bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.10.2017 | Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par saistību starp uzticības līmeni un uzkrājumu apjomu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXKaislības ap 2016.gada budžetu turpinās. Šonedēļ likumprojektu par valsts budžetu pirmajā lasījumā apstiprināja Saeima. Un tas nav pārsteidzoši. Pārsteidzoši ir tas, ka dokuments, kas nevienam nepatīk, ko visi kritizē, «kā pa sviestu» iziet visus saskaņošanas posmus.

Jau tradicionāli, sīvākais budžeta pretinieks ir Latvijas Banka. Budžetu nebeidz kritizēt nacionālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, un šonedēļ viņam pievienojās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Viņš, tāpat kā viņa priekšnieks, uzskata, ka nedrīkst dzīvot parādos, bet 2016.gada budžetā, tāpat kā šīgada budžetā, paredzēts budžeta deficīts 1% apmērā. Valsts parāds pieaug, un mums ir jādomā, no kādiem ienākumiem to atmaksāt. Eksperts uzskata, ka pie varas esošajiem shēma jau ir izstrādāta, tāpēc paredzams, ka nākotnē var sagaidīt esošo nodokļu likmju un, visticamākais, jaunu nodokļu ieviešanu. Situācijā, kad stabilitātes nav nekur, tas radīs papildu nenoteiktību, kas padarīs potenciālos investorus vēl piesardzīgākus, ir pārliecināts Rutkaste.

Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsver, ka 2016.gada budžets ļaus Latvijai noturēties to Eiropas Savienības un Eirozonas valstu vidū, kuras piedzīvo ekonomisko izaugsmi. Saskaņā ar Finanšu ministra teikto, arī turpmākajos gados budžets būs virzīts uz noturīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanu. No otras puses, ko gan vēl varētu sacīt par budžeta veidošanu atbildīgais ministrs. Viņš taču neatzīs, ka darbs paveikts slikti vai neapmierinoši.

Toties opozīcijas partijām rokas nav saistītas, tāpēc tās var atļauties sacīt to, ko domā. Šonedēļ, bez šaubām, īpaši izcēlās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, kurš budžetu salīdzināja ar nepareiza izmēra Zemessardzes zābaku. Tāda, pēc viņa domām, ir arī situācija ar 2016.gada budžetu – tas Latvijai neder. Bondars uzsvēra, ka valsts ir izsalkusi pēc straujākas ekonomiskās izaugsmes, bet budžets nekādu attīstību neparedz.

Kritiski noskaņots bija arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš norādīja, ka ar 2016.gada budžeta sagatavošanas procesu daudzi nav apmierināti: budžeta ieņēmumu daļa atkal papildināta, palielinot nodokļus, bez sociālo partneru piekrišanas un nemeklējot iespējas, kā padarīt valsts pārvaldi efektīvāku.
Valsts prezidents uzskata, ka nepieciešams noteikt pastāvīgu pienākumu Ministru kabinetam pārskatīt valsts budžeta bāzes izdevumus. Tas nodrošinātu efektīvāku un sabiedrībai saprotamāku budžeta līdzekļu izlietojumu.

Premjerministre Laimdota Straujuma atzina, ka aizsardzība izvirzīta par prioritāti ne jau aiz labas dzīves. Saskaņā ar viņas teikto, šo prioritāti noteica ģeopolitiskie notikumi ārpus mūsu valsts, daudz svarīgāk būtu bijis novirzīt šo naudu, lai attīstītu veselības aprūpes sistēmu. Sabiedrības veselības uzlabošana būs prioritāte 2017.gadā, apliecināja valdības vadītāja.

Partijas No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba sacīja, ka valdošās koalīcijas partijas tik un tā nobalsos par budžetu, «lai cik nožēlojams tas nebūtu». Pēc Sudrabas domām šis budžeta projekts ieies vēsturē kā visneprofesionālākais un vissliktākais budžeta projekts, kāds tapis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Katrs par sevi

Tomēr iedzīvotāji, par kuru interesēm cīnās pie varas esošie, vairs neko no tiem negaida un izvēlas rūpēties par sevi paši.

Pirmkārt, saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, 2015.gada oktobrī, 74% respondentu neuzticējās Latvijas Saeimai.

Otrkārt, iespējams, tas ir viens no iemesliem tam, ka uzlabojas Latvijas iedzīvotāju finansiālā situācija. Saskaņā ar SEB ekspertu sagatavotā jaunākā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskata datiem, aktīvu vērtība pieaugusi straujāk nekā saistību apmērs. Tas nozīmē, ka cilvēki ir sākuši taupīt naudu, nevis paļauties uz banku aizdevumiem un / vai valsts atbalstu.

Visās trijās Baltijas valstīs veiktie bankas ekspertu aprēķini liecina, ka Latvijā un Lietuvā straujāk pieauguši to noguldītāju uzkrājumi, kuru kontos jau bijušas noteiktas naudas summas: kā minimums 1,6 tūkstoši eiro Lietuvā un 1,7 tūkstoši eiro Latvijā. Iedzīvotāju uzkrājums šī gada otrajā ceturksnī šajā gadā, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, visstraujāk audzis Lietuvā – par 16% (1,5 miljardi eiro). Latvijā pieaugums bijis 9% (460 miljoni eiro), Igaunijā – 8% (414 miljoni eiro).

Veiksmīgs uzņēmējs = negodīgs cilvēks?

Vēl kādu interesantu pētījumu šonedēļ publicēts kompānija EY (iepriekš zināma kā Ernst & Young). Saskaņā ar informāciju, kas iegūta, veicot tā sagatavošanu, konstatēts, ka aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veiksmīgi biznesa cilvēki ir negodīgi cilvēki.

45% aptaujas dalībnieku uzskata, ka veiksmīgi uzņēmēji sabiedrībā tiek uztverti kā ne vienmēr ir godīgi cilvēki. Aptuveni 48% respondentu atbildējuši, ka sabiedrības acīs veiksmīgi uzņēmēji ir saistīti ar valsts varu vai politiku. 30% respondentu domā, ka sabiedrība uztver uzņēmējus, kā cilvēkus, kuriem «vienkārši palaimējies» .

12% respondentu uzskata, ka uzņēmēji tiek uztverti kā cilvēki ar idejām un radošo domāšanu.
Krievvalodīgie valsts iedzīvotāji pret uzņēmējiem izturas mazliet labāk nekā latvieši. Apgalvojumam, ka sabiedrībā uzņēmējus uzskata par negodīgiem cilvēkiem, piekrituši 39% krievvalodīgo respondentu un 50% latviešu.

Iepriekš līdzīgu aptauju veica SKDS, kurā konstatēts: 75,2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts tiek vadīta, ievērojot tikai dažu ietekmīgu grupu intereses. Visbiežāk par šādām «grupām» Latvijas sabiedrībā pieņemts uzskatīt valdošās politiskās partijas un ar tām saistītās komercstruktūras. Īpašu Latvijas iedzīvotāju neuzticību iemantojusi banku sistēmu, kas, saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju domām ir maksimāli saistīta ar valdošo politiķu interesēm un ir viens no galvenajiem vaininiekiem valsts finansiālajās neveiksmēs.

Ref:019.010.103.9035


Pievienot komentāru

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis iedzīvotājiem liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Abāšins: OCTA adrošināšanas cenu griesti vēl nav sasniegti

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu griesti Latvijā vēl nav sasniegti, taču straujam cenu turpmākam kāpumam nav pamata, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teicis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tiesībsargs: Desmit gadu laikā nepilsoņu statusa jautājums ir jāatrisina

Turpmākie desmit gadi varētu būt pārejas periods, lai «pieliktu punktu» nepilsoņu statusam Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacījis tiesībsargs Juris Jansons.

Katalonija «neceļ ausi», Spānija draud autonomajā reģionā ieviest tiešu pārvaldi

Separātiskā Spānijas reģiona Katalonijas vadība nav pakļāvusies Madrides ultimātam, līdz ceturtdienas, 19.oktobra, rītam paskaidrot, vai reģions ir pasludinājis neatkarību vai nav. Tā vietā katalonieši pavēstījuši, ka tiešām varētu atdalīties, ja Madride turpinās «apspiešanu».

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

KP piemēro saistošos nosacījumus MTG Broadcasting AB iegādei

Konkurences padome lēma atļaut UAB Bite Lietuva iegādāties MTG Broadcasting AB grupas sabiedrības Latvijā.

Apstādījumu saglabāšanas komisija piekrīt 24 koku ciršanai Lidl projekta vietā

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, izvērtējot koriģēto Lidl projektu, kuru plānots realizēt Dzelzavas ielā 75 B, piekritusi 24 koku ciršanai. Nosacījums - ka to vietā tiks iestādīti 35 dižstādi un tiks uzbūvēts projektā paredzētais bērnu rotaļu laukums, informē Rīgas domē. 

EK sodītie Lietuvas dzelzceļnieki plāno gan apstrīdēt lēmumu, gan, visticamāk, atjaunot sliedes uz Reņģi

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums, kam Eiropas Komisija noteica 27,87 miljonus eiro lielu naudassodu par konkurences kropļošanu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma demontāžu, paudis ieceri, kas liecina gan par savas vainas apzināšanos, jo tiek runāts par iespējamu sliežu ceļa atjaunošanu, gan vienlaikus par vēlmi atspēkot EK konkurences uzraugu secināto.

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 19.oktobrī, atzinusi Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei.

Latvijas krājbankas administrators septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro, kas ir par 12,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp 2017.gada septembrī visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Aptauja: Visbiežāk pie ārsta dodas rīdzinieki

Regulāras veselības pārbaudes veic trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Meteo: Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekordam aprit 50 gadi

Eiropas rietumiem un Britu salām tuvojas tropiskā vētra Ofēlija. Tik tālu uz austrumiem Atlantijas okeāna tropiskās vētras ir novērojamas aptuveni reizi 50 gados. Lai gan Latviju tropiskās vētras nevar skart, tomēr arī pie mums ir novērojamas postošas vētras. Atskatoties pagātnē, šogad aprit 50 gadi kopš vētras, kuras laikā Liepājā tika novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas reģistrēts Latvijā - 48 m/s.

Ķīnas prezidents: Ķīnas sociālisms iegājis jaunā ērā

Ķīnā atklāts valstī valdošās Komunistiskās partijas piecgades kongress, kura ievadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins izklāstījis ieceri par valsts turpmāko attīstību, nosaucis arī galvenos darbības mērķus, solot būvēt «modernu sociālistisku valsti».

Čigāne: Eiropas Savienības Sociālais pīlārs, galvenokārt, ir svarīgs pašai Latvijai

Lai Latvija brīvas darbaspēka kustības Eiropas Savienībā ietvaros būtu ieguvēja, mums ir nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem gan pieeju izglītības ieguvei, gan taisnīgus darba apstākļus, kā arī nodrošināt sociālās aizsardzības pasākumus, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

40% gadījumos auto problēmas saistās ar gaismu, akumulatoru un drošības sistēmām

Noskaidrots, ka ceturtdaļa (41%) automobiļu ir problēmas ar apgaismes ierīcēm, 39% nekvalitatīvi darbojas akumulators, savukārt 44% ir problēmas ar drošības sistēmām - nedarbojas airbag jeb drošības spilvens vai ABS bremžu sistēma.

Iespējams, apdraudēts sabiedriskā transporta iepirkums

Ņemot vērā, ka no 2018.gada 1.janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās no desmit maršrutu tīkla daļās, Sabiedriskā transporta padomes sēdē pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu vairākās Latvijas pilsētās.

Irākas spēki iegājuši kurdu iekarotajās teritorijās, kurdi sola strādāt neatkarībai

Trīs nedēļas pēc Irākas Kurdistānas neatkarības referenduma Irākas centrālās varas spēki pavēstījuši, ka pārņēmuši savā kontrolē valsts teritorijas, kuras pēc uzvarētām cīņām pret teroristisko grupējumu «Islāma valsts» bija ieņēmuši kurdu kaujinieki, un Bagdāde paziņojusi, ka referendums nu ir «pagātnes lieta».

Eesti Energia brīdina: piesārņojuma griestu noteikšana var Baltijā apdraudēt energoapgādi

Iecere noteikt oglekļa dioksīda izmešu griestus, lai saņemtu subsīdijas, kas šobrīd tiek apspriesta Eiropas Savienībā, var Igaunijā un Baltijas valstīs radīt problēmas ar energopiegāžu nepārtrauktību, tā vērtējis igauņu energokoncerns Eesti Energia.

Igaunijas ostām par 29% lielāki janvāra-septembra ieņēmumi

Igaunijas valsts ostu uzņēmums Tallina Sadam 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos guvis 99,1 miljona eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Jaunākie komentāri