bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 27.06.2017 | Vārda dienas: Malvīne, Malvis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Plaukstošs bizness

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Jaunākajā Pasaules Bankas (PB) pētījumā Doing Business Latvija pakāpusies no 22. uz 14. vietu. To veicinājusi labāka kredītinformācijas pieejamība un reformas, kas veiktas nodokļu sistēmas vienkāršošanai. Tajā pašā laikā, Pasaules Banka norāda, ka šī gada reitingu nevar tiešā veidā pielīdzināt pagājušā gada pētījuma rezultātiem, jo mainīta metodoloģija.

Ja pielietotu šī gada metodoloģiju 2016.gada datiem, Latvija ieņemtu 17.vietu. Tā kā šī gada laikā mūsu valsts pakāpusies par trim pozīcijām, kas, starp citu, arī nav slikti.

Komentējot Latvijas pakāpšanos Doing Business reitingā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka Latvijai joprojām ir daudz darāmā, lai uzlabotu savus rādītājus, taču tā ir uz pareizā ceļa.

Spriežot pēc Doing Business 2017, Latvija ievērojami uzlabojusi likumdošanu: izveidots Kredītinformācijas birojs un atvieglots nodokļu nomaksas process, uzlabojot tiešsaistes sistēmas.

Igaunija uzņēmējdarbības vides pētījuma reitingā ieņem 12.vietu. Pērn tā ieņēma 16.vietu.

Lietuva Pasaules Bankas reitingā ir nokritusies pa vienu vietu un ieņem 21.pozīciju. Taču, ja pielietotu jauno metodoloģiju pagājušā gada datiem, tad Lietuva arī pērn būtu nevis 20., bet 21.vietā, norādījis Lietuvas ekonomikas ministrs Ēvalds Gusts.

Veicot pētījumu, Pasaules Bankas eksperti izvērtē uzņēmējdarbības vidi 190 valstīs, pamatojoties uz 11 rādītājiem – uzņēmumu reģistrācija, būvatļauju iegūšana, pieslēgšanās elektrotīklam, īpašuma reģistrēšana, kredītu saņemšana, investoru aizsardzība, nodokļu joma, starptautiskā tirdzniecība, līgumu nosacījumu ievērošana un uzņēmējdarbības izbeigšana.

Tāpat kā pagājušajā gadā, pētījumā Doing business 2017 par vislabākajām valstīm uzņēmējdarbības veikšanai atzītas Jaunzēlande, Singapūra un Dānija.

Pierobežas tirdzniecība

Uzņēmējdarbībai labvēlīgi apstākļi un ģeogrāfiskais novietojums kļuvuši par bāzi ne visai patīkamai parādībai – alkohola tūrismam. Pēc tam, kad Igaunijā 2016.gadā tika palielināts akcīzes nodoklis degvielai, tabakai un alkoholam, igauņi sākuši aktīvāk pirkt šos produktus Latvijā. Saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas informāciju, 4,2% no kopējā alkohola apjoma, kas tiek patērēts Igaunijā, ievests no Latvijas. Robežšķērsošanas statistika netieši apstiprina pierobežas tirdzniecības versiju: 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, iebraukšanas reižu skaits Latvijā ir divkāršojies. Retos gadījumos alkoholu pārdošanai ieved. Tāpat vērojams alkoholisko dzērienu pārdošanas apjoma samazinājums mazumtirdzniecības vietās Igaunijas pierobežas reģionos. Jo īpaši tas attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Šī situācija pamatoti tracina Igaunijas valsts iestādes. Un šonedēļ tapa zināms, ka Igaunijas Nodokļu un muitas departaments visos Igaunijas-Latvijas robežšķērsošanas punktos uzstādīs videokameras, kas fiksē automašīnu numura zīmes.

Vienlaikus iestāde plāno ieviest grozījumus likumdošanā, kas ļautu starp tiem, kas masveidā iepērk Latvijā alkoholu, identificēt nelegālos alkohola pārpircējus. Pašreizējā likumdošana vienā reizē no Latvijas Igaunijā pār robežu ļauj ievest 10 litrus stiprā un 110 litrus vieglā alkohola.

Nodokļu pārvalde vēlas sagatavoties situācijai, kad akcīzes nodokļa pieauguma alkoholam dēļ Igaunijā sāks veidoties nelegāli lētā alkohola no Latvijas pārpircēju tīkli. Bet bizness pagaidām rit savu gaitu, un Igaunijas lielākā alkohola veikalu ķēde SuperAlko Latvijas pilsētā Valkā šonedēļ atvērusi plašu veikalu, kura sortiments nākotnē pārsniegs 3 000 objektu. Veikala vadība kā savus klientus redz ne tikai Valkas un Valgas iedzīvotājus, bet arī tos, kas dzīvo Tartu, Viljandi un Viru rajonos, kā arī ārvalstu tūristus no Skandināvijas.

Ir vērts pieminēt, ka, ja igauņi iegādāties alkoholu un citas akcīzes preces brauc uz Latviju, jo te tās ir lētākas, tad somi pēc „ugunsdziras” šī paša iemesla dēļ brauc uz Igauniju.

Par apmierinātajiem un neapmierinātajiem

Attiecībā uz nodokļu inovācijām Latvijā, šonedēļ kļuva skaidrs, ka solidaritātes nodoklis, kas ir kļuvis par iemeslu strīdiem starp likumdevējiem un cilvēkiem, kuri pelna vairāk nekā četrus tūkstošus eiro, 2016.gada pirmajā pusē valsts kasē ienesis 14 miljonus eiro, kas ir par 1,2 miljoniem vairāk, nekā plānots, informējusi Finanšu ministrija.

Pavisam savu maksimālo apjomu – 48,6 tūkstošus eiro gadā sasniegušas 1 374 darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un tas ir par 24 darbiniekiem vairāk nekā tajā pašā periodā 2015.gadā.

Šogad no solidaritātes nodokļa plānots ieņemt 23,5 tūkstošus eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka šī nodokļa ieņēmumi ir ļoti labi, bet vēl ir gaidāmas debates par tā saglabāšanu.

Valdība ierosināja solidaritātes nodokli saglabāt 2017.gadā, tā kā, ja Saeima nenolems citādi, nodoklis netiks atcelts. Progresīvais nodokļu princips ir populārs politiķu vidū, un solidaritātes nodoklis ir sava veida garantija, ka nākotnē šis princips tiks ieviests.

Šonedēļ notika Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvju tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski, lai runātu par šo nodokli, bet vienošanos panākt neizdevās.

Solidaritātes nodoklis stājās spēkā 2016.gada janvārī. Tas tiek piemērots tai algas daļai, kas pārsniedz valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus – tas ir 48,6 tūkstošus eiro gadā.

Tajā pašā laikā vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia aptaujā, uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi apmaksāts.

Igaunijā ar algu neapmierināti vairāk nekā 65%, Lietuvā 80%. To, ka viņu algas ir adekvātas, apliecināja 39% respondentu Latvijā, 34% Igaunijā un 19% Lietuvā. Latvijā ar algu vismazāk apmierināti ir izglītības, veselības aprūpes, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu sfērā nodarbinātie, bet ar algu apmierinātie darbinieki strādā personāla vadības, IT un banku nozarēs.

Bankas un peļņa

Un nu – mazliet par banku sektoru. Tā peļņa 2016.gada deviņos mēnešos bija 373,972 miljoni eiro – par 18,9% vairāk, nekā analoģiskā periodā 2015.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācija.

Septembrī bankas strādājušas ar 32,167 miljonu peļņu.

Septembra beigās banku sektora kopējie aktīvi sasniedza 29,552 miljardus eiro – par 2,386 miljardiem eiro (7,5%) mazāk nekā 2015.gada beigās, un  par 270,334 miljoniem eiro (0,9%) mazāk, nekā 2016.gada augusta beigās.

Noguldījumu apjoms bankās pagājušajā mēneša beigās sasniedza 21,353 miljardus eiro – par 1,903 miljardiem eiro (8,2%) mazāk nekā 2015.gada beigās, un par 229,199 (1,1%) mazāk nekā augustā.

Kopējā banku kredītportfeļa summa septembra beigās sasniedza 15,11 miljardus eiro, kas ir 433,595 miljoniem eiro (3%) vairāk nekā 2015.gada beigās, un par 6,16 miljoniem eiro (0,04%) mazāk, nekā augustā.

2015.gada pirmajos deviņos mēnešos banku kopējā peļņa sasniedza 314,551 miljonus eiro.

Ref:017.010.102.2006


Pievienot komentāru

  1. Jānis Labrencis teica:

    Kāmēr mums būs tāds nodoklis kā PVN priekšapmaksa, nekāds bizness neplauks. Tas ir nodoklis ieguldījumiem ražošanā. Tiem atņemtos līdzekļus redzam, bet vairākkārtīgi lielākus bruto ieņēmumu zaudējumus neredzam.

    +1 0 -1 0

Pārdošanas eksperts: Latvijā konkurence gaļas tirgū ir spēcīga un izaicinoša

Latvijā konkurence gaļas tirgū ir spēcīga un izaicinoša, jo tajā darbojas vairāk nekā 100 gaļas pārstrādes uzņēmumu, apgalvo gaļas pārstrādes uzņēmuma HKScan Latvia pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš.

VID: Turpmāk nokavējuma nauda nepārsniegs 40% no parāda summas

No 1.jūlija nokavējuma nauda par kavētajiem nodokļu maksājumiem tiek samazināta līdz 40 procentiem no nodokļu parāda summas. Savukārt, labprātīgi vienojoties par parādu nomaksas grafiku, ievērojami tiek samazināta nokavējuma naudas likme.

Pavasara sesijā Saeima pieņēmusi 80 likumus

Saeima šī gada pavasara sesijā kopš 18.aprīļa sanāca uz deviņām kārtējām un vienu svinīgo sēdi. Šajā laikā deputāti pieņēmuši 80 likumus – 14 jaunus un grozījumus 66 likumos. Divus likumus Valsts prezidents Saeimai atgriezis otrreizējai caurlūkošanai, BNN ziņo Saeimas preses dienestā.

Latvijā HES piecos mēnešos saražots par 59,1% vairāk elektroenerģijas

Šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā hidroelektrostacijās elektroenerģija saražota par 59,1% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Gerhards: Pāragri spriest kā turpmākajos gados mainīsies pašvaldību attīstības kurss

Patlaban ir pāragri prognozēt, kā turpmākajos četros gados mainīsies pašvaldību attīstības kurss, pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Ukrainā atliek Janukoviča prāvas izskatīšanu

Tiesa Kijevā atlikusi tiesas sēdi lietā par Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča, iespējams, pastrādāto valsts nodevību. Kijevas Obolonska rajona tiesā pirmdien, 26.jūnijā, Janukoviča advokāti iestājušies pret valsts prokurora Ruslana Kravčenko iesniegumu par lietas izskatīšanu īpašā kārtībā, bez apsūdzētā klātbūtnes.

Satiksmes ministrija paraksta saprašanās memorandu ar Ķīnas ziņu aģentūru Xinhua

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un Ķīnas ziņu aģentūras viceprezidents LIU Siyang parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību divpusēja un daudzpusēja mēroga transporta un loģistikas sektora aktualitātēm saistītas informācijas apmaiņu un izplatīšanu, BNN ziņo ministrijā.

 Ar Bartaševiču priekšgalā Saskaņa saglabā varu Rēzeknē

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā pirmdien, 26.jūnijā, atkārtoti ievēlēts Saskaņas saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Par Bartaševiču balsoja desmit deputāti, pret bija divi. Viņš bija vienīgais kandidāts pilsētas domes priekšsēdētāja amatam.

Importējot tekstilu no Baltkrievijas, vairs nebūs jāsaņem uzraudzības dokuments

Sākot ar šī gada 3.jūliju, importējot tekstilu Eiropas Savienībā no Baltkrievijas, vairs nebūs nepieciešams Ārlietu ministrijas uzraudzības dokuments.

Multimodāla transporta mezgla izbūvei Torņakalnā pieejami 7,8 miljoni eiro

Multimodāla transporta mezgla izbūvei Torņakalnā pieejami 7,8 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.

Viedoklis: Gan politiski, gan ekonomiski Latvija atpaliek no citiem ilgtspējas ziņā

«Diemžēl bieži vien mūsu politiķu vēlme aizstāvēt nacionālās intereses šķiet tikpat liela, cik aizokeāna prezidentam par krievu hakeru aktivitātēm. Kad divi Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi paprasīja valdībai kompensēt negūtos ienākumus 8,3 miljonu eiro apmērā saistībā ar tās noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, komersanti uzreiz tika nodēvēti par bezkauņām.»

Sāk pārbūvēt ceļu no Rucavas līdz Lietuvas robežai

Būvnieki pirmdien, 26.jūnijā, sāk pārbūvēt autoceļa posmu no Rucavas līdz Lietuvas robežai.

Baltijā uzācis darbu pirmais akciju pirkšanas un pārdošanas darījumu portāls

Darbību uzsācis Baltijā pirmais akciju pirkšanas un pārdošanas darījumu portāls Shareswall. Proti, ja ir vēlme paplašināt savu darbību Baltijā, tad to īstenot, atrast sadarbības partnerus un investorus būs iespējams, izmantojot Shareswall platformu,» sola platformas dibinātājs.

Tiesa lemj no bijušajiem Latvijas krājbankas valdes locekļiem piedzīt 15 miljonus eiro

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šī gada jūnijā nospriedusi solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no septiņiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem.

Saeimas deputāti aicina apturēt sankcijas par patvēruma meklētāju neuzņemšanu

Pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas 23 Saeimas deputāti vērsušies pie Eiropas Komisijas ar iesniegumu, aicinot apturēt plānoto sankciju noteikšanu Polijai, Čehijai un Ungārijai par patvēruma meklētāju neuzņemšanu.

Nedēļa Lietuvā. Kosmosā palaiž Lietuvas satelītu

Ar raķeti no Indijas kosmosā palaists Lietuvas otrais Zemes mākslīgais pavadonis Lituanica SAT-2, ko uzstrādājuši Viļņas Universitātes un uzņēmuma NanoAvionics speciālisti.

Londonā pēc traģiskā ugunsgrēka prasa izvākties no bīstamiem namiem

Pēc traģiskā ugunsgrēka daudzdzīvokļu augstceltnē Londonā varas iestādes, neraugoties uz iedzīvotāju pretestību, prasa izvākties četru daudzdzīvokļu augstceltņu iemītniekiem, jo ēku konstrukcija līdzinās nodegušās ēkas konstrukcijai.

Varu Daugavpilī pārņem Saskaņa

Ar balsu vairākumu Daugavpils pilsētas domes vadītāja amatā pirmdien, 26.jūnijā, ievēlēts Saskaņas saraksta līderis Andrejs Elksniņš, līdz ar ko šis politiskais spēks nonācis pie abu Latvijas lielāko pilsētu vadības grožiem.

Darba devēji: Lai pieaugtu strādājošo atalgojums, nevar pieļaut nodokļu palielinājumu

«Sociālie un sadarbības partneri ir aktīvi piedalījušies nodokļu reformas pamatprincipu izstrādāšanā, bet valdošā koalīcija šobrīd vilcinās ar visai sabiedrībai būtiska lēmuma pieņemšanu, neņemot vērā darba devēju un darba ņēmēju viedokli», informē Latvijas Darba devēju konfederācija.

Latvijā bijis trešais mazākais jaunu komercauto reģistrācijas kritums Eiropā

Latvijā šī gada janvārī-maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem bijis trešais mazākais jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācijas kritums Eiropā, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas publicētie dati.

LOB: Mežizstrāde, kas notiek, kad putnu ligzdās ir olas - apzināta putnu nogalināšana

Latvijas Ornitoloģijas biedrības aprēķini liecina, ka ik gadu valsts mežos mežizstrādes dēļ iet bojā vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu.

Svētku brīvdienās pieķerti 70 dzērājšoferi; trešdaļa stiprā reibumā

Svētku brīvdienās Valsts policija pieķērusi 70 dzērājšoferus, no kuriem trešdaļa bijusi 1,5 vai vairāk promiļu reibumā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma stāsta Valsts policijas Metodikas un analītiskās nodaļas priekšnieks Andris Locus.

37,34 miljoni eiro - informācijas sniegšanas izmaksas starp valsts pārvaldes iestādēm 

Informācijas sniegšanas izmaksas starp valsts pārvaldes iestādēm aplēstas 37,34 miljonu eiro apmērā, norāda Valsts kancelejā. Valsts kancelejā atzīmē, ka valsts pārvaldes iestādes pastāvīgi sniedz dažādu veidu informāciju, piemēram, atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem, pārskatus par padarīto darbu, informāciju par statistikas datiem.

Itālijas valdība glābj divas bankas par 5,2 miljardiem eiro

Itālijas valdība iejaukusies komercbanku sistēmā, lai par kopumā 5,2 miljardiem eiro glābtu divas Venēcijas reģionā strādājošas bankas.

Šonedēļ Latvijā bieži gaidāms lietus

Šonedēļ gaidāms nepastāvīgs laiks, un bieži līs. Nedēļas vidū vietām gaisa temperatūra pārsniegs +25 grādus pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Jaunākie komentāri