bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par eirofondu, eksporta pieauguma un IKP saistību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Pateicoties iepriekšējā eirofondu plānošanas periodā pieļautajām kļūdām, Latvijas uzņēmumi projektu īstenošanai saņems par 100 miljoniem eiro mazāk. Ja iepriekš Latvijā no Eiropas fondiem katru gadu ieplūda aptuveni 700 miljoni eiro, šogad var rēķināties vien ar 562 miljoniem.

Tas ir saistīts ar to, ka ministrijām ir jāsagatavo daudz detalizētāka dokumentācija, jo iepriekšējā plānošanas periodā tika pieļauts daudz nopietnu kļūdu. Tādēļ šajā plānošanas periodā Eiropas Komisija pieprasa daudz nopietnākus apstiprinājumus un tas nozīmē, ka tiek prasīts daudz vairāk paskaidrojošu un pētniecisku materiālu, skaidroja Latvijas Bankas eksperte Baiba Traidase.

Finanšu ministrija atzīst, ka jaunais periods sākas mazāk aktīvi nekā tika plānots. Tomēr tie 100 miljoni, kas tehnisku iemeslu dēļ netiks saņemti šogad, pāries uz nākamā gada bilanci. Tie netiks zaudēti, nekur nepazudīs, neviens tos nepaņems.

Tomēr fondu nesavlaicīga apgūšana radīs problēmas. Piemēram, palēnināsies Ekonomikas ministrijas māju siltināšanas programmas īstenošana.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, ES fondu līdzekļi, kas novirzīti skolu un bērnudārzu siltināšanai, tiltu remontam un autoceļu būvei un remontam, dažādu infrastruktūru attīstībai un daudzām citām vajadzībām, rada Latvijas IKP pieaugumu par 2,1% gadā. Ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2016. gadā IKP pieaugums varētu sasniegt 3,2%. Bez Eiropas naudas pieaugums būtu bijis tikai 1,1%.

Eksportētāju elastība

Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijas tautsaimniecības attīstība tuvākajos gados būs cieši saistīta ar eksporta iespēju paplašināšanos. No vienas puses, eksporta turpmāko izaugsmi ierobežo vājais pieprasījumu NVS tirgos, no otras puses, eksporta iespējas pozitīvi ietekmēs situācijas uzlabošanās galvenajos eksporta tirgos Eiropas Savienībā.

Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja datus, kas daļēji apstiprina Ekonomikas ministrijas sniegto novērtējumu. Saskaņā ar CSP datiem, preču eksporta apjoms pērn pieaudzis par 1,2%, ko var uzskatīt par salīdzinoši labu sasniegumu, ņemot vērā nelabvēlīgo ārējo vidi, tostarp Krievijas ekonomikas recesiju un pieprasījuma krišanos ar Krieviju cieši saistītās valstīs. Eksports uz Krieviju pagājušajā gadā samazinājās par 18%, un tā īpatsvars samazinājās līdz 8% no kopējā Latvijas preču eksporta, kas ir rekordzems līmenis kopš 2005. gada. Eksports uz citām NVS valstīm pagājušajā gadā samazinājās par 8%. Šo salīdzinoši straujo kritumu kompensēja 4% kāpums eksportā uz eirozonu un 2% pieaugums uz Eiropas valstīm ārpus eirozonas.

Iepriecina fakts, kas liecina par eksportētāju elastību: pagājušajā gadā aktīvāk apgūti attālākie, dažreiz pat eksotiskie tirgi, piemēram, Turcija (eksporta pieaugums gandrīz par trešdaļu), Alžīrija (eksporta apjoms palielinājies par 25%, lielākoties pateicoties graudu piegādēm lieliskās graudu ražas dēļ), Indija (+ 37%), Amerika (25%).

Par Latvijas eksporta uzņēmumu elastību nevar nepriecāties, taču konkurētspējai pamazām sāk kaitēt darbaspēka izmaksu pieaugums. Par to liecina izaugsmes trūkums ES tirgus daļā no kopējā eksporta apjoma. Ražīguma pieaugums kopumā joprojām atpaliek no algu pieauguma. Ražīgumam būtiskas ir investīcijas, bet, piemēram, Eiropas naudas apguve joprojām buksē – līdz pagājušā gada beigām līgumi noslēgti bijuši par 8% no 2014.-2020.gada ES fondu līdzekļiem, sacījis Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs.

Izvēles brīvība

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2016.gada janvārī veiktā pētījuma rezultāti liecina – 39% iedzīvotāju uzskata, ka, banku pakalpojumu izmantošana ierobežo rīcības brīvību pārvaldīt savas finanses, bet 10% respondentu tieši pretēji – uzskata, ka palielina. Tikai 6% respondentu atzina, ka rīcības brīvība pār saviem finanšu līdzekļiem viņiem vispār nav svarīga, kamēr 60% atzinuši, ka tas ir ļoti svarīgi, bet 28% – ka drīzāk svarīgi. Pētījums par tradicionālo banku darbības un to piedāvāto pakalpojumu ietekmi uz cilvēka rīcības brīvību pār saviem finansu līdzekļiem veikts sadarbībā ar Bigbank.

