bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.07.2017 | Vārda dienas: Marta, Dita
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par nodokļiem, izmisumu un paradoksiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas politiķi ir iecienījuši vārdu «solidaritāte». Solidarizējoties ar pārējo Eiropu mēs uzņemsim bēgļus. Solidaritātes dēļ mēs esam pievienojušies sankcijām pret Krieviju, lai arī paši no tā ciešam, un solidaritātes vārdā tiks glābta Grieķija, lai arī mums tas nav pa kabatai. Tagad tiks ieviests arī solidaritātes nodoklis.

Šonedēļ valdošās koalīcijas partijas apstiprināja tā saukto solidaritātes nodokli, kas tiks iekasēts no Latvijas mērogā «super bagātiem» iedzīvotājiem. Kā zināms, pašlaik ir noteikts maksimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmērs, kas attiecas uz visiem darba ņēmējiem. Rezultātā nodokļu slogs ir vienāds gan cilvēkiem, kas saņem minimālo algu, gan cilvēkiem, kuru ienākumi ir vairāki tūkstoši eiro mēnesī.

Finanšu ministrija sagatavojusi solidaritātes nodokļa maksātāja portretu. Tas ir cilvēks, kura alga ir četri tūkstoši eiro mēnesī jeb 48 līdz 75,3 tūkstoši eiro gadā. Latvijā no 800 tūkstošiem nodarbināto tādi ir tikai 4 700. Tie arī ir tie, kas maksās solidaritātes nodokli, protams, ja vien to apstiprinās visas iestādes. Kā uzskata Finanšu ministrija, jaunais fiskālais maksājums novērsīs pretrunas, ka noteikts skaits cilvēku no saviem ienākumiem var maksāt ievērojami zemākus nodokļus. Turpmāk nodokļu slogs visiem būs vienāds, jo nesamaksātās VSAOI kompensēs ar solidaritātes nodokli. Tā likme būs tāda pati kā VSAOI. Nodokļa maksājums tiks sadalīts starp darba devēju un darbinieku. Pašreizējā VSAOI likme ir 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, un 10,5% – darba ņēmējs.

Kā jau nav grūti iedomāties, šī iniciatīva izsaukusi strīdus, diskusijas un sašutumu – īpaši no tās nelielās, bet pietiekami ietekmīgās Latvijas iedzīvotāju daļas, uz kuru attieksies jaunais nodoklis.

Galvenie argumenti: valdība pārkāpj savus solījumus par nodokļu un budžeta politiku. Piemēram, tika solīts pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu, izstrādāt efektīvu plānu cīņai ar ēnu ekonomiku, pāriet pie plānotām, bet ne sasteigtām izmaiņām likumdošanā, turpināt strukturālās reformas. Rezultātā neviens no solījumiem nav izpildīts, bet tiek darīts tieši pretējais.

Izmisuma pazīmes

Kopumā, nedēļas garumā vērojot diskusijas par nākamā gada budžetu un izmaiņām nodokļu jomā, ir skaidrs, ka ministri ir izmisumā.

Ģeopolitiskā situācija un savstarpējās sankcijas smagi skārušas valsts ekonomisko attīstību, un vajadzības aizsardzības, veselības aizsardzības un izglītības jomās pieaug. Arī līdzekļi šiem mērķiem ir kaut kur jāņem. No šejienes arī pēkšņas izmaiņas nodokļu maksājumos un cīņa par katru eiro diskusijā par minimālo algu. Viss liecina par haosu un nesistēmātisku pieeju, ko radījusi nepieciešamība izveidot dzīvotspējīgu budžetu, laikā kad valstij hroniski trūkst līdzekļu.

Varbūt tas ir iemesls, kāpēc Valsts kase plāno līdz šā gada beigām piesaistīt līdzekļus starptautiskajos finanšu tirgos, veicot etalona apmēra valsts obligāciju emisiju. Etalona apmēra darījums ir darījums ar vērtspapīriem par apaļu summu, piemēram, 500, 600, 700 un vairāk miljoniem eiro. Minimālā etalona standarta darījuma summa – 500 miljoni eiro. Pagājušajā gadā Latvija starptautiskajos finanšu tirgos veikusi divas obligāciju emisijas, katru no tām miljarda eiro apmērā.

Saistībā ar to Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs jau iepriekš sacījis, ka valsts, tā vietā, lai dzīvotu pati no saviem līdzekļiem, turpinās aizņemties un tērēt vairāk, nekā tā nopelna. Nākotnē tas atkal var novest pie ekonomiskās krīzes un nepieciešamības aizņemties no starptautiskajiem kreditoriem.  Viņš atgādinājis, ka Latvijas ārējais parāds pēdējo gadu laikā tikai pieaudzis.

No ļoti slikti uz slikti

Parādi aug, bet valsts iedzīvotāju skaits tikai sarūk, un pagaidām nav skaidrs, kas šos parādus atdos. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šonedēļ informējusi, ka uz 2015.gada 1.augustu Latvijas iedzīvotāju skaits ir 1,978 miljoni cilvēku – tas ir par 88,5 tūkstošiem iedzīvotāju mazāk nekā 2011.gadā. Ilgtermiņa starptautiskās migrācijas rezultātā valsts zaudējusi 54,8 tūkstošus cilvēku, vēl  33,7 tūkstoši zaudēti dabiskās migrācijas rezultātā, skaidroja CSP vadītāja Aija Žīgure.

Šo trešdien, 2.septembrī, CSP visā valstī uzsākusi Latvijas iedzīvotāju mikroskaitīšanu. Tās mērķis – noskaidrot, cik precīzi oficiālā statistika ataino valsts iedzīvotāju skaitu republikas nozīmes pilsētās un novados.

«Precīzi dati par iedzīvotāju skaitu galvaspilsētā ir ļoti nozīmīgi, piemēram, tie ļauj labāk plānot pabalstus, atlaides dažādām iedzīvotāju grupām, sabiedriskā transporta kustību, skolu un bērnudārzu iespējamo noslogojumu,» skaidroja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Mikroskaitīšanai CSP ir atlasījusi 15 000 mājokļu 41 novadā un deviņās pilsētas, no tiem 4 380 Rīgā. Aptaujā piedalās tikai to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2015.gada tautas mikroskaitīšanā.

Demogrāfs Ilmārs Mežs teicis, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies no ļoti sliktas uz tikai sliktu. Viņš norādīja, ka Latvija ir viena no nedaudzām ES valstīm, kur tik ilgi pastāv negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums vienlaikus ar augstu emigrāciju. Dzimstības pieaugums pašlaik valstī ir apstājies, un turas pie 21 tūkstoša jaundzimušo gadā. Pēc viņa teiktā, būs vajadzīgs ilgs laiks, lai sasniegtu līdzsvaru, kad valstī būtu piedzimuši tikpat daudzi, cik nomiruši.

Ekonomikas paradoksi

Ekonomika tomēr ir brīnumu pilna: cilvēku un naudas kļūst mazāk, bet šī gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP izdevies pieaugt par 2,7%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā. Tas ievērojami pārsniedz iepriekšējā ceturkšņa izaugsmes tempus (1,9%) un pārējo Baltijas valstu rādītājus.

Saskaņā ar Swedbank ekspertu domām, galvenais izaugsmes dzinējspēks otrajā ceturksnī bija mājsaimniecību patēriņš, ko veicinājusi algu izaugsme un zemā inflācija.

Ref:017.010.102.1725


Pievienot komentāru

EK sāks juridisku procedūru pret Poliju par tieslietu reformu

Eiropas Komisijas paziņojusi, ka uzsākts juridisku procedūru pret Poliju saistībā ar aktuālu tiesu varas reformu, kas Eiropas Savienības izpildvaras vērtējumā valstī grauj tiesnešu neatkarību un attiecīgi arī ir pretrunā ES tiesību normām.

Citskovskis: Straujāku štata samazinājumu veicinātu pašvaldību iesaiste

 Lai panāktu straujāku valsts iestāžu štata samazinājumu, šajā procesā jāiesaistās arī pašvaldībām, savu uzskatu publiski paudis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Kopumā Valsts kancelejas iecere paredz, ka valsts pārvaldē tiktu nodarbināti 5% no valstī nodarbinātajiem. Patlaban valsts pārvaldē strādā gandrīz 7% no visiem valstī nodarbinātajiem.

Rajevskis: Jaunajai politiskajai kustībai Par vajag līderus katrā reģionā

Jaunās politiskās kustības Par komanda ir laba, tomēr tai nepieciešami stipri un jaudīgi politiskie līderi, kas varētu «vilkt» šo partiju, norāda abiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks politologs Filips Rajevskis.

Deputāti: Veselības aprūpes finansēšanas likums saliks visu «pa plauktiņiem»

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, trešdien, 26.jūlijā, nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Krievijas un Ķīnas flotes rīko mācības Baltijas jūrā

Krievijas un Ķīnas kara flotes šonedēļ rīko pirmās kopīgās militārās mācības Baltijas jūrā, kurām līdzi seko arī Baltijas valstis, Polija un Somija.

Turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei

Nodarbinātības valsts aģentūras darba devējiem piedāvā iespēju piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, izveidojot subsidētās darba vietas un nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus.

VVD vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu apsaimniekošanā Stigmās

Valsts vides dienests vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par nelikumībām atkritumu apsaimniekošanā Ozolnieku novada Stigmās.

Zemnieku saeima: Liellopu gaļas nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies

Biedrība Zemnieku saeima uzskata, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts it ļoti svarīgs.

Vējonis piešķir NBS komandierim Ģenerālleitnanta pakāpi

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir piešķīris Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam Ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpi.

Izveido jauno politisko kustību - Mēs par, kurā iestājas Vienotības aizgājušie politiķi 

Jaunajā politiskajā kustībā Mēs par apvienojušies pieci no partijas Vienotība aizgājušie Saeimas deputāti - Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis. Partijā iesaistīsies arī fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, matemātiķis Andris Ambainis, mācītājs Juris Cālītis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Saliedēts kolektīvs ir otra svarīgākā darbinieku motivācija aiz atalgojuma

Teju trešdaļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju galvenā motivācija darba vietā ir atalgojums, savukārt otru nozīmīgāko lomu spēlē saliedēts kolektīvs.

Atliek diskusijas par autoratlīdzību un algu vienlaicīgajiem saņēmējiem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien, 26.jūlijā, vienojās uz nākamā gada valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas laiku atlikt diskusiju par ierosinājumu noteikt pienākumu maksāt vismaz minimālo darba algu cilvēkiem, kuri šajā pašā darba vietā saņem arī autoratlīdzības.

Pūce: Latvijai Stambulas konvenciju jāratificē bez atrunām

Partija Latvijas attīstībai vērsusies pie Labklājības ministrijas, aicinot pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju bez labojumiem, ņemot vērā vardarbības satraucošos rādītājus Latvijā.

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalē; noskaidrots pētījumā

Uzņēmēji darbam vidēji velta astoņas stundas un piecas minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji.

Izsniegs sertifikātu personām, kas veic dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu

Valdība atbalstījusi grozījumus, kas nosaka dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas speciālista apmācības, kā arī sertifikāta un apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

Konkurences padome ļauj SIA Latvijas propāna gāze īpašnieku maiņu

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut Areti International Group Limited iegādāties SIA Latvijas propāna gāze.

Krievijas pilsonim par drona palaišanu virs AM var piemērot sodu līdz pat 700 eiro

Civilās aviācijas aģentūra gaida informāciju no Valsts policijas saistībā ar tālvadības lidaparāta jeb drona palaišanu virs Aizsardzības ministrijas, uzsver CAA direktora pienākumu izpildītājs Māris Čerņonoks.

Veiks būtiskākās izmaiņas par jauno pedagogu darba samaksas modeli

Lai izvērtētu jauno pedagogu darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi.

Lauksaimnieki: Graudaugu raža šogad solās būt pozitīva, pateicoties laika apstākļiem

Zemgalē labības kulšana sākās pirms nedēļas, un patlaban ziemas mieži jau gandrīz ir novākti. Savukārt citviet Latvijā graudu varētu sākt vākt tikai augustā, prognozē lauksaimnieki.

Igaunijā nav gaidāms būtisks nodokļu ieņēmumu kritums, uzskata ministrs

Atsaucoties uz Igaunijas Pārtikas ražotāju asociācijas pesimistisko prognozi, ka akcīzes nodokļa celšanas dēļ 2018.gadā valsts budžets zaudēs ieņēmumus 170 miljonu eiro apmērā, Igaunijas finanšu ministrs Tomass Tiniste skaidrojis šogad ir novērots ieņēmumu kāpums, kam vajadzētu turpināties arī nākamgad.

Mūrniece mudina ZZS apsvērt Dūklava jeb tā sauktā «Ļimoņčika» nomaiņu

«Politikā esot tā, ka iesaukas pielīpot, un, ņemot vērā, ka  Dūklavam pielipusi iesauka no šīm sarunām, ZZS būtu jāvērtē, kā šo situāciju risināt,» uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Papildina ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību

Turpmāk transporta operatoriem būs ar informatīviem plakātiem jāinformē savi klienti par to, ka no Latvijas teritorijas nav atļauts izvest, tostarp rokas bagāžā, mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes pārtikas produktus, ja šie pārtikas produkti ir marķēti ar rombveida identifikācijas marķējumu.

Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir nevis jāpalielina, bet jāsamazina, tā Antāne

«Diemžēl, pieņemot lēmumu par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu dīzeļdegvielai, valdība nav izvērtējusi visus iespējamos riskus, ko tas var nest transporta un loģistikas nozarei un valsts ekonomikai kopumā,» BNN uzsver Biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Atklāj vairākas nelegālas komercprakses uztura bagātinātāju pārdošanā

Uzturētais aizdomīgo interneta vietņu saraksts pēdējā mēneša laikā ir papildināts ar četrām tīmekļvietnēm, kas pārdod uztura bagātinātājus, kas nav paziņoti un iekļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā.

Lielbritānija plāno no 2040.gada aizliegt jaunus dīzeļa un benzīnmotora auto

Lielbritānija, cīnoties ar gaisa piesārņojumu, plāno noteikt, ka no 2040.gada valstī tiks aizliegtas jaunas dīzeļmotora un benzīnmotora vieglās automašīnas un mikroautobusi.