bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.07.2017 | Vārda dienas: Cecīlija, Cilda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par spēcīgām sievietēm, kas ir pie varas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ, par pārsteigumu valdības locekļiem, Saeimas deputāti noraidīja likuma grozījumus, kas paredzēja Muitas policijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas apvienošanu. Mazliet pārdomājusi parlamentāriešu «izgājienu», finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka padoties negrasās.

Valsts ieņēmumu dienests bija veicis lielu sagatavošanās darbu, lai abas struktūras varētu apvienoties un uzsākt darbu jaunā statusā jau 2017.gada 1.janvārī. Apvienošanas rezultātā samazinātos vadītāju skaits un palielinātos izmeklētāju skaits. Šobrīd VID ir divas izmeklēšanas iestādes – Finanšu policija un Muitas policija, kas veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu pārkāpumus muitas jomā.

Apvienošanās iniciatore ir Finanšu ministrija, kas vajadzīgās pārmaiņas pamatoja ar to, ka apvienošana palielinās VID darbības efektivitāti, mazinās korupcijas risku, paaugstinās sabiedrības uzticības līmeni un optimizēs VID iekšējo struktūru.

Un, kad gandrīz viss jau bija gatavs, Saeimas deputāti (ar 40 balsīm – «par», 22 – „pret» un 29 atturoties) noraidīja likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu grozījumus. Pēc pārdomu pauzes, lai ko arī tā nozīmētu, D.Reizniece-Ozola paziņoja, ka negrasās padoties, un domās par to, kā panākt VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu. Tāpat, pēc finanšu ministres domām, Saeimas lēmums liecina, ka cilvēkiem, kuri nevēlas pārmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā, ir liela ietekme.

Pagaidām finanšu ministre nezina, ko darīs, ja priekšlikumu apvienot Finanšu un Muitas policijas Saeima noraidīs arī galīgajā lasījumā, tomēr viņa ir pilna apņēmības iet uz priekšu – cerībā uz politisko gribu.

Uz politisko gribu cer arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Bet kādu gribu demonstrēs valsts priekšgalā esošie politiķi – tas taps zināms visai drīz.

Tiešās un netiešās investīcijas

Kopumā šī nedēļa bija dažādiem paradoksiem un pārsteigumiem bagāta. Piemēram, kļuva zināms, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Latvijā sasniegušas aptuveni 600 miljonus eiro.

Šie līdzekļi investēti aptuveni 70 projektos. 43% investīciju ieplūdušas finanšu sektorā, 37% – enerģētikā, 19% – ražošanā un pakalpojumos. Lielākie projekti Latvijā, kas tiek īstenoti ar ERAB finansiālu atbalstu – TEC-2 rekonstrukcija, biomasas elektrostacija Graanul Invest, aizdevumi bankām, ieguldījumi bankā Citadele.

Bet ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) apjoms Latvijā pirmajā pusgadā strauji samazinājies, informējuši Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

ĀTI plūsma uz Latviju ir trīs reizes mazāka, kā pirms krīzes, taču šāda tendence ir vērojama visās Baltijas valstīs. Visvairāk Latvijā tāpat, kā iepriekš, iegulda uzņēmumi no Zviedrijas, Kipras, Nīderlandes, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas. Pusgada laikā lēmumu investēt Latvijā pieņēmuši 10 investori, bet 2015.gadā kopumā – 31 investors. Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latviju apmeklējuši 44 potenciālie investori, pagājušajā gadā – 168. Kopējais ĀTI apjoms sasniedzis 11,52 miljonus eiro, salīdzinot ar 37,08 miljoniem pērn.

Mežs gan aizsargās, gan pabaros

Neskatoties vaimanām par to, ka Latvija ļoti neracionāli izmanto savu „zaļo zeltu» – mežu, izrādās, ka, kopš pirmskara laikiem, Latvijas mežu platība ir divkāršojusies un turpina pieaugt, atspēkojot apgalvojumu, ka mežrūpniecībai ir negatīva ietekme uz meža resursiem, liecina biedrības Zaļās mājas dati.

Kā pastāstīja biedrības valdes loceklis Kristaps Ceplis, ja 1935.gadā mežu platība Latvijā sasniedza 1,747 miljonus hektāru, tad 2015.gadā – jau 3,356 miljonus hektāru.

Meža resursu ieguve Latvijā ir ļoti stabila. Vidēji tiek izcirsti 12 miljoni kubikmetru koksnes gadā, bet ikgadējais pieaugums ir divreiz lielāks – ne mazāk par 25 miljoniem kubikmetru.  Latvijas kokrūpnieki ir nodrošināti ar nepieciešamajiem resursiem, vienlaikus garantējot to, ka Latvija arī turpmāk būs viena no līderēm Eiropā mežu platības ziņā.

Kā norādīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Āris Jansons, mežs aizņem 52% no Latvijas teritorijas. Vēl mežaināka Eiropas valsts ir tikai Somija, kur mežs klāj 66% valsts teritorijas.

Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 1,7 hektāri meža.  Šajā ziņā Latvija ieņem ceturto vietu ES. Turklāt mūsu meži ir vieni no pieejamākajiem Eiropā – tajos var lasīt ogas un sēnes, atpūsties. Kā parāda Silavas veiktais pētījums, cilvēki aizvien vairāk apzinās, ka meža vērtību var palielināt saimniekojot efektīvi.

Meži Latvijā tiek aktīvi atjaunoti – faktiski, viena nocirsta koka vietā tiek iestādīti divi jauni.  2010.gadā tika iestādīti 32,2 tūkstoši hektāri meža, 2014.gadā – 38 tūkstoši hektāru, bet 2015.gadā – 41,7 tūkstoši hektāru.

Laba ziņa kokapstrādes uzņēmumiem saņemta no asociācijas Latvijas Koks izpilddirektora Andra Plezera. Viņš paziņojis, ka koksnes resursu cenu kāpums nav gaidāms, tās pat nedaudz samazinās.

Pieprasījums aug

Tikmēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kļūt bagātam Latvijā godīgā ceļā nav iespējams.  To apliecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Kopumā, analoģiskās aptaujās kopš 1999.gada, cilvēku vairākums norādījis, ka Latvijā nevar kļūt bagāts godīgā ceļā. Vislielākais šādu viedokli pārstāvošu cilvēku īpatsvars reģistrēts 2000.gadā, kad tā uzskatīja 78% iedzīvotāju, bet vismazāk pagājušajā gadā, kad šādu viedokli pauda 65% respondentu.

Un vēl, lai normāli dzīvotu, Latvijas iedzīvotāji vidēji mēnesī vēlētos saņemt 1216 eiro. Šogad nosauktā naudas summa ir lielākā, kas līdz šim minēta.  Iepriekš augstākā summa tika minēta 2008.gadā – 1146 eiro.

2000.gadā, kad tika uzsākts veikt šāda veida aptaujas, normālai dzīvei bija nepieciešami 494 eiro. Kopš 2000.gada līdz krīzes sākumam šī summa ik gadus palielinājās, līdz 2007.gadā jau bija palielinājusies par 272 eiro, sasniedzot 963 eiro. Vēl pēc gada – 2008.gadā  normālai dzīvei nepieciešamā summa veidoja jau 1 146 eiro. Tad tā sāka sarukt, 2012.gadā sasniedzot 844 eiro, bet pēc tam atkal sāka palielināties.

Taču šogad, lai apmierinātu visas savas vēlēšanās, Latvijas iedzīvotājiem nepieciešami 3 316 eiro mēnesī, liecina SKDS aptaujas dati. Šogad saņemts augstākais rezultāts visā aptaujas veikšanas vēsturē. 2000.gadā, kad tika uzsāktas šāda veida aptaujas, summa, kas Latvijas iedzīvotājiem bija nepieciešama visu vēlmju piepildīšanai, bija daudz pieticīgāka – 1 164 eiro mēnesī.

Ikmēneša summa visu vēlmju apmierināšanai strauji augusi pēdējo piecu gadu laikā, šogad sasniedzot 3 316 eiro.

Ref:017.010.103.200500


Pievienot komentāru

Vienbalsīgi Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā apstiprina Ansi Zeltiņu

Ar vienbalsīgu Rīgas brīvostas valdes lēmums piektdien, 28.jūlijā, apstiprina Ansi Zeltiņu ostas pārvaldnieka amatā, teic ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Pētniece: Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo apzināti atsvešinās no Latvijas

Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju apzināti atsvešinās no Latvijas, - diskutējot par latviešu valodu un identitāti pirmā Eiropas Latviešu kongresa laikā, saka Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.

Bukmeikeri: Kustības Par! veidotajai partijai labas izredzes iekļūt Saeimā

Jaunās liberālās kustības Par! veidotā partija, kuras priekšgalā būs bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Saeimas deputāte Ilze Viņķele, spēs nākamajās Saeimas vēlēšanās savākt vismaz 5% balsu, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1%

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2016.gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,0%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,7%.

Asociācija: Arī alkohola nozarē cilvēki zaudēs darbu un kritīsies kopējais tirgus

Finanšu ministrijas nodokļu reformas kontekstā plānoto akcīzes likmju ieviešanas dēļ nākamajā gadā kopējais alkohola tirgus valstī varētu samazināties par apmēram 7%,  pauž Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Septiņām partijām sods par atskaišu neiesniegšanu pēc pašvaldību vēlēšanām

Septiņas partijas gaida sods par finansēšanas atskaišu neiesniegšanu pēc pašvaldību vēlēšanām, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume.

Sabiedrības aptauja: Latvijas iedzīvotāji remontdarbus labprātāk veic pašu spēkiem

Aptaujā noskaidrots, ka vasara ir karstākais laika periods arī pēc iedzīvotāju aktivitātes - šajā gadalaikā 63% respondentu ir veikuši mājokļa būvniecību vai pārbūvi. Savukārt 59% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tieši vasaras mēnešos remontē savu mājokli.

Bondars ir pārliecināts, ka viņam «ir jānoiet malā»

Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētāja amatu atstāj Mārtiņš Bondars. Pēc viņa domām, pēdējā laikā LRA pārstāvošo deputātu pieņemtie lēmumi nav bijuši tādi, kurus varētu atbalstīt vai arī pārliecināt kolēģus rīkoties citādāk.

Spēļu asociācija: Jaunā nodokļu reforma radīs zaudējumus 5 milj. eiro apmērā

Ņemot vērā valdības lēmumu par azartspēļu nodokļa paaugstināšanu par 30% un laimestu virs 3 000 eiro aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas biedri nolēmuši apturēt darbu pie sistēmas izveides visu spēļu iekārtu saslēgšanai vienotā tīklā, jo tam nepietiks finanšu līdzekļu.

VUGD papildinās specializēto transportlīdzekļu klāstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests papildinās specializēto transportlīdzekļu klāstu ar astoņiem jauniem automobiļiem, ziņo dienestā.

LOSP aicina izvērtēt elektrības tarifu plānu piemērotību saimniecības vajadzībām

Kā jebkurai mājsaimniecībai, arī lauku saimniecībām nozīmīga ir jebkuru izdevumu optimizēšana, lai neradītu nevajadzīgu un lieku slogu uz ražošanas izmaksām.  Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vērš lauksaimnieku uzmanību uz to, ka katrai saimniecībai individuāli ir jāizvērtē tarifu līdzsvarošanas, tarifu plānu, optimālo pieslēgumu jaudu un īslaicīgu jaudu nepieciešamību saimniecībā.

NVO riskē ar ziedojumu apjoma kritumu līdz 40%

Nevalstiskās organizācijas piekrīt Finanšu ministrijas piedāvātajam kompromisam ziedošanas atbalsta jautājumā. Ziedojumu apjoma kritums pēc jaunās sistēmas ieviešanas varētu sasniegt 40%.

Vienotība: Ievēlot Sudrabu komisijā, vēl vairāk zūd uzticība politiķiem

Ingunas Sudrabas iecelšana «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībā ir pielīdzināma Saeimas lēmumam par Šlesera neizdošanu kratīšanai, savu uzskatu pauž politiskās partijas Vienotība deputāti.

Kalnmeieram joprojām nav laika; sāk akciju Nosūti vēstuli ģenerālprokuroram!

Partija Progresīvie sākusi akciju Nosūti vēstuli ģenerālprokuroram!, kurā aicina Latvijas ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru atkāpties no amata.

Jūlija beigas un augusta sākumu sola siltu, bet lietainu

Jūlija pēdējās brīvdienas Latvijā būs samērā saulainas, vietām īslaicīgi līs, bet gaiss dienas laikā iesils līdz +20…+25 grādiem pēc Celsija.

Junkers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.

Graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, taču tām ir tendence kristies

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, uzsver Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Noraida opozīcijas priekšlikums ietvert sociālās rehabilitācijas programmu

Saeima noraida opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz tajā ietvert sociālās rehabilitācijas programmu.

Reirs sola divreiz lielāku pensiju indeksāciju nekā pērn

Šogad oktobrī pensiju indeksācija varētu būt divreiz lielāka nekā pērn, telekanālā LNT sola labklājības ministrs Jānis Reirs.

No nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā izvesti 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu

Vides pakalpojumu uzņēmums Clean R no ugunsgrēkā cietušās nelikumīgās atkritumu glabātavas Slokas apkaimē ir izvedis 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu un veicis teritorijas sakopšanas darbus. Turpmākos divus mēnešus norisināsies izvesto atkritumu šķirošana un tālāka pārstrāde.

Apstiprina «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu

Saeima apstiprina frakciju pārstāvjus darbam izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti.

Vai ar bojātu vējstiklu var iziet tehnisko apskati?

Atlīdzības par bojātiem vējstikliem tiek pieteiktas arvien biežāk - šogad reģistrēto apdrošināšanas gadījumu skaits palielinājies par 5%, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms par 14%, sasniedzot 820 tūkstošus eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

Baltijas valstīs īpašuma pirkšanas un īrēšanas tendences ir līdzīgas

Pašlaik Rīgā sērijveida dzīvokļu īpatsvars attiecībā pret jaunajiem projektiem ir visnotaļ būtisks - ja sērijveida namu galvaspilsētā ir aptuveni 3 200, tad jaunie projekti ir vien 300 ēku, liecina apkopotā informācija par sērijveida dzīvokļu pieprasījumu Latvijā.

Būvniecības izmaksas pieaugušas par 0,2 %

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tallink pētīs maršruta Helsinki-Rīga iespējas

Igauņu kuģniecības uzņēmums Tallink, vēloties pārbaudīt, vai pasažieri ir ieinteresēti doties uz Rīgu, šonedēļ rīko izmēģinājuma braucienu ar kruīza kuģi no Helsinkiem uz Rīgu.