bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Pilnīgs aizliegums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē tika nolemts atcelt sankcijas pret Baltkrieviju, tostarp arī personīgi pret valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Lai gan eksperti apgalvo, ka lēmumu mērķis ir drīzāk politisks (vājināt Baltkrievijas ciešās saites ar Krieviju), nekā ekonomisks, notikušo grūti vērtēt viennozīmīgi.

Ministri savos komentāros vispirms uzsvēra lēmuma politisko pusi – Baltkrievijas starptautisko demokrātijas un cilvēktiesību standartu ievērošanu, vēlmi stiprināt saites ar ES un iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, dalību Krievijas un Ukrainas konflikta atrisināšanā. Patiesībā jau oktobrī Eiropas Savienība uz četriem mēnešiem atcēla līdzekļu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu 170 baltkrievu personām, organizācijām un uzņēmumiem pēc tam, kad prezidents Lukašenko atbrīvoja vairākus augsta ranga politieslodzītos. Lēmums par pilnīgu sankciju atcelšanu stāsies spēkā martā. Spēkā paliks tikai embargo attiecībā uz ieroču tirdzniecību, kā arī sankcijas pret četrām personām, kuras, pēc ES domām, iesaistītas vairāku opozicionāru pazušanā.

Lai arī kādas ir politiskās attiecības, Baltkrievija tomēr ir Latvijas tuvākais kaimiņš, ar kuru, neraugoties uz sankcijām, tiek uzturētas aktīvas ekonomiskās attiecības. Gan kravu pārkraušana (minerālmēsli, naftas produkti), gan dažādu preču tirdzniecība. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2015.gadā Latvija nosūtīja uz Baltkrieviju preces par 150,9 miljoniem eiro (kritums par 15% salīdzinājumā ar 2014.gadu), bet no Baltkrievijas ieveda preces par 299,5 miljoniem eiro (kritums par 6%).

Taču daudz aktīvāk attīstās cits ekonomisko attiecību aspekts. Krievijas Federālais muitas dienests (FMD) janvāra beigās ziņoja, ka lielākā daļa administratīvo pārkāpumu lietu ierosinātas par sankcijām pakļautu produktu ievešanu no Baltkrievijas. Muitas dienesti ierosinājuši 256 administratīvās lietas par aizliegto pārtikas produktu reeksportu no valsts, kura, kā izrādās, ir vislielākā ieguvēja no Krievijas gandrīz pirms pusotra gada ieviestā pārtikas produktu embargo. Otrajā vietā ir Lietuva un Polija (112 administratīvās lietas), trešajā – Ukraina (39 lietas), ceturtajā Kazahstāna (28 lietas), piektajā – Latvija (26 lietas), kurai seko Somija (22 lietas) un Igaunija (18 lietas).

Laika posmā no 2014.gada 7.augusta līdz 2015.gada 31.decembrim FMD aizturējusi un konfiscējusi vairāk nekā tūkstoti tonnu sankcijām pakļauto preču (gaļas un piena produkti, dārzeņi un augļi) par kopējo summu 138,7 miljoni rubļu (1,59 miljoni eiro).

BNN jau informēja, 2014.gada augustā Krievija ieviesa produktu embargo virknei produktu, tā atbildot uz Eiropas ieviestajām sankcijām. Importa aizliegums attiecas uz cūkgaļu, putnu gaļu, liellopu gaļu, piena produktiem, augļiem, dārzeņiem u.c. 2015.gada jūnijā abpusējās sankcijas tika pagarinātas līdz 2016.gada augustam.

Krievijas varas iestādes par aizliegto produktu (galvenokārt augļu un dārzeņu) reeksporta mēģinājumiem caur Baltkrieviju sāka ziņot 2014. gada augustā – tikai dažas dienas pēc embargo ieviešanas rietumvalstīs ražotajiem pārtikas produktiem. Oficiāli Minska noraida visas apsūdzības, apgalvojot, ka, ja arī izmanto sankcijām pakļautos lauksaimniecības produktus, tad pakļauj tos apstrādei. Neoficiāli eksperti runā par Eiropas produktu plūsmu ar Baltkrievijas uzlīmēm. Saskaņā ar Federālā muitas dienesta datiem, sankcijām pakļauto pārtikas produktu importu visvairāk palielinājusi tieši Baltkrievija: nelikumīgo preču piegādes daļu uz Krieviju Baltkrievija palielinājusi no 13,5% līdz 21%.

Ņemot vērā grūtības, kas pēc Krievijas embargo ieviešanas attiecībā uz pārtikas produktiem radušās lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem visā Eiropā, jautājums par to, kas ES ārlietu ministru pieņemtajā lēmumā ir svarīgāks – politika vai ekonomika – paliek atklāts.

Pierobežas romāns

Turpinot tēmu par radošu pārrobežu sadarbību, jāatzīmē, ka Saeima šonedēļ pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu par Latgales speciālo ekonomisko zonu (SEZ). Tiek pieņemts, ka SEZ ietvers 17 novadus un Daugavpili. Saskaņā ar ministrijas domām, SEZ Latgalē ir atbilstošs risinājums, lai uzlabotu ekonomisko situāciju reģionā.

Tieši kuras pašvaldības un teritorijas ietilps SEZ, pagaidām nav zināms. Ar to nodarbosies Ministru kabinets. SEZ statuss tiks noteikts līdz 2035.gada beigām. Iespējams, ka likums stāsies spēkā 2017.gadā.

Starp citu, Daugavpils vicemērs Pēteris Dzalbe apgalvo, ka potenciālie investori ir izrādījuši lielu interesi par šo pilsētu, tomēr uzņēmējdarbības attīstību kavē vairāki faktori, no kuriem viens – tai nav speciālās ekonomiskās zonas statusa. Pēc viņa teiktā, pilsētai īstais ekonomikas izrāviena brīdis būs tad, kad Latvija beidzot pieņems likumu par Latgales speciālo ekonomisko zonu. Investori saka, ka SEZ statuss ir svarīgs papildu stimuls uzņēmējdarbības uzsākšanai pilsētā.

SEZ statuss ļauj uzņēmumiem, kas darbojas teritorijā, kurai piešķirts šis statuss, saņemt nodokļu atlaides 80% apmērā no ienākumu un nekustamā īpašuma nodokļiem. Ņemot vērā, ka daudzi investori iegulda ievērojamus līdzekļus iekārtās un ražotņu celtniecībā, viņiem jau no pirmajām darba dienām ir jāmaksā ievērojamas summas nodokļos, tāpēc viņi ir ieinteresēti strādāt tur, kur nodokļu slogs ir mazāks.

Pašlaik Latvijā ir četras speciālās ekonomiskās zonas. Trīs no tām atrodas ostās – Liepājā, Ventspilī un Rīgā, un ir orientētas uz tranzīta pakalpojumiem. Ceturtā ir Rēzeknē. Tomēr SEZ attīstība Rēzeknē kavējas tā iemesla dēļ, ka SEZ zemes īpašnieki ir privātpersonas un uzņēmumi. Viņi palielina nomas maksas, cenšoties nopelnīt vairāk, un tādējādi aizbiedējot investorus. Savukārt investori, saskaņā ar Dzalbes teikto, vairāk ieinteresēti tajā, lai partneris nav privāts uzņēmums, bet valsts vai pašvaldība.

Ref:017.010.102.9310


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.