bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Spēles ar samazināšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ tā vien šķita, ka tās galvenās valsts institūcijas, kas tā vai citādi atbild par ekonomiku, sacenšas, prognozējot to, par cik šogad palielināsies mūsu iekšzemes kopprodukts (IKP). Un pats interesantākais ir tas, ka cīņa bija par procenta desmitdaļām.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pagājušajā nedēļā brīdināja, ka mēs pārāk ātri esam atslābinājušies pēc pārdzīvotās smagās krīzes un pārāk ātri sākam pierast pie labākas dzīves. Tomēr, viņaprāt, gulēt uz lauriem ir pāragri. Lai gan Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaug, ekonomiskās izaugsmes temps, ne tikai pie mums, bet arī eirozonā, samazinās. Viņš brīdināja, ka centrālā banka pārskatīs savu prognozi par IKP pieaugumu un solījumu turēja. Šonedēļ Latvijas Banka (LB) paziņoja, ka tās prognozes par ekonomikas izaugsmi šogad ir samazinātas no 2,7% līdz 2,3%.

Savā novērtējumā LB vadījusies no aizvadītā gada pēdējā ceturkšņa sliktajiem rādītājiem, kas galvenokārt bija saistīti ar investīciju un eksporta apjoma samazināšanos, kā arī pievienotās vērtības kritumam būvniecībā un finanšu pakalpojumos. Neliels kritums bija vērojams arī apstrādes rūpniecībā. Kaut arī LB jau prognozēja, ka izaugsme ceturtajā ceturksnī būs vislēnākā visā gadā, tomēr 0,3% kritums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bija nepatīkams pārsteigums. Tas lielā mērā noteica IKP prognozes samazināšanu 2016.gadam, skaidroja LB.

Centrālās bankas pozīcija ļoti nepatika ekonomikas ministram Arvilam Ašerādenam, kurš paziņoja, ka samazināt IKP prognozi ir pāragri, pat ņemot vērā ekonomikas tendences ES. Ekonomikas ministrijā uzskata, ka ir arī citi rādītāji, pēc kuriem vadīties. Piemēram, uzlabojas situācija darba tirgū, un tirgotāji veiksmīgi pielāgojas jauniem eksporta tirgiem. Tāpēc ministrija savu viedokli mainīt negrasās un pieturās pie prognozes par IKP pieaugumu 3,2% apmērā.

Finanšu ministrija šim gadam prognozē 3% IKP pieaugumu. Ministrija sagatavo savu prognozi divreiz gadā – februāra pirmajā pusē Latvijas Stabilitātes programmai, kas tiek iesniegta Eiropas Komisijai, un jūnijā nākamā gada budžeta izstrādei.

Eiropas Komisija prognozē IKP pieaugumu 3,1%, Starptautiskais Valūtas fonds – 3,3%.

Virzība uz nulli

Latvijas Banka šonedēļ līdz 0% līmenim pazemināja arī vidējo gada inflācijas prognozi. Agrāk centrālā banka prognozēja, ka 2016.gadā vidējā gada inflācija būs 1,3%. Kā norāda LB, inflācija šogad būs zema vairāku faktoru dēļ. Šogad nav gaidāms arī tik straujš algu kāpums kā iepriekšējos gados.

Turklāt maz ticams, ka 2016.gadā atkārtosies straujā cenu samazināšanās energoresursiem un pārtikas produktiem. Tomēr šī gada sākumā šo resursu cena turpināja samazināties, un ar nelielu kavēšanos tas ietekmē daudzas nozares, tiešā veidā ietekmējot cenas degvielai, dabas gāzei un siltumam, un netiešā veidā – vairāku preču un pakalpojumu cenas.

Inflāciju nedaudz palielinās nodokļu izmaiņas, kas tieši ietekmē preču un pakalpojumu cenas – janvārī palielinājās akcīzes nodoklis degvielai, no aprīļa palielināsies nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem.

Un aizejam mīnusā

Ja IKP pieauguma prognozes, pat samazinot prognozes, saglabājas pozitīvas un inflācija ir vismaz nulles līmenī, tad noguldījumu likmes, kas Latvijā, lai gan minimāli, bet tomēr ir virs nulles, var aiziet mīnusos. Par šāda scenārija iespēju šonedēļ pavēstīja SEB bankas Baltijas divīzijas vadītājs Riho Unts. Pēc viņa teiktā, banku klienti vēl nav aizdomājušies par to, ko viņiem varētu nākties maksāt par savu noguldījumu glabāšanu, tomēr šāda iespēja tiek apspriesta. Agrāk kredītiestādes kalpoja kā buferzona starp centrālajām bankām un tirgu, bet ilgi tas nevar turpināties. Ja bankas nesākts novirzīt noguldījumu negatīvās procentu likmes uz uzņēmumiem, viņu politika izgāzīsies, ir pārliecināts baņķieris.

SEB jau piemēro negatīvas likmes citām finanšu institūcijām, un, acīmredzot, nākamie būs lielie uzņēmumi ar lieliem noguldījumiem. Tiem varētu sekot vidējie un mazie uzņēmumi.

Līdz šim banka centās nepiemērot negatīvas likmes privātpersonām, bet nevar zināt, kā būs nākotnē. Piemēram, Šveicē par depozītu glabāšanu bankās maksā nu jau arī privātpersonas.

Kā BNN jau iepriekš ziņoja, Eiropas Centrālā banka (ECB) 10.martā samazināja likmi par noguldījumiem no mīnus 0,3% līdz mīnus 0,4%. Turklāt ECB paziņoja par bāzes procentu likmes samazināšanu galvenajām refinansēšanas pozīcijām līdz 0%

Kaut kur ir arī pluss

Neskatoties uz to, ka daudzās jomās vērojama tendence rādītājiem samazināties, tomēr ir kāda joma, kurā vērojams manāms pieaugums – mūsu iedzīvotāju auglība. Šonedēļ kļuva zināms, ka Latvija dzimstības palielināšanās ziņā Eiropas Savienības ietvaros sasniegusi rekordu. Pēdējo 15 gadu laikā fertilitātes koeficients (vidējais dzimušo bērnu skaits uz vienu sievieti) ir pieaudzis gandrīz uz pusi, apsteidzot pat ES vidējo rādītāju, liecina Eurostat jaunāko pētījumu rezultāti.

Absolūtos skaitļos visaugstākais koeficients 2014.gadā bija vērojams Francijā: uz katru sievieti vidēji 2,1 jaundzimušais. Tai seko Īrija (1,94), Zviedrija (1,88) un Lielbritānija (1,81). Vissliktākie demogrāfiskās politikas rādītāji tika fiksēti Grieķijā (1,30), Kiprā (1,31), Spānijā un Portugālē (1,32 abās valstīs). Vidēji Eiropā uz katrām divām sievietēm ir trīs bērni.

Analizējot procesu dinamiku, Eurostat norāda, ka visspēcīgākais demogrāfiskais sprādziens pēdējos gados noticis Latvijā: 2001.gadā dzimstības līmenis valstī bija 1,21 jaundzimušie uz sievieti, 2014.gadā – jau 1,65 (+0,43). Citos Baltijas reģionos dzimstība progresējusi ne tik ātri: Lietuva uzlabojusi savus rādītājus ar 0,34 punktiem (līdz 1,63), Igaunija – par 0,22 (1,54).

Ref:017.010.103.4006


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.