bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par saistību starp uzticības līmeni un uzkrājumu apjomu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXKaislības ap 2016.gada budžetu turpinās. Šonedēļ likumprojektu par valsts budžetu pirmajā lasījumā apstiprināja Saeima. Un tas nav pārsteidzoši. Pārsteidzoši ir tas, ka dokuments, kas nevienam nepatīk, ko visi kritizē, «kā pa sviestu» iziet visus saskaņošanas posmus.

Jau tradicionāli, sīvākais budžeta pretinieks ir Latvijas Banka. Budžetu nebeidz kritizēt nacionālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, un šonedēļ viņam pievienojās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Viņš, tāpat kā viņa priekšnieks, uzskata, ka nedrīkst dzīvot parādos, bet 2016.gada budžetā, tāpat kā šīgada budžetā, paredzēts budžeta deficīts 1% apmērā. Valsts parāds pieaug, un mums ir jādomā, no kādiem ienākumiem to atmaksāt. Eksperts uzskata, ka pie varas esošajiem shēma jau ir izstrādāta, tāpēc paredzams, ka nākotnē var sagaidīt esošo nodokļu likmju un, visticamākais, jaunu nodokļu ieviešanu. Situācijā, kad stabilitātes nav nekur, tas radīs papildu nenoteiktību, kas padarīs potenciālos investorus vēl piesardzīgākus, ir pārliecināts Rutkaste.

Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsver, ka 2016.gada budžets ļaus Latvijai noturēties to Eiropas Savienības un Eirozonas valstu vidū, kuras piedzīvo ekonomisko izaugsmi. Saskaņā ar Finanšu ministra teikto, arī turpmākajos gados budžets būs virzīts uz noturīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanu. No otras puses, ko gan vēl varētu sacīt par budžeta veidošanu atbildīgais ministrs. Viņš taču neatzīs, ka darbs paveikts slikti vai neapmierinoši.

Toties opozīcijas partijām rokas nav saistītas, tāpēc tās var atļauties sacīt to, ko domā. Šonedēļ, bez šaubām, īpaši izcēlās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, kurš budžetu salīdzināja ar nepareiza izmēra Zemessardzes zābaku. Tāda, pēc viņa domām, ir arī situācija ar 2016.gada budžetu – tas Latvijai neder. Bondars uzsvēra, ka valsts ir izsalkusi pēc straujākas ekonomiskās izaugsmes, bet budžets nekādu attīstību neparedz.

Kritiski noskaņots bija arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš norādīja, ka ar 2016.gada budžeta sagatavošanas procesu daudzi nav apmierināti: budžeta ieņēmumu daļa atkal papildināta, palielinot nodokļus, bez sociālo partneru piekrišanas un nemeklējot iespējas, kā padarīt valsts pārvaldi efektīvāku.
Valsts prezidents uzskata, ka nepieciešams noteikt pastāvīgu pienākumu Ministru kabinetam pārskatīt valsts budžeta bāzes izdevumus. Tas nodrošinātu efektīvāku un sabiedrībai saprotamāku budžeta līdzekļu izlietojumu.

Premjerministre Laimdota Straujuma atzina, ka aizsardzība izvirzīta par prioritāti ne jau aiz labas dzīves. Saskaņā ar viņas teikto, šo prioritāti noteica ģeopolitiskie notikumi ārpus mūsu valsts, daudz svarīgāk būtu bijis novirzīt šo naudu, lai attīstītu veselības aprūpes sistēmu. Sabiedrības veselības uzlabošana būs prioritāte 2017.gadā, apliecināja valdības vadītāja.

Partijas No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba sacīja, ka valdošās koalīcijas partijas tik un tā nobalsos par budžetu, «lai cik nožēlojams tas nebūtu». Pēc Sudrabas domām šis budžeta projekts ieies vēsturē kā visneprofesionālākais un vissliktākais budžeta projekts, kāds tapis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Katrs par sevi

Tomēr iedzīvotāji, par kuru interesēm cīnās pie varas esošie, vairs neko no tiem negaida un izvēlas rūpēties par sevi paši.

Pirmkārt, saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, 2015.gada oktobrī, 74% respondentu neuzticējās Latvijas Saeimai.

Otrkārt, iespējams, tas ir viens no iemesliem tam, ka uzlabojas Latvijas iedzīvotāju finansiālā situācija. Saskaņā ar SEB ekspertu sagatavotā jaunākā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskata datiem, aktīvu vērtība pieaugusi straujāk nekā saistību apmērs. Tas nozīmē, ka cilvēki ir sākuši taupīt naudu, nevis paļauties uz banku aizdevumiem un / vai valsts atbalstu.

Visās trijās Baltijas valstīs veiktie bankas ekspertu aprēķini liecina, ka Latvijā un Lietuvā straujāk pieauguši to noguldītāju uzkrājumi, kuru kontos jau bijušas noteiktas naudas summas: kā minimums 1,6 tūkstoši eiro Lietuvā un 1,7 tūkstoši eiro Latvijā. Iedzīvotāju uzkrājums šī gada otrajā ceturksnī šajā gadā, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, visstraujāk audzis Lietuvā – par 16% (1,5 miljardi eiro). Latvijā pieaugums bijis 9% (460 miljoni eiro), Igaunijā – 8% (414 miljoni eiro).

Veiksmīgs uzņēmējs = negodīgs cilvēks?

Vēl kādu interesantu pētījumu šonedēļ publicēts kompānija EY (iepriekš zināma kā Ernst & Young). Saskaņā ar informāciju, kas iegūta, veicot tā sagatavošanu, konstatēts, ka aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veiksmīgi biznesa cilvēki ir negodīgi cilvēki.

45% aptaujas dalībnieku uzskata, ka veiksmīgi uzņēmēji sabiedrībā tiek uztverti kā ne vienmēr ir godīgi cilvēki. Aptuveni 48% respondentu atbildējuši, ka sabiedrības acīs veiksmīgi uzņēmēji ir saistīti ar valsts varu vai politiku. 30% respondentu domā, ka sabiedrība uztver uzņēmējus, kā cilvēkus, kuriem «vienkārši palaimējies» .

12% respondentu uzskata, ka uzņēmēji tiek uztverti kā cilvēki ar idejām un radošo domāšanu.
Krievvalodīgie valsts iedzīvotāji pret uzņēmējiem izturas mazliet labāk nekā latvieši. Apgalvojumam, ka sabiedrībā uzņēmējus uzskata par negodīgiem cilvēkiem, piekrituši 39% krievvalodīgo respondentu un 50% latviešu.

Iepriekš līdzīgu aptauju veica SKDS, kurā konstatēts: 75,2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts tiek vadīta, ievērojot tikai dažu ietekmīgu grupu intereses. Visbiežāk par šādām «grupām» Latvijas sabiedrībā pieņemts uzskatīt valdošās politiskās partijas un ar tām saistītās komercstruktūras. Īpašu Latvijas iedzīvotāju neuzticību iemantojusi banku sistēmu, kas, saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju domām ir maksimāli saistīta ar valdošo politiķu interesēm un ir viens no galvenajiem vaininiekiem valsts finansiālajās neveiksmēs.

Ref:019.010.103.9035


Pievienot komentāru

Krievijas sociologi baidās no slēgšanas, pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.