bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.04.2017 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par darbaspēka kvalitāti un spēlēm ar sociālo nodokli

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ, pateicoties Eiropas Savienības (ES) un Latvijas statistikas birojiem, gūts priekšstats par to, kas un cik ilgi strādā mūsu valstī, kā arī to, par kādu samaksu tas tiek darīts.  

Latvijas iedzīvotāji vidēji strādā 35,2 gadus, kas ir nedaudz mazāk par vidējo rādītāju ES – 35,4 gadiem, liecina Eurostat dati par 2015.gadu. Igaunijā sagaidāmais cilvēka darba mūžs ir 37 gadi, bet Lietuvā – 34,8 gadi.

Visgarākais darba mūžs ir sagaidāms iedzīvotājiem Zviedrijā (41,2 gadi), Nīderlandē (39,9 gadi), Dānijā (39,2 gadi), Lielbritānijā (38,6 gadi) un Vācijā (38 gadi). Savukārt visīsākais sagaidāmais darba mūžs ir iedzīvotājiem Itālijā (30,7 gadi), Bulgārijā (32,1 gads), Grieķijā (32,3 gadi), Beļģijā, Horvātijā, Polijā un Ungārijā (visās valstīs 32,6 gadi), kā arī Rumānijā (32,8 gadi).

Pērn Latvijā sieviešu sagaidāmais darba mūžs bija 35 gadi, bet vīriešu – 35,4 gadi. Igaunijā šie rādītāji bija attiecīgi 36,4 un 37,6 gadi, bet Lietuvā  – 35,1 un 34,5 gadi.

2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, sagaidāmais darba mūža ilgums pieaudzis visās ES dalībvalstīs. Lielākais pieaugums reģistrēts Maltā (+5,1 gads). Latvijā tas bijis 2,1 gads, Igaunijā – trīs gadi, bet Lietuvā – 2,9 gadi.

Sagaidāmais darba mūža ilgums ir gadu skaits, kuru, kā gaidāms, cilvēks savas dzīves laikā pavadīs aktīvajā darba tirgū kā nodarbinātais vai bezdarbnieks.

Turklāt Latvijā sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmenis par 4,9 procentpunktiem pārsniedz vidējo sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmeni ES, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 2015.gadā Latvijā ekonomiski aktīvas bijušas 63,2% sieviešu, kamēr ES vidēji – 58,3%.

Latvijā sievietes pagājušajā gadā pamatdarbā vidēji strādāja par 4,5 stundām nedēļā vairāk, nekā sievietes vidēji ES. Latvijā šis rādītājs pērn bija 37,4 stundas, bet ES – 32,9 stundas. Vīrieši Latvijā nedēļā strādāja gandrīz tikpat, cik vīrieši vidēji ES. Latvijā – vidēji 39,2 stundas, bet ES – 39,4 stundas nedēļā.

Latvijā sievietes galvenokārt ir nodarbinātas šādās profesiju pamatgrupās: pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (2015.gadā – 75,3%) un zemākā līmeņa biroju darbinieki (74,1%). Savukārt tipiskākās “vīriešu profesijas” Latvijā ir mašīnu un iekārtu operatori, izstrādājumu montieri (92,4%), kā arī kvalificēti strādnieki un amatnieki (83,6%).

Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, sievietes vidēji nopelna mazāk nekā vīrieši. 2015.gadā sieviešu vidējā bruto mēnešalga bija par 16,2% zemāka nekā vīriešu.

Šī gada trešajā ceturksnī Latvijā pamatdarbā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 44% darba ņēmēju, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk, nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Savukārt 30,9% (2015.gada trešajā ceturksnī – 28,6%) pamatdarbā strādājošo neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 17,7% (14,3% pagājušajā gadā) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu, kas lielāka par 1400,01 eiro mēnesī saņēma 2,5% darba ņēmēju ( 3,1% pērn).

Pavisam 2016.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 895 tūkstoši (61,8%) iedzīvotāju.Tas ir tikpat daudz, cik šī gada otrajā ceturksnī, un par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gada trešajā ceturksnī, informē CSP. Gada laikā nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinājies par 7 000, bet ceturkšņa laikā – par 3 500. Neskatoties uz to, ka kopš 2012.gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz ES vidējo rādītāju (2016.gada otrajā ceturksnī – 58,9%), 2016.gada trešajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm. Igaunijā, nodarbinātības līmenis bija 66,5%, bet Lietuvā – 62,8%.

Spēlēšanās ar sociālo nodokli

Likuma norma, kas nosaka minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni, un, kurai bija jāstājas spēkā 2017.gada 1.janvārī, iespējams vēl tiks precizēta. Šobrīd tiek vērtēti papildus izņēmuma gadījumi, kuros šī norma piemērota netiks, šajā nedēļā paziņoja premjerministrs Māris Kučinskis.

Tiek pieļauts, ka gadījumā, ja personai jau ir pamatdarbs, bet papildus tiek strādāts arī, piemēram, nevalstiskajā organizācijā, tad nākamajā darba vietā šīs prasības vairs nebūšot. Tāpat ir summēšanas iespēja. Tiesa gan, šo izņēmumu nebūs ļoti daudz, jo liela daļa esošās sistēmas saistoties ar aplokšņu algām. Taču, kad vajadzīgs sociālās apdrošināšanas pakalpojums, tad nav runa par daļēju bezdarbnieku pabalstu vai daļēju veselības aprūpi, norādīja Kučinskis.

Premjers uzskata, ka liela daļa pretenziju pret plānotajām izmaiņām ir radušās no nezināšanas. Tāpēc šīs nedēļas laikā plānots nodrošināt telefona numuru Valsts ieņēmumu dienestā, pa kuru grāmatveži un citi interesenti varēs zvanīt un saņemt skaidrojumus.

Lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017.gada 1.janvāra noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni. Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu paredz darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu līmenim pat tad, ja darbinieks nestrādā pilnu darba slodzi.

Šī norma attieksies arī uz mikrouzņēmumu darbiniekiem. Minimālais iemaksu apmērs būs aptuveni 97 eiro. Nodokļa nomaksa būs jāveic darba devējam. Un, lai arī uzņēmējdarbības organizācijas brīdinājušas ministrus, ka, gadījumā, ja netiks piedāvāti alternatīvi varianti, mikrouzņēmumi masveidā tiks aizvērti, grozījumi bez izmaiņām tika iesniegti Saeimā izskatīšanai otrajā lasījumā.

Alkohola tūrisms plaukst un zeļ

Taču ir ekonomikas jomas, kurās pagaidām viss ir kārtībā. BNN jau iepriekš tika rakstīts par igauņu alkohola tūrismu uz Latviju. Šonedēļ stāsts guvis turpinājumu. Igaunijas transporta pārvadājumu kompānija Raihan Group sestdien, 19.novembrī, uzsāka regulārus autobusa reisus no Tallinas ostas uz alkoholisko dzērienu veikaliem Alko1000 Valkā un Ainažos. Plānots, ka autobusi maršrutos kursēs reizi nedēļā. Brauciens no Tallinas uz 240 kilometru attālo Valku vai 195 kilometrus attālajiem Ainažiem maksās 45 vai 55 eiro. Galapunktā pasažieriem pirkumu veikšanai būs atvēlēta stunda.

Kā informējis Alko1000 Valkas veikala vadītājs Mēliss Reiljans, 99% veikalu klientu ir Igaunijas iedzīvotāji, kas Latvijā iegādājas alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes nodokļa politikas atšķirību dēļ tie mūsu valstī ir lētāki.

Šī gada februārī akcīzes nodoklis alkoholam Igaunijā tika paaugstināts par 15%, bet tuvāko gadu laikā plānots turpināt akcīzes nodokli alkoholam celt vēl vairāk. Alkohola cenu pieauguma dēļ aizvien vairāk igauņu iegādājas alkoholiskos dzērienus Latvijā, kur tie ir ievērojami lētāki.

Iepriekš Tallinas ostā ieradās daudz pasažieru no Somijas, kuri izmantoja iespēju Igaunijā iegādāties alkoholiskos dzērienus, kas bija lētāki nekā Somijā, tomēr, pēc akcīzes nodokļa celšanas Igaunijā, cenas atšķirība vairs nav tik liela.

Tikmēr Valkā par ciemiņiem no Igaunijas tikai priecājas. Pateicoties alkohola tūrismam tiek atbalstīta tūrisma industrija pierobežas pilsētās – ciemiņi no Igaunijas un Somijas bieži vien Latvijā nakšņo, apmeklē tūrisma objektus un pērk suvenīrus, stāsta Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča.

