bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 16.12.2017 | Vārda dienas: Alvīne
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par zivīm, nodokļiem un jokdariem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Krievijas ieviestais embargo zvejas produkcijas piegādēm no Latvijas un Igaunijas (turklāt plānots noteikt aizliegumu visām trim Baltijas valstīm), jau ir diezgan nopietni ietekmējis visu zivrūpniecības nozari. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras informāciju, līdz jūnijam darba biržā iestājušies vairāk nekā tūkstotis cilvēku, kuri iepriekš strādāja zivju pārstrādes uzņēmumos.

Maijā bezdarbnieka statusu ieguva 583 cilvēki, bet jūnija pirmajās dienās – 429 cilvēki. Kopš gada sākuma bezdarbniekos kopumā iestājies 1 071 cilvēks no zivju pārstrādes uzņēmumiem, informē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Visvairāk  cilvēku, kas zaudējuši darbu zivju pārstrādes nozarē, reģistrēti NVA Talsu nodaļā –  453 bezdarbnieki, Limbažu nodaļā – 213,  Rīgas reģionā – 158, Ventspils nodaļā – 150 un Liepājas nodaļā – 32.

Kopējais zaudējums nozarei, kurā vairāk nekā 50% produkcijas tika eksportēti uz Krieviju, vērtējams 100 miljonu eiro apmērā. Šonedēļ Saeima otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz pagarināt nodokļu nomaksas termiņu zivrūpniecības uzņēmumiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka aizliegumu Krievijā ievest Latvijā ražotus zivju konservus Krievija noteikusi papildus jau pagājušajā gadā pieņemtajam lēmumam par pilnīgu embargo lauksaimniecības produktiem, izejvielām un pārtikas precēm no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Krievija 4.jūnijā ieviesusi aizliegumu zivju konservu piegādēm no Latvijas.

Likums šobrīd jau paredz nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumu no embargo cietušajiem uzņēmumiem, taču neregulē gadījumus, kad ieviesti citi ierobežojumi, tāpēc tas tiks papildināts ar normu zivrūpniecības uzņēmumiem. Ņemot vērā to, ka embargo radītie zaudējumi aizvien pieaug, likumprojekts paredz vēl uz gadu papildināt iespēju sadalīt nodokļu maksājumus vai atlikt tos uz laiku līdz pieciem gadiem.

Premjerministre Laimdota Straujuma nedēļas sākumā pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes paziņoja, ka atliktie nodokļu maksājumi būs pirmais palīdzības pasākums zivrūpniecības nozarei, bet turpmākos gatavos Zemkopības ministrija.

Cīnās arī Latvijas Ārlietu ministrija. Kā paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Ārlietu ministrija aktīvi strādā, lai paplašinātu zvejas produktu eksportu perspektīviem tirgiem, tostarp arī Ziemeļamerikai. Tāpat Ārlietu ministrija, izmantojot vēstniecības un goda konsulātus, uzrauga sertifikāciju procesa pabeigšanu vairākās valstīs, taču katrā valstī sertifikācijas sistēmai ir savas nianses.

Savu produkciju uz ASV un Kanādu pašlaik eksportē vien nedaudzi Latvijas uzņēmumi – Brīvais vilnis, Gamma-A, Karavela, Unda, Futurus Food, Sabiedrība IMS, Diolla, BTV, Baltreids, Roņu 6 un Salas zivis. Pēc ministra domām, produktu eksportu uz ASV un Kanādu, var veicināt gaidāmais brīvās tirdzniecības līgums ar šīm valstīm. Jau šobrīd 11 Latvijas ražotājiem atļauts eksportēt zivju produkciju uz Ķīnu.

Bet visoriģinālākais un jautrākais priekšlikums tika saņemts no Saeimas deputāta Kārļa Šadurska, kurš ierosināja, atbildot uz Krievijas embargo, ieviest aizliegumu krievu degvīna importam. Deputāts paziņoja, ka ēdot uz iesma ceptu šašliku, cilvēks saņem 300 reizes lielāku benzopirēna devu, nekā to satur viena konservu kārba ar šprotēm. Tādēļ Rosseļhoznadzor  argumentus par  paaugstinātu šīs vielas klātbūtni  Latvijas šprotēs deputāts uzskata par populistiskiem ar mērķi radīt ekonomisku kaitējumu valstij. Saskaņā ar viņa teikto, Krievijas degvīns arī satur kaitīgu vielu – metanolu, tādēļ saistībā ar to viņš ierosināja aizliegt degvīna importu no Krievijas Federācijas.

