bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 20.02.2017 | Vārda dienas: Smuidra, Vitauts, Smuidris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Plaukstošs bizness

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Jaunākajā Pasaules Bankas (PB) pētījumā Doing Business Latvija pakāpusies no 22. uz 14. vietu. To veicinājusi labāka kredītinformācijas pieejamība un reformas, kas veiktas nodokļu sistēmas vienkāršošanai. Tajā pašā laikā, Pasaules Banka norāda, ka šī gada reitingu nevar tiešā veidā pielīdzināt pagājušā gada pētījuma rezultātiem, jo mainīta metodoloģija.

Ja pielietotu šī gada metodoloģiju 2016.gada datiem, Latvija ieņemtu 17.vietu. Tā kā šī gada laikā mūsu valsts pakāpusies par trim pozīcijām, kas, starp citu, arī nav slikti.

Komentējot Latvijas pakāpšanos Doing Business reitingā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka Latvijai joprojām ir daudz darāmā, lai uzlabotu savus rādītājus, taču tā ir uz pareizā ceļa.

Spriežot pēc Doing Business 2017, Latvija ievērojami uzlabojusi likumdošanu: izveidots Kredītinformācijas birojs un atvieglots nodokļu nomaksas process, uzlabojot tiešsaistes sistēmas.

Igaunija uzņēmējdarbības vides pētījuma reitingā ieņem 12.vietu. Pērn tā ieņēma 16.vietu.

Lietuva Pasaules Bankas reitingā ir nokritusies pa vienu vietu un ieņem 21.pozīciju. Taču, ja pielietotu jauno metodoloģiju pagājušā gada datiem, tad Lietuva arī pērn būtu nevis 20., bet 21.vietā, norādījis Lietuvas ekonomikas ministrs Ēvalds Gusts.

Veicot pētījumu, Pasaules Bankas eksperti izvērtē uzņēmējdarbības vidi 190 valstīs, pamatojoties uz 11 rādītājiem – uzņēmumu reģistrācija, būvatļauju iegūšana, pieslēgšanās elektrotīklam, īpašuma reģistrēšana, kredītu saņemšana, investoru aizsardzība, nodokļu joma, starptautiskā tirdzniecība, līgumu nosacījumu ievērošana un uzņēmējdarbības izbeigšana.

Tāpat kā pagājušajā gadā, pētījumā Doing business 2017 par vislabākajām valstīm uzņēmējdarbības veikšanai atzītas Jaunzēlande, Singapūra un Dānija.

Pierobežas tirdzniecība

Uzņēmējdarbībai labvēlīgi apstākļi un ģeogrāfiskais novietojums kļuvuši par bāzi ne visai patīkamai parādībai – alkohola tūrismam. Pēc tam, kad Igaunijā 2016.gadā tika palielināts akcīzes nodoklis degvielai, tabakai un alkoholam, igauņi sākuši aktīvāk pirkt šos produktus Latvijā. Saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas informāciju, 4,2% no kopējā alkohola apjoma, kas tiek patērēts Igaunijā, ievests no Latvijas. Robežšķērsošanas statistika netieši apstiprina pierobežas tirdzniecības versiju: 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, iebraukšanas reižu skaits Latvijā ir divkāršojies. Retos gadījumos alkoholu pārdošanai ieved. Tāpat vērojams alkoholisko dzērienu pārdošanas apjoma samazinājums mazumtirdzniecības vietās Igaunijas pierobežas reģionos. Jo īpaši tas attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Šī situācija pamatoti tracina Igaunijas valsts iestādes. Un šonedēļ tapa zināms, ka Igaunijas Nodokļu un muitas departaments visos Igaunijas-Latvijas robežšķērsošanas punktos uzstādīs videokameras, kas fiksē automašīnu numura zīmes.

Vienlaikus iestāde plāno ieviest grozījumus likumdošanā, kas ļautu starp tiem, kas masveidā iepērk Latvijā alkoholu, identificēt nelegālos alkohola pārpircējus. Pašreizējā likumdošana vienā reizē no Latvijas Igaunijā pār robežu ļauj ievest 10 litrus stiprā un 110 litrus vieglā alkohola.

Nodokļu pārvalde vēlas sagatavoties situācijai, kad akcīzes nodokļa pieauguma alkoholam dēļ Igaunijā sāks veidoties nelegāli lētā alkohola no Latvijas pārpircēju tīkli. Bet bizness pagaidām rit savu gaitu, un Igaunijas lielākā alkohola veikalu ķēde SuperAlko Latvijas pilsētā Valkā šonedēļ atvērusi plašu veikalu, kura sortiments nākotnē pārsniegs 3 000 objektu. Veikala vadība kā savus klientus redz ne tikai Valkas un Valgas iedzīvotājus, bet arī tos, kas dzīvo Tartu, Viljandi un Viru rajonos, kā arī ārvalstu tūristus no Skandināvijas.

Ir vērts pieminēt, ka, ja igauņi iegādāties alkoholu un citas akcīzes preces brauc uz Latviju, jo te tās ir lētākas, tad somi pēc „ugunsdziras” šī paša iemesla dēļ brauc uz Igauniju.

Par apmierinātajiem un neapmierinātajiem

Attiecībā uz nodokļu inovācijām Latvijā, šonedēļ kļuva skaidrs, ka solidaritātes nodoklis, kas ir kļuvis par iemeslu strīdiem starp likumdevējiem un cilvēkiem, kuri pelna vairāk nekā četrus tūkstošus eiro, 2016.gada pirmajā pusē valsts kasē ienesis 14 miljonus eiro, kas ir par 1,2 miljoniem vairāk, nekā plānots, informējusi Finanšu ministrija.

Pavisam savu maksimālo apjomu – 48,6 tūkstošus eiro gadā sasniegušas 1 374 darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un tas ir par 24 darbiniekiem vairāk nekā tajā pašā periodā 2015.gadā.

Šogad no solidaritātes nodokļa plānots ieņemt 23,5 tūkstošus eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka šī nodokļa ieņēmumi ir ļoti labi, bet vēl ir gaidāmas debates par tā saglabāšanu.

Valdība ierosināja solidaritātes nodokli saglabāt 2017.gadā, tā kā, ja Saeima nenolems citādi, nodoklis netiks atcelts. Progresīvais nodokļu princips ir populārs politiķu vidū, un solidaritātes nodoklis ir sava veida garantija, ka nākotnē šis princips tiks ieviests.

Šonedēļ notika Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvju tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski, lai runātu par šo nodokli, bet vienošanos panākt neizdevās.

Solidaritātes nodoklis stājās spēkā 2016.gada janvārī. Tas tiek piemērots tai algas daļai, kas pārsniedz valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus – tas ir 48,6 tūkstošus eiro gadā.

Tajā pašā laikā vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia aptaujā, uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi apmaksāts.

Igaunijā ar algu neapmierināti vairāk nekā 65%, Lietuvā 80%. To, ka viņu algas ir adekvātas, apliecināja 39% respondentu Latvijā, 34% Igaunijā un 19% Lietuvā. Latvijā ar algu vismazāk apmierināti ir izglītības, veselības aprūpes, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu sfērā nodarbinātie, bet ar algu apmierinātie darbinieki strādā personāla vadības, IT un banku nozarēs.

Bankas un peļņa

Un nu – mazliet par banku sektoru. Tā peļņa 2016.gada deviņos mēnešos bija 373,972 miljoni eiro – par 18,9% vairāk, nekā analoģiskā periodā 2015.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācija.

Septembrī bankas strādājušas ar 32,167 miljonu peļņu.

Septembra beigās banku sektora kopējie aktīvi sasniedza 29,552 miljardus eiro – par 2,386 miljardiem eiro (7,5%) mazāk nekā 2015.gada beigās, un  par 270,334 miljoniem eiro (0,9%) mazāk, nekā 2016.gada augusta beigās.

Noguldījumu apjoms bankās pagājušajā mēneša beigās sasniedza 21,353 miljardus eiro – par 1,903 miljardiem eiro (8,2%) mazāk nekā 2015.gada beigās, un par 229,199 (1,1%) mazāk nekā augustā.

Kopējā banku kredītportfeļa summa septembra beigās sasniedza 15,11 miljardus eiro, kas ir 433,595 miljoniem eiro (3%) vairāk nekā 2015.gada beigās, un par 6,16 miljoniem eiro (0,04%) mazāk, nekā augustā.

2015.gada pirmajos deviņos mēnešos banku kopējā peļņa sasniedza 314,551 miljonus eiro.

Ref:017.010.102.2006


Pievienot komentāru

  1. Jānis Labrencis saka:

    Kāmēr mums būs tāds nodoklis kā PVN priekšapmaksa, nekāds bizness neplauks. Tas ir nodoklis ieguldījumiem ražošanā. Tiem atņemtos līdzekļus redzam, bet vairākkārtīgi lielākus bruto ieņēmumu zaudējumus neredzam.

    +1 0 -1 0

Valsts valodas centram strīds ar Ušakovu

Valsts valodas centrs noraida izskanējušo informāciju par Nila Ušakova sociālā tīkla profilā publicēto ziņu, ka «Valsts valodas centrs ir atradis vēl vienu iemeslu pamēģināt viņu administratīvi sodīt».

Lazdiņš: ST spriedums ir pamats pārvērtēt atteiktās pielaides valsts noslēpumam

Pēc bijušā lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāja Raimonda Lazdiņa pieteikuma, Satversmes Tiesa atzinusi, ka likumā noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei. «Pēc ST lēmuma būtu pamats pārvērtēt vairāku gadu gaitā pieņemtos lēmumus par atteikumiem pielaidēm valsts noslēpumam.»

Rīgas pašvaldība apbalvo arhitektus par devumu pilsētai

Par nozīmīgu pienesumu Rīgas pilsētas arhitektūrā, pirmdien, 20.februārī, Rātsnamā tika apbalvoti labākie arhitekti. Pašvaldības apbalvojums piešķirts arhitektei Vitai Polkovņikovai, arhitektam Arnim Kleinbergam, arhitektam Vitautam Biekšam u.c.

Ozolaines nami valde vaino Kadžuli reiderismā

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību Ozolaines nami, ziņo Ozolaines nami valde.

Sākts kriminālprocess par negadījumu ar saslīdējušo lidmašīnu, kurā lidoja KHL komanda

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par pagājušā piektdienā notikušo negadījumu ar Vim Airlines lidmašīnu starptautiskajā lidostā Rīga.

Rīgas skolās pirmklasniekus jāreģistrē līdz 15.maijam; prioritāri sarakstā septiņigadnieki

Stājušies spēkā grozījumi, kas paredz, ka skolas, veicot pirmo klašu komplektēšanu nākamajam mācību gadam, veido pirmklasnieku pretendenti, kuri līdz 15.maijam ir reģistrēti skolā uzņemšanai pirmo klašu sarakstā.

Latvijas iedzīvotāji: Situācija Latvijas drošības jomā ir uzlabojusies

Latvijas iedzīvotāju bažas par valsts drošību ir mazinājušās, norāda Aizsardzības ministrijas pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati.

Piesaka iespējamu sešu minūšu braucienu no Tallinas līdz Helsinkiem

Igaunijai un Somijai turpinot izskatīt iespējas, kādu tuneli būvēt zem Baltijas jūras, kas savienotu abu valstu galvaspilsētas, ar futūristisku piedāvājumu nācis klajā kāds amerikāņu tehnoloģiju uzņēmums.

Turpmākos sešus gadus 3 500 ieslodzītie varēs konsultēties ar NVA speciālistiem

Lai veicinātu ieslodzīto personu sagatavošanu darbam brīvībā, palīdzot viņiem atgriezties sabiedrībā un ģimenēs, turpmākos sešus gadus kopumā 3 500 ieslodzītie ieslodzījuma vietās varēs saņemt individuālās vai grupu karjeras konsultācijas pie Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistiem.

Pieaug airBaltic pasažieru skaits

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gada janvārī ir pārvadājusi 187 996 pasažierus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos, kas ir par 18% vairāk nekā pērn.

Igaunijas premjers vēlas piešķirt pilsonību tiem, kas valstī dzīvo vairāk nekā 25 gadus

Igaunijas nepilsoņiem, kas valstī dzīvo vairāk nekā 25 gadus, ir jāsaņem pilsonība, Latvijas Televīzijas raidījumam de facto komentē Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Būvizstrādājumu interneta vietnēs sniedz maldīgu informāciju

Pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatējis pārkāpumus visās 29 pārbaudītajās būvizstrādājumu tirdzniecības interneta vietnēs, vēsta PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

Sākas ES mēroga projekts Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola

Sadarbībā ar pedagogiem Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā sāk Eiropas Savienības mēroga programmu Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola. Tās mērķis ir jauniešos veicināt apziņu par sevi kā nozīmīgu ES daļu, rosināt izpratni par sabiedrībā notiekošo un motivēt līdzdarboties, to plānots ieviest visās ES dalībvalstīs.

Aug pieprasījums pēc pilna servisa autolīzinga – uzņēmēji atguvušies no krīzes

Pieprasījums pēc pilna servisa autolīzinga Latvijas uzņēmumu vidū pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 20%, liecina AVIS Budget Group Latvia dati.

Pētījums: Iedzīvotāji apzināti cenšas izvēlēties mazo uzņēmumu pakalpojumus

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā apzināti cenšas izvēlēties mazo uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Aiztur vērtslietu viltotājus, kas darbojušies vairāku gadu garumā

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļa aizturējusi divas personas, kuras iespējams veikušas krāpnieciskas darbības, vairāku gadu garumā realizējot zelta un platīna investīciju atdarinājumus dažādos vērtslietu uzpirkšanas punktos Rīgā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai piedāvā PVN reversās samaksas ieviešanu būvniecībā

Lai ierobežotu ēnu ekonomiku, valsts iestāžu darba plānā laika posmā no 2016. līdz 2020.gadam iekļauti 60 konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020.gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Raidījums: Saskaņas deputātu amatu rokādes - Live Riga sievas amatu pārņem māte

Dodoties dekrētā Rīgas tūrisma attīstības biroja darbiniecei, kura ir Saskaņas deputāta Sandra Bergmaņa sieva, tajā pašā amatā pieņemta Bergmaņa māte, vēsta raidījums Nekā Personīga.

«Saindētais» Kremļa oponents dodas atlabt ārpus Krievijas

Lai atgūtos no iespējamās saindēšanas, ārstēties ārpus Krievijas devies pazīstamais Kremļa oponents Vladimirs Kara-Murza, kurš februāra sākumā nokļuva komā pēkšņas orgānu mazspējas dēļ.

Ukrainas austrumos paredzēts sākt pamieru

Saskaņā ar starptautisku vienošanos, kas aizvadītajā nedēļas nogalē panākta Minhenē, pirmdien, 20.februārī, jāsākas pamieram Ukrainas austrumos notiekošajā karā, kas paredz pārtraukt uguni un pārvietot smagos ieročus prom no frontes līnijas.

ASV viceprezidents: Nevaram iedomāties labākus sabiedrotos kā Baltijas valstis

Baltijas valstu un ASV sadarbība ir nemainīgi spēcīga, pēc Baltijas valstu prezidentu un ASV viceprezidenta Maika Pensa tikšanās uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Mainīgo laika apstākļu dēļ Rīgas ielās labo tikai «avārijas» bedres

Februārī Rīgas ielās veikta seguma atjaunošana 3 155 kvadrātmetru lielā platībā. To atjaunošanai ieguldīti 101 tūkstoši eiro, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments. Ierēdņi vienlaikus skaidro, ka nepatstāvīgo laika apstākļu dēļ ziemā tiek labotas tikai avārijas bedres.

DNB: Līgumus ar banku varēs parakstīt, izmantojot Skype

Izmantojot Skype sniegtās iespējas, banku klienti gan privātpersonas, gan uzņēmumi var attālināti saņemt dažādu pakalpojumu spektru no informatīvām konsultācijām līdz pat darījumu slēgšanai un līgumu parakstīšanai, BNN informē DNB banka, kas saviem klientiem ir aktivizējusi jaunas attālinātās saziņas iespējas.

Providus: Pašvaldību vēlēšanās partijas deleģē savus otrā plāna pārstāvjus

Lai arī pašlaik nav skaidrs, cik tieši Saeimas deputātu kandidēs gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, iemesls šādam solim varētu būt savu Saeimā nerealizēto ambīciju piepildīšana pašvaldību līmenī, savu viedokli pauž domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Šonedēļ gaidāmi nokrišņi, vietām arī sniegs

Virs Ziemeļeiropas atrodas plašs pazemināta atmosfēras spiediena apgabals, kas šonedēļ noteiks laika apstākļus Latvijā - debesis lielākoties būs mākoņainas un bieži gaidāmi arī nokrišņi, informē Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas dienests.