bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par spēcīgām sievietēm, kas ir pie varas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ, par pārsteigumu valdības locekļiem, Saeimas deputāti noraidīja likuma grozījumus, kas paredzēja Muitas policijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas apvienošanu. Mazliet pārdomājusi parlamentāriešu «izgājienu», finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka padoties negrasās.

Valsts ieņēmumu dienests bija veicis lielu sagatavošanās darbu, lai abas struktūras varētu apvienoties un uzsākt darbu jaunā statusā jau 2017.gada 1.janvārī. Apvienošanas rezultātā samazinātos vadītāju skaits un palielinātos izmeklētāju skaits. Šobrīd VID ir divas izmeklēšanas iestādes – Finanšu policija un Muitas policija, kas veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu pārkāpumus muitas jomā.

Apvienošanās iniciatore ir Finanšu ministrija, kas vajadzīgās pārmaiņas pamatoja ar to, ka apvienošana palielinās VID darbības efektivitāti, mazinās korupcijas risku, paaugstinās sabiedrības uzticības līmeni un optimizēs VID iekšējo struktūru.

Un, kad gandrīz viss jau bija gatavs, Saeimas deputāti (ar 40 balsīm – «par», 22 – „pret» un 29 atturoties) noraidīja likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu grozījumus. Pēc pārdomu pauzes, lai ko arī tā nozīmētu, D.Reizniece-Ozola paziņoja, ka negrasās padoties, un domās par to, kā panākt VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu. Tāpat, pēc finanšu ministres domām, Saeimas lēmums liecina, ka cilvēkiem, kuri nevēlas pārmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā, ir liela ietekme.

Pagaidām finanšu ministre nezina, ko darīs, ja priekšlikumu apvienot Finanšu un Muitas policijas Saeima noraidīs arī galīgajā lasījumā, tomēr viņa ir pilna apņēmības iet uz priekšu – cerībā uz politisko gribu.

Uz politisko gribu cer arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Bet kādu gribu demonstrēs valsts priekšgalā esošie politiķi – tas taps zināms visai drīz.

Tiešās un netiešās investīcijas

Kopumā šī nedēļa bija dažādiem paradoksiem un pārsteigumiem bagāta. Piemēram, kļuva zināms, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Latvijā sasniegušas aptuveni 600 miljonus eiro.

Šie līdzekļi investēti aptuveni 70 projektos. 43% investīciju ieplūdušas finanšu sektorā, 37% – enerģētikā, 19% – ražošanā un pakalpojumos. Lielākie projekti Latvijā, kas tiek īstenoti ar ERAB finansiālu atbalstu – TEC-2 rekonstrukcija, biomasas elektrostacija Graanul Invest, aizdevumi bankām, ieguldījumi bankā Citadele.

Bet ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) apjoms Latvijā pirmajā pusgadā strauji samazinājies, informējuši Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

ĀTI plūsma uz Latviju ir trīs reizes mazāka, kā pirms krīzes, taču šāda tendence ir vērojama visās Baltijas valstīs. Visvairāk Latvijā tāpat, kā iepriekš, iegulda uzņēmumi no Zviedrijas, Kipras, Nīderlandes, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas. Pusgada laikā lēmumu investēt Latvijā pieņēmuši 10 investori, bet 2015.gadā kopumā – 31 investors. Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latviju apmeklējuši 44 potenciālie investori, pagājušajā gadā – 168. Kopējais ĀTI apjoms sasniedzis 11,52 miljonus eiro, salīdzinot ar 37,08 miljoniem pērn.

Mežs gan aizsargās, gan pabaros

Neskatoties vaimanām par to, ka Latvija ļoti neracionāli izmanto savu „zaļo zeltu» – mežu, izrādās, ka, kopš pirmskara laikiem, Latvijas mežu platība ir divkāršojusies un turpina pieaugt, atspēkojot apgalvojumu, ka mežrūpniecībai ir negatīva ietekme uz meža resursiem, liecina biedrības Zaļās mājas dati.

