bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par darbaspēka kvalitāti un spēlēm ar sociālo nodokli

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ, pateicoties Eiropas Savienības (ES) un Latvijas statistikas birojiem, gūts priekšstats par to, kas un cik ilgi strādā mūsu valstī, kā arī to, par kādu samaksu tas tiek darīts.  

Latvijas iedzīvotāji vidēji strādā 35,2 gadus, kas ir nedaudz mazāk par vidējo rādītāju ES – 35,4 gadiem, liecina Eurostat dati par 2015.gadu. Igaunijā sagaidāmais cilvēka darba mūžs ir 37 gadi, bet Lietuvā – 34,8 gadi.

Visgarākais darba mūžs ir sagaidāms iedzīvotājiem Zviedrijā (41,2 gadi), Nīderlandē (39,9 gadi), Dānijā (39,2 gadi), Lielbritānijā (38,6 gadi) un Vācijā (38 gadi). Savukārt visīsākais sagaidāmais darba mūžs ir iedzīvotājiem Itālijā (30,7 gadi), Bulgārijā (32,1 gads), Grieķijā (32,3 gadi), Beļģijā, Horvātijā, Polijā un Ungārijā (visās valstīs 32,6 gadi), kā arī Rumānijā (32,8 gadi).

Pērn Latvijā sieviešu sagaidāmais darba mūžs bija 35 gadi, bet vīriešu – 35,4 gadi. Igaunijā šie rādītāji bija attiecīgi 36,4 un 37,6 gadi, bet Lietuvā  – 35,1 un 34,5 gadi.

2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, sagaidāmais darba mūža ilgums pieaudzis visās ES dalībvalstīs. Lielākais pieaugums reģistrēts Maltā (+5,1 gads). Latvijā tas bijis 2,1 gads, Igaunijā – trīs gadi, bet Lietuvā – 2,9 gadi.

Sagaidāmais darba mūža ilgums ir gadu skaits, kuru, kā gaidāms, cilvēks savas dzīves laikā pavadīs aktīvajā darba tirgū kā nodarbinātais vai bezdarbnieks.

Turklāt Latvijā sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmenis par 4,9 procentpunktiem pārsniedz vidējo sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmeni ES, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 2015.gadā Latvijā ekonomiski aktīvas bijušas 63,2% sieviešu, kamēr ES vidēji – 58,3%.

Latvijā sievietes pagājušajā gadā pamatdarbā vidēji strādāja par 4,5 stundām nedēļā vairāk, nekā sievietes vidēji ES. Latvijā šis rādītājs pērn bija 37,4 stundas, bet ES – 32,9 stundas. Vīrieši Latvijā nedēļā strādāja gandrīz tikpat, cik vīrieši vidēji ES. Latvijā – vidēji 39,2 stundas, bet ES – 39,4 stundas nedēļā.

Latvijā sievietes galvenokārt ir nodarbinātas šādās profesiju pamatgrupās: pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (2015.gadā – 75,3%) un zemākā līmeņa biroju darbinieki (74,1%). Savukārt tipiskākās “vīriešu profesijas” Latvijā ir mašīnu un iekārtu operatori, izstrādājumu montieri (92,4%), kā arī kvalificēti strādnieki un amatnieki (83,6%).

Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, sievietes vidēji nopelna mazāk nekā vīrieši. 2015.gadā sieviešu vidējā bruto mēnešalga bija par 16,2% zemāka nekā vīriešu.

Šī gada trešajā ceturksnī Latvijā pamatdarbā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 44% darba ņēmēju, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk, nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Savukārt 30,9% (2015.gada trešajā ceturksnī – 28,6%) pamatdarbā strādājošo neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 17,7% (14,3% pagājušajā gadā) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu, kas lielāka par 1400,01 eiro mēnesī saņēma 2,5% darba ņēmēju ( 3,1% pērn).

Pavisam 2016.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 895 tūkstoši (61,8%) iedzīvotāju.Tas ir tikpat daudz, cik šī gada otrajā ceturksnī, un par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gada trešajā ceturksnī, informē CSP. Gada laikā nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinājies par 7 000, bet ceturkšņa laikā – par 3 500. Neskatoties uz to, ka kopš 2012.gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz ES vidējo rādītāju (2016.gada otrajā ceturksnī – 58,9%), 2016.gada trešajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm. Igaunijā, nodarbinātības līmenis bija 66,5%, bet Lietuvā – 62,8%.

Spēlēšanās ar sociālo nodokli

Likuma norma, kas nosaka minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni, un, kurai bija jāstājas spēkā 2017.gada 1.janvārī, iespējams vēl tiks precizēta. Šobrīd tiek vērtēti papildus izņēmuma gadījumi, kuros šī norma piemērota netiks, šajā nedēļā paziņoja premjerministrs Māris Kučinskis.

