bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 08.12.2016 | Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par darbaspēka kvalitāti un spēlēm ar sociālo nodokli

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ, pateicoties Eiropas Savienības (ES) un Latvijas statistikas birojiem, gūts priekšstats par to, kas un cik ilgi strādā mūsu valstī, kā arī to, par kādu samaksu tas tiek darīts.  

Latvijas iedzīvotāji vidēji strādā 35,2 gadus, kas ir nedaudz mazāk par vidējo rādītāju ES – 35,4 gadiem, liecina Eurostat dati par 2015.gadu. Igaunijā sagaidāmais cilvēka darba mūžs ir 37 gadi, bet Lietuvā – 34,8 gadi.

Visgarākais darba mūžs ir sagaidāms iedzīvotājiem Zviedrijā (41,2 gadi), Nīderlandē (39,9 gadi), Dānijā (39,2 gadi), Lielbritānijā (38,6 gadi) un Vācijā (38 gadi). Savukārt visīsākais sagaidāmais darba mūžs ir iedzīvotājiem Itālijā (30,7 gadi), Bulgārijā (32,1 gads), Grieķijā (32,3 gadi), Beļģijā, Horvātijā, Polijā un Ungārijā (visās valstīs 32,6 gadi), kā arī Rumānijā (32,8 gadi).

Pērn Latvijā sieviešu sagaidāmais darba mūžs bija 35 gadi, bet vīriešu – 35,4 gadi. Igaunijā šie rādītāji bija attiecīgi 36,4 un 37,6 gadi, bet Lietuvā  – 35,1 un 34,5 gadi.

2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, sagaidāmais darba mūža ilgums pieaudzis visās ES dalībvalstīs. Lielākais pieaugums reģistrēts Maltā (+5,1 gads). Latvijā tas bijis 2,1 gads, Igaunijā – trīs gadi, bet Lietuvā – 2,9 gadi.

Sagaidāmais darba mūža ilgums ir gadu skaits, kuru, kā gaidāms, cilvēks savas dzīves laikā pavadīs aktīvajā darba tirgū kā nodarbinātais vai bezdarbnieks.

Turklāt Latvijā sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmenis par 4,9 procentpunktiem pārsniedz vidējo sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmeni ES, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 2015.gadā Latvijā ekonomiski aktīvas bijušas 63,2% sieviešu, kamēr ES vidēji – 58,3%.

Latvijā sievietes pagājušajā gadā pamatdarbā vidēji strādāja par 4,5 stundām nedēļā vairāk, nekā sievietes vidēji ES. Latvijā šis rādītājs pērn bija 37,4 stundas, bet ES – 32,9 stundas. Vīrieši Latvijā nedēļā strādāja gandrīz tikpat, cik vīrieši vidēji ES. Latvijā – vidēji 39,2 stundas, bet ES – 39,4 stundas nedēļā.

Latvijā sievietes galvenokārt ir nodarbinātas šādās profesiju pamatgrupās: pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (2015.gadā – 75,3%) un zemākā līmeņa biroju darbinieki (74,1%). Savukārt tipiskākās “vīriešu profesijas” Latvijā ir mašīnu un iekārtu operatori, izstrādājumu montieri (92,4%), kā arī kvalificēti strādnieki un amatnieki (83,6%).

Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, sievietes vidēji nopelna mazāk nekā vīrieši. 2015.gadā sieviešu vidējā bruto mēnešalga bija par 16,2% zemāka nekā vīriešu.

Šī gada trešajā ceturksnī Latvijā pamatdarbā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 44% darba ņēmēju, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk, nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Savukārt 30,9% (2015.gada trešajā ceturksnī – 28,6%) pamatdarbā strādājošo neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 17,7% (14,3% pagājušajā gadā) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu, kas lielāka par 1400,01 eiro mēnesī saņēma 2,5% darba ņēmēju ( 3,1% pērn).

Pavisam 2016.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 895 tūkstoši (61,8%) iedzīvotāju.Tas ir tikpat daudz, cik šī gada otrajā ceturksnī, un par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gada trešajā ceturksnī, informē CSP. Gada laikā nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinājies par 7 000, bet ceturkšņa laikā – par 3 500. Neskatoties uz to, ka kopš 2012.gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz ES vidējo rādītāju (2016.gada otrajā ceturksnī – 58,9%), 2016.gada trešajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm. Igaunijā, nodarbinātības līmenis bija 66,5%, bet Lietuvā – 62,8%.

Spēlēšanās ar sociālo nodokli

Likuma norma, kas nosaka minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni, un, kurai bija jāstājas spēkā 2017.gada 1.janvārī, iespējams vēl tiks precizēta. Šobrīd tiek vērtēti papildus izņēmuma gadījumi, kuros šī norma piemērota netiks, šajā nedēļā paziņoja premjerministrs Māris Kučinskis.

