bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.01.2017 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par ietaupījumiem «nebaltai dienai»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ no Latvijas Bankas pārstāvja lūpām atkal izskanēja brīdinājums par gaidāmo krīzi mūsu valstī un aicinājums piesardzīgāk plānot valsts budžetu nākamajam gadam, kā arī veidot rezerves «nebaltai dienai».

Šajā reizē ar paziņojumu klajā nācis Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs, vadošais ekonomists Uldis Rutkaste. Iepriekš par to, ka mūsu ekonomikai draud briesmas, brīdināja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Saskaņā ar Rutkastes sacīto, Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi palēninās. Tāpat eksistē dažādi riski gan ārējā vidē, gan iekšzemē. Ārējie riski saistīti ar eksporta tirgiem, un potenciāls, ar kuru rēķinājās Latvijas uzņēmēji, izzūd. Iekšzemē ekonomiku šūpo nesakārtotā nodokļu politika un lēnā strukturālo reformu ieviešana. Visus šos trūkumus saredz uzņēmēji, kuri savukārt atliek uz vēlāku investīcijas biznesa attīstībā. Vēl aizvien spēkā ir arī Krievijas ieviestās antisankcijas. Tāpēc jābūt piesardzīgiem un jāveido budžetā rezerve gadījumam, ja situācija ekonomikā pasliktinātos, sacīja ekonomists.

Stabilitātes nav

Sliktas priekšnojautas piemeklējušas arī Finanšu ministrijas ekonomistus. Šonedēļ Finanšu ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam, kurā samazinātas valsts ekonomikas izaugsmes prognozes 2017. un 2018.gadam.

Lai arī ekonomika turpinās attīstīties, saglabāsies arī nenoteiktība, norāda Finanšu ministrija. Tādēļ ekonomikas izaugsmes tempi būs zemāki, nekā paredzēja iepriekšējā Stabilitātes programma 2015.-2018.gadam. Saskaņā ar ministrijas prognozēm, iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā 2017.gadā un 2018.gadā palielināsies par attiecīgi 3,3% un 3,4%, taču iepriekš tika paredzēta 3,6% izaugsme.

Valdība šo dokumentu jau ir apstiprinājusi, un līdz ar to apstiprinātas ir arī tajā noteiktās vidēja termiņa prioritārās fiskālās politikas jomas. Tostarp – līdzekļu palielinājums valsts aizsardzības vajadzībām 2018.gadā, līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), palielināts izdevumu slieksnis valsts iekšējās drošības nodrošināšanai, veselības aprūpei un izglītībai. Turklāt plānots pakāpeniski paaugstināt minimālo darba algu, ieviest progresīvo minimumu, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un uzlabot nodokļu iekasēšanu, līdz kopējā nodokļu summa sasniedz vienu trešdaļu no IKP.

Stabilitātes programma – tas ir dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku vidēja termiņa perspektīvā. Stabilitātes programma tiek sagatavota un iesniegta Eiropas Komisijai ES ekonomiskās politikas uzraudzības un koordinēšanas cikla ietvaros.

Taupīgie ļaudis

Tikmēr vienkāršie cilvēki, negaidot Latvijas Bankas brīdinājumus un Finanšu ministrijas prognozes, pēc savas izvēles sākuši veidot ietaupījumus «nebaltai dienai». Saskaņā ar šajā nedēļā publicētajiem Swedbank datiem iedzīvotāju uzkrājumu līmenis ir sasniedzis vēsturisko maksimumu. Ja 2010.gadā Latvijas iedzīvotāju norēķinu un noguldījumu kontos bankās kopumā glabājās 4,01 miljards eiro jeb 1 932 eiro uz vienu iedzīvotāju, tad 2015.gada beigās, šī summa sasniedza jau 5,4 miljardus eiro jeb 2 708 eiro uz vienu iedzīvotāju. Lai arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārie stimuli «nosita» procentu likmes līdz vēsturiski zemākajam līmenim (šobrīd depozīts eiro ar termiņu, kas pārsniedz vienu gadu, nesīs ienākumus no 0,1 – 0,5% gadā salīdzinājumā ar 1,5 – 2% 2011.gadā), lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (38%) joprojām uzskata, ka šobrīd ir labvēlīgs laiks uzkrājumu veidošanai un investīciju veikšanai.

Banka norāda, ka vienlaikus daudziem cilvēkiem vēl aizvien nav stabila «drošības spilvena» un līdzekļi tā veidošanai tiek atlikti neregulāri un /vai ļoti nelielos apjomos. Turklāt zemās procentu likmes spiež meklēt alternatīvus veidus, kā investēt brīvos līdzekļus.

Swedbank apkopojusi interesantus datus par to, kā atšķiras noguldījumu izvēle dažādām paaudzēm. Piemēram, tā sauktā tūkstošgades jeb Millenials paaudze (cilvēki vecumā no 21 līdz 34 gadiem) visbiežāk (38%), veido uzkrājumus bankas kontā, vai skaidrā naudā, bet 22% izmanto depozītkontus vai krājkontus.

Iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 49 gadiem (Generation X paaudze) visbiežāk (36%) veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī. Katrs trešais (31%) veido uzkrājumu krājkontā vai skaidrā naudā, kā arī iegulda nekustamajā īpašumā (23% respondentu).

Iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 64 gadiem (Baby Boomers paaudze) visbiežāk (31%) atzinuši, ka izmanto pensiju 3.līmeņa uzkrājumu, kā arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumus (17%).

Aptauja tika veikta 2016.gada martā sadarbībā ar Snapshot, piedaloties 714 respondentiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās Latvijā.

Ieguldījums nākotnē

Laiku velti netērē arī valsts augstākās amatpersonas, kuri arī veido «uzkrājumus», tikai cita veida. Piemēram, transporta ministrs Uldis Augulis šonedēļ devās uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas transporta ministru Maksimu Sokolovu un apspriestu pašreizējo situāciju nozarē, turpmāko ekonomisko sadarbību kravu pārvadājumos, tranzīta un autosatiksmes jomā, nolīguma projektu par tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi, Austrumu-Rietumu transporta koridora attīstību un infrastruktūras modernizēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Pārtikas un veterinārā dienesta izpilddirektors Māris Balodis devās vizītē uz Baltkrieviju, lai ar Baltkrievijas Zemkopības ministru Leonīdu Zajacu un citām amatpersonām apspriestu iespējas, kā palielināt Latvijas pārtikas produktu eksportu.

Baltkrievija ir viena no desmit Latvijas nozīmīgākajiem partneriem lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecībā. Kopš 2012.gada Latvija uz Baltkrieviju vairāk eksportē, nekā importē no šīs valsts.

Bet ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šonedēļ Hāgā tikās ar Latvijas goda konsuliem Beniluksa valstīs – Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā, un mudināja viņus aktīvi iesaistīties ekonomisko attiecību stiprināšanā starp Latviju un Beniluksa valstīm, tiekoties ar uzņēmējiem un stāstot par uzņēmējdarbības vidi savā valstī.

Goda konsuli solīja pastiprināt savu darbību, veidojot Latvijas ekonomisko sadarbību, jo īpaši tādās nozarēs kā: farmācija, loģistika, mežsaimniecība, informācijas tehnoloģijas, tūrisma un augstas pievienotās vērtības produktu vai «nišas produktu» Beniluksa valstīs, piemēram, iepazīstinot ar Latvijā izstrādātajām dizaina precēm.

Sarunā piedalījās goda konsuls Nīderlandes Karalistē Nikolass Šoltens, goda konsuls Luksemburgas Lielhercogistē Anrī Diderihs un topošais goda konsuls Beļģijas Karalistē Kristofs van Mehelens.

Ref:017.010.103.10001


Pievienot komentāru

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.

Jaunākie komentāri