bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.09.2017 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par nodokļiem. Un vēlreiz – par nodokļiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ publicētajā Globālajā konkurētspējas indeksā, Latvijas pozīcija nokritusi par piecām vietām. Kā galvenais iemesls minēti nodokļi, lai gan iepriekšējos gados, par lielāko šķērsli uzņēmēju konkurētspējai mūsu valstī tika uzskatīta birokrātija.

Fakts, ka Latvija reitingā nokritusi no 49. uz 44.vietu, tiek skaidrots ar valsts pēdējā brīdī pieņemtajiem lēmumiem nodokļu politikas jomā, jo īpaši solidaritātes nodokļa ieviešanu, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tāpēc valdība tagad valdība virzās pa pareizo ceļu, savlaicīgi paziņojot par plānotajām izmaiņām nodokļu politikā un apspriežot tās, viņa piebilda.

Indeksa publicēšana sakrita ar Latvijas Bankas konferenci Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga, kurā apsprieda jautājumus, kas saistīti ar Latvijas nākotni. Prezidents Raimonds Vējonis ir pārliecināts, ka ekonomikas izaugsmei nepieciešami veseli un darbspējīgi iedzīvotāji.

Savā uzrunā prezidents sacīja, ka demokrātiskas valsts pastāvēšanas pamats ir cilvēks – cilvēks, kas ar savu darbu veido valsti.  Plaukstošu labklājības valsti raksturo vesela un izglītota nācija.

Apstrīdēt šo apgalvojumu ir ļoti grūti. Taču finanšu ministres paziņojumi ir strīdīgi, ņemot vērā, ka pēdējos gados nodokļu politika veidota arī ar viņas pašas tiešu iesaistīšanos – esot gan ekonomikas, gan finanšu ministres amatā.

Globālajā konkurētspējas indeksā Latvijas joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Lietuva atrodas 35.vietā, kas ir par vienu vietu augstāk nekā iepriekšējā gadā, bet Igaunija palikusi 30.vietā no 138 valstīm.

Par viskonkurētspējīgākajām pasaules valstīm šogad atzītas: Šveice, Singapūra un ASV, kam seko Nīderlande, Vācija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Japāna, Honkonga un Somija.

Gatavība krīzēm nākotnē

Ar brīdinājumiem Latvijas Bankas konferencē uzstājās arī tās vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.  Valsts bankas prezidents uzskata, ka Latvijai jāgatavojas nākamajiem krīzēm, kas noteikti būs. Viņš norādīja, ka, ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta zemo izaugsmes līmeni, nākamgad Latvijas ekonomika augs straujāk. Izaugsmi veicinās arī tas, ka Latvija aktīvi sāks apgūt ES struktūrfondu līdzekļus. Tomēr nav labi tas, ka Latvija ir uzsēdināta uz struktūrfondu adatas: ja ir fondi, mūsu ekonomika aug, ja ne – mums ir recesija, sacīja Rimšēvičs.

Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka šobrīd ir īstais laiks sakārtot mājsaimniecību un īstenot strukturālās reformas. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka nākamajos gados gaidāmas krīzes. «Šis ir īstais laiks, lai sakārtotu savu mājsaimniecību, lai nākamo gadu krīzes mūs vairs nespēj ievainot tik smagi kā 2008.gadā,» uzskata Rimšēvičs.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nedrīkst celt nodokļus un pasliktināt uzņēmēju stāvokli, turklāt beidzot Latvijai ir jābeidz dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Ja mēs turpināsim dzīvot tāpat kā līdz šim – paaugstināt nodokļus, pasliktināt Latvijas konkurētspēju un nerisināt sasāpējušās problēmas veselības aprūpē, mēs varam necerēt, ka varēsim nākotnē runāt par Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir pārliecināts Latvijas Bankas prezidents.
Par to, ka Latvijas nodokļu sistēmai ir jāatbilst tautsaimniecības modernizācijai, šonedēļ paziņoja arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvās padomes ģenerālsekretāru Bernhardu Velški, Ašeradens uzsvēra, ka viņš kā galvenos attīstības virzienus redz darbaspēka nodokļu samazināšanu, patēriņa un nekustamā īpašuma nodokļu palielināšanu, kā arī tādas kapitāla un peļņas nodokļu sistēmas izveidi, kas motivē investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbībā.

Pensionāri – ekonomikas atspulgs

Par Latvijas nākotni šonedēļ domāja arī pensionāri. Lai gan šī iedzīvotāju kategorija nav aktīva darba tirgus un ekonomikas daļa, viņu labklājības līmenis atspoguļo vispārējo ekonomikas stāvokli.

Fakts, ka no Latvijas aizbraukuši apmēram 300 tūkstoši darbspējīgo iedzīvotāju, nozīmē, ka šodien pensionāri saņem par ceturtdaļu vai pat par trešdaļu mazāku pensiju, nekā viņi varētu saņemat, sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš. «Ja nebūs ekonomikas uzrāviena, atliek cerēt, ka cilvēki godīgāk maksās nodokļus, par ko arī patlaban notiek cīņa. Faktiski, citu variantu nav. Šobrīd 38% strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas vai no vēl mazākām summām,» uzsvēra Siliņš.

