bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Strādās roboti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXCCentrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētie jaunākie dati par bezdarba līmeni valstī no jauna liek aizdomāties par to, kas un kā strādās mūsu valstī pēc pāris gadu desmitiem.

Labā ziņa ir tā, ka bezdarba līmenis šī gada otrajā ceturksnī samazinājies par 0,4%, un tagad veido 9,8%. Šis ir viens no labākajiem rādītājiem Latvijā pēckrīzes periodā. Tomēr eksperti norāda, ka tradicionāli otrais ceturksnis ir viens no ekonomiski visaktīvākajiem, tāpēc tik neliels bezdarba līmeņa samazinājums liecina par joprojām lēnu ekonomisko attīstību.

Un tagad sliktā ziņa: neraugoties uz bezdarbnieku skaita samazināšanos, aizvien skaidrāk atspoguļojas darba tirgus strukturālās pārmaiņas darba tirgū – ilgstošo bezdarbnieku pieaugošais īpatsvars un jauniešu – potenciālo darbinieku skaita samazināšanās. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, jauniešu skaits katru gadu samazinās par 5,7%. Samazinās arī jauniešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju sastāvā. Ja 2005.gadā katrs piektais iedzīvotājs bija jaunietis, tad 2010.gadā jauniešu īpatsvars samazinājās līdz 17%, un šogad – pat līdz 14%.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, Latvijā tuvākajā nākotnē nebūs 2 miljoni, bet 1,4 miljoni iedzīvotāju. Iedzīvotāji noveco, un jaunieši ar bērniem vai vēl nedzimušiem bērniem, kas dzims jau ārzemēs, turpina izbraukt no valsts, meklējot labāku dzīvi, lielākas iespējas un ienākumus.

Lai cik tas nebūtu savādi, negatīvās demogrāfiskās tendences ir veicinājušas aktivitātes pieaugumu un bezdarba samazināšanos. Piemēram, samazinoties skolēnu un studentu skaitam, automātiski palielinās gados vecāku cilvēku aktivitātes līmenis (kamēr jaunieši mācās, viņi darba tirgū ir neaktīvi). Tāpat samazinās arī nestrādājošu pensionāru skaits, varbūt daļēji sakarā ar pensionēšanās vecuma palielināšanu, bet, iespējams, arī tāpēc, ka darba devējiem nav no kā izvēlēties.

Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju aktivitātes līmenis paaugstinājies līdz 67,5% – pēdējo reizi šāda aktivitāte tika novērota 2008.gada vidū, pirms krīzes. Tas liek domāt, ka aizvien efektīvāk tiek izmantoti pieejamie ierobežotie darbaspēka resursi.

Visnotaļ loģiska uzņēmēju reakcija uz izveidojušos situāciju ir pieaugošas investīcijas aprīkojumā, kas ļauj samazināt darbinieku skaitu un automatizēt ražošanu. Tāpat arī nav izslēgts, ka pēc dažiem gadu desmitiem Latvijā lielākoties strādās roboti.

Inflācija pietuvojusies nullei

Valstī samazinājusies ne tikai inflācija, bet arī patēriņa cenas. Jūlijā indekss samazinājies diezgan ievērojami – par 1%. Jūlijam raksturīga mērena deflācija, tomēr, kā norāda ekonomisti, preču vērtības samazināšos par 1% par mērenu nosaukt nevar. Salīdzinot ar citiem gadiem, šādu strauju kritumu veicināja sezonāls cenu kritums apģērbiem un apaviem (par 7,9%, salīdzinot ar jūniju), vairāk nekā parasti cenas samazinājušās arī dārzeņiem (16,8%).

Papildu spiedienu radīja salīdzinājumā ar pagājušo gadu lētākā nafta – jūlijā samazinājās no tās atkarīgie tarifi gāzei (par 8,7%) un siltumam (par 3,6%). Pēdējo pāris nedēļu laikā kritusies melnā zelta cena gan vēl pilnībā neatspoguļojas degvielas cenās – jūlijā, tās samazinājušās tikai par 0,3%. Sagaidāms, ka degvielas cenu kritums turpināsies arī augustā.

Rezultātā gada inflācijas rādītājs samazinājies līdz nullei. Tas nozīmē, ka vispārējais cenu līmenis tagad ir tāds pats kā pērn. Tomēr, sadalot pa grupām, izrādās, ka gada laikā izmaiņas ir notikušas. Piemēram, produktu cena gada laikā samazinājusies par 1%, bet pakalpojumu izmaksas palielinājušās par 2,6%.

Saskaņā ar ekonomistu prognozēm, arī turpmākajos mēnešos, cenu pieaugums būs pieticīgs. Nelielu ieguldījums to pieaugumā šogad veiks akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana no 1.augusta. Mazliet inflāciju paaugstinās arī maksas par izglītību celšanās – piemēram, Latvijas Universitāte paziņojusi par studiju maksas pieaugumu atsevišķām programmām jaunajā mācību gadā. Līdz gada beigām cenu pieaugums pakāpeniski paātrināsies, jo beigsies ietekme no pagājušā gada nogalē notikušās naftas cenu samazināšanās. Kopumā gada griezumā patēriņa cenu pieaugums joprojām būs neliels, varbūt pat nedaudz mazāks nekā tika prognozēts aprīlī (0,8%), lēš eksperti.

Klusē kā zivs

Vēl nav apritējušas tās divas nedēļas, kuru laikā Krievijas uzraudzības iestādes solīja atcelt aizliegumu Latvijas zivju produkcijas importam uz Krieviju (vairāk par to BNN rakstīja pagājušajā nedēļā, atsvaidzināt atmiņā to var šeit). Latvijas valdība jau ir ķērusies pie lietas, apstiprinot 11.augusta Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir palīdzēt vietējiem zvejniekiem.

Saskaņā ar dokumentu Zemkopības ministrija līdz 2023.gadam atvēlēs nozares uzņēmumu attīstībai 44,6 miljonus eiro. Nauda būs pieejama jaunu ražotņu būvniecībai un pamatlīdzekļu iegādei. Paredzams, ka pateicoties šim finansējumam, uzņēmumi modernizēsies, attiecīgi uzlabosies to konkurētspēja, palielināsies produktivitāte un efektivitāte, un rezultātā, pieaugs to ienākumi.

Saskaņā ar noteikumiem atbalstu varēs saņemt zivju pārstrādes uzņēmumi, ko par tādiem atzīs Pārtikas un veterinārais dienests. Arī PVD reģistrētas fiziskās un juridiskās personas, kas sagatavo zivju produktus mājas apstākļos (mājražotāji), esošie (vai nesen dibinātie uzņēmumi, kuru pirmais taksācijas gads vēl nav beidzies) komersanti, kas veido jaunus zivju pārstrādes uzņēmumus.

Lai uzņēmējiem atvieglotu pieteikumu iesniegšanu, Lauku atbalsta dienests gatavo detalizētu informāciju un anketas aizpildīšanas paraugu.

Noteikumi, protams, neatbild uz vissvarīgāko jautājumu: kur tiks realizēta visa jaunajos cehos ražotā produkcija? Bet varbūt valdībā zina vairāk un tāpēc ir pārliecināta, ka Krievijas tirgus drīz tiks atkal atvērts Latvijas uzņēmumiem vai parādīsies citas noieta iespējas, tikai pagaidām klusē «kā zivs»?

Ref:017.010.103.7715


Pievienot komentāru

Par valsts valodas normu neievērošanu sods līdz pat 10 000 eiro

Sagatavoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski palielināt sodus par valsts valodas normu neievērošanu, ziņo Nacionālā apvienība Visu Latvijai!- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Latvijas valdība neatbalsta Lielo kapu atpirkšanu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tā tika lemts koalīcijas padomes sēdē.

Par pirmo Latvijas vēstnieku Alžīrijā kļūst Imants Lieģis

Iesniedzot akreditācijas vēstuļu kopijas Alžīrijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministram Ramtanam Lamamram, Imants Lieģis kļuvis par pirmo Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Alžīrijā, ar rezidenci Parīzē, Francijā.

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.