bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Piena upes ziedu krastos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠī nedēļa atsevišķām Latvijas tautsaimniecības nozarēm pagāja Krievijas sankciju seku zīmē. Zaudējumus aprēķināja un izeju no sarežģītās situācijas meklēja piena un zivju pārstrādes uzņēmumi un ziedu audzētāji.

Piena nozares pārstāvji šonedēļ centās aprēķināt zaudējumus, ko radījis aizliegums pārdot produktus Krievijas tirgū, lai aprēķinātu summu, ko pieprasīt no Briseles kā finansiālu atbalstu Latvijas piena ražotājiem. To izdarīt tomēr neizdevās, jo lauksaimnieku un Zemkopības ministrijas aprēķini, lai arī nedaudz, tomēr atšķiras.

Piena ražotāji apgalvo, ka, lai noteiktu galīgo summu, jāņem vērā pārāk daudz saskaitāmie – izslaukums, govju skaits, lopbarības izmaksas u.c. Par klupšanas akmeni kļuva vidējā pašizmaksa piena ražošanai. Šis rādītājs dažādās saimniecībās svārstījās no 24 līdz 30 centiem par vienu kilogramu piena. Cena atkarīga no saimniecības lieluma un darba ražības. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aprēķiniem, vidējais rādītājs ir 27 centi. Tā kā piena ražotāju un Zemkopības ministrijas aprēķini nesakrīt, puses nevar nonākt pie kopsaucēja, un attiecīgi – lūgt palīdzību no Eiropas Savienības.

Tikmēr Lietuvas lauksaimnieki visu ir aprēķinājuši un lūdz Briselei konkrētu summu – aptuveni 11 miljonus eiro. Mājas darbu ir izpildījuši arī igauņi.

Aizvadītajā rudenī, kad krasi samazinājās piena iepirkumu cena, nokrītot pat zem pašizmaksas, Latvijas piena nozares zaudējumi pēc Krievija noieta tirgus zaudēšanas tika vērtēti 9 miljoni eiro mēnesī. Eiropas Komisija pērn paziņoja, ka, gadījumā, ja situācija piena nozarē neuzlabosies, ES būs gatava no jauna pārskatīt jautājumu par finansiālās palīdzības sniegšanu, tomēr realitātē tā bija ievērojami mazāk nepieciešama.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs izteicis cerību, ka lauksaimnieki nesāks masveidā likvidēt savas saimniecības un izkaut lopus. Tomēr vienlaikus viņš atzīst, ka krīzes sekas liek par sevi manīt un, iespējams, kādam no zemniekiem nāksies savu ganāmpulku likvidēt, jo atrast piena produktiem jaunus noieta tirgus nav viegli.

Jau iepriekš kļuva zināms, ka no 1.augusta viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā Food Union par 1,5 eiro centiem samazina piena iepirkuma cenas līdz 20,5 eiro centiem. Lauksaimnieki prognozē, ka cenu kritums turpināsies, jo Food Union var sekot arī citi piena pārstrādes uzņēmumi. Food Union iepērk pienu no aptuveni 400 saimniecībām.

Tāpēc, ka piena nozarē ir krīze, piena pārstrādes uzņēmums Latvijas piens bija spiests pieprasīt kredītbrīvdienas, lai uz pusgadu atliktu aizdevuma atmaksu, kas izsniegts ar valsts garantiju. Pēdējās dienās kļuvusi zināma informācija, ka par Latvijas uzņēmumu ieinteresējušies lielākie Skandināvijas kooperatīvi Arla Foods un Valio. Jānis Dūklavs arī apstiprinājis, ka ir trīs interesenti, kuru rīcībā ir pietiekoši līdzekļu, lai iegādātos Latvijas uzņēmumu.

Zivs pūst no galvas

Savu daļu saņēmuši arī zivrūpnieki. Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības dienests Rospotrebnadzor, pamatojoties uz pretenzijām pret marķējuma prasību, pamata produkta masas daļas, enerģētiskās vērtības rādītāju pārkāpumiem, no 1.augusta aizliedzis ievest Krievijā konservus no piecām ražotnēm Latvijā – Ventspils zivju konservu kombināta, uzņēmuma Gamma – А, Sabiedrības IMS, Unda un Saldus gaļas kombināta. Vērts pieminēt, ka pirmie četri no tiem ir galvenie piegādātāji Krievijas lielākajām pilsētām – Maskavai, Sanktpēterburgai un citām daudzmiljonu pilsētām.

