bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.10.2017 | Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par nodokļiem, izmisumu un paradoksiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas politiķi ir iecienījuši vārdu «solidaritāte». Solidarizējoties ar pārējo Eiropu mēs uzņemsim bēgļus. Solidaritātes dēļ mēs esam pievienojušies sankcijām pret Krieviju, lai arī paši no tā ciešam, un solidaritātes vārdā tiks glābta Grieķija, lai arī mums tas nav pa kabatai. Tagad tiks ieviests arī solidaritātes nodoklis.

Šonedēļ valdošās koalīcijas partijas apstiprināja tā saukto solidaritātes nodokli, kas tiks iekasēts no Latvijas mērogā «super bagātiem» iedzīvotājiem. Kā zināms, pašlaik ir noteikts maksimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmērs, kas attiecas uz visiem darba ņēmējiem. Rezultātā nodokļu slogs ir vienāds gan cilvēkiem, kas saņem minimālo algu, gan cilvēkiem, kuru ienākumi ir vairāki tūkstoši eiro mēnesī.

Finanšu ministrija sagatavojusi solidaritātes nodokļa maksātāja portretu. Tas ir cilvēks, kura alga ir četri tūkstoši eiro mēnesī jeb 48 līdz 75,3 tūkstoši eiro gadā. Latvijā no 800 tūkstošiem nodarbināto tādi ir tikai 4 700. Tie arī ir tie, kas maksās solidaritātes nodokli, protams, ja vien to apstiprinās visas iestādes. Kā uzskata Finanšu ministrija, jaunais fiskālais maksājums novērsīs pretrunas, ka noteikts skaits cilvēku no saviem ienākumiem var maksāt ievērojami zemākus nodokļus. Turpmāk nodokļu slogs visiem būs vienāds, jo nesamaksātās VSAOI kompensēs ar solidaritātes nodokli. Tā likme būs tāda pati kā VSAOI. Nodokļa maksājums tiks sadalīts starp darba devēju un darbinieku. Pašreizējā VSAOI likme ir 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, un 10,5% – darba ņēmējs.

Kā jau nav grūti iedomāties, šī iniciatīva izsaukusi strīdus, diskusijas un sašutumu – īpaši no tās nelielās, bet pietiekami ietekmīgās Latvijas iedzīvotāju daļas, uz kuru attieksies jaunais nodoklis.

Galvenie argumenti: valdība pārkāpj savus solījumus par nodokļu un budžeta politiku. Piemēram, tika solīts pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu, izstrādāt efektīvu plānu cīņai ar ēnu ekonomiku, pāriet pie plānotām, bet ne sasteigtām izmaiņām likumdošanā, turpināt strukturālās reformas. Rezultātā neviens no solījumiem nav izpildīts, bet tiek darīts tieši pretējais.

Izmisuma pazīmes

Kopumā, nedēļas garumā vērojot diskusijas par nākamā gada budžetu un izmaiņām nodokļu jomā, ir skaidrs, ka ministri ir izmisumā.

Ģeopolitiskā situācija un savstarpējās sankcijas smagi skārušas valsts ekonomisko attīstību, un vajadzības aizsardzības, veselības aizsardzības un izglītības jomās pieaug. Arī līdzekļi šiem mērķiem ir kaut kur jāņem. No šejienes arī pēkšņas izmaiņas nodokļu maksājumos un cīņa par katru eiro diskusijā par minimālo algu. Viss liecina par haosu un nesistēmātisku pieeju, ko radījusi nepieciešamība izveidot dzīvotspējīgu budžetu, laikā kad valstij hroniski trūkst līdzekļu.

Varbūt tas ir iemesls, kāpēc Valsts kase plāno līdz šā gada beigām piesaistīt līdzekļus starptautiskajos finanšu tirgos, veicot etalona apmēra valsts obligāciju emisiju. Etalona apmēra darījums ir darījums ar vērtspapīriem par apaļu summu, piemēram, 500, 600, 700 un vairāk miljoniem eiro. Minimālā etalona standarta darījuma summa – 500 miljoni eiro. Pagājušajā gadā Latvija starptautiskajos finanšu tirgos veikusi divas obligāciju emisijas, katru no tām miljarda eiro apmērā.

Saistībā ar to Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs jau iepriekš sacījis, ka valsts, tā vietā, lai dzīvotu pati no saviem līdzekļiem, turpinās aizņemties un tērēt vairāk, nekā tā nopelna. Nākotnē tas atkal var novest pie ekonomiskās krīzes un nepieciešamības aizņemties no starptautiskajiem kreditoriem.  Viņš atgādinājis, ka Latvijas ārējais parāds pēdējo gadu laikā tikai pieaudzis.

No ļoti slikti uz slikti

Parādi aug, bet valsts iedzīvotāju skaits tikai sarūk, un pagaidām nav skaidrs, kas šos parādus atdos. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šonedēļ informējusi, ka uz 2015.gada 1.augustu Latvijas iedzīvotāju skaits ir 1,978 miljoni cilvēku – tas ir par 88,5 tūkstošiem iedzīvotāju mazāk nekā 2011.gadā. Ilgtermiņa starptautiskās migrācijas rezultātā valsts zaudējusi 54,8 tūkstošus cilvēku, vēl  33,7 tūkstoši zaudēti dabiskās migrācijas rezultātā, skaidroja CSP vadītāja Aija Žīgure.

Šo trešdien, 2.septembrī, CSP visā valstī uzsākusi Latvijas iedzīvotāju mikroskaitīšanu. Tās mērķis – noskaidrot, cik precīzi oficiālā statistika ataino valsts iedzīvotāju skaitu republikas nozīmes pilsētās un novados.

«Precīzi dati par iedzīvotāju skaitu galvaspilsētā ir ļoti nozīmīgi, piemēram, tie ļauj labāk plānot pabalstus, atlaides dažādām iedzīvotāju grupām, sabiedriskā transporta kustību, skolu un bērnudārzu iespējamo noslogojumu,» skaidroja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Mikroskaitīšanai CSP ir atlasījusi 15 000 mājokļu 41 novadā un deviņās pilsētas, no tiem 4 380 Rīgā. Aptaujā piedalās tikai to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2015.gada tautas mikroskaitīšanā.

Demogrāfs Ilmārs Mežs teicis, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies no ļoti sliktas uz tikai sliktu. Viņš norādīja, ka Latvija ir viena no nedaudzām ES valstīm, kur tik ilgi pastāv negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums vienlaikus ar augstu emigrāciju. Dzimstības pieaugums pašlaik valstī ir apstājies, un turas pie 21 tūkstoša jaundzimušo gadā. Pēc viņa teiktā, būs vajadzīgs ilgs laiks, lai sasniegtu līdzsvaru, kad valstī būtu piedzimuši tikpat daudzi, cik nomiruši.

Ekonomikas paradoksi

Ekonomika tomēr ir brīnumu pilna: cilvēku un naudas kļūst mazāk, bet šī gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP izdevies pieaugt par 2,7%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā. Tas ievērojami pārsniedz iepriekšējā ceturkšņa izaugsmes tempus (1,9%) un pārējo Baltijas valstu rādītājus.

Saskaņā ar Swedbank ekspertu domām, galvenais izaugsmes dzinējspēks otrajā ceturksnī bija mājsaimniecību patēriņš, ko veicinājusi algu izaugsme un zemā inflācija.

Ref:017.010.102.1725


Pievienot komentāru

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

KP piemēro saistošos nosacījumus MTG Broadcasting AB iegādei

Konkurences padome lēma atļaut UAB Bite Lietuva iegādāties MTG Broadcasting AB grupas sabiedrības Latvijā.

Apstādījumu saglabāšanas komisija piekrīt 24 koku ciršanai Lidl projekta vietā

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, izvērtējot koriģēto Lidl projektu, kuru plānots realizēt Dzelzavas ielā 75 B, piekritusi 24 koku ciršanai. Nosacījums - ka to vietā tiks iestādīti 35 dižstādi un tiks uzbūvēts projektā paredzētais bērnu rotaļu laukums, informē Rīgas domē. 

EK sodītie Lietuvas dzelzceļnieki plāno gan apstrīdēt lēmumu, gan, visticamāk, atjaunot sliedes uz Reņģi

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums, kam Eiropas Komisija noteica 27,87 miljonus eiro lielu naudassodu par konkurences kropļošanu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma demontāžu, paudis ieceri, kas liecina gan par savas vainas apzināšanos, jo tiek runāts par iespējamu sliežu ceļa atjaunošanu, gan vienlaikus par vēlmi atspēkot EK konkurences uzraugu secināto.

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 19.oktobrī, atzinusi Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei.

Latvijas krājbankas administrators septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro, kas ir par 12,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp 2017.gada septembrī visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Aptauja: Visbiežāk pie ārsta dodas rīdzinieki

Regulāras veselības pārbaudes veic trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Meteo: Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekordam aprit 50 gadi

Eiropas rietumiem un Britu salām tuvojas tropiskā vētra Ofēlija. Tik tālu uz austrumiem Atlantijas okeāna tropiskās vētras ir novērojamas aptuveni reizi 50 gados. Lai gan Latviju tropiskās vētras nevar skart, tomēr arī pie mums ir novērojamas postošas vētras. Atskatoties pagātnē, šogad aprit 50 gadi kopš vētras, kuras laikā Liepājā tika novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas reģistrēts Latvijā - 48 m/s.

Ķīnas prezidents: Ķīnas sociālisms iegājis jaunā ērā

Ķīnā atklāts valstī valdošās Komunistiskās partijas piecgades kongress, kura ievadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins izklāstījis ieceri par valsts turpmāko attīstību, nosaucis arī galvenos darbības mērķus, solot būvēt «modernu sociālistisku valsti».

Čigāne: Eiropas Savienības Sociālais pīlārs, galvenokārt, ir svarīgs pašai Latvijai

Lai Latvija brīvas darbaspēka kustības Eiropas Savienībā ietvaros būtu ieguvēja, mums ir nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem gan pieeju izglītības ieguvei, gan taisnīgus darba apstākļus, kā arī nodrošināt sociālās aizsardzības pasākumus, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

40% gadījumos auto problēmas saistās ar gaismu, akumulatoru un drošības sistēmām

Noskaidrots, ka ceturtdaļa (41%) automobiļu ir problēmas ar apgaismes ierīcēm, 39% nekvalitatīvi darbojas akumulators, savukārt 44% ir problēmas ar drošības sistēmām - nedarbojas airbag jeb drošības spilvens vai ABS bremžu sistēma.

Iespējams, apdraudēts sabiedriskā transporta iepirkums

Ņemot vērā, ka no 2018.gada 1.janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās no desmit maršrutu tīkla daļās, Sabiedriskā transporta padomes sēdē pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu vairākās Latvijas pilsētās.

Irākas spēki iegājuši kurdu iekarotajās teritorijās, kurdi sola strādāt neatkarībai

Trīs nedēļas pēc Irākas Kurdistānas neatkarības referenduma Irākas centrālās varas spēki pavēstījuši, ka pārņēmuši savā kontrolē valsts teritorijas, kuras pēc uzvarētām cīņām pret teroristisko grupējumu «Islāma valsts» bija ieņēmuši kurdu kaujinieki, un Bagdāde paziņojusi, ka referendums nu ir «pagātnes lieta».

Eesti Energia brīdina: piesārņojuma griestu noteikšana var Baltijā apdraudēt energoapgādi

Iecere noteikt oglekļa dioksīda izmešu griestus, lai saņemtu subsīdijas, kas šobrīd tiek apspriesta Eiropas Savienībā, var Igaunijā un Baltijas valstīs radīt problēmas ar energopiegāžu nepārtrauktību, tā vērtējis igauņu energokoncerns Eesti Energia.

Igaunijas ostām par 29% lielāki janvāra-septembra ieņēmumi

Igaunijas valsts ostu uzņēmums Tallina Sadam 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos guvis 99,1 miljona eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Dažiem ārstiem atalgojums nākamgad pieaugšot pat par 80%

Nākamgad stacionārajā veselības aprūpē strādājošo ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa pieaugs no aptuveni 80% - no 859 eiro līdz 1 547 eiro, liecina Veselības ministrijas apkopotā informācija.

MTG Baltija oficiāli pārdots; Jaunais nosaukums - All Media Baltics

Trešdien, 18.oktobrī, noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai Providence Equity Partners.

Novērojums: Latvijas iedzīvotāji turpina riskantu un nedrošu uzvedību internetā

Lai arī masu medijos regulāri izskan informācija par krāpšanas gadījumiem internetā, Latvijas iedzīvotāji turpina riskanto uzvedību interneta vidē. Lielākā problēma - interneta lietotāji ir lētticīgi un nepārbauda informāciju par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pauž Drošāka interneta centra pārstāvis.

Atkārtoti izskatīs aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti atkārtoti aktualizējuši jautājumu par dzimumšūnu donoru reģistru, kā ietvaros neizvērtēts palicis arī aizliegums ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Piecu gadu laikā Rīgā slēgs 42 azartspēļu zāles

Rīgas dome trešdien, 18.oktobrī, atbalstījusi vēl 33 spēļu zāļu slēgšanu, līdz ar to kopumā paredzot turpmāko piecu gadu laikā Rīgā likvidēt 42 spēļu zāles.

Latvijā ir visaugstākais sieviešu - vadītāju īpatsvars ES

Visaugstākais sieviešu – vadītāju rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir tieši Latvijā – 47%. Kopumā ES pērn tikai trešā daļa vadītāju bija sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati.

Aptauja: Aizvien vairāk cilvēku pārliecināti par ieguvumiem no dalības ES

Teju divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts dalība Eiropas Savienībā kopumā ir nesusi ieguvumus. Līdzīgu viedokli Eiropas Parlamenta rudens Eirobarometra aptaujā pauduši 64% visu ES dalībvalstu iedzīvotāju.

Jaunākie komentāri