45% iedzīvotāju ir saskārušies ar vismaz vienu no tradicionālo banku rīcības brīvību ierobežojošajām praksēm. Lielākā daļa jeb 88% respondentu par rīcības brīvības ierobežojošu bankas praksi uzskata komisijas iekasēšanu par skaidrās naudas izņemšanu no bankomātiem, bet 78% respondentu neatbalsta izdevīgākās procentu likmes sasaisti ar nepieciešamību iegādāties bankas piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu. 69% respondentu uzskata, ka ierobežojoša ir prasība iegādāties vairākus bankas pakalpojumus, lai saņemtu izdevīgāku procentu likmi. Par rīcības brīvības ierobežošanu tiek uzskatīta arī nepieciešamība nodrošināt algas pārskaitījumu uz norēķinu kontu, lai saņemtu kredītu vai līzingu un veiktu tā atmaksu.

Tradicionālo banku darbības modelis veicina visu klientu finanšu darbību koncentrēšanu vienā bankā, par ko liecina arī pētījumā iegūtie dati. Tradicionālo banku pakalpojumi privātpersonām tiek saistīti, piemēram, kredīts pieejams tikai tad, ja uz klienta kontu tiek pārskaitīta alga, vai arī izdevīgāku procentu likmi var saņemt tikai tad, ja bankā ir iegādāti arī citi pakalpojumi, kā, piemēram, depozītnoguldījumi, apdrošināšana u.c. Rezultātā banku klients tiek piesaistīts vienai bankai un, iegādājoties kādu jaunu produktu, pat neizvērtē citu alternatīvu pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, uzsver Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Artis Bērziņš.

Ref:017.010.102.9309


Pievienot komentāru

Bildēs: Ne kases, ne pirkumu skenēšanas – ASV atver jauna veida pārtikas veikalu

E-tirdzniecības milzis Amazon Amerikas Savienotajās Valstīs vēris durvis veikalam, kur nav ne kases, ne arī pašapkalpošanās kases ar pirkumu skenēšanu, turklāt pircēji tiek mudināti: «Vienkārši ej ārā».

Ledus biezums Lielupē vietām sasniedz 15 centimetru

Ledus biezums Lielupē pie Staļģenes sasniedzis 12 centimetru, savukārt pie Kalnciema - 15 centimetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi. Turklāt nedēļas otrajā pusē - līdz ar atkusni un nokrišņiem - Latvijas upēs sāksies ūdens līmeņa kāpums, vietām tas var būt straujš.

SAB direktora apzagšanā apsūdzētajam vīrietim piespriež piecus gadus cietumā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien, 22.janvārī, piesprieda piecu gadu cietumsodu agrāk tiesātam vīrietim par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša dzīvokļa un citu personu dzīvokļu apzagšanu. Tāpat vīrietim piemērotas 180 stundas piespiedu darba.

Latviju Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēles pārstāvēs 35 sportisti

Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas sēdē pirmdien, 22.janvārī, tika apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Phjončhana 2018 sastāvs startam XXIII Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas no 9. līdz 25.februārim notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā.

Čehijā gaida sīvu prezidenta vēlēšanu izšķirošo kārtu

Čehijā šonedēļ gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kur, kā noskaidrojuši sociologi, mazliet lielāks atbalsts gaidāms proeiropeiskajam akadēmiķim Jirži Drahošam, tomēr vēlēšanu pirmajā kārtā ar ievērojamu vairākumu uzvarējis pašreizējais čehu valsts galva Milošs Zemans.

Latvenergo: Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Latvija turpina eksportēt saražoto elektroenerģiju - pirmdien, 22.janvārī pulksten 10:00 tie bija 832 megavati. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē, skaidro AS Latvenergo.

Nacionālajā Sporta padomē skatīs valsts sporta budžeta sadalījumu 2018.gadam

Otrdien, 2018.gada 23.janvārī, notiks Latvijas Nacionālās Sporta padomes sēde, kurā skatīs šā gada valsts budžeta programmas Sports sadalījumu, vēsta Izglītības un zinātnes ministrijā.

Plāno noteikt institūcijas, kuras būs tiesīgas apstrādāt Invaliditātes sistēmas datus

Plāno noteikt virkni institūciju, kurām būs tiesības apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%, bet Latvijā pieaugums bija nepilni 11%, aģentūru informē AS Latvenergo. Cenu kāpuma galvenais faktors bija NordBalt starpsavienojuma atslēgums nedēļas sākumā, tam turpinoties arī visas nedēļas gaitā.

Nedēļas laikā Kurzemē fiksēti 134 auto ar neatbilstošu riepu protektoru dziļumu

Nedēļas laikā Kurzemes reģionā pārbaudīti 2 827 transportlīdzekļi ar masu līdz 3,5 tonnām, savukārt administratīvo pārkāpumu protokoli noformēti 134 gadījumos. Liepājas pusē konstatēts mazākais riepu protektora dziļums - 0,79 mm, savukārt Talsu pusē - 1,49 mm.

