bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.09.2017 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Pelnīsim ar tranzītu un tūrismu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Šonedēļ Rīgā notika Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības 16+1 formāta biznesa konference un transporta ministru sanāksme. Tajā apstiprināts dokuments, kas paredz veicināt integrētu transporta koridoru attīstību starp Ķīnu un Eiropu.

Dokumentā ir runa par konteinervilcienu maršrutu starp Ķīnu un Eiropu attīstīšanu, robežu šķērsošanas uzlabošanu, kā arī savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā Jaunā zīda ceļa ietvaros.

Rīgā tika atklāts arī 16+1 Sadarbības koordinācijas sekretariāts loģistikas nozarē, kā arī darbu sākusi sekretariāta mājaslapa (http://www.ceec-china-logistics.org/en/). Koordinatora funkcijas valstij izmaksājušas aptuveni pusmiljonu eiro. Tomēr, kā Satiksmes ministrija jau iepriekš norādījusi, koordinējošās valsts statuss transporta un loģistikas jomā sniegs Latvijai jaunas iespējas partnerattiecībām ar Ķīnu.

Ķīnas uzņēmēji sadarbības pasākumu 16+1 formāta ietvaros apmeklēja Rīgas ostu un iepazinās ar tās potenciālu. Viņus vairāk ieinteresēja sadarbības iespējas, investējot jau darbojošos termināļos, nevis jaunu termināļu un loģistikas objektu projekti. Vizītes laikā Ķīnas uzņēmēji izrādīja interesi par Rīgas ostas attīstību kopumā, tās darbības rādītājiem, nākotnes prognozēm, kā arī ģeopolitisko situāciju, kā arī Eiropas un Krievijas sankciju radīto ietekmi uz ostas darbību.

Sadarbības formāts 16+1 starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un Ķīnu vērsts uz Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm – Albāniju, Bosniju-Hercegovinu, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Maķedoniju, Melnkalni, Poliju, Rumāniju, Serbiju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju – dažādās, tostarp transporta, jomās.

Tiem, kas nokavēja sadali

Kamēr Rīgā uzņēma augstus viesus, tai skaitā Ķīnas transporta viceministru Daju Dončanu, Latvijas pārstāvji Maskavā stāstīja par to, kā piesaistīt Krievijas tūristus mūsu valstij, viesnīcā Nikoļskaja organizējot biznesa brokastis, lai stāstītu par tūrisma piedāvājumu. Pasākumā piedalījās Ekonomikas ministrijas nozares padomniece, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Krievijā vadītāja Iveta Strupkāja, tūrisma operatora TEZ Tour Latvia valdes priekšsēdētājs Konstantīns Paļgovs un aviosabiedrības airBaltic pārstāvniecības direktors Krievijā, NVS, Ukrainā un Gruzijā Andrejs Larčenko.

«Latvija – Baltijas pērle, ar pārsteidzoši bagātu vēstures un kultūras mantojumu. Latvijā tūristi jūtas komfortabli un katrs atrod sev ko vērtīgu. Valstī ir attīstīti visi tūrisma veidi: no aktīvā un gastronomiskā līdz veselības un iepirkšanās tūrismam. Tomēr viena no valsts galvenajām bagātībām joprojām ir cilvēki – viesmīlīgi un draudzīgi,» tā savā runā teica Strupkāja.

Tāpat viņa pastāstīja, ka Latvijā notiek daudz dažādu pasākumu, kas piesaista lielu skaitu tūristu, tai skaitā arī tūristus no Krievijas. Piemēram, festivāls Positivus Salacgrīvā – viens no lielākajiem vasaras muzikālajiem pasākumiem. Festivāla biļete trīs dienām maksā 60 eiro, kas ir ievērojami mazāk, nekā citos Eiropas festivālos. Tūristus varētu ieinteresēt arī Līgo svētki, gaismas festivāls STARO Rīga, ledus skulptūru festivāls Jelgavā.

Saskaņā ar Paļgova teikto, Latvija, no atpūtas viedokļa raugoties, ir perspektīvs galamērķis. Krievijas tūristiem ir nepieciešami jauni tirgi, un Latvija ir gatava piedāvāt viņiem daudzveidīgu un vissvarīgāk – finansiāli draudzīgu atpūtu, kas ir ļoti no svara pašreizējos ekonomiskajos apstākļos. Kā lielu plusu var uzskatīt to, ka šeit pagaidām nav tūristu pūļu, kas ļauj atpūsties mierīgā, nesteidzīgā, komfortablā vidē. Turklāt Latvija var būt ērts sākumpunkts, lai iepazītos ar pārējām Eiropas valstīm vai izejas punkts Skandināvijas kruīza programmām.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, neskatoties uz to, ka Krievijas tūristu skaits 2015.gadā sarucis par 31,5%, to tik un tā bijis vairāk, nekā tūristu no citām valstīm – 203,7 tūkstoši cilvēku (2014.gadā — 297,6 tūkstoši).

Jaunākā statistika apstiprina to, ka interese par mūsu valsti nemazinās. Pēc portāla Travel.ru rīcībā esošās informācijas, populārākie Krievijas tūristu galamērķi aizvadītajos maija svētkos bija Baltijas galvaspilsētas – Tallina, Rīga un Viļņa.

Valstis, kas nokavēja ekonomikas pīrāga dalīšanu 19. un 20. gadsimtu mijā (šajā laika posmā par līderiem pasaules ekonomikā kļuva ASV, Vācija, Lielbritānija, Francija, Krievija, Japāna) veiksmīgi sāka pelnīt vārda tiešajā nozīmē no gaisa, saules, jūras un kultūras mantojuma. Starp šīm valstīm minamas Spānija, Itālija, Čehija, Ēģipte, Turcija.

Maz ticams, ka Latvija kļūs par industriālu lielvalsti, taču iespiesties tūrisma tirgū, pateicoties īpašajam klimatam, pārtikas produktiem, dabai un citām „rozīnītēm”, ir iespējams. Tūrisms ekonomikai – tas ir tikai sākums, jo tūristu plūsma rada pievilcīgu vidi investīcijām, kas savukārt ļauj ieguldīt piesaistītos finanšu resursus dažādās nozarēs – transportā, pārtikas rūpniecībā, mājokļu celtniecībā, u.c. Daudzas valstis ir veiksmīgi īstenojušas šo stratēģiju.

Nevajag aiztikt nodokļus

Eiropas Komisija ieteikusi Latvijai uz dabas resursu un nekustamo īpašumu nodokļu rēķina samazināt nodokļu slogu tiem, kuru ienākumi ir zemi. Tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka šobrīd, neraugoties uz Eiropas Komisijas ieteikumiem, netiek plānots mainīt nodokļu likmi.

Saskaņā ar CSP datiem, šī gada pirmajā ceturksnī, neto algu (pēc nodokļu atskaitījumiem) 450 eiro mēnesī saņēma 43,7% pamatdarbā strādājošo – par 7,5 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā 2015.gadā.

Tādu darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņem no 450,01 līdz 700 eiro mēnesī (pēc nodokļu nomaksas), šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 30,8% (2015.gada pirmajā ceturksnī – 30,1%). Algu no 700,01 līdz 1 400 eiro mēnesī saņēma 17,4% no darbiniekiem (pērn – 13,4%), bet algu 1 400,01 eiro un vairāk – 2,9% (pērn – 1,9%). Saskaņā ar CSP datiem, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 889,2 tūkstoši cilvēku jeb 61% no iedzīvotāju kopējā skaita, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Ref:017.010.102.10042


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».