bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 11.12.2016 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Plaukstošs bizness

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Jaunākajā Pasaules Bankas (PB) pētījumā Doing Business Latvija pakāpusies no 22. uz 14. vietu. To veicinājusi labāka kredītinformācijas pieejamība un reformas, kas veiktas nodokļu sistēmas vienkāršošanai. Tajā pašā laikā, Pasaules Banka norāda, ka šī gada reitingu nevar tiešā veidā pielīdzināt pagājušā gada pētījuma rezultātiem, jo mainīta metodoloģija.

Ja pielietotu šī gada metodoloģiju 2016.gada datiem, Latvija ieņemtu 17.vietu. Tā kā šī gada laikā mūsu valsts pakāpusies par trim pozīcijām, kas, starp citu, arī nav slikti.

Komentējot Latvijas pakāpšanos Doing Business reitingā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka Latvijai joprojām ir daudz darāmā, lai uzlabotu savus rādītājus, taču tā ir uz pareizā ceļa.

Spriežot pēc Doing Business 2017, Latvija ievērojami uzlabojusi likumdošanu: izveidots Kredītinformācijas birojs un atvieglots nodokļu nomaksas process, uzlabojot tiešsaistes sistēmas.

Igaunija uzņēmējdarbības vides pētījuma reitingā ieņem 12.vietu. Pērn tā ieņēma 16.vietu.

Lietuva Pasaules Bankas reitingā ir nokritusies pa vienu vietu un ieņem 21.pozīciju. Taču, ja pielietotu jauno metodoloģiju pagājušā gada datiem, tad Lietuva arī pērn būtu nevis 20., bet 21.vietā, norādījis Lietuvas ekonomikas ministrs Ēvalds Gusts.

Veicot pētījumu, Pasaules Bankas eksperti izvērtē uzņēmējdarbības vidi 190 valstīs, pamatojoties uz 11 rādītājiem – uzņēmumu reģistrācija, būvatļauju iegūšana, pieslēgšanās elektrotīklam, īpašuma reģistrēšana, kredītu saņemšana, investoru aizsardzība, nodokļu joma, starptautiskā tirdzniecība, līgumu nosacījumu ievērošana un uzņēmējdarbības izbeigšana.

Tāpat kā pagājušajā gadā, pētījumā Doing business 2017 par vislabākajām valstīm uzņēmējdarbības veikšanai atzītas Jaunzēlande, Singapūra un Dānija.

Pierobežas tirdzniecība

Uzņēmējdarbībai labvēlīgi apstākļi un ģeogrāfiskais novietojums kļuvuši par bāzi ne visai patīkamai parādībai – alkohola tūrismam. Pēc tam, kad Igaunijā 2016.gadā tika palielināts akcīzes nodoklis degvielai, tabakai un alkoholam, igauņi sākuši aktīvāk pirkt šos produktus Latvijā. Saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas informāciju, 4,2% no kopējā alkohola apjoma, kas tiek patērēts Igaunijā, ievests no Latvijas. Robežšķērsošanas statistika netieši apstiprina pierobežas tirdzniecības versiju: 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, iebraukšanas reižu skaits Latvijā ir divkāršojies. Retos gadījumos alkoholu pārdošanai ieved. Tāpat vērojams alkoholisko dzērienu pārdošanas apjoma samazinājums mazumtirdzniecības vietās Igaunijas pierobežas reģionos. Jo īpaši tas attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Šī situācija pamatoti tracina Igaunijas valsts iestādes. Un šonedēļ tapa zināms, ka Igaunijas Nodokļu un muitas departaments visos Igaunijas-Latvijas robežšķērsošanas punktos uzstādīs videokameras, kas fiksē automašīnu numura zīmes.

Vienlaikus iestāde plāno ieviest grozījumus likumdošanā, kas ļautu starp tiem, kas masveidā iepērk Latvijā alkoholu, identificēt nelegālos alkohola pārpircējus. Pašreizējā likumdošana vienā reizē no Latvijas Igaunijā pār robežu ļauj ievest 10 litrus stiprā un 110 litrus vieglā alkohola.

Nodokļu pārvalde vēlas sagatavoties situācijai, kad akcīzes nodokļa pieauguma alkoholam dēļ Igaunijā sāks veidoties nelegāli lētā alkohola no Latvijas pārpircēju tīkli. Bet bizness pagaidām rit savu gaitu, un Igaunijas lielākā alkohola veikalu ķēde SuperAlko Latvijas pilsētā Valkā šonedēļ atvērusi plašu veikalu, kura sortiments nākotnē pārsniegs 3 000 objektu. Veikala vadība kā savus klientus redz ne tikai Valkas un Valgas iedzīvotājus, bet arī tos, kas dzīvo Tartu, Viljandi un Viru rajonos, kā arī ārvalstu tūristus no Skandināvijas.

Ir vērts pieminēt, ka, ja igauņi iegādāties alkoholu un citas akcīzes preces brauc uz Latviju, jo te tās ir lētākas, tad somi pēc „ugunsdziras” šī paša iemesla dēļ brauc uz Igauniju.

Par apmierinātajiem un neapmierinātajiem

Attiecībā uz nodokļu inovācijām Latvijā, šonedēļ kļuva skaidrs, ka solidaritātes nodoklis, kas ir kļuvis par iemeslu strīdiem starp likumdevējiem un cilvēkiem, kuri pelna vairāk nekā četrus tūkstošus eiro, 2016.gada pirmajā pusē valsts kasē ienesis 14 miljonus eiro, kas ir par 1,2 miljoniem vairāk, nekā plānots, informējusi Finanšu ministrija.

Pavisam savu maksimālo apjomu – 48,6 tūkstošus eiro gadā sasniegušas 1 374 darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un tas ir par 24 darbiniekiem vairāk nekā tajā pašā periodā 2015.gadā.

Šogad no solidaritātes nodokļa plānots ieņemt 23,5 tūkstošus eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka šī nodokļa ieņēmumi ir ļoti labi, bet vēl ir gaidāmas debates par tā saglabāšanu.

Valdība ierosināja solidaritātes nodokli saglabāt 2017.gadā, tā kā, ja Saeima nenolems citādi, nodoklis netiks atcelts. Progresīvais nodokļu princips ir populārs politiķu vidū, un solidaritātes nodoklis ir sava veida garantija, ka nākotnē šis princips tiks ieviests.

Šonedēļ notika Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvju tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski, lai runātu par šo nodokli, bet vienošanos panākt neizdevās.

Solidaritātes nodoklis stājās spēkā 2016.gada janvārī. Tas tiek piemērots tai algas daļai, kas pārsniedz valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus – tas ir 48,6 tūkstošus eiro gadā.

Tajā pašā laikā vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia aptaujā, uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi apmaksāts.

Igaunijā ar algu neapmierināti vairāk nekā 65%, Lietuvā 80%. To, ka viņu algas ir adekvātas, apliecināja 39% respondentu Latvijā, 34% Igaunijā un 19% Lietuvā. Latvijā ar algu vismazāk apmierināti ir izglītības, veselības aprūpes, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu sfērā nodarbinātie, bet ar algu apmierinātie darbinieki strādā personāla vadības, IT un banku nozarēs.

Bankas un peļņa

Un nu – mazliet par banku sektoru. Tā peļņa 2016.gada deviņos mēnešos bija 373,972 miljoni eiro – par 18,9% vairāk, nekā analoģiskā periodā 2015.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācija.

Septembrī bankas strādājušas ar 32,167 miljonu peļņu.

Septembra beigās banku sektora kopējie aktīvi sasniedza 29,552 miljardus eiro – par 2,386 miljardiem eiro (7,5%) mazāk nekā 2015.gada beigās, un  par 270,334 miljoniem eiro (0,9%) mazāk, nekā 2016.gada augusta beigās.

Noguldījumu apjoms bankās pagājušajā mēneša beigās sasniedza 21,353 miljardus eiro – par 1,903 miljardiem eiro (8,2%) mazāk nekā 2015.gada beigās, un par 229,199 (1,1%) mazāk nekā augustā.

Kopējā banku kredītportfeļa summa septembra beigās sasniedza 15,11 miljardus eiro, kas ir 433,595 miljoniem eiro (3%) vairāk nekā 2015.gada beigās, un par 6,16 miljoniem eiro (0,04%) mazāk, nekā augustā.

2015.gada pirmajos deviņos mēnešos banku kopējā peļņa sasniedza 314,551 miljonus eiro.

Ref:017.010.102.2006


Pievienot komentāru

  1. Jānis Labrencis saka:

    Kāmēr mums būs tāds nodoklis kā PVN priekšapmaksa, nekāds bizness neplauks. Tas ir nodoklis ieguldījumiem ražošanā. Tiem atņemtos līdzekļus redzam, bet vairākkārtīgi lielākus bruto ieņēmumu zaudējumus neredzam.

    +1 0 -1 0

Līdz 2020.gadam plāno izveidot Baltijas valstu reģionālo gāzes tirgu

Baltijas Ministru Padomes premjerministru tikšanās laikā piektdien, 9.decembrī, Rīgā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri parakstīja deklarāciju par reģionālā gāzes tirgus izveidi ar mērķi līdz 2020.gadam izveidot vienotu un reģionālu Baltijas valstu gāzes tirgu.

Piebalgs: Pašreizējie plāni ir pretrunā Kučinska pārstāvētās ZZS solījumiem

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības apzināti pauž nepatiesu informāciju un maldina sabiedrību, apgalvojot, ka lēmums par minimālo sociālo iemaksu noteikšanu ir iepriekšējo valdību atbildība, pauž partijas Vienotība priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Igaunijā no valsts uzņēmumu padomēm atsauc visus parlamentāriešus

Igaunijas ekonomisko lietu un infrastruktūras ministre Kadri Simsone (Kadri Simsone) un uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministrs Urve Palo (Urve Palo) 9.decembrī paziņojuši, ka atsauc visus parlamenta deputātus no valsts uzņēmumu uzraudzības padomēm.

Sarucis kravu apgrozījums Baltijas valstu ostās

Baltijas valstu ostās šogad desmit mēnešos saņēma un nosūtīja kopumā 120,662 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,3% jeb 5,37 miljoniem tonnu mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Igaunijas premjera partija aizstāv sadarbības protokolu ar Vienoto Krieviju

Igaunijā valdošā Centra partija neuzdrīkstas pārtraukt sadarbības līgumu Krievijas politiskās elites pārstāvēto politisko spēku Vienotā Krievija, tā 8.decembrī norādījusi «centristu» priekšsēdētāja vietniece un Igaunijas izglītības ministre Mailisa Repsa.

Ratass iepazīstina Vējoni ar Igaunijas jaunās valdības plāniem

«Jaunā Igaunijas valdība turpinās iepriekšējo valdību prioritātes ārpolitikā un drošības jomā, stiprinot sadarbību Eiropas Savienības un NATO ietvaros,» tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni norādīja jaunais Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.

Putnu gripa jau tuvu Baltijai – PVD aicina būt piesardzīgiem

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas H5N8 vīruss - lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, mierina Pārtikas un veterinārais dienests, vienlaikus aicinot putnu turētājus būt modriem.

Norvēģis «skaipā» seksuāli izmanto 62 nepilngadīgos

Tiesa Norvēģijā 8.decembrī atzinusi kādu 66 gadus vecu vīrieti par vainīgu bērnu un pusaudžu seksuālā izmantošanā interneta saziņas programmā Skype un piespriedusi tam astoņus gadus ilgu cietumsodu.

Dubultojusies Latvijas ģimenēm hipotekārajos kredītos izsniegtā kopsumma

Šā gada deviņos mēnešos Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 337,2 miljonu eiro kopsummā, kas ir par 50% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas informācija.

Baltijas valstu parlamentārieši saņem ASV atbalstu reģiona drošībai

«Amerikas Savienoto Valstu senatoru galvenais vēstījums - Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nav pamata satraukumam par NATO saistību nepildīšanu no sabiedroto puses,» norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

Nedēļas nogalē Latvijā atkal gaidāms sniegs

Maksimālā gaisa temperatūra piektdien, 9.decembrī, vēl saglabāsies +4…+7 grādu robežās pēc Celsija un daudzviet gaidāms arī lietus. Tomēr jau naktī uz sestdienu, līdz ar lēnu līdz mērenu ziemeļu puses vēju, Latvijā ieplūdīs ievērojami aukstāks gaiss.

ECB pagarina vērtspapīru iepirkšanas programmu

Eiropas Centrālā banka 8.decembrī paziņojusi, ka pagarinās tās vērtspapīru iepirkšanas programmu vismaz līdz 2017.gada decembrim, taču papildu periodā ikmēneša iepirkumus plāno veikt par 20 miljardiem eiro mēnesī.

Lietuvā starptautiskā izglītības reitinga rezultātus vērtē kā «biedējošus»

69 valstu konkurencē Lietuvas pamatskolēnu zināšanas dabaszinātnēs ierindotas 36.vietā liecina organizācijas OECD šonedēļ publiskotie Starptautiskās Skolēnu vērtējuma programmas rezultāti par 2015.gadu. Lietuvas piedspadsmitgadnieku rezultāti šajos mācību priekšmetos ir pasliktinājušies un optimismu neraisa.

Ik dienu konstatē 323 000 kaitīgo ļaunprogrammatūru

Kaspersky Lab ļaunprogrammatūru mākoņdatubāzē pašlaik glabājas miljards kaitīgu objektu, tostarp vīrusi, Trojas zirgi, sāndurvis, izspiedējvīrusi, kā arī reklāmas lietotnes un to sastāvdaļas. Piektdaļu ir atklājusi un atzinusi par kaitīgu Astraea - uz mašīnmācīšanos balstīta ļaunprogrammatūru analīzes sistēma.

Nordea: Baltijas valstis negaida «viegla pastaiga parkā»

Pēc krīzes laikā īstenotā taupības politika Baltijas valstīs novedusi pie viena no zemākajiem valsts budžeta deficīta un parādu līmeņa Eiropas Savienībā. Taču Baltijas valstis ir to sešu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, ieskaitot Luksemburgu, Dāniju un Slovākiju, kas spēj izpildīt visus Māstrihtas kritērijus.

Somijas pasts noliedz, ka «nozaudējis» 10'000 avīžu

Somijas mediju vidē par vienu no skaļākajām ziņām 7.decembrī kļuvis kuriozs, ka valsts pasta uzņēmums «nozaudējis» visu sociāldemokrātiskā nedēļas laikraksta Demokraatti jaunākā numura metienu. Pasta pārstāvji gan pārmetumus noliedz.

Vidējais patēriņa cenu līmenis audzis par 1,3%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā šā gada novembrī, salīdzinot ar pērnā gada novembri, palielinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 0,6% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Izstrādāta ceļu satiksmes negadījumu interaktīvā karte

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izstrādājis interaktīvu karti, kurā tiek apkopoti un vizualizēti Latvijā notikušie ceļu satiksmes negadījumi.

Austrijas jaunais prezidents – Igaunijas «bēgļu bērns»

Aleksandram van der Bellenam, kurš 4.decembrī uzvarējis Austrijas prezidenta vēlēšanās, māte ir igauniete, un viņa vecāki 1940.gadā pametuši Igauniju, lai dotos bēgļu gaitās.

Igaunijā cenu kāpumu izraisījis dārgāks alkohols un degviela

Igaunijā pēdējā gada laikā novērots mazs patēriņa cenu kāpums – no 2015.gada novembra līdz 2016.gada novembrim patēriņa cenu indekss kāpis viena procenta apmērā. Statistiķi vērtē, ka galvenie ietekmējošie faktori bijuši degvielas, alkohola un tabakas sadārdzināšanās.

Swedbank: Tranzīta nozares zaudējumi turpināsies arī nākamajos gados

Visas Baltijas jūras reģiona ekonomikas – arī Krievija, kurā šogad beigusies recesija, – aug, bet izaugsme ir pieticīga. Brexit referenduma un ASV vēlēšanu iznākums liecina, ka pasaulē populisms kļūst par jaunu normu, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Latvijas Gāze saņem licenci dabasgāzes sadalei uz 20 gadiem

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome ceturtdien, 8.decembrī, nolēma izsniegt AS Latvijas Gāze licenci sabiedriskā pakalpojuma - dabasgāzes sadales - sniegšanai uz 20 gadiem - līdz 2037.gada 10.februārim.

Apple iPhone «aizdegšanās gadījumos» vaino ārējus faktorus

Reaģējot uz ziņām, ka vairākiem iPhone lietotājiem viedtālruņi aizdegušies, amerikāņu datortehnoloģiju milzis Apple šonedēļ negadījumos vainojis ārējus apstākļus, nevis datorierīču uzbūvi vai detaļas.

Deputātu kvotu izdāļāsanas dēļ aicina atkāpties finanšu ministri

Neizdarības dēļ valsts plāno atcelt obligāto sociālo iemaksu ieviešanu un strauji paaugstināt mikrouzņēmumu nodokli no 9% līdz 15%, norāda partija Latvijas attīstībai un ņemot vērā demonstrēto bezatbildību un neorganizētību, izsaka neuzticību finanšu ministrei Danai Reiznieciei-Ozolai, aicinot viņu atkāpties.

Par 10 miljardiem pārdos Krievijas naftas koncerna daļas

Krievijas valdība 7.decembrī paziņojusi, ka Krievijas lielākā naftas uzņēmuma Rosneft 19,5% daļu iegādāsies britu-šveiciešu derīgo izrakteņu ieguves uzņēmums Glencore un Kataras valdības ieguldījumu fonds.

Jaunākie komentāri