bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Spēles ar samazināšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ tā vien šķita, ka tās galvenās valsts institūcijas, kas tā vai citādi atbild par ekonomiku, sacenšas, prognozējot to, par cik šogad palielināsies mūsu iekšzemes kopprodukts (IKP). Un pats interesantākais ir tas, ka cīņa bija par procenta desmitdaļām.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pagājušajā nedēļā brīdināja, ka mēs pārāk ātri esam atslābinājušies pēc pārdzīvotās smagās krīzes un pārāk ātri sākam pierast pie labākas dzīves. Tomēr, viņaprāt, gulēt uz lauriem ir pāragri. Lai gan Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaug, ekonomiskās izaugsmes temps, ne tikai pie mums, bet arī eirozonā, samazinās. Viņš brīdināja, ka centrālā banka pārskatīs savu prognozi par IKP pieaugumu un solījumu turēja. Šonedēļ Latvijas Banka (LB) paziņoja, ka tās prognozes par ekonomikas izaugsmi šogad ir samazinātas no 2,7% līdz 2,3%.

Savā novērtējumā LB vadījusies no aizvadītā gada pēdējā ceturkšņa sliktajiem rādītājiem, kas galvenokārt bija saistīti ar investīciju un eksporta apjoma samazināšanos, kā arī pievienotās vērtības kritumam būvniecībā un finanšu pakalpojumos. Neliels kritums bija vērojams arī apstrādes rūpniecībā. Kaut arī LB jau prognozēja, ka izaugsme ceturtajā ceturksnī būs vislēnākā visā gadā, tomēr 0,3% kritums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bija nepatīkams pārsteigums. Tas lielā mērā noteica IKP prognozes samazināšanu 2016.gadam, skaidroja LB.

Centrālās bankas pozīcija ļoti nepatika ekonomikas ministram Arvilam Ašerādenam, kurš paziņoja, ka samazināt IKP prognozi ir pāragri, pat ņemot vērā ekonomikas tendences ES. Ekonomikas ministrijā uzskata, ka ir arī citi rādītāji, pēc kuriem vadīties. Piemēram, uzlabojas situācija darba tirgū, un tirgotāji veiksmīgi pielāgojas jauniem eksporta tirgiem. Tāpēc ministrija savu viedokli mainīt negrasās un pieturās pie prognozes par IKP pieaugumu 3,2% apmērā.

Finanšu ministrija šim gadam prognozē 3% IKP pieaugumu. Ministrija sagatavo savu prognozi divreiz gadā – februāra pirmajā pusē Latvijas Stabilitātes programmai, kas tiek iesniegta Eiropas Komisijai, un jūnijā nākamā gada budžeta izstrādei.

Eiropas Komisija prognozē IKP pieaugumu 3,1%, Starptautiskais Valūtas fonds – 3,3%.

Virzība uz nulli

Latvijas Banka šonedēļ līdz 0% līmenim pazemināja arī vidējo gada inflācijas prognozi. Agrāk centrālā banka prognozēja, ka 2016.gadā vidējā gada inflācija būs 1,3%. Kā norāda LB, inflācija šogad būs zema vairāku faktoru dēļ. Šogad nav gaidāms arī tik straujš algu kāpums kā iepriekšējos gados.

Turklāt maz ticams, ka 2016.gadā atkārtosies straujā cenu samazināšanās energoresursiem un pārtikas produktiem. Tomēr šī gada sākumā šo resursu cena turpināja samazināties, un ar nelielu kavēšanos tas ietekmē daudzas nozares, tiešā veidā ietekmējot cenas degvielai, dabas gāzei un siltumam, un netiešā veidā – vairāku preču un pakalpojumu cenas.

Inflāciju nedaudz palielinās nodokļu izmaiņas, kas tieši ietekmē preču un pakalpojumu cenas – janvārī palielinājās akcīzes nodoklis degvielai, no aprīļa palielināsies nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem.

Un aizejam mīnusā

Ja IKP pieauguma prognozes, pat samazinot prognozes, saglabājas pozitīvas un inflācija ir vismaz nulles līmenī, tad noguldījumu likmes, kas Latvijā, lai gan minimāli, bet tomēr ir virs nulles, var aiziet mīnusos. Par šāda scenārija iespēju šonedēļ pavēstīja SEB bankas Baltijas divīzijas vadītājs Riho Unts. Pēc viņa teiktā, banku klienti vēl nav aizdomājušies par to, ko viņiem varētu nākties maksāt par savu noguldījumu glabāšanu, tomēr šāda iespēja tiek apspriesta. Agrāk kredītiestādes kalpoja kā buferzona starp centrālajām bankām un tirgu, bet ilgi tas nevar turpināties. Ja bankas nesākts novirzīt noguldījumu negatīvās procentu likmes uz uzņēmumiem, viņu politika izgāzīsies, ir pārliecināts baņķieris.

SEB jau piemēro negatīvas likmes citām finanšu institūcijām, un, acīmredzot, nākamie būs lielie uzņēmumi ar lieliem noguldījumiem. Tiem varētu sekot vidējie un mazie uzņēmumi.

Līdz šim banka centās nepiemērot negatīvas likmes privātpersonām, bet nevar zināt, kā būs nākotnē. Piemēram, Šveicē par depozītu glabāšanu bankās maksā nu jau arī privātpersonas.

Kā BNN jau iepriekš ziņoja, Eiropas Centrālā banka (ECB) 10.martā samazināja likmi par noguldījumiem no mīnus 0,3% līdz mīnus 0,4%. Turklāt ECB paziņoja par bāzes procentu likmes samazināšanu galvenajām refinansēšanas pozīcijām līdz 0%

Kaut kur ir arī pluss

Neskatoties uz to, ka daudzās jomās vērojama tendence rādītājiem samazināties, tomēr ir kāda joma, kurā vērojams manāms pieaugums – mūsu iedzīvotāju auglība. Šonedēļ kļuva zināms, ka Latvija dzimstības palielināšanās ziņā Eiropas Savienības ietvaros sasniegusi rekordu. Pēdējo 15 gadu laikā fertilitātes koeficients (vidējais dzimušo bērnu skaits uz vienu sievieti) ir pieaudzis gandrīz uz pusi, apsteidzot pat ES vidējo rādītāju, liecina Eurostat jaunāko pētījumu rezultāti.

Absolūtos skaitļos visaugstākais koeficients 2014.gadā bija vērojams Francijā: uz katru sievieti vidēji 2,1 jaundzimušais. Tai seko Īrija (1,94), Zviedrija (1,88) un Lielbritānija (1,81). Vissliktākie demogrāfiskās politikas rādītāji tika fiksēti Grieķijā (1,30), Kiprā (1,31), Spānijā un Portugālē (1,32 abās valstīs). Vidēji Eiropā uz katrām divām sievietēm ir trīs bērni.

Analizējot procesu dinamiku, Eurostat norāda, ka visspēcīgākais demogrāfiskais sprādziens pēdējos gados noticis Latvijā: 2001.gadā dzimstības līmenis valstī bija 1,21 jaundzimušie uz sievieti, 2014.gadā – jau 1,65 (+0,43). Citos Baltijas reģionos dzimstība progresējusi ne tik ātri: Lietuva uzlabojusi savus rādītājus ar 0,34 punktiem (līdz 1,63), Igaunija – par 0,22 (1,54).

Ref:017.010.103.4006


Pievienot komentāru

Rosina noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām

Saeimas Ārlietu komisijas deputāti pauž atbalstu sankciju noteikšanai Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām.

Pirmo reizi Olimpisko spēļu vēsturē daiļslidošanas sacensības tiesās arī Latvija

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija profesore Agita Ābele izraudzīta par vienu no 52 daiļslidošanas tiesnešiem, kuri februārī gaidāmajās XXIII Ziemas Olimpiskajām spēlēs Phjončhanā tiesās daiļslidošanas sacensības.

LRA pretendēs uz vietu Saeimas Prezidijā, virzot Kleinbergas kandidatūru

Latvijas Reģionu apvienība pieņēmusi lēmumu uz Saeimas Prezidiju virzīt LRA valdes un frakcijas priekšsēdētāju Nelliju Kleinbergu, vēsta LRA frakcijas biroja vadītājs Valdis Verners. Partija norāda, ka Saeimas pastāvēšanas laikā nav bijis gadījuma, kad Prezidija loceklis būtu pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Igauņi Narvas potenciālu skata kultūrā, piesaka robežpilsētu Eiropas Kultūras galvaspilsētai

Narvas pilsēta, kur ap 90% iedzīvotāju ir krievvalodīgie, ir pieteikusi savu kandidatūru, lai kļūtu par 2024.gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu, un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida uzsvērusi, ka kultūra pilsētā varētu iedvest jaunu dzīvību.

Latvijas bankas katru dienu ziņo VID par klientu aizdomīgiem finanšu darījumiem

Latvijas bankas katru dienu ziņo Valsts ieņēmumu dienestam par klientu aizdomīgiem finanšu darījumiem, stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Uldis Upenieks.

Gauss neatrastos airBaltic investorus neuzskata par neveiksmi

Lai arī divu gadu laikā nav atrasts Latvijas lidsabiedrības airBaltic investors, to par neveiksmi nevar uzskatīt, uzsver airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Viņš norāda, ka valsts airBaltic pārdošanai iepriekš noteica divu gadu termiņu. Šobrīd investors tiek meklēts jau divus gadus, taču, viņaprāt, to par neveiksmi nevar uzskatīt.

Liela daļa darba devēju neveic nekādus pasākumus jaunu darbinieku piesaistei

Daļa jeb 24% Latvijas darba devēju atzīst, ka pašlaik neveic nekādus pasākumus jaunu darbinieku piesaistei, liecina Sabiedrības integrācijas fonda īstenotās aptaujas dati.

Igaunijā sāks Rail Baltica zemes atpirkšanu; vairās no piespiedu atsavināšanas

Igaunijai turpinot gatavošanos Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvdarbu sākšanai, kas paredzēta 2020.gadā, uzņēmums Rail Baltic Estonia pavēstījis, ka 2018.gads tiks aizvadīts sarunās ar zemes īpašniekiem par atpirkšanas darījumiem, un nospraužot dzelzceļa maršrutu.

Maxima: Pieaudzis populārāko svaigās pārtikas produktu pieprasījums

Kopš Maxima Latvija samazināja regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, aptuveni trīs reizes pieaudzis populārāko svaigās pārtikas produktu pieprasījums

72% strādājošo pilnībā neizprot jaunās nodokļu sistēmas ietekmi uz ienākumiem

Lielākajai daļai jeb 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav pilnvērtīgas izpratnes par to, kādu iespaidu uz viņu ienākumiem atstās šī gada nodokļu reforma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. Vien 28% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka pilnībā pārzina jauno izmaiņu ietekmi uz viņu maciņu.

Coca-Cola Company izziņo jaunu globālu vīziju – Pasaule bez atkritumiem

Coca-Cola Company izvirza mērķi līdz 2030.gadam ar katru pārdoto pudeli vai bundžu strādāt pie tā saražoto iepakojumu savākšanas un pārstrādes

Ikea vadība: maksājam savu godīgo nodokļu daļu

Izsakoties par Eiropas Komisijas uzsākto izmeklēšanu par iespējamu selektīvu nodokļu politiku pret Ikea, zviedru saliekamo mēbeļu mazumtirdzniecības grupas vadība norādījusi, ka uzņēmumu grupa maksā savu godīgo nodokļu daļu valstīs, kur tā darbojas.

Pērn par 18% audzis kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms

Latvijā 2017.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, par 18% audzis kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms, kas ļāvis par 101% nosegt nepieciešamo valsts patēriņu, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus.

Rīgas brīvosta vēlas aizņemties līdz 77 milj. eiro Krievu salas projekta finansēšanai

Rīgas brīvostas pārvalde izsludinājusi atklātu sarunu procedūru par aizņēmuma līdz 77 miljoniem eiro piesaisti projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra finansēšanai.

Pēc Turcijas iebrukuma Sīrijā bēgļu gaitās dodas 5 000 cilvēku

ANO aplēsusi, ka kopš Turcija Sīrijas ziemeļrietumos uzsākusi uzbrukumu kurdu militāriem grupējumiem, nepilnas nedēļas laikā no attiecīgā reģiona bēgļu gaitās devušies aptuveni 5 000 cilvēku.

Dienas Bizness: Tallinas osta izpārdod termināļa īpašumu; arī Latvijai jādomā par citām kravām

Tallinas osta izsludinājusi Mūgas ogļu termināļa aktīvu izpārdošanu. Iepriekšējais teritorijas apsaimniekotājs Coal Terminal bankrotējis, un tagad osta aktīvi meklē tai jaunu nomnieku.

VADC aicina uzņēmumus organizēt Donoru dienas

Līdz gaidītās ziemas atnākšanu Valsts asinsdonoru centrs uz aukstā laika periodu pārtrauc mobilā autobusa izbraukumus pie donoriem un aicina uzņēmumus aktīvi iesaistīties asins krājuma papildināšanā, organizējot Donoru dienas savā uzņēmumā.

Pērn Latvijas ekonomikā ieplūda ES fondi miljarda eiro apmērā

Aizvadītajā gadā noslēgto Eiropas Savienības fondu līgumu kopējais apjoms ir vairāk nekā viens miljards eiro, ar ES fondu atbalstu uzsākta 526 projektu īstenošana, jau konkrēti iezīmējot šo investīciju ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā.

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Jaunākie komentāri