bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 29.04.2017 | Vārda dienas: Raimonds, Laine, Vilnis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Plaukstošs bizness

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Jaunākajā Pasaules Bankas (PB) pētījumā Doing Business Latvija pakāpusies no 22. uz 14. vietu. To veicinājusi labāka kredītinformācijas pieejamība un reformas, kas veiktas nodokļu sistēmas vienkāršošanai. Tajā pašā laikā, Pasaules Banka norāda, ka šī gada reitingu nevar tiešā veidā pielīdzināt pagājušā gada pētījuma rezultātiem, jo mainīta metodoloģija.

Ja pielietotu šī gada metodoloģiju 2016.gada datiem, Latvija ieņemtu 17.vietu. Tā kā šī gada laikā mūsu valsts pakāpusies par trim pozīcijām, kas, starp citu, arī nav slikti.

Komentējot Latvijas pakāpšanos Doing Business reitingā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka Latvijai joprojām ir daudz darāmā, lai uzlabotu savus rādītājus, taču tā ir uz pareizā ceļa.

Spriežot pēc Doing Business 2017, Latvija ievērojami uzlabojusi likumdošanu: izveidots Kredītinformācijas birojs un atvieglots nodokļu nomaksas process, uzlabojot tiešsaistes sistēmas.

Igaunija uzņēmējdarbības vides pētījuma reitingā ieņem 12.vietu. Pērn tā ieņēma 16.vietu.

Lietuva Pasaules Bankas reitingā ir nokritusies pa vienu vietu un ieņem 21.pozīciju. Taču, ja pielietotu jauno metodoloģiju pagājušā gada datiem, tad Lietuva arī pērn būtu nevis 20., bet 21.vietā, norādījis Lietuvas ekonomikas ministrs Ēvalds Gusts.

Veicot pētījumu, Pasaules Bankas eksperti izvērtē uzņēmējdarbības vidi 190 valstīs, pamatojoties uz 11 rādītājiem – uzņēmumu reģistrācija, būvatļauju iegūšana, pieslēgšanās elektrotīklam, īpašuma reģistrēšana, kredītu saņemšana, investoru aizsardzība, nodokļu joma, starptautiskā tirdzniecība, līgumu nosacījumu ievērošana un uzņēmējdarbības izbeigšana.

Tāpat kā pagājušajā gadā, pētījumā Doing business 2017 par vislabākajām valstīm uzņēmējdarbības veikšanai atzītas Jaunzēlande, Singapūra un Dānija.

Pierobežas tirdzniecība

Uzņēmējdarbībai labvēlīgi apstākļi un ģeogrāfiskais novietojums kļuvuši par bāzi ne visai patīkamai parādībai – alkohola tūrismam. Pēc tam, kad Igaunijā 2016.gadā tika palielināts akcīzes nodoklis degvielai, tabakai un alkoholam, igauņi sākuši aktīvāk pirkt šos produktus Latvijā. Saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas informāciju, 4,2% no kopējā alkohola apjoma, kas tiek patērēts Igaunijā, ievests no Latvijas. Robežšķērsošanas statistika netieši apstiprina pierobežas tirdzniecības versiju: 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, iebraukšanas reižu skaits Latvijā ir divkāršojies. Retos gadījumos alkoholu pārdošanai ieved. Tāpat vērojams alkoholisko dzērienu pārdošanas apjoma samazinājums mazumtirdzniecības vietās Igaunijas pierobežas reģionos. Jo īpaši tas attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Šī situācija pamatoti tracina Igaunijas valsts iestādes. Un šonedēļ tapa zināms, ka Igaunijas Nodokļu un muitas departaments visos Igaunijas-Latvijas robežšķērsošanas punktos uzstādīs videokameras, kas fiksē automašīnu numura zīmes.

Vienlaikus iestāde plāno ieviest grozījumus likumdošanā, kas ļautu starp tiem, kas masveidā iepērk Latvijā alkoholu, identificēt nelegālos alkohola pārpircējus. Pašreizējā likumdošana vienā reizē no Latvijas Igaunijā pār robežu ļauj ievest 10 litrus stiprā un 110 litrus vieglā alkohola.