Tiek pieļauts, ka gadījumā, ja personai jau ir pamatdarbs, bet papildus tiek strādāts arī, piemēram, nevalstiskajā organizācijā, tad nākamajā darba vietā šīs prasības vairs nebūšot. Tāpat ir summēšanas iespēja. Tiesa gan, šo izņēmumu nebūs ļoti daudz, jo liela daļa esošās sistēmas saistoties ar aplokšņu algām. Taču, kad vajadzīgs sociālās apdrošināšanas pakalpojums, tad nav runa par daļēju bezdarbnieku pabalstu vai daļēju veselības aprūpi, norādīja Kučinskis.

Premjers uzskata, ka liela daļa pretenziju pret plānotajām izmaiņām ir radušās no nezināšanas. Tāpēc šīs nedēļas laikā plānots nodrošināt telefona numuru Valsts ieņēmumu dienestā, pa kuru grāmatveži un citi interesenti varēs zvanīt un saņemt skaidrojumus.

Lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017.gada 1.janvāra noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni. Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu paredz darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu līmenim pat tad, ja darbinieks nestrādā pilnu darba slodzi.

Šī norma attieksies arī uz mikrouzņēmumu darbiniekiem. Minimālais iemaksu apmērs būs aptuveni 97 eiro. Nodokļa nomaksa būs jāveic darba devējam. Un, lai arī uzņēmējdarbības organizācijas brīdinājušas ministrus, ka, gadījumā, ja netiks piedāvāti alternatīvi varianti, mikrouzņēmumi masveidā tiks aizvērti, grozījumi bez izmaiņām tika iesniegti Saeimā izskatīšanai otrajā lasījumā.

Alkohola tūrisms plaukst un zeļ

Taču ir ekonomikas jomas, kurās pagaidām viss ir kārtībā. BNN jau iepriekš tika rakstīts par igauņu alkohola tūrismu uz Latviju. Šonedēļ stāsts guvis turpinājumu. Igaunijas transporta pārvadājumu kompānija Raihan Group sestdien, 19.novembrī, uzsāka regulārus autobusa reisus no Tallinas ostas uz alkoholisko dzērienu veikaliem Alko1000 Valkā un Ainažos. Plānots, ka autobusi maršrutos kursēs reizi nedēļā. Brauciens no Tallinas uz 240 kilometru attālo Valku vai 195 kilometrus attālajiem Ainažiem maksās 45 vai 55 eiro. Galapunktā pasažieriem pirkumu veikšanai būs atvēlēta stunda.

Kā informējis Alko1000 Valkas veikala vadītājs Mēliss Reiljans, 99% veikalu klientu ir Igaunijas iedzīvotāji, kas Latvijā iegādājas alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes nodokļa politikas atšķirību dēļ tie mūsu valstī ir lētāki.

Šī gada februārī akcīzes nodoklis alkoholam Igaunijā tika paaugstināts par 15%, bet tuvāko gadu laikā plānots turpināt akcīzes nodokli alkoholam celt vēl vairāk. Alkohola cenu pieauguma dēļ aizvien vairāk igauņu iegādājas alkoholiskos dzērienus Latvijā, kur tie ir ievērojami lētāki.

Iepriekš Tallinas ostā ieradās daudz pasažieru no Somijas, kuri izmantoja iespēju Igaunijā iegādāties alkoholiskos dzērienus, kas bija lētāki nekā Somijā, tomēr, pēc akcīzes nodokļa celšanas Igaunijā, cenas atšķirība vairs nav tik liela.

Tikmēr Valkā par ciemiņiem no Igaunijas tikai priecājas. Pateicoties alkohola tūrismam tiek atbalstīta tūrisma industrija pierobežas pilsētās – ciemiņi no Igaunijas un Somijas bieži vien Latvijā nakšņo, apmeklē tūrisma objektus un pērk suvenīrus, stāsta Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča.

Samērā labs budžets

Un vēl kāda laba ziņa: Eiropas Komisija trešdien paziņoja, ka ir pabeigusi izvērtēt dalībvalstu nākamā gada budžeta projektus un atzinusi, ka Latvijas budžeta projekts lielā mērā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

No 15 dalībvalstīm, uz kurām tiek attiecināti Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvie pasākumi, piecu valstu – Igaunijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Slovākijas un Vācijas – 2017.gada valsts budžeta projekti atzīti par pilnībā atbilstošiem pakta nosacījumiem.

Četru valstu – Latvijas, Austrijas, Īrijas un Maltas – budžeta projekti atzīti par lielā mērā atbilstošiem prasībām, tomēr daļa no šajās valstīs plānotā ir atkāpe no valsts vidēja termiņa budžeta mērķiem.

