materiālā stāvokļa novērtējums, kas, salīdzinot ar oktobri, uzrādījis pozitīvas pārmaiņas – par diviem punktiem pakāpies ģimenes pašreizējā materiālā stāvokļa vērtējums (no -12 līdz -10), bet par vienu punktu uzlabojušās arī ģimenes materiālā stāvokļa nākotnes prognozes (no +3 līdz +4).

Bīstama atkarība

Attīstības prognozes samazina arī bankas. Skandināvu SEB banku grupa jaunākajā pārskatā samazinājusi Latvijas un Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam, taču Lietuvas prognoze saglabājusies stabila. Baltijas un Ziemeļvalstu ekonomikas apskatā Nordic Outlook prognozēts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 1,6% (salīdzinājumā ar 2,4% iepriekš), bet nākamgad – 3,5%.

Igaunijai tiek prognozēts IKP palielinājums par 1,3% šogad un par 2,2% nākotnē (iepriekšējās prognozes bija 1,7% un 2,4% attiecīgi). Lietuvai saglabāta iepriekšējā IKP izaugsmes prognoze šim gadam un nākotnei, kas ir attiecīgi 2,2% un 2,5%.

Pašreizējā izaugsme gan Igaunijā, gan Latvijā ir pārāk lēna, bet Latvijas gadījumā, SEB cer, ka līdzekļi no ES fondiem un privātā patēriņa liks IKP augt straujāk.

Lietuvā, attīstību kavē zems investīciju līmenis sabiedriskajā sektorā, tomēr komerciālā nekustamā īpašuma tirgus ir stabils, un Lietuva šogad būs reģiona līderis izaugsmes ziņā.

Arī DNB banka eksperts Pēteris Strautiņš publicējis izaugsmes prognozi atsevišķām tautsaimniecības nozarēm.  Pēc viņa domām, vislabāk klāsies viesnīcu un restorānu biznesam, IT un sakaru nozarei, kā arī kultūras un izklaides nozarēm. Kritums iespējams finanšu jomā, nekustamo īpašumu tirgū un būvniecībā.

Atsaucoties uz viņa prognozēm, premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka runas par stagnāciju un lejupslīdi Latvijas ekonomikas attīstībā ir nevietā. Saskaņā ar premjerministra teikto, nekustamo īpašumu sfērā gaidāms niecīgs kritums, un tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju, kuras dēļ kritusies trešo valstu pilsoņu interese par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā. Būvniecības nozares straujais kritums ir saistāms ar ES līdzekļu apguves aizkavēšanos. Premjers uzsvēra, ka Ministru kabinets līdz šim ir izdarījis visu iespējamo, lai fondu apguve nākamajā gadā varētu atjaunoties.

Tomēr ir vērts atcerēties, ka daudzi eksperti, ieskaitot Latvijas Bankas ekspertus, uzskata pilnīgu valsts ekonomikas izaugsmes atkarību no ES fondu līdzekļiem par ļoti bīstamu.

Ref:017.010.103.5001234


Pievienot komentāru

Lembergs turpina nevadīt Ventspils domes sēdes; šoreiz viņam «slikta balss»

Lai arī Ventspils zīmols ir «Pilsēta ar rītdienu», domes darbā maz kas mainās un joprojām sēžu kārtība ir absurda un ne visiem saprotama. Proti, Ventspils mēra amatā atkārtoti iecelts joprojām atstādinātais no mēra amata pienākumiem Aivars Lembergs, kurš aizvien nevada nevienu domes sēdi, trešajā jaunā sasaukuma domes sēdē aizbildinoties ar «sliktu balsi».

Valdība piešķir 700 000 eiro, lai no Slokas teritorijas aizvāktu 14 000 tonnas atkritumu

Valdība atbalstījusi līdz 700 000 eiro piešķiršanu, lai Valsts vides dienests varētu nodrošināt ugunsgrēka seku likvidēšanu nelegālās atkritumu uzglabāšanas vietā Jūrmalā, Ventspils šosejā 47.

EK piespriež Google 2,4 miljardu eiro naudassodu par konkurences kropļošanu

Eiropas Komisija izmeklēšanā secinājusi, ka interneta milzis Google pārkāpis Eiropas Savienības prettresta noteikumus, izmantojot dominējošu tirgus stāvokli, lai uz konkurentu rēķina reklamētu savu interneta veikalu cenu salīdzināšanas pakalpojumu.

VVD uzdod uzņēmumam no galvaspilsētas aizvākt 100 tonnas lietotu riepu

Valsts vides dienests ir sācis administratīvo lietvedību saistībā ar lietotu riepu krāvumiem Rīgā, Starta ielā, otrdien valdības sēdes laikā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Aptauja: Konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk pakļauti publiskie iepirkumi

Konkurences padome pēc uzņēmēju aptaujas secina, ka konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk ir pakļauti augsti koncentrētie tirgi un publiskie iepirkumi. Tikmēr kā vienu no izplatītākajiem konkurences kropļojumiem respondenti arī šajā aptaujā min valsts un pašvaldību nepamatoti radītos ierobežojumus.

Atvieglota cūkgaļas produkcijas aprite Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā

Sagatavoti grozījumi Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, apstiprināja. Grozījumi mazina administratīvo slogu cūku sugas dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota daudzstāvu māja Zolitūdes traģēdijas vietā

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē eizsoles.ta.gov.lv.

Pēc Alžīras apmeklējuma būs jādezinficē dzīvnieku pārvadāšanas transports

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumus mutes un nagu sērgas draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, pieņēma. Grozījumi attiecas uz transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārvadā dzīvniekus vai dzīvnieku barību un iebrauc Latvijā no Alžīrijas un Tunisijas tieši vai tranzītā caur jebkuru citu valsti.

Igaunijā rosina skolās aizliegt pārtiku ar zemu uzturvērtību

Aizliegt Igaunijas sākumskolās un vispārējās izglītības iestādēs tirgot pārtikas produktus, kuriem ir zema uzturvērtība, bet daudz kaloriju - tā ierosināts likumprojektā, ko izstrādājusi Igaunijas Sociālo lietu ministrija un veselības un darba lietu ministrs Jevgēnijs Osinovskis.

Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanā ieviests «klusēšanas - piekrišanas» princips

Turpmāk sociālo pakalpojumu sniedzēju atbildīgo institūciju administratīvajā praksē tiks ieviests un piemērots «klusēšanas - piekrišanas» princips, lai mazinātu birokrātiju. Proti, ja pakalpojumu sniedzējs līdz noteiktajam datumam nebūs saņēmis ministrijas atbildi uz iesniegumu, pakalpojumu sniedzējs būs tiesīgs uzsākt pakalpojuma sniegšanu, skaidro Labklājības ministrija.

Latvijā šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8 000 dižkoki, iedzīvotāji aicināti turpināt meklēt

Latvijā jau šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8 000 dižkoki, taču speciālisti lēš, ka tā ir vien ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem. Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei iniciatīvas LV100 Dižošanās ietvaros ikviens aicināts doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku.

Eksperti: Latvija neprot vai neizmanto tehnoloģiju sniegtās iespējas

Neskatoties uz plašajām tehnoloģiskajām iespējām veidot spēcīgu digitālo ekonomiku, Latvija neizmanto vai neprot izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas. Rezultātā cieš valsts konkurētspēja globālajā tirgū. Tāpēc nepieciešams rīkoties valstiskā līmenī un ieguldīt līdzekļus sabiedrības un uzņēmēju izglītošanā. Tā uzskata Latvijas Interneta asociācija.

Aizdomas, ka Jūrmalā sadegušajās ķīpās paslēpti nešķirotie atkritumi

Jūrmalā sadegušie atkritumi bija noslēgti blīvās ķīpās, kurās pēc ugunsgrēka atklāti arī nešķiroti atkritumi, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Uzņēmumu vadītāji atzīst - aizvien grūtāk ir atrast jaunus darbiniekus

Pētījuma ietvaros noskaidrots, ka 60% uzņēmumu atzīst, ka ir daudz grūtāk atrast darbiniekus nekā pirms gada. Tas iezīmē aizvien sarežģītāku personāla atlases procesu darba devējiem, kā rezultātā jauna darbinieka atrašanā var nākties ieguldīt lielākus finanšu līdzekļus un patērēt ilgāku laika periodu.

Iedzīvotāju noskaņojums vairākās pozīcijās ir kļuvis kritiskāks nekā pērn

Iedzīvotāju noskaņojums vairākās pozīcijās ir kļuvis kritiskāks nekā pērn. Tomēr, neskatoties uz iedzīvotāju skepsi, ir notikušas arī pozitīvas izmaiņas. Kopš pērnā gada maija ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savas ģimenes materiālo stāvokli, liecina Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

NATO ģenerālis: Krievijas aviācijas incidenti virs Baltijas jūras nav naidīgi

Neseniem aviācijas incidentiem virs Baltijas jūras, kurus izraisījuši Krievijas militārie lidaparāti, nav skaidri naidīgs raksturs pret NATO, tomēr tie joprojām ir bīstami, tā vērtējis alianses Militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis Petrs Pāvels.

Lidostā aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi

Jaunajai nedēļai iesākoties, pirmdien, 26.jūnijā, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 28 likumpārkāpējus. Vienlaikus uz ārējām robežām aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Liellopi - visbiežāk apdrošinātie mājlopi lauksaimniecībās Latvijā

Mājlopus Latvijā apdraud plēsēji, dažādas traumas, kā arī iespējami ugunsgrēki, liecina Ergo apkopotā informācija, analizējot pieteikumus par zaudējumiem, kas lopkopjiem radušies lopu bojāejas dēļ.

Vakarā un naktī notiks vērienīgi remontdarbi Rīgas centrā

Jau šīs dienas izskaņā notiks plānotie ūdensvada komunikāciju mezglu remontdarbi vairākos nozīmīgos Rīgas centra ielu krustojumos, kas provizoriski noslēgsies trešdien, 28.jūnijā, no rīta.

Uzņēmumā: Piena produktu patēriņš Latvijā turpina samazināties

Piena produktu patēriņš Latvijā turpina samazināties, norāda piena pārstrādes uzņēmuma Food Union viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos Normunds Staņēvičs. Viņš pauž, ka zemā piena produktu patēriņa iemesli būtu interesants temats pētījumam.

Naftas cenas turpina kāpt, kas var liecināt, ka ASV ir būtiski sarukušas naftas rezerves

Naftas cenas pasaulē otrdienas, 27.jūnija, rītā turpina pieaugumu jau ceturto tirdzniecības sesiju pēc kārtas, investoriem gaidot datu publiskošanu, kas varētu liecināt, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir būtiski sarukušas naftas produktu rezerves.

Ģimenes ārsti nevienojas ar VM, tāpēc 3.jūlijā pieteiks streiku

Veselības ministrijas un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas streika sarunās pirmdien, 26.jūnijā, vienošanās nav panākta, tāpēc 3.jūlijā sāksies ģimenes ārstu streiks, pauž LĢĀA prezidente Sarmīte Veide.

FKTK piemērojusi soda naudu trīs Latvijas bankām

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienotās Valsts Federālo izmeklēšanas biroju konstatēja, ka trīs Latvijas bankas - AS Baltikums Bank, AS Privatbank un AS Reģionālā investīciju banka - nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Berluskoni gandarīts par vēlēšanās atgūtām pozīcijām

Itālijas bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni, kurš ticis notiesāts krāpšanos ar nodokļiem, paudis gandarījumu lielo atbalstu, ko viņa partija saņēmusi Itālijas pašvaldību vēlēšanās.

Londona izklāsta Lielbritānijas piedāvājumu ES pilsoņu palikšanai valstī

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pavēstījusi, ka vēlas, lai valstī dzīvojošie Eiropas Savienības pilsoņi paliktu Lielbritānijā arī pēc valsts izstāšanās no ES.