bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.01.2017 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Piena upes ziedu krastos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠī nedēļa atsevišķām Latvijas tautsaimniecības nozarēm pagāja Krievijas sankciju seku zīmē. Zaudējumus aprēķināja un izeju no sarežģītās situācijas meklēja piena un zivju pārstrādes uzņēmumi un ziedu audzētāji.

Piena nozares pārstāvji šonedēļ centās aprēķināt zaudējumus, ko radījis aizliegums pārdot produktus Krievijas tirgū, lai aprēķinātu summu, ko pieprasīt no Briseles kā finansiālu atbalstu Latvijas piena ražotājiem. To izdarīt tomēr neizdevās, jo lauksaimnieku un Zemkopības ministrijas aprēķini, lai arī nedaudz, tomēr atšķiras.

Piena ražotāji apgalvo, ka, lai noteiktu galīgo summu, jāņem vērā pārāk daudz saskaitāmie – izslaukums, govju skaits, lopbarības izmaksas u.c. Par klupšanas akmeni kļuva vidējā pašizmaksa piena ražošanai. Šis rādītājs dažādās saimniecībās svārstījās no 24 līdz 30 centiem par vienu kilogramu piena. Cena atkarīga no saimniecības lieluma un darba ražības. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aprēķiniem, vidējais rādītājs ir 27 centi. Tā kā piena ražotāju un Zemkopības ministrijas aprēķini nesakrīt, puses nevar nonākt pie kopsaucēja, un attiecīgi – lūgt palīdzību no Eiropas Savienības.

Tikmēr Lietuvas lauksaimnieki visu ir aprēķinājuši un lūdz Briselei konkrētu summu – aptuveni 11 miljonus eiro. Mājas darbu ir izpildījuši arī igauņi.

Aizvadītajā rudenī, kad krasi samazinājās piena iepirkumu cena, nokrītot pat zem pašizmaksas, Latvijas piena nozares zaudējumi pēc Krievija noieta tirgus zaudēšanas tika vērtēti 9 miljoni eiro mēnesī. Eiropas Komisija pērn paziņoja, ka, gadījumā, ja situācija piena nozarē neuzlabosies, ES būs gatava no jauna pārskatīt jautājumu par finansiālās palīdzības sniegšanu, tomēr realitātē tā bija ievērojami mazāk nepieciešama.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs izteicis cerību, ka lauksaimnieki nesāks masveidā likvidēt savas saimniecības un izkaut lopus. Tomēr vienlaikus viņš atzīst, ka krīzes sekas liek par sevi manīt un, iespējams, kādam no zemniekiem nāksies savu ganāmpulku likvidēt, jo atrast piena produktiem jaunus noieta tirgus nav viegli.

Jau iepriekš kļuva zināms, ka no 1.augusta viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā Food Union par 1,5 eiro centiem samazina piena iepirkuma cenas līdz 20,5 eiro centiem. Lauksaimnieki prognozē, ka cenu kritums turpināsies, jo Food Union var sekot arī citi piena pārstrādes uzņēmumi. Food Union iepērk pienu no aptuveni 400 saimniecībām.

Tāpēc, ka piena nozarē ir krīze, piena pārstrādes uzņēmums Latvijas piens bija spiests pieprasīt kredītbrīvdienas, lai uz pusgadu atliktu aizdevuma atmaksu, kas izsniegts ar valsts garantiju. Pēdējās dienās kļuvusi zināma informācija, ka par Latvijas uzņēmumu ieinteresējušies lielākie Skandināvijas kooperatīvi Arla Foods un Valio. Jānis Dūklavs arī apstiprinājis, ka ir trīs interesenti, kuru rīcībā ir pietiekoši līdzekļu, lai iegādātos Latvijas uzņēmumu.

Zivs pūst no galvas

Savu daļu saņēmuši arī zivrūpnieki. Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības dienests Rospotrebnadzor, pamatojoties uz pretenzijām pret marķējuma prasību, pamata produkta masas daļas, enerģētiskās vērtības rādītāju pārkāpumiem, no 1.augusta aizliedzis ievest Krievijā konservus no piecām ražotnēm Latvijā – Ventspils zivju konservu kombināta, uzņēmuma Gamma – А, Sabiedrības IMS, Unda un Saldus gaļas kombināta. Vērts pieminēt, ka pirmie četri no tiem ir galvenie piegādātāji Krievijas lielākajām pilsētām – Maskavai, Sanktpēterburgai un citām daudzmiljonu pilsētām.

