bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.02.2017 | Vārda dienas: Skaidrīte, Justs, Skaidra
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par darbaspēka kvalitāti un spēlēm ar sociālo nodokli

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ, pateicoties Eiropas Savienības (ES) un Latvijas statistikas birojiem, gūts priekšstats par to, kas un cik ilgi strādā mūsu valstī, kā arī to, par kādu samaksu tas tiek darīts.  

Latvijas iedzīvotāji vidēji strādā 35,2 gadus, kas ir nedaudz mazāk par vidējo rādītāju ES – 35,4 gadiem, liecina Eurostat dati par 2015.gadu. Igaunijā sagaidāmais cilvēka darba mūžs ir 37 gadi, bet Lietuvā – 34,8 gadi.

Visgarākais darba mūžs ir sagaidāms iedzīvotājiem Zviedrijā (41,2 gadi), Nīderlandē (39,9 gadi), Dānijā (39,2 gadi), Lielbritānijā (38,6 gadi) un Vācijā (38 gadi). Savukārt visīsākais sagaidāmais darba mūžs ir iedzīvotājiem Itālijā (30,7 gadi), Bulgārijā (32,1 gads), Grieķijā (32,3 gadi), Beļģijā, Horvātijā, Polijā un Ungārijā (visās valstīs 32,6 gadi), kā arī Rumānijā (32,8 gadi).

Pērn Latvijā sieviešu sagaidāmais darba mūžs bija 35 gadi, bet vīriešu – 35,4 gadi. Igaunijā šie rādītāji bija attiecīgi 36,4 un 37,6 gadi, bet Lietuvā  – 35,1 un 34,5 gadi.

2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, sagaidāmais darba mūža ilgums pieaudzis visās ES dalībvalstīs. Lielākais pieaugums reģistrēts Maltā (+5,1 gads). Latvijā tas bijis 2,1 gads, Igaunijā – trīs gadi, bet Lietuvā – 2,9 gadi.

Sagaidāmais darba mūža ilgums ir gadu skaits, kuru, kā gaidāms, cilvēks savas dzīves laikā pavadīs aktīvajā darba tirgū kā nodarbinātais vai bezdarbnieks.

Turklāt Latvijā sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmenis par 4,9 procentpunktiem pārsniedz vidējo sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmeni ES, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 2015.gadā Latvijā ekonomiski aktīvas bijušas 63,2% sieviešu, kamēr ES vidēji – 58,3%.

Latvijā sievietes pagājušajā gadā pamatdarbā vidēji strādāja par 4,5 stundām nedēļā vairāk, nekā sievietes vidēji ES. Latvijā šis rādītājs pērn bija 37,4 stundas, bet ES – 32,9 stundas. Vīrieši Latvijā nedēļā strādāja gandrīz tikpat, cik vīrieši vidēji ES. Latvijā – vidēji 39,2 stundas, bet ES – 39,4 stundas nedēļā.

Latvijā sievietes galvenokārt ir nodarbinātas šādās profesiju pamatgrupās: pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (2015.gadā – 75,3%) un zemākā līmeņa biroju darbinieki (74,1%). Savukārt tipiskākās “vīriešu profesijas” Latvijā ir mašīnu un iekārtu operatori, izstrādājumu montieri (92,4%), kā arī kvalificēti strādnieki un amatnieki (83,6%).

Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, sievietes vidēji nopelna mazāk nekā vīrieši. 2015.gadā sieviešu vidējā bruto mēnešalga bija par 16,2% zemāka nekā vīriešu.

Šī gada trešajā ceturksnī Latvijā pamatdarbā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 44% darba ņēmēju, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk, nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Savukārt 30,9% (2015.gada trešajā ceturksnī – 28,6%) pamatdarbā strādājošo neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 17,7% (14,3% pagājušajā gadā) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu, kas lielāka par 1400,01 eiro mēnesī saņēma 2,5% darba ņēmēju ( 3,1% pērn).

Pavisam 2016.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 895 tūkstoši (61,8%) iedzīvotāju.Tas ir tikpat daudz, cik šī gada otrajā ceturksnī, un par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gada trešajā ceturksnī, informē CSP. Gada laikā nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinājies par 7 000, bet ceturkšņa laikā – par 3 500. Neskatoties uz to, ka kopš 2012.gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz ES vidējo rādītāju (2016.gada otrajā ceturksnī – 58,9%), 2016.gada trešajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm. Igaunijā, nodarbinātības līmenis bija 66,5%, bet Lietuvā – 62,8%.

Spēlēšanās ar sociālo nodokli

Likuma norma, kas nosaka minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni, un, kurai bija jāstājas spēkā 2017.gada 1.janvārī, iespējams vēl tiks precizēta. Šobrīd tiek vērtēti papildus izņēmuma gadījumi, kuros šī norma piemērota netiks, šajā nedēļā paziņoja premjerministrs Māris Kučinskis.

Tiek pieļauts, ka gadījumā, ja personai jau ir pamatdarbs, bet papildus tiek strādāts arī, piemēram, nevalstiskajā organizācijā, tad nākamajā darba vietā šīs prasības vairs nebūšot. Tāpat ir summēšanas iespēja. Tiesa gan, šo izņēmumu nebūs ļoti daudz, jo liela daļa esošās sistēmas saistoties ar aplokšņu algām. Taču, kad vajadzīgs sociālās apdrošināšanas pakalpojums, tad nav runa par daļēju bezdarbnieku pabalstu vai daļēju veselības aprūpi, norādīja Kučinskis.

Premjers uzskata, ka liela daļa pretenziju pret plānotajām izmaiņām ir radušās no nezināšanas. Tāpēc šīs nedēļas laikā plānots nodrošināt telefona numuru Valsts ieņēmumu dienestā, pa kuru grāmatveži un citi interesenti varēs zvanīt un saņemt skaidrojumus.

Lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017.gada 1.janvāra noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni. Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu paredz darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu līmenim pat tad, ja darbinieks nestrādā pilnu darba slodzi.

Šī norma attieksies arī uz mikrouzņēmumu darbiniekiem. Minimālais iemaksu apmērs būs aptuveni 97 eiro. Nodokļa nomaksa būs jāveic darba devējam. Un, lai arī uzņēmējdarbības organizācijas brīdinājušas ministrus, ka, gadījumā, ja netiks piedāvāti alternatīvi varianti, mikrouzņēmumi masveidā tiks aizvērti, grozījumi bez izmaiņām tika iesniegti Saeimā izskatīšanai otrajā lasījumā.

Alkohola tūrisms plaukst un zeļ

Taču ir ekonomikas jomas, kurās pagaidām viss ir kārtībā. BNN jau iepriekš tika rakstīts par igauņu alkohola tūrismu uz Latviju. Šonedēļ stāsts guvis turpinājumu. Igaunijas transporta pārvadājumu kompānija Raihan Group sestdien, 19.novembrī, uzsāka regulārus autobusa reisus no Tallinas ostas uz alkoholisko dzērienu veikaliem Alko1000 Valkā un Ainažos. Plānots, ka autobusi maršrutos kursēs reizi nedēļā. Brauciens no Tallinas uz 240 kilometru attālo Valku vai 195 kilometrus attālajiem Ainažiem maksās 45 vai 55 eiro. Galapunktā pasažieriem pirkumu veikšanai būs atvēlēta stunda.

Kā informējis Alko1000 Valkas veikala vadītājs Mēliss Reiljans, 99% veikalu klientu ir Igaunijas iedzīvotāji, kas Latvijā iegādājas alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes nodokļa politikas atšķirību dēļ tie mūsu valstī ir lētāki.

Šī gada februārī akcīzes nodoklis alkoholam Igaunijā tika paaugstināts par 15%, bet tuvāko gadu laikā plānots turpināt akcīzes nodokli alkoholam celt vēl vairāk. Alkohola cenu pieauguma dēļ aizvien vairāk igauņu iegādājas alkoholiskos dzērienus Latvijā, kur tie ir ievērojami lētāki.

Iepriekš Tallinas ostā ieradās daudz pasažieru no Somijas, kuri izmantoja iespēju Igaunijā iegādāties alkoholiskos dzērienus, kas bija lētāki nekā Somijā, tomēr, pēc akcīzes nodokļa celšanas Igaunijā, cenas atšķirība vairs nav tik liela.

Tikmēr Valkā par ciemiņiem no Igaunijas tikai priecājas. Pateicoties alkohola tūrismam tiek atbalstīta tūrisma industrija pierobežas pilsētās – ciemiņi no Igaunijas un Somijas bieži vien Latvijā nakšņo, apmeklē tūrisma objektus un pērk suvenīrus, stāsta Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča.

Samērā labs budžets

Un vēl kāda laba ziņa: Eiropas Komisija trešdien paziņoja, ka ir pabeigusi izvērtēt dalībvalstu nākamā gada budžeta projektus un atzinusi, ka Latvijas budžeta projekts lielā mērā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

No 15 dalībvalstīm, uz kurām tiek attiecināti Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvie pasākumi, piecu valstu – Igaunijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Slovākijas un Vācijas – 2017.gada valsts budžeta projekti atzīti par pilnībā atbilstošiem pakta nosacījumiem.

Četru valstu – Latvijas, Austrijas, Īrijas un Maltas – budžeta projekti atzīti par lielā mērā atbilstošiem prasībām, tomēr daļa no šajās valstīs plānotā ir atkāpe no valsts vidēja termiņa budžeta mērķiem.

Sešu valstu – Lietuvas, Beļģijas, Itālijas, Kipras, Slovēnijas un Somijas – nākamā gada budžeta projekti rada riskus, ka netiks ievērotas Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības, būtiski atkāpjoties no katras valsts vidēja termiņa budžeta mērķiem.

Ref:017.010.102.2006


Pievienot komentāru

Ungārija sāk celt otro robežas žogu

Ungārija sākusi celt otro žoga līniju uz valsts dienvidu robežas ar Serbiju, pavēstījusi Ungārijas valdība.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji pie ārsta dodas tikai gadījumos, ja saslimis bērns

Vairāk nekā 80% iedzīvotāju, saskaroties ar saaukstēšanās saslimšanu simptomiem, nevēršas pie ārsta, un tikai 12% iedzīvotāju pirms medikamentu lietošanas konsultējušies ar mediķi, secināts zaļās farmācijas uzņēmuma Silvanols un pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.

Apvienoto Arābu Emirātos varēs izmantot Latvijas vadītāja apliecību

Satiksmes ministrs Uldis Augulis, pirmdien, 27.februārī, parakstījis Latvijas un Apvienoto Arābu Emirātu Saprašanās memorandu par abu valstu vadītāja apliecību savstarpēju atzīšanu, BNN ziņo Satiksmes ministrija.

Eksperti: Atalgojums Latvijā varētu augt līdzīgi kā pagājušajā gadā

Latvijā arī šogad atalgojums varētu augt līdzīgi kā pagājušajā gadā, turklāt arī tautsaimniecības un mājsaimniecības izaugsmes prognozes ir cerīgākas, prognozē ekonomikas eksperti, komentējot Centrālās Statistikas pārvaldes datus par darba samaksu Latvijā 2016.gadā.

FKTK tiesā pieprasa Trasta komercbankas maksātnespēju

Finanšu un kapitāla tirgus komisija Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegusi pieteikumu atzīt likvidējamo Trasta komercbanku par maksātnespējīgu, ziņo FKTK pārstāvji.

Igaunijā pagastus brīdina par piespiedu apvienošanu

Igaunijā, turpinoties administratīvai reformai ar mērķi apvienot pagastus administratīvās vienībās ar vismaz 5 000 iedzīvotājiem, valsts Finanšu ministrija nosūtījusi brīdinājumus par piespiedu apvienošanu 22 pagastiem, kuri ilgstoši nav vienojušies ar kaimiņiem par apvienošanos.

Latvijas aptieka pievienos sev iepriekš iegādātos aptieku uzņēmumus

Farmācijas kompānijai AS Olainfarm piederošā SIA Latvija aptieka sev pievienos iepriekš iegādātos aptieku uzņēmumus, liecina Firmas.lv informācija.

Pie stabila noguldījuma apjoma ABLV Bank plāno atgriezties trīs gadu laikā

Biržas Nasdaq Riga sniegtā informācija norāda, ka ABLV Bank šogad plāno mazāku peļņu nekā pagājušajā gadā, tas saistīts ar klientiem, kuru apkalpošana saistīta ar augstu riska līmeni. Pie stabila noguldījumu apjoma un klientu skaita pieauguma banka atgriezīsies apmēram triju gadu laikā, prognozē ABLV Bank vadība.

Igaunijā uzņēmēju peļņa pērn sarukusi par 10%

Igaunijas uzņēmumu kopējā peļņa 2016.gadā turpinājusi sarukt otro gadu pēc kārtas, un pērn bijusi ap 2,7 miljardiem eiro, kas ir kritums par 10%, ja salīdzina ar 2015.gadu.

Nebanku kreditēšanas iestādēm rodas strīds ar PTAC par uzlikto 211 000 eiro sodu

Piemērojot nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem sodus par kopējo summu, kas lielāka par 200 tūkstošiem eiro Patērētāju tiesību aizsardzības centrs parāda nespēju veidot nozares politiku, kā arī Latvijas tiesiskās vides nenoteiktību savu viedokli BNN pauž Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Atalgojuma kāpums pērn palēninājies

Pērn mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 859 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2015.gadu, vidējā alga palielinājās par 41 eiro jeb 5,0%, kas ir zemāks gada pieauguma temps nekā 2015.gadā.

