bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par sankcijām, nodokļiem un vārda turēšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠī nedēļa nesusi priecīgu, tiesa vēl neīstenojušos, vēsti par to, ka Krievija divu nedēļu laikā varētu atcelt aizliegumu ievest zivis un zivju produkciju no Latvijas.

Tā ir Zemkopības ministra Jāņa Dūklava un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektora Māra Baloža vizītes Maskavā rezultatīvā daļa. Krievijas galvaspilsētā Latvijas ierēdņi tikās ar Krievijas lauksaimniecības ministru Aleksandru Tkačevu un Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta vadības pārstāvjiem (Rosseļhoznadzor), lai apspriestu variantus kā izkļūt no sankciju kara, kas vērsts pret Latvijas zivrūpniecības uzņēmumiem.

Pēc tikšanās Jānis Dūklavs paziņoja, ka saruna bijusi konstruktīva. Puses vienojušās par to, ka Latvija nodrošinās Krievijas uzraudzība iestādēm papildus informāciju (tiesa gan, nav zināms tieši kādu), tostarp dažu jau iepriekš nosūtītu dokumentu tulkošanu. Saskaņā ar Zemkopības ministra sacīto, Krievijas kolēģi ir apsolījuši to operatīvi izskatīt, lai pārskatītu to nekavējoties, un, ja būs nepieciešams, – uzdot papildjautājumus par pārkāpumiem, kurus konstatējuši Krievijas inspektori pārbaudēs zivju pārstrādes uzņēmumos. Kad Federālais dienests saņems no Latvijas nepieciešamo informāciju un to izpētīs, Krievijas puse var apsvērt iespēju atcelt pagaidu aizliegumu ievest Latvijā ražotos zivju konservus, sacīja Dūklavs.

Teju tajā pašā dienā, kad Dūklavs izteica cerību nesošās prognozes, Krievijas lauksaimniecības ministrs Aleksandrs Tkačevs paziņoja, ka Krievija varētu noņemt aizliegumu importēt zivis un zivju produkciju no Latvijas pēc divām nedēļām – pēc tam, kad būs izskatīti Latvijas puses iesniegtie dokumenti. «Ja nebūs pretenziju, ierobežojumi tiks atcelti,» paziņojis Tkačevs.

Rosseļhoznadzor darījis zināmu, ka Latvijas puse iesniegusi apjomīgu atskaiti par novērstajiem pārkāpumiem, taču latviski. Jautājums par piegāžu atjaunošanu tiks izskatīts pēc tulkojuma, ko Pārtikas un veterinārais dienests apsolījis iesniegt pēc divām nedēļām.

Kā BNN jau informēja, aizliegums ievest zivju un zivju produkcijas piegādes no Latvijas un Igaunijas stājās spēkā šī gada 4.jūnijā. Ierobežojumu iemesls Rosseļhoznadzor konstatētie pārkāpumi – nepieļaujami augsts benzopirēna līmenis.

Pašlaik zivju piegādes no Latvijas un Igaunijas, ir aizliegtas pārtikas embargo ietvaros, ko Krievija ieviesa 2014.gada augustā, un pagarināja uz vēl vienu gadu. Embargo neattiecās uz zivju konserviem.

Atpaliekam no plāna

Krievijas sankcijas attiecībā uz pārtikas produktu importu no Eiropas, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ināras Pētersone sacīto, atstājušas iespaidu arī uz nodokļu ieņēmumiem, kas var būtiski sarežģīt sarunas par nākamā gada budžetu.

Saskaņā ar VID atskaiti par pirmo pusgadu, nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā. Šī gada septiņos mēnešos Valsts kasē bija jāienāk 4,08 miljardi eiro, taču reālais nodokļu ieņēmums bija 4,05 miljardi eiro, lai arī, salīdzinot ar pagājušo gadu, nodokļu ieņēmumi pieauguši.

No plānotajiem ieņēmumiem atpaliek PVN iekasēšana: vajadzēja iekasēt 1,1 miljardu, bet tika ieņemti vien 1,07 miljardi, lai gan, salīdzinot ar pērna gada tādu pašu laika posmu, šogad iekasētais PVN apjoms audzis par 3,8%.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi šī gada septiņos mēnešos bija 222,57 miljoni eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā pērn, bet par 4,95 miljoniem mazāk, nekā plānots. Ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām šī gada septiņos mēnešos atpaliek no plānotajiem par 3,66 miljoniem eiro, sasniedzot 1,35 miljardus eiro. Par 8,18 miljoniem eiro no šī gada septiņos mēnešos plānotā apjoma atpaliek nenodokļu ieņēmumi, sasniedzot 246,23 miljonus eiro.

Nedaudz plānoto 822,1 miljona eiro apjomu pārsnieguši Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, sasniedzot 822,94 miljonus eiro. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši iepriekš plānoto 433,81 miljona eiro apmēru, sasniedzot 445,56 miljonus eiro, informēja VID.

Nākamā gada budžeta prioritātes būs iekšējā un ārējā drošība, izglītība un medicīna – nozares, kas prasa visvairāk izdevumu. Šonedēļ uz pirmo tikšanos pulcējās koalīcijas darba grupa, kas nodarbojas ar nākamā gada valsts budžeta izstrādi. Kā informēja finanšu ministrs Jānis Reirs, nākamā gada budžets tiks veidots, izejot no prognozēm, ka IKP pieaugums būs 3% līmenī, bet deficīts nepārsniegs 1%, savukārt patēriņa cenas vidēji augs par 2%.

Bankas nav turējušas vārdu

Sankciju karš, nodokļu ieņēmumu apjoma samazināšanās un nepieciešamība ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu aizsardzībā un drošībā, dienas kārtībā atkal izvirzīja jautājumu par kredītiestāžu lomu tautsaimniecības attīstībā.

Kā šajā nedēļā informēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, koalīcijas partijas pēc mēneša plāno apspriest situāciju ar kredītu izsniegšanu.7.septembrī koalīcijas partneri uzklausīs pārstāvjus no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, lielāko banku vadības pārstāvjus, kas pastāstīs par tendencēm mājsaimniecību un komercsektora kreditēšanā.

Jau iepriekš ekonomikas ministre vērsās pie bankām ar asu kritiku, paziņojot, ka to politika uzņēmumu kreditēšanā traucē ekonomikas izaugsmei, norādot, kas situāciju uzņēmumu kreditēšanā var raksturot kā sliktu.

Reizniece-Ozola atgādināja, ka laikā, kad Saeimā notika diskusijas par «nolikto atslēgu» principa ieviešanu hipotekārajā kreditēšanā, bankas aicināja atteikties no šādu izmaiņu ieviešanas, vienlaikus solot atjaunot kreditēšanu. Tagad redzams, ka politiķi savu solījumu turējuši, bet bankas – nē.

Tajā pašā laikā Latvijas kredītiestādes strādā ar peļņu: 2015.gada pirmajos sešos mēnešos uzņēmuma finanšu sektora uzņēmumi nopelnījuši 219,6 miljonus eiro, kas ir par 24,2% vairāk, nekā tajā pašā periodā 2014.gadā. Tādējādi ministres pārmetumi nav nepamatoti: bankas var kreditēt mājsaimniecības un uzņēmumus, bet nevēlas to darīt masveidā, un pārāk pamatīgi un rūpīgi izvērtē un atlasa kandidātus.

Ref:103.000.103.7707


Pievienot komentāru

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.