bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.05.2017 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par ietaupījumiem «nebaltai dienai»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ no Latvijas Bankas pārstāvja lūpām atkal izskanēja brīdinājums par gaidāmo krīzi mūsu valstī un aicinājums piesardzīgāk plānot valsts budžetu nākamajam gadam, kā arī veidot rezerves «nebaltai dienai».

Šajā reizē ar paziņojumu klajā nācis Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs, vadošais ekonomists Uldis Rutkaste. Iepriekš par to, ka mūsu ekonomikai draud briesmas, brīdināja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Saskaņā ar Rutkastes sacīto, Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi palēninās. Tāpat eksistē dažādi riski gan ārējā vidē, gan iekšzemē. Ārējie riski saistīti ar eksporta tirgiem, un potenciāls, ar kuru rēķinājās Latvijas uzņēmēji, izzūd. Iekšzemē ekonomiku šūpo nesakārtotā nodokļu politika un lēnā strukturālo reformu ieviešana. Visus šos trūkumus saredz uzņēmēji, kuri savukārt atliek uz vēlāku investīcijas biznesa attīstībā. Vēl aizvien spēkā ir arī Krievijas ieviestās antisankcijas. Tāpēc jābūt piesardzīgiem un jāveido budžetā rezerve gadījumam, ja situācija ekonomikā pasliktinātos, sacīja ekonomists.

Stabilitātes nav

Sliktas priekšnojautas piemeklējušas arī Finanšu ministrijas ekonomistus. Šonedēļ Finanšu ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam, kurā samazinātas valsts ekonomikas izaugsmes prognozes 2017. un 2018.gadam.

Lai arī ekonomika turpinās attīstīties, saglabāsies arī nenoteiktība, norāda Finanšu ministrija. Tādēļ ekonomikas izaugsmes tempi būs zemāki, nekā paredzēja iepriekšējā Stabilitātes programma 2015.-2018.gadam. Saskaņā ar ministrijas prognozēm, iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā 2017.gadā un 2018.gadā palielināsies par attiecīgi 3,3% un 3,4%, taču iepriekš tika paredzēta 3,6% izaugsme.

Valdība šo dokumentu jau ir apstiprinājusi, un līdz ar to apstiprinātas ir arī tajā noteiktās vidēja termiņa prioritārās fiskālās politikas jomas. Tostarp – līdzekļu palielinājums valsts aizsardzības vajadzībām 2018.gadā, līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), palielināts izdevumu slieksnis valsts iekšējās drošības nodrošināšanai, veselības aprūpei un izglītībai. Turklāt plānots pakāpeniski paaugstināt minimālo darba algu, ieviest progresīvo minimumu, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un uzlabot nodokļu iekasēšanu, līdz kopējā nodokļu summa sasniedz vienu trešdaļu no IKP.

Stabilitātes programma – tas ir dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku vidēja termiņa perspektīvā. Stabilitātes programma tiek sagatavota un iesniegta Eiropas Komisijai ES ekonomiskās politikas uzraudzības un koordinēšanas cikla ietvaros.

Taupīgie ļaudis

Tikmēr vienkāršie cilvēki, negaidot Latvijas Bankas brīdinājumus un Finanšu ministrijas prognozes, pēc savas izvēles sākuši veidot ietaupījumus «nebaltai dienai». Saskaņā ar šajā nedēļā publicētajiem Swedbank datiem iedzīvotāju uzkrājumu līmenis ir sasniedzis vēsturisko maksimumu. Ja 2010.gadā Latvijas iedzīvotāju norēķinu un noguldījumu kontos bankās kopumā glabājās 4,01 miljards eiro jeb 1 932 eiro uz vienu iedzīvotāju, tad 2015.gada beigās, šī summa sasniedza jau 5,4 miljardus eiro jeb 2 708 eiro uz vienu iedzīvotāju. Lai arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārie stimuli «nosita» procentu likmes līdz vēsturiski zemākajam līmenim (šobrīd depozīts eiro ar termiņu, kas pārsniedz vienu gadu, nesīs ienākumus no 0,1 – 0,5% gadā salīdzinājumā ar 1,5 – 2% 2011.gadā), lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (38%) joprojām uzskata, ka šobrīd ir labvēlīgs laiks uzkrājumu veidošanai un investīciju veikšanai.

Banka norāda, ka vienlaikus daudziem cilvēkiem vēl aizvien nav stabila «drošības spilvena» un līdzekļi tā veidošanai tiek atlikti neregulāri un /vai ļoti nelielos apjomos. Turklāt zemās procentu likmes spiež meklēt alternatīvus veidus, kā investēt brīvos līdzekļus.

Swedbank apkopojusi interesantus datus par to, kā atšķiras noguldījumu izvēle dažādām paaudzēm. Piemēram, tā sauktā tūkstošgades jeb Millenials paaudze (cilvēki vecumā no 21 līdz 34 gadiem) visbiežāk (38%), veido uzkrājumus bankas kontā, vai skaidrā naudā, bet 22% izmanto depozītkontus vai krājkontus.

Iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 49 gadiem (Generation X paaudze) visbiežāk (36%) veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī. Katrs trešais (31%) veido uzkrājumu krājkontā vai skaidrā naudā, kā arī iegulda nekustamajā īpašumā (23% respondentu).

Iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 64 gadiem (Baby Boomers paaudze) visbiežāk (31%) atzinuši, ka izmanto pensiju 3.līmeņa uzkrājumu, kā arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumus (17%).

Aptauja tika veikta 2016.gada martā sadarbībā ar Snapshot, piedaloties 714 respondentiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās Latvijā.

Ieguldījums nākotnē

Laiku velti netērē arī valsts augstākās amatpersonas, kuri arī veido «uzkrājumus», tikai cita veida. Piemēram, transporta ministrs Uldis Augulis šonedēļ devās uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas transporta ministru Maksimu Sokolovu un apspriestu pašreizējo situāciju nozarē, turpmāko ekonomisko sadarbību kravu pārvadājumos, tranzīta un autosatiksmes jomā, nolīguma projektu par tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi, Austrumu-Rietumu transporta koridora attīstību un infrastruktūras modernizēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Pārtikas un veterinārā dienesta izpilddirektors Māris Balodis devās vizītē uz Baltkrieviju, lai ar Baltkrievijas Zemkopības ministru Leonīdu Zajacu un citām amatpersonām apspriestu iespējas, kā palielināt Latvijas pārtikas produktu eksportu.

Baltkrievija ir viena no desmit Latvijas nozīmīgākajiem partneriem lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecībā. Kopš 2012.gada Latvija uz Baltkrieviju vairāk eksportē, nekā importē no šīs valsts.

Bet ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šonedēļ Hāgā tikās ar Latvijas goda konsuliem Beniluksa valstīs – Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā, un mudināja viņus aktīvi iesaistīties ekonomisko attiecību stiprināšanā starp Latviju un Beniluksa valstīm, tiekoties ar uzņēmējiem un stāstot par uzņēmējdarbības vidi savā valstī.

Goda konsuli solīja pastiprināt savu darbību, veidojot Latvijas ekonomisko sadarbību, jo īpaši tādās nozarēs kā: farmācija, loģistika, mežsaimniecība, informācijas tehnoloģijas, tūrisma un augstas pievienotās vērtības produktu vai «nišas produktu» Beniluksa valstīs, piemēram, iepazīstinot ar Latvijā izstrādātajām dizaina precēm.

Sarunā piedalījās goda konsuls Nīderlandes Karalistē Nikolass Šoltens, goda konsuls Luksemburgas Lielhercogistē Anrī Diderihs un topošais goda konsuls Beļģijas Karalistē Kristofs van Mehelens.

Ref:017.010.103.10001


Pievienot komentāru

Antāne: Valdības neizlēmība un sasteigtie lēmumi ved tranzīta nozari nebūtībā

Krievijas valsts dzelzceļa kompānijas Rossiskije žeļeznije dorogi atteikums veikt ievērojamus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju, tranzīta nozarei var radīt ārkārtas situāciju, ziņo Biedrība Baltijas asociācija Transports un loģistika pārstāvji.

Eiroparlamenta komitejas vadītājs apliecina atbalstu Rail Baltica

Igaunijā politisku atbalstu dzelzceļa projekta finansējumam Rail Baltica apliecinājis Eiroparlamenta Transporta un tūrisma komitejas vadītājs.

Ekonomikas ietekme mazumtirdzniecībā atkarīga no iedzīvotāju migrācijas

Vērtējot Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari 2016.gadā un 2017.gada 1.ceturksnī, turpmākā nozares attīstība atkarīga gan no iedzīvotāju skaita izmaiņām un migrācijas, gan no inflācijas pieauguma tempiem, secināts mazumtirdzniecības nozares apskatā.

Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju grūtības samaksāt par veselības aprūpi

Pērn 80,1% Latvijas mājsaimniecību bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā. No tām katra trešā jeb 35,6% ar grūtībām vai ar lielām grūtībām spēja segt veselības aprūpes pakalpojumus visiem mājsaimniecības locekļiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zemkopības ministrija un LPS vienojas par turpmāko sadarbību

Bērnam, ceļojot ārpus Šengenas zonas, patstāvīgi vai pilnvarotas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta viena vai abu vecāku piekrišana vai pilnvara, atgādina Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Mobilo izspiedējvīrusu daudzums pirmajā ceturksnī ir vairāk nekā trīskāršojies

Nekas neliecina, ka pasaules bieds — izspiedējvīrusi — ietu mazumā: saskaņā ar Kaspersky Lab 2017.gada 1.ceturkšņa ļaunprogrammatūru pārskatu šā gada pirmajos mēnešos mobilo izspiedējvīrusu daudzums ir audzis vairāk nekā trīs reizes.

Autotransporta direkcija sola: Jaunais plāns paredz ērtākus apstākļus pasažieriem

Autotransporta direkcija izstrādājusi sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajai desmitgadei, kas paredz uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti, drošību un ērtības, ziņo direkcija.

Kučinskis no nodokļu reformas nav gatavs atteikties

Partijām tuvākajā laikā būs politiski jāizšķiras par to, kādā apmērā īstenot piedāvātās nodokļu reformas, bet Finanšu ministrija jaunus būtiskus priekšlikumus vairs neizstrādās, pirmdien 24.maijā, LNT paziņoja premjers Māris Kučinskis.

Latvijā jaunu un efektīvu zāļu pieejamība un kompensācija ir vissliktākā Eiropā

Latvija jaunu un efektīvu zāļu pieejamības un valsts kompensācijas ziņā Eiropā ieņem stabilu pēdējo vietu, apliecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas aprīļa beigās publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju Patients W.A.I.T. Indicator.

No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū

No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū. Vienlaikus klasifikators papildināts ar 80 jaunām profesijām, 83 profesijām precizēti to nosaukumi, vēsta Labklājības ministrijā.

Naftas cenas un ASV akciju biržas turpina kāpumu; pieaugums arī Eiropas fondu tirgos

Naftas cenas pasaules tirgū turpina kāpumu saistībā ar prognozēm, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC ceturtdien, 18.maijā, notiekošajā sanāksmē pagarinās naftas ieguves apjoma samazināšanas vienošanās termiņu.

Bildēs: Piemiņas brīdis Mančestrā

Pieminot 22.maija terora akta upurus, Mančestras pilsētā Lielbritānijā aizvadīts piemiņas brīdis, kur ziedus nolikuši un ticību mieram apliecinājuši vairāki tūkstoši iedzīvotāju no dažādām etniskām kopienām.

Latvijas vēstnieks: «bumba ir Krievijas pusē» - ja tā gribēs, uzlabojumi ir iespējami

NATO terorisma briesmas var mazināt, nevis likvidēt pilnībā, intervijā Latvijas Radio pirms gaidāmā NATO samita, kurā sagaidāms, ka tiks pārrunāts arī nesenais terora akts Lielbritānijā, Mančestrā, norāda Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.

Pētījums: Iedzīvotāji Latvijā savu biznesu uzsāk, jo vēlas strādāt patstāvīgi

Latvijas iedzīvotāji uzņēmējdarbībā iesaistās, jo vēlas strādāt patstāvīgi, visbiežāk izvēlas darboties jomā, kas saistīta ar iepriekšējo darba pieredzi vai hobiju, un biznesu uzsāk, ieguldot savus vai ģimenes uzkrājumus, liecina attīstības finanšu institūcijas Altum un Academia veiktais biznesa uzsācēju pētījums.

