bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.10.2017 | Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Piena upes ziedu krastos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠī nedēļa atsevišķām Latvijas tautsaimniecības nozarēm pagāja Krievijas sankciju seku zīmē. Zaudējumus aprēķināja un izeju no sarežģītās situācijas meklēja piena un zivju pārstrādes uzņēmumi un ziedu audzētāji.

Piena nozares pārstāvji šonedēļ centās aprēķināt zaudējumus, ko radījis aizliegums pārdot produktus Krievijas tirgū, lai aprēķinātu summu, ko pieprasīt no Briseles kā finansiālu atbalstu Latvijas piena ražotājiem. To izdarīt tomēr neizdevās, jo lauksaimnieku un Zemkopības ministrijas aprēķini, lai arī nedaudz, tomēr atšķiras.

Piena ražotāji apgalvo, ka, lai noteiktu galīgo summu, jāņem vērā pārāk daudz saskaitāmie – izslaukums, govju skaits, lopbarības izmaksas u.c. Par klupšanas akmeni kļuva vidējā pašizmaksa piena ražošanai. Šis rādītājs dažādās saimniecībās svārstījās no 24 līdz 30 centiem par vienu kilogramu piena. Cena atkarīga no saimniecības lieluma un darba ražības. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aprēķiniem, vidējais rādītājs ir 27 centi. Tā kā piena ražotāju un Zemkopības ministrijas aprēķini nesakrīt, puses nevar nonākt pie kopsaucēja, un attiecīgi – lūgt palīdzību no Eiropas Savienības.

Tikmēr Lietuvas lauksaimnieki visu ir aprēķinājuši un lūdz Briselei konkrētu summu – aptuveni 11 miljonus eiro. Mājas darbu ir izpildījuši arī igauņi.

Aizvadītajā rudenī, kad krasi samazinājās piena iepirkumu cena, nokrītot pat zem pašizmaksas, Latvijas piena nozares zaudējumi pēc Krievija noieta tirgus zaudēšanas tika vērtēti 9 miljoni eiro mēnesī. Eiropas Komisija pērn paziņoja, ka, gadījumā, ja situācija piena nozarē neuzlabosies, ES būs gatava no jauna pārskatīt jautājumu par finansiālās palīdzības sniegšanu, tomēr realitātē tā bija ievērojami mazāk nepieciešama.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs izteicis cerību, ka lauksaimnieki nesāks masveidā likvidēt savas saimniecības un izkaut lopus. Tomēr vienlaikus viņš atzīst, ka krīzes sekas liek par sevi manīt un, iespējams, kādam no zemniekiem nāksies savu ganāmpulku likvidēt, jo atrast piena produktiem jaunus noieta tirgus nav viegli.

Jau iepriekš kļuva zināms, ka no 1.augusta viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā Food Union par 1,5 eiro centiem samazina piena iepirkuma cenas līdz 20,5 eiro centiem. Lauksaimnieki prognozē, ka cenu kritums turpināsies, jo Food Union var sekot arī citi piena pārstrādes uzņēmumi. Food Union iepērk pienu no aptuveni 400 saimniecībām.

Tāpēc, ka piena nozarē ir krīze, piena pārstrādes uzņēmums Latvijas piens bija spiests pieprasīt kredītbrīvdienas, lai uz pusgadu atliktu aizdevuma atmaksu, kas izsniegts ar valsts garantiju. Pēdējās dienās kļuvusi zināma informācija, ka par Latvijas uzņēmumu ieinteresējušies lielākie Skandināvijas kooperatīvi Arla Foods un Valio. Jānis Dūklavs arī apstiprinājis, ka ir trīs interesenti, kuru rīcībā ir pietiekoši līdzekļu, lai iegādātos Latvijas uzņēmumu.

Zivs pūst no galvas

Savu daļu saņēmuši arī zivrūpnieki. Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības dienests Rospotrebnadzor, pamatojoties uz pretenzijām pret marķējuma prasību, pamata produkta masas daļas, enerģētiskās vērtības rādītāju pārkāpumiem, no 1.augusta aizliedzis ievest Krievijā konservus no piecām ražotnēm Latvijā – Ventspils zivju konservu kombināta, uzņēmuma Gamma – А, Sabiedrības IMS, Unda un Saldus gaļas kombināta. Vērts pieminēt, ka pirmie četri no tiem ir galvenie piegādātāji Krievijas lielākajām pilsētām – Maskavai, Sanktpēterburgai un citām daudzmiljonu pilsētām.

Vienai no nesenām versijām nav nekādas saistības ar politiku un tā skar vien ekonomiku. Saskaņā ar šo versiju kārtējais Rospotrebnadzor aizliegums ievest zivju konservus no Latvijas varētu būt saistīts ar Kaļiņingradas zivju pārstrādes uzņēmumu spēcīgu lobiju, kas virza savu Produkciju Krievijas tirgū, attīrot noieta tirgu un virzot savas intereses caur valsts struktūrām.

Federālās programmas piekrastes zvejas attīstībai ietvaros ciemats Svetlij Kaļiņingradas apgabalā pagājušajā gadā ir nopelnījis vienotu zivju pārstrādes kompleksu. Pašā Kaļiņingradā ar zivju pārstrādi nodarbojas 80 uzņēmumi. Uzņēmuma Zapadnaja ribnaja kompānija dibinātājs un ģenerāldirektors Nikolajs Nečajs jau iepriekš paziņojis, ka 2014.gadā 50% nozvejoto zivju izmantoti lopbarības miltiem. Saskaņā ar viņa sacīto, uzņēmums nevarēja konkurēt ar Latvijas ražotājiem, kas spēj dempingot, jo ES ir kompensēja 50% degvielas izmaksu un piešķīra 70% subsīdiju jaunu ražotņu atvēršanai.

Vēl vairāk – Kaļiņingradas zvejnieki un zivju pārstrādes uzņēmumi šī gada jūnija pieprasīja valdībai ieviest aizliegumu piegādāt savu Latvijas un Igaunijas konkurentu preces.

Un vajadzēja arī tā sagadīties, ka vēl kāda regulējošā institūcija – Krievijas dienests Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor trešdien paziņojis, ka no 4.jūnija pilnībā aizliedz zivju un zivju produkcijas eksportu no Latvijas un Igaunijas, baidoties no produkcijā atrastajām cilvēka dzīvībai kaitīgajām vielām.

Saskaņā ar Krievijas Federācijas lēmumu, svaigas, saldētas un atdzesētas zivju produkcijas importa aizliegums no Latvijas un Igaunijas ir spēkā līdz 2016.gada augustam. Tomēr zivju konservi sankcionēto produktu sarakstā netika iekļauti. Krievija ir aizliegusi arī šīs produkcijas tranzītu savā teritorijā. Rezultātā, Latvijas ražotāji zaudēja daļu peļņas NVS un vienotajā muitas ūnijā, izņemot Baltkrieviju.

Un pie kā vainīgas tulpes?

Redzes lokā nonākuši arī Latvijas ziedu audzētāji. Rosseļhoznadzor paziņojis, ka var aizliegt ievest Krievijā ziedus un augu produkciju. Ja tiks īstenots šis embargo, tas ietekmēs Nīderlandi, Poliju, Lietuvu, Latviju, Slovākiju, Čehiju, Itāliju un Vāciju saistībā ar to, ka šo valstu fitosanitārie dienesti sertificē Nīderlandē audzētos ziedus, un negarantē drošību to piegādēm uz Krievijas Federāciju. Galvenie pārkāpumi Nīderlandē audzēto ziedu piegādē ir Kalifornijas ziedu tripša, krizantēmu baltās rūsas un kokvilnas baltblusiņas klātbūtne.

Eurostat dati par 2014.gadu rāda, ka no Latvijas uz Krieviju izvesti augi par 34,5 miljoniem eiro. Kā liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati, pagājušajā gadā Latvijas izcelsmes stādi – rozes, rododendri un acālijas, citas āra kultūras, dārzeņu un zemeņu stādi, spraudeņi, ziedoši augi, tulpju, narcišu sīpoli – uz Krieviju tika eksportēti 14 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka aptuveni divas trešdaļas no Latvijas uz Krieviju eksportēto ziedu un augu stādu bijis reeksports. Tādējādi var lēst, ka caur Latviju uz Krieviju pagājušajā gadā pārdotas Holandes tulpes par aptuveni 20 miljoniem.

Ref:017.010.103.7677


Pievienot komentāru

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

KP piemēro saistošos nosacījumus MTG Broadcasting AB iegādei

Konkurences padome lēma atļaut UAB Bite Lietuva iegādāties MTG Broadcasting AB grupas sabiedrības Latvijā.

Apstādījumu saglabāšanas komisija piekrīt 24 koku ciršanai Lidl projekta vietā

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, izvērtējot koriģēto Lidl projektu, kuru plānots realizēt Dzelzavas ielā 75 B, piekritusi 24 koku ciršanai. Nosacījums - ka to vietā tiks iestādīti 35 dižstādi un tiks uzbūvēts projektā paredzētais bērnu rotaļu laukums, informē Rīgas domē. 

EK sodītie Lietuvas dzelzceļnieki plāno gan apstrīdēt lēmumu, gan, visticamāk, atjaunot sliedes uz Reņģi

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums, kam Eiropas Komisija noteica 27,87 miljonus eiro lielu naudassodu par konkurences kropļošanu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma demontāžu, paudis ieceri, kas liecina gan par savas vainas apzināšanos, jo tiek runāts par iespējamu sliežu ceļa atjaunošanu, gan vienlaikus par vēlmi atspēkot EK konkurences uzraugu secināto.

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 19.oktobrī, atzinusi Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei.

Latvijas krājbankas administrators septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro, kas ir par 12,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp 2017.gada septembrī visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Aptauja: Visbiežāk pie ārsta dodas rīdzinieki

Regulāras veselības pārbaudes veic trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Meteo: Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekordam aprit 50 gadi

Eiropas rietumiem un Britu salām tuvojas tropiskā vētra Ofēlija. Tik tālu uz austrumiem Atlantijas okeāna tropiskās vētras ir novērojamas aptuveni reizi 50 gados. Lai gan Latviju tropiskās vētras nevar skart, tomēr arī pie mums ir novērojamas postošas vētras. Atskatoties pagātnē, šogad aprit 50 gadi kopš vētras, kuras laikā Liepājā tika novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas reģistrēts Latvijā - 48 m/s.

Ķīnas prezidents: Ķīnas sociālisms iegājis jaunā ērā

Ķīnā atklāts valstī valdošās Komunistiskās partijas piecgades kongress, kura ievadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins izklāstījis ieceri par valsts turpmāko attīstību, nosaucis arī galvenos darbības mērķus, solot būvēt «modernu sociālistisku valsti».

Čigāne: Eiropas Savienības Sociālais pīlārs, galvenokārt, ir svarīgs pašai Latvijai

Lai Latvija brīvas darbaspēka kustības Eiropas Savienībā ietvaros būtu ieguvēja, mums ir nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem gan pieeju izglītības ieguvei, gan taisnīgus darba apstākļus, kā arī nodrošināt sociālās aizsardzības pasākumus, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

40% gadījumos auto problēmas saistās ar gaismu, akumulatoru un drošības sistēmām

Noskaidrots, ka ceturtdaļa (41%) automobiļu ir problēmas ar apgaismes ierīcēm, 39% nekvalitatīvi darbojas akumulators, savukārt 44% ir problēmas ar drošības sistēmām - nedarbojas airbag jeb drošības spilvens vai ABS bremžu sistēma.