Kā pastāstīja biedrības valdes loceklis Kristaps Ceplis, ja 1935.gadā mežu platība Latvijā sasniedza 1,747 miljonus hektāru, tad 2015.gadā – jau 3,356 miljonus hektāru.

Meža resursu ieguve Latvijā ir ļoti stabila. Vidēji tiek izcirsti 12 miljoni kubikmetru koksnes gadā, bet ikgadējais pieaugums ir divreiz lielāks – ne mazāk par 25 miljoniem kubikmetru.  Latvijas kokrūpnieki ir nodrošināti ar nepieciešamajiem resursiem, vienlaikus garantējot to, ka Latvija arī turpmāk būs viena no līderēm Eiropā mežu platības ziņā.

Kā norādīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Āris Jansons, mežs aizņem 52% no Latvijas teritorijas. Vēl mežaināka Eiropas valsts ir tikai Somija, kur mežs klāj 66% valsts teritorijas.

Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 1,7 hektāri meža.  Šajā ziņā Latvija ieņem ceturto vietu ES. Turklāt mūsu meži ir vieni no pieejamākajiem Eiropā – tajos var lasīt ogas un sēnes, atpūsties. Kā parāda Silavas veiktais pētījums, cilvēki aizvien vairāk apzinās, ka meža vērtību var palielināt saimniekojot efektīvi.

Meži Latvijā tiek aktīvi atjaunoti – faktiski, viena nocirsta koka vietā tiek iestādīti divi jauni.  2010.gadā tika iestādīti 32,2 tūkstoši hektāri meža, 2014.gadā – 38 tūkstoši hektāru, bet 2015.gadā – 41,7 tūkstoši hektāru.

Laba ziņa kokapstrādes uzņēmumiem saņemta no asociācijas Latvijas Koks izpilddirektora Andra Plezera. Viņš paziņojis, ka koksnes resursu cenu kāpums nav gaidāms, tās pat nedaudz samazinās.

Pieprasījums aug

Tikmēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kļūt bagātam Latvijā godīgā ceļā nav iespējams.  To apliecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Kopumā, analoģiskās aptaujās kopš 1999.gada, cilvēku vairākums norādījis, ka Latvijā nevar kļūt bagāts godīgā ceļā. Vislielākais šādu viedokli pārstāvošu cilvēku īpatsvars reģistrēts 2000.gadā, kad tā uzskatīja 78% iedzīvotāju, bet vismazāk pagājušajā gadā, kad šādu viedokli pauda 65% respondentu.

Un vēl, lai normāli dzīvotu, Latvijas iedzīvotāji vidēji mēnesī vēlētos saņemt 1216 eiro. Šogad nosauktā naudas summa ir lielākā, kas līdz šim minēta.  Iepriekš augstākā summa tika minēta 2008.gadā – 1146 eiro.

2000.gadā, kad tika uzsākts veikt šāda veida aptaujas, normālai dzīvei bija nepieciešami 494 eiro. Kopš 2000.gada līdz krīzes sākumam šī summa ik gadus palielinājās, līdz 2007.gadā jau bija palielinājusies par 272 eiro, sasniedzot 963 eiro. Vēl pēc gada – 2008.gadā  normālai dzīvei nepieciešamā summa veidoja jau 1 146 eiro. Tad tā sāka sarukt, 2012.gadā sasniedzot 844 eiro, bet pēc tam atkal sāka palielināties.

Taču šogad, lai apmierinātu visas savas vēlēšanās, Latvijas iedzīvotājiem nepieciešami 3 316 eiro mēnesī, liecina SKDS aptaujas dati. Šogad saņemts augstākais rezultāts visā aptaujas veikšanas vēsturē. 2000.gadā, kad tika uzsāktas šāda veida aptaujas, summa, kas Latvijas iedzīvotājiem bija nepieciešama visu vēlmju piepildīšanai, bija daudz pieticīgāka – 1 164 eiro mēnesī.

Ikmēneša summa visu vēlmju apmierināšanai strauji augusi pēdējo piecu gadu laikā, šogad sasniedzot 3 316 eiro.

Ref:017.010.103.200500


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri