bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 05.12.2016 | Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ekonomikas dienasgrāmata. «Nebūs mikro/būs nekro»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Čīka/LETA

Šonedēļ Saeima pēc divdesmit stundu garas apspriešanas pieņēma 2017.gada valsts budžetu, kā arī likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017.-2019.gadam.

Deputāti sāka apspriest ar budžetu saistītos jautājumus trešdien pulksten 9 no rīta, bet sēde ieilga, jo opozīcijas deputāti pieprasīja balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Opozīcijas iniciatīvu –  turpināt budžetu izskatīt ceturtdien no rīta – noraidīja valdošās koalīcijas deputāti, un sēde tika turpināta naktī. Rezultātā Saeima apstiprināja 59 likumus – nākamā gada budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvaru un grozījumus 57 ar budžetu saistītos likumos, – 20 stundu maratonā.

2017.gada budžetā palielināts finansējums veselības aprūpei (par 34,3 miljoniem eiro), aizsardzībai (par 98 miljoniem eiro), sociālajai aizsardzībai (par 197 miljoniem eiro, ieskaitot pensijas un pabalstus), sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai (par 80 miljoniem eiro).

Pieņemtie likumu grozījumi tāpat paredz vairākas citas izmaiņas saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Būs arī stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai, tiks ieviests kvalifikācijas periods slimības pabalsta iegūšanai.

IKP prognoze 2017.gadam vidēja termiņa budžeta ietvarā un faktiskajās cenās ir 26,4 miljardi eiro, 2018.gadam – 27,9 miljardi eiro 2019.gadam – 29,6 miljardi eiro. Tikmēr IKP pieaugums 2017.gadā tiek prognozēts 2,6% apmērā, 2018.gadā – 2,8% apmērā, 2019.gadā – 2,8%, 2020.gadā – 2,8%, bet 2021.gadā – 2,8% apmērā.

Pēc budžeta apstiprināšanas Finanšu ministrijai un valdībai jāpievēršas vairākiem neatliekamiem uzdevumiem fiskālās politikas jomā, uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase.

Viņa norādīja, ka, pirmkārt, būtiski, lai gada nogalē izdotos ierobežot tradicionālo ļoti būtisko izdevumu kāpumu decembrī, ministrijām un valsts iestādēm cenšoties par katru cenu apgūt atvēlētos līdzekļus. Otrkārt, un tas ir pats lielākais tuvākās nākotnes izaicinājums, – valdība plāno visaptverošu nodokļu sistēmas pārskatīšanu, par ko lēmumu varētu pieņemt 2017.gada pirmajā pusē.

Saskaņā ar Traidases teikto, svarīgi, lai Latvijas nodokļu sistēma būtu konkurētspējīga ne tikai reģionā, bet arī globālā mērogā. Tāpat ir svarīgi, lai vienreiz par visām reizēm tiktu panākta vienošanās, ka nodokļus katru gadu «neraustām», jo tas kavē investīcijas, rada nenoteiktību un kavē Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Vēl viens būtisks aspekts – nodokļu ietvaram ir jābūt vienkāršākam, caurspīdīgākam un paredzamākam.

Sitiens zem jostas vietas

Taču ar nodokļu sistēmas caurspīdīgumu un paredzamību Latvijā jau tradicionāli ir tā, kā ir. Un šī nedēļas notikumi šo tendenci tikai apstiprināja.

Saeima šonedēļ pieņēma grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, saskaņā ar kuriem no 2017.gada 1.janvāra par katru darbinieku, pat gadījumos, ja viņa alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo algu, un viņš strādā nepilnu darba laiku, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas, un tas ir aptuveni 100 eiro mēnesī. Deputāti neņēma vērā priekšlikumu atcelt šo prasību darba devējiem, tāpēc, ka sabiedrība šādām izmaiņām nav gatava.

To apstiprina arī pirmais publiskais lēmums par darbinieku masveida atlaišanu šī iemesla dēļ. Uzņēmums Latvijas propāna gāze paziņoja, ka atlaidīs aptuveni 185 uzņēmumā strādājošos tirdzniecības aģentus, kuru alga ir robežās no 1 līdz 100 eiro – atkarībā no pārdoto gāzes balonu skaita. Tiesa gan 60% pārdošanas aģentu ir papildus ienākumi, tāpēc ne visi no tiem papildinās bezdarbnieku rindas, mierināja uzņēmuma pārstāvji. Pavisam uzņēmumā Latvijas propāna gāze strādā 497 cilvēki.

Mikro vai nekro?

Neapskaužams liktenis sagaida arī lielāko daļu mikrouzņēmumu darbinieku, par kuriem tāpat sākot ar 2017.gada 1.janvāri būs jāmaksā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, pat tad, ja uzņēmumam nav ienākumu. Saistībā ar to, šonedēļ pie Saeimas notika pikets, kurā piedalījās gandrīz 250 cilvēku. Piketētāji turēja plakātus ar uzrakstiem «Es atgriezos, lai aizbrauktu? », «www.latvija.ee», «nebūs mikro/ būs nekro».