Vienai no nesenām versijām nav nekādas saistības ar politiku un tā skar vien ekonomiku. Saskaņā ar šo versiju kārtējais Rospotrebnadzor aizliegums ievest zivju konservus no Latvijas varētu būt saistīts ar Kaļiņingradas zivju pārstrādes uzņēmumu spēcīgu lobiju, kas virza savu Produkciju Krievijas tirgū, attīrot noieta tirgu un virzot savas intereses caur valsts struktūrām.

Federālās programmas piekrastes zvejas attīstībai ietvaros ciemats Svetlij Kaļiņingradas apgabalā pagājušajā gadā ir nopelnījis vienotu zivju pārstrādes kompleksu. Pašā Kaļiņingradā ar zivju pārstrādi nodarbojas 80 uzņēmumi. Uzņēmuma Zapadnaja ribnaja kompānija dibinātājs un ģenerāldirektors Nikolajs Nečajs jau iepriekš paziņojis, ka 2014.gadā 50% nozvejoto zivju izmantoti lopbarības miltiem. Saskaņā ar viņa sacīto, uzņēmums nevarēja konkurēt ar Latvijas ražotājiem, kas spēj dempingot, jo ES ir kompensēja 50% degvielas izmaksu un piešķīra 70% subsīdiju jaunu ražotņu atvēršanai.

Vēl vairāk – Kaļiņingradas zvejnieki un zivju pārstrādes uzņēmumi šī gada jūnija pieprasīja valdībai ieviest aizliegumu piegādāt savu Latvijas un Igaunijas konkurentu preces.

Un vajadzēja arī tā sagadīties, ka vēl kāda regulējošā institūcija – Krievijas dienests Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor trešdien paziņojis, ka no 4.jūnija pilnībā aizliedz zivju un zivju produkcijas eksportu no Latvijas un Igaunijas, baidoties no produkcijā atrastajām cilvēka dzīvībai kaitīgajām vielām.

Saskaņā ar Krievijas Federācijas lēmumu, svaigas, saldētas un atdzesētas zivju produkcijas importa aizliegums no Latvijas un Igaunijas ir spēkā līdz 2016.gada augustam. Tomēr zivju konservi sankcionēto produktu sarakstā netika iekļauti. Krievija ir aizliegusi arī šīs produkcijas tranzītu savā teritorijā. Rezultātā, Latvijas ražotāji zaudēja daļu peļņas NVS un vienotajā muitas ūnijā, izņemot Baltkrieviju.

Un pie kā vainīgas tulpes?

Redzes lokā nonākuši arī Latvijas ziedu audzētāji. Rosseļhoznadzor paziņojis, ka var aizliegt ievest Krievijā ziedus un augu produkciju. Ja tiks īstenots šis embargo, tas ietekmēs Nīderlandi, Poliju, Lietuvu, Latviju, Slovākiju, Čehiju, Itāliju un Vāciju saistībā ar to, ka šo valstu fitosanitārie dienesti sertificē Nīderlandē audzētos ziedus, un negarantē drošību to piegādēm uz Krievijas Federāciju. Galvenie pārkāpumi Nīderlandē audzēto ziedu piegādē ir Kalifornijas ziedu tripša, krizantēmu baltās rūsas un kokvilnas baltblusiņas klātbūtne.

Eurostat dati par 2014.gadu rāda, ka no Latvijas uz Krieviju izvesti augi par 34,5 miljoniem eiro. Kā liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati, pagājušajā gadā Latvijas izcelsmes stādi – rozes, rododendri un acālijas, citas āra kultūras, dārzeņu un zemeņu stādi, spraudeņi, ziedoši augi, tulpju, narcišu sīpoli – uz Krieviju tika eksportēti 14 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka aptuveni divas trešdaļas no Latvijas uz Krieviju eksportēto ziedu un augu stādu bijis reeksports. Tādējādi var lēst, ka caur Latviju uz Krieviju pagājušajā gadā pārdotas Holandes tulpes par aptuveni 20 miljoniem.

Ref:017.010.103.7677


Pievienot komentāru

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.

Kudors: Baltijas valstīm tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, tā Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017 norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Šonedēļ nokrišņu būs maz; nedēļas vidū gaidāms sals

Pirmdien, 23.janvārī, laika apstākļus noteiks neliela zema spiediena ieplaka, līdz ar to daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi: pārsvarā lietus un slapjš sniegs. Pūtīs mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, un gaisa temperatūra pieturēsies 0…+4 grādu robežās pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.