Nodokļu pārvalde vēlas sagatavoties situācijai, kad akcīzes nodokļa pieauguma alkoholam dēļ Igaunijā sāks veidoties nelegāli lētā alkohola no Latvijas pārpircēju tīkli. Bet bizness pagaidām rit savu gaitu, un Igaunijas lielākā alkohola veikalu ķēde SuperAlko Latvijas pilsētā Valkā šonedēļ atvērusi plašu veikalu, kura sortiments nākotnē pārsniegs 3 000 objektu. Veikala vadība kā savus klientus redz ne tikai Valkas un Valgas iedzīvotājus, bet arī tos, kas dzīvo Tartu, Viljandi un Viru rajonos, kā arī ārvalstu tūristus no Skandināvijas.

Ir vērts pieminēt, ka, ja igauņi iegādāties alkoholu un citas akcīzes preces brauc uz Latviju, jo te tās ir lētākas, tad somi pēc „ugunsdziras” šī paša iemesla dēļ brauc uz Igauniju.

Par apmierinātajiem un neapmierinātajiem

Attiecībā uz nodokļu inovācijām Latvijā, šonedēļ kļuva skaidrs, ka solidaritātes nodoklis, kas ir kļuvis par iemeslu strīdiem starp likumdevējiem un cilvēkiem, kuri pelna vairāk nekā četrus tūkstošus eiro, 2016.gada pirmajā pusē valsts kasē ienesis 14 miljonus eiro, kas ir par 1,2 miljoniem vairāk, nekā plānots, informējusi Finanšu ministrija.

Pavisam savu maksimālo apjomu – 48,6 tūkstošus eiro gadā sasniegušas 1 374 darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un tas ir par 24 darbiniekiem vairāk nekā tajā pašā periodā 2015.gadā.

Šogad no solidaritātes nodokļa plānots ieņemt 23,5 tūkstošus eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka šī nodokļa ieņēmumi ir ļoti labi, bet vēl ir gaidāmas debates par tā saglabāšanu.

Valdība ierosināja solidaritātes nodokli saglabāt 2017.gadā, tā kā, ja Saeima nenolems citādi, nodoklis netiks atcelts. Progresīvais nodokļu princips ir populārs politiķu vidū, un solidaritātes nodoklis ir sava veida garantija, ka nākotnē šis princips tiks ieviests.

Šonedēļ notika Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvju tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski, lai runātu par šo nodokli, bet vienošanos panākt neizdevās.

Solidaritātes nodoklis stājās spēkā 2016.gada janvārī. Tas tiek piemērots tai algas daļai, kas pārsniedz valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus – tas ir 48,6 tūkstošus eiro gadā.

Tajā pašā laikā vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia aptaujā, uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi apmaksāts.

Igaunijā ar algu neapmierināti vairāk nekā 65%, Lietuvā 80%. To, ka viņu algas ir adekvātas, apliecināja 39% respondentu Latvijā, 34% Igaunijā un 19% Lietuvā. Latvijā ar algu vismazāk apmierināti ir izglītības, veselības aprūpes, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu sfērā nodarbinātie, bet ar algu apmierinātie darbinieki strādā personāla vadības, IT un banku nozarēs.

Bankas un peļņa

Un nu – mazliet par banku sektoru. Tā peļņa 2016.gada deviņos mēnešos bija 373,972 miljoni eiro – par 18,9% vairāk, nekā analoģiskā periodā 2015.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācija.

Septembrī bankas strādājušas ar 32,167 miljonu peļņu.

Septembra beigās banku sektora kopējie aktīvi sasniedza 29,552 miljardus eiro – par 2,386 miljardiem eiro (7,5%) mazāk nekā 2015.gada beigās, un  par 270,334 miljoniem eiro (0,9%) mazāk, nekā 2016.gada augusta beigās.