Vienai no nesenām versijām nav nekādas saistības ar politiku un tā skar vien ekonomiku. Saskaņā ar šo versiju kārtējais Rospotrebnadzor aizliegums ievest zivju konservus no Latvijas varētu būt saistīts ar Kaļiņingradas zivju pārstrādes uzņēmumu spēcīgu lobiju, kas virza savu Produkciju Krievijas tirgū, attīrot noieta tirgu un virzot savas intereses caur valsts struktūrām.

Federālās programmas piekrastes zvejas attīstībai ietvaros ciemats Svetlij Kaļiņingradas apgabalā pagājušajā gadā ir nopelnījis vienotu zivju pārstrādes kompleksu. Pašā Kaļiņingradā ar zivju pārstrādi nodarbojas 80 uzņēmumi. Uzņēmuma Zapadnaja ribnaja kompānija dibinātājs un ģenerāldirektors Nikolajs Nečajs jau iepriekš paziņojis, ka 2014.gadā 50% nozvejoto zivju izmantoti lopbarības miltiem. Saskaņā ar viņa sacīto, uzņēmums nevarēja konkurēt ar Latvijas ražotājiem, kas spēj dempingot, jo ES ir kompensēja 50% degvielas izmaksu un piešķīra 70% subsīdiju jaunu ražotņu atvēršanai.

Vēl vairāk – Kaļiņingradas zvejnieki un zivju pārstrādes uzņēmumi šī gada jūnija pieprasīja valdībai ieviest aizliegumu piegādāt savu Latvijas un Igaunijas konkurentu preces.

Un vajadzēja arī tā sagadīties, ka vēl kāda regulējošā institūcija – Krievijas dienests Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor trešdien paziņojis, ka no 4.jūnija pilnībā aizliedz zivju un zivju produkcijas eksportu no Latvijas un Igaunijas, baidoties no produkcijā atrastajām cilvēka dzīvībai kaitīgajām vielām.

Saskaņā ar Krievijas Federācijas lēmumu, svaigas, saldētas un atdzesētas zivju produkcijas importa aizliegums no Latvijas un Igaunijas ir spēkā līdz 2016.gada augustam. Tomēr zivju konservi sankcionēto produktu sarakstā netika iekļauti. Krievija ir aizliegusi arī šīs produkcijas tranzītu savā teritorijā. Rezultātā, Latvijas ražotāji zaudēja daļu peļņas NVS un vienotajā muitas ūnijā, izņemot Baltkrieviju.

Un pie kā vainīgas tulpes?

Redzes lokā nonākuši arī Latvijas ziedu audzētāji. Rosseļhoznadzor paziņojis, ka var aizliegt ievest Krievijā ziedus un augu produkciju. Ja tiks īstenots šis embargo, tas ietekmēs Nīderlandi, Poliju, Lietuvu, Latviju, Slovākiju, Čehiju, Itāliju un Vāciju saistībā ar to, ka šo valstu fitosanitārie dienesti sertificē Nīderlandē audzētos ziedus, un negarantē drošību to piegādēm uz Krievijas Federāciju. Galvenie pārkāpumi Nīderlandē audzēto ziedu piegādē ir Kalifornijas ziedu tripša, krizantēmu baltās rūsas un kokvilnas baltblusiņas klātbūtne.

Eurostat dati par 2014.gadu rāda, ka no Latvijas uz Krieviju izvesti augi par 34,5 miljoniem eiro. Kā liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati, pagājušajā gadā Latvijas izcelsmes stādi – rozes, rododendri un acālijas, citas āra kultūras, dārzeņu un zemeņu stādi, spraudeņi, ziedoši augi, tulpju, narcišu sīpoli – uz Krieviju tika eksportēti 14 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka aptuveni divas trešdaļas no Latvijas uz Krieviju eksportēto ziedu un augu stādu bijis reeksports. Tādējādi var lēst, ka caur Latviju uz Krieviju pagājušajā gadā pārdotas Holandes tulpes par aptuveni 20 miljoniem.

Ref:017.010.103.7677


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.