bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Pelnīsim ar tranzītu un tūrismu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Šonedēļ Rīgā notika Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības 16+1 formāta biznesa konference un transporta ministru sanāksme. Tajā apstiprināts dokuments, kas paredz veicināt integrētu transporta koridoru attīstību starp Ķīnu un Eiropu.

Dokumentā ir runa par konteinervilcienu maršrutu starp Ķīnu un Eiropu attīstīšanu, robežu šķērsošanas uzlabošanu, kā arī savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā Jaunā zīda ceļa ietvaros.

Rīgā tika atklāts arī 16+1 Sadarbības koordinācijas sekretariāts loģistikas nozarē, kā arī darbu sākusi sekretariāta mājaslapa (http://www.ceec-china-logistics.org/en/). Koordinatora funkcijas valstij izmaksājušas aptuveni pusmiljonu eiro. Tomēr, kā Satiksmes ministrija jau iepriekš norādījusi, koordinējošās valsts statuss transporta un loģistikas jomā sniegs Latvijai jaunas iespējas partnerattiecībām ar Ķīnu.

Ķīnas uzņēmēji sadarbības pasākumu 16+1 formāta ietvaros apmeklēja Rīgas ostu un iepazinās ar tās potenciālu. Viņus vairāk ieinteresēja sadarbības iespējas, investējot jau darbojošos termināļos, nevis jaunu termināļu un loģistikas objektu projekti. Vizītes laikā Ķīnas uzņēmēji izrādīja interesi par Rīgas ostas attīstību kopumā, tās darbības rādītājiem, nākotnes prognozēm, kā arī ģeopolitisko situāciju, kā arī Eiropas un Krievijas sankciju radīto ietekmi uz ostas darbību.

Sadarbības formāts 16+1 starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un Ķīnu vērsts uz Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm – Albāniju, Bosniju-Hercegovinu, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Maķedoniju, Melnkalni, Poliju, Rumāniju, Serbiju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju – dažādās, tostarp transporta, jomās.

Tiem, kas nokavēja sadali

Kamēr Rīgā uzņēma augstus viesus, tai skaitā Ķīnas transporta viceministru Daju Dončanu, Latvijas pārstāvji Maskavā stāstīja par to, kā piesaistīt Krievijas tūristus mūsu valstij, viesnīcā Nikoļskaja organizējot biznesa brokastis, lai stāstītu par tūrisma piedāvājumu. Pasākumā piedalījās Ekonomikas ministrijas nozares padomniece, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Krievijā vadītāja Iveta Strupkāja, tūrisma operatora TEZ Tour Latvia valdes priekšsēdētājs Konstantīns Paļgovs un aviosabiedrības airBaltic pārstāvniecības direktors Krievijā, NVS, Ukrainā un Gruzijā Andrejs Larčenko.

«Latvija – Baltijas pērle, ar pārsteidzoši bagātu vēstures un kultūras mantojumu. Latvijā tūristi jūtas komfortabli un katrs atrod sev ko vērtīgu. Valstī ir attīstīti visi tūrisma veidi: no aktīvā un gastronomiskā līdz veselības un iepirkšanās tūrismam. Tomēr viena no valsts galvenajām bagātībām joprojām ir cilvēki – viesmīlīgi un draudzīgi,» tā savā runā teica Strupkāja.

Tāpat viņa pastāstīja, ka Latvijā notiek daudz dažādu pasākumu, kas piesaista lielu skaitu tūristu, tai skaitā arī tūristus no Krievijas. Piemēram, festivāls Positivus Salacgrīvā – viens no lielākajiem vasaras muzikālajiem pasākumiem. Festivāla biļete trīs dienām maksā 60 eiro, kas ir ievērojami mazāk, nekā citos Eiropas festivālos. Tūristus varētu ieinteresēt arī Līgo svētki, gaismas festivāls STARO Rīga, ledus skulptūru festivāls Jelgavā.

Saskaņā ar Paļgova teikto, Latvija, no atpūtas viedokļa raugoties, ir perspektīvs galamērķis. Krievijas tūristiem ir nepieciešami jauni tirgi, un Latvija ir gatava piedāvāt viņiem daudzveidīgu un vissvarīgāk – finansiāli draudzīgu atpūtu, kas ir ļoti no svara pašreizējos ekonomiskajos apstākļos. Kā lielu plusu var uzskatīt to, ka šeit pagaidām nav tūristu pūļu, kas ļauj atpūsties mierīgā, nesteidzīgā, komfortablā vidē. Turklāt Latvija var būt ērts sākumpunkts, lai iepazītos ar pārējām Eiropas valstīm vai izejas punkts Skandināvijas kruīza programmām.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, neskatoties uz to, ka Krievijas tūristu skaits 2015.gadā sarucis par 31,5%, to tik un tā bijis vairāk, nekā tūristu no citām valstīm – 203,7 tūkstoši cilvēku (2014.gadā — 297,6 tūkstoši).

Jaunākā statistika apstiprina to, ka interese par mūsu valsti nemazinās. Pēc portāla Travel.ru rīcībā esošās informācijas, populārākie Krievijas tūristu galamērķi aizvadītajos maija svētkos bija Baltijas galvaspilsētas – Tallina, Rīga un Viļņa.

Valstis, kas nokavēja ekonomikas pīrāga dalīšanu 19. un 20. gadsimtu mijā (šajā laika posmā par līderiem pasaules ekonomikā kļuva ASV, Vācija, Lielbritānija, Francija, Krievija, Japāna) veiksmīgi sāka pelnīt vārda tiešajā nozīmē no gaisa, saules, jūras un kultūras mantojuma. Starp šīm valstīm minamas Spānija, Itālija, Čehija, Ēģipte, Turcija.

Maz ticams, ka Latvija kļūs par industriālu lielvalsti, taču iespiesties tūrisma tirgū, pateicoties īpašajam klimatam, pārtikas produktiem, dabai un citām „rozīnītēm”, ir iespējams. Tūrisms ekonomikai – tas ir tikai sākums, jo tūristu plūsma rada pievilcīgu vidi investīcijām, kas savukārt ļauj ieguldīt piesaistītos finanšu resursus dažādās nozarēs – transportā, pārtikas rūpniecībā, mājokļu celtniecībā, u.c. Daudzas valstis ir veiksmīgi īstenojušas šo stratēģiju.

Nevajag aiztikt nodokļus

Eiropas Komisija ieteikusi Latvijai uz dabas resursu un nekustamo īpašumu nodokļu rēķina samazināt nodokļu slogu tiem, kuru ienākumi ir zemi. Tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka šobrīd, neraugoties uz Eiropas Komisijas ieteikumiem, netiek plānots mainīt nodokļu likmi.

Saskaņā ar CSP datiem, šī gada pirmajā ceturksnī, neto algu (pēc nodokļu atskaitījumiem) 450 eiro mēnesī saņēma 43,7% pamatdarbā strādājošo – par 7,5 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā 2015.gadā.

Tādu darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņem no 450,01 līdz 700 eiro mēnesī (pēc nodokļu nomaksas), šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 30,8% (2015.gada pirmajā ceturksnī – 30,1%). Algu no 700,01 līdz 1 400 eiro mēnesī saņēma 17,4% no darbiniekiem (pērn – 13,4%), bet algu 1 400,01 eiro un vairāk – 2,9% (pērn – 1,9%). Saskaņā ar CSP datiem, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 889,2 tūkstoši cilvēku jeb 61% no iedzīvotāju kopējā skaita, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Ref:017.010.102.10042


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.