bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 25.05.2017 | Vārda dienas: Junora, Anšlavs
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par nodokļiem. Un vēlreiz – par nodokļiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ publicētajā Globālajā konkurētspējas indeksā, Latvijas pozīcija nokritusi par piecām vietām. Kā galvenais iemesls minēti nodokļi, lai gan iepriekšējos gados, par lielāko šķērsli uzņēmēju konkurētspējai mūsu valstī tika uzskatīta birokrātija.

Fakts, ka Latvija reitingā nokritusi no 49. uz 44.vietu, tiek skaidrots ar valsts pēdējā brīdī pieņemtajiem lēmumiem nodokļu politikas jomā, jo īpaši solidaritātes nodokļa ieviešanu, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tāpēc valdība tagad valdība virzās pa pareizo ceļu, savlaicīgi paziņojot par plānotajām izmaiņām nodokļu politikā un apspriežot tās, viņa piebilda.

Indeksa publicēšana sakrita ar Latvijas Bankas konferenci Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga, kurā apsprieda jautājumus, kas saistīti ar Latvijas nākotni. Prezidents Raimonds Vējonis ir pārliecināts, ka ekonomikas izaugsmei nepieciešami veseli un darbspējīgi iedzīvotāji.

Savā uzrunā prezidents sacīja, ka demokrātiskas valsts pastāvēšanas pamats ir cilvēks – cilvēks, kas ar savu darbu veido valsti.  Plaukstošu labklājības valsti raksturo vesela un izglītota nācija.

Apstrīdēt šo apgalvojumu ir ļoti grūti. Taču finanšu ministres paziņojumi ir strīdīgi, ņemot vērā, ka pēdējos gados nodokļu politika veidota arī ar viņas pašas tiešu iesaistīšanos – esot gan ekonomikas, gan finanšu ministres amatā.

Globālajā konkurētspējas indeksā Latvijas joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Lietuva atrodas 35.vietā, kas ir par vienu vietu augstāk nekā iepriekšējā gadā, bet Igaunija palikusi 30.vietā no 138 valstīm.

Par viskonkurētspējīgākajām pasaules valstīm šogad atzītas: Šveice, Singapūra un ASV, kam seko Nīderlande, Vācija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Japāna, Honkonga un Somija.

Gatavība krīzēm nākotnē

Ar brīdinājumiem Latvijas Bankas konferencē uzstājās arī tās vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.  Valsts bankas prezidents uzskata, ka Latvijai jāgatavojas nākamajiem krīzēm, kas noteikti būs. Viņš norādīja, ka, ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta zemo izaugsmes līmeni, nākamgad Latvijas ekonomika augs straujāk. Izaugsmi veicinās arī tas, ka Latvija aktīvi sāks apgūt ES struktūrfondu līdzekļus. Tomēr nav labi tas, ka Latvija ir uzsēdināta uz struktūrfondu adatas: ja ir fondi, mūsu ekonomika aug, ja ne – mums ir recesija, sacīja Rimšēvičs.

Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka šobrīd ir īstais laiks sakārtot mājsaimniecību un īstenot strukturālās reformas. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka nākamajos gados gaidāmas krīzes. «Šis ir īstais laiks, lai sakārtotu savu mājsaimniecību, lai nākamo gadu krīzes mūs vairs nespēj ievainot tik smagi kā 2008.gadā,» uzskata Rimšēvičs.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nedrīkst celt nodokļus un pasliktināt uzņēmēju stāvokli, turklāt beidzot Latvijai ir jābeidz dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Ja mēs turpināsim dzīvot tāpat kā līdz šim – paaugstināt nodokļus, pasliktināt Latvijas konkurētspēju un nerisināt sasāpējušās problēmas veselības aprūpē, mēs varam necerēt, ka varēsim nākotnē runāt par Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir pārliecināts Latvijas Bankas prezidents.
Par to, ka Latvijas nodokļu sistēmai ir jāatbilst tautsaimniecības modernizācijai, šonedēļ paziņoja arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvās padomes ģenerālsekretāru Bernhardu Velški, Ašeradens uzsvēra, ka viņš kā galvenos attīstības virzienus redz darbaspēka nodokļu samazināšanu, patēriņa un nekustamā īpašuma nodokļu palielināšanu, kā arī tādas kapitāla un peļņas nodokļu sistēmas izveidi, kas motivē investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbībā.

Pensionāri – ekonomikas atspulgs

Par Latvijas nākotni šonedēļ domāja arī pensionāri. Lai gan šī iedzīvotāju kategorija nav aktīva darba tirgus un ekonomikas daļa, viņu labklājības līmenis atspoguļo vispārējo ekonomikas stāvokli.

Fakts, ka no Latvijas aizbraukuši apmēram 300 tūkstoši darbspējīgo iedzīvotāju, nozīmē, ka šodien pensionāri saņem par ceturtdaļu vai pat par trešdaļu mazāku pensiju, nekā viņi varētu saņemat, sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš. «Ja nebūs ekonomikas uzrāviena, atliek cerēt, ka cilvēki godīgāk maksās nodokļus, par ko arī patlaban notiek cīņa. Faktiski, citu variantu nav. Šobrīd 38% strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas vai no vēl mazākām summām,» uzsvēra Siliņš.

LPF norāda arī uz virkni citu problēmu. Palielinās vecāka gadagājuma cilvēku nabadzības risks. Organizācijā uzskata, ka visefektīvākais veids, kā to samazināt, būtu palielināt piemaksas par darba stāžu līdz 1996.gadam, kas patlaban ir tikai viens eiro par nostrādāto gadu. Tiem, kuri pensionējušies pirms 1996.gada, ir vismazākās pensijas. Turklāt LPF uzskata, ka pensionāriem ir jāpalielina ar nodokļiem neapliekamais minimums līdz minimālās darba algas apjomam (šobrīd 370 eiro mēnesī).

2016.gada pirmajā pusē, vidējais pensijas apjoms Latvijā bija 293 eiro mēnesī. Pašlaik standarta pensionēšanās vecums ir 62 gadi un 9 mēneši. Sākot ar 2025.gada 1.janvāri tas sasniegs 65 gadu vecumu. Tomēr Latvijā dzīvo trīs cilvēki, kuru ikmēneša pensija ir 19 tūkstoši eiro, 6,6tūkstoši eiro un 6,5 tūkstoši eiro. Lielo pensiju saņēmēju vidū ir eksprezidents Andris Bērziņš un atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Reformas, kas nebeidzas

Bet Saeimas deputāti šonedēļ turpināja prātot, kā varētu apvienot Valsts ieņēmumu dienesta (VID)Finanšu un Muitas policijas.  Parlamentā jaunus likumprojektus par VID reformām iesnieguši deputāti no Zaļo un zemnieku savienības un partijas Vienotība. Saskaņā ar Vienotības deputātu domām, iepriekš Saeimas iebildumus izraisījis Finanšu ministrijas nodoms pārveidot VID iekšējās drošības biroju par «represīvo izmeklēšanas struktūru», kuras pilnvaras un funkcijas, būtu pielīdzināmas izmeklēšanas struktūras funkcijām, vienlaikus atrodoties tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā. Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem, VID Iekšējās drošības birojs paliks VID ģenerāldirektora uzraudzībā, bet izskatīs jautājumus, kas saistīti ar «tiešiem darba pārkāpumiem».

BNN jau informēja, pagājušajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus likumā par VID, kas paredzēja VID Finanšu un Muitas policiju apvienošanu un labojumus Kriminālprocesa likumā. Likumprojekti paredzēja, ka VID Finanšu policijas Iekšējās drošības birojs atradīsies VID ģenerāldirektora pakļautībā, kuram turpmāk būs jānēsā formas tērps.

Šobrīd VID ir divas izmeklēšanas struktūras – Finanšu policijas un Muitas policija, ka sveic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu noziegumus muitas jomā.

Apvienošanās iniciators ir Finanšu ministrija. Tās vadītāja Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka padoties negrasās un domās kā panākt VID Finanšu un Muitas policijas apvienošanu.

Ref:010.017.103.200519


Pievienot komentāru

Joprojām romu tautības cilvēki jūtas diskriminēti Latvijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāts Boriss Cilevičs vērš uzmanību uz to, ka romu tautības cilvēki saskaras ar sistemātisku diskrimināciju un nepieciešams meklēt risinājums, lai to novērstu.

Sola no 2019.gada ievest jaunas reformas, lai palīdzētu invalīdiem

No 2019.gada nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi tiks piedāvāti tiešā izvēles sistēmā, integrējot darbspējas vērtēšanu, padarot efektīvāku administrēšanu, nodrošinot pakalpojumu un tā sniegšanu atbilstoši klientu labākajām interesēm, ziņo Labklājības ministrija.

Fakts, ka šoferiem biežāk traucē blakussēdētājas – dāmas, ir mīts

Izrādās, ka vīrieši dažkārt ir pat aktīvāki blakussēdētāji automašīnā un var traucēt šoferim vairāk nekā dāmas, noskaidrots Drošas Braukšanas Skolas, apdrošināšanas sabiedrības Ergo un SEB līzings kopīgi veiktajā aptaujā Blakussēdētāja portrets.

Jaunās Jūrmalas Diagnostiskās radioloģijas nodaļā investē 2,23 miljonus eiro

Atklāta Latvijas Jūras medicīnas centra jaunā Diagnostiskās radioloģijas nodaļa, kuras izveidē ieguldīti 2,23 miljoni eiro. Tā veidota kā viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centriem Austrumeiropā, pauž centra pārstāvji.

Rullis: Globālā ekonomika 2017.gadu uzsākt uz pozitīvas nots

Pēc nesen notikušajām kaislībām ap Francijas prezidenta vēlēšanām VIX indekss, kas raksturo svārstīguma jeb «baiļu» līmeni finanšu tirgos, samazinājās līdz pēdējā desmitgadē zemākajiem līmeņiem, komentē DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

FM: Plānotā nodokļu reforma radīs apstākļus ēnu ekonomikas samazināšanai

Eiropas Komisija pēc publicētās valstu specifiskās rekomendācijas Eiropas Savienības dalībvalstīm atzīst, ka nodokļu pamatnostādnes risina iepriekšējā gada rekomendāciju par nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.

Demogrāfijas lietu apakškomisija: Vecāku pabalsta aprēķinā jāsaglabā līdzšinējā kārtība

No nākamā gada plānotā vecāku pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtības maiņa ir jāpārskata un jāsaglabā līdzšinējā kārtība, nosakot vien atsevišķus izņēmumus, lai izslēgtu vai mazinātu gadījumus, kad pabalsts tiek piešķirts nesamērīgi lielā apmērā pret personas zaudētajiem ienākumiem.

EK aicinās pievienoties eirozonai ar neatraidāmu «burkānu»

Eiropas Komisija iecerējusi padarīt eiro ieviešanu pievilcīgāku tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras šobrīd palikušas pie savas valūtas, norādījis ekonomikas un finanšu eirokomisārs Pjērs Moskovisī.

Jauni grozījumi Ceļu satiksmes likumā - dokumenti būs jādod tieši rokās

No trešdienas, 24.maija, stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā – transportlīdzekļa vadītājam pārbaudes laikā autovadītāja apliecība un citi dokumenti ne tikai jāuzrāda, bet pēc pieprasījuma arī jāiedod rokās policijas darbiniekam.

Asociācija: Stāvlaukumu problēmas risināšanā ir jāiesaistās arī ministrijām

Pēdējā laikā Rīgas centrā un tās tuvumā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus, nosakot tām līdz galējībām absurdas prasības, uzsver Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija.

Antāne: Valdības neizlēmība un sasteigtie lēmumi ved tranzīta nozari nebūtībā

Krievijas valsts dzelzceļa kompānijas Rossiskije žeļeznije dorogi atteikums veikt ievērojamus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju, tranzīta nozarei var radīt ārkārtas situāciju, ziņo Biedrība Baltijas asociācija Transports un loģistika pārstāvji.

Eiroparlamenta komitejas vadītājs apliecina atbalstu Rail Baltica

Igaunijā politisku atbalstu dzelzceļa projekta finansējumam Rail Baltica apliecinājis Eiroparlamenta Transporta un tūrisma komitejas vadītājs.

Ekonomikas ietekme mazumtirdzniecībā atkarīga no iedzīvotāju migrācijas

Vērtējot Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari 2016.gadā un 2017.gada 1.ceturksnī, turpmākā nozares attīstība atkarīga gan no iedzīvotāju skaita izmaiņām un migrācijas, gan no inflācijas pieauguma tempiem, secināts mazumtirdzniecības nozares apskatā.

Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju grūtības samaksāt par veselības aprūpi

Pērn 80,1% Latvijas mājsaimniecību bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā. No tām katra trešā jeb 35,6% ar grūtībām vai ar lielām grūtībām spēja segt veselības aprūpes pakalpojumus visiem mājsaimniecības locekļiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zemkopības ministrija un LPS vienojas par turpmāko sadarbību

Bērnam, ceļojot ārpus Šengenas zonas, patstāvīgi vai pilnvarotas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta viena vai abu vecāku piekrišana vai pilnvara, atgādina Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Mobilo izspiedējvīrusu daudzums pirmajā ceturksnī ir vairāk nekā trīskāršojies

Nekas neliecina, ka pasaules bieds — izspiedējvīrusi — ietu mazumā: saskaņā ar Kaspersky Lab 2017.gada 1.ceturkšņa ļaunprogrammatūru pārskatu šā gada pirmajos mēnešos mobilo izspiedējvīrusu daudzums ir audzis vairāk nekā trīs reizes.

Autotransporta direkcija sola: Jaunais plāns paredz ērtākus apstākļus pasažieriem

Autotransporta direkcija izstrādājusi sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajai desmitgadei, kas paredz uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti, drošību un ērtības, ziņo direkcija.

Kučinskis no nodokļu reformas nav gatavs atteikties

Partijām tuvākajā laikā būs politiski jāizšķiras par to, kādā apmērā īstenot piedāvātās nodokļu reformas, bet Finanšu ministrija jaunus būtiskus priekšlikumus vairs neizstrādās, pirmdien 24.maijā, LNT paziņoja premjers Māris Kučinskis.

Latvijā jaunu un efektīvu zāļu pieejamība un kompensācija ir vissliktākā Eiropā

Latvija jaunu un efektīvu zāļu pieejamības un valsts kompensācijas ziņā Eiropā ieņem stabilu pēdējo vietu, apliecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas aprīļa beigās publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju Patients W.A.I.T. Indicator.

No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū

No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū. Vienlaikus klasifikators papildināts ar 80 jaunām profesijām, 83 profesijām precizēti to nosaukumi, vēsta Labklājības ministrijā.

Naftas cenas un ASV akciju biržas turpina kāpumu; pieaugums arī Eiropas fondu tirgos

Naftas cenas pasaules tirgū turpina kāpumu saistībā ar prognozēm, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC ceturtdien, 18.maijā, notiekošajā sanāksmē pagarinās naftas ieguves apjoma samazināšanas vienošanās termiņu.

Bildēs: Piemiņas brīdis Mančestrā

Pieminot 22.maija terora akta upurus, Mančestras pilsētā Lielbritānijā aizvadīts piemiņas brīdis, kur ziedus nolikuši un ticību mieram apliecinājuši vairāki tūkstoši iedzīvotāju no dažādām etniskām kopienām.

Latvijas vēstnieks: «bumba ir Krievijas pusē» - ja tā gribēs, uzlabojumi ir iespējami

NATO terorisma briesmas var mazināt, nevis likvidēt pilnībā, intervijā Latvijas Radio pirms gaidāmā NATO samita, kurā sagaidāms, ka tiks pārrunāts arī nesenais terora akts Lielbritānijā, Mančestrā, norāda Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.

Pētījums: Iedzīvotāji Latvijā savu biznesu uzsāk, jo vēlas strādāt patstāvīgi

Latvijas iedzīvotāji uzņēmējdarbībā iesaistās, jo vēlas strādāt patstāvīgi, visbiežāk izvēlas darboties jomā, kas saistīta ar iepriekšējo darba pieredzi vai hobiju, un biznesu uzsāk, ieguldot savus vai ģimenes uzkrājumus, liecina attīstības finanšu institūcijas Altum un Academia veiktais biznesa uzsācēju pētījums.

Rumānija: Vairums iedzīvotāju vardarbību ģimenē uzskata par normu

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā Rumānija kritizēta par necenšanos vērsties pret vardarbību ģimenē, piespriežot valstij naudassodu par to, ka tiesībsargājošās iestādes nav saukušas pie atbildības vīrieti, kurš savai sievai uzbrucis astoņas reizes.

Jaunākie komentāri