bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.05.2018 | Vārda dienas: Emīlija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par eirofondu, eksporta pieauguma un IKP saistību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Pateicoties iepriekšējā eirofondu plānošanas periodā pieļautajām kļūdām, Latvijas uzņēmumi projektu īstenošanai saņems par 100 miljoniem eiro mazāk. Ja iepriekš Latvijā no Eiropas fondiem katru gadu ieplūda aptuveni 700 miljoni eiro, šogad var rēķināties vien ar 562 miljoniem.

Tas ir saistīts ar to, ka ministrijām ir jāsagatavo daudz detalizētāka dokumentācija, jo iepriekšējā plānošanas periodā tika pieļauts daudz nopietnu kļūdu. Tādēļ šajā plānošanas periodā Eiropas Komisija pieprasa daudz nopietnākus apstiprinājumus un tas nozīmē, ka tiek prasīts daudz vairāk paskaidrojošu un pētniecisku materiālu, skaidroja Latvijas Bankas eksperte Baiba Traidase.

Finanšu ministrija atzīst, ka jaunais periods sākas mazāk aktīvi nekā tika plānots. Tomēr tie 100 miljoni, kas tehnisku iemeslu dēļ netiks saņemti šogad, pāries uz nākamā gada bilanci. Tie netiks zaudēti, nekur nepazudīs, neviens tos nepaņems.

Tomēr fondu nesavlaicīga apgūšana radīs problēmas. Piemēram, palēnināsies Ekonomikas ministrijas māju siltināšanas programmas īstenošana.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, ES fondu līdzekļi, kas novirzīti skolu un bērnudārzu siltināšanai, tiltu remontam un autoceļu būvei un remontam, dažādu infrastruktūru attīstībai un daudzām citām vajadzībām, rada Latvijas IKP pieaugumu par 2,1% gadā. Ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2016. gadā IKP pieaugums varētu sasniegt 3,2%. Bez Eiropas naudas pieaugums būtu bijis tikai 1,1%.

Eksportētāju elastība

Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijas tautsaimniecības attīstība tuvākajos gados būs cieši saistīta ar eksporta iespēju paplašināšanos. No vienas puses, eksporta turpmāko izaugsmi ierobežo vājais pieprasījumu NVS tirgos, no otras puses, eksporta iespējas pozitīvi ietekmēs situācijas uzlabošanās galvenajos eksporta tirgos Eiropas Savienībā.

Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja datus, kas daļēji apstiprina Ekonomikas ministrijas sniegto novērtējumu. Saskaņā ar CSP datiem, preču eksporta apjoms pērn pieaudzis par 1,2%, ko var uzskatīt par salīdzinoši labu sasniegumu, ņemot vērā nelabvēlīgo ārējo vidi, tostarp Krievijas ekonomikas recesiju un pieprasījuma krišanos ar Krieviju cieši saistītās valstīs. Eksports uz Krieviju pagājušajā gadā samazinājās par 18%, un tā īpatsvars samazinājās līdz 8% no kopējā Latvijas preču eksporta, kas ir rekordzems līmenis kopš 2005. gada. Eksports uz citām NVS valstīm pagājušajā gadā samazinājās par 8%. Šo salīdzinoši straujo kritumu kompensēja 4% kāpums eksportā uz eirozonu un 2% pieaugums uz Eiropas valstīm ārpus eirozonas.

Iepriecina fakts, kas liecina par eksportētāju elastību: pagājušajā gadā aktīvāk apgūti attālākie, dažreiz pat eksotiskie tirgi, piemēram, Turcija (eksporta pieaugums gandrīz par trešdaļu), Alžīrija (eksporta apjoms palielinājies par 25%, lielākoties pateicoties graudu piegādēm lieliskās graudu ražas dēļ), Indija (+ 37%), Amerika (25%).

Par Latvijas eksporta uzņēmumu elastību nevar nepriecāties, taču konkurētspējai pamazām sāk kaitēt darbaspēka izmaksu pieaugums. Par to liecina izaugsmes trūkums ES tirgus daļā no kopējā eksporta apjoma. Ražīguma pieaugums kopumā joprojām atpaliek no algu pieauguma. Ražīgumam būtiskas ir investīcijas, bet, piemēram, Eiropas naudas apguve joprojām buksē – līdz pagājušā gada beigām līgumi noslēgti bijuši par 8% no 2014.-2020.gada ES fondu līdzekļiem, sacījis Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs.

Izvēles brīvība

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2016.gada janvārī veiktā pētījuma rezultāti liecina – 39% iedzīvotāju uzskata, ka, banku pakalpojumu izmantošana ierobežo rīcības brīvību pārvaldīt savas finanses, bet 10% respondentu tieši pretēji – uzskata, ka palielina. Tikai 6% respondentu atzina, ka rīcības brīvība pār saviem finanšu līdzekļiem viņiem vispār nav svarīga, kamēr 60% atzinuši, ka tas ir ļoti svarīgi, bet 28% – ka drīzāk svarīgi. Pētījums par tradicionālo banku darbības un to piedāvāto pakalpojumu ietekmi uz cilvēka rīcības brīvību pār saviem finansu līdzekļiem veikts sadarbībā ar Bigbank.

45% iedzīvotāju ir saskārušies ar vismaz vienu no tradicionālo banku rīcības brīvību ierobežojošajām praksēm. Lielākā daļa jeb 88% respondentu par rīcības brīvības ierobežojošu bankas praksi uzskata komisijas iekasēšanu par skaidrās naudas izņemšanu no bankomātiem, bet 78% respondentu neatbalsta izdevīgākās procentu likmes sasaisti ar nepieciešamību iegādāties bankas piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu. 69% respondentu uzskata, ka ierobežojoša ir prasība iegādāties vairākus bankas pakalpojumus, lai saņemtu izdevīgāku procentu likmi. Par rīcības brīvības ierobežošanu tiek uzskatīta arī nepieciešamība nodrošināt algas pārskaitījumu uz norēķinu kontu, lai saņemtu kredītu vai līzingu un veiktu tā atmaksu.

Tradicionālo banku darbības modelis veicina visu klientu finanšu darbību koncentrēšanu vienā bankā, par ko liecina arī pētījumā iegūtie dati. Tradicionālo banku pakalpojumi privātpersonām tiek saistīti, piemēram, kredīts pieejams tikai tad, ja uz klienta kontu tiek pārskaitīta alga, vai arī izdevīgāku procentu likmi var saņemt tikai tad, ja bankā ir iegādāti arī citi pakalpojumi, kā, piemēram, depozītnoguldījumi, apdrošināšana u.c. Rezultātā banku klients tiek piesaistīts vienai bankai un, iegādājoties kādu jaunu produktu, pat neizvērtē citu alternatīvu pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, uzsver Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Artis Bērziņš.

Ref:017.010.102.9309


Pievienot komentāru

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Cukerberga iztaujāšana EP par Facebook datu skandālu šovakar tiešraidē

Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji otrdienas, 22.maija, vakarā iztaujās sociālā tīkla Facebook vadītāju Marku Cukerbergu par slepenu lietotāju datu vākšanu un izmantošanu politiskos nolūkos.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri