bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par eirofondu, eksporta pieauguma un IKP saistību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Pateicoties iepriekšējā eirofondu plānošanas periodā pieļautajām kļūdām, Latvijas uzņēmumi projektu īstenošanai saņems par 100 miljoniem eiro mazāk. Ja iepriekš Latvijā no Eiropas fondiem katru gadu ieplūda aptuveni 700 miljoni eiro, šogad var rēķināties vien ar 562 miljoniem.

Tas ir saistīts ar to, ka ministrijām ir jāsagatavo daudz detalizētāka dokumentācija, jo iepriekšējā plānošanas periodā tika pieļauts daudz nopietnu kļūdu. Tādēļ šajā plānošanas periodā Eiropas Komisija pieprasa daudz nopietnākus apstiprinājumus un tas nozīmē, ka tiek prasīts daudz vairāk paskaidrojošu un pētniecisku materiālu, skaidroja Latvijas Bankas eksperte Baiba Traidase.

Finanšu ministrija atzīst, ka jaunais periods sākas mazāk aktīvi nekā tika plānots. Tomēr tie 100 miljoni, kas tehnisku iemeslu dēļ netiks saņemti šogad, pāries uz nākamā gada bilanci. Tie netiks zaudēti, nekur nepazudīs, neviens tos nepaņems.

Tomēr fondu nesavlaicīga apgūšana radīs problēmas. Piemēram, palēnināsies Ekonomikas ministrijas māju siltināšanas programmas īstenošana.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, ES fondu līdzekļi, kas novirzīti skolu un bērnudārzu siltināšanai, tiltu remontam un autoceļu būvei un remontam, dažādu infrastruktūru attīstībai un daudzām citām vajadzībām, rada Latvijas IKP pieaugumu par 2,1% gadā. Ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2016. gadā IKP pieaugums varētu sasniegt 3,2%. Bez Eiropas naudas pieaugums būtu bijis tikai 1,1%.

Eksportētāju elastība

Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijas tautsaimniecības attīstība tuvākajos gados būs cieši saistīta ar eksporta iespēju paplašināšanos. No vienas puses, eksporta turpmāko izaugsmi ierobežo vājais pieprasījumu NVS tirgos, no otras puses, eksporta iespējas pozitīvi ietekmēs situācijas uzlabošanās galvenajos eksporta tirgos Eiropas Savienībā.

Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja datus, kas daļēji apstiprina Ekonomikas ministrijas sniegto novērtējumu. Saskaņā ar CSP datiem, preču eksporta apjoms pērn pieaudzis par 1,2%, ko var uzskatīt par salīdzinoši labu sasniegumu, ņemot vērā nelabvēlīgo ārējo vidi, tostarp Krievijas ekonomikas recesiju un pieprasījuma krišanos ar Krieviju cieši saistītās valstīs. Eksports uz Krieviju pagājušajā gadā samazinājās par 18%, un tā īpatsvars samazinājās līdz 8% no kopējā Latvijas preču eksporta, kas ir rekordzems līmenis kopš 2005. gada. Eksports uz citām NVS valstīm pagājušajā gadā samazinājās par 8%. Šo salīdzinoši straujo kritumu kompensēja 4% kāpums eksportā uz eirozonu un 2% pieaugums uz Eiropas valstīm ārpus eirozonas.

Iepriecina fakts, kas liecina par eksportētāju elastību: pagājušajā gadā aktīvāk apgūti attālākie, dažreiz pat eksotiskie tirgi, piemēram, Turcija (eksporta pieaugums gandrīz par trešdaļu), Alžīrija (eksporta apjoms palielinājies par 25%, lielākoties pateicoties graudu piegādēm lieliskās graudu ražas dēļ), Indija (+ 37%), Amerika (25%).

Par Latvijas eksporta uzņēmumu elastību nevar nepriecāties, taču konkurētspējai pamazām sāk kaitēt darbaspēka izmaksu pieaugums. Par to liecina izaugsmes trūkums ES tirgus daļā no kopējā eksporta apjoma. Ražīguma pieaugums kopumā joprojām atpaliek no algu pieauguma. Ražīgumam būtiskas ir investīcijas, bet, piemēram, Eiropas naudas apguve joprojām buksē – līdz pagājušā gada beigām līgumi noslēgti bijuši par 8% no 2014.-2020.gada ES fondu līdzekļiem, sacījis Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs.

Izvēles brīvība

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2016.gada janvārī veiktā pētījuma rezultāti liecina – 39% iedzīvotāju uzskata, ka, banku pakalpojumu izmantošana ierobežo rīcības brīvību pārvaldīt savas finanses, bet 10% respondentu tieši pretēji – uzskata, ka palielina. Tikai 6% respondentu atzina, ka rīcības brīvība pār saviem finanšu līdzekļiem viņiem vispār nav svarīga, kamēr 60% atzinuši, ka tas ir ļoti svarīgi, bet 28% – ka drīzāk svarīgi. Pētījums par tradicionālo banku darbības un to piedāvāto pakalpojumu ietekmi uz cilvēka rīcības brīvību pār saviem finansu līdzekļiem veikts sadarbībā ar Bigbank.

45% iedzīvotāju ir saskārušies ar vismaz vienu no tradicionālo banku rīcības brīvību ierobežojošajām praksēm. Lielākā daļa jeb 88% respondentu par rīcības brīvības ierobežojošu bankas praksi uzskata komisijas iekasēšanu par skaidrās naudas izņemšanu no bankomātiem, bet 78% respondentu neatbalsta izdevīgākās procentu likmes sasaisti ar nepieciešamību iegādāties bankas piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu. 69% respondentu uzskata, ka ierobežojoša ir prasība iegādāties vairākus bankas pakalpojumus, lai saņemtu izdevīgāku procentu likmi. Par rīcības brīvības ierobežošanu tiek uzskatīta arī nepieciešamība nodrošināt algas pārskaitījumu uz norēķinu kontu, lai saņemtu kredītu vai līzingu un veiktu tā atmaksu.

Tradicionālo banku darbības modelis veicina visu klientu finanšu darbību koncentrēšanu vienā bankā, par ko liecina arī pētījumā iegūtie dati. Tradicionālo banku pakalpojumi privātpersonām tiek saistīti, piemēram, kredīts pieejams tikai tad, ja uz klienta kontu tiek pārskaitīta alga, vai arī izdevīgāku procentu likmi var saņemt tikai tad, ja bankā ir iegādāti arī citi pakalpojumi, kā, piemēram, depozītnoguldījumi, apdrošināšana u.c. Rezultātā banku klients tiek piesaistīts vienai bankai un, iegādājoties kādu jaunu produktu, pat neizvērtē citu alternatīvu pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, uzsver Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Artis Bērziņš.

Ref:017.010.102.9309


Pievienot komentāru

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.