bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 30.03.2017 | Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs, Igmārs
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par saistību starp uzticības līmeni un uzkrājumu apjomu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXKaislības ap 2016.gada budžetu turpinās. Šonedēļ likumprojektu par valsts budžetu pirmajā lasījumā apstiprināja Saeima. Un tas nav pārsteidzoši. Pārsteidzoši ir tas, ka dokuments, kas nevienam nepatīk, ko visi kritizē, «kā pa sviestu» iziet visus saskaņošanas posmus.

Jau tradicionāli, sīvākais budžeta pretinieks ir Latvijas Banka. Budžetu nebeidz kritizēt nacionālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, un šonedēļ viņam pievienojās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Viņš, tāpat kā viņa priekšnieks, uzskata, ka nedrīkst dzīvot parādos, bet 2016.gada budžetā, tāpat kā šīgada budžetā, paredzēts budžeta deficīts 1% apmērā. Valsts parāds pieaug, un mums ir jādomā, no kādiem ienākumiem to atmaksāt. Eksperts uzskata, ka pie varas esošajiem shēma jau ir izstrādāta, tāpēc paredzams, ka nākotnē var sagaidīt esošo nodokļu likmju un, visticamākais, jaunu nodokļu ieviešanu. Situācijā, kad stabilitātes nav nekur, tas radīs papildu nenoteiktību, kas padarīs potenciālos investorus vēl piesardzīgākus, ir pārliecināts Rutkaste.

Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsver, ka 2016.gada budžets ļaus Latvijai noturēties to Eiropas Savienības un Eirozonas valstu vidū, kuras piedzīvo ekonomisko izaugsmi. Saskaņā ar Finanšu ministra teikto, arī turpmākajos gados budžets būs virzīts uz noturīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanu. No otras puses, ko gan vēl varētu sacīt par budžeta veidošanu atbildīgais ministrs. Viņš taču neatzīs, ka darbs paveikts slikti vai neapmierinoši.

Toties opozīcijas partijām rokas nav saistītas, tāpēc tās var atļauties sacīt to, ko domā. Šonedēļ, bez šaubām, īpaši izcēlās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, kurš budžetu salīdzināja ar nepareiza izmēra Zemessardzes zābaku. Tāda, pēc viņa domām, ir arī situācija ar 2016.gada budžetu – tas Latvijai neder. Bondars uzsvēra, ka valsts ir izsalkusi pēc straujākas ekonomiskās izaugsmes, bet budžets nekādu attīstību neparedz.

Kritiski noskaņots bija arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš norādīja, ka ar 2016.gada budžeta sagatavošanas procesu daudzi nav apmierināti: budžeta ieņēmumu daļa atkal papildināta, palielinot nodokļus, bez sociālo partneru piekrišanas un nemeklējot iespējas, kā padarīt valsts pārvaldi efektīvāku.
Valsts prezidents uzskata, ka nepieciešams noteikt pastāvīgu pienākumu Ministru kabinetam pārskatīt valsts budžeta bāzes izdevumus. Tas nodrošinātu efektīvāku un sabiedrībai saprotamāku budžeta līdzekļu izlietojumu.

Premjerministre Laimdota Straujuma atzina, ka aizsardzība izvirzīta par prioritāti ne jau aiz labas dzīves. Saskaņā ar viņas teikto, šo prioritāti noteica ģeopolitiskie notikumi ārpus mūsu valsts, daudz svarīgāk būtu bijis novirzīt šo naudu, lai attīstītu veselības aprūpes sistēmu. Sabiedrības veselības uzlabošana būs prioritāte 2017.gadā, apliecināja valdības vadītāja.

Partijas No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba sacīja, ka valdošās koalīcijas partijas tik un tā nobalsos par budžetu, «lai cik nožēlojams tas nebūtu». Pēc Sudrabas domām šis budžeta projekts ieies vēsturē kā visneprofesionālākais un vissliktākais budžeta projekts, kāds tapis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Katrs par sevi

Tomēr iedzīvotāji, par kuru interesēm cīnās pie varas esošie, vairs neko no tiem negaida un izvēlas rūpēties par sevi paši.

Pirmkārt, saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, 2015.gada oktobrī, 74% respondentu neuzticējās Latvijas Saeimai.

Otrkārt, iespējams, tas ir viens no iemesliem tam, ka uzlabojas Latvijas iedzīvotāju finansiālā situācija. Saskaņā ar SEB ekspertu sagatavotā jaunākā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskata datiem, aktīvu vērtība pieaugusi straujāk nekā saistību apmērs. Tas nozīmē, ka cilvēki ir sākuši taupīt naudu, nevis paļauties uz banku aizdevumiem un / vai valsts atbalstu.

Visās trijās Baltijas valstīs veiktie bankas ekspertu aprēķini liecina, ka Latvijā un Lietuvā straujāk pieauguši to noguldītāju uzkrājumi, kuru kontos jau bijušas noteiktas naudas summas: kā minimums 1,6 tūkstoši eiro Lietuvā un 1,7 tūkstoši eiro Latvijā. Iedzīvotāju uzkrājums šī gada otrajā ceturksnī šajā gadā, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, visstraujāk audzis Lietuvā – par 16% (1,5 miljardi eiro). Latvijā pieaugums bijis 9% (460 miljoni eiro), Igaunijā – 8% (414 miljoni eiro).

Veiksmīgs uzņēmējs = negodīgs cilvēks?

Vēl kādu interesantu pētījumu šonedēļ publicēts kompānija EY (iepriekš zināma kā Ernst & Young). Saskaņā ar informāciju, kas iegūta, veicot tā sagatavošanu, konstatēts, ka aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veiksmīgi biznesa cilvēki ir negodīgi cilvēki.

45% aptaujas dalībnieku uzskata, ka veiksmīgi uzņēmēji sabiedrībā tiek uztverti kā ne vienmēr ir godīgi cilvēki. Aptuveni 48% respondentu atbildējuši, ka sabiedrības acīs veiksmīgi uzņēmēji ir saistīti ar valsts varu vai politiku. 30% respondentu domā, ka sabiedrība uztver uzņēmējus, kā cilvēkus, kuriem «vienkārši palaimējies» .

12% respondentu uzskata, ka uzņēmēji tiek uztverti kā cilvēki ar idejām un radošo domāšanu.
Krievvalodīgie valsts iedzīvotāji pret uzņēmējiem izturas mazliet labāk nekā latvieši. Apgalvojumam, ka sabiedrībā uzņēmējus uzskata par negodīgiem cilvēkiem, piekrituši 39% krievvalodīgo respondentu un 50% latviešu.

Iepriekš līdzīgu aptauju veica SKDS, kurā konstatēts: 75,2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts tiek vadīta, ievērojot tikai dažu ietekmīgu grupu intereses. Visbiežāk par šādām «grupām» Latvijas sabiedrībā pieņemts uzskatīt valdošās politiskās partijas un ar tām saistītās komercstruktūras. Īpašu Latvijas iedzīvotāju neuzticību iemantojusi banku sistēmu, kas, saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju domām ir maksimāli saistīta ar valdošo politiķu interesēm un ir viens no galvenajiem vaininiekiem valsts finansiālajās neveiksmēs.

Ref:019.010.103.9035


Pievienot komentāru

Igauņu uzņēmējs Krimas tiesā uzvar Krievijas Aizsardzības ministriju

Igauņu uzņēmējs uzvarējis tiesas procesā pret Krievijas Aizsardzības ministriju, juridiskā strīdā aizstāvot tiesības uz uzņēmumam piederošu nekustamo īpašumu Krimā.

Lielbritānija izklāsta ieceri pārņemt ES tiesību normas

Lielbritānija savos likumos pārņems tūkstošiem Eiropas Savienības tiesību normu, kas regulē jomas no darba tiesībām līdz vides aizsardzībai, tā paredz likumprojekts, ar ko Lielbritānijā iecerēts regulēt valsts juridisko atdalīšanos no ES.

Swedbank ekonomiste: Mazumtirdzniecība Latvijā aug nepārliecinoši

Pēdējo mēnešu dati rāda, ka mazumtirdzniecības nozarē ir vērojama izaugsme, taču tā ir lēna un svārstīga, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība martā piedzīvojusi negaidītu kritumu

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada martā negaidīti samazinājies līdz 107,9 punktiem salīdzinājumā ar 108 punktiem februārī, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Valsts apmaksātas apaugļošanas rezultātā notikušas 790 dzemdības

Kopš valsts apmaksātas neauglības ārstēšanas programmas uzsākšanas medicīniskās apaugļošanas procedūru rezultātā kopumā notikušas jau 790 dzemdības, ziņo Nacionālais veselības dienests.

Pētījums: Latvijas krievvalodīgie mediji bieži izmanto Krievijā tapušu saturu - pasniedz to vēl nicinošāk

Latvijas krievvalodīgajos medijos bieži izmanto Krievijā tapušu saturu, tikai pasniedz to vēl nicinošāk, secinājis pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Satiksmes departaments sola turpināt izbūvēt autonovietnes Rīgas mirkrorajonos

Rīgas pilsētā turpina izbūvēt bezmaksas autostāvvietas mikrorajonos, lai risinātu izveidojušos autonovietņu problēmu, par turpmāko darbu sola Rīgas domes Satiksmes departaments.

Centrāltirgus apkaimē izņemtas 5 200 nelegālās cigaretes

Centrāltirgus apkaimē izņemtas 5 200 nelegālās cigaretes, ziņo Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji.

Eurostat: Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju, izsakot PPS, ir mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs

Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos, 2015.gadā veidoja 64% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, kas ir mazāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs, kur šis rādītājs sasniedza 75%.

Ārstniecības personām jauni noteikumi par personām, kuras atsakās maksāt

Izstrādāta kārtība, kādā ārstniecības personas ziņos tiesai par personu, kas izvairās no tai noteiktā medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļa, teikts Veselības ministrijas ziņojumā.

Maxima Latvija investē 2,4 miljonus eiro Daugavpils veikala rekonstrukcijā

Pēc nedēļas, 6.aprīlī, plkst.10.00 Maxima Latvija atklās Maxima XX formāta veikalu Daugavpilī, Cietokšņa ielā 60, kura rekonstrukcijā investēti 2,4 miljoni eiro, BNN vēsta uzņēmumā.

KNAB uzsāk pārbaudi par RD līdzekļu izmantošanu aģitācijai sociālajos tīklos

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis pārbaudi par iespējamo pašvaldības līdzekļu izmantošanu politiskās aģitācijas veikšanai sociālajos tīklos.

FDP uztrauc - nodokļu reformas var būtiski samazināt valsts budžeta ieņēmumu līmeni

Nodokļu reformas iespējamās sekas ir rūpīgi jāizvērtē, BNN komentē Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Valdība pieņēmusi Psihologa likumu

Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēmusi Psihologu likumu, kas valstī regulēs psihologu profesionālo darbību. Likums arī noteiks psihologa profesionālās darbības pamatprincipus, psihologa atzinuma uzbūves un satura principus, kā arī šajā profesijā strādājošo pienākumus un tiesības.

Pērn AS Virši-A sasniedzis labāko apgrozījumu veikala vēsturē

Pašmāju degvielas tirgotājs AS Virši-A 2016.gadā degvielu uzpildes staciju veikalu kopējais apgrozījums pieaudzis par 13%, salīdzinot ar 2015.gadu.

Paraksta EP Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs parakstījis Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, BNN informē ministrijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,2%

2017.gada februārī, salīdzinot ar 2016.gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Bez vecāku gādības palikuši bērni varēs izvēlēties mājokli jebkur Latvijā

Saeima ceturtdien, 3o.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, nosakot, ka bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, informējot attiecīgo pašvaldību, būs iespēja izvēlēties sev mājokli jebkurā Latvijas administratīvajā teritorijā.

Buru jahtas turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeima ceturtdien, 30.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā. Šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām, vēsta Saeima.

EM Būvniecības politikas departamentam būs jauna direktore - Olga Geitus - Eitvina

Šā gada 4.aprīlī Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores pienākumus sāks pildīt Olga Geitus - Eitvina.

Interneta lietotājus šantažē jauna tipa izspiedējvīrusi

Ir parādījies jauns izspiedējvīrusu tips - doxware, kas šantažē savus upurus, draudot, ka lietotāju privātos un konfidenciālos failus publiskos internetā, brīdina eScan antivīrusu programmu izstrādātāji.

Pilnveidos sadarbību starp ES valstīm krimināllietu izmeklēšanā

Saeima ceturtdien, 30.martā, atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz noņemt šķēršļus Eiropas Savienības valstu sadarbībai krimināllietu izmeklēšanā, ieviešot vienotu instrumentu pierādījumu iegūšanai citās dalībvalstīs – Eiropas izmeklēšanas rīkojumu.

Būvvalde pieņem ekspluatācijā Stradiņa slimnīcas jauno korpusu

Rīgas pilsētas būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu, informē būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Bildēs: Protesta akcija Par cilvēcīgu cirku

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 norisinājās protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Sāk atjaunot pārvadu uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām

Šonedēļ sākas ceļa pārvada atjaunošanas būvdarbi uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža pie Pļaviņām 119,05 kilometra, informē VAS Latvijas Valsts ceļi. Satiksme pār pārvadu tiks organizēta pa vienu brauktuves joslu ar viena luksofora posmu, bet ātruma ierobežojums būs 50 kilometriem stundā.