bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 26.05.2017 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par nodokļiem, izmisumu un paradoksiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas politiķi ir iecienījuši vārdu «solidaritāte». Solidarizējoties ar pārējo Eiropu mēs uzņemsim bēgļus. Solidaritātes dēļ mēs esam pievienojušies sankcijām pret Krieviju, lai arī paši no tā ciešam, un solidaritātes vārdā tiks glābta Grieķija, lai arī mums tas nav pa kabatai. Tagad tiks ieviests arī solidaritātes nodoklis.

Šonedēļ valdošās koalīcijas partijas apstiprināja tā saukto solidaritātes nodokli, kas tiks iekasēts no Latvijas mērogā «super bagātiem» iedzīvotājiem. Kā zināms, pašlaik ir noteikts maksimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmērs, kas attiecas uz visiem darba ņēmējiem. Rezultātā nodokļu slogs ir vienāds gan cilvēkiem, kas saņem minimālo algu, gan cilvēkiem, kuru ienākumi ir vairāki tūkstoši eiro mēnesī.

Finanšu ministrija sagatavojusi solidaritātes nodokļa maksātāja portretu. Tas ir cilvēks, kura alga ir četri tūkstoši eiro mēnesī jeb 48 līdz 75,3 tūkstoši eiro gadā. Latvijā no 800 tūkstošiem nodarbināto tādi ir tikai 4 700. Tie arī ir tie, kas maksās solidaritātes nodokli, protams, ja vien to apstiprinās visas iestādes. Kā uzskata Finanšu ministrija, jaunais fiskālais maksājums novērsīs pretrunas, ka noteikts skaits cilvēku no saviem ienākumiem var maksāt ievērojami zemākus nodokļus. Turpmāk nodokļu slogs visiem būs vienāds, jo nesamaksātās VSAOI kompensēs ar solidaritātes nodokli. Tā likme būs tāda pati kā VSAOI. Nodokļa maksājums tiks sadalīts starp darba devēju un darbinieku. Pašreizējā VSAOI likme ir 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, un 10,5% – darba ņēmējs.

Kā jau nav grūti iedomāties, šī iniciatīva izsaukusi strīdus, diskusijas un sašutumu – īpaši no tās nelielās, bet pietiekami ietekmīgās Latvijas iedzīvotāju daļas, uz kuru attieksies jaunais nodoklis.

Galvenie argumenti: valdība pārkāpj savus solījumus par nodokļu un budžeta politiku. Piemēram, tika solīts pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu, izstrādāt efektīvu plānu cīņai ar ēnu ekonomiku, pāriet pie plānotām, bet ne sasteigtām izmaiņām likumdošanā, turpināt strukturālās reformas. Rezultātā neviens no solījumiem nav izpildīts, bet tiek darīts tieši pretējais.

Izmisuma pazīmes

Kopumā, nedēļas garumā vērojot diskusijas par nākamā gada budžetu un izmaiņām nodokļu jomā, ir skaidrs, ka ministri ir izmisumā.

Ģeopolitiskā situācija un savstarpējās sankcijas smagi skārušas valsts ekonomisko attīstību, un vajadzības aizsardzības, veselības aizsardzības un izglītības jomās pieaug. Arī līdzekļi šiem mērķiem ir kaut kur jāņem. No šejienes arī pēkšņas izmaiņas nodokļu maksājumos un cīņa par katru eiro diskusijā par minimālo algu. Viss liecina par haosu un nesistēmātisku pieeju, ko radījusi nepieciešamība izveidot dzīvotspējīgu budžetu, laikā kad valstij hroniski trūkst līdzekļu.

Varbūt tas ir iemesls, kāpēc Valsts kase plāno līdz šā gada beigām piesaistīt līdzekļus starptautiskajos finanšu tirgos, veicot etalona apmēra valsts obligāciju emisiju. Etalona apmēra darījums ir darījums ar vērtspapīriem par apaļu summu, piemēram, 500, 600, 700 un vairāk miljoniem eiro. Minimālā etalona standarta darījuma summa – 500 miljoni eiro. Pagājušajā gadā Latvija starptautiskajos finanšu tirgos veikusi divas obligāciju emisijas, katru no tām miljarda eiro apmērā.

Saistībā ar to Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs jau iepriekš sacījis, ka valsts, tā vietā, lai dzīvotu pati no saviem līdzekļiem, turpinās aizņemties un tērēt vairāk, nekā tā nopelna. Nākotnē tas atkal var novest pie ekonomiskās krīzes un nepieciešamības aizņemties no starptautiskajiem kreditoriem.  Viņš atgādinājis, ka Latvijas ārējais parāds pēdējo gadu laikā tikai pieaudzis.

No ļoti slikti uz slikti

Parādi aug, bet valsts iedzīvotāju skaits tikai sarūk, un pagaidām nav skaidrs, kas šos parādus atdos. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šonedēļ informējusi, ka uz 2015.gada 1.augustu Latvijas iedzīvotāju skaits ir 1,978 miljoni cilvēku – tas ir par 88,5 tūkstošiem iedzīvotāju mazāk nekā 2011.gadā. Ilgtermiņa starptautiskās migrācijas rezultātā valsts zaudējusi 54,8 tūkstošus cilvēku, vēl  33,7 tūkstoši zaudēti dabiskās migrācijas rezultātā, skaidroja CSP vadītāja Aija Žīgure.

Šo trešdien, 2.septembrī, CSP visā valstī uzsākusi Latvijas iedzīvotāju mikroskaitīšanu. Tās mērķis – noskaidrot, cik precīzi oficiālā statistika ataino valsts iedzīvotāju skaitu republikas nozīmes pilsētās un novados.

«Precīzi dati par iedzīvotāju skaitu galvaspilsētā ir ļoti nozīmīgi, piemēram, tie ļauj labāk plānot pabalstus, atlaides dažādām iedzīvotāju grupām, sabiedriskā transporta kustību, skolu un bērnudārzu iespējamo noslogojumu,» skaidroja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Mikroskaitīšanai CSP ir atlasījusi 15 000 mājokļu 41 novadā un deviņās pilsētas, no tiem 4 380 Rīgā. Aptaujā piedalās tikai to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2015.gada tautas mikroskaitīšanā.

Demogrāfs Ilmārs Mežs teicis, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies no ļoti sliktas uz tikai sliktu. Viņš norādīja, ka Latvija ir viena no nedaudzām ES valstīm, kur tik ilgi pastāv negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums vienlaikus ar augstu emigrāciju. Dzimstības pieaugums pašlaik valstī ir apstājies, un turas pie 21 tūkstoša jaundzimušo gadā. Pēc viņa teiktā, būs vajadzīgs ilgs laiks, lai sasniegtu līdzsvaru, kad valstī būtu piedzimuši tikpat daudzi, cik nomiruši.

Ekonomikas paradoksi

Ekonomika tomēr ir brīnumu pilna: cilvēku un naudas kļūst mazāk, bet šī gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP izdevies pieaugt par 2,7%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā. Tas ievērojami pārsniedz iepriekšējā ceturkšņa izaugsmes tempus (1,9%) un pārējo Baltijas valstu rādītājus.

Saskaņā ar Swedbank ekspertu domām, galvenais izaugsmes dzinējspēks otrajā ceturksnī bija mājsaimniecību patēriņš, ko veicinājusi algu izaugsme un zemā inflācija.

Ref:017.010.102.1725


Pievienot komentāru

Aizdomas par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem Ventspilī

Vienotība, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības lūdz nodrošināt iespēju veikt nepārtrauktu vēlēšanu procesa novērošanu gaidāmajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās.

Sagaidīts lielākais kuģis Ventspils ostas vēsturē

Ventspils ostas vārtos ceturtdien, 25.maijā, ienācis 281 metru garais un 48 metrus platais tankkuģis Hrvatska. Pēc garuma un kravnesības tas ir lielākais kuģis, kāds bijis Ventspils ostā.

EM strādā pie scenārijiem OIK samazināšanai

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas, BNN vēsta Ekonomikas ministrijā.

Babītē atklāta nelegālu cigarešu ražotne; aizturētas septiņas personas

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija Babītes novadā atklājusi ievērojamu nelegālu cigarešu ražotni, vēsta dienestā.

Šadurskis: Lielais augstskolu skaits Latvijā ir absurds

Patlaban Latvijā ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ir absurdi, Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā Dari! atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Vējonis: Latvijai ir svarīga NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana

«Latvijai pats svarīgākais ir stingrs apliecinājums tam, ka NATO ir nozīmīgākā organizācija, kas garantē drošību gan Eiropas kontinentā, gan Amerikas Savienotās Valsts un Kanādā, un, lai visi lēmumi, kas ir pieņemti par mūsu reģiona drošību, tiktu pildīti,» ceturtdien, piedaloties NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jūrmalas mēra kandidāts vēršas KNAB par iespējamu ZZS likumpārkāpumu Jūrmalā

Uz daudzviet Jūrmalā izvietotājām Zaļo un zemnieku savienības vides reklāmām kā reklāmas apmaksas veicējs norādīta Iveta Grigule, taču atbilstoši priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, šī rīcība, iespējams, vērtējama kā prettiesiska, savu uzskatu pauž partijas Latvijas attīstībai pārstāvis.

Latvijas iedzīvotājus no mācīšanās attur laika un naudas trūkums

Pērn 28,7% mājsaimniecību bija vismaz viena persona, kura apgūst formālo izglītību. No visiem reģioniem vislielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bijis Zemgalē (29,9%), Pierīgā (29,8%) un Rīgā (29,5%), bet vismazākais – Latgalē (26,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja.

Aviācijas drošības jomā iesaistītajām personām jaunas kvalifikācijas prasības

Izstrādāts noteikumu projekts, kas noteiks sertificēšanas kārtību personālam, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pensionāru pavadone: Latvijā veci cilvēki tiek izstumti no sabiedrības

«Saskaroties ar sociālo aprūpi, mani pārsteidza dominējošais uzskats, ka veciem cilvēkiem vienīgais, kas nepieciešams, ir elementāra aprūpe - pabarot, nomazgāt, labākajā gadījumā izvest ārā. Vecu cilvēku psiholoģija Latvijā ir pilnīgi svešs jēdziens, pauž Pensionāru pavadonis aizsācēja Latvijā Nelli Skadiņa.

Latvijas naži un cirvji gūst lielus panākumus Austrālijā

Pašmāju uzņēmums Autine Tools Company, kas izgatavo nažus un cirvjus, guvis atzinību Austrālijā, kur dažādu valstu ražotāju konkurencē, atzīts par labāko, pavēsta uzņēmuma pārstāvji.

Arestē Tallinas mēra vietnieku Sarapū

Tallinas mēra vietnieku Arvo Sarapū (Arvo Sarapū) apcietinājis Igaunijas Iekšējās Drošības dienests saistībā ar to, ka amatpersona iepirkuma procedūras krimināllietas ietvaros apsūdzēta par procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 7%

Šogad pirmajos trīs mēnešos Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 263,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 221,3 tūkstoši bijuši ārvalstu viesi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7%, savukārt pavadīto nakšu skaits par 4%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Rīgas līcī uz tankkuģa izcēlies ugunsgrēks

Rīgas līcī ceturtdien, 25.maijā, izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7 000 tonnas dīzeļdegvielas, informē Krasta apsardzes dienests.

SEB: 5 gadu laikā atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 kredītņēmējiem

Piecu gadu laikā kopš pirmā kredītmaksājumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 SEB bankas klientiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības un saskārušies ar neparedzētiem gadījumiem.

Līdz četrus gadus vecām mašīnām apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem

Automašīnām, kas jaunākas par četriem gadiem, tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 25.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.

Saeimā ratificē konvenciju par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu

Saeima ceturtdien, 25.maijā, ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

Brīvdienu naktīs notiks Swedbank IT sistēmu regulārie uzturēšanas darbi

Naktīs uz sestdienu, svētdienu un pirmdienu notiks regulārie Swedbank IT sistēmu uzturēšanas darbi, kā dēļ būs īslaicīgi karšu un internetbankas traucējumi.

Eiropā pērn bijuši ārzemju investīciju rekordi

Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš, atklāj ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European attractiveness survey.

Atkāpjas Igaunijas ministrs, NATO dalības neatbalstītājs

Par demisiju paziņojis Igaunijas valsts lietu ministrs Mihails Korbs, kurš publiski sacījis, ka neatbalsta dalību NATO, bet simpatizē Somijas drošības politikas modelim.

VK: Patvēruma meklētāju uzņemšanā neatbilstoši iztērēti 200 600 eiro

Patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai paredzēti ievērojami lielāki līdzekļi, nekā bijis nepieciešams, secina Valsts kontrolē.

No Beļģijas krāpnieki Latvijā ieved mašīnas ar ievērojami nodzēstu kilometrāžu

Beļģija ir trešā populārākā valsts, no kuras regulāri tiek ievestas lietotas automašīnas tālākai realizācijai Latvijas autobraucēju vidū. Interneta vietnes autodna.lv apkopotā informācija liecina, ka pusgada laikā krāpnieki ir nodzēsuši ievērojamu kilometrāžu, neraugoties uz starptautiskajiem centieniem ierobežot šo nelegālo rūpalu.

Latvijā vairojas elektromobiļu uzlādes punkti - Latvija par «zaļāku domāšanu»

Ja kādreiz tikai sapņojām par automašīnām, kuras darbinās alternatīvā degviela, tad šodien tā ir realitāte - arī Latvijā pakāpeniski sāk veidoties atbilstoša infrastruktūra, lai ilgtspējīgi transportlīdzekļi kļūtu populārāki, uzskata Inchcape Motors Latvija BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis.

Miris Staļina mazdēls, kurš atteicies no vectēva uzvārda

75 gadu vecumā miris krievu teātra režisors Aleksandrs Burdonskis, kura vectēvs bijis Padomju komunistiskā terora īstenotājs Josifs Staļins. Burdonskis dzimis 1941.gadā kā Aleksandrs Staļins, bet pieņēmis mātes pirmslaulību uzvārdu, lai netiktu saistīts ar bēdīgi slaveno Padomju Savienības vadītāju.

EK: Pastāv risks, ka nodokļu reforma palielinās nevienlīdzību

Pastāv risks, ka Latvijas valdības piedāvātā nodokļu reforma nemazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, bet gluži pretēji to palielinās, intervijā Latvijas Radio ir sacījusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.