bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par ietaupījumiem «nebaltai dienai»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ no Latvijas Bankas pārstāvja lūpām atkal izskanēja brīdinājums par gaidāmo krīzi mūsu valstī un aicinājums piesardzīgāk plānot valsts budžetu nākamajam gadam, kā arī veidot rezerves «nebaltai dienai».

Šajā reizē ar paziņojumu klajā nācis Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs, vadošais ekonomists Uldis Rutkaste. Iepriekš par to, ka mūsu ekonomikai draud briesmas, brīdināja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Saskaņā ar Rutkastes sacīto, Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi palēninās. Tāpat eksistē dažādi riski gan ārējā vidē, gan iekšzemē. Ārējie riski saistīti ar eksporta tirgiem, un potenciāls, ar kuru rēķinājās Latvijas uzņēmēji, izzūd. Iekšzemē ekonomiku šūpo nesakārtotā nodokļu politika un lēnā strukturālo reformu ieviešana. Visus šos trūkumus saredz uzņēmēji, kuri savukārt atliek uz vēlāku investīcijas biznesa attīstībā. Vēl aizvien spēkā ir arī Krievijas ieviestās antisankcijas. Tāpēc jābūt piesardzīgiem un jāveido budžetā rezerve gadījumam, ja situācija ekonomikā pasliktinātos, sacīja ekonomists.

Stabilitātes nav

Sliktas priekšnojautas piemeklējušas arī Finanšu ministrijas ekonomistus. Šonedēļ Finanšu ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam, kurā samazinātas valsts ekonomikas izaugsmes prognozes 2017. un 2018.gadam.

Lai arī ekonomika turpinās attīstīties, saglabāsies arī nenoteiktība, norāda Finanšu ministrija. Tādēļ ekonomikas izaugsmes tempi būs zemāki, nekā paredzēja iepriekšējā Stabilitātes programma 2015.-2018.gadam. Saskaņā ar ministrijas prognozēm, iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā 2017.gadā un 2018.gadā palielināsies par attiecīgi 3,3% un 3,4%, taču iepriekš tika paredzēta 3,6% izaugsme.

Valdība šo dokumentu jau ir apstiprinājusi, un līdz ar to apstiprinātas ir arī tajā noteiktās vidēja termiņa prioritārās fiskālās politikas jomas. Tostarp – līdzekļu palielinājums valsts aizsardzības vajadzībām 2018.gadā, līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), palielināts izdevumu slieksnis valsts iekšējās drošības nodrošināšanai, veselības aprūpei un izglītībai. Turklāt plānots pakāpeniski paaugstināt minimālo darba algu, ieviest progresīvo minimumu, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un uzlabot nodokļu iekasēšanu, līdz kopējā nodokļu summa sasniedz vienu trešdaļu no IKP.

Stabilitātes programma – tas ir dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku vidēja termiņa perspektīvā. Stabilitātes programma tiek sagatavota un iesniegta Eiropas Komisijai ES ekonomiskās politikas uzraudzības un koordinēšanas cikla ietvaros.

Taupīgie ļaudis

Tikmēr vienkāršie cilvēki, negaidot Latvijas Bankas brīdinājumus un Finanšu ministrijas prognozes, pēc savas izvēles sākuši veidot ietaupījumus «nebaltai dienai». Saskaņā ar šajā nedēļā publicētajiem Swedbank datiem iedzīvotāju uzkrājumu līmenis ir sasniedzis vēsturisko maksimumu. Ja 2010.gadā Latvijas iedzīvotāju norēķinu un noguldījumu kontos bankās kopumā glabājās 4,01 miljards eiro jeb 1 932 eiro uz vienu iedzīvotāju, tad 2015.gada beigās, šī summa sasniedza jau 5,4 miljardus eiro jeb 2 708 eiro uz vienu iedzīvotāju. Lai arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārie stimuli «nosita» procentu likmes līdz vēsturiski zemākajam līmenim (šobrīd depozīts eiro ar termiņu, kas pārsniedz vienu gadu, nesīs ienākumus no 0,1 – 0,5% gadā salīdzinājumā ar 1,5 – 2% 2011.gadā), lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (38%) joprojām uzskata, ka šobrīd ir labvēlīgs laiks uzkrājumu veidošanai un investīciju veikšanai.

Banka norāda, ka vienlaikus daudziem cilvēkiem vēl aizvien nav stabila «drošības spilvena» un līdzekļi tā veidošanai tiek atlikti neregulāri un /vai ļoti nelielos apjomos. Turklāt zemās procentu likmes spiež meklēt alternatīvus veidus, kā investēt brīvos līdzekļus.

Swedbank apkopojusi interesantus datus par to, kā atšķiras noguldījumu izvēle dažādām paaudzēm. Piemēram, tā sauktā tūkstošgades jeb Millenials paaudze (cilvēki vecumā no 21 līdz 34 gadiem) visbiežāk (38%), veido uzkrājumus bankas kontā, vai skaidrā naudā, bet 22% izmanto depozītkontus vai krājkontus.

Iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 49 gadiem (Generation X paaudze) visbiežāk (36%) veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī. Katrs trešais (31%) veido uzkrājumu krājkontā vai skaidrā naudā, kā arī iegulda nekustamajā īpašumā (23% respondentu).

Iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 64 gadiem (Baby Boomers paaudze) visbiežāk (31%) atzinuši, ka izmanto pensiju 3.līmeņa uzkrājumu, kā arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumus (17%).

Aptauja tika veikta 2016.gada martā sadarbībā ar Snapshot, piedaloties 714 respondentiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās Latvijā.

Ieguldījums nākotnē

Laiku velti netērē arī valsts augstākās amatpersonas, kuri arī veido «uzkrājumus», tikai cita veida. Piemēram, transporta ministrs Uldis Augulis šonedēļ devās uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas transporta ministru Maksimu Sokolovu un apspriestu pašreizējo situāciju nozarē, turpmāko ekonomisko sadarbību kravu pārvadājumos, tranzīta un autosatiksmes jomā, nolīguma projektu par tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi, Austrumu-Rietumu transporta koridora attīstību un infrastruktūras modernizēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Pārtikas un veterinārā dienesta izpilddirektors Māris Balodis devās vizītē uz Baltkrieviju, lai ar Baltkrievijas Zemkopības ministru Leonīdu Zajacu un citām amatpersonām apspriestu iespējas, kā palielināt Latvijas pārtikas produktu eksportu.

Baltkrievija ir viena no desmit Latvijas nozīmīgākajiem partneriem lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecībā. Kopš 2012.gada Latvija uz Baltkrieviju vairāk eksportē, nekā importē no šīs valsts.

Bet ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šonedēļ Hāgā tikās ar Latvijas goda konsuliem Beniluksa valstīs – Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā, un mudināja viņus aktīvi iesaistīties ekonomisko attiecību stiprināšanā starp Latviju un Beniluksa valstīm, tiekoties ar uzņēmējiem un stāstot par uzņēmējdarbības vidi savā valstī.

Goda konsuli solīja pastiprināt savu darbību, veidojot Latvijas ekonomisko sadarbību, jo īpaši tādās nozarēs kā: farmācija, loģistika, mežsaimniecība, informācijas tehnoloģijas, tūrisma un augstas pievienotās vērtības produktu vai «nišas produktu» Beniluksa valstīs, piemēram, iepazīstinot ar Latvijā izstrādātajām dizaina precēm.

Sarunā piedalījās goda konsuls Nīderlandes Karalistē Nikolass Šoltens, goda konsuls Luksemburgas Lielhercogistē Anrī Diderihs un topošais goda konsuls Beļģijas Karalistē Kristofs van Mehelens.

Ref:017.010.103.10001


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri