bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.01.2017 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Strādās roboti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXCCentrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētie jaunākie dati par bezdarba līmeni valstī no jauna liek aizdomāties par to, kas un kā strādās mūsu valstī pēc pāris gadu desmitiem.

Labā ziņa ir tā, ka bezdarba līmenis šī gada otrajā ceturksnī samazinājies par 0,4%, un tagad veido 9,8%. Šis ir viens no labākajiem rādītājiem Latvijā pēckrīzes periodā. Tomēr eksperti norāda, ka tradicionāli otrais ceturksnis ir viens no ekonomiski visaktīvākajiem, tāpēc tik neliels bezdarba līmeņa samazinājums liecina par joprojām lēnu ekonomisko attīstību.

Un tagad sliktā ziņa: neraugoties uz bezdarbnieku skaita samazināšanos, aizvien skaidrāk atspoguļojas darba tirgus strukturālās pārmaiņas darba tirgū – ilgstošo bezdarbnieku pieaugošais īpatsvars un jauniešu – potenciālo darbinieku skaita samazināšanās. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, jauniešu skaits katru gadu samazinās par 5,7%. Samazinās arī jauniešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju sastāvā. Ja 2005.gadā katrs piektais iedzīvotājs bija jaunietis, tad 2010.gadā jauniešu īpatsvars samazinājās līdz 17%, un šogad – pat līdz 14%.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, Latvijā tuvākajā nākotnē nebūs 2 miljoni, bet 1,4 miljoni iedzīvotāju. Iedzīvotāji noveco, un jaunieši ar bērniem vai vēl nedzimušiem bērniem, kas dzims jau ārzemēs, turpina izbraukt no valsts, meklējot labāku dzīvi, lielākas iespējas un ienākumus.

Lai cik tas nebūtu savādi, negatīvās demogrāfiskās tendences ir veicinājušas aktivitātes pieaugumu un bezdarba samazināšanos. Piemēram, samazinoties skolēnu un studentu skaitam, automātiski palielinās gados vecāku cilvēku aktivitātes līmenis (kamēr jaunieši mācās, viņi darba tirgū ir neaktīvi). Tāpat samazinās arī nestrādājošu pensionāru skaits, varbūt daļēji sakarā ar pensionēšanās vecuma palielināšanu, bet, iespējams, arī tāpēc, ka darba devējiem nav no kā izvēlēties.

Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju aktivitātes līmenis paaugstinājies līdz 67,5% – pēdējo reizi šāda aktivitāte tika novērota 2008.gada vidū, pirms krīzes. Tas liek domāt, ka aizvien efektīvāk tiek izmantoti pieejamie ierobežotie darbaspēka resursi.

Visnotaļ loģiska uzņēmēju reakcija uz izveidojušos situāciju ir pieaugošas investīcijas aprīkojumā, kas ļauj samazināt darbinieku skaitu un automatizēt ražošanu. Tāpat arī nav izslēgts, ka pēc dažiem gadu desmitiem Latvijā lielākoties strādās roboti.

Inflācija pietuvojusies nullei

Valstī samazinājusies ne tikai inflācija, bet arī patēriņa cenas. Jūlijā indekss samazinājies diezgan ievērojami – par 1%. Jūlijam raksturīga mērena deflācija, tomēr, kā norāda ekonomisti, preču vērtības samazināšos par 1% par mērenu nosaukt nevar. Salīdzinot ar citiem gadiem, šādu strauju kritumu veicināja sezonāls cenu kritums apģērbiem un apaviem (par 7,9%, salīdzinot ar jūniju), vairāk nekā parasti cenas samazinājušās arī dārzeņiem (16,8%).

Papildu spiedienu radīja salīdzinājumā ar pagājušo gadu lētākā nafta – jūlijā samazinājās no tās atkarīgie tarifi gāzei (par 8,7%) un siltumam (par 3,6%). Pēdējo pāris nedēļu laikā kritusies melnā zelta cena gan vēl pilnībā neatspoguļojas degvielas cenās – jūlijā, tās samazinājušās tikai par 0,3%. Sagaidāms, ka degvielas cenu kritums turpināsies arī augustā.

Rezultātā gada inflācijas rādītājs samazinājies līdz nullei. Tas nozīmē, ka vispārējais cenu līmenis tagad ir tāds pats kā pērn. Tomēr, sadalot pa grupām, izrādās, ka gada laikā izmaiņas ir notikušas. Piemēram, produktu cena gada laikā samazinājusies par 1%, bet pakalpojumu izmaksas palielinājušās par 2,6%.

Saskaņā ar ekonomistu prognozēm, arī turpmākajos mēnešos, cenu pieaugums būs pieticīgs. Nelielu ieguldījums to pieaugumā šogad veiks akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana no 1.augusta. Mazliet inflāciju paaugstinās arī maksas par izglītību celšanās – piemēram, Latvijas Universitāte paziņojusi par studiju maksas pieaugumu atsevišķām programmām jaunajā mācību gadā. Līdz gada beigām cenu pieaugums pakāpeniski paātrināsies, jo beigsies ietekme no pagājušā gada nogalē notikušās naftas cenu samazināšanās. Kopumā gada griezumā patēriņa cenu pieaugums joprojām būs neliels, varbūt pat nedaudz mazāks nekā tika prognozēts aprīlī (0,8%), lēš eksperti.

Klusē kā zivs

Vēl nav apritējušas tās divas nedēļas, kuru laikā Krievijas uzraudzības iestādes solīja atcelt aizliegumu Latvijas zivju produkcijas importam uz Krieviju (vairāk par to BNN rakstīja pagājušajā nedēļā, atsvaidzināt atmiņā to var šeit). Latvijas valdība jau ir ķērusies pie lietas, apstiprinot 11.augusta Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir palīdzēt vietējiem zvejniekiem.

Saskaņā ar dokumentu Zemkopības ministrija līdz 2023.gadam atvēlēs nozares uzņēmumu attīstībai 44,6 miljonus eiro. Nauda būs pieejama jaunu ražotņu būvniecībai un pamatlīdzekļu iegādei. Paredzams, ka pateicoties šim finansējumam, uzņēmumi modernizēsies, attiecīgi uzlabosies to konkurētspēja, palielināsies produktivitāte un efektivitāte, un rezultātā, pieaugs to ienākumi.

Saskaņā ar noteikumiem atbalstu varēs saņemt zivju pārstrādes uzņēmumi, ko par tādiem atzīs Pārtikas un veterinārais dienests. Arī PVD reģistrētas fiziskās un juridiskās personas, kas sagatavo zivju produktus mājas apstākļos (mājražotāji), esošie (vai nesen dibinātie uzņēmumi, kuru pirmais taksācijas gads vēl nav beidzies) komersanti, kas veido jaunus zivju pārstrādes uzņēmumus.

Lai uzņēmējiem atvieglotu pieteikumu iesniegšanu, Lauku atbalsta dienests gatavo detalizētu informāciju un anketas aizpildīšanas paraugu.

Noteikumi, protams, neatbild uz vissvarīgāko jautājumu: kur tiks realizēta visa jaunajos cehos ražotā produkcija? Bet varbūt valdībā zina vairāk un tāpēc ir pārliecināta, ka Krievijas tirgus drīz tiks atkal atvērts Latvijas uzņēmumiem vai parādīsies citas noieta iespējas, tikai pagaidām klusē «kā zivs»?

Ref:017.010.103.7715


Pievienot komentāru

Elektroenerģijas biržas Baltijas valstu apgabalos pieauga vidējā cena

Cenu līmeni Baltijā ietekmēja meteoroloģiskās tendences Ziemeļu valstīs, kā arī mazāka elektroenerģijas importam pieejamā jauda no Zviedrijas, Baltkrievijas un Polijas. No 17.janvāra neplānots atslēgums visas nedēļas garumā notika NordBalt starpsavienojumā, kas būtiski ietekmēja elektroenerģijas pieejamību Lietuvai un Latvijai, tāpat elektroenerģijas importa avoti no Baltkrievijas un Polijas bija slēgti plānotu apkopes darbu dēļ, vēsta AS Latvenergo.

VID: Akmeņogļu kravās atklāj 100 tūkstošus kontrabandas cigarešu

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 100 000 cigarešu kontrabandu.