Samērā labs budžets

Un vēl kāda laba ziņa: Eiropas Komisija trešdien paziņoja, ka ir pabeigusi izvērtēt dalībvalstu nākamā gada budžeta projektus un atzinusi, ka Latvijas budžeta projekts lielā mērā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

No 15 dalībvalstīm, uz kurām tiek attiecināti Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvie pasākumi, piecu valstu – Igaunijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Slovākijas un Vācijas – 2017.gada valsts budžeta projekti atzīti par pilnībā atbilstošiem pakta nosacījumiem.

Četru valstu – Latvijas, Austrijas, Īrijas un Maltas – budžeta projekti atzīti par lielā mērā atbilstošiem prasībām, tomēr daļa no šajās valstīs plānotā ir atkāpe no valsts vidēja termiņa budžeta mērķiem.

Sešu valstu – Lietuvas, Beļģijas, Itālijas, Kipras, Slovēnijas un Somijas – nākamā gada budžeta projekti rada riskus, ka netiks ievērotas Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības, būtiski atkāpjoties no katras valsts vidēja termiņa budžeta mērķiem.

Ref:017.010.102.2006


Pievienot komentāru

Skvernelis: «Lietuvai būtu jāuzveic Latvija Ķīnas investīciju piesaistē»

Lietuvas premjerministrs būs pakutinājis Latvijas ego, jo pēc tikšanās ar Ķīnas parlamenta priekšsēdētāju, ar kuru apspriestas Ķīnas investīcijas Lietuvā, vērtējis: «Lietuvai būtu jāuzveic Latvija Ķīnas investīciju piesaistē», jo sevišķi Klaipēdas ostas attīstības dēļ.

Kalniete: Ungārijas piemērs parāda demokrātijas trauslo dabu

Šā brīža politiskā situācija Ungārijā ir piemērs tam, cik demokrātija Centrāleiropā, Baltijā un citur ir trausla un viegli manipulējama, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība aprīlī sasniegusi augstāko līmeni kopš 2007.gada

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada aprīlī palielinājies līdz 109,6 punktiem salīdzinājumā ar marta koriģēto rezultātu 108 punktu apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2007.gada augusta, teikts ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Gada laikā POS termināļu skaits Latvijā pieaudzis par 16%

Pērn salīdzinājumā ar 2015.gadu POS termināļu skaits Latvijā ir pieaudzis par 16%, sasniedzot 41 613 termināļus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Uzmanību - Uz autoceļiem būs redzama bruņoto spēku militārā tehnika - Satraukumam nav pamata

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lido militārās lidmašīnas un helikopteri.

Saskata potenciālu kravu pārvadājumu attīstībā pa Ziemeļu-Dienvidu koridoru

«Azerbaidžāna ir potenciāli nozīmīga Latvijas sadarbības partnere transporta un loģistikas jomā Aizkaukāza reģionā,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jelgavas pašvaldības koalīcija ļauj būvēt Depo Lielupes krastā

Neskatoties uz iesniegumos norādītajām neatbilstībām par Jelgavas lielveikala Depo Lielupes krastā celtniecību, Jelgavas pašvaldības koalīcijas partijas pieņēmusi lēmumu atstāt negrozītu Būvvaldes lēmumu un ļaut būvēt lielveikalu Lielupes krastā.

Latvijas banku sektora peļņa pirmajā ceturksnī - 104,742 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar peļņu 104,742 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Citadele kopā ar Visa izveido jauna zīmola kredītkarti Baltijā

Banka Citadele parakstījusi līgumu par ilgtermiņa sadarbību ar globālu maksājumu tehnoloģiju kompāniju Visa. Līgums paredz ciešu sadarbību pie jaunu un inovatīvu karšu un citu maksājumu produktu izstrādes visās trīs Baltijas valstīs nākamo 6 gadu laikā.

Vienīgā no Baltijas valstīm, kur jauniešu bezdarbs pērn sarucis, bija Lietuva

Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotie Eiropas Savienības statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.

Latvijas balzams: Pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas

Komentējot iecerēto akcīzes likmju kāpinājumu stiprajam alkoholam par gandrīz piecām reizēm attiecībā pret iepriekš plānoto, Latvijas balzams vadība norāda, ka pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas, kad valsts nesaņēma plānotos ienākumus, jo legālo stipro dzērienu tirgus nokritās par 45%.

75% Latvijas vīriešu vairāk uztrauc sirds slimības nekā seksuālo funkciju traucējumi

Lielāko daļu jeb 75% vīriešu sirds un asinsvadu slimības kā potenciāls apdraudējums veselībai uztrauc vairāk nekā seksuālo funkciju traucējumi jeb erektīlā disfunkcija - tā liecina Euroaptiekas un pacientu biedrības ParSirdi.lv veiktā aptauja internetā.

Lauku saimniecībās pieaug apsaimniekotās zemes platība

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

FM sola - nodokļu sloga samazinājumu izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus ienākumus

Nodokļu politikas reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu ar pārējām Baltijas valstīm un pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm, sola Finanšu ministrija.

Latvija paraksta līgumu par haubiču iegādi no Austrijas

Parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi.

Šogad Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1 500 kūlas ugunsgrēku

Lai gan kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods, šogad reģistrēti jau 1 502 kūlas ugunsgrēki. Šogad uguns dzīvību laupījusi jau 30 cilvēku dzīvības, informē Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests.

Balodis: Nepieciešams paplašināt prezidenta vēlētāju loku

Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa nākusi klajā ar ierosinājumiem izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā. Darba grupā strādājošie deputāti, noslēdzot darbu, vienbalsīgi pieņēmuši atzinumu, kurā rosina veikt atbilstošas izmaiņas Satversmē, BNN informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā.

Mediķe: Es vairs negribu pacietīgi skaidrot raudošam bērnam, ka mammai ir jāstrādā

Veselības ministrijas īstenotā radioloģisko izmeklējumu tarifu samazināšana no 1.aprīļa jau radījusi pirmās negatīvās sekas – lai izvairītos no būtiskas atalgojuma samazināšanās, radiologi un radiologu asistenti masveidā pārtrauc valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, informē MFD Veselības grupa.

Tallinā notiek vērienīgas NATO kiberdrošības mācības

Tallinā strādājošais NATO kiberdrošības centrs šonedēļ vada ikgadējās mācības kiberapdraudējumu novēršanas jomā, sadarbojoties ar NATO dalībvalstīm un alianses partnervalstīm, kā arī ar tehnoloģiju uzņēmumiem.

Lietuvā: ES tendence ir finansēt elektrotransportu un dzelzceļu, nevis ceļus

Lietuvas Ceļu administrācija uzskata, ka Eiropas Savienības tendence ir nefinansēt ceļu infrastruktūras attīstību, tā vietā pievēršot vairāk uzmanības elektrotransporta izmantošanai un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tāpēc Lietuvas Ceļu administrācija strādā pie citu finansējuma avotu izpētes, norāda administrācijas direktors Egidijs Skrodenis.

KNAB uzsācis kriminālprocesu par kukuļa pieprasīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par valsts amatpersonas – maksātnespējas administratora, iespējams, koruptīvajām darbībām, kas tika vērstas uz kukuļa pieņemšanu, to pieprasot.

Igaunija: Iepaliekam Latvijai Rail Baltica projektā

Triju Baltijas valstu paveiktais Rail Baltica projektā atšķiras, kamēr Rīgai projektē Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi, Igaunijā vēl nav skaidrības dzelzceļa maršrutu, novērojuši igauņu žurnālisti.

Savarīgākais starpautiskos pārbraucienos - cena, ceļā pavadītais laiks, pieejamie reisi

Šī gada pirmajos trīs mēnešos starptautiskais pasažieru pārvadātājs Lux Express ir apkalpojis 518 855 pasažierus, kas ir par 16,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Vislielākais pieaugums pieredzēts tieši maršrutos pa Baltijas valstīm, kur šogad ceļotāju skaits palielinājies par vienu piekto daļu, BNN vēsta uzņēmumā.

EP deputātus uztrauc Turcijas referendums; Paplašināt prezidenta pilnvaras nav godīgi

Eiropa neaizver durvis Turcijai, taču notikumu attīstība pēdējā laikā vedina lūkoties pēc alternatīvām Turcijas dalībai Eiropas Savienībā, EP deputāti ir sacījuši debatēs ar ES paplašināšanās sarunu komisāru Johannesu Hānu.

Barišņikovu uzņems Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem valsts labā

Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, atbalstīja lēmumprojektu par pasaulslavenā mākslinieka Mihaila Barišņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.