LPF norāda arī uz virkni citu problēmu. Palielinās vecāka gadagājuma cilvēku nabadzības risks. Organizācijā uzskata, ka visefektīvākais veids, kā to samazināt, būtu palielināt piemaksas par darba stāžu līdz 1996.gadam, kas patlaban ir tikai viens eiro par nostrādāto gadu. Tiem, kuri pensionējušies pirms 1996.gada, ir vismazākās pensijas. Turklāt LPF uzskata, ka pensionāriem ir jāpalielina ar nodokļiem neapliekamais minimums līdz minimālās darba algas apjomam (šobrīd 370 eiro mēnesī).

2016.gada pirmajā pusē, vidējais pensijas apjoms Latvijā bija 293 eiro mēnesī. Pašlaik standarta pensionēšanās vecums ir 62 gadi un 9 mēneši. Sākot ar 2025.gada 1.janvāri tas sasniegs 65 gadu vecumu. Tomēr Latvijā dzīvo trīs cilvēki, kuru ikmēneša pensija ir 19 tūkstoši eiro, 6,6tūkstoši eiro un 6,5 tūkstoši eiro. Lielo pensiju saņēmēju vidū ir eksprezidents Andris Bērziņš un atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Reformas, kas nebeidzas

Bet Saeimas deputāti šonedēļ turpināja prātot, kā varētu apvienot Valsts ieņēmumu dienesta (VID)Finanšu un Muitas policijas.  Parlamentā jaunus likumprojektus par VID reformām iesnieguši deputāti no Zaļo un zemnieku savienības un partijas Vienotība. Saskaņā ar Vienotības deputātu domām, iepriekš Saeimas iebildumus izraisījis Finanšu ministrijas nodoms pārveidot VID iekšējās drošības biroju par «represīvo izmeklēšanas struktūru», kuras pilnvaras un funkcijas, būtu pielīdzināmas izmeklēšanas struktūras funkcijām, vienlaikus atrodoties tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā. Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem, VID Iekšējās drošības birojs paliks VID ģenerāldirektora uzraudzībā, bet izskatīs jautājumus, kas saistīti ar «tiešiem darba pārkāpumiem».

BNN jau informēja, pagājušajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus likumā par VID, kas paredzēja VID Finanšu un Muitas policiju apvienošanu un labojumus Kriminālprocesa likumā. Likumprojekti paredzēja, ka VID Finanšu policijas Iekšējās drošības birojs atradīsies VID ģenerāldirektora pakļautībā, kuram turpmāk būs jānēsā formas tērps.

Šobrīd VID ir divas izmeklēšanas struktūras – Finanšu policijas un Muitas policija, ka sveic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu noziegumus muitas jomā.

Apvienošanās iniciators ir Finanšu ministrija. Tās vadītāja Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka padoties negrasās un domās kā panākt VID Finanšu un Muitas policijas apvienošanu.

Ref:010.017.103.200519


Pievienot komentāru

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».

Lielbritānija piedāvās ES 20 miljardus eiro, saglabājot piekļuvi vienotam tirgum

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja grasās piedāvāt pārejas vienošanos ar Eiropas Savienību, kas attiektos uz divu gadu periodu, līdz valsts pametīs bloku 2019.gada martā.

Stājas spēka 22 gadu cietumsods Imantas pedofilam

Augstākajai tiesai atsakoties kasācijas kārtībā pārbaudīt Rīgas apgabaltiesas spriedumu, stājies spēkā 22 gadu cietumsods tā dēvētajā Imantas pedofila lietā notiesātajam vīrietim, ziņo tiesā.

Latvijā brīvdienas sola saulainas un siltas

Latvijā piektdien, 22.septembrī, dienas laikā debesis pakāpeniski skaidrosies un tikai dažviet rietumos vēl gaidāms neliels īslaicīgs lietus. Dienas laikā gaiss iesils līdz +16…+20 grādiem pēc Celsija, bet naktī uz sestdienu gaisa temperatūra pazemināsies līdz +9…+14 grādiem.

Citadele Index: Vispesimistiskākie ir Latgales un Vidzemes uzņēmēji

Šī gada 2. ceturksnī visoptimistiskākie ir Pierīgas, Zemgales un Kurzemes uzņēmēji. Savukārt Latgales un Vidzemes uzņēmējos ir novērojams pesimistiskums, liecina jaunākais Citadele Index pētījumu.

No 1.oktobra Latvijā sāks darboties eZvana sistēma

Latvijā  no 1.oktobra sāks darboties avārijas zvanu automātiskā eZvana sistēma - ja transportlīdzeklis būs iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā, neatliekamo palīdzību varēs izsaukt, izmantojot automātisko avārijas zvanu sistēmu, kas iebūvēta transportlīdzeklī.

Izglītības ministrs Šadurskis: Mācību saturs mainīsies, bet eksāmeni paliks

Eksāmeni kā viena no vērtēšanas iespējām paliks arī pēc mācību satura reformas, ceturtdien, 21.septembrī, konferencē «Vērtēt, lai mācītos» uzsvēris izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Arī Lietuva satraukta par Rietumu gardumu kvalitāti

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests šonedēļ paziņojis, ka, salīdzinot starptautisku zīmolu produktus, kas nopērkami gan Rietumeiropā, gan Lietuvā, secināts – vietējos veikalos nopērkamais nav īsti tas pats, kas Berlīnē.