bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par spēcīgām sievietēm, kas ir pie varas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ, par pārsteigumu valdības locekļiem, Saeimas deputāti noraidīja likuma grozījumus, kas paredzēja Muitas policijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas apvienošanu. Mazliet pārdomājusi parlamentāriešu «izgājienu», finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka padoties negrasās.

Valsts ieņēmumu dienests bija veicis lielu sagatavošanās darbu, lai abas struktūras varētu apvienoties un uzsākt darbu jaunā statusā jau 2017.gada 1.janvārī. Apvienošanas rezultātā samazinātos vadītāju skaits un palielinātos izmeklētāju skaits. Šobrīd VID ir divas izmeklēšanas iestādes – Finanšu policija un Muitas policija, kas veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu pārkāpumus muitas jomā.

Apvienošanās iniciatore ir Finanšu ministrija, kas vajadzīgās pārmaiņas pamatoja ar to, ka apvienošana palielinās VID darbības efektivitāti, mazinās korupcijas risku, paaugstinās sabiedrības uzticības līmeni un optimizēs VID iekšējo struktūru.

Un, kad gandrīz viss jau bija gatavs, Saeimas deputāti (ar 40 balsīm – «par», 22 – „pret» un 29 atturoties) noraidīja likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu grozījumus. Pēc pārdomu pauzes, lai ko arī tā nozīmētu, D.Reizniece-Ozola paziņoja, ka negrasās padoties, un domās par to, kā panākt VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu. Tāpat, pēc finanšu ministres domām, Saeimas lēmums liecina, ka cilvēkiem, kuri nevēlas pārmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā, ir liela ietekme.

Pagaidām finanšu ministre nezina, ko darīs, ja priekšlikumu apvienot Finanšu un Muitas policijas Saeima noraidīs arī galīgajā lasījumā, tomēr viņa ir pilna apņēmības iet uz priekšu – cerībā uz politisko gribu.

Uz politisko gribu cer arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Bet kādu gribu demonstrēs valsts priekšgalā esošie politiķi – tas taps zināms visai drīz.

Tiešās un netiešās investīcijas

Kopumā šī nedēļa bija dažādiem paradoksiem un pārsteigumiem bagāta. Piemēram, kļuva zināms, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Latvijā sasniegušas aptuveni 600 miljonus eiro.

Šie līdzekļi investēti aptuveni 70 projektos. 43% investīciju ieplūdušas finanšu sektorā, 37% – enerģētikā, 19% – ražošanā un pakalpojumos. Lielākie projekti Latvijā, kas tiek īstenoti ar ERAB finansiālu atbalstu – TEC-2 rekonstrukcija, biomasas elektrostacija Graanul Invest, aizdevumi bankām, ieguldījumi bankā Citadele.

Bet ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) apjoms Latvijā pirmajā pusgadā strauji samazinājies, informējuši Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

ĀTI plūsma uz Latviju ir trīs reizes mazāka, kā pirms krīzes, taču šāda tendence ir vērojama visās Baltijas valstīs. Visvairāk Latvijā tāpat, kā iepriekš, iegulda uzņēmumi no Zviedrijas, Kipras, Nīderlandes, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas. Pusgada laikā lēmumu investēt Latvijā pieņēmuši 10 investori, bet 2015.gadā kopumā – 31 investors. Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latviju apmeklējuši 44 potenciālie investori, pagājušajā gadā – 168. Kopējais ĀTI apjoms sasniedzis 11,52 miljonus eiro, salīdzinot ar 37,08 miljoniem pērn.

Mežs gan aizsargās, gan pabaros

Neskatoties vaimanām par to, ka Latvija ļoti neracionāli izmanto savu „zaļo zeltu» – mežu, izrādās, ka, kopš pirmskara laikiem, Latvijas mežu platība ir divkāršojusies un turpina pieaugt, atspēkojot apgalvojumu, ka mežrūpniecībai ir negatīva ietekme uz meža resursiem, liecina biedrības Zaļās mājas dati.