Tiek pieļauts, ka gadījumā, ja personai jau ir pamatdarbs, bet papildus tiek strādāts arī, piemēram, nevalstiskajā organizācijā, tad nākamajā darba vietā šīs prasības vairs nebūšot. Tāpat ir summēšanas iespēja. Tiesa gan, šo izņēmumu nebūs ļoti daudz, jo liela daļa esošās sistēmas saistoties ar aplokšņu algām. Taču, kad vajadzīgs sociālās apdrošināšanas pakalpojums, tad nav runa par daļēju bezdarbnieku pabalstu vai daļēju veselības aprūpi, norādīja Kučinskis.

Premjers uzskata, ka liela daļa pretenziju pret plānotajām izmaiņām ir radušās no nezināšanas. Tāpēc šīs nedēļas laikā plānots nodrošināt telefona numuru Valsts ieņēmumu dienestā, pa kuru grāmatveži un citi interesenti varēs zvanīt un saņemt skaidrojumus.

Lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017.gada 1.janvāra noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni. Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu paredz darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu līmenim pat tad, ja darbinieks nestrādā pilnu darba slodzi.

Šī norma attieksies arī uz mikrouzņēmumu darbiniekiem. Minimālais iemaksu apmērs būs aptuveni 97 eiro. Nodokļa nomaksa būs jāveic darba devējam. Un, lai arī uzņēmējdarbības organizācijas brīdinājušas ministrus, ka, gadījumā, ja netiks piedāvāti alternatīvi varianti, mikrouzņēmumi masveidā tiks aizvērti, grozījumi bez izmaiņām tika iesniegti Saeimā izskatīšanai otrajā lasījumā.

Alkohola tūrisms plaukst un zeļ

Taču ir ekonomikas jomas, kurās pagaidām viss ir kārtībā. BNN jau iepriekš tika rakstīts par igauņu alkohola tūrismu uz Latviju. Šonedēļ stāsts guvis turpinājumu. Igaunijas transporta pārvadājumu kompānija Raihan Group sestdien, 19.novembrī, uzsāka regulārus autobusa reisus no Tallinas ostas uz alkoholisko dzērienu veikaliem Alko1000 Valkā un Ainažos. Plānots, ka autobusi maršrutos kursēs reizi nedēļā. Brauciens no Tallinas uz 240 kilometru attālo Valku vai 195 kilometrus attālajiem Ainažiem maksās 45 vai 55 eiro. Galapunktā pasažieriem pirkumu veikšanai būs atvēlēta stunda.

Kā informējis Alko1000 Valkas veikala vadītājs Mēliss Reiljans, 99% veikalu klientu ir Igaunijas iedzīvotāji, kas Latvijā iegādājas alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes nodokļa politikas atšķirību dēļ tie mūsu valstī ir lētāki.

Šī gada februārī akcīzes nodoklis alkoholam Igaunijā tika paaugstināts par 15%, bet tuvāko gadu laikā plānots turpināt akcīzes nodokli alkoholam celt vēl vairāk. Alkohola cenu pieauguma dēļ aizvien vairāk igauņu iegādājas alkoholiskos dzērienus Latvijā, kur tie ir ievērojami lētāki.

Iepriekš Tallinas ostā ieradās daudz pasažieru no Somijas, kuri izmantoja iespēju Igaunijā iegādāties alkoholiskos dzērienus, kas bija lētāki nekā Somijā, tomēr, pēc akcīzes nodokļa celšanas Igaunijā, cenas atšķirība vairs nav tik liela.

Tikmēr Valkā par ciemiņiem no Igaunijas tikai priecājas. Pateicoties alkohola tūrismam tiek atbalstīta tūrisma industrija pierobežas pilsētās – ciemiņi no Igaunijas un Somijas bieži vien Latvijā nakšņo, apmeklē tūrisma objektus un pērk suvenīrus, stāsta Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča.

Samērā labs budžets

Un vēl kāda laba ziņa: Eiropas Komisija trešdien paziņoja, ka ir pabeigusi izvērtēt dalībvalstu nākamā gada budžeta projektus un atzinusi, ka Latvijas budžeta projekts lielā mērā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

No 15 dalībvalstīm, uz kurām tiek attiecināti Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvie pasākumi, piecu valstu – Igaunijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Slovākijas un Vācijas – 2017.gada valsts budžeta projekti atzīti par pilnībā atbilstošiem pakta nosacījumiem.

Četru valstu – Latvijas, Austrijas, Īrijas un Maltas – budžeta projekti atzīti par lielā mērā atbilstošiem prasībām, tomēr daļa no šajās valstīs plānotā ir atkāpe no valsts vidēja termiņa budžeta mērķiem.

Sešu valstu – Lietuvas, Beļģijas, Itālijas, Kipras, Slovēnijas un Somijas – nākamā gada budžeta projekti rada riskus, ka netiks ievērotas Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības, būtiski atkāpjoties no katras valsts vidēja termiņa budžeta mērķiem.

Ref:017.010.102.2006


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.