bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.01.2017 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par nodokļiem. Un vēlreiz – par nodokļiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ publicētajā Globālajā konkurētspējas indeksā, Latvijas pozīcija nokritusi par piecām vietām. Kā galvenais iemesls minēti nodokļi, lai gan iepriekšējos gados, par lielāko šķērsli uzņēmēju konkurētspējai mūsu valstī tika uzskatīta birokrātija.

Fakts, ka Latvija reitingā nokritusi no 49. uz 44.vietu, tiek skaidrots ar valsts pēdējā brīdī pieņemtajiem lēmumiem nodokļu politikas jomā, jo īpaši solidaritātes nodokļa ieviešanu, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tāpēc valdība tagad valdība virzās pa pareizo ceļu, savlaicīgi paziņojot par plānotajām izmaiņām nodokļu politikā un apspriežot tās, viņa piebilda.

Indeksa publicēšana sakrita ar Latvijas Bankas konferenci Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga, kurā apsprieda jautājumus, kas saistīti ar Latvijas nākotni. Prezidents Raimonds Vējonis ir pārliecināts, ka ekonomikas izaugsmei nepieciešami veseli un darbspējīgi iedzīvotāji.

Savā uzrunā prezidents sacīja, ka demokrātiskas valsts pastāvēšanas pamats ir cilvēks – cilvēks, kas ar savu darbu veido valsti.  Plaukstošu labklājības valsti raksturo vesela un izglītota nācija.

Apstrīdēt šo apgalvojumu ir ļoti grūti. Taču finanšu ministres paziņojumi ir strīdīgi, ņemot vērā, ka pēdējos gados nodokļu politika veidota arī ar viņas pašas tiešu iesaistīšanos – esot gan ekonomikas, gan finanšu ministres amatā.

Globālajā konkurētspējas indeksā Latvijas joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Lietuva atrodas 35.vietā, kas ir par vienu vietu augstāk nekā iepriekšējā gadā, bet Igaunija palikusi 30.vietā no 138 valstīm.

Par viskonkurētspējīgākajām pasaules valstīm šogad atzītas: Šveice, Singapūra un ASV, kam seko Nīderlande, Vācija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Japāna, Honkonga un Somija.

Gatavība krīzēm nākotnē

Ar brīdinājumiem Latvijas Bankas konferencē uzstājās arī tās vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.  Valsts bankas prezidents uzskata, ka Latvijai jāgatavojas nākamajiem krīzēm, kas noteikti būs. Viņš norādīja, ka, ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta zemo izaugsmes līmeni, nākamgad Latvijas ekonomika augs straujāk. Izaugsmi veicinās arī tas, ka Latvija aktīvi sāks apgūt ES struktūrfondu līdzekļus. Tomēr nav labi tas, ka Latvija ir uzsēdināta uz struktūrfondu adatas: ja ir fondi, mūsu ekonomika aug, ja ne – mums ir recesija, sacīja Rimšēvičs.

Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka šobrīd ir īstais laiks sakārtot mājsaimniecību un īstenot strukturālās reformas. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka nākamajos gados gaidāmas krīzes. «Šis ir īstais laiks, lai sakārtotu savu mājsaimniecību, lai nākamo gadu krīzes mūs vairs nespēj ievainot tik smagi kā 2008.gadā,» uzskata Rimšēvičs.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nedrīkst celt nodokļus un pasliktināt uzņēmēju stāvokli, turklāt beidzot Latvijai ir jābeidz dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Ja mēs turpināsim dzīvot tāpat kā līdz šim – paaugstināt nodokļus, pasliktināt Latvijas konkurētspēju un nerisināt sasāpējušās problēmas veselības aprūpē, mēs varam necerēt, ka varēsim nākotnē runāt par Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir pārliecināts Latvijas Bankas prezidents.
Par to, ka Latvijas nodokļu sistēmai ir jāatbilst tautsaimniecības modernizācijai, šonedēļ paziņoja arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvās padomes ģenerālsekretāru Bernhardu Velški, Ašeradens uzsvēra, ka viņš kā galvenos attīstības virzienus redz darbaspēka nodokļu samazināšanu, patēriņa un nekustamā īpašuma nodokļu palielināšanu, kā arī tādas kapitāla un peļņas nodokļu sistēmas izveidi, kas motivē investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbībā.

Pensionāri – ekonomikas atspulgs

Par Latvijas nākotni šonedēļ domāja arī pensionāri. Lai gan šī iedzīvotāju kategorija nav aktīva darba tirgus un ekonomikas daļa, viņu labklājības līmenis atspoguļo vispārējo ekonomikas stāvokli.

Fakts, ka no Latvijas aizbraukuši apmēram 300 tūkstoši darbspējīgo iedzīvotāju, nozīmē, ka šodien pensionāri saņem par ceturtdaļu vai pat par trešdaļu mazāku pensiju, nekā viņi varētu saņemat, sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš. «Ja nebūs ekonomikas uzrāviena, atliek cerēt, ka cilvēki godīgāk maksās nodokļus, par ko arī patlaban notiek cīņa. Faktiski, citu variantu nav. Šobrīd 38% strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas vai no vēl mazākām summām,» uzsvēra Siliņš.

LPF norāda arī uz virkni citu problēmu. Palielinās vecāka gadagājuma cilvēku nabadzības risks. Organizācijā uzskata, ka visefektīvākais veids, kā to samazināt, būtu palielināt piemaksas par darba stāžu līdz 1996.gadam, kas patlaban ir tikai viens eiro par nostrādāto gadu. Tiem, kuri pensionējušies pirms 1996.gada, ir vismazākās pensijas. Turklāt LPF uzskata, ka pensionāriem ir jāpalielina ar nodokļiem neapliekamais minimums līdz minimālās darba algas apjomam (šobrīd 370 eiro mēnesī).

2016.gada pirmajā pusē, vidējais pensijas apjoms Latvijā bija 293 eiro mēnesī. Pašlaik standarta pensionēšanās vecums ir 62 gadi un 9 mēneši. Sākot ar 2025.gada 1.janvāri tas sasniegs 65 gadu vecumu. Tomēr Latvijā dzīvo trīs cilvēki, kuru ikmēneša pensija ir 19 tūkstoši eiro, 6,6tūkstoši eiro un 6,5 tūkstoši eiro. Lielo pensiju saņēmēju vidū ir eksprezidents Andris Bērziņš un atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Reformas, kas nebeidzas

Bet Saeimas deputāti šonedēļ turpināja prātot, kā varētu apvienot Valsts ieņēmumu dienesta (VID)Finanšu un Muitas policijas.  Parlamentā jaunus likumprojektus par VID reformām iesnieguši deputāti no Zaļo un zemnieku savienības un partijas Vienotība. Saskaņā ar Vienotības deputātu domām, iepriekš Saeimas iebildumus izraisījis Finanšu ministrijas nodoms pārveidot VID iekšējās drošības biroju par «represīvo izmeklēšanas struktūru», kuras pilnvaras un funkcijas, būtu pielīdzināmas izmeklēšanas struktūras funkcijām, vienlaikus atrodoties tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā. Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem, VID Iekšējās drošības birojs paliks VID ģenerāldirektora uzraudzībā, bet izskatīs jautājumus, kas saistīti ar «tiešiem darba pārkāpumiem».

BNN jau informēja, pagājušajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus likumā par VID, kas paredzēja VID Finanšu un Muitas policiju apvienošanu un labojumus Kriminālprocesa likumā. Likumprojekti paredzēja, ka VID Finanšu policijas Iekšējās drošības birojs atradīsies VID ģenerāldirektora pakļautībā, kuram turpmāk būs jānēsā formas tērps.

Šobrīd VID ir divas izmeklēšanas struktūras – Finanšu policijas un Muitas policija, ka sveic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu noziegumus muitas jomā.

Apvienošanās iniciators ir Finanšu ministrija. Tās vadītāja Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka padoties negrasās un domās kā panākt VID Finanšu un Muitas policijas apvienošanu.

Ref:010.017.103.200519


Pievienot komentāru

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.

Aptauja: Vairākums iedzīvotāju aktivitātes veselības uzlabošanai veic neregulāri

Sākoties jaunam gadam, liela daļa iedzīvotāju Jaunā gada apņemšanos saista ar esošo paradumu maiņu. Daļa plāno atmest smēķēšanu, citi solās vairāk sportot un vēl kāds apņēmies sākt ēst veselīgāk. Tomēr aptauja rāda, ka lielākā daļa jeb 67% aptaujāto aktivitātes savas veselības uzlabošanai veic neregulāri, tāpec ir izveidots tests, kas sniegs ieteikumus velesīgam dzīves veidam ikdienai.

Ungārijā notiesā operatori-migrantu klupinātāju

Tiesa Ungārijā piespriedusi trīs gadu ilgu nosacītu brīvības atņemšanu televīzijas operatorei, kura tikusi nofilmēta brīdī, kad spērusi migrantiem un klupinājusi tos pie Ungārijas robežas ar Serbiju.

AM: Sabiedroto spēku izvietošana Latvijā var kļūt par «karstu kartupeli»

Sabiedroto spēku izvietošana Latvijā var kļūt par «karstu kartupeli» Krievijas informatīvajā kampaņā, šādu viedokli Latvijas Ārpolitikas institūta publikācijā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017, paudis Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas departamenta Aizsardzības politikas un stratēģijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Vargulis.

Vitol un Helios kļūs par Vivo Energy vienīgajiem īpašniekiem

Helios Investment Partners un Vitol, kas ir AS Ventspils nafta īpašnieks, ir apstiprinājuši, ka pārņems 20% no Shell piederošajām Vivo Energy akcijām 250 miljonu dolāru vērtībā. Pēc darījuma noslēgšanas Vitol un Helios kļūs par Vivo vienīgajiem īpašniekiem, vēsta Vitol uzņēmuma pārstāvji.

Trampa piedāvātie drošības resoru vadītāji kritiski pret Putinu un Kremli

Jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa piedāvātie aizsardzības ministra un Centrālās Izlūkošanas aģentūras priekšnieka kandidāti to oficiālās iztaujāšanas reizē par Krievijas prezidentu Vladimira Putina rīcību un politiku izteikušies visai kritiski.

Jūrmalā pensionāriem piešķirs 50 eiro pabalstu veselības aprūpes pakalpojumiem

Ceturtdien, 12.janvārī, Jūrmalas pilsētas domes sēdē deputāti apstiprināja saistošos noteikumus par Jūrmalas pilsētas pašvaldības pabalstu veselības aprūpes pieejamības palielināšanai pensijas vecuma cilvēkiem. Piešķirot 50 eiro pabalstu gadā veselības aprūpes pakalpojumiem.