bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par spēcīgām sievietēm, kas ir pie varas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ, par pārsteigumu valdības locekļiem, Saeimas deputāti noraidīja likuma grozījumus, kas paredzēja Muitas policijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas apvienošanu. Mazliet pārdomājusi parlamentāriešu «izgājienu», finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka padoties negrasās.

Valsts ieņēmumu dienests bija veicis lielu sagatavošanās darbu, lai abas struktūras varētu apvienoties un uzsākt darbu jaunā statusā jau 2017.gada 1.janvārī. Apvienošanas rezultātā samazinātos vadītāju skaits un palielinātos izmeklētāju skaits. Šobrīd VID ir divas izmeklēšanas iestādes – Finanšu policija un Muitas policija, kas veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu pārkāpumus muitas jomā.

Apvienošanās iniciatore ir Finanšu ministrija, kas vajadzīgās pārmaiņas pamatoja ar to, ka apvienošana palielinās VID darbības efektivitāti, mazinās korupcijas risku, paaugstinās sabiedrības uzticības līmeni un optimizēs VID iekšējo struktūru.

Un, kad gandrīz viss jau bija gatavs, Saeimas deputāti (ar 40 balsīm – «par», 22 – „pret» un 29 atturoties) noraidīja likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu grozījumus. Pēc pārdomu pauzes, lai ko arī tā nozīmētu, D.Reizniece-Ozola paziņoja, ka negrasās padoties, un domās par to, kā panākt VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu. Tāpat, pēc finanšu ministres domām, Saeimas lēmums liecina, ka cilvēkiem, kuri nevēlas pārmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā, ir liela ietekme.

Pagaidām finanšu ministre nezina, ko darīs, ja priekšlikumu apvienot Finanšu un Muitas policijas Saeima noraidīs arī galīgajā lasījumā, tomēr viņa ir pilna apņēmības iet uz priekšu – cerībā uz politisko gribu.

Uz politisko gribu cer arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Bet kādu gribu demonstrēs valsts priekšgalā esošie politiķi – tas taps zināms visai drīz.

Tiešās un netiešās investīcijas

Kopumā šī nedēļa bija dažādiem paradoksiem un pārsteigumiem bagāta. Piemēram, kļuva zināms, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Latvijā sasniegušas aptuveni 600 miljonus eiro.

Šie līdzekļi investēti aptuveni 70 projektos. 43% investīciju ieplūdušas finanšu sektorā, 37% – enerģētikā, 19% – ražošanā un pakalpojumos. Lielākie projekti Latvijā, kas tiek īstenoti ar ERAB finansiālu atbalstu – TEC-2 rekonstrukcija, biomasas elektrostacija Graanul Invest, aizdevumi bankām, ieguldījumi bankā Citadele.

Bet ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) apjoms Latvijā pirmajā pusgadā strauji samazinājies, informējuši Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

ĀTI plūsma uz Latviju ir trīs reizes mazāka, kā pirms krīzes, taču šāda tendence ir vērojama visās Baltijas valstīs. Visvairāk Latvijā tāpat, kā iepriekš, iegulda uzņēmumi no Zviedrijas, Kipras, Nīderlandes, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas. Pusgada laikā lēmumu investēt Latvijā pieņēmuši 10 investori, bet 2015.gadā kopumā – 31 investors. Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latviju apmeklējuši 44 potenciālie investori, pagājušajā gadā – 168. Kopējais ĀTI apjoms sasniedzis 11,52 miljonus eiro, salīdzinot ar 37,08 miljoniem pērn.

Mežs gan aizsargās, gan pabaros

Neskatoties vaimanām par to, ka Latvija ļoti neracionāli izmanto savu „zaļo zeltu» – mežu, izrādās, ka, kopš pirmskara laikiem, Latvijas mežu platība ir divkāršojusies un turpina pieaugt, atspēkojot apgalvojumu, ka mežrūpniecībai ir negatīva ietekme uz meža resursiem, liecina biedrības Zaļās mājas dati.

Kā pastāstīja biedrības valdes loceklis Kristaps Ceplis, ja 1935.gadā mežu platība Latvijā sasniedza 1,747 miljonus hektāru, tad 2015.gadā – jau 3,356 miljonus hektāru.

Meža resursu ieguve Latvijā ir ļoti stabila. Vidēji tiek izcirsti 12 miljoni kubikmetru koksnes gadā, bet ikgadējais pieaugums ir divreiz lielāks – ne mazāk par 25 miljoniem kubikmetru.  Latvijas kokrūpnieki ir nodrošināti ar nepieciešamajiem resursiem, vienlaikus garantējot to, ka Latvija arī turpmāk būs viena no līderēm Eiropā mežu platības ziņā.

Kā norādīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Āris Jansons, mežs aizņem 52% no Latvijas teritorijas. Vēl mežaināka Eiropas valsts ir tikai Somija, kur mežs klāj 66% valsts teritorijas.

Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 1,7 hektāri meža.  Šajā ziņā Latvija ieņem ceturto vietu ES. Turklāt mūsu meži ir vieni no pieejamākajiem Eiropā – tajos var lasīt ogas un sēnes, atpūsties. Kā parāda Silavas veiktais pētījums, cilvēki aizvien vairāk apzinās, ka meža vērtību var palielināt saimniekojot efektīvi.

Meži Latvijā tiek aktīvi atjaunoti – faktiski, viena nocirsta koka vietā tiek iestādīti divi jauni.  2010.gadā tika iestādīti 32,2 tūkstoši hektāri meža, 2014.gadā – 38 tūkstoši hektāru, bet 2015.gadā – 41,7 tūkstoši hektāru.

Laba ziņa kokapstrādes uzņēmumiem saņemta no asociācijas Latvijas Koks izpilddirektora Andra Plezera. Viņš paziņojis, ka koksnes resursu cenu kāpums nav gaidāms, tās pat nedaudz samazinās.

Pieprasījums aug

Tikmēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kļūt bagātam Latvijā godīgā ceļā nav iespējams.  To apliecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Kopumā, analoģiskās aptaujās kopš 1999.gada, cilvēku vairākums norādījis, ka Latvijā nevar kļūt bagāts godīgā ceļā. Vislielākais šādu viedokli pārstāvošu cilvēku īpatsvars reģistrēts 2000.gadā, kad tā uzskatīja 78% iedzīvotāju, bet vismazāk pagājušajā gadā, kad šādu viedokli pauda 65% respondentu.

Un vēl, lai normāli dzīvotu, Latvijas iedzīvotāji vidēji mēnesī vēlētos saņemt 1216 eiro. Šogad nosauktā naudas summa ir lielākā, kas līdz šim minēta.  Iepriekš augstākā summa tika minēta 2008.gadā – 1146 eiro.

2000.gadā, kad tika uzsākts veikt šāda veida aptaujas, normālai dzīvei bija nepieciešami 494 eiro. Kopš 2000.gada līdz krīzes sākumam šī summa ik gadus palielinājās, līdz 2007.gadā jau bija palielinājusies par 272 eiro, sasniedzot 963 eiro. Vēl pēc gada – 2008.gadā  normālai dzīvei nepieciešamā summa veidoja jau 1 146 eiro. Tad tā sāka sarukt, 2012.gadā sasniedzot 844 eiro, bet pēc tam atkal sāka palielināties.

Taču šogad, lai apmierinātu visas savas vēlēšanās, Latvijas iedzīvotājiem nepieciešami 3 316 eiro mēnesī, liecina SKDS aptaujas dati. Šogad saņemts augstākais rezultāts visā aptaujas veikšanas vēsturē. 2000.gadā, kad tika uzsāktas šāda veida aptaujas, summa, kas Latvijas iedzīvotājiem bija nepieciešama visu vēlmju piepildīšanai, bija daudz pieticīgāka – 1 164 eiro mēnesī.

Ikmēneša summa visu vēlmju apmierināšanai strauji augusi pēdējo piecu gadu laikā, šogad sasniedzot 3 316 eiro.

Ref:017.010.103.200500


Pievienot komentāru

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.

Paredz, ka līdz 2035.gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%.

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju Kā novērst insulta krīzi Latvijā? 25.oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.