bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.07.2017 | Vārda dienas: Ance, Anna, Annija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Piena upes ziedu krastos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠī nedēļa atsevišķām Latvijas tautsaimniecības nozarēm pagāja Krievijas sankciju seku zīmē. Zaudējumus aprēķināja un izeju no sarežģītās situācijas meklēja piena un zivju pārstrādes uzņēmumi un ziedu audzētāji.

Piena nozares pārstāvji šonedēļ centās aprēķināt zaudējumus, ko radījis aizliegums pārdot produktus Krievijas tirgū, lai aprēķinātu summu, ko pieprasīt no Briseles kā finansiālu atbalstu Latvijas piena ražotājiem. To izdarīt tomēr neizdevās, jo lauksaimnieku un Zemkopības ministrijas aprēķini, lai arī nedaudz, tomēr atšķiras.

Piena ražotāji apgalvo, ka, lai noteiktu galīgo summu, jāņem vērā pārāk daudz saskaitāmie – izslaukums, govju skaits, lopbarības izmaksas u.c. Par klupšanas akmeni kļuva vidējā pašizmaksa piena ražošanai. Šis rādītājs dažādās saimniecībās svārstījās no 24 līdz 30 centiem par vienu kilogramu piena. Cena atkarīga no saimniecības lieluma un darba ražības. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aprēķiniem, vidējais rādītājs ir 27 centi. Tā kā piena ražotāju un Zemkopības ministrijas aprēķini nesakrīt, puses nevar nonākt pie kopsaucēja, un attiecīgi – lūgt palīdzību no Eiropas Savienības.

Tikmēr Lietuvas lauksaimnieki visu ir aprēķinājuši un lūdz Briselei konkrētu summu – aptuveni 11 miljonus eiro. Mājas darbu ir izpildījuši arī igauņi.

Aizvadītajā rudenī, kad krasi samazinājās piena iepirkumu cena, nokrītot pat zem pašizmaksas, Latvijas piena nozares zaudējumi pēc Krievija noieta tirgus zaudēšanas tika vērtēti 9 miljoni eiro mēnesī. Eiropas Komisija pērn paziņoja, ka, gadījumā, ja situācija piena nozarē neuzlabosies, ES būs gatava no jauna pārskatīt jautājumu par finansiālās palīdzības sniegšanu, tomēr realitātē tā bija ievērojami mazāk nepieciešama.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs izteicis cerību, ka lauksaimnieki nesāks masveidā likvidēt savas saimniecības un izkaut lopus. Tomēr vienlaikus viņš atzīst, ka krīzes sekas liek par sevi manīt un, iespējams, kādam no zemniekiem nāksies savu ganāmpulku likvidēt, jo atrast piena produktiem jaunus noieta tirgus nav viegli.

Jau iepriekš kļuva zināms, ka no 1.augusta viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā Food Union par 1,5 eiro centiem samazina piena iepirkuma cenas līdz 20,5 eiro centiem. Lauksaimnieki prognozē, ka cenu kritums turpināsies, jo Food Union var sekot arī citi piena pārstrādes uzņēmumi. Food Union iepērk pienu no aptuveni 400 saimniecībām.

Tāpēc, ka piena nozarē ir krīze, piena pārstrādes uzņēmums Latvijas piens bija spiests pieprasīt kredītbrīvdienas, lai uz pusgadu atliktu aizdevuma atmaksu, kas izsniegts ar valsts garantiju. Pēdējās dienās kļuvusi zināma informācija, ka par Latvijas uzņēmumu ieinteresējušies lielākie Skandināvijas kooperatīvi Arla Foods un Valio. Jānis Dūklavs arī apstiprinājis, ka ir trīs interesenti, kuru rīcībā ir pietiekoši līdzekļu, lai iegādātos Latvijas uzņēmumu.

Zivs pūst no galvas

Savu daļu saņēmuši arī zivrūpnieki. Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības dienests Rospotrebnadzor, pamatojoties uz pretenzijām pret marķējuma prasību, pamata produkta masas daļas, enerģētiskās vērtības rādītāju pārkāpumiem, no 1.augusta aizliedzis ievest Krievijā konservus no piecām ražotnēm Latvijā – Ventspils zivju konservu kombināta, uzņēmuma Gamma – А, Sabiedrības IMS, Unda un Saldus gaļas kombināta. Vērts pieminēt, ka pirmie četri no tiem ir galvenie piegādātāji Krievijas lielākajām pilsētām – Maskavai, Sanktpēterburgai un citām daudzmiljonu pilsētām.

Vienai no nesenām versijām nav nekādas saistības ar politiku un tā skar vien ekonomiku. Saskaņā ar šo versiju kārtējais Rospotrebnadzor aizliegums ievest zivju konservus no Latvijas varētu būt saistīts ar Kaļiņingradas zivju pārstrādes uzņēmumu spēcīgu lobiju, kas virza savu Produkciju Krievijas tirgū, attīrot noieta tirgu un virzot savas intereses caur valsts struktūrām.

Federālās programmas piekrastes zvejas attīstībai ietvaros ciemats Svetlij Kaļiņingradas apgabalā pagājušajā gadā ir nopelnījis vienotu zivju pārstrādes kompleksu. Pašā Kaļiņingradā ar zivju pārstrādi nodarbojas 80 uzņēmumi. Uzņēmuma Zapadnaja ribnaja kompānija dibinātājs un ģenerāldirektors Nikolajs Nečajs jau iepriekš paziņojis, ka 2014.gadā 50% nozvejoto zivju izmantoti lopbarības miltiem. Saskaņā ar viņa sacīto, uzņēmums nevarēja konkurēt ar Latvijas ražotājiem, kas spēj dempingot, jo ES ir kompensēja 50% degvielas izmaksu un piešķīra 70% subsīdiju jaunu ražotņu atvēršanai.

Vēl vairāk – Kaļiņingradas zvejnieki un zivju pārstrādes uzņēmumi šī gada jūnija pieprasīja valdībai ieviest aizliegumu piegādāt savu Latvijas un Igaunijas konkurentu preces.

Un vajadzēja arī tā sagadīties, ka vēl kāda regulējošā institūcija – Krievijas dienests Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor trešdien paziņojis, ka no 4.jūnija pilnībā aizliedz zivju un zivju produkcijas eksportu no Latvijas un Igaunijas, baidoties no produkcijā atrastajām cilvēka dzīvībai kaitīgajām vielām.

Saskaņā ar Krievijas Federācijas lēmumu, svaigas, saldētas un atdzesētas zivju produkcijas importa aizliegums no Latvijas un Igaunijas ir spēkā līdz 2016.gada augustam. Tomēr zivju konservi sankcionēto produktu sarakstā netika iekļauti. Krievija ir aizliegusi arī šīs produkcijas tranzītu savā teritorijā. Rezultātā, Latvijas ražotāji zaudēja daļu peļņas NVS un vienotajā muitas ūnijā, izņemot Baltkrieviju.

Un pie kā vainīgas tulpes?

Redzes lokā nonākuši arī Latvijas ziedu audzētāji. Rosseļhoznadzor paziņojis, ka var aizliegt ievest Krievijā ziedus un augu produkciju. Ja tiks īstenots šis embargo, tas ietekmēs Nīderlandi, Poliju, Lietuvu, Latviju, Slovākiju, Čehiju, Itāliju un Vāciju saistībā ar to, ka šo valstu fitosanitārie dienesti sertificē Nīderlandē audzētos ziedus, un negarantē drošību to piegādēm uz Krievijas Federāciju. Galvenie pārkāpumi Nīderlandē audzēto ziedu piegādē ir Kalifornijas ziedu tripša, krizantēmu baltās rūsas un kokvilnas baltblusiņas klātbūtne.