LPS ģenerālsekretāre: Jāmazina ES pilsoņu dzīves apstākļu atšķirības

Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14%, un būtiskāko samazinājumu radījusi darbspējīgo iedzīvotāju pārvietošanās ES ietvaros, austrumu reģionos iedzīvotāju skaits ir samazinājies pat par 23%. Tātad dzīves apstākļu harmonizācija ES reģionu starpā ir ļoti liels izaicinājums, komentē Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.

Totalizators: Brieža uzvara būtu īsta sensācija

Jau šajā nedēļas nogalē sestdien, 27.janvārī, Arēnā Rīga norisināsies gada lielākais sporta notikums Latvijā - Mairis Briedis cīņā par WBC un WBO pasaules čempionu jostām sacentīsies ar ukrainieti Oleksandru Usiku, kas reizē arī būs Pasaules boksa Supersērijas pusfināls. Sporta totalizatori Brieža izredzes nevērtē spīdoši - Betsafe bukmeikeri norāda, ka viņa uzvara būtu liela sensācija.

RAKUS: Austrumu slimnīcā veikta unikāla plaušu operācija zemniekam no Latgales

Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Tuberkulozes un plaušu slimību centrs veikta īpaši sarežģīta operācija, kuras laikā vīrietim spēka gados veiksmīgi izoperēts ļaundabīgs plaušu audzējs, kas jau bija skāris elpvadu un augšējo dobo vēnu un atradās tuvu sirdij, vēsta slimnīcā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā pieaudzis par 3,1%

2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2016.gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir pieaudzis par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9%.

Mājlopi jāaudzē labturības un ilgtspējas apstākļos, uzskata Igaunija

Lai arī pasaulē pieaug pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes pārtikas precēm, ir jārūpējas arī par dzīvnieku labturību un lauksaimniecības ilgtspēju, tā uzskata Igaunijas lauku lietu ministrs Tarmo Tamms.

Tiesnešiem par nopietnākiem disciplinārpārkāpumiem varētu uzlikt pienākumu veikt ārkārtas atestāciju

Nākotnē tiesnešiem, kuri ir pieļāvuši nopietnākus disciplinārpārkāpumus, kā papildsodu varētu noteikt pienākumu veikt ārpuskārtas profesionālās darbības atestāciju, intervijā Latvijas Radio pauž Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Valsts policija Daugavpilī atsavina atpazīstamu smaržu viltojumus

Šī gada sākumā Valsts policija, veicot plānotās pārbaudes, Daugavpilī konstatēja tirdzniecību ar pasaulē populāru smaržu viltojumiem. Pārbaudes laikā tika izņemtas 99 pudelītes ar viltotām smaržām, kuru vērtība lēšama aptuveni 5 000 eiro apmērā.

Pabriks: Vēl lielāka ZZS dominance valdībā bremzēs Latvijas attīstību

Ja Zaļo un zemnieku savienība pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta, izriet no Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika paustā. «ZZS nekad nav izcēlusies ar ļoti aktīvu politiku, bet drīzāk pasīvu, konservatīvu, lēnu, un tas nav veids, kā Latvija var tikt ārā no trešās vietas Baltijā,» izteicās Pabriks.

Nodokļu reformas izaicinājums janvārī: Darbaspēka nodokļu aprēķins

2018.gads Latvijā ir sācies ar vēsturisku nodokļu reformu un konceptuālām izmaiņām, būtiski ietekmējot uzņēmēju, darba devēju un grāmatvežu ikdienas darbu.

Igaunijā informēs iedzīvotājus par rīcību dižķibeles vai kara gadījumā

Igaunija gatavo brošūru, lai izskaidrotu iedzīvotājiem, kā rīkoties ārkārtas situācijās vai kara gadījumā, pavēstījusi augsta armijas amatpersona.

Rīgas dome prēmē arī Barona ielas lietā apsūdzēto, ziņo de facto

Krišjāņa Barona ielas krimināllietā apsūdzētais Jānis Sprinģis ir ne vien saglabājis Būvdarbu vadības nodaļas vadītāja vietnieka amatu Rīgas domes Satiksmes departamentā, bet arī saņēmis prēmiju par labo darbu pagājušajā gadā. Departamenta direktors Emīls Jakrins teic, ka viņam neesot pamata apšaubīt Sprinģa godaprātu, jo darbinieks tagad esot pārdomājis visu savu dzīvi.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā gada sākumā - 1,217 miljardi eiro

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,217 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Vācijas sociāldemokrāti pauž atbalstu sarunām ar Merkeles konservatīvajiem

Vācijā, kur četrus mēnešus pēc federālā parlamenta vēlēšanām joprojām nav izveidota valdība, koalīcijas sarunām ar kancleres Angelas Merkeles vadīto konservatīvo partiju tandēmu piekritusi Vācijas Sociāldemokrātiskā partija.

Līdz 1.februārim jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta maksājumi

Līdz šī gada 1.februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem.

Latvijai ir cerības atgūt no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu

Ir cerības, ka Latvija atgūs no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.