Kaislības ap PVN

Un tieši jokupēteris Šadurskis ir priekšsēdētājs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas šonedēļ izskatīja priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi apkurei. Ar šādu iniciatīvu klajā nāca vairāk nekā desmit tūkstoši valsts iedzīvotāju, kas portālā manabalss.lv nobalsoja par PVN samazināšanu apkurei no 12% līdz 5%.

Komisijas sēdē tika uzklausīts Finanšu ministrijas viedoklis. Ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens paziņoja, ka PVN likmes samazināšana apkurei nav labākais veids, kā atbalstīt maznodrošinātos iedzīvotājus. Tā vietā jāizmanto jau pieejamās sociālās palīdzības iespējas, piemēram, mājokļa pabalsti.

Pats  Šadurskis vēl pirms sēdes sākuma paziņoja, ka balsos pret pilsonisko iniciatīvu. Viņaprāt, šobrīd nav labākais laiks nodokļa likmes samazināšanai, jo situācija ar valsts budžetu nav spīdoša. Turklāt bija silta ziema un energoresursu cena nav tik augsta, kā krīzes un pirmskrīzes gados.

Motivācija deklarēties

Arī Rīgas dome šonedēļ apstiprināja kādu nodokļu iniciatīvu. Saskaņā ar galvaspilsētas domes lēmumu, ar 2016.gada 1.janvārī tiks mainīta nekustamā īpašuma nodokļa likme.

Nodokļa likme pieaugs mājokļiem bez deklarētiem iedzīvotājiem, nesakoptai zemei un patvaļīgas būvniecības objektiem, bet samazināsies ģimenēm ar bērniem un mājokļiem, kuros ir deklarēti iedzīvotāji.

Noteikumu projektā plānots, ka zemei Rīgas administratīvajā teritorijā tiks piemērota likme 1,5%, nevis 1% apmērā, kā krīzes gados. Tāda pat likme tiks piemērota mājokļiem, kurus neviens nav deklarējis kā savu dzīves vietu. Šobrīd Rīgā ir aptuveni 38 tūkstoši dzīvokļu, kuros neviens nav deklarējies. Parasti šādi dzīvokļi kalpo kā kapitāla ieguldījums un dzīvokļa īpašnieki īrniekiem tajos deklarēties neļauj. Pašvaldība ir ieinteresēta situāciju mainīt un motivēt Rīgā dzīvojošos arī deklarēt savu dzīves vietu galvaspilsētā, kas savukārt novedīs pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma pilsētas budžetā. Tāpēc līdzšinējā mājokļa nodokļa likme 0,2%-0,6% apmērā saglabāsies tikai tiem objektiem, kur ir deklarēti iedzīvotāji. Papildus atvieglojumi tiks ieviesti ģimenēm ar bērniem – ģimenei ar vienu bērnu tiks piemērota atlaide 50% apmērā, ģimenei ar diviem bērniem – 70% apmērā.

Pēc Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes aplēsēm, kopējais galvaspilsētas budžeta pieaugums pēc minēto grozījumu ieviešanas var sasniegt 23,7 miljonus eiro. Kā paziņojis Rīgas mērs Nils Ušakovs, nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana ir mēģinājums sabalansēt nākamā gada galvaspilsētas budžetu, jo Ekonomikas ministrija prognozē ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kas nozīmē mazāku valsts budžetu un galvaspilsētas budžeta samazinājumu. Paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli, pašvaldība kompensē gaidāmo samazinājumu.

Ref:017.010.102.7323


Pievienot komentāru

  1. FILIPS 72 teica:

    Eiropai mūsu zivis nevajag ,tas ir saprotams.Arī krievijai zivis nav vajadzīgas.! un krievi var atbildēt uz Eiropas sankcijām pret krieviju ar gluži vienkāršu pretspiedienu .Neņemam .Un viss.Kur un kas ir cietēji .?

    +1 0 -1 0

  2. FILIPAM 72 teica:

    ej troļļot citur, neesi interesants

    +1 0 -1 0

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.