bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 24.03.2017 | Vārda dienas: Kazimirs, Izidors
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Pilnīgs aizliegums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē tika nolemts atcelt sankcijas pret Baltkrieviju, tostarp arī personīgi pret valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Lai gan eksperti apgalvo, ka lēmumu mērķis ir drīzāk politisks (vājināt Baltkrievijas ciešās saites ar Krieviju), nekā ekonomisks, notikušo grūti vērtēt viennozīmīgi.

Ministri savos komentāros vispirms uzsvēra lēmuma politisko pusi – Baltkrievijas starptautisko demokrātijas un cilvēktiesību standartu ievērošanu, vēlmi stiprināt saites ar ES un iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, dalību Krievijas un Ukrainas konflikta atrisināšanā. Patiesībā jau oktobrī Eiropas Savienība uz četriem mēnešiem atcēla līdzekļu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu 170 baltkrievu personām, organizācijām un uzņēmumiem pēc tam, kad prezidents Lukašenko atbrīvoja vairākus augsta ranga politieslodzītos. Lēmums par pilnīgu sankciju atcelšanu stāsies spēkā martā. Spēkā paliks tikai embargo attiecībā uz ieroču tirdzniecību, kā arī sankcijas pret četrām personām, kuras, pēc ES domām, iesaistītas vairāku opozicionāru pazušanā.

Lai arī kādas ir politiskās attiecības, Baltkrievija tomēr ir Latvijas tuvākais kaimiņš, ar kuru, neraugoties uz sankcijām, tiek uzturētas aktīvas ekonomiskās attiecības. Gan kravu pārkraušana (minerālmēsli, naftas produkti), gan dažādu preču tirdzniecība. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2015.gadā Latvija nosūtīja uz Baltkrieviju preces par 150,9 miljoniem eiro (kritums par 15% salīdzinājumā ar 2014.gadu), bet no Baltkrievijas ieveda preces par 299,5 miljoniem eiro (kritums par 6%).

Taču daudz aktīvāk attīstās cits ekonomisko attiecību aspekts. Krievijas Federālais muitas dienests (FMD) janvāra beigās ziņoja, ka lielākā daļa administratīvo pārkāpumu lietu ierosinātas par sankcijām pakļautu produktu ievešanu no Baltkrievijas. Muitas dienesti ierosinājuši 256 administratīvās lietas par aizliegto pārtikas produktu reeksportu no valsts, kura, kā izrādās, ir vislielākā ieguvēja no Krievijas gandrīz pirms pusotra gada ieviestā pārtikas produktu embargo. Otrajā vietā ir Lietuva un Polija (112 administratīvās lietas), trešajā – Ukraina (39 lietas), ceturtajā Kazahstāna (28 lietas), piektajā – Latvija (26 lietas), kurai seko Somija (22 lietas) un Igaunija (18 lietas).

Laika posmā no 2014.gada 7.augusta līdz 2015.gada 31.decembrim FMD aizturējusi un konfiscējusi vairāk nekā tūkstoti tonnu sankcijām pakļauto preču (gaļas un piena produkti, dārzeņi un augļi) par kopējo summu 138,7 miljoni rubļu (1,59 miljoni eiro).

BNN jau informēja, 2014.gada augustā Krievija ieviesa produktu embargo virknei produktu, tā atbildot uz Eiropas ieviestajām sankcijām. Importa aizliegums attiecas uz cūkgaļu, putnu gaļu, liellopu gaļu, piena produktiem, augļiem, dārzeņiem u.c. 2015.gada jūnijā abpusējās sankcijas tika pagarinātas līdz 2016.gada augustam.

Krievijas varas iestādes par aizliegto produktu (galvenokārt augļu un dārzeņu) reeksporta mēģinājumiem caur Baltkrieviju sāka ziņot 2014. gada augustā – tikai dažas dienas pēc embargo ieviešanas rietumvalstīs ražotajiem pārtikas produktiem. Oficiāli Minska noraida visas apsūdzības, apgalvojot, ka, ja arī izmanto sankcijām pakļautos lauksaimniecības produktus, tad pakļauj tos apstrādei. Neoficiāli eksperti runā par Eiropas produktu plūsmu ar Baltkrievijas uzlīmēm. Saskaņā ar Federālā muitas dienesta datiem, sankcijām pakļauto pārtikas produktu importu visvairāk palielinājusi tieši Baltkrievija: nelikumīgo preču piegādes daļu uz Krieviju Baltkrievija palielinājusi no 13,5% līdz 21%.

Ņemot vērā grūtības, kas pēc Krievijas embargo ieviešanas attiecībā uz pārtikas produktiem radušās lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem visā Eiropā, jautājums par to, kas ES ārlietu ministru pieņemtajā lēmumā ir svarīgāks – politika vai ekonomika – paliek atklāts.

Pierobežas romāns

Turpinot tēmu par radošu pārrobežu sadarbību, jāatzīmē, ka Saeima šonedēļ pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu par Latgales speciālo ekonomisko zonu (SEZ). Tiek pieņemts, ka SEZ ietvers 17 novadus un Daugavpili. Saskaņā ar ministrijas domām, SEZ Latgalē ir atbilstošs risinājums, lai uzlabotu ekonomisko situāciju reģionā.

Tieši kuras pašvaldības un teritorijas ietilps SEZ, pagaidām nav zināms. Ar to nodarbosies Ministru kabinets. SEZ statuss tiks noteikts līdz 2035.gada beigām. Iespējams, ka likums stāsies spēkā 2017.gadā.

Starp citu, Daugavpils vicemērs Pēteris Dzalbe apgalvo, ka potenciālie investori ir izrādījuši lielu interesi par šo pilsētu, tomēr uzņēmējdarbības attīstību kavē vairāki faktori, no kuriem viens – tai nav speciālās ekonomiskās zonas statusa. Pēc viņa teiktā, pilsētai īstais ekonomikas izrāviena brīdis būs tad, kad Latvija beidzot pieņems likumu par Latgales speciālo ekonomisko zonu. Investori saka, ka SEZ statuss ir svarīgs papildu stimuls uzņēmējdarbības uzsākšanai pilsētā.

SEZ statuss ļauj uzņēmumiem, kas darbojas teritorijā, kurai piešķirts šis statuss, saņemt nodokļu atlaides 80% apmērā no ienākumu un nekustamā īpašuma nodokļiem. Ņemot vērā, ka daudzi investori iegulda ievērojamus līdzekļus iekārtās un ražotņu celtniecībā, viņiem jau no pirmajām darba dienām ir jāmaksā ievērojamas summas nodokļos, tāpēc viņi ir ieinteresēti strādāt tur, kur nodokļu slogs ir mazāks.

Pašlaik Latvijā ir četras speciālās ekonomiskās zonas. Trīs no tām atrodas ostās – Liepājā, Ventspilī un Rīgā, un ir orientētas uz tranzīta pakalpojumiem. Ceturtā ir Rēzeknē. Tomēr SEZ attīstība Rēzeknē kavējas tā iemesla dēļ, ka SEZ zemes īpašnieki ir privātpersonas un uzņēmumi. Viņi palielina nomas maksas, cenšoties nopelnīt vairāk, un tādējādi aizbiedējot investorus. Savukārt investori, saskaņā ar Dzalbes teikto, vairāk ieinteresēti tajā, lai partneris nav privāts uzņēmums, bet valsts vai pašvaldība.

Ref:017.010.102.9310


Pievienot komentāru

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.

Robežsargi no Latvijas izraidījuši 19 Vjetnamas pilsoņus

Dažu dienu laikā Valsts robežsardze no valsts izraidījusi 19 Vjetnamas pilsoņus, kuri pērn tika aizturēti par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu.