bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 22.07.2017 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par nodokļiem. Un vēlreiz – par nodokļiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ publicētajā Globālajā konkurētspējas indeksā, Latvijas pozīcija nokritusi par piecām vietām. Kā galvenais iemesls minēti nodokļi, lai gan iepriekšējos gados, par lielāko šķērsli uzņēmēju konkurētspējai mūsu valstī tika uzskatīta birokrātija.

Fakts, ka Latvija reitingā nokritusi no 49. uz 44.vietu, tiek skaidrots ar valsts pēdējā brīdī pieņemtajiem lēmumiem nodokļu politikas jomā, jo īpaši solidaritātes nodokļa ieviešanu, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tāpēc valdība tagad valdība virzās pa pareizo ceļu, savlaicīgi paziņojot par plānotajām izmaiņām nodokļu politikā un apspriežot tās, viņa piebilda.

Indeksa publicēšana sakrita ar Latvijas Bankas konferenci Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga, kurā apsprieda jautājumus, kas saistīti ar Latvijas nākotni. Prezidents Raimonds Vējonis ir pārliecināts, ka ekonomikas izaugsmei nepieciešami veseli un darbspējīgi iedzīvotāji.

Savā uzrunā prezidents sacīja, ka demokrātiskas valsts pastāvēšanas pamats ir cilvēks – cilvēks, kas ar savu darbu veido valsti.  Plaukstošu labklājības valsti raksturo vesela un izglītota nācija.

Apstrīdēt šo apgalvojumu ir ļoti grūti. Taču finanšu ministres paziņojumi ir strīdīgi, ņemot vērā, ka pēdējos gados nodokļu politika veidota arī ar viņas pašas tiešu iesaistīšanos – esot gan ekonomikas, gan finanšu ministres amatā.

Globālajā konkurētspējas indeksā Latvijas joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Lietuva atrodas 35.vietā, kas ir par vienu vietu augstāk nekā iepriekšējā gadā, bet Igaunija palikusi 30.vietā no 138 valstīm.

Par viskonkurētspējīgākajām pasaules valstīm šogad atzītas: Šveice, Singapūra un ASV, kam seko Nīderlande, Vācija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Japāna, Honkonga un Somija.

Gatavība krīzēm nākotnē

Ar brīdinājumiem Latvijas Bankas konferencē uzstājās arī tās vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.  Valsts bankas prezidents uzskata, ka Latvijai jāgatavojas nākamajiem krīzēm, kas noteikti būs. Viņš norādīja, ka, ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta zemo izaugsmes līmeni, nākamgad Latvijas ekonomika augs straujāk. Izaugsmi veicinās arī tas, ka Latvija aktīvi sāks apgūt ES struktūrfondu līdzekļus. Tomēr nav labi tas, ka Latvija ir uzsēdināta uz struktūrfondu adatas: ja ir fondi, mūsu ekonomika aug, ja ne – mums ir recesija, sacīja Rimšēvičs.

Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka šobrīd ir īstais laiks sakārtot mājsaimniecību un īstenot strukturālās reformas. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka nākamajos gados gaidāmas krīzes. «Šis ir īstais laiks, lai sakārtotu savu mājsaimniecību, lai nākamo gadu krīzes mūs vairs nespēj ievainot tik smagi kā 2008.gadā,» uzskata Rimšēvičs.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nedrīkst celt nodokļus un pasliktināt uzņēmēju stāvokli, turklāt beidzot Latvijai ir jābeidz dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Ja mēs turpināsim dzīvot tāpat kā līdz šim – paaugstināt nodokļus, pasliktināt Latvijas konkurētspēju un nerisināt sasāpējušās problēmas veselības aprūpē, mēs varam necerēt, ka varēsim nākotnē runāt par Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir pārliecināts Latvijas Bankas prezidents.
Par to, ka Latvijas nodokļu sistēmai ir jāatbilst tautsaimniecības modernizācijai, šonedēļ paziņoja arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvās padomes ģenerālsekretāru Bernhardu Velški, Ašeradens uzsvēra, ka viņš kā galvenos attīstības virzienus redz darbaspēka nodokļu samazināšanu, patēriņa un nekustamā īpašuma nodokļu palielināšanu, kā arī tādas kapitāla un peļņas nodokļu sistēmas izveidi, kas motivē investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbībā.

Pensionāri – ekonomikas atspulgs

Par Latvijas nākotni šonedēļ domāja arī pensionāri. Lai gan šī iedzīvotāju kategorija nav aktīva darba tirgus un ekonomikas daļa, viņu labklājības līmenis atspoguļo vispārējo ekonomikas stāvokli.

Fakts, ka no Latvijas aizbraukuši apmēram 300 tūkstoši darbspējīgo iedzīvotāju, nozīmē, ka šodien pensionāri saņem par ceturtdaļu vai pat par trešdaļu mazāku pensiju, nekā viņi varētu saņemat, sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš. «Ja nebūs ekonomikas uzrāviena, atliek cerēt, ka cilvēki godīgāk maksās nodokļus, par ko arī patlaban notiek cīņa. Faktiski, citu variantu nav. Šobrīd 38% strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas vai no vēl mazākām summām,» uzsvēra Siliņš.

LPF norāda arī uz virkni citu problēmu. Palielinās vecāka gadagājuma cilvēku nabadzības risks. Organizācijā uzskata, ka visefektīvākais veids, kā to samazināt, būtu palielināt piemaksas par darba stāžu līdz 1996.gadam, kas patlaban ir tikai viens eiro par nostrādāto gadu. Tiem, kuri pensionējušies pirms 1996.gada, ir vismazākās pensijas. Turklāt LPF uzskata, ka pensionāriem ir jāpalielina ar nodokļiem neapliekamais minimums līdz minimālās darba algas apjomam (šobrīd 370 eiro mēnesī).

2016.gada pirmajā pusē, vidējais pensijas apjoms Latvijā bija 293 eiro mēnesī. Pašlaik standarta pensionēšanās vecums ir 62 gadi un 9 mēneši. Sākot ar 2025.gada 1.janvāri tas sasniegs 65 gadu vecumu. Tomēr Latvijā dzīvo trīs cilvēki, kuru ikmēneša pensija ir 19 tūkstoši eiro, 6,6tūkstoši eiro un 6,5 tūkstoši eiro. Lielo pensiju saņēmēju vidū ir eksprezidents Andris Bērziņš un atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Reformas, kas nebeidzas

Bet Saeimas deputāti šonedēļ turpināja prātot, kā varētu apvienot Valsts ieņēmumu dienesta (VID)Finanšu un Muitas policijas.  Parlamentā jaunus likumprojektus par VID reformām iesnieguši deputāti no Zaļo un zemnieku savienības un partijas Vienotība. Saskaņā ar Vienotības deputātu domām, iepriekš Saeimas iebildumus izraisījis Finanšu ministrijas nodoms pārveidot VID iekšējās drošības biroju par «represīvo izmeklēšanas struktūru», kuras pilnvaras un funkcijas, būtu pielīdzināmas izmeklēšanas struktūras funkcijām, vienlaikus atrodoties tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā. Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem, VID Iekšējās drošības birojs paliks VID ģenerāldirektora uzraudzībā, bet izskatīs jautājumus, kas saistīti ar «tiešiem darba pārkāpumiem».

BNN jau informēja, pagājušajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus likumā par VID, kas paredzēja VID Finanšu un Muitas policiju apvienošanu un labojumus Kriminālprocesa likumā. Likumprojekti paredzēja, ka VID Finanšu policijas Iekšējās drošības birojs atradīsies VID ģenerāldirektora pakļautībā, kuram turpmāk būs jānēsā formas tērps.

Šobrīd VID ir divas izmeklēšanas struktūras – Finanšu policijas un Muitas policija, ka sveic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu noziegumus muitas jomā.

Apvienošanās iniciators ir Finanšu ministrija. Tās vadītāja Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka padoties negrasās un domās kā panākt VID Finanšu un Muitas policijas apvienošanu.

Ref:010.017.103.200519


Pievienot komentāru

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Arī taksometru vadātāji pievienojas sūdzībai par kases aparātu reformām

Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegtajai sūdzībai Eiropas Komisijā par kases aparātu reformu ir pievienojusies arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība, kas ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju Eiropas Komisijai, vēršot Komisijas uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.

Jaunākie komentāri