bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par ietaupījumiem «nebaltai dienai»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ no Latvijas Bankas pārstāvja lūpām atkal izskanēja brīdinājums par gaidāmo krīzi mūsu valstī un aicinājums piesardzīgāk plānot valsts budžetu nākamajam gadam, kā arī veidot rezerves «nebaltai dienai».

Šajā reizē ar paziņojumu klajā nācis Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs, vadošais ekonomists Uldis Rutkaste. Iepriekš par to, ka mūsu ekonomikai draud briesmas, brīdināja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Saskaņā ar Rutkastes sacīto, Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi palēninās. Tāpat eksistē dažādi riski gan ārējā vidē, gan iekšzemē. Ārējie riski saistīti ar eksporta tirgiem, un potenciāls, ar kuru rēķinājās Latvijas uzņēmēji, izzūd. Iekšzemē ekonomiku šūpo nesakārtotā nodokļu politika un lēnā strukturālo reformu ieviešana. Visus šos trūkumus saredz uzņēmēji, kuri savukārt atliek uz vēlāku investīcijas biznesa attīstībā. Vēl aizvien spēkā ir arī Krievijas ieviestās antisankcijas. Tāpēc jābūt piesardzīgiem un jāveido budžetā rezerve gadījumam, ja situācija ekonomikā pasliktinātos, sacīja ekonomists.

Stabilitātes nav

Sliktas priekšnojautas piemeklējušas arī Finanšu ministrijas ekonomistus. Šonedēļ Finanšu ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam, kurā samazinātas valsts ekonomikas izaugsmes prognozes 2017. un 2018.gadam.

Lai arī ekonomika turpinās attīstīties, saglabāsies arī nenoteiktība, norāda Finanšu ministrija. Tādēļ ekonomikas izaugsmes tempi būs zemāki, nekā paredzēja iepriekšējā Stabilitātes programma 2015.-2018.gadam. Saskaņā ar ministrijas prognozēm, iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā 2017.gadā un 2018.gadā palielināsies par attiecīgi 3,3% un 3,4%, taču iepriekš tika paredzēta 3,6% izaugsme.

Valdība šo dokumentu jau ir apstiprinājusi, un līdz ar to apstiprinātas ir arī tajā noteiktās vidēja termiņa prioritārās fiskālās politikas jomas. Tostarp – līdzekļu palielinājums valsts aizsardzības vajadzībām 2018.gadā, līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), palielināts izdevumu slieksnis valsts iekšējās drošības nodrošināšanai, veselības aprūpei un izglītībai. Turklāt plānots pakāpeniski paaugstināt minimālo darba algu, ieviest progresīvo minimumu, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un uzlabot nodokļu iekasēšanu, līdz kopējā nodokļu summa sasniedz vienu trešdaļu no IKP.

Stabilitātes programma – tas ir dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku vidēja termiņa perspektīvā. Stabilitātes programma tiek sagatavota un iesniegta Eiropas Komisijai ES ekonomiskās politikas uzraudzības un koordinēšanas cikla ietvaros.

Taupīgie ļaudis

Tikmēr vienkāršie cilvēki, negaidot Latvijas Bankas brīdinājumus un Finanšu ministrijas prognozes, pēc savas izvēles sākuši veidot ietaupījumus «nebaltai dienai». Saskaņā ar šajā nedēļā publicētajiem Swedbank datiem iedzīvotāju uzkrājumu līmenis ir sasniedzis vēsturisko maksimumu. Ja 2010.gadā Latvijas iedzīvotāju norēķinu un noguldījumu kontos bankās kopumā glabājās 4,01 miljards eiro jeb 1 932 eiro uz vienu iedzīvotāju, tad 2015.gada beigās, šī summa sasniedza jau 5,4 miljardus eiro jeb 2 708 eiro uz vienu iedzīvotāju. Lai arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārie stimuli «nosita» procentu likmes līdz vēsturiski zemākajam līmenim (šobrīd depozīts eiro ar termiņu, kas pārsniedz vienu gadu, nesīs ienākumus no 0,1 – 0,5% gadā salīdzinājumā ar 1,5 – 2% 2011.gadā), lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (38%) joprojām uzskata, ka šobrīd ir labvēlīgs laiks uzkrājumu veidošanai un investīciju veikšanai.

Banka norāda, ka vienlaikus daudziem cilvēkiem vēl aizvien nav stabila «drošības spilvena» un līdzekļi tā veidošanai tiek atlikti neregulāri un /vai ļoti nelielos apjomos. Turklāt zemās procentu likmes spiež meklēt alternatīvus veidus, kā investēt brīvos līdzekļus.

Swedbank apkopojusi interesantus datus par to, kā atšķiras noguldījumu izvēle dažādām paaudzēm. Piemēram, tā sauktā tūkstošgades jeb Millenials paaudze (cilvēki vecumā no 21 līdz 34 gadiem) visbiežāk (38%), veido uzkrājumus bankas kontā, vai skaidrā naudā, bet 22% izmanto depozītkontus vai krājkontus.

Iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 49 gadiem (Generation X paaudze) visbiežāk (36%) veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī. Katrs trešais (31%) veido uzkrājumu krājkontā vai skaidrā naudā, kā arī iegulda nekustamajā īpašumā (23% respondentu).

Iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 64 gadiem (Baby Boomers paaudze) visbiežāk (31%) atzinuši, ka izmanto pensiju 3.līmeņa uzkrājumu, kā arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumus (17%).

Aptauja tika veikta 2016.gada martā sadarbībā ar Snapshot, piedaloties 714 respondentiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās Latvijā.

Ieguldījums nākotnē

Laiku velti netērē arī valsts augstākās amatpersonas, kuri arī veido «uzkrājumus», tikai cita veida. Piemēram, transporta ministrs Uldis Augulis šonedēļ devās uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas transporta ministru Maksimu Sokolovu un apspriestu pašreizējo situāciju nozarē, turpmāko ekonomisko sadarbību kravu pārvadājumos, tranzīta un autosatiksmes jomā, nolīguma projektu par tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi, Austrumu-Rietumu transporta koridora attīstību un infrastruktūras modernizēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Pārtikas un veterinārā dienesta izpilddirektors Māris Balodis devās vizītē uz Baltkrieviju, lai ar Baltkrievijas Zemkopības ministru Leonīdu Zajacu un citām amatpersonām apspriestu iespējas, kā palielināt Latvijas pārtikas produktu eksportu.

Baltkrievija ir viena no desmit Latvijas nozīmīgākajiem partneriem lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecībā. Kopš 2012.gada Latvija uz Baltkrieviju vairāk eksportē, nekā importē no šīs valsts.

Bet ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šonedēļ Hāgā tikās ar Latvijas goda konsuliem Beniluksa valstīs – Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā, un mudināja viņus aktīvi iesaistīties ekonomisko attiecību stiprināšanā starp Latviju un Beniluksa valstīm, tiekoties ar uzņēmējiem un stāstot par uzņēmējdarbības vidi savā valstī.

Goda konsuli solīja pastiprināt savu darbību, veidojot Latvijas ekonomisko sadarbību, jo īpaši tādās nozarēs kā: farmācija, loģistika, mežsaimniecība, informācijas tehnoloģijas, tūrisma un augstas pievienotās vērtības produktu vai «nišas produktu» Beniluksa valstīs, piemēram, iepazīstinot ar Latvijā izstrādātajām dizaina precēm.

Sarunā piedalījās goda konsuls Nīderlandes Karalistē Nikolass Šoltens, goda konsuls Luksemburgas Lielhercogistē Anrī Diderihs un topošais goda konsuls Beļģijas Karalistē Kristofs van Mehelens.

Ref:017.010.103.10001


Pievienot komentāru

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.