Daudzi aptaujātie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji atzinuši, ka šī iemaksa 97 eiro apmērā būs iemesls atlaist darbiniekus, samazināt algas vai izbeigt uzņēmējdarbību, skaidroja piketa organizatoru pārstāve Kristīna Putinceva.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pašlaik Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 50 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, un to apgrozījums šajā gadā sasniedza 327,3 miljonus eiro. Uz šī gada 1.janvāri Latvijā bija 49 302 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, un gada laikā to skaits palielinājies par 9 281 jeb 23,2%. Jāatzīmē, ka uzņēmējiem būtu tomēr jāizvērtē, vai viņu darbība ir atbilstoša mikrouzņēmuma kritērijiem un vai tiem uzņēmējiem, kas neko nepelna, tomēr nevajadzētu skatīt terminu «pašnodarbinātie».

Mikrouzņēmumu darbinieku skaitam ir arī tendence palielināties, un 2016.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, tas palielinājies par 58,6%. 2016.gada pirmajā pusē mikrouzņēmuma darbinieka vidējie ienākumi bija 499 eiro.

Mikrouzņēmumi nodokļos 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos samaksājuši 46,8 miljonus eiro, kas ir par 3,6 miljoniem eiro jeb 8,4% vairāk nekā pirms gada.

Rudenīgs noskaņojums

Iespējams, uz nodokļu izmaiņu fona novembrī ievērojami samazinājies kopējais iedzīvotāju optimisms, liecina Baltic International Bank jaunākais pētījums Latvijas barometrs.

Saskaņā ar pētījumu, latvieši pesimistiskāk raugās uz pašreizējo stāvokli Latvijas tautsaimniecībā (-9 punkti), un uz ekonomiskās situācijas izmaiņām pēc gada (-6 punkti). Tomēr visnegatīvāk aptaujas dalībnieki novērtējuši Latvijas kopējās situācijas attīstību – šis rādītājs ir krities par 18 punktiem.

Skeptiskāk iedzīvotāji sākuši vērtēt arī valdības veikumu. Ja oktobrī tas bija kļuvis pozitīvāks un pakāpies par pieciem punktiem, tad novembrī, iedzīvotāju optimismam mazinoties, tas noslīdējis par septiņiem indeksa punktiem no -35 līdz – 42.

Izņēmums ir iedzīvotāju materiālā stāvokļa novērtējums, kas, salīdzinot ar oktobri, uzrādījis pozitīvas pārmaiņas – par diviem punktiem pakāpies ģimenes pašreizējā materiālā stāvokļa vērtējums (no -12 līdz -10), bet par vienu punktu uzlabojušās arī ģimenes materiālā stāvokļa nākotnes prognozes (no +3 līdz +4).

Bīstama atkarība

Attīstības prognozes samazina arī bankas. Skandināvu SEB banku grupa jaunākajā pārskatā samazinājusi Latvijas un Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam, taču Lietuvas prognoze saglabājusies stabila. Baltijas un Ziemeļvalstu ekonomikas apskatā Nordic Outlook prognozēts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 1,6% (salīdzinājumā ar 2,4% iepriekš), bet nākamgad – 3,5%.

Igaunijai tiek prognozēts IKP palielinājums par 1,3% šogad un par 2,2% nākotnē (iepriekšējās prognozes bija 1,7% un 2,4% attiecīgi). Lietuvai saglabāta iepriekšējā IKP izaugsmes prognoze šim gadam un nākotnei, kas ir attiecīgi 2,2% un 2,5%.

Pašreizējā izaugsme gan Igaunijā, gan Latvijā ir pārāk lēna, bet Latvijas gadījumā, SEB cer, ka līdzekļi no ES fondiem un privātā patēriņa liks IKP augt straujāk.

Lietuvā, attīstību kavē zems investīciju līmenis sabiedriskajā sektorā, tomēr komerciālā nekustamā īpašuma tirgus ir stabils, un Lietuva šogad būs reģiona līderis izaugsmes ziņā.

Arī DNB banka eksperts Pēteris Strautiņš publicējis izaugsmes prognozi atsevišķām tautsaimniecības nozarēm.  Pēc viņa domām, vislabāk klāsies viesnīcu un restorānu biznesam, IT un sakaru nozarei, kā arī kultūras un izklaides nozarēm. Kritums iespējams finanšu jomā, nekustamo īpašumu tirgū un būvniecībā.

Atsaucoties uz viņa prognozēm, premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka runas par stagnāciju un lejupslīdi Latvijas ekonomikas attīstībā ir nevietā. Saskaņā ar premjerministra teikto, nekustamo īpašumu sfērā gaidāms niecīgs kritums, un tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju, kuras dēļ kritusies trešo valstu pilsoņu interese par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā. Būvniecības nozares straujais kritums ir saistāms ar ES līdzekļu apguves aizkavēšanos. Premjers uzsvēra, ka Ministru kabinets līdz šim ir izdarījis visu iespējamo, lai fondu apguve nākamajā gadā varētu atjaunoties.