Iespējams, apdraudēts sabiedriskā transporta iepirkums

Ņemot vērā, ka no 2018.gada 1.janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās no desmit maršrutu tīkla daļās, Sabiedriskā transporta padomes sēdē pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu vairākās Latvijas pilsētās.

Irākas spēki iegājuši kurdu iekarotajās teritorijās, kurdi sola strādāt neatkarībai

Trīs nedēļas pēc Irākas Kurdistānas neatkarības referenduma Irākas centrālās varas spēki pavēstījuši, ka pārņēmuši savā kontrolē valsts teritorijas, kuras pēc uzvarētām cīņām pret teroristisko grupējumu «Islāma valsts» bija ieņēmuši kurdu kaujinieki, un Bagdāde paziņojusi, ka referendums nu ir «pagātnes lieta».

Eesti Energia brīdina: piesārņojuma griestu noteikšana var Baltijā apdraudēt energoapgādi

Iecere noteikt oglekļa dioksīda izmešu griestus, lai saņemtu subsīdijas, kas šobrīd tiek apspriesta Eiropas Savienībā, var Igaunijā un Baltijas valstīs radīt problēmas ar energopiegāžu nepārtrauktību, tā vērtējis igauņu energokoncerns Eesti Energia.

Igaunijas ostām par 29% lielāki janvāra-septembra ieņēmumi

Igaunijas valsts ostu uzņēmums Tallina Sadam 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos guvis 99,1 miljona eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Dažiem ārstiem atalgojums nākamgad pieaugšot pat par 80%

Nākamgad stacionārajā veselības aprūpē strādājošo ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa pieaugs no aptuveni 80% - no 859 eiro līdz 1 547 eiro, liecina Veselības ministrijas apkopotā informācija.

MTG Baltija oficiāli pārdots; Jaunais nosaukums - All Media Baltics

Trešdien, 18.oktobrī, noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai Providence Equity Partners.

Novērojums: Latvijas iedzīvotāji turpina riskantu un nedrošu uzvedību internetā

Lai arī masu medijos regulāri izskan informācija par krāpšanas gadījumiem internetā, Latvijas iedzīvotāji turpina riskanto uzvedību interneta vidē. Lielākā problēma - interneta lietotāji ir lētticīgi un nepārbauda informāciju par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pauž Drošāka interneta centra pārstāvis.

Atkārtoti izskatīs aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti atkārtoti aktualizējuši jautājumu par dzimumšūnu donoru reģistru, kā ietvaros neizvērtēts palicis arī aizliegums ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Piecu gadu laikā Rīgā slēgs 42 azartspēļu zāles

Rīgas dome trešdien, 18.oktobrī, atbalstījusi vēl 33 spēļu zāļu slēgšanu, līdz ar to kopumā paredzot turpmāko piecu gadu laikā Rīgā likvidēt 42 spēļu zāles.

Latvijā ir visaugstākais sieviešu - vadītāju īpatsvars ES

Visaugstākais sieviešu – vadītāju rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir tieši Latvijā – 47%. Kopumā ES pērn tikai trešā daļa vadītāju bija sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati.

Aptauja: Aizvien vairāk cilvēku pārliecināti par ieguvumiem no dalības ES

Teju divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts dalība Eiropas Savienībā kopumā ir nesusi ieguvumus. Līdzīgu viedokli Eiropas Parlamenta rudens Eirobarometra aptaujā pauduši 64% visu ES dalībvalstu iedzīvotāju.

Uz Latviju no Turcijas pārmitinātas 17 personas, kurām nepieciešama palīdzība

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros otrdien, 17.oktobrī, uz Latviju no Turcijas pārmitinātas 17 personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā deviņi nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Jaunākie komentāri