Noguldījumu apjoms bankās pagājušajā mēneša beigās sasniedza 21,353 miljardus eiro – par 1,903 miljardiem eiro (8,2%) mazāk nekā 2015.gada beigās, un par 229,199 (1,1%) mazāk nekā augustā.

Kopējā banku kredītportfeļa summa septembra beigās sasniedza 15,11 miljardus eiro, kas ir 433,595 miljoniem eiro (3%) vairāk nekā 2015.gada beigās, un par 6,16 miljoniem eiro (0,04%) mazāk, nekā augustā.

2015.gada pirmajos deviņos mēnešos banku kopējā peļņa sasniedza 314,551 miljonus eiro.

Ref:017.010.102.2006


Pievienot komentāru

  1. Jānis Labrencis teica:

    Kāmēr mums būs tāds nodoklis kā PVN priekšapmaksa, nekāds bizness neplauks. Tas ir nodoklis ieguldījumiem ražošanā. Tiem atņemtos līdzekļus redzam, bet vairākkārtīgi lielākus bruto ieņēmumu zaudējumus neredzam.

    +1 0 -1 0

SES pirmā ceturkšņa peļņa palielinājusies par 11,5%

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES ienākumi 2017.gada par pirmo ceturksni ir 540,6 miljoni eiro. Tas ir par 12,2% vairāk salīdzinoši ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Savukārt SES peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajos trijos mēnešos ir 128,4 miljoni eiro, kas ir par 11,5 % vairāk nekā gadu iepriekš, par datiem informē Korporatīvo sakaru daļa.

Ar informācijas tehnoloģijām pārbaudīs piemērotību karavīra statusam

Aizsardzības ministrijā trešdien, 3.maijā, plkst.11.00, parakstīs līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti par pētījuma veikšanu, kura mērķis ir izstrādāt modernu personības novērtēšanas sistēmu, kas tiks izmantota Nacionālo bruņoto spēku personāla atlasē.

Antāne: Steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā

Eiropai ir ļoti lieli plāni attiecībā uz ostu attīstību – līdz 2030.gadam kravu apjomus plānots palielināt pusotru reizi, radot papildu 160 tūkstošus darba vietu. Mums steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā, uzskata Baltijas asociācija –Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Pieejams 24,8 milj. eiro ERAF finansējums Inčukalna gudrona dīķu sanācijai

Lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, kā arī atjaunotu vides kvalitāti un novērstu iedzīvotāju veselības apdraudējumu, sanācijas darbu turpināšanai Inčukalna sērskābā gudrona dīķos no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 24,8 miljoni eiro.

Strīķe sniegusi paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB

Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe piektdien, 28.aprīlī, izsaukta uz savu bijušo darbavietu, lai sniegtu paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB.

Stradiņa slimnīcas infrastruktūrai pieejami 64 miljoni eiro no ERAF

Ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūrā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir paredzēts vairāk nekā 91 miljons eiro, no tiem 64 miljoni – no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Aizdomas par apzinātu provokāciju Olaines novadā; VVD lūdz uzsākt kriminālprocesu

Valsts vides dienests piektdien, 28.aprīlī, or nosūtījis lūgumu Valsts policijai uzsākt kriminālprocesu saistībā ar nesankcionētajām noziedzīgajām darbībām, ko nezināmas personas, bez saskaņošanas ar VVD, veikušas īpašumā Ekolauks Olaines novadā, kur agrāk atradusies Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve. VVD pieļauj, ka ir notikusi apzināta provokācija

Ārlietu ministrijā: Eiropas attīstības sadarbības politika mainīsies

«Eiropai un Āfrikai ir jāsadarbojas patiesā partnerība jau no pašiem pirmsākumiem, jo mūs ietekmē tie paši ekonomiskie, drošības un ar migrāciju saistītie izaicinājumi,» uzsver Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Autovadītāju ievērībai: Pēcpusdienā Pierīgā ir iespējami sastrēgumi

Pirms svētku brīvdienām daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc pēcpusdienā Pierīgā būs augsta satiksmes intensitāte un palēnināta satiksme, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Auto līzinga uzņēmums: Latvijas privātā auto parka vidējais vecums turpina pieaugt

Auto līzinga Mogo neto peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 1,1 miljons eiro un tas ir 122 % pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo 2016.gada periodu, BNN vēsta uzņēmumā.

Pēdējā laikā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam par Rīgas pilsētas būvvaldes centieniem masveidā aizliegt izmantot ekspluatācijā autostāvvietas Rīgas centrā.

Pirmajā ceturksnī pašvaldību budžeta pārpalikums samazinājies par 15,6 milj.

Šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā kopbudžetā bija 99,8 miljoni eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trim mēnešiem pieauga par 51,3 miljoniem eiro, par datiem ziņo Finanšu ministrija.

Igaunijā apstiprina likumprojektu par savvaļas dzīvnieku cirka aizliegumu

Igaunijas valdība ceturtdien, 27.aprīlī, apstiprināja tālākai virzībai likumprojektu, kas paredz izmaiņas dzīvnieku aizsardzības likumā, ierobežojot savvaļas sugu dzīvnieku publisku izrādīšanu, tostarp arī izmantošanu cirkā. Tuvākajā laikā par likumprojektu būs jābalso Igaunijas parlamentam.

ERGO: Pēdējo sešu gadu laikā interese par veselības apdrošināšanu ir diezgan maza

Viens no lielākajiem izaicinājumiem privātpersonu veselības apdrošināšanā ir cilvēku attieksme un izpratnes trūkums par tās būtību, tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO novērojumi.

Rīgā: Būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums

Novērtējot galvenos faktorus, kas Latvijas videi nodara vislielāko kaitējumu, vairums rīdzinieku uzskata, ka būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums, ar ko ikdienā jāsaskaras pilsētā, atklāj jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; biržu indeksi kāpj ASV, bet sarūk Eiropā

Naftas cenas pasaulē rītā piektdienas, 28.aprīlī, rītā pieaug pēc tam, kad ceturtdien, 27.aprilī, tās nokritās līdz mēneša zemākajai atzīmei. Ceturtdien, 27. aprīlī, naftas cenas samazinājums saistāms ar ieguves atsākšanu Lībijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,5%

Šogad martā, salīdzinot ar aizvadītā gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Martā būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,1%

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,3%, strādnieku darba samaksa – par 0,1%, bet būvmateriālu cenas būtiski nemainījās.

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

Akcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

VNT pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas prouduktu

AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls 2017.gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas produktu (2016.gadā – 2,7 miljonus tonnu), savukārt SIA LatRosTrans transportēja 1,5 miljonus tonnu (2016.gadā – 1,6 miljonus tonnu).

Mūrniece: Kremļa agresīvā uzvedība ir drauds mūsu reģionam

Amerikas Savienoto Valstu nepārtraukta militārā klātbūtne Baltijas valstīs ir izšķiroša, lai stātos pretī reģiona drošības izaicinājumiem, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru Polu Raienu.

Par dalību Sīrijas konfliktā jaunietim piespriež četru gadu cietumsodu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 27.aprīlī, piesprieda četru gadu cietumsodu Mārtiņam Grīnbergam par dalību Sīrijas konfliktā.

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu. No tiem 600km tiks uzklāts mīkstais asfalts, bet 215 km tiks veikta virsmas apstrāde.

Igaunijā ar ziemas riepām atļauj braukt līdz 7.maijam

Neraksturīgi vēso laikapstākļu dēļ Igaunijas Ceļu pārvalde nākusi klajā ar lēmumu paildzināt periodu, kurā autovadītājiem atļauts braukt ar radžotām ziemas riepām vēl pirmajā maija nedēļā.

Igauņu TransferWise atvērs biroju Singapūrā

Igaunijas uzņēmēju vadītais naudas pārvedumu uzņēmums TransferWise paziņojis par ieceri atvērt Āzijas reģionālo biroju Singapūrā.

Jaunākie komentāri