bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par eirofondu, eksporta pieauguma un IKP saistību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Pateicoties iepriekšējā eirofondu plānošanas periodā pieļautajām kļūdām, Latvijas uzņēmumi projektu īstenošanai saņems par 100 miljoniem eiro mazāk. Ja iepriekš Latvijā no Eiropas fondiem katru gadu ieplūda aptuveni 700 miljoni eiro, šogad var rēķināties vien ar 562 miljoniem.

Tas ir saistīts ar to, ka ministrijām ir jāsagatavo daudz detalizētāka dokumentācija, jo iepriekšējā plānošanas periodā tika pieļauts daudz nopietnu kļūdu. Tādēļ šajā plānošanas periodā Eiropas Komisija pieprasa daudz nopietnākus apstiprinājumus un tas nozīmē, ka tiek prasīts daudz vairāk paskaidrojošu un pētniecisku materiālu, skaidroja Latvijas Bankas eksperte Baiba Traidase.

Finanšu ministrija atzīst, ka jaunais periods sākas mazāk aktīvi nekā tika plānots. Tomēr tie 100 miljoni, kas tehnisku iemeslu dēļ netiks saņemti šogad, pāries uz nākamā gada bilanci. Tie netiks zaudēti, nekur nepazudīs, neviens tos nepaņems.

Tomēr fondu nesavlaicīga apgūšana radīs problēmas. Piemēram, palēnināsies Ekonomikas ministrijas māju siltināšanas programmas īstenošana.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, ES fondu līdzekļi, kas novirzīti skolu un bērnudārzu siltināšanai, tiltu remontam un autoceļu būvei un remontam, dažādu infrastruktūru attīstībai un daudzām citām vajadzībām, rada Latvijas IKP pieaugumu par 2,1% gadā. Ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2016. gadā IKP pieaugums varētu sasniegt 3,2%. Bez Eiropas naudas pieaugums būtu bijis tikai 1,1%.

Eksportētāju elastība

Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijas tautsaimniecības attīstība tuvākajos gados būs cieši saistīta ar eksporta iespēju paplašināšanos. No vienas puses, eksporta turpmāko izaugsmi ierobežo vājais pieprasījumu NVS tirgos, no otras puses, eksporta iespējas pozitīvi ietekmēs situācijas uzlabošanās galvenajos eksporta tirgos Eiropas Savienībā.

Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja datus, kas daļēji apstiprina Ekonomikas ministrijas sniegto novērtējumu. Saskaņā ar CSP datiem, preču eksporta apjoms pērn pieaudzis par 1,2%, ko var uzskatīt par salīdzinoši labu sasniegumu, ņemot vērā nelabvēlīgo ārējo vidi, tostarp Krievijas ekonomikas recesiju un pieprasījuma krišanos ar Krieviju cieši saistītās valstīs. Eksports uz Krieviju pagājušajā gadā samazinājās par 18%, un tā īpatsvars samazinājās līdz 8% no kopējā Latvijas preču eksporta, kas ir rekordzems līmenis kopš 2005. gada. Eksports uz citām NVS valstīm pagājušajā gadā samazinājās par 8%. Šo salīdzinoši straujo kritumu kompensēja 4% kāpums eksportā uz eirozonu un 2% pieaugums uz Eiropas valstīm ārpus eirozonas.

Iepriecina fakts, kas liecina par eksportētāju elastību: pagājušajā gadā aktīvāk apgūti attālākie, dažreiz pat eksotiskie tirgi, piemēram, Turcija (eksporta pieaugums gandrīz par trešdaļu), Alžīrija (eksporta apjoms palielinājies par 25%, lielākoties pateicoties graudu piegādēm lieliskās graudu ražas dēļ), Indija (+ 37%), Amerika (25%).

Par Latvijas eksporta uzņēmumu elastību nevar nepriecāties, taču konkurētspējai pamazām sāk kaitēt darbaspēka izmaksu pieaugums. Par to liecina izaugsmes trūkums ES tirgus daļā no kopējā eksporta apjoma. Ražīguma pieaugums kopumā joprojām atpaliek no algu pieauguma. Ražīgumam būtiskas ir investīcijas, bet, piemēram, Eiropas naudas apguve joprojām buksē – līdz pagājušā gada beigām līgumi noslēgti bijuši par 8% no 2014.-2020.gada ES fondu līdzekļiem, sacījis Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs.

Izvēles brīvība

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2016.gada janvārī veiktā pētījuma rezultāti liecina – 39% iedzīvotāju uzskata, ka, banku pakalpojumu izmantošana ierobežo rīcības brīvību pārvaldīt savas finanses, bet 10% respondentu tieši pretēji – uzskata, ka palielina. Tikai 6% respondentu atzina, ka rīcības brīvība pār saviem finanšu līdzekļiem viņiem vispār nav svarīga, kamēr 60% atzinuši, ka tas ir ļoti svarīgi, bet 28% – ka drīzāk svarīgi. Pētījums par tradicionālo banku darbības un to piedāvāto pakalpojumu ietekmi uz cilvēka rīcības brīvību pār saviem finansu līdzekļiem veikts sadarbībā ar Bigbank.

45% iedzīvotāju ir saskārušies ar vismaz vienu no tradicionālo banku rīcības brīvību ierobežojošajām praksēm. Lielākā daļa jeb 88% respondentu par rīcības brīvības ierobežojošu bankas praksi uzskata komisijas iekasēšanu par skaidrās naudas izņemšanu no bankomātiem, bet 78% respondentu neatbalsta izdevīgākās procentu likmes sasaisti ar nepieciešamību iegādāties bankas piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu. 69% respondentu uzskata, ka ierobežojoša ir prasība iegādāties vairākus bankas pakalpojumus, lai saņemtu izdevīgāku procentu likmi. Par rīcības brīvības ierobežošanu tiek uzskatīta arī nepieciešamība nodrošināt algas pārskaitījumu uz norēķinu kontu, lai saņemtu kredītu vai līzingu un veiktu tā atmaksu.

Tradicionālo banku darbības modelis veicina visu klientu finanšu darbību koncentrēšanu vienā bankā, par ko liecina arī pētījumā iegūtie dati. Tradicionālo banku pakalpojumi privātpersonām tiek saistīti, piemēram, kredīts pieejams tikai tad, ja uz klienta kontu tiek pārskaitīta alga, vai arī izdevīgāku procentu likmi var saņemt tikai tad, ja bankā ir iegādāti arī citi pakalpojumi, kā, piemēram, depozītnoguldījumi, apdrošināšana u.c. Rezultātā banku klients tiek piesaistīts vienai bankai un, iegādājoties kādu jaunu produktu, pat neizvērtē citu alternatīvu pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, uzsver Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Artis Bērziņš.

Ref:017.010.102.9309


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.