bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par nodokļiem, izmisumu un paradoksiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas politiķi ir iecienījuši vārdu «solidaritāte». Solidarizējoties ar pārējo Eiropu mēs uzņemsim bēgļus. Solidaritātes dēļ mēs esam pievienojušies sankcijām pret Krieviju, lai arī paši no tā ciešam, un solidaritātes vārdā tiks glābta Grieķija, lai arī mums tas nav pa kabatai. Tagad tiks ieviests arī solidaritātes nodoklis.

Šonedēļ valdošās koalīcijas partijas apstiprināja tā saukto solidaritātes nodokli, kas tiks iekasēts no Latvijas mērogā «super bagātiem» iedzīvotājiem. Kā zināms, pašlaik ir noteikts maksimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmērs, kas attiecas uz visiem darba ņēmējiem. Rezultātā nodokļu slogs ir vienāds gan cilvēkiem, kas saņem minimālo algu, gan cilvēkiem, kuru ienākumi ir vairāki tūkstoši eiro mēnesī.

Finanšu ministrija sagatavojusi solidaritātes nodokļa maksātāja portretu. Tas ir cilvēks, kura alga ir četri tūkstoši eiro mēnesī jeb 48 līdz 75,3 tūkstoši eiro gadā. Latvijā no 800 tūkstošiem nodarbināto tādi ir tikai 4 700. Tie arī ir tie, kas maksās solidaritātes nodokli, protams, ja vien to apstiprinās visas iestādes. Kā uzskata Finanšu ministrija, jaunais fiskālais maksājums novērsīs pretrunas, ka noteikts skaits cilvēku no saviem ienākumiem var maksāt ievērojami zemākus nodokļus. Turpmāk nodokļu slogs visiem būs vienāds, jo nesamaksātās VSAOI kompensēs ar solidaritātes nodokli. Tā likme būs tāda pati kā VSAOI. Nodokļa maksājums tiks sadalīts starp darba devēju un darbinieku. Pašreizējā VSAOI likme ir 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, un 10,5% – darba ņēmējs.

Kā jau nav grūti iedomāties, šī iniciatīva izsaukusi strīdus, diskusijas un sašutumu – īpaši no tās nelielās, bet pietiekami ietekmīgās Latvijas iedzīvotāju daļas, uz kuru attieksies jaunais nodoklis.

Galvenie argumenti: valdība pārkāpj savus solījumus par nodokļu un budžeta politiku. Piemēram, tika solīts pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu, izstrādāt efektīvu plānu cīņai ar ēnu ekonomiku, pāriet pie plānotām, bet ne sasteigtām izmaiņām likumdošanā, turpināt strukturālās reformas. Rezultātā neviens no solījumiem nav izpildīts, bet tiek darīts tieši pretējais.

Izmisuma pazīmes

Kopumā, nedēļas garumā vērojot diskusijas par nākamā gada budžetu un izmaiņām nodokļu jomā, ir skaidrs, ka ministri ir izmisumā.

Ģeopolitiskā situācija un savstarpējās sankcijas smagi skārušas valsts ekonomisko attīstību, un vajadzības aizsardzības, veselības aizsardzības un izglītības jomās pieaug. Arī līdzekļi šiem mērķiem ir kaut kur jāņem. No šejienes arī pēkšņas izmaiņas nodokļu maksājumos un cīņa par katru eiro diskusijā par minimālo algu. Viss liecina par haosu un nesistēmātisku pieeju, ko radījusi nepieciešamība izveidot dzīvotspējīgu budžetu, laikā kad valstij hroniski trūkst līdzekļu.

Varbūt tas ir iemesls, kāpēc Valsts kase plāno līdz šā gada beigām piesaistīt līdzekļus starptautiskajos finanšu tirgos, veicot etalona apmēra valsts obligāciju emisiju. Etalona apmēra darījums ir darījums ar vērtspapīriem par apaļu summu, piemēram, 500, 600, 700 un vairāk miljoniem eiro. Minimālā etalona standarta darījuma summa – 500 miljoni eiro. Pagājušajā gadā Latvija starptautiskajos finanšu tirgos veikusi divas obligāciju emisijas, katru no tām miljarda eiro apmērā.

Saistībā ar to Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs jau iepriekš sacījis, ka valsts, tā vietā, lai dzīvotu pati no saviem līdzekļiem, turpinās aizņemties un tērēt vairāk, nekā tā nopelna. Nākotnē tas atkal var novest pie ekonomiskās krīzes un nepieciešamības aizņemties no starptautiskajiem kreditoriem.  Viņš atgādinājis, ka Latvijas ārējais parāds pēdējo gadu laikā tikai pieaudzis.

No ļoti slikti uz slikti

Parādi aug, bet valsts iedzīvotāju skaits tikai sarūk, un pagaidām nav skaidrs, kas šos parādus atdos. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šonedēļ informējusi, ka uz 2015.gada 1.augustu Latvijas iedzīvotāju skaits ir 1,978 miljoni cilvēku – tas ir par 88,5 tūkstošiem iedzīvotāju mazāk nekā 2011.gadā. Ilgtermiņa starptautiskās migrācijas rezultātā valsts zaudējusi 54,8 tūkstošus cilvēku, vēl  33,7 tūkstoši zaudēti dabiskās migrācijas rezultātā, skaidroja CSP vadītāja Aija Žīgure.

Šo trešdien, 2.septembrī, CSP visā valstī uzsākusi Latvijas iedzīvotāju mikroskaitīšanu. Tās mērķis – noskaidrot, cik precīzi oficiālā statistika ataino valsts iedzīvotāju skaitu republikas nozīmes pilsētās un novados.

«Precīzi dati par iedzīvotāju skaitu galvaspilsētā ir ļoti nozīmīgi, piemēram, tie ļauj labāk plānot pabalstus, atlaides dažādām iedzīvotāju grupām, sabiedriskā transporta kustību, skolu un bērnudārzu iespējamo noslogojumu,» skaidroja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Mikroskaitīšanai CSP ir atlasījusi 15 000 mājokļu 41 novadā un deviņās pilsētas, no tiem 4 380 Rīgā. Aptaujā piedalās tikai to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2015.gada tautas mikroskaitīšanā.

Demogrāfs Ilmārs Mežs teicis, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies no ļoti sliktas uz tikai sliktu. Viņš norādīja, ka Latvija ir viena no nedaudzām ES valstīm, kur tik ilgi pastāv negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums vienlaikus ar augstu emigrāciju. Dzimstības pieaugums pašlaik valstī ir apstājies, un turas pie 21 tūkstoša jaundzimušo gadā. Pēc viņa teiktā, būs vajadzīgs ilgs laiks, lai sasniegtu līdzsvaru, kad valstī būtu piedzimuši tikpat daudzi, cik nomiruši.

Ekonomikas paradoksi

Ekonomika tomēr ir brīnumu pilna: cilvēku un naudas kļūst mazāk, bet šī gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP izdevies pieaugt par 2,7%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā. Tas ievērojami pārsniedz iepriekšējā ceturkšņa izaugsmes tempus (1,9%) un pārējo Baltijas valstu rādītājus.

Saskaņā ar Swedbank ekspertu domām, galvenais izaugsmes dzinējspēks otrajā ceturksnī bija mājsaimniecību patēriņš, ko veicinājusi algu izaugsme un zemā inflācija.

Ref:017.010.102.1725


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.