Tomēr ir vērts atcerēties, ka daudzi eksperti, ieskaitot Latvijas Bankas ekspertus, uzskata pilnīgu valsts ekonomikas izaugsmes atkarību no ES fondu līdzekļiem par ļoti bīstamu.

Ref:017.010.103.5001234


Pievienot komentāru

Lietuvā ar TV reklāmām brīdina par Krievijas spiegu vervēšanu

Lietuvas televīzijā tiek rādīti informatīvi reklāmas rullīši, kuros iedzīvotāji tiek mudināti uzmanīties no svešinieku laipnībām un zvanīt uz informatīvu tālruni, lai pārliecinātos, vai sastaptie svešinieki nemēģina tos ievilināt spiegošanā par labu ārvalstu aģentiem.

Latvijas uzņēmēju lielākās bažas – nodokļi, korupcija un darbaspēka trūkums

Baltijas valstu uzņēmēji ir vienisprātis, ka tuvākā gada laikā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. 84% Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju tuvākajos trīs gados prognozē biznesa ieņēmumu pieaugumu. Latvijā to sagaida 76% aptaujāto, secināts PwC CEO Survey veiktajā aptaujā.

CIDO paplašina eksportu uz eksotiskajām valstīm

Šogad uzsākot sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, SIA CIDO Grupa paplašinājusi eksporta daļu eksotisko valstu grupā, kas kopā ar Krievijas un citu valstu tirgiem veido 12% no uzņēmuma kopējā produkcijas pārdošanas apjoma. Uzņēmumā norāda, ka pirmo kravu panākumi ir labi, un tas ļauj cerēt uz labiem panākumiem jaunajā tirgū arī nākotnē.

BALTA: Izaugsme nedzīvības apdrošināšanas tirgū apsteigusi IKP pieauguma rādītājus

Neskatoties uz kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus lēno izaugsmi, kas pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi vien 6%, apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 3,2 miljonu eiro neto peļņu. Kā informē kompānijas pārstāvji, kopējā uzņēmuma izaugsme šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

Investori: Iemeslu investēt Latvijā ik gadu kļūst arvien mazāk

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.

Rūpniecības produkcijas apjomam 6,7% pieaugums

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 6,7%. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1%.

Ukrainā traģisks noslēgums pārpratuma apšaudei starp policistiem

Ukrainā 4.decembrī pārpratuma dēļ notikusi apšaude starp divām policijas vienībām, kurām, vienai otru uzskatot par noziedzniekiem, nošauti pieci policisti, norādījusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Aplēstas summas, ko ES ik gadu zaudē viltojumu un pirātisma dēļ

Tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēs tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4% no kopējā pārdošanas apjoma, aprēķināts vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Saskaņai un tās palīgorganizācijām dāsnas summas ziedo maksātnespējīgie

Partijai Saskaņa arī pagājušais – starpvēlēšanu gads – bija ražens. Ziedojumos tā saņēma 76 000 eiro, biedra naudās 27 000. Ražīgs gads bija arī Saskaņas satelītorganizācijām.

Vai Renci demisijai Itālijā sekos populistu uznāciens?

Itālijā, zaudējis referendumā par politiskās sistēmas reformām, par demisiju paziņojis premjerministrs Mateo Renci, bet gatavību pārņemt varas grožus paudusi eiroskeptiskā partija Pieczvaigžņu kustība

Turpinās izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga krimināllietu

Rīgas apgabaltiesā pirmdien, 5.decembrī, plkst.11 plānots turpināt izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietu, kas novembra beigās tika noņemta no izskatīšanas tiesneša Borisa Geimana slimības dēļ.

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās - premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi - tikai pārsteidza mērogs.

Valsts pārvaldē e-projektos neatbilstoši iztērēti astoņi miljoni eiro

Dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzīti 7,9 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Pētījums: Igaunija narkotiku patēriņā - vadošā Baltijā

Kā liecina pētījums «Eiropas Narkotiku ziņojums 2016», aizliegto vielu patēriņš Igaunijā kopumā ir būtiski lielāks nekā Latvijā un Lietuvā, turklāt augstāks par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem attiecībā uz marihuānu, amfetamīnu un ekstazī.

Meteorologi šonedēļ prognozē straujus gaisa temperatūru kontrastus

Nedēļas sākums Latvijā gaidāms ar mainīgiem laika apstākļiem - pirmdien, 5.decembrī, līdz ar brāzmainiem dienvidrietumu, rietumu vējiem, kas daudzviet sasniegs vēja brāzmas līdz 15-18 m/s, Latvijā sāks ieplūst siltāks gaiss.

Nedēļa Lietuvā. Lietuva pastiprinās aizsardzības sadarbību ar ASV

Lietuva parakstījusi pirmo divpusējo nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbības padziļināšanu aizsardzības jomā, kur skaidri definēta ASV spēku klātbūtne Lietuvā

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.

Lasītākie

Komentētākie