Rumānija: Vairums iedzīvotāju vardarbību ģimenē uzskata par normu

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā Rumānija kritizēta par necenšanos vērsties pret vardarbību ģimenē, piespriežot valstij naudassodu par to, ka tiesībsargājošās iestādes nav saukušas pie atbildības vīrieti, kurš savai sievai uzbrucis astoņas reizes.

Strīdu gadījumos zemes piespiedu nomas maksu plāno samazināt

Strīdus gadījumos zemes gabala piespiedu nomas maksu privatizēta dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nākamajos trijos gados plānots noteikt no pieciem līdz trīs procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Cik ilgu laiku ceļā uz darbu esat gatavi pavadīt? Aptaujā Baltijas iedzīvotājus

Gandrīz puse aptaujāto Baltijas valstu iedzīvotāju ceļā uz darbu ik dienu būtu gatavi pavadīt līdz 30 minūtēm vienā virzienā, liecina darba portālu CV Market Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veiktā aptauja. Atšķirības novērojamas starp galvaspilsētā un reģionos dzīvojošajiem.

Brīdina - nodokļu reformas ietekmē Latvijas budžeta deficīts var pārsniegt pieļaujamo

Eiropas Komisijas veiktais Latvijas fiskālo plānu - iecerētās nodokļu reformas - novērtējums liecina par būtiskas novirzes risku no Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām 2018.gadā.

Britu policija nosauc iespējamo Mančestras spridzinātāju

Policija Lielbritānijā pavēstījusi vārdu iespējamam spridzinātājam pašnāvniekam, kurš šonedēļ Mančestras pilsētā nonāvējis 22 un nodarījis miesas bojājumus 59 cilvēkiem.

Taksists Rīgas centrā pārvadā klientu bagāžniekā; policija pieķer

Rīgas pašvaldības policijas pilsētas videonovērošanas centra pārvaldes darbinieki caur kameras aci pamanījuši kādu taksometru, pie kura drūzmējās jauniešu bariņš. Visu starpā notika īsa vārdu apmaiņa un seši pasažieri iesēdās taksometrā. Ņemot vērā, ka visiem sēdvietas nepietika, viens no klientiem iesēdināts bagāžniekā, ziņo Valsts policija.

Igaunijas Muzeju naktī ekspozīcijas apmeklētas 111 000 reižu

Muzeju nakts rīkotāji Igaunijā aplēsuši, ka pasākumi un ekspozīcijas 20.maija vakarā un naktī piesaistījuši rekordlielu skaitu interesentu, tās apmeklētas kopumā vairāk nekā 111 000 reižu.

Kas jāzina vecākiem, lai bērns varētu patstāvīgi izceļot

Tuvojoties skolēnu brīvlaikam, aktuāli kļūst arī ceļošanas jautājumi. Lai vasaras atvaļinājums noritētu bez raizēm, Latvijas Zvērinātu notāru padome atgādina - bērnam, ceļojot ārpus Šengenas zonas, patstāvīgi vai pilnvarotas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta viena vai abu vecāku piekrišana jeb pilnvara.

BIOR būs vadošā laboratorija vēl vairāku dzīvnieku slimību diagnosticēšanai

Valdība otrdien, 23.maijā, apstiprināja papildinājumus noteikumos par references laboratorijas statusa piešķiršanu, nosakot, ka turpmāk Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR būs Nacionālā references laboratorija vēl vairākām dzīvnieku infekcijas slimībām.

Ik gadu būtiski palielinās Indijas jauniešu interese par Latvijas augstskolām

Indijas ārlietu valsts ministrs Mobašaru Džavedu Akbaru tikšanās laikā ar ārlietu ministri Edgaru Rinkēviču uzskata, ka Indija pēdējo gadu laikā piedzīvo ļoti strauju ekonomisko izaugsmi, un paredzētais Latvijas un Indijas biznesa forums ir nozīmīgs solis pretim ciešākai sadarbībai ekonomikas jomā.

Nosaka atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā

Paredz noteikt administratīvo atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā komersantiem, kuri tiek finansēti no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Jaunākie komentāri