Eurostat dati par 2014.gadu rāda, ka no Latvijas uz Krieviju izvesti augi par 34,5 miljoniem eiro. Kā liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati, pagājušajā gadā Latvijas izcelsmes stādi – rozes, rododendri un acālijas, citas āra kultūras, dārzeņu un zemeņu stādi, spraudeņi, ziedoši augi, tulpju, narcišu sīpoli – uz Krieviju tika eksportēti 14 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka aptuveni divas trešdaļas no Latvijas uz Krieviju eksportēto ziedu un augu stādu bijis reeksports. Tādējādi var lēst, ka caur Latviju uz Krieviju pagājušajā gadā pārdotas Holandes tulpes par aptuveni 20 miljoniem.

Ref:017.010.103.7677


Pievienot komentāru

EK sāks juridisku procedūru pret Poliju par tieslietu reformu

Eiropas Komisijas paziņojusi, ka uzsākts juridisku procedūru pret Poliju saistībā ar aktuālu tiesu varas reformu, kas Eiropas Savienības izpildvaras vērtējumā valstī grauj tiesnešu neatkarību un attiecīgi arī ir pretrunā ES tiesību normām.

Citskovskis: Straujāku štata samazinājumu veicinātu pašvaldību iesaiste

 Lai panāktu straujāku valsts iestāžu štata samazinājumu, šajā procesā jāiesaistās arī pašvaldībām, savu uzskatu publiski paudis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Kopumā Valsts kancelejas iecere paredz, ka valsts pārvaldē tiktu nodarbināti 5% no valstī nodarbinātajiem. Patlaban valsts pārvaldē strādā gandrīz 7% no visiem valstī nodarbinātajiem.

Rajevskis: Jaunajai politiskajai kustībai Par vajag līderus katrā reģionā

Jaunās politiskās kustības Par komanda ir laba, tomēr tai nepieciešami stipri un jaudīgi politiskie līderi, kas varētu «vilkt» šo partiju, norāda abiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks politologs Filips Rajevskis.

Deputāti: Veselības aprūpes finansēšanas likums saliks visu «pa plauktiņiem»

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, trešdien, 26.jūlijā, nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Krievijas un Ķīnas flotes rīko mācības Baltijas jūrā

Krievijas un Ķīnas kara flotes šonedēļ rīko pirmās kopīgās militārās mācības Baltijas jūrā, kurām līdzi seko arī Baltijas valstis, Polija un Somija.

Turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei

Nodarbinātības valsts aģentūras darba devējiem piedāvā iespēju piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, izveidojot subsidētās darba vietas un nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus.

VVD vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu apsaimniekošanā Stigmās

Valsts vides dienests vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par nelikumībām atkritumu apsaimniekošanā Ozolnieku novada Stigmās.

Zemnieku saeima: Liellopu gaļas nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies

Biedrība Zemnieku saeima uzskata, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts it ļoti svarīgs.

Vējonis piešķir NBS komandierim Ģenerālleitnanta pakāpi

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir piešķīris Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam Ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpi.

Izveido jauno politisko kustību - Mēs par, kurā iestājas Vienotības aizgājušie politiķi 

Jaunajā politiskajā kustībā Mēs par apvienojušies pieci no partijas Vienotība aizgājušie Saeimas deputāti - Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis. Partijā iesaistīsies arī fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, matemātiķis Andris Ambainis, mācītājs Juris Cālītis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Saliedēts kolektīvs ir otra svarīgākā darbinieku motivācija aiz atalgojuma

Teju trešdaļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju galvenā motivācija darba vietā ir atalgojums, savukārt otru nozīmīgāko lomu spēlē saliedēts kolektīvs.

Atliek diskusijas par autoratlīdzību un algu vienlaicīgajiem saņēmējiem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien, 26.jūlijā, vienojās uz nākamā gada valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas laiku atlikt diskusiju par ierosinājumu noteikt pienākumu maksāt vismaz minimālo darba algu cilvēkiem, kuri šajā pašā darba vietā saņem arī autoratlīdzības.

Pūce: Latvijai Stambulas konvenciju jāratificē bez atrunām

Partija Latvijas attīstībai vērsusies pie Labklājības ministrijas, aicinot pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju bez labojumiem, ņemot vērā vardarbības satraucošos rādītājus Latvijā.

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalē; noskaidrots pētījumā

Uzņēmēji darbam vidēji velta astoņas stundas un piecas minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji.

Izsniegs sertifikātu personām, kas veic dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu

Valdība atbalstījusi grozījumus, kas nosaka dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas speciālista apmācības, kā arī sertifikāta un apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

Konkurences padome ļauj SIA Latvijas propāna gāze īpašnieku maiņu

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut Areti International Group Limited iegādāties SIA Latvijas propāna gāze.

Krievijas pilsonim par drona palaišanu virs AM var piemērot sodu līdz pat 700 eiro

Civilās aviācijas aģentūra gaida informāciju no Valsts policijas saistībā ar tālvadības lidaparāta jeb drona palaišanu virs Aizsardzības ministrijas, uzsver CAA direktora pienākumu izpildītājs Māris Čerņonoks.

Veiks būtiskākās izmaiņas par jauno pedagogu darba samaksas modeli

Lai izvērtētu jauno pedagogu darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi.

Lauksaimnieki: Graudaugu raža šogad solās būt pozitīva, pateicoties laika apstākļiem

Zemgalē labības kulšana sākās pirms nedēļas, un patlaban ziemas mieži jau gandrīz ir novākti. Savukārt citviet Latvijā graudu varētu sākt vākt tikai augustā, prognozē lauksaimnieki.

Igaunijā nav gaidāms būtisks nodokļu ieņēmumu kritums, uzskata ministrs

Atsaucoties uz Igaunijas Pārtikas ražotāju asociācijas pesimistisko prognozi, ka akcīzes nodokļa celšanas dēļ 2018.gadā valsts budžets zaudēs ieņēmumus 170 miljonu eiro apmērā, Igaunijas finanšu ministrs Tomass Tiniste skaidrojis šogad ir novērots ieņēmumu kāpums, kam vajadzētu turpināties arī nākamgad.

Mūrniece mudina ZZS apsvērt Dūklava jeb tā sauktā «Ļimoņčika» nomaiņu

«Politikā esot tā, ka iesaukas pielīpot, un, ņemot vērā, ka  Dūklavam pielipusi iesauka no šīm sarunām, ZZS būtu jāvērtē, kā šo situāciju risināt,» uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Papildina ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību

Turpmāk transporta operatoriem būs ar informatīviem plakātiem jāinformē savi klienti par to, ka no Latvijas teritorijas nav atļauts izvest, tostarp rokas bagāžā, mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes pārtikas produktus, ja šie pārtikas produkti ir marķēti ar rombveida identifikācijas marķējumu.

Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir nevis jāpalielina, bet jāsamazina, tā Antāne

«Diemžēl, pieņemot lēmumu par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu dīzeļdegvielai, valdība nav izvērtējusi visus iespējamos riskus, ko tas var nest transporta un loģistikas nozarei un valsts ekonomikai kopumā,» BNN uzsver Biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Atklāj vairākas nelegālas komercprakses uztura bagātinātāju pārdošanā

Uzturētais aizdomīgo interneta vietņu saraksts pēdējā mēneša laikā ir papildināts ar četrām tīmekļvietnēm, kas pārdod uztura bagātinātājus, kas nav paziņoti un iekļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā.

Lielbritānija plāno no 2040.gada aizliegt jaunus dīzeļa un benzīnmotora auto

Lielbritānija, cīnoties ar gaisa piesārņojumu, plāno noteikt, ka no 2040.gada valstī tiks aizliegtas jaunas dīzeļmotora un benzīnmotora vieglās automašīnas un mikroautobusi.