bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Strādās roboti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXCCentrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētie jaunākie dati par bezdarba līmeni valstī no jauna liek aizdomāties par to, kas un kā strādās mūsu valstī pēc pāris gadu desmitiem.

Labā ziņa ir tā, ka bezdarba līmenis šī gada otrajā ceturksnī samazinājies par 0,4%, un tagad veido 9,8%. Šis ir viens no labākajiem rādītājiem Latvijā pēckrīzes periodā. Tomēr eksperti norāda, ka tradicionāli otrais ceturksnis ir viens no ekonomiski visaktīvākajiem, tāpēc tik neliels bezdarba līmeņa samazinājums liecina par joprojām lēnu ekonomisko attīstību.

Un tagad sliktā ziņa: neraugoties uz bezdarbnieku skaita samazināšanos, aizvien skaidrāk atspoguļojas darba tirgus strukturālās pārmaiņas darba tirgū – ilgstošo bezdarbnieku pieaugošais īpatsvars un jauniešu – potenciālo darbinieku skaita samazināšanās. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, jauniešu skaits katru gadu samazinās par 5,7%. Samazinās arī jauniešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju sastāvā. Ja 2005.gadā katrs piektais iedzīvotājs bija jaunietis, tad 2010.gadā jauniešu īpatsvars samazinājās līdz 17%, un šogad – pat līdz 14%.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, Latvijā tuvākajā nākotnē nebūs 2 miljoni, bet 1,4 miljoni iedzīvotāju. Iedzīvotāji noveco, un jaunieši ar bērniem vai vēl nedzimušiem bērniem, kas dzims jau ārzemēs, turpina izbraukt no valsts, meklējot labāku dzīvi, lielākas iespējas un ienākumus.

Lai cik tas nebūtu savādi, negatīvās demogrāfiskās tendences ir veicinājušas aktivitātes pieaugumu un bezdarba samazināšanos. Piemēram, samazinoties skolēnu un studentu skaitam, automātiski palielinās gados vecāku cilvēku aktivitātes līmenis (kamēr jaunieši mācās, viņi darba tirgū ir neaktīvi). Tāpat samazinās arī nestrādājošu pensionāru skaits, varbūt daļēji sakarā ar pensionēšanās vecuma palielināšanu, bet, iespējams, arī tāpēc, ka darba devējiem nav no kā izvēlēties.

Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju aktivitātes līmenis paaugstinājies līdz 67,5% – pēdējo reizi šāda aktivitāte tika novērota 2008.gada vidū, pirms krīzes. Tas liek domāt, ka aizvien efektīvāk tiek izmantoti pieejamie ierobežotie darbaspēka resursi.

Visnotaļ loģiska uzņēmēju reakcija uz izveidojušos situāciju ir pieaugošas investīcijas aprīkojumā, kas ļauj samazināt darbinieku skaitu un automatizēt ražošanu. Tāpat arī nav izslēgts, ka pēc dažiem gadu desmitiem Latvijā lielākoties strādās roboti.

Inflācija pietuvojusies nullei

Valstī samazinājusies ne tikai inflācija, bet arī patēriņa cenas. Jūlijā indekss samazinājies diezgan ievērojami – par 1%. Jūlijam raksturīga mērena deflācija, tomēr, kā norāda ekonomisti, preču vērtības samazināšos par 1% par mērenu nosaukt nevar. Salīdzinot ar citiem gadiem, šādu strauju kritumu veicināja sezonāls cenu kritums apģērbiem un apaviem (par 7,9%, salīdzinot ar jūniju), vairāk nekā parasti cenas samazinājušās arī dārzeņiem (16,8%).

Papildu spiedienu radīja salīdzinājumā ar pagājušo gadu lētākā nafta – jūlijā samazinājās no tās atkarīgie tarifi gāzei (par 8,7%) un siltumam (par 3,6%). Pēdējo pāris nedēļu laikā kritusies melnā zelta cena gan vēl pilnībā neatspoguļojas degvielas cenās – jūlijā, tās samazinājušās tikai par 0,3%. Sagaidāms, ka degvielas cenu kritums turpināsies arī augustā.

Rezultātā gada inflācijas rādītājs samazinājies līdz nullei. Tas nozīmē, ka vispārējais cenu līmenis tagad ir tāds pats kā pērn. Tomēr, sadalot pa grupām, izrādās, ka gada laikā izmaiņas ir notikušas. Piemēram, produktu cena gada laikā samazinājusies par 1%, bet pakalpojumu izmaksas palielinājušās par 2,6%.

Saskaņā ar ekonomistu prognozēm, arī turpmākajos mēnešos, cenu pieaugums būs pieticīgs. Nelielu ieguldījums to pieaugumā šogad veiks akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana no 1.augusta. Mazliet inflāciju paaugstinās arī maksas par izglītību celšanās – piemēram, Latvijas Universitāte paziņojusi par studiju maksas pieaugumu atsevišķām programmām jaunajā mācību gadā. Līdz gada beigām cenu pieaugums pakāpeniski paātrināsies, jo beigsies ietekme no pagājušā gada nogalē notikušās naftas cenu samazināšanās. Kopumā gada griezumā patēriņa cenu pieaugums joprojām būs neliels, varbūt pat nedaudz mazāks nekā tika prognozēts aprīlī (0,8%), lēš eksperti.

Klusē kā zivs

Vēl nav apritējušas tās divas nedēļas, kuru laikā Krievijas uzraudzības iestādes solīja atcelt aizliegumu Latvijas zivju produkcijas importam uz Krieviju (vairāk par to BNN rakstīja pagājušajā nedēļā, atsvaidzināt atmiņā to var šeit). Latvijas valdība jau ir ķērusies pie lietas, apstiprinot 11.augusta Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir palīdzēt vietējiem zvejniekiem.

Saskaņā ar dokumentu Zemkopības ministrija līdz 2023.gadam atvēlēs nozares uzņēmumu attīstībai 44,6 miljonus eiro. Nauda būs pieejama jaunu ražotņu būvniecībai un pamatlīdzekļu iegādei. Paredzams, ka pateicoties šim finansējumam, uzņēmumi modernizēsies, attiecīgi uzlabosies to konkurētspēja, palielināsies produktivitāte un efektivitāte, un rezultātā, pieaugs to ienākumi.

Saskaņā ar noteikumiem atbalstu varēs saņemt zivju pārstrādes uzņēmumi, ko par tādiem atzīs Pārtikas un veterinārais dienests. Arī PVD reģistrētas fiziskās un juridiskās personas, kas sagatavo zivju produktus mājas apstākļos (mājražotāji), esošie (vai nesen dibinātie uzņēmumi, kuru pirmais taksācijas gads vēl nav beidzies) komersanti, kas veido jaunus zivju pārstrādes uzņēmumus.

Lai uzņēmējiem atvieglotu pieteikumu iesniegšanu, Lauku atbalsta dienests gatavo detalizētu informāciju un anketas aizpildīšanas paraugu.

Noteikumi, protams, neatbild uz vissvarīgāko jautājumu: kur tiks realizēta visa jaunajos cehos ražotā produkcija? Bet varbūt valdībā zina vairāk un tāpēc ir pārliecināta, ka Krievijas tirgus drīz tiks atkal atvērts Latvijas uzņēmumiem vai parādīsies citas noieta iespējas, tikai pagaidām klusē «kā zivs»?

Ref:017.010.103.7715


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Liberāļu finansējums varētu būt no aizliegtiem avotiem, secina prokuratūra

Lietuvas Ģenerālprokuratūra aizvadītajā nedēļā atklājusi, ka darījusi zināmu Lietuvas Centrālai Vēlēšanu komisijai, ka partijas Liberālā kustība darbība 2016.gada vēlēšanu laikā varētu būtu finansēta no nelikumīgiem avotiem.

BNN nedēļas apkopojums: Vējoņa autoritātes «sitiens». Loginova nelikumīguma atmaksa

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne; Viedoklis.

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.