Kā pastāstīja biedrības valdes loceklis Kristaps Ceplis, ja 1935.gadā mežu platība Latvijā sasniedza 1,747 miljonus hektāru, tad 2015.gadā – jau 3,356 miljonus hektāru.

Meža resursu ieguve Latvijā ir ļoti stabila. Vidēji tiek izcirsti 12 miljoni kubikmetru koksnes gadā, bet ikgadējais pieaugums ir divreiz lielāks – ne mazāk par 25 miljoniem kubikmetru.  Latvijas kokrūpnieki ir nodrošināti ar nepieciešamajiem resursiem, vienlaikus garantējot to, ka Latvija arī turpmāk būs viena no līderēm Eiropā mežu platības ziņā.

Kā norādīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Āris Jansons, mežs aizņem 52% no Latvijas teritorijas. Vēl mežaināka Eiropas valsts ir tikai Somija, kur mežs klāj 66% valsts teritorijas.

Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 1,7 hektāri meža.  Šajā ziņā Latvija ieņem ceturto vietu ES. Turklāt mūsu meži ir vieni no pieejamākajiem Eiropā – tajos var lasīt ogas un sēnes, atpūsties. Kā parāda Silavas veiktais pētījums, cilvēki aizvien vairāk apzinās, ka meža vērtību var palielināt saimniekojot efektīvi.

Meži Latvijā tiek aktīvi atjaunoti – faktiski, viena nocirsta koka vietā tiek iestādīti divi jauni.  2010.gadā tika iestādīti 32,2 tūkstoši hektāri meža, 2014.gadā – 38 tūkstoši hektāru, bet 2015.gadā – 41,7 tūkstoši hektāru.

Laba ziņa kokapstrādes uzņēmumiem saņemta no asociācijas Latvijas Koks izpilddirektora Andra Plezera. Viņš paziņojis, ka koksnes resursu cenu kāpums nav gaidāms, tās pat nedaudz samazinās.

Pieprasījums aug

Tikmēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kļūt bagātam Latvijā godīgā ceļā nav iespējams.  To apliecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Kopumā, analoģiskās aptaujās kopš 1999.gada, cilvēku vairākums norādījis, ka Latvijā nevar kļūt bagāts godīgā ceļā. Vislielākais šādu viedokli pārstāvošu cilvēku īpatsvars reģistrēts 2000.gadā, kad tā uzskatīja 78% iedzīvotāju, bet vismazāk pagājušajā gadā, kad šādu viedokli pauda 65% respondentu.

Un vēl, lai normāli dzīvotu, Latvijas iedzīvotāji vidēji mēnesī vēlētos saņemt 1216 eiro. Šogad nosauktā naudas summa ir lielākā, kas līdz šim minēta.  Iepriekš augstākā summa tika minēta 2008.gadā – 1146 eiro.

2000.gadā, kad tika uzsākts veikt šāda veida aptaujas, normālai dzīvei bija nepieciešami 494 eiro. Kopš 2000.gada līdz krīzes sākumam šī summa ik gadus palielinājās, līdz 2007.gadā jau bija palielinājusies par 272 eiro, sasniedzot 963 eiro. Vēl pēc gada – 2008.gadā  normālai dzīvei nepieciešamā summa veidoja jau 1 146 eiro. Tad tā sāka sarukt, 2012.gadā sasniedzot 844 eiro, bet pēc tam atkal sāka palielināties.

Taču šogad, lai apmierinātu visas savas vēlēšanās, Latvijas iedzīvotājiem nepieciešami 3 316 eiro mēnesī, liecina SKDS aptaujas dati. Šogad saņemts augstākais rezultāts visā aptaujas veikšanas vēsturē. 2000.gadā, kad tika uzsāktas šāda veida aptaujas, summa, kas Latvijas iedzīvotājiem bija nepieciešama visu vēlmju piepildīšanai, bija daudz pieticīgāka – 1 164 eiro mēnesī.

Ikmēneša summa visu vēlmju apmierināšanai strauji augusi pēdējo piecu gadu laikā, šogad sasniedzot 3 316 eiro.

Ref:017.010.103.200500


Pievienot komentāru

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.