bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.01.2017 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par nodokļiem, izmisumu un paradoksiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas politiķi ir iecienījuši vārdu «solidaritāte». Solidarizējoties ar pārējo Eiropu mēs uzņemsim bēgļus. Solidaritātes dēļ mēs esam pievienojušies sankcijām pret Krieviju, lai arī paši no tā ciešam, un solidaritātes vārdā tiks glābta Grieķija, lai arī mums tas nav pa kabatai. Tagad tiks ieviests arī solidaritātes nodoklis.

Šonedēļ valdošās koalīcijas partijas apstiprināja tā saukto solidaritātes nodokli, kas tiks iekasēts no Latvijas mērogā «super bagātiem» iedzīvotājiem. Kā zināms, pašlaik ir noteikts maksimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmērs, kas attiecas uz visiem darba ņēmējiem. Rezultātā nodokļu slogs ir vienāds gan cilvēkiem, kas saņem minimālo algu, gan cilvēkiem, kuru ienākumi ir vairāki tūkstoši eiro mēnesī.

Finanšu ministrija sagatavojusi solidaritātes nodokļa maksātāja portretu. Tas ir cilvēks, kura alga ir četri tūkstoši eiro mēnesī jeb 48 līdz 75,3 tūkstoši eiro gadā. Latvijā no 800 tūkstošiem nodarbināto tādi ir tikai 4 700. Tie arī ir tie, kas maksās solidaritātes nodokli, protams, ja vien to apstiprinās visas iestādes. Kā uzskata Finanšu ministrija, jaunais fiskālais maksājums novērsīs pretrunas, ka noteikts skaits cilvēku no saviem ienākumiem var maksāt ievērojami zemākus nodokļus. Turpmāk nodokļu slogs visiem būs vienāds, jo nesamaksātās VSAOI kompensēs ar solidaritātes nodokli. Tā likme būs tāda pati kā VSAOI. Nodokļa maksājums tiks sadalīts starp darba devēju un darbinieku. Pašreizējā VSAOI likme ir 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, un 10,5% – darba ņēmējs.

Kā jau nav grūti iedomāties, šī iniciatīva izsaukusi strīdus, diskusijas un sašutumu – īpaši no tās nelielās, bet pietiekami ietekmīgās Latvijas iedzīvotāju daļas, uz kuru attieksies jaunais nodoklis.

Galvenie argumenti: valdība pārkāpj savus solījumus par nodokļu un budžeta politiku. Piemēram, tika solīts pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu, izstrādāt efektīvu plānu cīņai ar ēnu ekonomiku, pāriet pie plānotām, bet ne sasteigtām izmaiņām likumdošanā, turpināt strukturālās reformas. Rezultātā neviens no solījumiem nav izpildīts, bet tiek darīts tieši pretējais.

Izmisuma pazīmes

Kopumā, nedēļas garumā vērojot diskusijas par nākamā gada budžetu un izmaiņām nodokļu jomā, ir skaidrs, ka ministri ir izmisumā.

Ģeopolitiskā situācija un savstarpējās sankcijas smagi skārušas valsts ekonomisko attīstību, un vajadzības aizsardzības, veselības aizsardzības un izglītības jomās pieaug. Arī līdzekļi šiem mērķiem ir kaut kur jāņem. No šejienes arī pēkšņas izmaiņas nodokļu maksājumos un cīņa par katru eiro diskusijā par minimālo algu. Viss liecina par haosu un nesistēmātisku pieeju, ko radījusi nepieciešamība izveidot dzīvotspējīgu budžetu, laikā kad valstij hroniski trūkst līdzekļu.

Varbūt tas ir iemesls, kāpēc Valsts kase plāno līdz šā gada beigām piesaistīt līdzekļus starptautiskajos finanšu tirgos, veicot etalona apmēra valsts obligāciju emisiju. Etalona apmēra darījums ir darījums ar vērtspapīriem par apaļu summu, piemēram, 500, 600, 700 un vairāk miljoniem eiro. Minimālā etalona standarta darījuma summa – 500 miljoni eiro. Pagājušajā gadā Latvija starptautiskajos finanšu tirgos veikusi divas obligāciju emisijas, katru no tām miljarda eiro apmērā.

Saistībā ar to Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs jau iepriekš sacījis, ka valsts, tā vietā, lai dzīvotu pati no saviem līdzekļiem, turpinās aizņemties un tērēt vairāk, nekā tā nopelna. Nākotnē tas atkal var novest pie ekonomiskās krīzes un nepieciešamības aizņemties no starptautiskajiem kreditoriem.  Viņš atgādinājis, ka Latvijas ārējais parāds pēdējo gadu laikā tikai pieaudzis.

No ļoti slikti uz slikti

Parādi aug, bet valsts iedzīvotāju skaits tikai sarūk, un pagaidām nav skaidrs, kas šos parādus atdos. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šonedēļ informējusi, ka uz 2015.gada 1.augustu Latvijas iedzīvotāju skaits ir 1,978 miljoni cilvēku – tas ir par 88,5 tūkstošiem iedzīvotāju mazāk nekā 2011.gadā. Ilgtermiņa starptautiskās migrācijas rezultātā valsts zaudējusi 54,8 tūkstošus cilvēku, vēl  33,7 tūkstoši zaudēti dabiskās migrācijas rezultātā, skaidroja CSP vadītāja Aija Žīgure.

Šo trešdien, 2.septembrī, CSP visā valstī uzsākusi Latvijas iedzīvotāju mikroskaitīšanu. Tās mērķis – noskaidrot, cik precīzi oficiālā statistika ataino valsts iedzīvotāju skaitu republikas nozīmes pilsētās un novados.

«Precīzi dati par iedzīvotāju skaitu galvaspilsētā ir ļoti nozīmīgi, piemēram, tie ļauj labāk plānot pabalstus, atlaides dažādām iedzīvotāju grupām, sabiedriskā transporta kustību, skolu un bērnudārzu iespējamo noslogojumu,» skaidroja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Mikroskaitīšanai CSP ir atlasījusi 15 000 mājokļu 41 novadā un deviņās pilsētas, no tiem 4 380 Rīgā. Aptaujā piedalās tikai to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2015.gada tautas mikroskaitīšanā.

Demogrāfs Ilmārs Mežs teicis, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies no ļoti sliktas uz tikai sliktu. Viņš norādīja, ka Latvija ir viena no nedaudzām ES valstīm, kur tik ilgi pastāv negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums vienlaikus ar augstu emigrāciju. Dzimstības pieaugums pašlaik valstī ir apstājies, un turas pie 21 tūkstoša jaundzimušo gadā. Pēc viņa teiktā, būs vajadzīgs ilgs laiks, lai sasniegtu līdzsvaru, kad valstī būtu piedzimuši tikpat daudzi, cik nomiruši.

Ekonomikas paradoksi

Ekonomika tomēr ir brīnumu pilna: cilvēku un naudas kļūst mazāk, bet šī gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP izdevies pieaugt par 2,7%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā. Tas ievērojami pārsniedz iepriekšējā ceturkšņa izaugsmes tempus (1,9%) un pārējo Baltijas valstu rādītājus.

Saskaņā ar Swedbank ekspertu domām, galvenais izaugsmes dzinējspēks otrajā ceturksnī bija mājsaimniecību patēriņš, ko veicinājusi algu izaugsme un zemā inflācija.

Ref:017.010.102.1725


Pievienot komentāru

Lielbritānija sola pamest ES vienoto tirgu

Lielbritānijai nav iespējas palikt Eiropas Savienības vienotajā tirgū, jo palikt tajā nozīmētu «vispār neizstāties no ES», tā otrdien, 17.janvārī, paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Pieņem kārtību transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanā

Valdība otrdien, 17.janvārī, pieņēma kārtību, kādā nosaka drošības naudas apmēru par transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanu un drošības naudas iemaksāšanu un atmaksāšanu.

KNAB priekšnieka amata kandidātiem neprasīs trīs gadu pieredzi vadošā amatā

Lai pilnveidotu tiesisko mehānismu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai, turpmāk likums vairs neprasīs tieši trīs gadu pieredzi šajā jomā. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien, 17.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījuma regulējumi, BNN vēsta Saeimas preses dienests.

Par spīti uzņēmēju protestiem, atbalsta dzelzceļa tīkla elektrifikācijas tālāko virzību

Ministru kabinets otrdien, 17.janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas dzelzceļš sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, kas paredz dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu īstenot Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili, BNN informē Satiksmes ministrija.

Porošenko: Ukraiņi var zaudēt ticību eirointegrācijas ceļam

Ukrainas iedzīvotāji valsts izvēli iet eirointegrācijas ceļu var uztver ar vilšanos, ja turpināsies kavēšanās ar Ukrainas tuvināšanu Eiropas Savienībai, tā norādījis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. joprojām nav stājies spēkā decembrī Ukrainas un Eiropas Savienības parakstītais nolīgums par bezvīzu režīmu, kas ļautu ukraiņiem ceļot uz ES bez vīzas.

Pētījums: Joprojām lietotāji neveido paroles, kas ir pietiekami drošas

«Ņemot vērā lielo privātās un konfidenciālās informācijas daudzumu, ko mēs pašlaik glabājam internetā, lietotājiem būtu vairāk jārūpējas par savu aizsardzību ar efektīvām parolēm. Tas liekas pašsaprotami, taču daudzi, šķiet, nesaprot, ka iekrīt vienkāršu paroļu pārvaldības kļūdu slazdā,» vēsta Kaspersky Lab patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa.

Rīgā atklāj 3 200 litrus nelegāli glabātas dīzeļdegvielas

Veicot informācijas pārbaudi, par iespējamu nelikumīgu degvielas uzglabāšanu un realizāciju, 11.janvārī, tika apsekota Rīgā esoša garāžu teritorija, kurā Muitas policijas pārvaldes darbinieki konstatēja nelegāli uzglabātu dīzeļdegvielu, vēsta Valsts ieņēmumu dienests.

Liberālis Ferhofstads atsauc savu kanditatūru uz EP prezidenta amatu, atbalstot konservatīvo Tajāni

Liberāļu kandidāts uz Eiropas Parlamenta prezidenta amatu Gijs Ferhofstads otrdien, 17.janvārī, atsaucis savu kandidatūru un izteicis atbalstu konservatīvo kandidātam Antonio Tajāni.

Reitings: Talantīgus darbiniekus Baltijā veiksmīgāk izaudzina un notur Igaunija

Reitingā par valstu spēju izaudzināt, piesaistīt un noturēt talantīgus darbiniekus visas Baltijas valstis iekļautas starp vadošajām 33 valstīm.

Iedzīvotājiem būs jāaizpilda aptauja par datoru un interneta lietošanas paradumiem

Trešdien 18.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2017.gadā. Aptaujā noskaidros, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, kādiem nolūkiem ikdienā tiek izmantots internets, kādas ierīces un tehnoloģijas tiek izmantotas.

Noskaidroti pirktākie viedtālruņi Latvijā

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji par viedtālruni ir bijuši gatavi izdot vairāk naudas nekā 2015.gadā - tā iegādei vidēji atvēlot nevis 316 eiro, bet gan 389 eiro, secināts GFK veiktajā pētījumā..

Ratass piesardzīgs par jaunu 10 milj. eiro pieturu iekļaušanu Rail Baltica

Starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica Igaunijas posmā plānots būvēt trīs pieturas, taču vajadzīga padziļināta izpēte vai būtu pamatoti šo skaitu palielināt, norādījis Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.

BATL: Iecere elektrificēt dzelzceļu ir klaja nekompetence vai gadsimta afēra

Neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un mums joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens, norāda biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika biedri.

Ventspils pašvaldības plānotie budžeta izdevumi lielāki nekā ieņēmumi

Ventspils novada pašvaldības domes sēdē 12.janvārī apstiprināts Ventspils novada pašvaldības 2017.gada budžets, kurā konsolidētā pamatbudžeta plānotie ieņēmumi ir 13 584 298 eiro, bet izdevumi - 22 652 396 eiro, vēsta Ventspils Novadnieks redaktore Marlena Zvaigzne.

Aptur pazudušās Malaizijas lidmašīnas meklēšanu

Indijas okeānā pārtraukti meklēšanas darbi, lai atrastu pasažieru aviolaineri, kas 2014.gadā pazuda no radariem ceļā no Kualalumpuras Malaizijā uz Pekinu Ķīnā ar 239 cilvēkiem uz klāja.

LM: Jāreaģē arī uz aizdomām par bērnu vardarbību

Būtiski stiprināt Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kas darbojas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un ļauj dažādām institūcijām iegūt un apmainīties ar informāciju par nepilngadīgajiem, kas atrodas riska situācijās, vēsta Labklājības ministrija.

FM: Paredzēta pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku iepirkumu norisi

«Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu,» vēsta Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta eksperte Līga Neilande.

Turcijā apcietina aizdomās turēto par Jaungada nakts terora aktu

Turcijas policija apcietinājusi vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par terora akta pastrādāšanu Stambulā Jaungada naktī.

Okamnis: Tirdzniecības vietām jakļūst modernām, lai veikali neaizietu nebūtībā

Latvijā turpina pastiprināties konkurence tirdzniecības sfērā, atzina Latvijas Tirgotāju savienības, kas pārvalda veikalu ķēdi LaTS, valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Aptauja: Katrs trešais ventspilnieks ir nobažījies par jaunām darba vietām pilsētā

Turpinot diskusiju par bezdarba situāciju Ventspilī, Latvijas fakti pērn nogalē veiktā socioloģiskā aptauja atklāj, ka katru trešo ventspilnieku uztrauc jaunu darba vietu radīšana Ventspilī, norādot to kā vienu no galvenajām domes darba prioritātēm.

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Jaunākie komentāri