bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par saistību starp uzticības līmeni un uzkrājumu apjomu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXKaislības ap 2016.gada budžetu turpinās. Šonedēļ likumprojektu par valsts budžetu pirmajā lasījumā apstiprināja Saeima. Un tas nav pārsteidzoši. Pārsteidzoši ir tas, ka dokuments, kas nevienam nepatīk, ko visi kritizē, «kā pa sviestu» iziet visus saskaņošanas posmus.

Jau tradicionāli, sīvākais budžeta pretinieks ir Latvijas Banka. Budžetu nebeidz kritizēt nacionālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, un šonedēļ viņam pievienojās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Viņš, tāpat kā viņa priekšnieks, uzskata, ka nedrīkst dzīvot parādos, bet 2016.gada budžetā, tāpat kā šīgada budžetā, paredzēts budžeta deficīts 1% apmērā. Valsts parāds pieaug, un mums ir jādomā, no kādiem ienākumiem to atmaksāt. Eksperts uzskata, ka pie varas esošajiem shēma jau ir izstrādāta, tāpēc paredzams, ka nākotnē var sagaidīt esošo nodokļu likmju un, visticamākais, jaunu nodokļu ieviešanu. Situācijā, kad stabilitātes nav nekur, tas radīs papildu nenoteiktību, kas padarīs potenciālos investorus vēl piesardzīgākus, ir pārliecināts Rutkaste.

Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsver, ka 2016.gada budžets ļaus Latvijai noturēties to Eiropas Savienības un Eirozonas valstu vidū, kuras piedzīvo ekonomisko izaugsmi. Saskaņā ar Finanšu ministra teikto, arī turpmākajos gados budžets būs virzīts uz noturīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanu. No otras puses, ko gan vēl varētu sacīt par budžeta veidošanu atbildīgais ministrs. Viņš taču neatzīs, ka darbs paveikts slikti vai neapmierinoši.

Toties opozīcijas partijām rokas nav saistītas, tāpēc tās var atļauties sacīt to, ko domā. Šonedēļ, bez šaubām, īpaši izcēlās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, kurš budžetu salīdzināja ar nepareiza izmēra Zemessardzes zābaku. Tāda, pēc viņa domām, ir arī situācija ar 2016.gada budžetu – tas Latvijai neder. Bondars uzsvēra, ka valsts ir izsalkusi pēc straujākas ekonomiskās izaugsmes, bet budžets nekādu attīstību neparedz.

Kritiski noskaņots bija arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš norādīja, ka ar 2016.gada budžeta sagatavošanas procesu daudzi nav apmierināti: budžeta ieņēmumu daļa atkal papildināta, palielinot nodokļus, bez sociālo partneru piekrišanas un nemeklējot iespējas, kā padarīt valsts pārvaldi efektīvāku.
Valsts prezidents uzskata, ka nepieciešams noteikt pastāvīgu pienākumu Ministru kabinetam pārskatīt valsts budžeta bāzes izdevumus. Tas nodrošinātu efektīvāku un sabiedrībai saprotamāku budžeta līdzekļu izlietojumu.

Premjerministre Laimdota Straujuma atzina, ka aizsardzība izvirzīta par prioritāti ne jau aiz labas dzīves. Saskaņā ar viņas teikto, šo prioritāti noteica ģeopolitiskie notikumi ārpus mūsu valsts, daudz svarīgāk būtu bijis novirzīt šo naudu, lai attīstītu veselības aprūpes sistēmu. Sabiedrības veselības uzlabošana būs prioritāte 2017.gadā, apliecināja valdības vadītāja.

Partijas No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba sacīja, ka valdošās koalīcijas partijas tik un tā nobalsos par budžetu, «lai cik nožēlojams tas nebūtu». Pēc Sudrabas domām šis budžeta projekts ieies vēsturē kā visneprofesionālākais un vissliktākais budžeta projekts, kāds tapis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Katrs par sevi

Tomēr iedzīvotāji, par kuru interesēm cīnās pie varas esošie, vairs neko no tiem negaida un izvēlas rūpēties par sevi paši.

Pirmkārt, saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, 2015.gada oktobrī, 74% respondentu neuzticējās Latvijas Saeimai.

Otrkārt, iespējams, tas ir viens no iemesliem tam, ka uzlabojas Latvijas iedzīvotāju finansiālā situācija. Saskaņā ar SEB ekspertu sagatavotā jaunākā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskata datiem, aktīvu vērtība pieaugusi straujāk nekā saistību apmērs. Tas nozīmē, ka cilvēki ir sākuši taupīt naudu, nevis paļauties uz banku aizdevumiem un / vai valsts atbalstu.

Visās trijās Baltijas valstīs veiktie bankas ekspertu aprēķini liecina, ka Latvijā un Lietuvā straujāk pieauguši to noguldītāju uzkrājumi, kuru kontos jau bijušas noteiktas naudas summas: kā minimums 1,6 tūkstoši eiro Lietuvā un 1,7 tūkstoši eiro Latvijā. Iedzīvotāju uzkrājums šī gada otrajā ceturksnī šajā gadā, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, visstraujāk audzis Lietuvā – par 16% (1,5 miljardi eiro). Latvijā pieaugums bijis 9% (460 miljoni eiro), Igaunijā – 8% (414 miljoni eiro).

Veiksmīgs uzņēmējs = negodīgs cilvēks?

Vēl kādu interesantu pētījumu šonedēļ publicēts kompānija EY (iepriekš zināma kā Ernst & Young). Saskaņā ar informāciju, kas iegūta, veicot tā sagatavošanu, konstatēts, ka aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veiksmīgi biznesa cilvēki ir negodīgi cilvēki.

45% aptaujas dalībnieku uzskata, ka veiksmīgi uzņēmēji sabiedrībā tiek uztverti kā ne vienmēr ir godīgi cilvēki. Aptuveni 48% respondentu atbildējuši, ka sabiedrības acīs veiksmīgi uzņēmēji ir saistīti ar valsts varu vai politiku. 30% respondentu domā, ka sabiedrība uztver uzņēmējus, kā cilvēkus, kuriem «vienkārši palaimējies» .

12% respondentu uzskata, ka uzņēmēji tiek uztverti kā cilvēki ar idejām un radošo domāšanu.
Krievvalodīgie valsts iedzīvotāji pret uzņēmējiem izturas mazliet labāk nekā latvieši. Apgalvojumam, ka sabiedrībā uzņēmējus uzskata par negodīgiem cilvēkiem, piekrituši 39% krievvalodīgo respondentu un 50% latviešu.

Iepriekš līdzīgu aptauju veica SKDS, kurā konstatēts: 75,2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts tiek vadīta, ievērojot tikai dažu ietekmīgu grupu intereses. Visbiežāk par šādām «grupām» Latvijas sabiedrībā pieņemts uzskatīt valdošās politiskās partijas un ar tām saistītās komercstruktūras. Īpašu Latvijas iedzīvotāju neuzticību iemantojusi banku sistēmu, kas, saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju domām ir maksimāli saistīta ar valdošo politiķu interesēm un ir viens no galvenajiem vaininiekiem valsts finansiālajās neveiksmēs.

Ref:019.010.103.9035


Pievienot komentāru

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.