Pētījums: 83% iedzīvotāju neapmierināti ar valdības darbu

Vislielāko sašutumu iedzīvotāji pauduši par valdības darbu, kas arī aizvadītā gada novembrī bija saņēmis asu kritiku. Iepriekš valdības darba vērtējums bija krities par septiņiem punktiem, taču decembrī skepse tikai saasinājusies, vērtējumam noslīdot par 11 punktiem, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Foto: Rīgā skatāma izstāde, kurā apvienojas astoņas Baltijas jūras reģiona valstis

Rīgā ir skatāma izstāde Roundabout Baltic, kas piedāvā iepazīties ar mūsdienu dizainu no astoņām Baltijas jūras reģiona valstīm - Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas.

EK: Būvkomersantiem ikgadējā informācija būs jāiesniedz reģistrā reizi gadā

Otrdien, 24.janvārī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus būvkomersantu reģistrācijas noteikumos, kuri paredz papildināt Būvniecības informācijas sistēmas būvkomersantu reģistrā iekļaujamo informāciju ar mērķi nodrošināt būvkomersantu klasifikācijai nepieciešamo datu pieejamību, BNN informē Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa - Voravko.

Jauns kravu pārkraušanas rekords Klaipēdas ostā

Klaipēdas ostā aizvadītajā gadā reģistēja rekordlielu pārkraušanas kravu, tādējadi tā pārliecinoši izvirzijās starp Baltijas valstīm, liecina ostas pārkraušanas publiskotie dati.

RJA rektora amatā lielbritānieti Keniju virzīs tikai pēc latviešu valodas apguves

Jaunievēlēto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs pēc tam, kad viņš būs apguvis latviešu valodu amatam nepieciešamajā līmenī.

Pētījums: Bērni kaunās par vecāku uzvedību sociālajos tīklos

Vairāk nekā piektdaļa vecāku atzīst, ka viņu attiecības ar bērniem ir pasliktinājušās pēc tam, kad bērni sociālajos tīklos ir redzējuši vecākus kompromitējošos apstākļos,liecina Kaspersky Lab pētījums. «Kaut gan mēs domājam, ka tieši vecāki ir neapmierināti ar savu bērnu uzvedību internetā, bieži vien ir pilnīgi otrādi,» liecina pētījums.

Ekonomists: Iedzīvotāju prognozes par nekustamā īpašuma cenu kāpumu mazinās

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība, kas ir starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu, aizvadītajā gada beigās samazinājusies līdz 36,5 punktiem.

Kozlovskis: Spridzināšanas draudi Latvijā pieaug

No izspiešanas mēģinājumiem, solot izplatīt ziņas par spridzināšanas draudiem, pēdējā laikā cietuši ne tikai tirdzniecības centri, bet arī citu biznesu pārstāvji, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

VVD: Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni 2 kubikmetru eļļas noplūde

Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni divu kubikmetru eļļas noplūde no norakstīta lieljaudas transformatora, kas ir izraisījusi piesārņojumu un radījusi apdraudējumu videi, informē Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča.

Dzīvnieku tiesību organizācija: Norvēģijā mīt 68 vilki, no kuriem plāno nogalināt 47

Norvēģijas zemnieku partijas politiķu nostāja ir radījusi situāciju, kurā valdība Norvēģijā ir gatava rīkoties pretrunā Bernes konvencijai un valsts tiesību aktiem, kas aizstāv bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, atļaujot izšaut 70% no esošās vilku populācijas, pamatojoties uz vietējo aitu audzētāju interešu aizsardzību, BNN informē veterinārā ārste un Norvēģijas dzīvnieku tiesību organizācijas vadītāja Siri Martinsena.

LPCS: Vidējā piena iepirkuma cena provizoriski augusi

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ir pieaugusi par 7,6%, savukārt salīdzinājumā ar 2015.gada decembri ir palielinājusies par 38,5%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības provizoriskie dati.

VIDEO: «Atklātā» VeA sēde, kas notiek aiz aizvērtām durvīm

2017.gada 19. janvārī Ventspils Augstskolā notika pārceltā Senāta sēde, kurā bez sabiedrības informēšanas piedalījās Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos jeb tā dēvētais augstskolas «kurators» Jānis Vītoliņš un kurā aiz «slēgtām» durvīm notika apspriede par valsts naudas izlietošanu, vēsta portāls Ventspilniekiem.lv.

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.