Sešu valstu – Lietuvas, Beļģijas, Itālijas, Kipras, Slovēnijas un Somijas – nākamā gada budžeta projekti rada riskus, ka netiks ievērotas Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības, būtiski atkāpjoties no katras valsts vidēja termiņa budžeta mērķiem.

Ref:017.010.102.2006


Pievienot komentāru

Modovas jaunievēlētais prezidents iestājas pret NATO biroja atvēršanu

Moldovas jaunievēlētais prezidents, sociālists Igors Dodons šonedēļ norādījis, ka iestājas pret ieceri Kišiņevā atvērt NATO sadarbības biroju.

LTRK: Jābūt konkurētspējīgiem laikā, kad igauņi apsver mikrouzņēmumu režīma ieviešanu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sarunās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski panākusi kompromisu par minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu atcelšanu nepilnām darba slodzēm un mikrouzņēmumiem, paredzot, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiks palielināts, lai neradītu būtisku fiskālu ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu.

ES revizori nezina, kam tērēti Ukrainai piešķirtie miljardi

Eiropas Savienība pēdējo gadu laikā Ukrainai piešķīrusi vairākus miljardus eiro, galvenokārt kā tiešas iemaksas valsts budžetā, taču ES Eiropas Revīzijas palāta 6.decembrī atzinusi, ka nevar pateikt, kā šī nauda tērēta.

Latvijā piektais lielākais smēķētāju īpatsvars ES

Latvijā smēķē 29,5% vismaz 15 gadu vecumu sasniegušo valsts iedzīvotāju, kas ir piektais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2014.gadu.

Latvijas Finierim ugunsgrēka dēļ lielākā atlīdzība apdrošinātāju nozares vēsturē

Apdrošināšanas AS Balta kokapstrādes uzņēmumam AS Latvijas Finieris izmaksājusi atlīdzību 4 846 855 eiro apmērā par 2014.gada decembrī rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem.

Pa Latvijas dzelzceļu šogad pārvadāti 84,4% no pērn sasniegtā apjoma

Turpinot nupat aizvadītā rudens tendenci, arī novembrī pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms palielinājies - pagājušajā mēnesī pārvadāti 4,46 miljoni tonnu kravu jeb par 7,6% vairāk nekā pagājušā gada novembrī.

Igaunijā atkāpjas lauku lietu ministrs pēc mazāk kā divām nedēļām amatā

Par atkāpšanos 6.decembrī paziņojis Igaunijas lauku lietu ministrs Martins Repinskis no valdošās Centra partijas, kurš amatā aizvadījis mazāk nekā divas nedēļas, taču bijis spiests uzņemties atbildību par pārmetumiem krāpšanā, kas tiek vērsti pret viņam piederošu uzņēmumu.

Eiropas Komisijai pārmet kūtrumu Lietuvas geju tiesību aizstāvēšanā

Seši eiroparlamentārieši no piecām politiskajām frakcijām šonedēļ pārmetuši Eiropas Savienības Eiropas Komisijai to, ka tā nepievērš uzmanību skaidriem homoseksuālu cilvēku diskriminēšanas gadījumiem Lietuvā.

Šogad iespaidīgs «lēciens» Latvijas uzņēmumu kreditēšanā

Latvijas uzņēmumiem šā gada pirmajos trīs ceturkšņos bankas izsniegušas jaunos aizdevumos 1,4 miljardus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas aprēķini pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem.

Desmit pārsteidzošas prognozes, kas nākamgad var šokēt finanšu vidi

Tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmums Saxo Bank paziņojis savas pārsteidzošās prognozes 2017.gadam. Tās aptver desmit neordinārus iespējamos notikumus un izmaiņas tirgū, kas nākamajā gadā varētu pārsteigt vai šokēt finanšu vidi.

Indijā prezentēs Latvijas tranzīta potenciālu

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš trešdien, 7.decembrī, devies vizītē uz Indiju, lai tiktos ar Indijas amatpersonām, transporta nozares pārstāvjiem un uzstātos Indijas-Eiropas biznesa forumā.

Lielāko krējumu no deputātu kvotām nosmēlusi Ventspils

Lai gan Latvijā ir 119 pašvaldības, caur deputātu kvotām dalītā budžeta nauda lielākoties nogulsnējas dažās pašvaldībās, kurām ir ciešas saites ar valdošajām partijām. Turklāt piecās pašvaldībās piešķirtās summas pārsniedz miljonu eiro.

Iespaidīgās deputātu kvotas - ZZS centieni piešķirt naudu savām pašvaldībām

Deputātu budžeta kvotās sadalītā summa izauga līdz 20 miljoniem eiro, jo Zaļo un zemnieku savienība budžetā vēlējās atvēlēt lielas summas savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām, norāda Saeimas deputāte, ekspremjere Laimdota Straujuma.

Merkele atbalsta musulmaņu galvassegas aizliegumu likuma robežās

Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka valstī būtu jāaizliedz nēsāt pilnībā seju aizsedzošas galvassegas, «kur vien tas juridiski iespējams». Uzstājoties ar uzrunu viņas pārstāvētās Kristīgo demokrātu savienības kongresā, ilggadējā Vācijas valdības vadītāja paudusi atbalstu aizliegumam valkāt šādas musulmaņu galvassegas skolās, tiesās un citās valsts iestādēs.

FM: Latvija par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņem vidēji četrus eiro

Nākamgad Latvija saņems vairāk nekā iemaksās Eiropas Savienības budžetā, proti, par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņems vidēji četrus eiro, informē Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Grieķijas tiesa atbalsta Turcijas apvērsuma mēģinājumā apsūdzēto izdošanu

Tiesa Grieķijā 6.decembrī atzinusi, ka trīs Turcijas armijas virsniekiem, kuri iejaukti jūlijā notikušajā Turcijas valsts apvērsuma mēģinājumā, būtu jāstājas tiesas priekšā savā dzimtenē.

Igaunijā aicina pieteikties projektētājus un būvniekus elektrostarpsavienojumam ar Latviju

Igaunijas elektrosadales tīklu pārvaldes uzņēmums Elering izsludinājis publiskā iepirkuma konkursu, lai atrastu projektētāju un būvnieku Igaunijas posma veidošanai plānotā trešā Igaunijas-Latvijas elektrības starpsavienojuma ietvaros.

Balsts: Nākamais gads nekustamo īpašumu tirgum var atnest negatīvas izmaiņas

Neskatoties uz nestabilo ekonomisko un politisko situāciju Latvijā, nekustamo īpašumu tirgus joprojām ir aktīvs un darījumu skaits turpina palielināties. No 2016.gada janvāra līdz novembra beigām, salīdzinot ar situāciju pērn šajā pašā laika posmā, darījumu skaits palielinājies par 12,88%, ziņu portālam BNN atklāj kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Eksperte: Ir ļoti grūti ieteikt mazajiem uzņēmējiem, kā strādāt turpmāk

Ņemot vērā to, ka nav pilnīgi nekāda skaidrība, kāds nākotnē būs nodokļu regulējums, šobrīd mazajiem uzņēmējiem ir ļoti grūti kaut ko ieteikt, kā strādāt nākotnē. Šādu atzinumu otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio izteica nodokļu eksperte, auditorkompānijas KPMG vecākā auditore Gunta Kauliņa.

Facebook, Twitter un YouTube veido «teroristiska satura» datu bāzi

Lielākie Amerikas Savienoto Valstu sociālo tīklu uzņēmumi 5.decembrī paziņojuši, ka tie sadarbojas, lai kopīgi izveidotu datu bāzi ar attēliem un video materiāliem, kas šajās vietnēs tiek izmantoti potenciālo teroristu vervēšanai.

Aptur narkotiku kontrabandistus, no kuriem viens - Centrālcietuma ieslodzītais

Šī gada 23.novembrī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes amatpersonas veica vairākas kratīšanas Rīgā. Kratīšanas notika pie personām, kas tika turētas aizdomās par dažādu narkotisko vielu pasūtīšanu internetā no Nīderlandes un tālāku izplatīšanu Latvijā, piemēram – Rīgas Centrālcietuma ieslodzītajiem.

VNT apšauba, ka pārbaudīta patiesā situācija saistībā ar smaku avotu Ventspilī

SIA Ventspils nafta termināls noraida uzņēmumam izvirzītās apsūdzības saistībā ar spēcīgās naftas produktu smakas izplatību aizvadītajā nedēļā Ventspilī, norādot, ka, piemēram, 3.decembrī uzņēmums pārkraušanas darbus nemaz nav veicis.

Francijas premjera amatam nominē iekšlietu ministru

Pēc pašreizējā Francijas premjerministra demisijas valdības vadītāja amatam Parīzē 6.decembrī nominēts līdzšinējais iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs.

Igaunijas ražotāji iestājas pret akcīzes nodokļa kāpumu dabasgāzei

Igaunijā pret valdības iecerēto akcīzes nodokļa likmes kāpumu 5.decembrī kopīgi iestājušās deviņu ražošanas nozaru uzņēmumu asociācijas un Igaunijas Darbadevēju konfederācija.

Ekonomiste: Investīciju ieplūde būs pozitīva, bet lēnāka nekā pērn

Šī gada trešajā ceturksnī tekošajā kontā atkal atgriezies pārpalikums 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, liecina Latvijas Bankas dati. Šogad kopumā pārpalikums veido 1,1% no IKP. Sagaidāms, ka investīciju ieplūde līdz gada beigām būs pozitīva, taču tā būs lēnāka nekā iepriekšējā gadā, prognozē AS Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Jaunākie komentāri