VM ar papildu maksājumu cer piesaistīt mediķus darbam ārpus Rīgas

Veselības ministrija ar vienreizēju un ikmēneša papildu maksājumu palīdzību cer piesaistīt mediķus darbam ārpus Rīgas.

Pauliņš atkāpjas no Latvijas Radio amata, pārmetot NEPLP kompenteces trūkumu

Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš paziņojis darbiniekiem par atkāpšanos no amata šā gada 9.martā.

Nekā personīga: FM Latvijas iedzīvotājiem sola lētāku dzīvi; Lembergs iebilst

Finanšu ministrija sola lētāku dzīvi Latvijas iedzīvotājiem, bet, samazinot iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes pašvaldības skars vissāpīgāk. Līdz ar to radusies situācija, kur «ragos» sagājuši Latvijai un Ventspilij biedri - no Ventspils mēra pienākumu izpildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs un finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola.

Pārizdod klasisko mobilo Nokia 3310 mūsdienīgākā versijā

Turpat 17 gadus pēc Nokia 3310 laišanas tirgū, Somijas uzņēmums HMD Global nācis klajā ar klasiskā kabatas tālruņa mūsdienīgāku versiju.

RNP neesot laikus pamanījis, ka 2,5 miljonu līgumu izpilda nepareizie uzņēmumi

Rīgas namu pārvaldnieks nav laikus pamanījis un faktiski ir pieļāvis, ka divarpus miljonus eiro vērtu līgumu izpilda ne tie uzņēmumi, kas bija vinnējuši iepirkuma konkursu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Maskavā tūkstoši cilvēku pulcējas Ņemcova piemiņas gājienā

Maskavā vairāki tūkstoši cilvēku piedalījušies gājienā, pieminot 2015.gadā Kremļa tuvumā nošauto Krievijas opozīcijas līderi Borisu Ņemcovu. Bijušais Krievijas premjerministra vietnieks Ņemcovs, kurš asi nopēlis Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma rīcību, 2015.gada 27.februārī gāja bojā no šāvieniem mugurā, kad gāja mājās ar savu ukraiņu draudzeni.

Viedoklis: Lietuvā un Latvijā ir līdzīga situācija ēnu ekonomikas jomā

Lietuvā un Latvijā ir līdzīga situācija ēnu ekonomikas jomā, jo iedzīvotāji vēl arvien bieži attaisno gan aplokšņu algu esamību, gan arī citas nelikumīgas darbības, norāda Lietuvas Brīvā tirgus institūta prezidents Živlinas Šilens.

Senāta sēdē diskutēs par RPIVA pievienošanu LU

Latvijas Universitātes galvenajā ēkā pirmdien, 27.februārī, norisināsies Senāta sēde, kurā paredzēts apspriest jautājumu par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU.

Turpmāko nedēļu Latvijā saglabāsies nepatstāvīgi laikapstākļi

Arī februāra izskaņā un marta sākumā Latvijā saglabāsies nepastāvīgi laika apstākļi - katru dienu gaidāmi nokrišņi, turklāt, ieplūstot siltākām gaisa masām, pamatā līs, lai gan dažubrīd gaidāms vēl arī slapjš sniegs un pat sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Koalīcijas partneri konceptuāli neiebilst par kapitāla nodokļu palielināšanu

Valdošās koalīcijas partneri pagaidām konceptuāli neiebilst par iespējamu darbaspēka nodokļu samazināšanu un kapitāla nodokļu palielināšanu.

Nedēļa Lietuvā. Premjerministrs un Landsberģis - noslēpumaini par neizziņotu tikšanos

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis aizvadītajā nedēļā neizziņotā tikšanās reizē apspriedies ar Seima otrās lielākās, opozīcijā strādājošās Tēvzemes Savienības priekšsēdētāju Gabrieļu Landsberģi.

BNN nedēļas apkopojums: «Oligarhu lietas» ēnas. Mazāka samaksa par virsstundām. Visiem pilsonību Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajām tēmām, kurās novērojamas tādas tēmu kategorijas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

EM: Latvijai būs grūti izpildīt ES Energoefiktātes direktīvas 2030.gada mērķi

Eiropas Savienības Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā jāievēro dalībvalstu intereses un iespējas, komentē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka.

Mediķi vērsīsies ST, ja nepanāks vienošanos par pagarinātā darba laika atcelšanu

Gadījumā, ja ar politiķiem netiks panākts risinājums par normālā pagarinātā darba laika atcelšanu mediķiem, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir gatava ar prasību vērsties arī Satversmes tiesā, informē arodbiedrība.