bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 15.12.2017 | Vārda dienas: Jana, Johanna, Hanna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Strādās roboti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXCCentrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētie jaunākie dati par bezdarba līmeni valstī no jauna liek aizdomāties par to, kas un kā strādās mūsu valstī pēc pāris gadu desmitiem.

Labā ziņa ir tā, ka bezdarba līmenis šī gada otrajā ceturksnī samazinājies par 0,4%, un tagad veido 9,8%. Šis ir viens no labākajiem rādītājiem Latvijā pēckrīzes periodā. Tomēr eksperti norāda, ka tradicionāli otrais ceturksnis ir viens no ekonomiski visaktīvākajiem, tāpēc tik neliels bezdarba līmeņa samazinājums liecina par joprojām lēnu ekonomisko attīstību.

Un tagad sliktā ziņa: neraugoties uz bezdarbnieku skaita samazināšanos, aizvien skaidrāk atspoguļojas darba tirgus strukturālās pārmaiņas darba tirgū – ilgstošo bezdarbnieku pieaugošais īpatsvars un jauniešu – potenciālo darbinieku skaita samazināšanās. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, jauniešu skaits katru gadu samazinās par 5,7%. Samazinās arī jauniešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju sastāvā. Ja 2005.gadā katrs piektais iedzīvotājs bija jaunietis, tad 2010.gadā jauniešu īpatsvars samazinājās līdz 17%, un šogad – pat līdz 14%.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, Latvijā tuvākajā nākotnē nebūs 2 miljoni, bet 1,4 miljoni iedzīvotāju. Iedzīvotāji noveco, un jaunieši ar bērniem vai vēl nedzimušiem bērniem, kas dzims jau ārzemēs, turpina izbraukt no valsts, meklējot labāku dzīvi, lielākas iespējas un ienākumus.

Lai cik tas nebūtu savādi, negatīvās demogrāfiskās tendences ir veicinājušas aktivitātes pieaugumu un bezdarba samazināšanos. Piemēram, samazinoties skolēnu un studentu skaitam, automātiski palielinās gados vecāku cilvēku aktivitātes līmenis (kamēr jaunieši mācās, viņi darba tirgū ir neaktīvi). Tāpat samazinās arī nestrādājošu pensionāru skaits, varbūt daļēji sakarā ar pensionēšanās vecuma palielināšanu, bet, iespējams, arī tāpēc, ka darba devējiem nav no kā izvēlēties.

Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju aktivitātes līmenis paaugstinājies līdz 67,5% – pēdējo reizi šāda aktivitāte tika novērota 2008.gada vidū, pirms krīzes. Tas liek domāt, ka aizvien efektīvāk tiek izmantoti pieejamie ierobežotie darbaspēka resursi.

Visnotaļ loģiska uzņēmēju reakcija uz izveidojušos situāciju ir pieaugošas investīcijas aprīkojumā, kas ļauj samazināt darbinieku skaitu un automatizēt ražošanu. Tāpat arī nav izslēgts, ka pēc dažiem gadu desmitiem Latvijā lielākoties strādās roboti.

Inflācija pietuvojusies nullei

Valstī samazinājusies ne tikai inflācija, bet arī patēriņa cenas. Jūlijā indekss samazinājies diezgan ievērojami – par 1%. Jūlijam raksturīga mērena deflācija, tomēr, kā norāda ekonomisti, preču vērtības samazināšos par 1% par mērenu nosaukt nevar. Salīdzinot ar citiem gadiem, šādu strauju kritumu veicināja sezonāls cenu kritums apģērbiem un apaviem (par 7,9%, salīdzinot ar jūniju), vairāk nekā parasti cenas samazinājušās arī dārzeņiem (16,8%).

Papildu spiedienu radīja salīdzinājumā ar pagājušo gadu lētākā nafta – jūlijā samazinājās no tās atkarīgie tarifi gāzei (par 8,7%) un siltumam (par 3,6%). Pēdējo pāris nedēļu laikā kritusies melnā zelta cena gan vēl pilnībā neatspoguļojas degvielas cenās – jūlijā, tās samazinājušās tikai par 0,3%. Sagaidāms, ka degvielas cenu kritums turpināsies arī augustā.

Rezultātā gada inflācijas rādītājs samazinājies līdz nullei. Tas nozīmē, ka vispārējais cenu līmenis tagad ir tāds pats kā pērn. Tomēr, sadalot pa grupām, izrādās, ka gada laikā izmaiņas ir notikušas. Piemēram, produktu cena gada laikā samazinājusies par 1%, bet pakalpojumu izmaksas palielinājušās par 2,6%.

Saskaņā ar ekonomistu prognozēm, arī turpmākajos mēnešos, cenu pieaugums būs pieticīgs. Nelielu ieguldījums to pieaugumā šogad veiks akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana no 1.augusta. Mazliet inflāciju paaugstinās arī maksas par izglītību celšanās – piemēram, Latvijas Universitāte paziņojusi par studiju maksas pieaugumu atsevišķām programmām jaunajā mācību gadā. Līdz gada beigām cenu pieaugums pakāpeniski paātrināsies, jo beigsies ietekme no pagājušā gada nogalē notikušās naftas cenu samazināšanās. Kopumā gada griezumā patēriņa cenu pieaugums joprojām būs neliels, varbūt pat nedaudz mazāks nekā tika prognozēts aprīlī (0,8%), lēš eksperti.

Klusē kā zivs

Vēl nav apritējušas tās divas nedēļas, kuru laikā Krievijas uzraudzības iestādes solīja atcelt aizliegumu Latvijas zivju produkcijas importam uz Krieviju (vairāk par to BNN rakstīja pagājušajā nedēļā, atsvaidzināt atmiņā to var šeit). Latvijas valdība jau ir ķērusies pie lietas, apstiprinot 11.augusta Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir palīdzēt vietējiem zvejniekiem.

Saskaņā ar dokumentu Zemkopības ministrija līdz 2023.gadam atvēlēs nozares uzņēmumu attīstībai 44,6 miljonus eiro. Nauda būs pieejama jaunu ražotņu būvniecībai un pamatlīdzekļu iegādei. Paredzams, ka pateicoties šim finansējumam, uzņēmumi modernizēsies, attiecīgi uzlabosies to konkurētspēja, palielināsies produktivitāte un efektivitāte, un rezultātā, pieaugs to ienākumi.

Saskaņā ar noteikumiem atbalstu varēs saņemt zivju pārstrādes uzņēmumi, ko par tādiem atzīs Pārtikas un veterinārais dienests. Arī PVD reģistrētas fiziskās un juridiskās personas, kas sagatavo zivju produktus mājas apstākļos (mājražotāji), esošie (vai nesen dibinātie uzņēmumi, kuru pirmais taksācijas gads vēl nav beidzies) komersanti, kas veido jaunus zivju pārstrādes uzņēmumus.

Lai uzņēmējiem atvieglotu pieteikumu iesniegšanu, Lauku atbalsta dienests gatavo detalizētu informāciju un anketas aizpildīšanas paraugu.

Noteikumi, protams, neatbild uz vissvarīgāko jautājumu: kur tiks realizēta visa jaunajos cehos ražotā produkcija? Bet varbūt valdībā zina vairāk un tāpēc ir pārliecināta, ka Krievijas tirgus drīz tiks atkal atvērts Latvijas uzņēmumiem vai parādīsies citas noieta iespējas, tikai pagaidām klusē «kā zivs»?

Ref:017.010.103.7715


Pievienot komentāru

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.