bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par sankcijām, nodokļiem un vārda turēšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠī nedēļa nesusi priecīgu, tiesa vēl neīstenojušos, vēsti par to, ka Krievija divu nedēļu laikā varētu atcelt aizliegumu ievest zivis un zivju produkciju no Latvijas.

Tā ir Zemkopības ministra Jāņa Dūklava un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektora Māra Baloža vizītes Maskavā rezultatīvā daļa. Krievijas galvaspilsētā Latvijas ierēdņi tikās ar Krievijas lauksaimniecības ministru Aleksandru Tkačevu un Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta vadības pārstāvjiem (Rosseļhoznadzor), lai apspriestu variantus kā izkļūt no sankciju kara, kas vērsts pret Latvijas zivrūpniecības uzņēmumiem.

Pēc tikšanās Jānis Dūklavs paziņoja, ka saruna bijusi konstruktīva. Puses vienojušās par to, ka Latvija nodrošinās Krievijas uzraudzība iestādēm papildus informāciju (tiesa gan, nav zināms tieši kādu), tostarp dažu jau iepriekš nosūtītu dokumentu tulkošanu. Saskaņā ar Zemkopības ministra sacīto, Krievijas kolēģi ir apsolījuši to operatīvi izskatīt, lai pārskatītu to nekavējoties, un, ja būs nepieciešams, – uzdot papildjautājumus par pārkāpumiem, kurus konstatējuši Krievijas inspektori pārbaudēs zivju pārstrādes uzņēmumos. Kad Federālais dienests saņems no Latvijas nepieciešamo informāciju un to izpētīs, Krievijas puse var apsvērt iespēju atcelt pagaidu aizliegumu ievest Latvijā ražotos zivju konservus, sacīja Dūklavs.

Teju tajā pašā dienā, kad Dūklavs izteica cerību nesošās prognozes, Krievijas lauksaimniecības ministrs Aleksandrs Tkačevs paziņoja, ka Krievija varētu noņemt aizliegumu importēt zivis un zivju produkciju no Latvijas pēc divām nedēļām – pēc tam, kad būs izskatīti Latvijas puses iesniegtie dokumenti. «Ja nebūs pretenziju, ierobežojumi tiks atcelti,» paziņojis Tkačevs.

Rosseļhoznadzor darījis zināmu, ka Latvijas puse iesniegusi apjomīgu atskaiti par novērstajiem pārkāpumiem, taču latviski. Jautājums par piegāžu atjaunošanu tiks izskatīts pēc tulkojuma, ko Pārtikas un veterinārais dienests apsolījis iesniegt pēc divām nedēļām.

Kā BNN jau informēja, aizliegums ievest zivju un zivju produkcijas piegādes no Latvijas un Igaunijas stājās spēkā šī gada 4.jūnijā. Ierobežojumu iemesls Rosseļhoznadzor konstatētie pārkāpumi – nepieļaujami augsts benzopirēna līmenis.

Pašlaik zivju piegādes no Latvijas un Igaunijas, ir aizliegtas pārtikas embargo ietvaros, ko Krievija ieviesa 2014.gada augustā, un pagarināja uz vēl vienu gadu. Embargo neattiecās uz zivju konserviem.

Atpaliekam no plāna

Krievijas sankcijas attiecībā uz pārtikas produktu importu no Eiropas, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ināras Pētersone sacīto, atstājušas iespaidu arī uz nodokļu ieņēmumiem, kas var būtiski sarežģīt sarunas par nākamā gada budžetu.

Saskaņā ar VID atskaiti par pirmo pusgadu, nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā. Šī gada septiņos mēnešos Valsts kasē bija jāienāk 4,08 miljardi eiro, taču reālais nodokļu ieņēmums bija 4,05 miljardi eiro, lai arī, salīdzinot ar pagājušo gadu, nodokļu ieņēmumi pieauguši.

No plānotajiem ieņēmumiem atpaliek PVN iekasēšana: vajadzēja iekasēt 1,1 miljardu, bet tika ieņemti vien 1,07 miljardi, lai gan, salīdzinot ar pērna gada tādu pašu laika posmu, šogad iekasētais PVN apjoms audzis par 3,8%.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi šī gada septiņos mēnešos bija 222,57 miljoni eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā pērn, bet par 4,95 miljoniem mazāk, nekā plānots. Ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām šī gada septiņos mēnešos atpaliek no plānotajiem par 3,66 miljoniem eiro, sasniedzot 1,35 miljardus eiro. Par 8,18 miljoniem eiro no šī gada septiņos mēnešos plānotā apjoma atpaliek nenodokļu ieņēmumi, sasniedzot 246,23 miljonus eiro.

Nedaudz plānoto 822,1 miljona eiro apjomu pārsnieguši Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, sasniedzot 822,94 miljonus eiro. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši iepriekš plānoto 433,81 miljona eiro apmēru, sasniedzot 445,56 miljonus eiro, informēja VID.

Nākamā gada budžeta prioritātes būs iekšējā un ārējā drošība, izglītība un medicīna – nozares, kas prasa visvairāk izdevumu. Šonedēļ uz pirmo tikšanos pulcējās koalīcijas darba grupa, kas nodarbojas ar nākamā gada valsts budžeta izstrādi. Kā informēja finanšu ministrs Jānis Reirs, nākamā gada budžets tiks veidots, izejot no prognozēm, ka IKP pieaugums būs 3% līmenī, bet deficīts nepārsniegs 1%, savukārt patēriņa cenas vidēji augs par 2%.

Bankas nav turējušas vārdu

Sankciju karš, nodokļu ieņēmumu apjoma samazināšanās un nepieciešamība ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu aizsardzībā un drošībā, dienas kārtībā atkal izvirzīja jautājumu par kredītiestāžu lomu tautsaimniecības attīstībā.

Kā šajā nedēļā informēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, koalīcijas partijas pēc mēneša plāno apspriest situāciju ar kredītu izsniegšanu.7.septembrī koalīcijas partneri uzklausīs pārstāvjus no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, lielāko banku vadības pārstāvjus, kas pastāstīs par tendencēm mājsaimniecību un komercsektora kreditēšanā.

Jau iepriekš ekonomikas ministre vērsās pie bankām ar asu kritiku, paziņojot, ka to politika uzņēmumu kreditēšanā traucē ekonomikas izaugsmei, norādot, kas situāciju uzņēmumu kreditēšanā var raksturot kā sliktu.

Reizniece-Ozola atgādināja, ka laikā, kad Saeimā notika diskusijas par «nolikto atslēgu» principa ieviešanu hipotekārajā kreditēšanā, bankas aicināja atteikties no šādu izmaiņu ieviešanas, vienlaikus solot atjaunot kreditēšanu. Tagad redzams, ka politiķi savu solījumu turējuši, bet bankas – nē.

Tajā pašā laikā Latvijas kredītiestādes strādā ar peļņu: 2015.gada pirmajos sešos mēnešos uzņēmuma finanšu sektora uzņēmumi nopelnījuši 219,6 miljonus eiro, kas ir par 24,2% vairāk, nekā tajā pašā periodā 2014.gadā. Tādējādi ministres pārmetumi nav nepamatoti: bankas var kreditēt mājsaimniecības un uzņēmumus, bet nevēlas to darīt masveidā, un pārāk pamatīgi un rūpīgi izvērtē un atlasa kandidātus.

Ref:103.000.103.7707


Pievienot komentāru

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.