bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par spēcīgām sievietēm, kas ir pie varas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ, par pārsteigumu valdības locekļiem, Saeimas deputāti noraidīja likuma grozījumus, kas paredzēja Muitas policijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas apvienošanu. Mazliet pārdomājusi parlamentāriešu «izgājienu», finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka padoties negrasās.

Valsts ieņēmumu dienests bija veicis lielu sagatavošanās darbu, lai abas struktūras varētu apvienoties un uzsākt darbu jaunā statusā jau 2017.gada 1.janvārī. Apvienošanas rezultātā samazinātos vadītāju skaits un palielinātos izmeklētāju skaits. Šobrīd VID ir divas izmeklēšanas iestādes – Finanšu policija un Muitas policija, kas veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu pārkāpumus muitas jomā.

Apvienošanās iniciatore ir Finanšu ministrija, kas vajadzīgās pārmaiņas pamatoja ar to, ka apvienošana palielinās VID darbības efektivitāti, mazinās korupcijas risku, paaugstinās sabiedrības uzticības līmeni un optimizēs VID iekšējo struktūru.

Un, kad gandrīz viss jau bija gatavs, Saeimas deputāti (ar 40 balsīm – «par», 22 – „pret» un 29 atturoties) noraidīja likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu grozījumus. Pēc pārdomu pauzes, lai ko arī tā nozīmētu, D.Reizniece-Ozola paziņoja, ka negrasās padoties, un domās par to, kā panākt VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu. Tāpat, pēc finanšu ministres domām, Saeimas lēmums liecina, ka cilvēkiem, kuri nevēlas pārmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā, ir liela ietekme.

Pagaidām finanšu ministre nezina, ko darīs, ja priekšlikumu apvienot Finanšu un Muitas policijas Saeima noraidīs arī galīgajā lasījumā, tomēr viņa ir pilna apņēmības iet uz priekšu – cerībā uz politisko gribu.

Uz politisko gribu cer arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Bet kādu gribu demonstrēs valsts priekšgalā esošie politiķi – tas taps zināms visai drīz.

Tiešās un netiešās investīcijas

Kopumā šī nedēļa bija dažādiem paradoksiem un pārsteigumiem bagāta. Piemēram, kļuva zināms, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Latvijā sasniegušas aptuveni 600 miljonus eiro.

Šie līdzekļi investēti aptuveni 70 projektos. 43% investīciju ieplūdušas finanšu sektorā, 37% – enerģētikā, 19% – ražošanā un pakalpojumos. Lielākie projekti Latvijā, kas tiek īstenoti ar ERAB finansiālu atbalstu – TEC-2 rekonstrukcija, biomasas elektrostacija Graanul Invest, aizdevumi bankām, ieguldījumi bankā Citadele.

Bet ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) apjoms Latvijā pirmajā pusgadā strauji samazinājies, informējuši Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

ĀTI plūsma uz Latviju ir trīs reizes mazāka, kā pirms krīzes, taču šāda tendence ir vērojama visās Baltijas valstīs. Visvairāk Latvijā tāpat, kā iepriekš, iegulda uzņēmumi no Zviedrijas, Kipras, Nīderlandes, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas. Pusgada laikā lēmumu investēt Latvijā pieņēmuši 10 investori, bet 2015.gadā kopumā – 31 investors. Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latviju apmeklējuši 44 potenciālie investori, pagājušajā gadā – 168. Kopējais ĀTI apjoms sasniedzis 11,52 miljonus eiro, salīdzinot ar 37,08 miljoniem pērn.

Mežs gan aizsargās, gan pabaros

Neskatoties vaimanām par to, ka Latvija ļoti neracionāli izmanto savu „zaļo zeltu» – mežu, izrādās, ka, kopš pirmskara laikiem, Latvijas mežu platība ir divkāršojusies un turpina pieaugt, atspēkojot apgalvojumu, ka mežrūpniecībai ir negatīva ietekme uz meža resursiem, liecina biedrības Zaļās mājas dati.

Kā pastāstīja biedrības valdes loceklis Kristaps Ceplis, ja 1935.gadā mežu platība Latvijā sasniedza 1,747 miljonus hektāru, tad 2015.gadā – jau 3,356 miljonus hektāru.

Meža resursu ieguve Latvijā ir ļoti stabila. Vidēji tiek izcirsti 12 miljoni kubikmetru koksnes gadā, bet ikgadējais pieaugums ir divreiz lielāks – ne mazāk par 25 miljoniem kubikmetru.  Latvijas kokrūpnieki ir nodrošināti ar nepieciešamajiem resursiem, vienlaikus garantējot to, ka Latvija arī turpmāk būs viena no līderēm Eiropā mežu platības ziņā.

Kā norādīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Āris Jansons, mežs aizņem 52% no Latvijas teritorijas. Vēl mežaināka Eiropas valsts ir tikai Somija, kur mežs klāj 66% valsts teritorijas.

Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 1,7 hektāri meža.  Šajā ziņā Latvija ieņem ceturto vietu ES. Turklāt mūsu meži ir vieni no pieejamākajiem Eiropā – tajos var lasīt ogas un sēnes, atpūsties. Kā parāda Silavas veiktais pētījums, cilvēki aizvien vairāk apzinās, ka meža vērtību var palielināt saimniekojot efektīvi.

Meži Latvijā tiek aktīvi atjaunoti – faktiski, viena nocirsta koka vietā tiek iestādīti divi jauni.  2010.gadā tika iestādīti 32,2 tūkstoši hektāri meža, 2014.gadā – 38 tūkstoši hektāru, bet 2015.gadā – 41,7 tūkstoši hektāru.

Laba ziņa kokapstrādes uzņēmumiem saņemta no asociācijas Latvijas Koks izpilddirektora Andra Plezera. Viņš paziņojis, ka koksnes resursu cenu kāpums nav gaidāms, tās pat nedaudz samazinās.

Pieprasījums aug

Tikmēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kļūt bagātam Latvijā godīgā ceļā nav iespējams.  To apliecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Kopumā, analoģiskās aptaujās kopš 1999.gada, cilvēku vairākums norādījis, ka Latvijā nevar kļūt bagāts godīgā ceļā. Vislielākais šādu viedokli pārstāvošu cilvēku īpatsvars reģistrēts 2000.gadā, kad tā uzskatīja 78% iedzīvotāju, bet vismazāk pagājušajā gadā, kad šādu viedokli pauda 65% respondentu.

Un vēl, lai normāli dzīvotu, Latvijas iedzīvotāji vidēji mēnesī vēlētos saņemt 1216 eiro. Šogad nosauktā naudas summa ir lielākā, kas līdz šim minēta.  Iepriekš augstākā summa tika minēta 2008.gadā – 1146 eiro.

2000.gadā, kad tika uzsākts veikt šāda veida aptaujas, normālai dzīvei bija nepieciešami 494 eiro. Kopš 2000.gada līdz krīzes sākumam šī summa ik gadus palielinājās, līdz 2007.gadā jau bija palielinājusies par 272 eiro, sasniedzot 963 eiro. Vēl pēc gada – 2008.gadā  normālai dzīvei nepieciešamā summa veidoja jau 1 146 eiro. Tad tā sāka sarukt, 2012.gadā sasniedzot 844 eiro, bet pēc tam atkal sāka palielināties.

Taču šogad, lai apmierinātu visas savas vēlēšanās, Latvijas iedzīvotājiem nepieciešami 3 316 eiro mēnesī, liecina SKDS aptaujas dati. Šogad saņemts augstākais rezultāts visā aptaujas veikšanas vēsturē. 2000.gadā, kad tika uzsāktas šāda veida aptaujas, summa, kas Latvijas iedzīvotājiem bija nepieciešama visu vēlmju piepildīšanai, bija daudz pieticīgāka – 1 164 eiro mēnesī.

Ikmēneša summa visu vēlmju apmierināšanai strauji augusi pēdējo piecu gadu laikā, šogad sasniedzot 3 316 eiro.

Ref:017.010.103.200500


Pievienot komentāru

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.